Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas dokumenti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.09.1998., Nr. 273/275 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49853

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas dokumenti

Vēl šajā numurā

22.09.1998., Nr. 273/275

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 17.septembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Saeimā, kā arī izejot ielās, mēs varam redzēt, ka tuvojas vēlēšanas. Tas ir svarīgs posms jebkuras valsts attīstībā — ir pagājis noteikts laika periods, ievēlētie deputāti labi vai slikti strādājuši, valstī notikušas ekonomiskas, politiskas un sociālas izmaiņas, un šī gaisotne jūtama arī Saeimā, kad sēdes laikā notiek svārstības — gan klaji demagoģiskas runas vēlētājiem, gan arī nopietns darbs. Iespējams, ka Saeimas darbība normalizēsies pēc 3.oktobra, kad katrs no jums, cienījamie klausītāji, būs izdarījis savu izvēli un Latvijā izveidosies jauna politiskā situācija. Šobrīd stāvoklis patiešām ir diezgan katastrofāls, par ko liecina deputātu pastāvīgās tikšanās un runāšana ar iedzīvotājiem un vēlētājiem. Bieži vien jaunā ekonomiskā situācija prasa arī jaunākus un dinamiskākus soļus. Tāpēc tas, kāda būs nākamā Saeima, ir jūsu rokās. Es ceru, ka arī pēc vēlēšanām vēl šī Saeima produktīvi strādās, paveiks tos darbus, kas, ja tā var teikt, ir palikuši kā "astes", un varēs samierinoši aiziet, izdarījusi diezgan daudz. Ja atskatāmies un padomājam, ko šī Saeima ir veikusi, tas ir daudz — sākusi funkcionēt Satversmes tiesa, domāju, ka tiks pieņemta arī Satversmes otrā daļa, izveidojies zemes tirgus. Labi vai slikti, bet tas jau ir noticis. Protams, cita lieta, ka valstī jāmaina vai lēnām jāpārveido liberālā ekonomika uz tādu ekonomiku, kurā valsts pagriezīs savu seju pret cilvēku, tas ir, sāks reāli rūpēties par iedzīvotājiem, tajā skaitā pensionāriem, skolēniem, un pievērsīs uzmanību medicīniskajai aprūpei, jo šodien diemžēl ekonomikas dinamikas vēlmes rezultātā šie jautājumi ir katastrofālā stāvoklī. To mēs dzirdējām arī šodien Saeimā, kad tika skatīts jautājums par pensijām, kas Latvijā drīzāk ir pabalsti, jo tās vēl no Godmaņa laikiem pat nevarētu saukt par pensijām. Tautas saskaņas partija savā koncepcijā vienmēr iestājusies par to, ka pensijām jābūt diferencētām un daudz lielākām. Arī šis ir viens no jautājumiem, ko būtiski ietekmēs Saeimas vēlēšanu rezultāti, iespējams ka jāievieš valsts monopols alkoholam un cigaretēm, jo valstij nepieciešami līdzekļi, lai varētu samaksāt mūsu pensionāriem. Šodien pat veidojas situācija, kad pensionāri tiek sarīdīti savā starpā — vieni, kas strādā, un otri, kas nestrādā; vieni, kas saņem pabalstus, un bet arī otriem pensijas nav nekādas lielās, bet vieni uz otriem skatās ļoti dusmīgi. Pie tam, ļoti īpatnēju pozīciju ieņem labklājības ministrs V.Makarova kungs, kurš paziņo — ja, lūk, pensijas tiks palielinātas vai ja pensionāri neatmaksās izmaksātās pensijas, gribot saņemt lielākas, tad viņš ies prom, jo tam nepiekrīt — tā vietā, lai diskutētu un meklētu ceļus labklājības veidošanai, lai gan labklājība varbūt šodien vēl ir cinisms. Drīzāk — nedaudz labāku dzīvi, lai pensionāram nebūtu tā, ka viņš divas dienas nav ēdis vai nevar samaksāt par dzīvokli. Tādas vecumdienas diez vai pelnījuši cilvēki, kas uzaudzinājuši mūsu sabiedrību. Tā ka problēmu ir daudz, un domāju, ka pati sabiedrība novērtēs gan deputātu darbu, gan kandidātus un viņu solījumus. Es uz to aicinu, it sevišķi šodien, kad viens labklājību sola uzreiz pēc vēlēšanām, cits — pēc astoņiem gadiem, kas ir labāks laika termiņš, jo, iespējams, ka daļa velētāju līdz tam brīdim nenodzīvos un nevarēs pārbaudīt, vai pēc astoņiem gadiem būs tā, kā plānots. Tādēļ mēs, Tautas saskaņas partija, necenšamies daudz solīt, bet uzņemsimies atbildību un centīsimies panākt, lai cilvēki labi dzīvotu ne pēc tik gara laika, bet jau tuvākā nākotnē. Ja kāds jums sola, ka pēc astoņiem gadiem katra ģimene varēs uzturēt trīs bērnus, tad aizvediet viņu uz sava rajona dzemdību namu, kam ir parādi, — varbūt šis kungs parādus nomaksās un pāris bērnu varēs piedzimt jau tagad. Tā būtu konkrēta palīdzība. Un, ja šos bērnus nosauks par Andri, Gundaru vai Jurģi, tad tas patiešām būs viņa nopelns. Tādēļ aiciniet viņus ciemos, lai viņi savus vārdus pierāda ar reāliem darbiem, jo, lai grābtu mēslus, kas nav tik sarežgīti, nemaz nevajag būt premjeram.

K.Lībane

(frakcija "Latvijas ceļš"): Pacentīšos politiskos konkurentus vārdā nesaukt, bet īsi pastāstīt par, manuprāt, svarīgāko un droši vien arī skandalozāko vai, teiksim, pretrunīgāko likumprojektu, kas šodien tika pieņemts trešajā, galīgajā lasījumā — "Grozījumiem "Pensiju likumā"". Pēc manis par šīm tēmām, esmu pārliecināta, runās arī citu frakciju pārstāvji, piemēram, L.Kuprijanovas kundze un R.Jurdža kungs, tāpēc es tikai pavisam īsi pastāstīšu, kāpēc tas tika darīts.

Galvenā doma ir, lai tiem cilvēkiem, kas aizgājuši pensijā ne pēc tiem noteikumiem, kas ir spēkā šobrīd, bet pirms tam, un kas faktiski ir vainīgi tikai tāpēc, ka piedzimuši mazliet ātrāk nekā tie, uz kuriem attiecas jaunā pensionēšanās sistēma un kārtība, nebūtu, turpinot strādāt, jāatmaksā saņemtā pensija, lai arī viņu pensijas tiktu aprēķinātas pēc jaunās kārtības. Domāju, ka politiski šī likuma pieņemšana izraisīs diezgan lielus satricinājumus, bet "Latvijas ceļa" mērķis nekad nav bijis kaut kādā veidā destabilizēt valdību vai izraisīt kāda ministra aiziešanu. V.Makarova kunga demisija, ja mēs patiešām tam varam ticēt, ir viņa personiskā iniciatīva. Mūsu aprēķini liecina, ka likumā ietvertais priekšlikums neveic neko citu, kā vien atjauno sociālo taisnīgumu, un šīs izmaksas nav lielākas par 6—8 miljoniem latu, kas, protams, nav nekāda nieka nauda, bet nozīmīga summa no valsts budžeta, kuru tomēr iespējams atrast.

Un, nobeidzot, gribu izteikt nelielas šaubas par to, vai ministra V.Makarova demisija būtu notikusi gadījumā, ja viņam nebūtu pilnīgas pārliecības, ka arī demisionējot līdz vēlēšanām viņš paliek savā amatā.

L.Kuprijanova

(Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija): Es gribētu runāt nevis politiski kā ar konkurentiem, bet tīri profesionāli. Redziet, ja jau būtu tā, kā nupat teica K.Lībanes kundze, ka tas ir zināms atvieglojums cilvēkiem, kuri ir aizskarti ar to, ka piedzimuši nedaudz agrāk vai nedaudz vēlāk un grozījumu būtība būtu sekojoša: ja cilvēks ir strādājis un saņēmis pensiju, un tagad viņš grib saņemt no jauna, es atkārtoju — nevis pārrēķināt, bet saņemt no jauna, viņam šī saņemtā pensija nebūtu atmaksājama, un viss būtu ļoti skaisti. Bet ir tāda lieta, ka arī strādājošo pensionāru vidū tagad parādās viena, es atvainojos, apmuļķota kategorija. Pirmkārt, tie ir cilvēki, kas strādājuši 1994. un 1995.gadā, būdami pensijā, kad pensijas viņiem vispār nemaksāja un viņi nav saņēmuši neko, un, protams, viņiem tagad neviens tās pensijas nedos. Otra kategorija ir tie, kas ir strādājuši pēc 1996.gada, jo likums paredzēja, ka no pensijas ir jāatsakās, tad jūs varat pretendēt uz to, ka jums šo pensiju piešķirs no jauna. Arī šie cilvēki atteikušies no pensijām un tagad paliek tādā pamuļķā lomā, jo viņi pensijas nav saņēmuši, bet tie, kas ir saņēmuši, tiem tās nav jāatmaksā atpakaļ. Mani kā komisijas priekšsēdētāju arī ļoti neapmierina šis balsojums, jo es uzskatu, ka komisijas izstrādātais variants bija optimāls un tajā bija paredzēts, ka, ja cilvēks pensiju pieprasa no jauna, un tās apmērs nepārsniedz divas minimālās algas, kas jaunā gadā varētu būt 100 lati, tad viņam nekas nav jāatmaksā, bet tiem, kuru pensijas ir lielākas par šiem 100 latiem, vidēji 16 gadu laikā šo pensiju būtu jāatmaksā. Te runa varētu būt par kādiem 5—9 latiem ik mēnesi. Uzskatu un domāju, ka jūs man piekritīsit, ka katru mēnesi saņemot pensiju virs 100 latiem, atmaksāt 9 latus nav cilvēka diskriminācija. Tādēļ es patiešām uzskatīju, ka tas ir kompromisa variants, un man ļoti žēl, ka tas netika pieņemts. Bet visvairāk mani šajā situācijā satrauc tas, ka mūsu sasaukums, bijis labs vai slikts, to parādīs dzīve un jūs vērtēsit 3.oktobrī, bet problēma ir tā, ka jau pēc divim mēnešiem, tas ir, novembrī sanākot jaunajai Saeimai un, es ceru, apstiprinot jauno valdību, sāks izskatīt 1999.gada budžeta projektu. Jūs visi zināt, ka šobrīd tiek apstādināti daudzi uzņēmumi un cilvēkie iet piespiedu atvaļinājumos. Tas nozīmē, ka viņiem nemaksā algas, bet viņi — nodokļus. Ja budžets būs bez deficīta, novembrī šo Pensiju likumu jaunā valdība un jaunā Saeima var pārskatīt vēlreiz, un man būtu ļoti žēl, ja no tā tiktu izmestas visas tās normas, kas ar lielām grūtībām, tomēr mūsu laikā tika iebalsotas un šo likumu mazliet uzlaboja, it īpaši balsojums par komplicēto pensiju indeksāciju, kas paredz, ka pensija būs jāindeksē ne tikai pēc patēriņa cenām, bet arī pēc 35 gadu darba stāža — papildu nauda par katru gadu. Papildu indeksācija paredzēta arī tiem, kas ir vecāki par 80 gadiem, jo domāju, ka jūs visi piekritīsit, ka pēc 80 gadiem cilvēkam nepieciešama lielāka aprūpe un lielāki medicīniskie izdevumi. Visas šīs lietas nosaka šis pēdējais balsojums par strādājošajiem pensionāriem, kas ir tikai desmitā daļa no valsts pensionāru skaita. Ja šajā likumā 7.Saeima grozīs arī citus mūsu panākumus, man patiešām būtu ļoti žēl. Tādēļ varu godīgi pateikt, ka esmu sarūgtināta par šīs dienas balsojumu, pie tam, izvēle tomēr bija, un deputāti varēja balsot par šo Sociālo un darba lietu komisijas kompromisa variantu.

A.G.Kreituss

(Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija): Protams, šodien galvenais jautājums bija Pensiju likums, bet arī ārpus tā ir dažas lietas, ko gribu pieminēt.

Esmu novērojis interesantu ainu — jūs labi zināt, ka ir priekšvēlēšanu drudzis, un mēs daudz braukājam apkārt un tiekamies ar skolotājiem, pensionāriem — ar dažādām auditorijām, rīkojam diskusijas televīzijā, kuras dažreiz ir bezmaksas, un piedalāmies dažādās radio pārraidēs. Un tad interesanti ir vērot, kā partijas sola, it īpaši lielas pensijas. Otra lieta, ko sola, ir lielas algas skolotājiem, un solījumi ir kļuvuši, es pat teiktu, nekaunīgi un nekontrolēti, jo mēs labi zinām, kura partija ko darījusi iepriekš un kā kādā situācijā balsojusi. Es biju kādā sanāksmē Talsos, kur bija daudz pensionāru un viņu vadītāji, un man bija interesanti klausīties, ka TB pārstāvis, šajā gadījumā A.Prēdeles kundze solīja visādas lietas saistībā ar pensijām un skolotāju algām. Šodien mēs redzējām, ka V.Makarova kunga pozīcija bija tieši pretēja, bet V.Makarovs ir "Tēvzemei un Brīvībai" ministrs. Mēs redzējām, kā viņš sadusmojās un solīja demisionēt, un tas viss 8 miljonu latu dēļ, kas jau šodien atrodami budžetā. Mēs labi redzam, kāda situācija laukos un ka budžetā atkal ir pārpalikums, tāpēc varam domāt, kā laukiem palīdzēt, ko mēs arī lēni darām. Bet ar pilnu atbildības sajūtu varam teikt, nepieciešamie 8 miljoni ir, tāpēc nevajag taisīt lielu troksni. Bet galvenais, šīs pašas partijas deputātiem nevajadzētu braukāt apkārt un pilnu muti solīt, tajā pašā laikā balsojot pretēji. Ko mēs esam spiesti darīt? Protams, šos balsojumus ņemt līdzi braucienos, vilkt ārā un rādīt auditorijai, — redziet, nav tā taisnība, ko runā šis atbraukušais deputāta kandidāts. Tā ir lietas viena puse. Domāju, ka varu neapstāties pie cipariem, jo L.Kuprijanovas kundze tos raksturoja precīzi. Protams, man patīk kompleksās indeksācijas puse, kas saistīta ar 80 gadiem un nostrādāto gadu skaitu, bet gribētu arī teikt, ka ja jūs izdarīsit izvēli un ievēlēsit tās pašas jaunbagātnieku partijas, kas šobrīd strādā pie šīm lietām, un klāt vēl tās dažas, kas arī acīmredzami ir jaunbagātnieku partijas, jo nolīmējušas visu Latviju ar plakātiem, tad negaidiet, ka šo labojumu neatcels — to atcels noteikti, jo būs grūtības ar jauno budžetu, un it īpaši — ar bezdeficīta budžetu. Man šķiet, ka šajos apstākļos tas varētu arī nebūt, jo naudu var aizņemties samērā lēti. Tomēr ļoti reāla ir situācija, ka ja atkal sāksies budžeta "savilkšana", ja atkal šo parādi sāks komandēt jaunbagātnieku pārstāvji, kas bijuši pie varas visus šos piecus gadus un strādā bagātu cilvēku un privatizācijas interesēs, tad, protams, daži no šiem labojumiem varētu tikt atcelti.

Vēl gribu pateikt, ka šodien esam beiguši darbu pie G–24 komisijas ziņojuma — komisijas sēdē apskatījām galīgo variantu un jaunnedēļ sniegsim Saeimai ziņojumu par to, kāda ir situācija ap šiem, maigi izsakoties, lielajiem naudas zaudējumiem. Apmēram 60 miljoni dolāru ir pilnīgi neatgūstami, un galvenais, ko mēs pateiksim šajā ziņojumā, ir interesantā situācija prokuratūrā, kas ierosinājusi tikai astoņas krimināllietas, no kurām dažas pie tam ir pārtrauktas. Neviens šo naudu nemeklē, un visas šīs lietas ierosinātas tādā mīkstā veidā — par neveiksmīgu biznesu. Neviena lieta nav par ļaunprātīgu bankrotu vai acīmredzami zādzību. Šis apstāklis mums rāda lielu interesi — kāpēc tā noticis? Jaunnedēļ šo gala ziņojumu mēs nodosim arī žurnālistiem, un jūs paši varēsit redzēt, kuras no firmām dalījušas šos kredītus un cik lieli bijuši šie miljoni. Šie cilvēki tepat vien ir, grozās apkārt politikai, un neviens no viņiem naudu atpakaļ dot netaisās. Uzskatu, ka to visu vajadzētu ņemt vērā, skatoties uz tuvajām vēlēšanām.

R.Jurdžs

(apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Tiešām, šodien galvenais jautājums bija Pensiju likums. Man žēl, ka Saeimā zudis veselais saprāts un ienācis priekšvēlēšanu karstums, jo tiek runāts ar neprāta balsīm un neizprotot situāciju. Labklājības ministrs kā eksperts šai smalkajā jautājumā — pensiju lietās — uzstājas ar saviem priekšlikumiem. Mēs pat piekritām arī komisijas variantam, kas bija kompromiss ar mūsu priekšlikumiem. Diemžēl Saeima nobalsoja par priekšlikumiem, kas apdraud visas pensiju sistēmas pastāvēšanu, tāpēc labklājības ministrs V.Makarovs iesniedza demisijas rakstu. Tas nozīmē, ka V.Makarova kungs uzņemas politisko atbildību, jo viņš šo likumu, ko pieņēmuši deputāti priekšvēlēšanu runu iespaidā, nevar izpildīt. Ko tas nozīmē, ka nevar izpildīt likumu? Tas nozīmē, ka, kā rakstīts likumā, ja nepietiek līdzekļu, tad ir apdraudēta novembra indeksācija.

Otrkārt, ja budžetā neienāks līdzekļi, iespējama indeksācija uz pensiju samazināšanu. Mēs redzam, kas citās Austrumu valstīs notiek ar pensiju izmaksām, ja neprātīgi un nesaimniecisko veido šos fondus un sola daudz, bet neko nedara. Tā kā šajā gadījumā iejaukties tik smalkā mehānismā, es uzskatu, ir tas pats, kā ja deputāti balsotu, kā operēt aklo zarnu, — ar kuru roku, ar kuru nazi un ar kuriem diegiem. Ir sanācis kaut kas līdzīgs — domāju, ka deputāti uzskatīja, ka atbalsta pensionārus, bet reāli viņi maksimāli varētu atbalstīt 60 tūkstošus no 640 tūkstošiem. Tātad pārējiem būs uz tā rēķina jācieš. Tā, atbalstot 10%, pārējiem 90% procentiem nodrošināts sliktāks variants. Savukārt partiju solījumiem jābūt loģiski pamatotiem ar cipariem un normāliem aprēķiniem, nevis izrakstītiem no pasaku grāmatām. Mūsu cilvēki ir strādājuši un rēķinājuši, tāpēc mēs uzskatām, ka tas nav ne priekšvēlēšanu triks, ne joks, ne amizēšanās, bet nopietna situācija. Mēs meklēsim citas iespējas, kā, teiksim likuma kārtībā apstiprināt šī likuma darbību. Un, ja Kreitusa kungs min par labiem pasākumiem, tad komisijas variantā bija paredzēts, ka skolotājiem, kas nesaņem lielas algas un kuriem pensijas sanāk līdz divām minimālajām algām, pensijas nevajag atmaksāt. Bet bagātniekiem gan vajadzētu atmaksāt, lai necieš budžets. Pie tam, neaizmirsīsim, ka A.Kreitusa kungs bija tas finansu ministrs, kurš aplika pensijas ar nodokļiem. Tā kā priekšvēlēšanu runas ir skaidras un skaistas, bet jādomā un uz dzīvi jāskatās reāli, tāpēc tagad visiem ir atbildīgs moments, 3.oktobrī izvēloties mūsu valsts nākotni.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"): Priekšvēlēšanu laika runas tiešām ir ļoti interesantas, tāpēc izbrīnu rada A.Kreitusa kunga teiktais, kas šodien uzstājās kā nabaga ļaužu aizstāvis, — ņemot vērā to, ka 1997. gadā, veidojot šo bezdefecīta budžetu, tieši viņš bija finansu ministrs, kas šo budžetu arī veidoja un kas tika uzkrauts tieši maznodrošināto cilvēku pleciem. Kreitusa kungam būtu arī labi atcerēties, ko viņš darīja kā ekonomisko reformu ministrs 1993. gadā, kad notika daudzas un dažādas privatizācijas nelikumības. Bet lai nu paliek.

Šodien Saeimas plenārsēdē tiešām būtiskākais jautājums bija likuma "Par valsts pensijām" pieņemšanu, kas ļauj strādājošiem pensionāriem no jauna pārrēķināt pensijas. Tas nozīmē, ka būs cilvēki, kam šis likums dos iespēju tikt pie mazāka vai lielāka pensiju palielinājuma, tāpēc lai šiem cilvēkiem labi klājas!

Bet man kā arī citiem maniem kolēģiem ir žēl, ka tika noraidīti tie priekšlikumi, kas ierobežo lielāku pensijas iegūšanas iespēju tiem cilvēkiem, kam šīs jaunās pensijas būtu vairāku simtu latu apmērā, jo mums jānodrošina sociālais taisnīgums.

Bet kas mani uztrauc visvairāk? Tas, ka valdošās partijas un politiskais virsslānis klusē par tiem, kam šobrīd šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk. It kā "Tēvezemei un Brīvībai" priekšvēlēšanu laikā nedaudz par viņiem jau ierunājās, bet patiesībā tieši šīs partijas darbi, aizstāvot netaisnīgo Pensiju likumu, liecina par to, ka rīcība ir pilnīgi pretēja. Ko šodien darīt cilvēkam, kam līdz pensijai ir divi gadi un kuriem nav darba? Uz kādu pensiju šis cilvēks var cerēt jaunā, bet netaisnīgā Pensiju likuma apstākļos? Kad šis likums un netaisnīgais pensiju aprēķināšanas princips tiks mainīts tā, ka tie cilvēki, kas nostrādājuši savu darba mūžu, varēs dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi un viņiem tas netiks atņemts?

Frakcija "Latvijai" šo pensiju aprēķināšanas kārtību 6. Saeimā ir virzījusi jau vairākkārt, bet allaž tas ticis noraidīts, turklāt ciniskā veidā. Man gribētos cerēt, ka tautai pietiks prāta ievēlēt tādu 7. Saeimu, kas spēs atrisināt vismaz šo pazemojošo netaisnību, kas ielikta mūsu valsts pamatā un kuru dziļi pārdzīvo ļoti daudzi cilvēki. Bet, kā vēlēsim, tā dzīvosim. Pārāk skaudra šodien ir šī patiesība, kad vecās un arī jaunās lielbagātnieku interešu partijas nāk un cenšas atkal tikt pie politiskās varas, kas akli realizētu tikai šo lielbagāt- nieku intereses.

Gribu vēl īsi pieminēt šodien Pieprasījumu komisijai nodoto frakcijas "Latvijai" pieprasījumu par ticības mācības mācīšanu Latvijas skolās, kur mēs šobrīd redzam fantastisku Izglītības un zinātnes ministrijas darboņu patvaļu pretēji likumam, nosakot nekonfesionālas kristīgas mācības mācīšanu Latvijas Republikas skolās. Šī ir ļoti nopietna diskusija, jo mana ciešākā pārliecība ir, ka ticības mācībai skolās jābūt kā audzinošam priekšmetam. Šeit nevar visādiem sektantiem ļaut nākt un sludināt to, ko viņi iedomājas. Jautājums ir par tiem garīgajiem pamatiem, kas tiek ielikti mūsu jaunajā paaudzē, un tas ir pārāk nopietni.

Visbeidzot gribu pieminēt, ka Saeima šodien otrajā lasījumā sāka skatīt likumprojektu "Par administratīvi teritoriālo reformu", kas, manuprāt, ir absolūti nesagatavots likumprojekts.

Diemžēl paralēli jēdzieniskajai nesakārtotībai, kas ir acīmredzama jau no pirmajiem priekšlikumiem šajā likumā, likums arī paredz pagastu piespiedu apvienošanos, tāpēc tāds tas nevar būt pieņemams, jo ir vērsts uz centralizācijas tendencēm, kas iznīcina mūsu lauku vidi. Bet par to acīmredzot būs nopietna saruna jau nākamajā nedēļā.

R.Dilba

(Latvijas Zemnieku savienības frakcija): Protams, šodien ļoti būtisks bija likums "Par valsts pensijām". Pieņemtās izmaiņas jeb grozījumi, kas ir šajā likumā, parāda, ka būtībā šis likums nav ideāls un tajā ļoti daudz kas labojams. Žēl, ka frakcija "Latvijai" un arī K.Čerāna kungs, kurš tagad te aktīvi aģitē un kritizē visas partijas, ka nekas nav tā izdarīts, diemžēl neko prātīgu nav iesniedzis šim likuma projektam.

Kā jūs zināt, pagājušajā ceturtdienā notika Zemnieku federācijas valdes organizēts pikets pie Saeimas. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti bija vienīgie, kas ierādās pie viņiem, parunājās, uzaicināja uz frakciju un pieņēma piketētāju pārstāvju aicinājumu. Vakar šajā sakarā notika arī frakcijas sēde, uz kuru tika uzaicināti arī federācijas valdes pārstāvji un uzklausīti viņu priekšlikumi saistībā ar šo aicinājumu. Mēs viennozīmīgi iestājāmies par vairākiem šī dokumenta punktiem, kurus gribam ierosināt arī Sadar-bības padomē.

Viens no tādiem ir par to, ka no 1. oktobra vajag indeksēt pensijas, lai varētu sākt maksāt komunālos maksājumus, kas rudenī strauji palielinās. Pie tam, indeksācijai noteikti jābūt ar plus zīmi.

Vēl bija vairāki jautājumi, kurus laika trūkuma dēļ neminēšu, bet visādā ziņā šie jautājumi ir ļoti aktuāli un risināmi.

Mūsu frakcija bija sagatavojusi priekšlikumu par izmaiņām budžetā saistībā ar lēmuma projektu, kuru pieņēma Saeima par ārkārtas cituāciju Latvijas laukos, jo valdība diemžēl nepieņēma piekšlikumus grozījumiem budžetā, kur atrast finansējumu šīm kompensāciju izmaksām. Mūsu priekšlikums paredz, ka budžetā sakarā ar pārpildi otrajā pusgadā no ienākuma nodokļa jāatrod līdzekļi 2,9 miljonu latu apjomā rudzu un kviešu sējumiem un 10 miljonu latu apmērā, kas nozīmē, ka 1 sējumu hektārs tiek kompensēts 10 latu apmērā. Tātad kopā — 12,9 miljoni. Šāds priekšlikums ir iesniegts, un es ceru, ka Saeima, izskatot budžeta izmaiņas to atbalstīs, un šim lēmuma projektam būs reāls finansējums.

Vēl viens no likumiem, kas tika skatīts, bija Tūrisma likums, par kuru arī izvērtās debates saistībā ar dabas aizsardzības jautājumiem, Bet, protams, Tūrisma likums nav tas likums, kas šīs problēmas var atrisināt, jo tam nepieciešams pavisam cits likums, tādēļ faktiski šodien tika iztērēts nevajadzīgi daudz laika. Domāju, ka tajā laikā mēs būtu pieņēmuši vairākus citus likumprojektus.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!