Par Krievijas kompartijas priekšsēdētāja vēstuli

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 18.septembrī, saņēma vēstuli no Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas priekšsēdētāja Genadija Zjuganova.

Vēstulē G.Zjuganovs informē Latvijas Valsts prezidentu par savu skatījumu uz demokrātisko procesu attīstību Krievijā.

Atsaucoties uz Krievijas parlamenta vairākuma pozīciju, G.Zjuganovs raksta, ka "Krievija nenorobežosies ar jaunu dzelzs aizskaru, neiejauksies citu valstu iekšējās lietās, aktīvi piedalīsies Eiropas drošības sistēmas būvēšanā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas un EDSO aizbildnībā".

Vēstulē uzsvērts, ka "iekšējā sociālā spriedze, kas pēdējā laikā valstī sasniegusi galējās robežas, var negatīvi ietekmēt visus pasaules procesus". G.Zjuganovs apliecina, ka "mēs darīsim visu, lai nepieļautu politisku ekstrēmismu, noturētu situāciju konstitūcijas un likuma ietvaros, ar starptautiskās sabiedrības līdzdalību izvērstu cīņu ar organizēto noziedzību, lai kādu nacionālu veidolu tā pieņemtu."

Pēc G.Zjuganova vēstītā, Krievijā tiks nodrošināta valsts demokrātiska attīstība, balstoties uz starptautiskajā sabiedrībā vispārpieņemtajiem principiem, to skaitā brīvām vēlēšanām, daudzpartiju sistēmu, opozicionāras darbības garantijām, cilvēku un pilsoņu tiesību un brīvību ievērošanu.

Krievijas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs norāda, ka viņš atbalsta integrētu Eiropu no Lamanša līdz Urāliem un abpusēji izdevīgu sadarbību ar visām pasaules valstīm, kas atbalsta Eiropas nedalāmības ideju, atsakās no konfrontācijas, iestājas par ANO cilvēka brīvības un cilvēktiesību konvencijas īstenošanu.

Vēstulē G.Zjuganovs G.Ulmanim dara zināmu skatījumu uz Krievijas ekonomiskajām reformām. Pēc rakstītā, "mēs atjaunosim tradīciju, ka Maskavā dotās finansu garantijas visā pasaulē tika uzskatītas par uzticamāko valūtu". G.Zjuganovs pauž nostāju, ka, pamatojoties uz Krievijas Federācijas likumdošanu, Krievijas un ārvalstu uzņēmējiem tiks garantēta iespēja investēt Krievijas ekonomikā.

Vēstules nobeigumā Krievijas Komunistiskās partijas līderis izsaka pārliecību, ka Krievijai ir jākļūst par demokrātisku, plurālisku, daudzu konfesiju valsti ar attīstītu ekonomiku un noteiktām pilsoņu tiesībām.

Valsts prezidenta preses dienests

Par bezvīzu režīmu

ar Horvātijas Republiku

Vakar, 21.septembrī, Rīgā ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Horvātijas vēstnieks Dr. Mladens Iblers (Mladlen Ibler) parakstīja līgumu par savstarpēju atteikšanos no vīzām.

Saskaņā ar šo līgumu, Latvijas pilsoņi Horvātijā un Horvātijas pilsoņi mūsu zemē bez vīzas varēs uzturēties 90 dienas. Tika parakstīts arī līgums par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.

Horvātija ir 28. valsts, uz kuru Latvijas pilsoņi var doties bez vīzām. Ārlietu ministrs Valdis Birkavs preses konferencē atzina, ka šogad ir plānots parakstīt šādus līgumus vēl ar divām valstīm — Kipru un Portugāli, tādējādi iegūstot brīvu ceļošanas režīmu jau ar 30 valstīm. Arī Vācija ir to valstu skaitā, ar kurām Latvijai notiek nopietnas sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu, taču Vācijas puse vēlas šādu līgumu noslēgt ar visām trim Baltijas valstīm vienlaikus. Šī iemesla dēļ līgums ar Vāciju varētu tikt parakstīts tikai nākamajā gadā, kad Vācija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Ārlietu ministrija plāno, ka Latvijai 1999. gadā ar 40 valstīm būs bezvīzu režīma līgumi.

Šādi līgumi top uz valstu savstarpējās respektēšanas pamata. Turklāt valstīm pieder izvēle, vai ļaut ieceļot tikai pilsoņiem vai tikai nepilsoņiem, vai — gan vieniem, gan otriem. Tikai Latvijas valsts pilsoņi var bez vīzām doties uz vairumu valstu ar kurām noslēgti attiecīgie līgumi, taču tikai nepilsoņi bez vīzām var doties uz Krieviju un daļu no Neatkarīgo Valstu Savienības valstīm, kā arī uz Dāniju.

Valdis Birkavs kā vienu no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē bezvīzu režīmu ieviešanu ar ārvalstīm, minēja arhaisko veidu, kā norit vīzu ielīmju reģistrēšana pasēs. Tās tiek aizpildītas ar roku, tādējādi ir viegli viltojamas, kas savukārt palielina nelegālas ieceļošanas iespējas mūsu valstī un mazina robežkontroles nepieciešamību. Līgums par jaunas tehnoloģijas ieviešanu tika parakstīts jau 1997.gadā, bet līdzekļu trūkuma dēļ līdz šim brīdim vēl nav īstenots. Līgums paredz nepieciešamo summu — 250 000 latu — piešķirt no neparedzēto izdevumu līdzekļiem. Par šo līdzekļu piešķiršanu Ministru kabinets lemj šodienas valdības sēdē.

Valdis Birkavs uzskata, ka brīvāku ceļošanu Latvijas iedzīvotāji varētu iegūt, mūsu valstij iestājoties Eiropas Savienībā. Tad būtu aptuveni 50 valstis, uz kurām dodoties vīzas nebūtu nepieciešamas. Šo valstu vidū būtu tādas zemes kā Austrālija, Čīle, Kanāda, Jaunzēlande, Japāna un Dienvidāfrika.

Laura Dūša,

"LV" informācijas redaktore

Par Latvijas un Igaunijas

jauno muitas kontroles punktu

Foto: Māris Kaparkālējs. Sestdien, 19. septembrī, muitas kontrolpostenī Veclaicene – Murati kopēju darbu uzsāka Latvijas un Igaunijas muitas dienesti. Latvijas celtajā muitas kontroles punktā mūsu valsts ir ieguldījusi vairāk nekā miljonu latu.alējs,

"LV"

Igaunijas Robežapsardzes štāba priekšnieks Āre Evisalu (Aare Evisalu) un Latvijas Robežapsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš Vēl par notikumu — 5.lpp.