DIPLOMĀTIJA

Vēstnieki kopsanāksmē —

savā apņēmībā, plānos un darbos

Latvijas Republikas diplomātisko misiju vadītāji — "Latvijas Vēstnesim"

Vakar, 9. septembrī, Jūrmalā sākās Latvijas Republikas diplomātisko misiju (Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un kandidātvalstīs) vadītāju divu dienu darba sanāksme.

Andris Piebalgs,

vēstnieks

Eiropas Savienībā

— Kas noteica šīs vēstnieku darba sanāksmes aktualitāti?

— Kopumā — mūsu ārpolitikas stratēģiskais mērķis: iestāšanās Eiropas Savienībā. Šajā procesā, īpaši kas attiecas uz progresa ziņojumiem un uzaicinājumu sarunām, ļoti nozīmīga ir Eiropas Komisijas loma. Tajā pašā laikā ir vesela virkne jautājumu, uz kuriem nav atbildēts un kuriem līdz šim Eiropas Savienības valstis ir pievērsušas ļoti mazu uzmanību. Kā notiek tālākais ES paplašināšanas process? Vai tam ir grupas vai individuāla pieeja? Vai šim dalījumam grupās, kas šobrīd ir īslaicīgs, ir tendence palikt vai arī ir kāds laika grafiks jaunu dalībvalstu uzņemšanai? Ļoti būtisks ir arī jautājums: kā ES redz jaunu dalībvalstu ienākšanu? Pieredze liecina, ka pēdējā paplašināšanās reizē Austrija, Somija un Zviedrija faktiski ienāca Eiropas Savienībā jau kā vienota grupa, lai gan iestāšanās datumi bija dažādi. Ir ļoti apšaubāma versija, ka visas desmit kandidātvalstis ienāks ES ar divu trīs gadu nobīdi. Tā ir ļoti maza varbūtība. Un mūsu uzdevums ir šeit ar kolēģiem pārrunāt, kādas ir ES dalībvalstu pozīcijas šajā jautājumā. Ļoti būtiski ir arī vienoties par kopīgu taktiku, proti, pārliecināt ES dalībvalstis, ka arī vienas valsts uzaicināšana sarunām nerada nekādus sarežģījumus paplašināšanas procesam un nekādi neapdraud šī procesa perspektīvu. Jo, neapšaubāmi, šobrīd pieņemtā situācija 5+5 (Kipra ir tāds īpašs gadījums) izskatās matemātiski ļoti labi, un no visiem viedokļiem pat man varētu būt bažas (lai gan to oficiāli neviens nav teicis), ka de facto šāda situācija visiem ir apmierinoša. Tādēļ mums šeit vispirms jāapmainās ar informāciju par situāciju ES dalībvalsts pēdējā stadijā pirms jaunā progresa ziņojuma un jāvienojas par kopīgu taktiku darbā ar ES dalībvalstīm.

— Kas šobrīd ir akūtākā problēma Latvijas virzībā uz ES?

— Domāju, ka mūsu progress ir bijis labs visās sfērās. Lielākās problēmas, lai arī cik tas būtu dīvaini, meklējamas pašā ES, nevis Latvijā. Protams,mēs nekad nevaram būt ideāli. Un mums ir trūkumi — likumdošanas ieviešanā, administratīvajā kapacitātē. Jo nekad jau nevar uzskatīt, ka likumdošana ir pabeigta un administrācija uzlabota līdz ideālam stāvoklim. Vairāk problēmu ir pašu ES dalībvalstu attieksmē pret paplašināšanās procesu. Pagaidām visi ir apmierināti, un, ja visi ir apmierināti, tad — kāpēc gan ko mainīt? Man liekas, šī ir vissvarīgākā problēma.

Mārtiņš Virsis,

vēstnieks Austrijā, Šveicē, Ungārijā, Slovēnijā

un Lihtenšteinā

— Kā jūs vērtējat šīs darba sanāksmes sasaukšanu?

— Ejot uz Eiropas Savienību, mums vispirms jau pašiem ir jāzina un jāapspriež visas aktuālās problēmas, kas saistītas ar ES paplašināšanu. Un šāda apspriede jau nav tikai šogad, tādas ir notikušas visu laiku, brīdi pa brīdim. Neapšaubāmi, kolēģu viedoklis par mūsu aktualitātēm un tas, kā viņi raugās uz šo procesu, ikvienam no mums ir ļoti nozīmīgs.