Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mājsaimniecību budžetu pētījumi toreiz un tagad (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.09.1998., Nr. 252 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49594

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzbekistānā

Vēl šajā numurā

03.09.1998., Nr. 252

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Mājsaimniecību budžetu pētījumi toreiz un tagad

Turpinājums

no 1.lpp

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis,- "Latvijas Vēstnesim"

Lats nav tas pats

Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados visas latu monētas kala no sudraba. Mūsdienās sudraba monētas kaļ vienīgi jubilejas gadījumos kolekcionāru vajadzībām. Tās pārdod par daudz augstāku cenu nekā nominālvērtība.

Tomēr galvenais ir lata pirktspēja. Vispārēju lata pirktspējas indeksu mūsdienās, salīdzinot ar vēsturisko periodu, statistiķi nav izrēķinājuši. To arī samērā grūti izdarīt, jo mūsdienu patēriņa grozā ir daudz tādu preču un pakalpojumu, kādu toreiz nebija. Tādēļ cenu salīdzināšana iespējama tikai atsevišķiem preču veidiem un salīdzinājumiem ir tikai orientējoša nozīme.

Piemēram, augstākā labuma kviešu milti 1937. gadā maksāja Ls 0,48 par kg, bet 1997. gadā - Ls 0,36, rudzu maize - attiecīgi Ls 0,20 un Ls 0,33, svaiga liellopu gaļa - Ls 0,63 un Ls 1,55, piens - Ls 0,12 un Ls 0,26 par litru (toreiz ar 3,2% tauku saturu, mūsdienās - ar 2,5%, pasterizēts), sviests - Ls 1,94 un Ls 2,14 par kg, olas Ls 0,07 un Ls 0,06 gabalā. (Plaši dati par vēsturiskajām cenām atrodami krājumā "Darba statistika 1936. g. - R.: VSP, 1937 - 26.-37.; VIII-XI lpp., kā arī Statistikas gadagrāmatās.)

Diemžēl rūpniecības preču sortiments, par ko ir reģistrētas cenas trīsdesmitajos gados un mūsdienās, ir tik atšķirīgs, ka salīdzinājumi gandrīz nav iespējami. Piemēram, vīriešu trikotāžas apakškrekls toreiz maksāja apmēram divus latus, tagad - vairāk nekā trīs, vīriešu zābaki toreiz maksāja ap 10-12 latu, tagad - ap 30.

Rodas iespaids, ka mūsdienu cenas puslīdz atbilst vēsturiskajām cenām mazpārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, bet ir augstākas vairāk pārstrādātiem produktiem un īpaši rūpniecības precēm. Toreizējā lata vērtība bija tuvāka latam pirmajos gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tagad lats ir mazvērtīgāks.

Arī salīdzināmu preču cenām pašām par sevi ir ierobežota nozīme. Tās vienmēr jāsalīdzina ar iedzīvotāju ienākumiem. Statistika samērā bieži izmanto rādītāju - cik daudz vienas plaša pieprasījuma preces var nopirkt par strādājošā vidējo mēnešalgu.

Par trīsdesmitajiem gadiem ir publicēta ļoti plaša algu statistika, taču nav aprēķināta vidējā darba samaksa visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem, kā to dara mūsdienās. Piemēram, kvalificēta strādnieka vidējā izpeļņa Rīgas rūpniecībā 1937. gadā bija ap Ls 130 mēnesī, bet dažādu darbinieku vidējā mēnešalga - ap Ls 170 (sētnieka - Ls 96, laboranta - Ls 143, šofera - Ls 149, pārdevēja - Ls 152 utt. - skat. "Latvijas statistikas gada grāmatu 1939. - R.: VSP, 1939 - 220.-227. lpp.). Citās pilsētās un laukos algas bija zemākas.

Pieņemot, ka 1937. gadā vidējā strādājošā izpeļņa bija Ls 130 mēnesī, dzīves dārdzību, salīdzinot ar mūsdienām, raksturo 1. tabulas dati.

Rodas iespaids, ka par vidējo mēnešalgu trīsdesmito gadu strādājošais varēja nopirkt vairāk pārtikas produktu nekā mūsdienās, īpaši, ja izvēlējās dzīvnieku izcelsmes produktus.

 

Ienākumu avoti un lielums

Tā kā 1936./1937. gadā mājsaimniecību budžetu pētījumos iekļāva tikai algotu darbu strādājošo mājsaimniecības, izdarot salīdzinājumus, arī par 1997. gadu ir ņemti dati tikai par atbilstošu mājsaimniecību kopu, nevis par visām aptaujā iekļautajām mājsaimniecībām.

Pirmā būtiskā atšķirība, ko var pamanīt, ir galvenā ienākuma avota - darba algas - īpatsvara samazināšanās. 1936./1937. gadā darba algas ienākums fiziska darba strādnieku mājsaimniecībās deva 80,8% no visiem ienākumiem, bet garīgu darbu strādājošo mājsaimniecībās - pat 90,9% (Ģ.B. - 25., 26. lpp.). Mūsdienās (1997. g.) algotā darba samaksas īpatsvars ir samazinājies līdz 72,1% (ziņojums par mājsaimniecību budžeta pētījuma rezultātiem 1997. g. - R.: CSP, 1998. g. - 10. lpp.; turpmāk atsaucēs - Z.). Starpību galvenokārt veido sociālie pārskaitījumi (pensijas u.c.), kuru loma ievērojami pieaugusi. Mūsdienās sociālie pārskaitījumi dod 13,2% no algotu darbu strādājošo mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma, bet vēsturiskajā periodā to loma maza: fiziskā darba strādnieku grupā - 1,3%, garīgu darbu strādājošo grupā - tikai 1,0% (Ģ.B. - 91., 101. lpp.).

Vispārēja pensiju nodrošinājuma toreiz vēl nebija. Pensijas saņēma bijušie valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieki, pašvaldību darbinieki, dažādu mācību iestāžu pasniedzēji un skolotāji, medmāsas, zinātnieki, literāti u.c. (1931. gada Likums par pensijām - 1931. g. Lik. kr. Nr. 169-171). Pēc šī likuma 1937./1938. gadā Latvijā pensijas saņēma 11,1 tūkstotis personu. Vēl 13,9 tūkstoši personu saņēma speciālās pensijas kā kara invalīdi un viņu ģimenes locekļi, karā cietušo ģimene un viens tūkstotis kā bij. Krievijas pensionāri. Speciālās pensijas bija daudz mazākas nekā pēc 1931. gada likuma piešķirtās. Pavisam 1937./1938. gadā Latvijā bija 26 tūkstoši valsts pensionāru ("Latvijas statistikas gadagrāmata 1939". - 244. lpp.). 1997. gada beigās Latvijā bija 651,5 tūkstoši pensionāru jeb 25 reizes vairāk nekā 1937. gadā ("Sociālie procesi Latvijā". - R.: CSP, 1998. - 99. lpp.).

Galveno algotā darba samaksas daļu tiklab toreiz, kā tagad strādājošie saņēma galvenajā darbavietā. Papildus strādājot, mūsdienās algotu darbu strādājošo mājsaimniecības gūst 2,1% no saviem ienākumiem, toreiz fiziska darba strādnieku grupā - 2%, garīgu darbu strādājošo grupā - 5% (Z. - 26. lpp., Ģ.B. - 91., 101. lpp).

Pētot vēsturiskās mājsaimniecību budžetu datu izstrādes pārsteidz, ka toreiz apmēram deviņas desmitdaļas no darba algas ienākumiem guva ģimenes galva (vīrs), bet tikai vienu desmitdaļu - sieva. Piemēram, fiziska darba strādnieku grupā ģimenes galva vidēji mēnesī kā algu saņēma Ls 99,57, sieva - Ls 10,11, garīgu darbu strādājošo mājsaimniecībās - attiecīgi Ls 197 un Ls 23,09 (Ģ.B. - 91., 101. lpp.). Tas nozīmē, ka lielākajā mājsaimniecību daļā sieva ir strādājusi tikai ģimenē. Relatīvi vēl mazāki bijuši bērnu un pārējo mājsaimniecības locekļu ienākumi, kas arī pārskatu tabulās uzrādīti atsevišķi. Tāpat uzrādīti ģimeņu ienākumi, kas nav saistīti ar atsevišķiem tās locekļiem: sociālās apdrošināšanas iestāžu pabalsti, ieņēmumi no uzņēmumiem un mantas, no apakšīrniekiem u.c. Šādi pa personām nesadalīti ienākumi fiziskā darba strādnieku grupā deva 19,2% no visiem ienākumiem, garīgu darbu strādājošo mājsaimniecībās - 9,1% (turpat).

Mūsdienu statistika mājsaimniecību ienākumus pa personām (vīrs, sieva) parasti nesadala. Tomēr kā ekspertīzes vērtējumu var droši teikt, ka sievu un citu ģimenes locekļu daļa kopējā "pienesā" ir daudz lielāka nekā toreiz. Šādas izmaiņas, kas notikušas pusgadsimta laikā, ir jāvērtē ar krietni dalītām jūtām. No vienas puses, liela daļa no mūsu lasītājām būs gandarītas, ka ir ieguvušas stabilu vietu sabiedrībā, saimniecībā un līdz ar to lielāku autoritāti ģimenē. No otras puses, ir jāņem vērā, ka liela daļa mūsdienu sieviešu strādā ārpus ģimenes ne tādēļ, ka izjustu īpašu profesijas aicinājumu vai vēlētos pacelt ģimenes dzīves līmeni virs vidējā, bet gan tādēļ, ka vīrs viens vairs nespēj nopelnīt ģimenei pašu nepieciešamāko. Toreiz, kā rāda mājsaimniecību budžetu pētījums, ģimenes galvām tāda iespēja bija. Plaši iesaistoties darba tirgū, sievietes ir būtiski pazeminājušas darbaspēka vērtību. Protams, var tikai minēt, vai norādītais ir viens no iemesliem, kādēļ toreiz ģimenēs bija vairāk bērnu, retāk šķīra laulības, nebija tik izplatīts alkoholisms...

Vēl pārsteidz lielā ienākumu starpība, kāda 1936./1937. gadā bija fiziskā darba strādnieku un garīgu darbu strādājošo mājsaimniecībās. Pirmo mājsaimniecību grupā vidējais ienākums, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli bija Ls 43,59 mēnesī, otrā grupā - Ls 76,09. Garīgu darbu strādājošo mājsaimniecību ienākums bija par 75% lielāks nekā fiziska darba strādnieku mājsaimniecībās (aprēķināts pēc Ģ.B. - 25., 26. lpp.).

Mūsdienu statistika mājsaimniecības šādās grupās nedala. Ir zināmas grūtības to izdarīt, jo ir daudz mājsaimniecību, kur viens pelnītājs strādā fizisku, otrs - garīgu darbu. Tāpat ir daudzas nodarbes, kurām piemīt gan fiziska, gan garīga darba pazīmes, piemēram, dažādi operatori.

1. tabula

Pārtikas produktu daudzums, ko iespējams nopirkt par vienu vidējo mēnešalgu

1937 1990 1992 1994 1996 1997
Kviešu milti, augstākā labuma, kg 271 783 179 288 274 333
Rudzu-kviešu maize, kg 650 1235 215 300 318 364
Svaiga liellopu gaļa, kg 206 170 53 65 65 77
Piens, l 1083 1529 269 342 380 462
Sviests 67 93 23 49 45 56
Olas, 10 gab. 186 321 102 160 157 190

Dati par 1937. g. aprēķināti, izmantojot iepriekš minētās cenas, par 1990.-1997. g. - CSP dati.

Tēmas turpinājums - seko

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!