Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sākot jaunu laika skaitīšanu Latvijas un Krievijas attiecībās (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.1998., Nr. 249/250 (1310/1311) https://www.vestnesis.lv/ta/id/49551

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidents:

Vēl šajā numurā

01.09.1998., Nr. 249/250 (1310/1311)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PĒC NOTIKUMA

Sākot jaunu laika skaitīšanu

Latvijas un Krievijas attiecībās

Turpinājums

no 1.lpp.

Ļoti svarīgi ir tas, ka līguma sagatavošanā, līguma izpildē un līguma izpildes kontrolē bija iesaistītas starptautiskas organizācijas. Tas parāda starptautisko organizāciju līdzdalības un atbalsta nozīmi šādos sarežģītos jautājumos.

Es gribu vilkt arī paralēles ar situāciju, kāda mums šodien ir ar starptautisko organizāciju, Eiropas Savienības un ASV iesaisti jautājumā par Pilsonības likuma izmaiņām. Arī šeit mēs redzam skaidru orientāciju uz nākotni, kas Latvijas valstij ir pareizu lēmumu pieņemšana. Un arī Pilsonības likuma izmaiņu pieņemšana dos tikai pozitīvu efektu. Tas varbūt nedos pozitīvu rezultātu uzreiz, jo arī pirms četriem gadiem es šajā zālē runāju ar daudziem skeptiķiem. Šodien es varu droši skatīties ikvienam skeptiķim acīs un pateikt: "Tas bija pareizs lēmums. Līguma izpilde ir bijusi precīza."

Es gribu pateikties arī donorvalstīm, īpaši ASV un Zviedrijai, par ieguldījumu šajā procesā. Es varu atzinīgi novērtēt arī Krievijas puses konstruktīvo rīcību, un abu valstu konstruktīvā sadarbība ir šī divpusējā politiski nozīmīgā līguma nosacījums.

Izmantojot iespēju, es gribu atzinīgi novērtēt arī Krievijas pilnvarotā pārstāvja, objekta vadītāja profesionālismu un kompetenci līguma izpildē.

Ļoti svarīgi, ka visu laiku šim procesam klāt ir bijusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, un pēc dažām dienām mēs šeit redzēsim EDSO pārstāvjus, kas dokumentāri apstiprinās radiolokācijas stacijas darbības Latvijā izbeigšanas faktu. Sāksies demontāžas process, un es esmu pārliecināts, ka arī tas tiks veikts atbilstoši līguma nosacījumiem.

Mums no šīs sadarbības jāizdara mācības nākotnei. Divas šīs mācības ir šādas:

Pirmkārt, mēs gribam un varam labi, konstruktīvi sadarboties ar Krieviju.

Un otrkārt — Latvijai kā mazai valstij ir precīzi jāorientējas prasībās, nosacījumos, atbalstā, ko Latvijai var dot starptautiskās sabiedrības iesaistītība ļoti sarežģītu iekšpolitisko un ārpolitisko problēmu risinājumā."

Krievijas stratēģisko raķešu karaspēka galvenā štāba priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Aleksandrs Kozlovs pateicas Latvijas pusei par labo sadarbību. "Tas ir sarežģīts process, kas prasa izturību un politisku gribu, " saka krievu ģenerālis. "Tas arī tika nodemonstrēts, mums sadarbojoties ar Latvijas pusi un kopīgi risinot ar šo līguma izpildi saistītos jautājumus. Es gribu izteikt cerību, ka arī demontāžas process, kas sākas šodien, noritēs sekmīgi, ņemot vērā mūsu valstu un pirmkārt to cilvēku intereses."

Pēc tam tiek dota iespēja žurnālistiem:

"Latvijas Vēstnesis":

Vai pašreizējās Krievijas finansiālās problēmas iespaidoja starpvalstu līguma izpildi?

Valdis Birkavs:

Mēs neesam jutuši grūtības sakarā ar Krievijas finansiālās krīzes ietekmi. Krievija vienmēr ir pildījusi savas saistības, vienmēr nokārtojusi savus maksājumus, un mums nav nekādu pretenziju.

Aleksandrs Kozlovs:

Es gribu teikt, ka arī turpmāk visas mūsu saistības tiks izpildītas, kā paredzēts starpvalstu līgumā.

Jautājums:

Kāds būs bijušo radiolokācijas stacijas darbinieku tālākais liktenis pēc stacijas slēgšanas?

Aleksandrs Kozlovs:

Attiecībā par šeit dienējušo militārpersonu tālāko likteni — tiks ņemta vērā katra cilvēka, katras ģimenes vēlēšanās. Šie jautājumi jau ir atrisināti. Es ceru, ka tiks ņemtas vērā visu šo cilvēku tiesības. Šie cilvēki turpinās dienēt Krievijas bruņotajos spēkos.

Jautājums:

Cik Krievijas militārpersonas izteikušas vēlmi palikt Latvijā, un kā Latvijas puse rīkosies, ja būs pārāk daudz šādu personu?

Valdis Birkavs:

Latvijas puse rīkosies atbilstoši likumam. Tie, kuriem tiks konstatētas tiesības palikt, — paliks. Kuriem nebūs tiesības palikt, tie aizbrauks.

Jautājums:

Cik militāro personu pašlaik strādā stacijā, līdz kuram datumam viņiem ir vīzas, un cik cilvēku šeit paliks demontāžas procesa laikā?

Aleksandrs Ņikitins:

Šobrīd stacijā ir 450 militārie speciālisti, neskaitot civilpersonālu. Visas šīs personas ir iekļautas līgumā. Šis skaitlis visu laiku tiek samazināts. Personālam vīzas ir līdz 30. septembrim, un mēs esam pārliecināti, ka mēneša laikā vairums no šiem cilvēkiem arī varēs izbraukt no Latvijas. Tiem, kas paliks šeit uz demontāžas laiku, tas ir, mazāk par 200 militārajiem speciālistiem, mēs lūgsim pagarināt vīzas vēl uz vienu gadu, un šis jautājums, cerams, tiks atrisināts.

Jautājums:

Kā Skrundas radiolokācijas stacijas zaudējums ietekmēs Krievijas aizsardzības spējas?

Aleksandrs Kozlovs:

Mēs šeit neapspriežam Krievijas drošības jautājumus. Mēs šeit apspriežam Skrundas radiolokācijas stacijas slēgšanas problēmas.

Jautājums:

Kā praktiski notiks stacijas atslēgšana?

Aleksandrs Ņikitins:

Tas notiks saskaņā ar tehnisko dokumentāciju. Tiks atvienota strāva, un stacija beigs darboties. 3. septembrī starptautiskā inspekcija to visu varēs pārbaudīt. Viss notiks saskaņā ar starpvalstu līgumu.

Jautājums:

Jautājums Latvijas pusei — kāda ir garantija, ka pilsētiņas īpašums paliks nebojāts?

Valdis Birkavs:

Es domāju, Skrundā būs nodrošināta ļoti profesionāla apsardze. Tāda acīmredzot iekšēji būs arī demontāžas procesā. Tāpēc tā ir pilnīgi normāla procedūra, kurā tiek sargāts, šinī gadījumā, Krievijas īpašums. Un tas neizraisa nekādas šaubas. Es šeit neredzu nekādu problēmu. Objekts ir pārskatāms un apsargāts.

Jautājums:

Jautājums Latvijas pusei — cik daudz naudas jūs esat saņēmuši par Skrundas RLS nomu, un kas par šo naudu ir izdarīts?

Valdis Birkavs:

Latvijas puse no Krievijas saņem piecus miljonus ASV dolāru gadā. No paša sākuma mana personīgā pozīcija bija, ka visa šī nauda jāiegulda Kuldīgas rajona un apkārtējo pagastu attīstībā. Šodien no rīta es izstaigāju Skrundu un priecājos par daudzām sakārtotām vietām. Neapšaubāmi, tas ir arī Skrundas naudas un mēra nopelns. Bet es biju pret valdības lēmumu daļu šīs naudas veltīt budžeta aizlāpīšanai. Un tomēr es domāju, ka vietējās varas pārstāvji par šo naudu ir padarījuši ļoti daudz un regulāri ir arī atskaitījušies kabineta sēdēs par izdarīto. Es šeit varu teikt pavisam droši, ka nauda bija labās rokās. Tā nav gājusi zudumā, bet gan dod labus augļus.

Jautājums:

Kā notiks stacijas tehniskā demontāža? Vai tas ir dārgāk nekā stacijas ekspluatācija?

Aleksandrs Ņikitins:

Ja uzskatām to par vienreizēju aktu, tad tas ir dārgāk nekā stacijas ekspluatēšana. Jo darba apjoms ir ārkārtīgi liels, un tas prasa arī ārkārtīgi lielus finansiālos ieguldījumus, bet par finansēm es nerunāšu, jo mums līgumos ar Latviju un EDSO ir punkts, ka mēs nerunājam par abu pušu komerciālajām interesēm. Bet, saprotiet paši, tas maksā daudz, bet arī stacijas funkcionēšana maksāja daudz.

Jautājums

: Mēs nevarējām nokļūt šīs karaspēka daļas tuvumā. Vai tas nav cilvēktiesību pārkāpums?

Aleksandrs Ņikitins:

Jā, es esmu pieņēmis lēmumu šodien ierobežot piekļūšanu Skrundas RLS. Es to neuzskatu par cilvēktiesību pārkāpumu. Visi, kam ir tiesības dzīvot militārajā pilsētiņā, tajā tika ielaisti.

Jautājums:

Tādā gadījumā jau nebija nepieciešams šo preses konferenci rīkot Skrundā. Gribējās taču ar krievu virsniekiem atklātu sarunu, kā viņi dzīvojuši šajā pilsētiņā. Tādēļ jau nu gan jūs šajā dienā varējāt žurnālistus ielaist arī militārajā pilsētiņā, lai viņi varētu parunāt ar žurnālistiem.

Aleksandrs Nikolajevs:

Es jau esmu atbildējis uz šo jautājumu. Žurnālistu iekļūšana militārās bāzēs tiek ierobežota vienmēr.

Valdis Birkavs:

Mēs respektējām Krievijas puses vēlmi tieši šādā veidā pabeigt Skrundas radiolokatora funkcionēšanu.

Jautājums:

Vai arī Krievijas armijā šī diena ir svētki?

Aleksandrs Ņikitins:

Krievijas puse šo dienu uztver kā oficiālo datumu, kad izbeidz savu darbību radiolokācijas stacija. Taču Birkava kungs teica, ka Skrundā šodien ir svētki. Un es jūs apsveicu ar šiem svētkiem. Es apsveicu Skrundas mēru, apsveicu Skrundas un visas Latvijas iedzīvotājus ar šo notikumu.…

Beidzot sāk dūkt motori .

"Do svidaņije ("Uz redzēšanos!" — krieviski)", saka ģenerāļi, bet palicēji klusē. Vien skrundenieku pulciņā kāds paklusu nosaka: "Labāk jau "sveiki", un uz visiem laikiem!"

Bet sarkanbaltsarkanie karogi pie Skrundas namiem vēsta, ka šī ir vēsturiska diena — 1998. gada 31. augusts, kad beidzot aiziet svešā armija, kas te ienāca pirms gariem 59 gadiem.

Diena, kad Latvijā faktiski beidzas Otrais pasaules karš.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Skrunda 1998.gada 31.augusts. Krievijas armijas ģenerālleitnants Aleksandrs Kozlovs un Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Pie sarunu galda Krievijas vēstniecības padomnieks Vladimirs Ivanovs, Krievijas armijas pulkvedis Aleksandrs Ņikitins, ģenerālmajors Aleksandrs Šiškins, ģeneralleitnants Aleksandrs Kozlovs, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Latvijas vēstnieks Austrijā Mārtiņš Virsis

Aleksandrs Kozlovs, Aleksandrs Šiškins, Valdis Birkavs

Ārlietu ministrs sarunā ar Skrundas pagasta vecako Danenbergu

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!