Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.1998., Nr. 249/250 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49545

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas

Vēl šajā numurā

01.09.1998., Nr. 249/250

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"

Saeimas dok.nr.4547; likumprojekts nr.1264

Saeimas deputātu grupas (E.Jurkāns, D.Turlais, V.Boka, V.Nagobads,

V.Dinēvičs) 1998.gada 27.augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Ministru Padomes Ziņotājs, 1991, Nr.46; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994, Nr.9; 1994, Nr.16; 1995, Nr.20; 1997, Nr.1) sekojošus grozījumus:

1. Papildināt likuma 6.panta trešo daļu ar šādu teikumu:

"Šādas sūdzības ir jāiesniedz tiesā ne vēlāk par 1999.gada 31.decembri."

2. Izteikt likuma 6.1.pantu sekojošā redakcijā:

"6.1.pants. Ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pilsētas dome vai rajona padome ir pieņēmusi lēmumu par namīpašumu atdošanu natūrā, nav to pārņēmuši (izņemot gadījumus, kad namīpašums nav pārņemts pašvaldības vainas dēļ), minētais pašvaldības lēmums zaudē spēku, un namīpašums paliek iepriekšējā pārvaldītāja valdījumā."

3. Izteikt likuma 15.pantu šādā redakcijā:

"15.pants. Izlikšana no denacionalizētajiem namiem pieļaujama tikai likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā. Pie tam īrnieku izlikšana, pamatojoties uz minētā likuma 29.panta 4. un 5.punktu, pirmajos septiņos gados pēc namīpašuma nodošanas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir iespējama, tikai ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, bet nākamajos piecos gados — tikai ierādot citu dzīvojamo telpu."

 

 

Likumprojekts

Grozījums likumā "Par tiesu varu"

Saeimas dok.nr.4543; likumprojekts nr.1260

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 1998.gada 27.augustā

iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.) grozījumu un papildināt likumu ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:

"16. 2.nodaļa

Tiesu sistēmai piederīgas iestādes

106.4.pants. Tiesu sistēmai piederīgas iestādes

(1) Tiesu sistēmai piederīgas iestādes ir:

1) bāriņtiesas;

2) pagasttiesas;

3) īrestiesas;

4) dzimtsarakstu nodaļas.

(2) Tiesu sistēmai piederīgās iestādes darbojas uz speciālu likumu pamata un to metodisko vadību veic Tieslietu ministrija, bet likumā noteiktajos jautājumos un likumā noteiktajā kārtībā tās pārzina pašvaldības un arī citas ministrijas.

(3) Tiesu sistēmai piederīgās iestādes, veicot tām ar likumu noteiktās funkcijas, ir neatkarīgas, to darbību reglamentē vienīgi likums un to lēmumi pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

106. 5.pants. Bāriņtiesa

(1) Bāriņtiesa ir tiesu sistēmai piederīga aizbildnības un aizgādnības iestāde, kura veic arī citas tai ar likumu uzliktas funkcijas.

(2) Bāriņtiesas darbību regulē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām".

106. 6.pants. Pagasttiesa

(1) Pagasttiesa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura pagastā veic bāriņtiesas uzdevumus, kā arī veic citas tai ar likumu uzliktas funkcijas.

(2) Pagasttiesas darbību regulē likums "Par bāriņtiesām un pagasttiesām".

106. 7.pants. Īrestiesa

(1) Īrestiesa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura kā obligāta pirmstiesas instance izskata visus no dzīvojamās telpas īres attiecībām izrietošus un citus tās kompetencē ar likumu nodotos strīdus.

(2) Īrestiesas darbību regulē Īrestiesu likums.

1 06. 8.pants. Dzimtsarakstu nodaļa

(1) Dzimtsarakstu nodaļa ir tiesu sistēmai piederīga iestāde, kura veic civilstāvokļa aktu — laulību, dzimšanas un miršanas — reģistrāciju.

(2) Dzimtsarakstu nodaļu darbību regulē likums "Par civilstāvokļa aktiem".

 

 

Likumprojekts

Pieaugušo izglītības likums

Saeimas dok. nr.4455; likumprojekts nr.1225

Saeimas deputātu grupas (V.Dinēvičs, E.Bāns, V.Nagobads, J.Celmiņš,

.Jurkāns) 1998. gada 13. augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis.

Likums nosaka valsts politiku pieaugušo izglītības jomā, cilvēku tiesības un garantijas šīs izglītības iegūšanā, regulē attiecības izglītojamo, izglītotāju un darba devēju starpā, kā arī nosaka valsts un pašvaldību kompetenci un pienākumus pieaugušo izglītošanā.

2. pants. Pieaugušo izglītības pamatprincipi.

(1) Pieaugušo izglītība ir tāds pilngadīgo personu teorētisks un praktisks daudzveidīgs pēc satura un formas izglītošanas process, kas līdz mūža galam nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū.

(2) Pieaugušie iegūst izglītību klātienes, neklātienes, tai skaitā tālmācības, un pašizglītības formās.

(3) Pieaugušo izglītība tiek īstenota izglītības piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībā, kura pilnveidojas valsts, reģionu un cilvēku individuālās attīstības interesēs un ir pieejama visiem pieaugušajiem mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības un sociālā stāvokļa.

3. pants. Pieaugušo izglītības mērķis un galvenie uzdevumi.

(1) Pieaugušo izglītības mērķis ir personības pilnveide pašrealizācijai, sabiedrības labklājības veicināšanai un tautsaimniecības attīstībai.

(2) Pieaugušo izglītības galvenie uzdevumi ir:

1) veicināt jaunu zināšanu un praktisko iemaņu apgūšanu papildus iepriekš iegūtajai izglītībai, lai varētu konkurēt darba tirgū un atbilstu tā prasībām;

2) katrai personai nodrošināt tiesības papildināt izglītību atbilstoši savām interesēm un vajadzībām;

3) kompensēt līdzšinējās izglītības ieguves gaitā un sabiedrībā notiekošo pārmaiņu rezultātā radušos izglītības nepietiekamību, veicināt iespēju cilvēkam pārkvalificēties un iegūt tādu kvalifikāciju, kura nepieciešama darba tirgū;

4) sekmēt cilvēku sociālo adaptāciju un pilsonisko integrāciju, veicinot valsts valodas un svešvalodu apgūšanu;

5) tuvināt vispārējo un profesionālo izglītību praktiskajai darbībai, lai pārkvalificējoties cilvēks (darba meklētājs) varētu iziet darba praksi uzņēmumos, iestādēs un organizācijās.

 

II nodaļa

Pieaugušo izglītības sistēma

4. pants. Pieaugušo izglītības sistēmas jēdziens.

(1) Pieaugušo izglītības sistēma ir mērķtiecīgi organizēta un sekmēta izglītības sistēmas sastāvdaļa, kas sevī ietver arī vispārējo, profesionālo, augstāko un interešu izglītību.

(2) Pieaugušo izglītības sistēma ir kopums, kas sastāv no:

1) pieaugušo izglītības programmām;

2) valsts izglītības programmu standartiem vispārējai, profesionālai un augstākajai pieaugušo izglītībai;

3) pieaugušo izglītības piedāvātājiem: mācību centriem, iestādēm, tautas skolām un organizācijām, kuru statūtos un/vai nolikumos ir paredzēta pieaugušo izglītošanas darbība, kas aptver visas izglītības sistēmas apakšsistēmas un atšķirībā no tām ir specifisks izglītošanas objekts — pieaudzis cilvēks, kurš jau sācis darboties kādā no tautsaimniecības nozarēm;

4) pieaugušo izglītības piedāvātāju sabiedriskajām organizācijām (asociācijām, apvienībām, biedrībām, tautas skolām u.c.).

5. pants. Pieaugušo izglītības programmas.

(1) Pieaugušo izglītības programmas nosaka šīs izglītības saturu un to atbilstību valsts, darba devēju un personības izaugsmes interesēm.

(2) Pieaugušo izglītības programmas iedalās:

1) tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju nodrošinošās pieaugušo izglītības programmās,

2) vispārējās, profesionālās, augstākās un interešu izglītību nodrošinošās pieaugušo izglītības programmās.

(3) Katrā no pieaugušo izglītības pakāpēm un veidiem var piedāvāt formālās un neformālās izglītības nodrošinošās pieaugušo izglītības programmas.

6. pants. Pieaugušo izglītības programmu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība.

(1) Pieaugušo izglītības programmas izstrādā pieaugušo izglītības piedāvātāji atbilstoši izglītības standartiem un jaunākajiem sasniegumiem zinātnē un tehnikā.

(2) Formālās pieaugušo izglītības programmas apstiprina (akreditē) un reģistrē kārtībā, kādu nosaka Izglītības likums un citi speciālie izglītības likumi.

(3) Neformālās pieaugušo izglītības programmas izstrādā un apstiprina pieaugušo izglītības piedāvātāji, kuri atbildīgi izglītojamajiem un izglītības pakalpojumu pasūtītājiem (darba devējiem) par programmu saturu, to īstenošanas kvalitāti un rezultātu.

(4) Neformālās pieaugušo izglītības programmas var licencēt profesionālās asociācijas (apvienības, biedrības u.c.) sadarbībā ar izglītības pakalpojumu pasūtītājiem (valsts, pašvaldību iestādēm un organizācijām, uzņēmumiem, privātpersonām) un/vai to asociācijām (apvienībām, biedrībām u.c.). Licencējot novērtē programmas saturu, apjomu, pasniedzēju kvalifikāciju, mācību nodrošinājumu un mērķu atbilstību. Neformālo pieaugušo izglītības programmu licencēšana ir brīvprātīga un to var ņemt vērā, lemjot par valsts un/vai pašvaldību pasūtījuma izvietošanu konkursa kārtībā.

7. pants. Izglītības standarti pieaugušo izglītības jomā.

(1) Pieaugušo formālās vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības programmām ir jāatbilst attiecīgā līmeņa izglītības valsts standartiem.

(2) Atsevišķām neformālās pieaugušo izglītības programmām, kas ietekmē brīvu uzņēmējdarbības konkurenci, var noteikt izglītības valsts standartus.

Šādu programmu sarakstu, kurām nosaka izglītības valsts standartus, kā arī šo standartu izstrādāšanas, apstiprināšanas un ieviešanas kārtību, nosaka Ministru kabineta noteikumi.

8. pants. Pieaugušo izglītības piedāvātāji.

(1) Formālās pieaugušo izglītības piedāvātāji ir juridiskas personas, kuras statūtos (satversmē) un/vai nolikumos ir paredzēts dot formālo vispārējo, profesionālo un akadēmisko izglītību, kas saņēmušas licenci un to mācību programmas ir akreditētas.

(2) Neformālās pieaugušo izglītības piedāvātāji ir fiziskas un juridiskas personas (mācību centri, iestādes un organizācijas), kuru statūtos un/vai nolikumos ir paredzēta pieaugušo izglītošanas darbība.

9. pants. Pieaugušo izglītības īpatnības.

(1) Pieaugušajiem ir tiesības jebkurā vecumā atbilstoši iepriekšējās izglītības līmenim turpināt savu formālo izglītību.

(2) Pieaugušajiem ir tiesības apgūt jebkuras neformālās izglītības programmas visā mūža garumā neatkarīgi no viņu iepriekšējās izglītības līmeņa, vecuma, dzimuma.

(3) Pieaugušo izglītības sistēmai jānodrošina katram pieaugušam cilvēkam iespēju iegūt papildu izglītību (tai skaitā arī pēc darba devēju iniciatīvas), kas viņam ir nepieciešama profesionālai un sabiedriskai darbībai, ģimenes dzīvē, lai adaptētos mainīgos saimnieciskajos un sociālajos apstākļos. Pieaugušo izglītība ietver sevī agrāk iegūtās profesijas kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkvalifikāciju citā profesijā, intelektuālo un citu vajadzību apmierināšanu.

(4) Pieaugušo izglītošanās notiek uz brīvprātības pamatiem.

10. pants. Pieaugušo izglītības piedāvātāju asociācijas.

(1) Pieaugušo izglītības piedāvātāji var brīvprātīgi apvienoties asociācijās (apvienībās, biedrībās u.c.).

(2) Par šo asociāciju (apvienību, biedrību u.c.) locekļiem var būt arī fiziskas personas.

11. pants. Informatīvās izglītības īpatnības.

(1) Informatīvās izglītošanas darbība notiek, pieaugušajiem apgūstot īstermiņa mācību programmas, tai skaitā vienreizējas lekcijas un konsultācijas, kā arī piedaloties īstermiņa semināros.

(2) Pieaugušo izglītības piedāvātāji paši nosaka un atbild par informatīvās izglītošanas programmu saturu, apjomu un metodēm.

12. pants. Pieaugušo izglītības līmeni apliecinoši dokumenti.

(1) Formālās pieaugušo izglītības programmu apguvēji pēc šo programmu apguves saņem valsts atzītu izglītības dokumentu (atestātu, diplomu).

(2) Neformālās pieaugušo izglītības programmu apguvēji pēc šo programmu apguves saņem izglītības piedāvātāja izsniegtu šo programmu apguvi apliecinošu dokumentu (apliecību, diplomu).

 

III nodaļa

Valsts, pašvaldību un darba devēju kompetence pieaugušo izglītībā

13.pants. Ministru kabineta kompetence pieaugušo izglītībā.

Ministru kabinets:

1) nosaka pieaugušo izglītības vispārējo politiku un stratēģiskos virzienus saskaņā ar valsts sociālo un ekonomisko attīstību un tās prognozēm;

2) apstiprina pieaugušo izglītību regulējošos noteikumus;

3) dibina un slēdz valsts pieaugušo izglītības centrus, iestādes vai organizācijas.

14.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence pieaugušo izglītībā.

(1) Izglītības un zinātnes ministrija:

1) organizē pieaugušo izglītības pedagogu un organizatoru sagatavošanu, procesu pētījumus, sabiedrisko organizāciju sadarbību;

2) nosaka pieaugušo formālās izglītības programmu, akreditācijas un licencēšanas kārtību;

3) analizē informāciju par pieaugušo izglītību un tās attīstības tendencēm valstī, tai skaitā par izglītības piedāvātājiem, saturu, formām, dalībniekiem un finansējumu, un šo informāciju dara zināmu sabiedrībai, sagatavo priekšlikumus valdībai pieaugušo izglītības sistēmas tālākai attīstībai.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar Iekšlietu ministriju nodrošina ar formālās un neformālās pieaugušo izglītības programmām un iespējām tās apgūt personas, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādēs ilgāk par 3 mēnešiem.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar Labklājības ministriju nodrošina ar formālās un neformālās pieaugušo izglītības programmām un iespējām tās apgūt personas ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, kā arī bezdarbniekus un maznodrošinātos iedzīvotājus.

15.pants. Labklājības ministrijas kompetence pieaugušo izglītībā.

Labklājības ministrija:

1) organizē un kontrolē bezdarbnieku, invalīdu un maznodrošināto darba meklētāju profesionālo mācību, kvalifikācijas paaugstināšanu, pārkvalificēšanu un profesionālo pilnveidi atbilstoši likumam "Par nodarbinātību";

2) sekmē valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju sadarbību bezdarbnieku, invalīdu un maznodrošināto izglītošanā.

16.pants. Nozaru ministriju kompetence pieaugušo izglītībā.

Nozaru ministrijas:

1) atbild par savas nozares darbinieku izglītošanu un šim mērķim atvēlēto finansu līdzekļu racionālu izmantošanu;

2) nosaka pieaugušo izglītības satura tematiskās jomas atbilstoši nozares attīstības vajadzībām.

17.pants. Pašvaldību kompetence pieaugušo izglītībā.

Pašvaldības dibina, reorganizē un slēdz savas pieaugušo izglītības atbalsta iestādes (pieaugušo izglītības mācību centrus), nodrošina tām organizatorisku un finansiālu palīdzību.

18.pants. Darba devēju kompetence pieaugušo izglītībā.

Darba devēji:

1) nodrošina darbiniekiem profesionālās pilnveides iespējas un sedz mācību izdevumus;

2) nodrošina darba līguma attiecībās esošajiem darbiniekiem mācību atvaļinājumu likumā noteiktajā kārtībā;

3) saglabā darbiniekiem vidējo darba algu mācību atvaļinājuma laikā.

19.pants. Valsts un pašvaldības specifiskā kompetence pieaugušo izglītībā.

Valsts un pašvaldību uzdevums ir nodrošināt konkurenci starp pieaugušo izglītības piedāvātājiem atbilstoši likumam par valsts un pašvaldību pasūtījumu un visu izglītības veidu līdzsvarotu attīstību.

 

IV nodaļa

Pieaugušo izglītības finansēšana

20.pants. Pieaugušo izglītības finansēšanas avoti.

Pieaugušo izglītību finansē no valsts budžeta, paredzot līdzekļus konkrēti pieaugušo izglītības vajadzībām, no pašvaldību budžetiem, darba devēju līdzekļiem, fizisko un juridisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem, kā arī no izglītojamo iemaksām par mācībām.

21.pants. Pieaugušo izglītības finansēšanas sistēma.

(1) Lai veicinātu izglītības piedāvātāju un finansētāju ieinteresētību pieaugušo izglītības attīstībā un tās finansēšanā, valsts attīsta sistēmu, paredzot:

1) nodokļu atlaides izglītības piedāvātājiem, tai skaitā: atbrīvojot no pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas par iemaksām pieaugušo izglītības mācību procesa organizēšanā un mācību līdzekļu izdošanā, kā arī atbrīvojot no sociālā nodokļa iekasēšanas no pasniedzēju honorāriem.

2) nodokļa atlaides darba devējiem, kas apmaksā savu darbinieku izglītošanos, un pieaugušo izglītības sponsoriem un mecenātiem.

(2) Valsts attīsta:

1) papildu ieguldījumus (līdz 30%) pieaugušo izglītības programmās, kas ir apmaksātas no pašvaldību budžeta;

2) un garantē valsts ieguldījumus starptautiskajos projektos 20 procentu apmērā no projekta vērtības.

(3) Valsts sedz no valsts budžeta licencēto pieaugušo izglītības piedāvātāju personāla (pasniedzēju un organizatoru) darba algu 50 procentu apmērā neatkarīgi no īpašuma formas.

 

V nodaļa

Pieaugušo izglītības ieguvēji un pasniedzēji, viņu tiesības un garantijas

22.pants. Pieaugušo izglītības ieguvējs.

(1) Pieaugušo izglītības ieguvējs ir persona, kas ir vecāka par 18 gadiem un apgūst formālās vai neformālās pieaugušo izglītības programmas.

(2) Pieaugušo izglītības ieguvējam ir tiesības izvēlēties izglītības piedāvātāju, mācību veidu un programmu, mācību metodes un formas, saņemt finansu un cita veida atbalstu tiesību aktos noteiktajā kārtībā, izmantot mācību atvaļinājumu, saņemt iegūto zināšanu un prasmju novērtējumu un izglītības iegūšanu apliecinošu dokumentu, brīvi saņemt informāciju par pieaugušo izglītības piedāvātājiem, veidiem un programmām.

23.pants. Pasniedzēji pieaugušo izglītībā.

(1) Gan formālās, gan neformālās pieaugušo izglītības programmas realizē pasniedzēji.

(2) Atkarībā no izglītības programmas satura tās realizē profesori, docenti, pasniedzēji, lektori, augsti kvalificēti savas profesijas speciālisti un praktiķi—meistari.

(3) Par pieaugušo izglītībā strādājošo pasniedzēju kompetenci un kvalifikāciju atbild izglītības piedāvātājs.

24.pants. Pieaugušo izglītības ieguvēja sociālās garantijas.

(1) Pieaugušo izglītībai jāveicina tās ieguvējam sociālā adaptācija un integrēšanās.

(2) Pēc sekmīgas izglītošanās darba devējam jānodrošina pieaugušo izglītības ieguvējam viņa kvalifikācijai atbilstošs amats un atalgojums.

25.pants. Pieaugušo izglītības pasniedzēju sociālās garantijas.

Pieaugušo izglītības pasniedzējam darba vieta garantē darba samaksu neatkarīgi no pieaugušo izglītības piedāvātāja īpašuma formas un mācību iestādes likvidācijas gadījumā pasniedzējiem izmaksā likumā paredzētās kompensācijas.

 

VI nodaļa

Pārejas noteikumi

1. Sešu mēnešu laikā kopš šī likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam izstrādāt un apstiprināt šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!