Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Laikmets prasa moderni domājošus ārstus. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.09.1998., Nr. 249/250 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49537

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

Vēl šajā numurā

01.09.1998., Nr. 249/250

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Laikmets prasa moderni domājošus ārstus

Prof. Jānis Stradiņs,

Zinātņu akadēmijas prezidents:

Turpinājums no 1.lpp.

Tas nozīmē, ka drīzā nākotnē Latvija var pieredzēt dramatisku ārstu deficītu. Tas nozīmē, ka katram ārstam, ko dod jūsu universitāte, jābūt augstā vērtē, ar kvalitātes zīmi. Bet tas arī nozīmē, ka ārsta profesijas prestižs un atalgojums ir vēl jāceļ.

Izvirzot par pamatprincipu augstu profesionālismu, aicinu neaizmirst arī zinātniskumu, jo nesu sveicienus arī LZA vārdā, un zinātnes progress medicīnā ārzemēs ir straujš. Lai pasaules vēji pūš jūsu burās! Zviedrijas, Dānijas, citu valstu nāciju klātiene šodien paplašina jūsu horizontus.

Aicinu veidot te ne tikai speciālistus, bet arī augsti ētiskas personības, humānistus, kas būtu ne tikai miesas, bet arī dvēseles ārsti. Tāpat sociologus lūdzu turēt roku uz sabiedrības pulsa un palīdzēt dziedēt sociālās vainas, runāt patiesību, tikai patiesību un visu patiesību. Tās mums ļoti, ļoti pietrūkst.

Gribētu atkārtot tēva, profesora Paula Stradiņa, novēlējumu jaunajiem — ja esat nosprauduši dzīvē vienu skaidru, prātīgu mērķi, stūrējiet uz to bez svārstībām un raustīšanās. Vērtējiet laiku. Dzīve ir grāmata, ko lasām vienu reizi. Jūs varat izbērt riekšavu naudas — viņš citēja Raini — to jūs nopelnīsiet. Nekaisiet minūtes, tās jūs nepacelsiet. Nepalieciet šauri sava amata pratēji un pildītāji vien.

Laika prognoze šopēcpusdien Rīgā paredzēja lietu, bet spīd saule, un mēs pulcējamies ārā. Lai saulīte apspīd allaž jaunās universitātes gaitas! Lai jums veicas dzīvē, un, ceļot sevi, jūs ceļat arī savu tautu. Vivat, crescat, floreat, Academia nova!

Lai nepietrūktu vispusīgi izglītotu ārstu

Prof. Uldis Vikmanis,

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāna v.i., — "Latvijas Vēstnesim"

Šis mācību gads Latvijas Universitātē (LU) un Latvijas sabiedrībā ienāk ar nozīmīgu notikumu — pēc gandrīz pusgadsimta pārtraukuma savu darbību atsākusi LU Medicīnas fakultāte.

Fakultāte dibināta 1919.gadā, un, piemēram, 1935./36. mācību gadā tajā strādāja jau 17 profesori. Laikam ritot, 1950.gadā fakultātes darbību pārtrauca, jo tika izveidots Rīgas Medicīnas institūts. Pirms dažiem gadiem tas pārtapis par Latvijas Medicīnas akadēmiju.

Mūsu saruna jaunā mācību gada sākumā — par Latvijas vēsturē vēl nebijušu faktu. Proti, ārstus sāk gatavot divās augstskolās.

— Vai mūsu mazajā valstī ārstu turpmāk nebūs par daudz?

— Jautājums ir diskutējams. Taču, kā liecina pēdējie pētījumi, sākoties jaunajam gadsimtam, ārstu varētu būt par maz. Ik gadu vajadzētu sagatavot 150 cilvēku ar augstāko medicīnisko izglītību, tai skaitā arī ārstus. Mūsu valstī pašlaik ir izveidojusies sistēma ( pie kuras esam pieraduši), ka ārstus gatavo tikai vienā augstskolā. Būtībā tas ir monopols. Protams, otras Medicīnas fakultātes atvēršana var izrādīties nepatīkama cilvēkiem, kuru rokās ir šis monopols. Eiropas valstīs viena Medicīnas fakultāte ir vidēji uz 1,2—1,5 miljoniem iedzīvotāju. Tātad Latvijā, kur ir 2,5 miljoni iedzīvotāju, divas Medicīnas fakultātes ir pat nepieciešamas. Vēl viens, manuprāt, ārkārtīgi svarīgs arguments, kas diktējis jaunās fakultātes izveidošanu, ir nepieciešamība pēc visnotaļ vispusīgi augsti izglītotiem ārstiem. Kopš seniem laikiem mums ir iepotēta mazvērtības sajūta un it kā nevarība. Sak’, ko nu mēs, latvieši, spējam. Taču Latvija ir pietiekami liela, un mūsos ir arī pašapziņa. Katrā ziņā — pietiekami pašapziņas, kas ļauj sagatavot jaunos speciālistus (un ne tikai medicīnā), kuri izprastu un mācētu novērtēt savu vietu citu valstu ārstu, arhitektu, fiziķu, citu valstu speciālistu zinātnieku vidū. Šī iemesla dēļ, domāju, ir ļoti pareizi, ka gatavosim ārstus (vēlāk varbūt arī citu nozaru speciālistus) divās augstskolās. Vienmēr esmu ļoti pārdzīvojis par šo mūsu tautas un katra individuāla cilvēka mazvērtības sajūtu, kas gadiem ilgi mūsos ir mājojusi. Ir tautas, kas vienmēr, visos laikos pratušas savu pašapziņu turēt godā. Latviešiem tās reizumis pietrūcis. Tagad ir visas iespējas, visas durvis ir vaļā, lai jaunie cilvēki mācītos un ar savām zināšanām izietu pasaulē. Pašreiz, kad augstāko medicīnas izglītību var iegūt divās mācību iestādēs, pastāv izvēles varianti. Un tam ir ļoti būtiska nozīme — cilvēks nav spiests mācīties vienīgajā augstskolā, kas gatavo konkrētās profesijas speciālistus. Arī zinātniekam, arī pasniedzējam ir svarīgi, lai viņam būtu izvēle, kurā no augstskolām strādāt. Bez tam konkurences apstākļos nevienam nevar piespiest darīt to, ko viņš nevēlas. Jo īpaši — zinātnē. Zinātne prasa brīvu un neatkarīgu domu. Pasniedzējam savukārt jābūt aizsargātam, lai viņš nekādā gadījumā neciestu par brīvi pasacītu domu.

Jo domas brīvība zinātnē un pedagoģijā ir svēta lieta. Amerikā, piemēram, ir pat īpaša organizācija, kas aizstāv akadēmiskos mācībspēkus. Taču tas nav panākams, ja pastāv monopols.

— Cik gadus nākamie ārsti mācīsies Universitātes Medicīnas fakultātē?

— Ārstniecības prasmes programmas apguvei paredzēti seši mācību gadi. Pēc tam, kā to nosaka Latvijas likumdošana, būs rezidentūras laiks.

— Cik liels bija konkurss, un cik studentu uzsāks mācības maksas un bezmaksas grupās?

— Konkursā bija 5,8 cilvēki uz vienu vietu. Bezmaksas grupā mācīsies trīsdesmit studentu, bet maksas grupā, lai gan sākotnēji bija pieteikušies vairāk, palikuši desmit studenti.

Saprotams, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kāda ir Latvijā, vecākiem nav viegli apmaksāt saviem bērniem studijas augstskolā.

— Medicīnas akadēmijas studenti ir nodrošināti ar mācību bāzēm. Viņu rīcībā ir klīnikas, anatomikums. Kur mācīsies Universitātes Medicīnas fakultātes studenti?

— Anatomikums ir Latvijas Universitātes īpašums. Par klīniskajām bāzēm esam jau noslēguši līgumus ar Rīgas 1.klīnisko slimnīcu (kas ir mums ļoti izdevīga arī ar savu atrašanās vietu — pilsētas centrā), ar klīniku "Linezers" (kur mācības sāksies jau ar šo gadu), ar Latvijas Jūras medicīnas centru (kur ir visi medicīnas profili), ar akciju sabiedrību "Biķernieki" (bijusī Dzelzceļa slimnīca, kur arī ir visi profili), ar Latvijas Onkoloģijas centru, tāpat ar Infekciju, Psihiatrisko, Tuberkulozes un Rīgas 2.slimnīcu (ar atsevišķiem profiliem).

Anatomiju mūsu studentiem mācīs bijušie Rīgas Medicīnas institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas anatomijas pasniedzēji un katedru vadītāji. Histoloģiju — tāpat, pat Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.

— Medicīnas pamatu pamats ir anatomija. Ja anatomikums ir Latvijas Universitātes īpašums, tad šo pamatu jūsu studenti varēs apgūt tur?

— Pagaidām gan a/s "Biķernieki" (bijušajā Dzelzceļa slimnīcā) mums atvēlētajā divstāvu korpusā. Tur atrodas fakultātes trīs katedras: anatomijas, mikrobioloģijas un patoloģijas. Protams, ideālā variantā anatomikumā apgūt anatomiju varētu gan Latvijas Universitātes, gan Medicīnas un Fizkultūras akadēmijas un citu augstskolu studenti.

— Vai Medicīnas fakultātes mācību programmās būs atšķirības salīdzinājumā ar Medicīnas akadēmiju? Varbūt studenti apgūs kādus jaunus priekšmetus?

— Ārstniecības studiju programmu Universitātes Senāts apstiprināja jau 23.martā. Tās principi atbilst universitāšu sistēmā pastāvošajiem. Ir katram studentam obligātā "A" daļa un "B" daļa, kuru students pats izvēlas, lai padziļinātu savas zināšanas kādā noteiktā medicīnas jomā. Ir arī "C" daļa, kuru students izvēlas pilnīgi brīvi. Gan "B", gan arī "C" daļā" studentam ir jāsaņem attiecīgs procents kredītpunktu. Kā redzat, esam pārgājuši uz kredītpunktu sistēmu, kā tas jau ir citās universitātēs.

Tātad mūsu fakultātes studiju programma kardināli atšķiras no Medicīnas akadēmijas programmas. Protams, ir Eiropas Savienības noteiktās obligātās studiju disciplīnas. Atšķirīgs ir arī tas, ka Medicīnas fakultātes studenti var izmantot visu citu Universitātes fakultāšu piedāvātos "B" un "C" kursus.

Mūsu mērķis — dot nākamajiem ārstiem vispusīgu izglītību. Pats savulaik ieguvu labu profesionālo izglītību, taču diemžēl man (tāpat kā daudziem Medicīnas institūta vai akadēmiju beigušajiem) pietrūka šī plašuma. Mēs saviem studentiem Universitātē to nodrošināsim. Protams, katrs sākums ir grūts. Universitātē saskaramies ar Fizikas, Ķīmijas un Bioloģijas fakultātēm, kur ir savas programmas, kādās medicīnas studenti ilgus gadus nav piedalījušies. Šīm fakultātēm ir savi sen izstrādāti standarti, kuros tagad iekļaujamies arī mēs, taču jāsaka, ka mūs ļoti labi izprot un maksimāli palīdz. Ir sastādīts mācību plāns, un, domāju, ka veiksmīgi to īstenosim. Iespējas Universitātē ir visai lielas, šeit noris arī zinātniskais darbs, kas labdabīgi ietekmē arī mācību procesu.

— Lai gan līdz tam vēl diezgan tālu, kā jūs prognozējat Universitātes Medicīnas fakultāti beigušo jauno ārstu nodrošinātību ar darbu?

— Valstī noris veselības aizsardzības sistēmas reorganizācija, tajā arvien lielāka vieta tiek atvēlēta ģimenes ārstiem. Tātad ir vajadzīgi plaša profila un labi izglītoti ārsti. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā ārsts bija ļoti cienījama profesija. Jebkurā vietā, jebkurā pagastā triāde — skolotājs, mācītājs un ārsts — bija ļoti populāra. Šos cilvēkus cienīja.

Plašās zināšanas deva viņiem iespēju iekļauties jebkurā vidē. Tā kā mēs atgriežamies pie ģimenes ārstiem, domāju, ka Latvijas Universitāti beigušie studenti varēs konkurēt jebkurā vietā — gan strādājot par ārstiem, gan pievēršoties zinātniskajam darbam. Ja velkam paralēles ar pagātni, tad varam pārliecināties, ka savulaik mūsu Universitātes Medicīnas fakultāti beigušie, kas kara gados bija spiesti no Latvijas aizbraukt, visi ir strādājuši ļoti prestižās vietās. To nodrošināja Universitātē gūtais izglītības līmenis.

— Kur būs Medicīnas fakultātes mājvieta?

— Mēs strādāsim pēc progresīvas mācību programmas. Proti, studenti mācīsies profesoru grupās. Ja kādā priekšmetā nebūs profesoru vai docentu, mēs slēgsim līgumus ar labiem savas nozares speciālistiem un labiem pedagogiem. Un tādu cilvēku, kuri turklāt gatavi ar savām zināšanām palīdzēt mūsu studentiem, ir daudz.

— Medicīnas fakultātes atjaunošanas ideju atbalsta arī ārzemēs mītošie latvieši...

— Par to visnotaļ bijis Jānis Priedkalns, kas ANO pārstāv Latviju. Arī Jānis Kļaviņš — pēc specialitātes onkologs un imunologs, kā arī operdziedātājs. Esam pateicīgi Amerikas latviešu apvienībai, kas ar Pētera Lapsas pūlēm mūsu jaunajai fakultātei uzdāvināja 1000 dolāru datora iegādei. Par Medicīnas fakultātes atjaunošanu Latvijas Universitātē visnotaļ iestājies anesteziologs reanimatologs profesors Georgs Andrejevs, kas pašlaik ir Latvijas vēstnieks Strasbūrā. Šo ideju atbalstījusi arī viņa dzīvesbiedre ginekoloģe Anita Andrejeva. Protams, arī ASV dzīvojošais profesors Ansis Muižnieks, kurš daudz domā par Latviju un allaž palīdz tās medicīnai.

— Kāds solās būt mācību gada sākums jaundibinātās fakultātes studentiem un mācību spēkiem?

Sakarā ar Medicīnas fakultātes darbības atjaunošanu 4.septembrī Universitātes Lielajā aulā notiks svinīga sēde, kurā piedalīsies arī studenti. Visas Universitātes studentu svētki notiks 6.septembrī.

Armīda Priedīte,

"LV" korespondente

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!