Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar "Līvānu stikla" kvalitāti - uz pasauli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.08.1998., Nr. 241/242 (1302/1303) https://www.vestnesis.lv/ta/id/49475

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

21.08.1998., Nr. 241/242 (1302/1303)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar "Līvānu stikla" kvalitāti — uz pasauli

Apsverot īslaicīgu un

ilglaicīgu saimniekošānu

Līvānu stikla fabrika savas ilgās pastāvēšanas laikā ir pieredzējusi gan uzņēmuma attīstību, kad ražošana paplašinājās gadu no gada, gan krasu produkcijas izlaides sašaurināšanos, uguns apdzišanu stikla kausēšanas krāsnī, gan atkal ražošanas pakāpenisku augšupeju. Patlaban līvānieši ir cieši apņēmušies sākt jaunu ceļu, novērst kavēkļus ātrākai virzībai uz priekšu. Par to — saruna ar akciju sabiedrības "Līvānu stikls" prezidentu Zigmāru Strautiņu un ārējo sakaru daļas vadītāju Elzu Lapiņu .

— Maija vidū akcionāri ievēlēja jaunu uzņēmuma valdi, jūs izraudzīja par valdes priekšsēdētāju, un var teikt, ka Līvānu stikla fabrikas vadību pārņēma cita komanda. Ko saņēmāt mantojumā un kādus uzdevumus esat izvirzījuši darbā kā galvenos?

Z.S.:

— Galvenie uzdevumi tika izstrādāti un apkopoti jau maijā. To mērķis ir sakārtot ražošanas posmus, kas pēdējos gados atstāti novārtā. Bija radusies it kā pašplūsma — stikla izstrādājumus ražoja, bet netika rūpīgi kontrolēts tehnoloģiskais process, trūka produkcijas kvalitātes stingras pārbaudes, bet tas radīja zudumus, brāķi, nebija zināma izstrādājumu pašizmaksa.

Ar ilgi lietotām iekārtām un līdzšinējo tehnoloģiju manāmu progresu panākt grūti, lai gan produkcijas sortiments ir krasi mainījies. Ir jāatjauno pamatlīdzekļi, un šim nolūkam vajadzīgas lielas summas. Pašreizējiem akcionāriem tādu līdzekļu nav. Ar "Līvānu stikla" peļņu pietiek, lai atdotu parādus piecu līdz septiņu gadu laikā. Esam apņēmušies uzņēmumu sakārtot tā, lai par to varētu ieinteresēt investorus. Jebkurš naudas ieguldītājs grib zināt, kādam mērķim līdzekļi tiks izlietoti un cik liela ir aizdevuma atdošanas drošība.

Esam uzaicinājuši firmas "Dati" darbiniekus ieviest mūsu uzņēmumā progresīvu ražošanas vadības sistēmu "Baan 4". Mērķis — saņemt visus datus par tehnoloģiskā cikla gaitu, uzzināt ražošanas izmaksas jebkurā posmā. Tad būs iespēja noteikt katra izstrādājuma pašizmaksu, atteikties no tādiem produkcijas veidiem, kas rada zaudējumus, un vairāk popularizēt tos, kuri dod peļņu. Varēsim arī investoram parādīt, no kā summēsies nauda aizdevuma atlīdzināšanai.

Firmas "Dati" darbinieki tagad pēta, kā ieviest ražošanas procesa vadības sistēmu. Viņi lūdza mums parādīt tehnoloģiskās kartes un konstruktoru dokumentāciju. Izrādījās, ka piecus gadus iztikuši bez tās. Dokumentus tomēr meklēja un beidzot kādā nomaļā telpā arī atrada. Padomju laikā tie tikuši lietoti, bet pēdējos gados nobāzti tumšā kaktā kā nevajadzīgi. Firmas "Dati" darbinieki atzina šos dokumentus par noderīgiem, protams, tos pārstrādājot atbilstoši mūsdienu prasībām. Kad firma būs pabeigusi ražošanas vadības jaunās sistēmas ieviešanu, mūsu uzņēmuma darbība būs ieguvusi "caurspīdīgumu", par kura nepieciešamību es jau runāju, — mēs zināsim visu mūsu ražošanas cikla posmu darba efektivitāti un vajadzības gadījumā varēsim izdarīt korekcijas.

— Tātad jāsecina, ka pēdējos gados izpildīti pasūtījumi, īsti nezinot, vai tie dod peļņu vai rada zaudējumus.

Z.S.:

— Tā ir. Aptuveni aprēķini ir bijuši, bet precīzu datu nav. Manuprāt nevar sekmīgi strādāt, ja trūkst nepieciešamo ziņu ražošanas procesa analīzei.

— Tomēr neraugoties uz šiem mīnusiem, akciju sabiedrības pastāvēšanas gados "Līvānu stikla" izstrādājumi ir būtiski mainījušies. Gan formas, gan krāsu ziņā vāzes un trauki ir pavisam citā stilā.

Z.S.:

— Citādi nemaz nevar būt, jo kopš deviņdesmito gadu sākuma Līvānu produkciju pērk Rietumvalstu firmas. Šis darba lauks — sortimenta pārzināšana un sadarbība ar mūsu partneriem — ir uzņēmuma ilggadējās darbinieces Elzas Lapiņas ziņā. Viņa ir ārējo sakaru daļas vadītāja.

— Lapiņas kundze, atceros līvāniešu kādreizējo produkciju un redzu tagadējo, atšķirība ir kā dienai pret nakti. Kad notika krasā pārmaiņa?

E.L.:

— Kopš 1991. gada, kad pārtrūka saiknes ar Krieviju, mēs atradām jaunus pircējus, un, protams, viņi gribēja iegādāties cita veida stikla izstrādājumus. Tas arī bija iemesls sortimenta maiņai.

Agrāk mēs gadā apguvām aptuveni divdesmit jaunu izstrādājumu, kas ļoti maz atšķīrās no iepriekšējiem, turpretī tagad ik gadu gatavojam apmēram simts jaunumu. Katrs no tiem ir pilnīgi atšķirīgs gan ražošanas tehnoloģijas, gan dizaina ziņā. Sortiments ir ļoti plašs — patlaban ražojam aptuveni sešsimt dažādu stikla izstrādājumu. Tagad sortimentu nosaka pasūtītājfirmas.

— Cik plaši ir jūsu sakari?

E.L.:

— Patlaban sadarbojamies ar četrām Vācijas firmām, labi kontakti ir ar vienu lielu Holandes firmu, kas pārdod mūsu izstrādājumus arī Beļģijā, Luksemburgā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Nesen nodibinājām sakarus ar Norvēģijas lieltirgotāju firmu, kurai ir apmēram trīssimt veikalu. Aprīlī izpildījām tās pasūtījumu. Ir arī mazākas firmas Dānijā un Zviedrijā, ar kurām sadarbojamies. Kopumā 80 procentus produkcijas eksportējam, pārējā paliek Latvijā. Uz Krieviju diemžēl nesūtām neko, jo tur stikla un kristāla izstrādājumiem ir noteikta augsta ievedmuita, un arī citi maksājumi ir prāvi. Ja arī mēs tos nokārtotu, mūsu produkcija Krievijā būtu dārga, konkurētnespējīga.

— Kādus stikla izstrādājumus vairāk pieprasa?

E.L.:

— Kā jebkurai produkcijai arī stikla izstrādājumiem mainās mode. Tagad vairāk gatavojam liela izmēra priekšmetus. Mums pasūta apjomīgas ziedu vāzes, augļu traukus, svečturus. Ļoti moderna prece ir vēja lampas. Tas nav svečturis, kurā ieliek sveci, kas pakļauta gaisa plūsmām. Vēja lampā sveci apņem stikls, un tā var būt dažāda izmēra un formas. Ārzemniekiem šķiet — jo prāvāka, jo labāka. Ražojam pat līdz pusmetram lielas.

Pircēji ļoti iecienījuši kobalta jeb zilā stikla izstrādājumus. Agrāk tos sūtījām tikai uz Rietumvalstīm, tagad ir pieprasījums arī vietējā tirgū. Ražojam opāla jeb pienstikla vāzes, arī no krāsainā stikla. Dažādība ir liela, un to labi var redzēt mūsu firmas veikalos. Tie atvērti Līvānos, Liepājā un Rīgā.

— Vai uzņēmuma mākslinieki arī īsteno savu radošo domu?

E.L.:

— Ne tik plaši kā agrāk. Tagad to var likt lietā tikai gadījumā, ja klients savu vēlmi izsaka aptuveni, izklāsta vienīgi ideju. Tad māksliniece Aida Rotčenkova domu pilnveido līdz gatavam paraugam. Protams, māksliniece var kaut ko ieteikt arī piedāvājumam tirdzniecībai Latvijā.

Kopumā vērtējot, jāteic, ka pasūtījumu kļūst vairāk, tādēļ arī jūtam, ka ar līdzšinējo ražošanas jaudu ir par maz. Jāgādā par tās palielināšanu.

— Ja pārejam uz sarunu par ražošanas apjomu, tad, kā man maija sākumā stāstīja uzņēmuma iepriekšējās valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Skreivers, kopš pagājušā gada rudens "Līvānu stiklā" produkcijas ražošana pieaug. Vai tā tas ir arī tagad, Strautiņa kungs?

Z.S.:

— Jā, ražojam ar katru mēnesi vairāk. Uzņēmums pagājušajā rudenī sāka atžirgt no pirmsbankrota stāvokļa un trīs mēnešu dīkstāves. Mainījās tirdzniecības partneri, radās izdevīgāki pasūtījumi. Pērn līvānieši stikla izstrādājumus izgatavoja 540 tūkstošu latu vērtībā, bet šogad šādu apjomu sasniedza jau pirmajos sešos mēnešos. Taču te tūdaļ jāpiebilst, ka viena lieta ir kvantitāte, pavisam cita — kvalitāte. Un šai ziņā uzņēmumā ir daudz darāmā.

Mums tiek izteiktas pretenzijas par produkcijas kvalitāti, un tas ir ļoti nepatīkami — soda naudas, tiesas darbi. Pasaulē aizlaista brāķa produkcija mums rada zaudējumus. Saņemam dokumentus ar norādi, cik izmaksājusi mūsu nekvalitatīvās produkcijas pāršķirošana, kādi bijuši citi izdevumi. Loģiski, ka šie partneri turpmāk nevēlēsies sadarboties. No Norvēģijas firmas "Smage Trading" saņēmām dokumentu, kurā apkopoti dati par mūsu produkcijas brāķi. Pa faksu atsūtītajā lapā lasāms, ka firmas pārstāvji augustā ieradīsies Līvānos, lai noskaidrotu situāciju un vienotos par turpmāko darbību. Klients atzīst, ka aizsūtītās produkcijas lielākā daļa ir brāķis — piemēram, no viena stikla izstrādājumu veida 402 gabaliem 389 ir konstatēti defekti — caurspīdīgajā stiklā ir matējums, plīsumi, tajā iekausēti putekļi, šķības detaļas. Veikali šo produkciju esot atsūtījuši atpakaļ.

Firma šo pretenziju nosūtījusi arī Latvijas vēstniecībai Oslo.

— Ļoti nepatīkami bija saņemt no Norvēģijas atsūtītos mūsu produkcijas brāķa paraugus, — turpina Strautiņa kungs. — Tā nav pirmā pretenzija. Jau gada sākumā, pavasarī bija sakrājies daudz faktu par brāķi, paviršībām darbā, zaudējumiem tehnoloģiskajā procesā, tādēļ lielākā daļa akcionāru nolēma — turpmāk vairs nedrīkst tā strādāt. Nepieciešamas pārmaiņas. Tā nobrieda doma ievēlēt jaunu valdi.

— Par brāķi jāprasa atbildība no uzņēmuma kvalitātes kontroles darbiniekiem. Vai tas tiek darīts?

Z.S.:

— Kā lai to izdara, ja fabrikā nemaz nav tāda dienesta. Ir daži kontrolieri, bet viņi, saiņojot gatavo produkciju, nespēj rūpīgi pārbaudīt katru izstrādājumu, jo darba apjoms ir ļoti liels. Tad nu īsti atbildīgs nav neviens. Tādēļ arī līdz šim nav bijis iespējams noteikt, kurš ir pieļāvis paviršības, brāķi.

Pēc jaunās valdes ierosinājuma no 1. augusta katram produkcijas kontrolierim ir savs numurs, un tas būs redzams arī uz iepakojuma. Šī kārtība ļaus noteikt, kurš kontrolieris nav pamanījis gatavo izstrādājumu brāķi.

— Vai ar šo jauninājumu vien pietiks, lai nodrošinātu kvalitatīvus izstrādājumus?

Z.S.:

— Protams, ne. Tas ir tikai pirmais, vieglāk īstenojamais solis. Jānodrošina, lai brāķis nerastos jau tehnoloģiskajā procesā tā nepilnību dēļ, stikla trauku tapšanas pirmajā posmā. Tāpat arī turpmākajos. Esam nolēmuši izveidot ražošanas un produkcijas kvalitātes kontroles dienestu. Meklējam cilvēkus šim atbildīgajam amatam. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā šo dienestu noorganizēsim. Zinot, ka paviršības tiks pamanītas, katrs būs ieinteresēts strādāt apzinīgi, kvalitatīvi, jo par brāķi neviens algu nemaksās, gluži otrādi — varēs pat zaudēt darbu.

— Tas jo svarīgi ir Līvānos, kur daudz brīva darbaspēka.

Z.S.:

— Šai sakarā varu pastāstīt ko iepriecinošu. Pēdējos mēnešos — jaunās valdes darbības laikā — fabrikā ir pieņemti darbā vairāk nekā divdesmit cilvēku. Daži no viņiem atvieglos to speciālistu slodzi, kuriem pienākumu bijis par daudz; zinām taču — ja vezums par smagu, to nevar pavilkt, darbu nav iespējams izdarīt kvalitatīvi. No palīgstrādniekiem izveidota celtnieku brigāde, kas labos jumtus, lai nebojātos ēkas un ražošanas iekārtas. Šie vīri arī sakārto teritoriju, kopj zālienus un puķu stādījumus. Gribas, lai ceļš uz cehu būtu sakopts. Un ne tikai tas vien. Mūsu pagalmā ir ļoti daudz lūžņu, arī tie jānovāc. Šie darbi nemaz neprasa lielus izdevumus. Par palīgstrādniekiem mums atsūta bezdarbniekus. Viņiem mēs maksājam minimālo algu, bet valsts fabrikai par katru papildus nodarbināto piemaksā 24 latus mēnesī. Ar šādiem nosacījumiem mūsu uzņēmumā ir pieņemti desmit cilvēki. Te jāuzteic valsts likumdošana, kas veicina jaunu darba vietu radīšanu, bezdarba samazināšanu. Mūsu fabrika strādājošo skaita ziņā ir lielākais Līvānu uzņēmums.

— Aug strādājošo skaits, pamazām paplašinās produkcijas izlaide. Lapiņas kundze izteica domu, ka būtu jāgādā par ražošanas jaudu palielināšanu.

Z.S.:

— Ne tikai domājam, bet jau darām. Līdz šim stiklu kausējam vienā krāsnī. Ir vēl mazas kobalta un opāla krāsniņas, patlaban tās abas tiek remontētas. Cehā atjaunojam, faktiski pilnīgi no jauna būvējam divas krāsnis, kuras, cerams, sāks strādāt septembrī. Viena būs jaunā kobalta jeb zilā stikla krāsns, bet otrajā ražosim krāsaino stiklu, pēc kura izstrādājumiem ir liels pieprasījums. Tātad septembrī mūsu ražošanas jaudas būs lielākas.

Tālākā nākotnē mums būtu nepieciešami vismaz 500 tūkstoši latu, lai uzceltu jaunu stikla kausēšanas krāsni, kas būtu daudz ekonomiskāka nekā līdzšinējā. Jaunā krāsns nodrošinātu arī izstrādājumu labāku kvalitāti, jo visus stikla kausēšanas procesus pastāvīgi kontrolētu mēraparāti, darbu atvieglotu datori. Tagad stikla kausēšanas krāsns darbību pārrauga viens cilvēks ar novecojušām palīgierīcēm. Tāpēc jau arī mums ir daudz tehniskā brāķa, tikai neviens nevar pateikt, cik īsti tā ir. Bet, lai šādu modernu krāsni uzbūvētu, ir jāpiesaista investoru līdzekļi. Tas jādara, vispirms gādājot par uzņēmuma tālāku attīstību, un to mēs saistām ar iekļaušanos Eiropas Savienībā. Tur visās jomās ir augstākas prasības, arī vides aizsardzības jautājumos. Neaizmirstam arī par to.

— Bet patlaban droši vien vissvarīgākais ir savlaicīgi un labā kvalitātē izpildīt klientu pasūtījumus, kā arī paveikt visu šai gadā iecerēto.

Z.S.:

— Jā. Akcionāru sanāksmē mēs nolēmām, ka šogad uzņēmumā izgatavos produkciju vienu miljona 100 tūkstošu latu vērtībā. Tāda summa ir apstiprināta budžetā. Tas ir otrtik vairāk nekā pagājušajā gadā. Bet tā kā mēs esam atguvuši vienu klientu, kas no mums ļoti lielā apjomā iepērk stikla izstrādājumus, tad ceram, ka ienākumi pārsniegs budžetā paredzēto summu. Sasniedzot divu miljonu latu apgrozījumu, uzņēmums spēs atmaksāt parādus, atlicināt naudu ražošanas modernizēšanai un arī paaugstināt strādājošo algas.

Rasma Ģēģere

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!