Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.08.1998., Nr. 241/242 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49470

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas tautsaimniecība: jaunizbūve, laiks, iespējas, grūtības

Vēl šajā numurā

21.08.1998., Nr. 241/242

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija

Par Ekonomikas ministrijas

un Latvijas Tranzīta biznesa

asociācijas protokola parakstīšanu

Pagājušajā piektdienā, 14. augustā, tika parakstīts protokols par sadarbības virzieniem un nosacījumiem starp Ekonomikas ministriju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju (LTBA). Noslēgtais sadarbības protokols ir pirmais šāda veida līgums starp Latvijas valsts institūcijām un LTBA, un puses uzskata, ka līguma nosacījumi pavērs valstij iespēju vairāk ievērot uzņēmēju intereses.

Sadarbības protokols paredz savstarpēji izdevīgu sadarbību starp Ekonomikas ministriju un LTBA informācijas apmaiņā par normatīvajiem aktiem jautājumos, kas skar uzņēmējdarbības vidi, tai skaitā tranzīta biznesa attīstību, investīciju piesaisti projektu veidošanā, starpvalstu organizāciju sadarbību uzņēmējdarbību veicinošu starptautisku līgumu noslēgšanā, ministrijas un asociācijas ciešāku sadarbību izteikto priekšlikumu ieviešanā, veicinot situācijas uzlabošanos tranzīta biznesa jomā.

Iecere parakstīt šādu protokolu radās šā gada sākumā, kad LTBA pārstāvji tikās ar toreizējo ekonomikas ministru Ati Sausnīti. Tad arī pēc ministra ierosinājuma tika panākta vienošanās par sadarbības protokola parakstīšanu starp ministriju un asociāciju. Taču, kaut arī sadarbības protokolu parakstīja tikai 14. augustā, reāla tā īstenošana jau ir sākusies — jautājumā par Somijas gatavoto projektu "Ziemeļu dimensija" (Nordic Dimention"), kas paredz Krievijas dabas bagātību eksportu novirzīt caur Ziemeļvalstīm, tiek respektēts LTBA viedoklis.

LTBA ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Satiksmes ministriju. Asociācija aktīvi darbojas Latvijas Ostu padomē un kopā ar citām mūsu valsts uzņēmēju asociācijām ir izveidojusi uzņēmēju asociāciju Sadarbības padomi.

Sadarbības līgumu parakstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jānis Vanags un LTBA izpilddirektors Māris Ankalniņš, to apstiprināja ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs. Protokols stājās spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

Par likuma

"Par valsts un pašvaldību

īpašuma objektu privatizāciju" grozījumu

Otrdien, 18. augustā, Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos papildinājumus likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" grozījumiem. Šie likuma grozījumu papildinājumi paredz, ka no likuma 52. panta tiek izslēgta norma par maksāšanas līdzekļa maiņu valsts īpašuma objektu izpirkšanas gaitā.

Likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" LR Saeima pieņēma 1994. gada aprīlī. Pirmos divus gadus likumā nebija normas par maksāšanas līdzekļa maiņu. Toties likumā jau toreiz bija iekļauta norma par maksāšanas līdzekļu proporciju noteikšanu. 1996. gada martā Satversmes 81. pantā paredzētajā kārtībā Ministru prezidenta A.Šķēles vadītā valdība grozīja likumu un iekļāva tajā normu, kas paredzēja maksāšanas līdzekļa maiņu. Tātad ar likumu tika atļauts samazināt latu daļu un palielināt sertifikātu daļu. Bet netika izstrādāti sekundārie tiesību akti, kas reglamentētu minētās likuma normas nepārprotamu un vienlīdzīgu piemērošanu.

Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52. pantā ietvertā norma par maksāšanas līdzekļa maiņu tika piemērota 183 gadījumos par 7,23 miljonu latu lielu summu.

Šā gada martā Privatizācijas aģentūras padome uzdeva valdei izstrādāt noteikumus par minētā likuma 52. panta normu piemērošanu. Valde izstrādāja dokumentu, kurā saglabāja sev tiesības gan mainīt maksāšanas līdzekli, gan arī to nedarīt. Tātad tika saglabāta subjektīva lēmuma pieņemšanas iespēja. Šo PA valdes izstrādāto dokumentu padome neapstiprināja. Padome izstrādāja savu dokumentu, kurš noteica stingru kārtību maksāšanas līdzekļa maiņai. Kā zināms, šos noteikumus Ģenerālprokuratūra atzina par nelikumīgiem, un Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks, LR ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, respektēdams Ģenerālprokuratūras atzinumu, noteikumus atcēla. Privatizācijas aģentūras padome Ģenerālprokuratūras atzinumu pieņēma zināšanai.

Tā kā nav izdevies izstrādāt noteikumus, kas novērstu iepriekšminētā likuma normas subjektīvu piemērošanu, Ekonomikas ministrija piedāvāja atgriezties tādā situācijā, kāda bija līdz 1996. gada martam, kad maksāšanas līdzekli valsts īpašuma objektu izpirkšanas gaitā mainīt nevarēja.

Sakarā ar to, ka likumam "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" jau ir iesniegti grozījumi, Ministru kabineta sēdē 11. augustā tika lemts par to, vai iesniegt Saeimai vēl vienu grozījumu, proti, par tās normas izslēgšanu, kas atļauj maksāšanas līdzekļa maiņu, vai arī papildināt jau iesniegto grozījumu projektu. Tika nolemts papildināt jau iesniegto likuma grozījumu projektu. Ekonomikas ministrija sagatavoja attiecīgu dokumentu Ministru kabineta sēdei 18. augustā.

EM informācija

 

 

Vairāk nekā puse kapitāla —

Latvijas akcionāriem

Pirmo reizi apdrošināšanas akciju sabiedrības "Austrumu Alianse" pastāvēšanas vēsturē vairāk nekā 50% kapitāla piederēs Latvijas akcionāriem.

Tas tika izlemts ārkārtējā akcionāru kopsapulcē. Līdz šim esošajiem "Austrumu Alianses" akcionāriem (Latvijas kompānija "Baltijas Holdings", Krievijas apdrošināšanas sabiedrība LUKOIL, Uzbekijas pilsonis Bahtijars Abidovs) pievienojušās akciju sabiedrība "WESS Investīcijas" un firma "Polyplast".

"WESS Investīcijas" ir holdings, kurā apvienojušās vairāk nekā desmit kompānijas no dažādām nozarēm (finansu operācijas un līzings, automobiļu tirdzniecība, serviss, muitas noliktava un citas).

Firma "Polyplast" Latvijā un aiz tās robežām pazīstama kā kabeļu, elektroinstalācijas piederumu, būvniecības un apdares materiālu pārdevēja.

Vēl viens jauns akcionārs — Igaunijas firma "Eesti Turvateenistuse AS" (ETT) — izstrādā un realizē drošības koncepcijas, tai skaitā arī banku struktūrām. ETT sniedz konsultācijas kredītu atgūšanas jautājumos, kā arī pārzina komercdrošības jautājumus bijušās PSRS teritorijā.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos "Austrumu Alianses" parakstīto bruto prēmiju apjoms ir 7 185 057 lati, kas ir augstākais rādītājs Latvijas apdrošināšanas tirgū. Lielāko daļu no parakstīto prēmiju apjoma "Austrumu Alianses" apdrošināšanas portfelī veido vispārējā civiltiesiskā apdrošināšana (nedaudz vairāk par diviem miljoniem latu) un finansu risku apdrošināšana (1,44 miljoni latu). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu parakstīto prēmiju apjoms pieaudzis par 4 477 214 latiem.

Pēc AAS "Austrumu Alianse" prezidenta Sergeja Vasiļjeva domām, tik dinamisks parakstīto prēmiju pieaugums atspoguļo kopīgās apdrošināšanas tirgus tendences.

Pašlaik "Austrumu Alianse" turpina strādāt un attīstīt veselu virkni apdrošināšanas produktu, kas ir vērsti uz klientu stabilitātes nostiprināšanu (finansu un kredītu risku apdrošināšana, starptautisko kontraktu izpildes apdrošināšana, industriālo risku apdrošināšana, apdrošināšanas garantijas muitas procedūru izpildei, grāmatvežu un auditoru profesionālās atbildības apdrošināšana).

AAS "Austrumu Alianse" informācija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!