Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.08.1998., Nr. 228/229 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49366

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

07.08.1998., Nr. 228/229

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Informācija

Par maksāšanas līdzekļu maiņu

privatizējamajos uzņēmumos

Apkopojot informāciju, Privatizācijas aģentūrai (PA) ir iesniegts 31 priekšlikums (lūgumi) no privatizētajiem uzņēmumiem par maksāšanas līdzekļu maiņu, t.sk. 30 priekšlikumi par uzņēmumiem un akciju kontrolpaketēm un viens priekšlikums par valsts kapitāla daļu.

Pavisam vēlas aizstāt 1 517 526 latus ar privatizācijas sertifikātiem, t.sk. par valsts kapitāla daļu 105 472 latus. Pagaidām PA nav saņēmusi jaunu lūgumu par maksāšanas līdzekļu maiņu no a/s "LNT".

Tiek gatavoti lēmumu projekti par maksāšanas līdzekļu maiņu mazajos uzņēmumos, bet grūtības rada atzinumu saņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kas apliecina uzņēmumu atbilstību mazajiem uzņēmumiem. No šā 31 privatizētā uzņēmuma viens uzņēmums jau ir samaksājis latu daļu, bet savukārt cits uzņēmums vēlas mainīt atliktā maksājuma samaksas termiņu.

PA ārējo sakaru grupa

Akciju sabiedrības

"Latvijas gāze"

akciju emisiju salīdzinājums

Saskaņā Jaunā akciju

ar līgumu emisija

Pamatkapitāla

palielinājums 2 278 624 3 900 000

Jaunais pamatkapitāls 38 278 624 39 900 000

Katra ārvalstu

investora īpatsvars

pamatkapitālā 18,26% 18,26%

Katra ārvalstu

investora

akciju skaits 6 989 312 7 285 740

Izmaksas jauno

akciju iegādei

katram ārvalstu

investoram, latos 2 057 328 2 096 180

(pieņemot, ka

sertifikāta

cena ir 2 lati)

vai 2 072 538

(pieņemot, ka

sertifikāta

cena ir 2,50 lati),

vai 2 087 749

(pieņemot, ka

sertifikāta

cena ir 3 lati)

 

• Saskaņā ar līgumu — ja tiktu īstenota nodokļu parādu kapitalizācija un attiecīga slēgtā akciju emisija saskaņā ar 1997. gada 2. aprīļa akciju pirkuma–pārdevuma un akcionāru līgumiem.

• Jaunā akciju emisija — īstenojot sabiedrības akciju slēgto emisiju saskaņā ar sabiedrības akcionāru pilnsapulces 1998. gada 1. jūlija lēmumu.

Īstenojot jauno akciju emisiju, katrs investors maksā no 8431 līdz 38 852 latiem vairāk (atkarībā no pieņemtās nosacītās privatizācijas sertifikātu cenas), rezultātā iegūstot tādu pašu akciju īpatsvaru sabiedrībā — 18,26%, kā tas būtu, ja tiktu īstenota nodokļu parādu kapitalizācija. Tātad kopumā abi ārvalstu investori nomaksās no 16 862 līdz 77 704 latiem vairāk.

1997. gada 2. aprīļa akciju pirkuma–pārdevuma līgumi, kas noslēgti starp Krievijas akciju sabiedrību "GAZPROM", "Ruhrgas Aktiengesellschaft" un "Preussenelektra Aktiengesellschaft", VAS "Privatizācijas aģentūra" un PVAS "Latvijas gāze", paredzēja (attiecīgi līgumu 8.4. un 8.9. punkts), ka:

"Uzņēmuma nodokļu saistības 1997. gada 25. martā, kas ietver:

(1) pamatparādu Ls 3 992 971,90 apmērā;

(2) refinansēšanas procentus Ls 1 703 594,13 apmērā, tiks kapitalizētas, saskaņā ar Ministru kabineta 1996. gada 16. jūlija noteikumiem Nr.265 emitējot jaunas akcijas, kas tiks pārdotas par Ls 2,50 (diviem latiem piecdesmit santīmiem) katra. Soda nauda par nenomaksātiem nodokļiem Ls 320 613 apmērā tiks dzēsta.

Nodokļu parādu kapitalizācijas nolūkā tiks izlaistas 2 278 624 akcijas, kas tiks pārdotas par Ls 2,50 katra jeb kopsummā par Ls 5 696 560. Kopējā akciju pirkuma cena būs jāmaksā:

(1) naudā — Ls 3 992 970;

(2) privatizācijas sertifikātos — Ls 1 703 590."

Tātad:

– īstenojot nodokļu parādu kapitalizāciju, 29,9% no nodokļu parādu summas investori nomaksātu privatizācijas sertifikātos un 70,1% — naudā;

– īstenojot jauno sabiedrības akciju emisiju, pati sabiedrība valsts budžetam nomaksātu visu nodokļu parādu summu naudā.

 

Secinājumi

1. Īstenojot 1997. gada akciju pirkuma–pārdevuma un akcionāru līgumos paredzēto nodokļu parādu kapitalizāciju, valsts budžets saņemtu 3 992 970 latus naudā un tiktu dzēsti privatizācijas sertifikāti 1 703 590 latu vērtībā.

2. Īstenojot jauno akciju emisiju, valsts budžets saņemtu 5 696 560 latu naudā un akciju sabiedrība "Latvijas gāze" piesaistītu 4 192 361 latu no akciju slēgtās emisijas un vismaz 2 571 300 latu no akciju publiskās emisijas (pieņemot, ka šīs akcijas tiek pārdotas par minimālo sākumcenu — 2,50 latiem), t.i., kopumā 6 763 661 latu, kas ir pietiekami nodokļu parādu nomaksai, un vēl apmēram 1 067 101 lats paliktu sabiedrības attīstībai.

LPA informācija

Depozītu programma

Rietumu Bankā

15. jūlijā Rīgas Fondu birža pieņēma lēmumu atjaunot Rietumu bankas darbību tajā no 17. jūlija. Atjaunota arī Rietumu bankas vērtspapīru licence starpniekdarbībai vērtspapīru tirgū, dalība Latvijas Centrālajā depozitārijā. Tādējādi banka pilnā apjomā var atsākt darbu vērtspapīru tirgū.

Rietumu banka no 1998. gada 1. augusta Depozītu programmas ietvaros noteikusi jaunas noguldījumu likmes depozītiem ASV dolāros. Par depozīta noguldījumu uz 6 mēnešiem jaunā likme ir noteikta 6,5% gadā, bet noguldījumiem uz gadu un vairāk — 7,5% gadā (jūlijā attiecīgās šo noguldījumu likmes bija 7% un 7,8%). Likmes par triju mēnešu depozītiem dolāros un visiem pārējiem noguldījumiem latos paliek nemainīgas. Likmju pazemināšana notiek, ņemot vērā pašlaik pasaules finansu tirgos notiekošās pārmaiņas.

Depozītu programmas īstenošanu Rietumu banka uzsāka šā gada martā. 1998. gada 17. jūlijā depozītu portfeļa kopsumma pārsniedza 60 miljonus ASV dolāru (programmas sākumbrīdī — 1998. gada 16. martā — portfeļa apjoms bija mazāks par 15 miljoniem ASV dolāru). Kopējais depozītu kontu skaits bankā pārsniedz 380 (1998. gada 16. martā bija 34).

1998. gada 28. aprīlī starptautiskā aģentūra "Thomson BankWatch" piešķīra Rietumu bankai šādus kredītreitingus: ilgtermiņa — BB+ un īstermiņa vietējā valūtā — LC-2 (attiecīgie nosaukumi angļu valodā: Short-Term Local Currency Debt Rating, LC-2 Senior Debt Rating BB+).

Rietumu bankas informācija

Baltijas Tranzītu bankas

sadarbība ar Eiropas Savienības PHARE programmas

konsultantiem

Akciju komercbanka "Baltijas Tranzītu banka" saņēmusi apstiprinājumu no ES PHARE programmas Banku konsultācijas grupas, ka tās sadarbība ar banku turpināsies vēl vismaz 12 mēnešus. Tādējādi ES PHARE konsultanti arī nākamajā gadā palīdzēs pilnveidot Baltijas Tranzītu bankas darbību.

Pašreizējā sadarbība ar ES PHARE programmas Banku konsultācijas grupu Baltijas Tranzītu bankai sākās 1997. gada maijā. Līdz šim konsultanti sniedza palīdzību bankas audita dienesta un kreditēšanas darba uzlabošanai. Arī turpmāk plānots lielu uzmanību veltīt kreditēšanas procedūru, kā arī informācijas sistēmu pilnveidošanai.

"Šīs ES PHARE konsultantu palīdzības nozīme ir neatsverama," uzskata Baltijas Tranzītu bankas prezidente Gaļina Alijeva. "Pirmkārt un galvenokārt tāpēc, ka ikdienas darba steigā ne vienmēr izdodas paraudzīties no malas uz bankas darbu un novērtēt tā plusus un mīnusus. Turklāt ne vienmēr arī izdodas salīdzināt bankas darbu ar pašreizējiem Rietumvalstu standartiem un prasībām, kas tiek izvirzītas šīm bankām. Tāpat eksperti izteikuši arī savus priekšlikumus bankas darba uzlabošanai, piemēram, lielāku vērību veltīt bankas procedūru izstrādei un izpildei, kredītu atmaksas uzraudzības pilnveidošanai."

"Liela daļa no konsultantu ieteikumiem jau ņemta vērā, bet vēl nerealizētais tiks izpildīts tuvāko mēnešu laikā," teic G. Alijeva. "Tikai daži piemēri. Jau izstrādāts audita plāns un audita darbības plāns, bankā izveidota un strādā jauna struktūrvienība — Metodoloģijas daļa, pilnveidota kredītu izsniegšanas un atmaksas uzraudzības procedūra. Pilnveidota arī informātikas sistēma, lai nodrošinātu uzraudzību pār bankas procedūru izpildi."

"Paveiktais darbs nenoliedzami ietekmējis arī bankas finansiālo rādītāju augšupeju," uzsver G. Alijeva. "Ne velti bankas peļņa šogad jau ir 1,61 miljons latu un pašu kapitāls sasniedzis 13,96 miljonus latu. Arī bankas aktīvi palielinājušies līdz 88,4 miljoniem latu. Turklāt izsniegto kredītu apjoms šogad palielinājies vairāk nekā par 5 miljoniem latu, sasniedzot 28 miljonus latu."

AKB "Baltijas Tranzītu banka"

informācija

LCD uzlabo neto norēķinu sistēmu

Latvijas Centrālā depozitārija padomes sēdē 1998. gada 4. augustā tika izskatīts jautājums par LCD šķīrējtiesas izveidošanu. Šķīrējtiesas darbība ir paredzēta arī jaunajos līgumos par dalību LCD. Šie līgumi šobrīd ir noslēgti ar visiem LCD dalībniekiem. Visi LCD dalībnieki ir saņēmuši šķīrējtiesas nolikuma projektu, un 1998. gada 3. septembrī paredzēta šķīrējtiesas padomes sēde. Pašreiz LCD dalībniekiem ir lūgts iesniegt labojumus šķīrējtiesas nolikuma projektā.

Svarīgākais motīvs šķīrējtiesas izveidošanai ir tas, ka strīdu izšķiršanai jāpiesaista profesionāļi, jo vērtspapīru norēķini un uzskaite ir komplicēta un lietu izskatīšanai jābūt operatīvai.

3. septembra šķīrējtiesas padomes sēdē ir plānots apstiprināt šķīrējtiesas nolikumu, lai jebkuru strīdu attiecībā uz vērtspapīru norēķiniem un uzskaiti būtu iespējams izskatīt šajā tiesā. Šķīrējtiesas padomē ietilpst visu LCD dalībnieku pārstāvji.

Pārmaiņas LCD neto norēķinos

Padomes sēdē tika izskatīts jautājums par LCD norēķinu sistēmas uzlabošanu. No šā gada 1. novembra ir paredzēts mainīt LCD neto norēķinu kārtību. Jaunā norēķinu kārtība efektīvāk samazinās iespēju, ka kādam no dalībniekiem norēķinu brīdī varētu pietrūkt naudas. Šobrīd nauda norēķiniem Latvijas Bankā tiek rezervēta dienu iepriekš, un ja naudas nepietiek, norēķināties nav iespējams. Jaunā neto norēķinu sistēma gadījumos, kad pietrūks naudas norēķiniem, paredzēs iespēju nepieciešamo naudas summu aizņemties, izmantojot starpbanku tirgu un Latvijas Bankas refinansēšanās instrumentus. LCD norēķinu sistēma DENOS paredz gan bruto, gan neto norēķinus.

Neuzņem jaunu dalībnieku

1998. gada 7. jūlijā notika LCD padomes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīts brokeru sabiedrības ‘’Baltic Prime Invest’’ iesniegums par tās uzņemšanu LCD dalībnieka statusā. Taču, tā kā netika izpildītas LCD sākotnējās prasības, ‘’Baltic Prime Invest’’ par LCD dalībnieku netika uzņemta.

Reģistrētas Unibankas prēmijakcijas

Patīkams pārsteigums beidzot sagaidījis Latvijas Unibankas akcionārus. 5. augustā LCD reģistrēja uzņēmuma prēmijakcijas. Kopumā reģistrēta 3 633 831 prēmijakcija, bet kopumā šobrīd LCD reģistrētas 28 525 655 Latvijas Unibankas akcijas. Akciju īpašnieku kontos prēmijakcijas tiks ieskaitītas 20. augustā.

15. jūlijā Latvijas Centrālajā depozitārijā tika reģistrētas "Lodes" 121 268 papildu emisijas akcijas. Tagad LCD reģistrētas 1 250 649 uzņēmuma akcijas. Jaunreģistrēto akciju īpašnieki publiski ar tām varēs rīkoties no 14. augusta.

Jūlijā — aktīvākā

akciju dereģistrācija

Latvijas vērtspapīru tirgus vēsturē

Jūlijā Latvijas Centrālais depozitārijs apstrādājis lielāko operāciju skaitu, galvenokārt tas saistīts ar aktīvo akciju dereģistrāciju. Jūlijā LCD reģistrētas 3 509 dereģistrācijas, kas ir augstākais rādītājs kopš 1995. gada jūlija. Visaktīvāk savas akcijas dereģistrējuši "Latvijas balzama" akcionāri — 1413 un "Ventspils naftas" akcionāri — 1105. Bet lielākais dereģistrēto akciju skaits bija "Brīvajam vilnim" — 2 akcionāri dereģistrējuši 2 801 175 akcijas.

Aizvadītajā mēnesī LCD veikti vienkāršie pārvedumi par 6 450 601,19 latiem, šie pārvedumi veikti ar 5 258 675 vērtspapīriem. Lielākie vienkāršie pārvedumi notika ar Latvijas Unibankas akcijām — 1 042 048 akcijas, aktīvi darījumi notika arī ar "Latvijas balzama" akcijām — 667 317 akcijas un "Ventspils naftas" akcijām — 872 883 akcijas.

Lielākais akciju skaits brīvā apgrozībā joprojām ir Latvijas Unibankai — 22 966 818, Rīgas komercbankai — 10 809 556, Rīgas transporta flotei — 8 616 887 un "Ventspils naftai" — 7 130 461 akcija. Tomēr, tā kā "Ventspils naftai" šobrīd ir lielākā LCD reģistrētā publiskā emisija — 60 298 121 akcija, tad tuvākajā laikā tieši šī uzņēmuma akcijas publiskā apgrozībā būs visvairāk.

Publisko akciju sabiedrību pilno akcionāru skaitu iespējams noskaidrot tikai gadījumos, kad saņemts emitenta pieteikums šāda saraksta sastādīšanai. Pēdējā laikā LCD sagatavojis 5 uzņēmumu pilnus akcionāru sarakstus: 1. jūnijā a/s "Rota" bija 163 akcionāri, 1. jūlijā Rīgas komercbakai — 2256 (nav ieskaitīti tie akcionāri, kas reģistrēti RKB sākotnējā reģistrā), a/s "Balta" — 346 akcionāri, 15. jūlijā Latvijas nacionālajam autopārvadātāju centram — 97 akcionāri un jūlija beigās a/s "Rīgas raugs" — 546 akcionāri.

Nozīmīgākie notikumi jūlijā

LCD valdes 1998. gada 15. jūlija sēdē tika pieņemts lēmums atjaunot a/s ‘’Rietumu banka’’ darbību Latvijas Centrālajā depozitārijā. A/s ‘’Rietumu banka’’ darbība tika atjaunota, jo banka LCD noteikumu un instrukciju pārkāpumus ir novērsusi vai arī atsevišķu pārkāpumu novēršanai sastādījusi konkrētu plānu.

A/s ‘’Rietumu banka’’ darbība LCD tika apturēta 1998. gada 18. jūnijā sakarā ar 15. jūnija pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem. Pēc Rietumu bankas darbības apturēšanas LCD valde a/s ‘’Rietumu banka’’ atļāva veikt tikai portfeļa pārvedumus un norēķinus par darījumiem, kas bija noslēgti līdz 1998. gada 18. jūnijam, kā arī veikt dividenžu izmaksu.

LCD valde uzdeva a/s ‘’Rietumu banka’’ novērst visus LCD noteikumu un instrukciju pārkāpumus, tai skaitā visā pilnībā nodalīt vērtspapīru tirdzniecību no uzskaites un norēķiniem un izveidot iekšējo bankas uzraudzību vērtspapīru uzskaitei un norēķiniem.

1997. gada 23. augustā a/s ‘’Olaines ķīmiski–farmaceitiskā rūpnīca’’ akcionāru ārkārtas pilnsapulce pieņēma lēmumu palielināt akciju sabiedrības pamatkapitālu, izlaižot 2 000 000 slēgtās emisijas parasto vārda akciju ar balsstiesībām un par vienas akcijas nominālvērtību nosakot Ls 1. Saskaņā ar slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem (iesniegti LR Uzņēmumu reģistram 29.08.97.) izlaistās akcijas kļuva par SIA ‘’Olmafarm’’ īpašumu. SIA ‘’Olmafarm’’ 1998. gada 7. jūlijā apmaksāja jaunā laidiena akcijas pilnā apjomā, tādēļ parakstīšanās uz akcijām ir beigusies.

A/s ‘’Liepājas ZKR’’

ierosināta maksātnespēja

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija izskatījusi Valsts ieņēmuma dienesta iesniegto pieteikumu par a/s ‘’Liepājas zivju konservu rūpnīca’’ atzīšanu par maksātnespējīgu.

Sakarā ar maksātnespējas lietas ierosināšanu, Kurzemes apgabaltiesa 1998. gada 28. jūlijā nolēma uzlikt arestu a/s ‘’Liepājas zivju konservu rūpnīca’’ pamatlīdzekļiem, naudas līdzekļiem un publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem. Tas nozīmē, ka tiek bloķētas visas a/s ‘’Liepājas zivju konservu rūpnīca’’ īpašumā esošās akcijas.

Apvienotas divu

Igaunijas banku emisijas

Igaunijā notikusi "Tallinn Pank" un "Uhispank" apvienošanās. Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) un Igaunijas Centrālā vērtspapīru depozitārija (ICVD) sadarbības līgums paredz, ka savstarpēji jāziņo par vērtspapīru notikumiem. Turklāt statistika rāda, ka šie Igaunijas vērtspapīri ir arī Latvijas investoru īpašumā. LCD saņēma paziņojumu no ICVD arī par abu minēto banku emisiju apvienošanu. Pēc abu banku emisiju apvienošanas visas akcijas ir reģistrētas ar "Uhispank" akciju kodu. Katrs "Tallinn Pank" akcionārs savā īpašumā iegūst 0,42 "Uhispank" akcijas. Pēc emisiju apvienošanas ICVD reģistrētas 51 151 442 "Uhispank" akcijas. "Tallinn Pank" akcionāri, kas akciju konvertācijas rezultātā ieguva nepilnas "Uhispank" akcijas, saņēma sertifikātus, kurus būs iespējams konvertēt "Uhispank" akcijās. Viena sertifikāta vērtība ir 1/100 "Uhispank" akcijas. Abu banku akciju galīgā apvienošana notika 30. jūlijā. Nesen notika vēl divu Igaunijas banku — "Hansapank" un "Hoiupank" — emisiju apvienošana.

Pašreiz Latvijā populārākie Igaunijā reģistrētie vērtspapīri ir Meritas bankas obligācijas un "Uhispank" akcijas.

Savukārt Igaunijā populārākās ir a/s "Gutta" akcijas, kas aizņem jau 80% no Igaunijā glabātajām Latvijas akcijām.

Kopumā tiklab Igaunijā glabāto Latvijas vērtspapīru skaits, kā arī Latvijā glabāto Igaunijas vērtspapīru skaits turpina samazināties. Latvijā glabāto Igaunijas vērtspapīru skaits galvenokārt samazinās uz emisiju dzēšanas rēķina, turpretī Igaunijas investori laikam tomēr turpina atbrīvoties no Latvijas akcijām.

Dace Cauce

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!