Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 4. augusta noteikumi Nr. 279 "Noteikumi par zemes reformas pabeigšanu pilsētās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.08.1998., Nr. 228/229 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49311-noteikumi-par-zemes-reformas-pabeigsanu-pilsetas

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 280

Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu"

Vēl šajā numurā

07.08.1998., Nr. 228/229

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 279

Pieņemts: 04.08.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 4.augustā Noteikumi Nr. 279

Rīgā (prot. Nr. 42, 2.§)

Noteikumi

par zemes reformas pabeigšanu pilsētās

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

 

1.pants. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā pabeidzama zemes reforma pilsētās, un kārtību, kādā līdz zemes reformas pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi jautājumos, kas saistīti ar zemes reformu.

2.pants. (1) Latvijas pilsoņi — dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārza lietotāji, ja zeme viņiem piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām (turpmāk — augļu dārzs ar apbūves tiesībām), — divu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas var pieteikties uz zemes iegūšanu īpašumā par maksu, ja šo zemi nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki v a i viņu mantinieki vai ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki par to pieprasījuši kompensāciju vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā.

(2) Pilsētas zemes komisija divu mēnešu laikā (Rīgas pilsētas zemes komisija — triju mēnešu laikā) no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas nosūta neizskatīto pieteikumu uz zemes iegūšanu īpašumā par maksu iesniedzējiem paziņojumu, kurā norādīti iesniedzamie dokumenti un to iesniegšanas termiņš pilsētas zemes komisijā. Dokumentu iesniegšanas termiņš pilsētas zemes kom i sijā nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus (Rīgas pilsētas zemes komisijā — sešus mēnešus) no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

(3) Ja dokumenti nav iesniegti šajos noteikumos noteiktajā termiņā, tiek zaudētas tiesības izpirkt zemi likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Pilsētas zemes komisija izskata visus iesniegtos zemes pieprasījumus un septiņu mēnešu laikā (Rīgas pilsētas zemes komisija — deviņu mēnešu laikā) no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas pieņem lēmumu par attiecīgā zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai nodošanu īpašumā par maksu.

3.pants. Ja attiecīgo zemesgabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki par to pieprasījuši kompensāciju vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā, Latvijas pilsoņi, kuri dzīvojamo ēku īpašumā vai augļu dārzu ar apbūves tiesībām lietošanā ieguvuši pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesīgi zemi iegūt īpašumā par maksu atbilstoši zemesgabala kadastrālajai vērtībai platībā, kāda nosakāma atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantam, šādā kārtībā:

1) Latvijas pilsoņi — pirmās šķiras mantinieki un pārdzīvojušie laulātie, kuri šajā pantā minētās tiesības ieguvuši mantojuma ceļā, kā arī bērni, mazbērni un laulātie, kuri minētās tiesības ieguvuši kā dāvinājumu, zemi ir tiesīgi iegūt īpašumā, maksājot privatizācijas sertifikātos vai latos (pēc zemes izpircēja izvēles);

2) Latvijas pilsoņi, izņemot šā panta 1.punktā minētās personas, kuri šajā pantā minētās tiesības ieguvuši mantojuma ceļā vai kā dāvinājumu, vai cita darījuma rezultātā, zemi ir tiesīgi iegūt īpašumā, maksājot īpašuma kompensācijas sertifikātos vai latos (pēc zemes izpircēja izvēles).

4.pants. Ja par valsts budžeta līdzekļiem vēl nav uzsākta to zemesgabalu robežu uzmērīšana, uz kuriem tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības līdz 1998.gada 31.decembrim no šīs zemes atteikties un pieprasīt par to īpašuma kompen s ācijas sertifikātus.

5.pants. (1) Zemes reforma uzskatāma par pabeigtu, ja pilsētas pašvaldības teritorijā ir izpildīti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 6., 7. un 8.pantā paredzētie darbi.

(2) Pilsētas zemes komisija izbeidz savu darbību, ja tā ir izpildījusi likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 6.panta 4.punktā un 8.panta 1.punktā noteiktos pasākumus un šo noteikumu 2.pantā minētās prasības.

(3) Ja pilsētas zemes komisija ir pieņēmusi lēmumu par zemes īpašuma un lietošanas tiesībām, bet īpašniekiem un lietotājiem dokumenti nav izsniegti, attiecīgo dokumentāciju šo noteikumu 15.pantā noteiktajā kārtībā pārņem attiecīgā Valsts zemes dienesta nodaļa.

6.pants. Mēneša laikā pēc zemes reformas darbu pabeigšanas attiecīgās pilsētas pašvaldība sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestā paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu un pārskatu par šo darbu izpildi, norādot zemes platības, kuras saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšan u zemesgrāmatās" 7.pantu nostiprināmas uz valsts vārda.

7.pants. Valsts zemes dienests sagatavo rīkojuma projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā, un tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

8.pants. Ja Ministru kabinets pieņem rīkojumu par atsevišķu valstij piekrītošu zemesgabalu nodošanu kādai no pašvaldībām, īpašuma tiesības uz attiecīgajiem zemesgabaliem nostiprināmas zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda bez iepriekšējas īpašuma tiesību nostiprināšanas uz valsts vārda.

9.pants. (1) Uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (turpmāk — Latvijas Hipotēku un zemes banka) personā zemesgrāmatās nostiprināmas īpašuma tiesības uz zemi, kura piešķirta dzīvojamās ēkas īpašniekiem vai augļu dārza ar apbūves tiesībām lietotājiem — Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī citām fiziskajām personām, kas nav Latvijas pilsoņi —, ja šo zemi nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu manti n ieki vai ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki par to pieprasījuši kompensāciju vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā.

(2) Zemes īpašuma tiesības uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā nostiprināmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz uzziņu, kas sastādīta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 10.pantu. Minētajai uzziņai pievienojami šādi dokumenti:

1) pilsētas zemes komisijas lēmums par dzīvojamās ēkas apbūvei vai augļu dārza ar apbūves tiesībām lietošanai nodotā zemesgabala robežu, platības un kadastrālā novērtējuma apstiprināšanu, kā arī servitūtu un apgrūtinājumu noteikšanu;

2) zemesgabala robežu plāns ar kadastra numuru. Nosakot zemesgabala platību, pilsētas zemes komisija ievēro likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta noteikumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās fiziskās personas pieteikumus zemesgabala pirkšanai iesniedz attiecīgās pilsētas zemes komisijai divu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Ja pieteikumi nav iesniegti minētajā termiņā, tiek zaudētas tiesības pirkt zemi šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(4) Pilsētas zemes komisija iesniegtos pieteikumus izskata šo noteikumu 2.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā .

10.pants. Latvijas Hipotēku un zemes banka šo noteikumu 9.pantā minētos zemesgrāmatās nostiprināmos zemesgabalus, noslēdzot zemes pirkuma līgumu, atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai pārdod:

1) fiziskajām personām, kas nav Latvijas pilsoņi, kuras dzīvojamo ēku īpašumā vai augļu dārzu ar apbūves tiesībām lietošanā ieguvušas līdz 1992.gada 20.jūnijam, — par privatizācijas sertifikātiem vai latiem (pēc zemes pircēja izvēles);

2) fizisko personu, kas nav Latvijas pilsoņi, pirmās šķiras mantiniekiem un pārdzīvojušiem laulātajiem, kuri dzīvojamo ēku īpašumā vai augļu dārzu ar apbūves tiesībām lietošanā ieguvuši mantojuma ceļā pēc 1992.gada 20.jūnija, kā arī bērniem, mazbērniem un laulātajiem, kuri minētās tiesības ieguvuši kā dāvinājumu, — par privatizācija s sertifikātiem vai latiem (pēc zemes pircēja izvēles);

3) fiziskajām personām, kas nav Latvijas pilsoņi (izņemot šā panta 2.punktā minētās personas), kuras dzīvojamo ēku īpašumā vai augļu dārzu ar apbūves tiesībām lietošanā ieguvušas mantojuma ceļā vai kā dāvinājumu, vai cita darījuma rezultātā pēc 1992.gada 20.jūnija, — par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem (pēc zemes pircēja izvēles).

11.pants. Valstij piederošos zemesgabalus, uz kuriem atrodas Latvijas pilsoņu, Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju vai citu fizisko personu īpašumā esošās dzīvojamās ēkas vai lietošanā esošie augļu dārzi ar apbūves tiesībām un kuri nostiprināti zemesgrāmatā uz valsts vārda citu institūciju personā, Latvijas Hipotēku un zemes banka atbilstoši zemes kadastrā l ajai vērtībai pārdod šajā pantā minētajām personām par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem (pēc zemes pircēja izvēles). Minētajos gadījumos zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšana Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā nav nepieciešama. Š a jā pantā minēto zemesgabalu pārņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12.pants. Zemes pirkuma līgums noslēdzams, ievērojot likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 21.panta otrajā daļā minētos ierobežojumus.

13.pants. Izdevumus, kas sais tīti ar zemes īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un zemes pirkuma līguma slēgšanu, zemes pircējs samaksā latos.

14.pants. Uz zemesgabaliem, kurus Latvijas Hipotēku un zemes banka pārdod šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, pašvaldībām nav pirmpirkuma tiesību.

15.pants. Pilsētas zemes komisija divu mēnešu laikā pēc savas darbības izbeigšanas nodod attiecīgajai Valsts zemes dienesta nodaļai protokolus un dokumentāciju, kas saistīta ar zemes reformu. Dokumentācija kārtojama atbilstoši normatīvajiem aktiem par arhīviem. Neapmierināto zemes pieprasījumu sarakstus kopā ar pieprasītāju iesniegtajiem dokumentiem pilsētas zemes komisija saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 14.pantu nodod Centrāla jai zemes komisijai.

16.pants. Pēc pilsētas zemes komisijas darbības izbeigšanas līdz zemes reformas pabeigšanai zemes strīdi izskatāmi šādā kārtībā:

1) strīdus, kas saistīti ar zemes īpašuma robežām, līdz īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā izskata attiecīgās Valsts zemes dienesta nodaļas izveidota komisija, kuras sastāvā ir pilsētas domes iecelts pārstāvis, un komisijas lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā;

2) pilsētas zemes komisijas lēmumus par zemes īpašuma tiesībām, maksas apmēra noteikšanu par izpērkamo zemi un kompensācijas apmēriem mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā.

17.pants. Ja nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantojuma tiesības, Centrālā zemes komisija var atjaunot zemes īpašuma tiesības vai piešķirt kompensāciju.

18.pants. Strīdus, kas saistīti ar nomas līgumu slēgšanu pilsētas administratīvajās robežās esošajos zemesgabalos ar dalītām īpašuma attiecībām (ēkas (būves) un zeme), izskata Centrālā zemes komisija.

 

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!