Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1998. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 257 "Medicīniski sanitāro pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novēršanai". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.07.1998., Nr. 217/218 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49237

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr. 258

Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 8.oktobra noteikumos Nr.380 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā"

Vēl šajā numurā

24.07.1998., Nr. 217/218

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 257

Pieņemts: 21.07.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 21.jūlijā Noteikumi Nr. 257

Rīgā (prot. Nr. 39, 3.§)

Medicīniski sanitāro pasākumu veikšanas kārtība bīstamu infekcijas slimību izplatības novēršanai

Izdoti saskaņā ar

Epidemioloģiskās drošības likuma 37.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. inkubācijas periods - laikposms no slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz slimības pirmo klīnisko simptomu izpausmei;

1.2. steidzamais ziņojums - ārstniecības personas obligātais ziņojums par infekcijas slimības gadījumu.

2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicami medicīniski sanitārie pasākumi, lai novērstu šādu bīstamu infekcijas slimību (turpmāk - slimības) izplatību:

2.1. holera;

2.2. mēris;

2.3. posmkāju pārnestie vīrusu drudži un hemorāģiskie drudži (dzeltenais drudzis, Ebolas (Ebola) vīrusslimība, Lasas (Lassa) drudzis, Mārburgas vīrusslimība).

3. Nacionālais vides veselības centrs:

3.1. operatīvi nosūta Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Finansu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai un pašvaldībām, kā arī citām ieinteresētajām ministrijām un institūcijām pēc to pieprasījuma slimību skarto valstu sarakstu, kā arī i n formāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijas teritorijā;

3.2. informē Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Valsts veterināro dienestu, teritoriālos vides veselības centrus, ārstniecības iestādes, Tūrisma valsts pārvaldi un pašvaldības, kā arī citas ieinteresētās institūcijas pēc to pieprasījuma par slimībām, pret kurām jāvakcinējas vai ir ieteicams vakcinēties, izbraucot uz ārvalstīm.

4. Nacionālā vides veselības centra un teritoriālo vides veselības centru medicīniski sanitārās pārbaudes punkti nodrošina medicīniski sanitārās pārbaudes un veic attiecīgus pasākumus lielākajās jūras ostās (Rīga, Liepāja, Ventspils, Salacgrīva), lidostās (Rīga, Liepāja) un dzelzceļa robežstacijās (Rīga, Jelgava, Daugavpils, Rēzekne), bet robežkontroles vietās, kur nav šādu punktu (pārējās ostās, kurās notiek starptautiski pārvadājumi, dzelzceļa robežstacijās un ceļu robežkontroles punktos), minētās pārbaudes un pasākumus veic Nacionālais vides veselības centrs un teritoriālie vides veselības centri.

II. Institūciju kompetence

profilaktisko medicīniski sanitāro pasākumu veikšanā

5. Nacionālais vides veselības centrs:

5.1. izstrādā steidzamā ziņojuma paraugu un kārtību, kādā tas sniedzams, kā arī nodrošina minētās kārtības ievērošanu saslimšanas gadījumos vai ja ir aizdomas par iespējamo saslimšanu ar šo noteikumu 2.punktā minētajām slimībām. Steidzamā ziņojuma paraugu un sniegšanas kārtību apstiprina veselības valsts ministrs;

5.2. sniedz Pasaules veselības organizācijai steidzamo ziņojumu un informāciju par veiktajiem pretepidēmiskajiem pasākumiem;

5.3. lai novērstu slimību izplatību valstī, nodrošina medicīniski sanitāro pasākumu koordināciju un to metodisko vadību;

5.4. atbilstoši Latvijā ratificēto starptautisko konvenciju un nacionālo normatīvo aktu prasībām organizē Nacionālā vides veselības centra un teritoriālo vides veselības centru darbinieku apmācību slimību epidemioloģijas, laboratoriskās diagnostikas un profilakses jautājumos, kā arī transportlīdzekļu apkalpes locekļu (lidotāju, jūrnieku, vilcienu pavadoņu) a p mācību medicīniski sanitārajos un pretepidēmiskajos jautājumos;

5.5. lai saslimšanas gadījumos novērstu slimību izplatību, izveido un materiāltehniski nodrošina operatīvās higiēniskās un pretepidēmiskās brigādes.

6. Teritoriālie vides veselības centri:

6.1 . lai lokalizētu un likvidētu slimības perēkli, kā arī veiktu nepieciešamos pasākumus pirms saslimšanas gadījuma, saskaņo pretepidēmisko pasākumu plānus ar attiecīgo ārstniecības iestāžu vadītājiem;

6.2. atbilstoši Latvijā ratificēto starptautisko konvenciju un nacionālo normatīvo aktu prasībām organizē transportlīdzekļu apkalpes locekļu (lidotāju, jūrnieku, vilcienu pavadoņu) apmācību medicīniski sanitārajos un pretepidēmiskajos jautājumos (ja to neveic Nacionālais vides veselības centrs);

6.3. nodrošina:

6.3.1. attiecīgajā teritorijā esošo medicīniski sanitāro pārbaudes punktu darbību un medicīniski sanitāro pārbaužu veikšanu robežkontroles vietās, kur nav šādu punktu;

6.3.2. darbinieku sagatavošanu slimību epidemioloģijas, laboratoriskās diagnostikas un profilakses jautājumos;

6.3.3. slimību ierosinātāju cirkulācijas novērošanu (vides faktoru laboratorisko izmeklēšanu) attiecīgajā teritorijā;

6.4. lai saslimšanas gadījumos novērstu slimību izplatību, izveido un materiāltehniski nodrošina operatīvās higiēniskās un pretepidēmiskās brigādes;

6.5. veselības valsts ministra noteiktajā kārtībā izstrādā steidzamā ziņojuma sniegšanas kārtību attiecīgajā teritorijā un nodrošina minētās kārtības ievērošanu saslimšanas gadījumos vai ja ir aizdomas par iespējamo saslimšanu ar šo noteikumu 2.punktā minētajām slimībām.

7. Iekšlietu ministrijas sanitāri epidemioloģiskais dienests:

7.1. sadarbībā ar teritoriālo vides veselības centru nodrošina šo noteikumu 6.3.apakšpunktā minēto pasākumu izpildi Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajās ieslodzījuma vietās vai īslaicīgās aizturēšanas izolatoros;

7.2. ja Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajās ieslodzījuma vietās vai īslaicīgās aizturēšanas izolatoros ir novērota saslimšana vai ir aizdomas par iespējamo saslimšanu ar šo noteikumu 2.punktā minētajām slimībām, nosūta steidzamo ziņojumu Nacionālajam vides veselības centram vai teritoriālajam vides veselības centram.

8. Ārstniecības iestāžu vadītāji:

8.1. izstrādā to pretepidēmisko pasākumu plānu, kas veicami saslimšanas gadījumos;

8.2. sagatavo medicīnisko personālu un operatīvās ārstniecības brigādes medicīniski sanitāro pasākumu veikšanai saslimšanas gadījumos;

8.3. veselības valsts ministra noteiktajā kārtībā izstrādā steidzamā ziņojuma sniegšanas kārtību attiecīgajā ārstniecības iestādē, kā arī nodrošina minētās kārtības ievērošanu;

8.4. materiāltehniski nodrošina iestādi darbam epidēmiju vai to draudu gadījumos.

9. Ostu pārvaldes, lidostas, valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" un Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši savai kompetencei nodrošina:

9.1. sanitāro piestātņu un laukumu, kā arī attiecīgu telpu ierīkošanu medicīniski sanitāro pasākumu veikšanai starptautiskajās jūras ostās, lidostās, dzelzceļa robežstacijās un ceļu robežkontroles punktos;

9.2. īpašas (karantīnas) enkurstāvvietas izveidi gadījumiem, ja ostā ienāk kuģi no valstīm, kuras skārusi slimību epidēmija;

9.3. transportlīdzekļu apgādi ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kā arī efektīvu atkritumu savākšanas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas funkcionēšanu.

10. Transportnozares uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) nodrošina:

10.1. transportlīdzekļu atbilstību higiēnas un pretepidēmiskās drošības prasībām, pasažieru un apkalpes locekļu apgādi ar kvalitatīviem un nekaitīgiem pārtikas produktiem un dzeramo ūdeni, ja apgāde ar šiem produktiem paredzēta pārvadāšanas noteikumos, efektīvu atkritumu savākšanas sistēmu un notekūdeņu attīrīšanas sistēmas funkcionēšanu, kā arī aizsardzību pret grauzējiem un kukaiņiem (odiem, blusām) un, ja nepieciešams, attiecīgi nodrošina deratizāciju, dezinsekciju vai dezinfekciju;

10.2. transportlīdzekļu apkalpes locekļu apmācību slimību profilakses jautājumos.

III. Medicīniski sanitārie pasākumi

11. Starptautisko reisu kuģu kapteiņi vai kuģu aģenti, gaisa kuģu kapteiņi, pasažieru autobusu vadītāji un pasažieru vilcienu brigadieri pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā informē robežsardzi vai medicīniski sanitārās pārbaudes punktu darbiniekus, ja ir aizdomas par iespējamo saslimšanu ar šo noteikumu 2.punktā minētajām slimībām attiecīgajā transportlīdzeklī.

12. Ja starptautiskā reisa laikā uz kuģa atrodas persona ar šādām slimības pazīmēm - ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38 °C, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, limfmezglu pietūkums, caureja, vemšana, asiņošana - vai uz kuģa ir kukaiņi (odi, blusas), dzīvi vai beigti grauzēji, attiecīgā kuģa kapteinis nodrošina šādus pasākumus:

12.1. saslimušā izolēšanu;

12.2. pasažieru un apkalpes locekļu veselības stāvokļa novērošanu;

12.3. dezinfekciju, dezinsekciju vai deratizāciju;

12.4. beigto un noķerto grauzēju savākšanu un uzglabāšanu, lai veiktu to laboratorisko izmeklēšanu.

13. Iebraucot Latvijas teritorijā, starptautisko kuģu kapteiņi (ar kuģu aģentu starpniecību) medicīniski sanitārās pārbaudes punktu darbiniekiem uzrāda jūras sanitāro deklarāciju, bet gaisa kuģu kapteiņi - ģenerāldeklarāciju.

14. Medicīniski sanitārās pārbaudes punktu darbinieki:

14.1. pieprasa veikt deratizācijas pasākumus attiecīgajā transportlīdzeklī, ja:

14.1.1. nav apliecības par deratizācijas veikšanu transportlīdzeklī vai atbrīvošanu no tās (apliecība ir derīga sešus mēnešus, un tās derīguma termiņu var pagarināt uz vienu mēnesi, ja kuģis dodas uz kravas izkraušanas ostu, kur deratizācija vai kuģa apskate, pārbaudot grauzēju klātbūtni, tiks veikta pēc kuģa iebraukšanas);

14.1.2. transportlīdzekļa apskates laikā atrasti grauzēji vai konstatētas to pēdas;

14.2. informē transportlīdzekļa īpašnieku vai atbildīgo personu par dezinsekcijas nepieciešamību.

15. Robežsargi informē medicīniski sanitārās pārbaudes punkta darbiniekus vai vietās, kur nav šāda punkta, teritoriālā vides veselības centra darbiniekus par personām, kuras iebrauc Latvijas teritorijā no slimību epidēmiju skartajām valstīm (teritorijām), ja to apliecina minēto personu ceļojuma dokumenti.

16. Ja saņemta informācija, ka Latvijas teritorijā iebraucis transportlīdzeklis no slimības skartās valsts (teritorijas), kā arī šo noteikumu 11., 12. un 15.punktā minētajos gadījumos medicīniski sanitāro pārbaudes punktu darbinieki veic šādus pasākumus:

16.1. iebraukušo personu primāro medicīnisko pārbaudi un epidemioloģiskās informācijas ieguvi par tiešu vai netiešu saskari ar slimajām personām;

16.2. transportlīdzekļu, kravu (izņemot tranzīta kravu konteinerus, kuri netiek pārkrauti), dzeramā ūdens un bagāžas sanitāri higiēnisko pārbaudi saskaņā ar veselības valsts ministra apstiprinātajām instrukcijām;

16.3. organizē slimo personu izolēšanu (hospitalizēšanu);

16.4. informē attiecīgo teritoriālo vides veselības centru par nepieciešamību novērot personas, kuras ir bijušas saskarē ar slimniekiem, viņu dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā līdz inkubācijas perioda beigām;

16.5. veselības valsts ministra noteiktajā kārtībā ziņo Nacionālajam vides veselības centram, Katastrofu medicīnas centram un attiecīgajam teritoriālajam vides veselības centram par katru slimnieku, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš saslimis ar kādu no šo noteikumu 2.punktā minētajām slimībām;

16.6. aizliedz ievest kravas, personīgo bagāžu un starptautiskos pasta sūtījumus, ja pastāv reāli slimību izraisītāju izplatīšanās draudi;

16.7. organizē Latvijas teritorijā iebraukušo transportlīdzekļu, ievedamo kravu, konteineru, pārtikas, dzeramā ūdens, pasažieru bagāžas un mantu dezinfekciju, dezinsekciju vai deratizāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka uz attiecīgā transportlīdzekļa atrodas slimības ierosinātājs vai pārnēsātājs;

16.8. veselības valsts ministra noteiktajā kārtībā konkrētu slimību gadījumos veic papildu pasākumus, lai ierobežotu attiecīgās slimības izplatību.

17. Ja ir aizdomas par personas saslimšanu ar š o noteikumu 2.punktā minētajām slimībām, ārstniecības iestādes darbinieki veic slimnieka hospitalizāciju, izolē personas, kuras ir bijušas saskarē ar slimnieku, vai nodrošina viņu medicīnisko novērošanu un veselības valsts ministra noteiktajā kārtībā ziņo par šo gadījumu Nacionālajam vides veselības centram un attiecīgajam teritoriālajam vides veselības centram. Teritoriālā vides veselības centra vadītājs ir atbildīgs par operatīvo higiēnisko un pretepidēmisko brigāžu nosūtīšanu uz infekcijas slimības perēkli.

IV. Pašvaldību un institūciju kompetence karantīnas laikā

18. Lai nodrošinātu nepieciešamos karantīnas pasākumus, republikas pilsētas dome un rajona padome izdod saistošus noteikumus atbilstoši noteiktajam karantīnas režīmam.

19. Nacionālais vides veselības centrs un teritoriālie vides veselības centri ir atbildīgi par šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētās informācijas sniegšanu, pretepidēmisko pasākumu plānošanu, koordinēšanu un veikšanu attiecīgajā teritorijā karantīnas laikā.

20. Ārstniecības iestāžu vadītāji ir atbildīgi par iestādes gatavību kvalitatīvam darbam karantīnas laikā (slimnieku hospitalizāciju, to personu medicīnisko novērošanu, kuras ir bijušas saskarē ar slimniekiem, un nepieciešamās ārstnieciskās palīdzības sniegšanu).

21. Šo no teikumu izpildi kontrolē Valsts sanitārā inspekcija.

 

Ministru prezidents G.Krasts

 

Labklājības ministra vietā -

izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!