Zemkopības ministrs Andris Rāviņš:

Par atbalstu saviem laukiem

no 1.lpp.

Pēc tam tiks slēgti līgumi pa graudu piegādi. Cena, par kādu varēs labību pārdot, būs zināma pēc konkursa pieteikumu apkopošanas. Konkursā var piedalīties visi graudu audzētāji. Pieteikumā jāuzrāda piedāvātā graudaugu kultūra, apjoms un iespējamā cena. Ar noteikumiem var iepazīties Labības tirdzniecības aģentūrā, rajona lauksaimniecības departamentā.

Šobrīd aģentūrā iesniegti apmēram 40 pieteikumi par graudu pārdošanu. J.Spručs atzīmēja, ka pēdējā laikā uzrodas dažādas fiktīvas firmas, kuras cer iepirkt no zemniekiem graudus par lētāku samaksu, bet pārdot valsts rezervei dārgāk. Būs stingra kontrole, lai šādus gadījumus izskaustu.

Lai palielinātu valsts rezervē iepērkamo graudu daudzumu, papildus izdalīs 2,1 miljonu latu. Ir noteikts valsts atbalsts (subsīdijas) par faktiski samaksātajām graudu iepirkšanai izmantoto kredītu procentu likmēm, bet ne vairāk kā 9% gada likmes. Kredīta procentu likmju dzēšana notiks no šā gada ražas graudu iepirkšanas sākuma, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada martam. Kredīta procentu likmes tiks dzēstas kredītam, kas izmantots norēķiniem ar graudu audzētāju par līdz šā gada 1. oktobrim pieņemtajiem un līdz 1. novembrim samaksātajiem graudiem. Svarīgi, lai pārstrādātāji zemniekiem sāktu maksāt vismaz daļu no summas, lai varētu iesēt ziemājus.

Preses konferencē klātesošie tika informēti, ka līdz šim graudi nav iepirkti ārzemēs — esam iztikuši ar iekšējām rezervēm. No iepriekšējā gada ražas ir eksportēts apmēram 20 tūkstoši tonnu graudu, galvenokārt lopbarībai.

Plānots, ka oktobrī, kad būs jaunā raža, valstī varētu būt graudu rezerve apmēram pus mēnesim.

Dagnija Muceniece

— "Latvijas Vēstnesim"

Šā gada otrajā ceturksnī konstatēta krasa pašražotās cūkgaļas iepirkšanas samazināšanās Latvijas pārstrādes uzņēmumos. Tas izraisīja būtisku iepirkuma cenu krišanos. Daudzi zemnieki ir neapmierināti ar to, ka gandrīz neviens pārstrādes uzņēmums vairs nepieņem Latvijā izaudzētās cūkas.

Lai laikus novērstu zaudējumus cūkkopībā, visdrīzākajā laikā ir jāveic cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzība. Tieši par šiem jautājumiem Zemkopības ministrijā tikās un runāja gan tie, kuri cūkas audzē, gan tie, kuri pārstrādā, gan arī tie, kuri ir atbildīgi par valsts lauksaimniecības politiku.

Kā situāciju šajā tik nozīmīgajā lauksaimniecības nozarē vērtē cūkgaļas ražotāji?

SIA "Druvas Unguri" valdes priekšsēdētāja Lidija Jende:

— Situācija ražotājam ir graujoša. Pašlaik ir jautājums, vai visas fermas likvidēt vai vēl kādu atstāt. Mēs, ražotāji, allaž esam sprieduši par to, kā palielināt ražošanu. Esam saņēmuši valsts kredītu, domājot par nozares attīstību, plānojuši savu bilanci, bet tagad esam tuvu bankrotam.

Pasaulē pēc cūkgaļas pieprasījums pieaug, bet te nav kur to likt.

Manuprāt, viens no šīs krīzes cēloņiem ir iekšējā tirgus neaizsargātība un haotiskās gaļas iepirkuma cenu svārstības. Tās nav saistītas ar jebkādām ekonomiskām tirgus likumsakarībām.

Līdz ražotājam jau nenonāk informācija, kur tā gaļa valstī rodas. Šķiet, ka paēduši ir visi. Gaļas tirgu un iepirkuma cenas valstī regulē kontrabandas jeb nezināmas izcelsmes gaļas ieplūdums, gaļas lieltirgotāji, kas izjauc normālu ražošanu gan gaļas ražotājiem, gan arī pārstrādātājiem. Janvārī mums maksāja 85 santīmus par kilogramu, šodien — tikai 68 santīmus (a/s "Tukuma gaļas pārstrādes sabiedrība"), bet Rīgā sola vēl mazāk — 65 santīmus, t.i., par 5 santīmiem mazāk par pašizmaksu.

Līdz ekonomisko attiecību normalizēšanai ar Krieviju vajadzētu pārtraukt jebkādu cūkgaļas importu. Latvijas zemnieki spēj nodrošināt valsti ar nepieciešamo daudzumu. Būtu jāveic pastiprināta robežkontrole, maksimāli ātri jāatjauno eksports ar Krieviju, jo Rietumiem Latvijā ražotā cūkgaļa nav vajadzīga.

Un vēl — pašreizējais stāvoklis cūkkopībā pavisam drīz radīs bumeranga situāciju, jo pēc pāris mēnešiem problēmas, kur likt izaudzēto ražu, būs graudaudzētājiem (runa ir par lopbarības graudiem).

Paju sabiedrības "Cēsu gaļas kombināts" valdes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš informēja, ka cēsinieki ražo produktus tikai no Latvijā audzētām cūkām. Šogad cūkgaļas piedāvājums ir lielāks nekā pagājušajā gadā, tāpēc nevar pieņemt ne pusi no piedāvātā apjoma. Cēsu kombinātā ir parakstīti līgumi ar zemniekiem par gaļas piegādi visam gadam. Ir zemnieku saimniecības, kuras noslēgušas līgumus par vismaz 300 cūku piegādi mēnesī (patēriņš — ap 600 cūku mēnesī). Grūtības ir tiem zemniekiem, kuri audzē maz cūku, 1–2 mājlopu turētājiem.

Akciju sabiedrības "Daugavpils gaļas kombināts" valdes priekšsēdētājs Stefans Rāzna piebilda, ka tomēr nevar tik kategoriski teikt, ka, slēdzot robežas, nozares problēmas būs atrisinātas. Brīžos, kad Latvijā nav šīs produkcijas, ir jādod pārstrādātājiem iespēja to iegādāties citviet. Tas ir svarīgi tāpēc, ka visvairāk gatavā gaļas produkcija tiek eksportēta uz Krieviju. Arī daugavpilieši cūkas galvenokārt pieņem no tiem, ar kuriem noslēgti līgumi. 1. šķiras cūkas dzīvsvarā ar visu ādu iepērk par 0,72 latiem kilogramā.

Latvijā šobrīd strādā apmēram 160 mazie gaļas pārstrādes cehi. Diemžēl nav informācijas, kā darbs tiek organizēts šajos mazjaudas pārstrādes cehos. Vairākkārt izskanēja pieņēmums, ka daudzi mazie pārstrādes uzņēmumi strādā ar importēto gaļu.

Akciju sabiedrības "Jelgavas gaļas kombināts" valdes priekšsēdētājs Antons Kolnejs izteica priekšlikumu veidot cūkgaļas valsts iepirkuma rezervi (tāpat kā tiek veidots graudu valsts rezerves iepirkums). Šāda pieredze esot arī Polijā, tur gaļas tirgus ir stabilizējies.

Gan liellopu, gan cūkgaļas audzētājiem un pārstrādātājiem ir nepieciešams valsts atbalsts — mērķu subsīdijas. Jāpalīdz tiem, kas ražo gaļu gan vietējam patēriņam, gan eksportam.

Valsts sanitārās robežinspekcijas pārstāvji sniedza ziņas par situāciju gaļas importā šā gada piecos mēnešos. Ik mēnesi Latvijā legāli tiek ievestas apmēram 760 t liellopu gaļas, 1730 t cūkgaļas, 5712 t putnu gaļas. Liellopu gaļai ir tendence samazināties, maijā, piemēram, tikai 77 t gaļas ievests brīvā apgrozījumā. Pēdējos trīs mēnešos nedaudz palielinājies cūkgaļas vedums. Tomēr tas nav būtisks, aprīlī un maijā — tikai par 10 t vairāk.

Dažādi ir viedokļi par iespēju aizliegt valstī ievest maltu putnu gaļu. Kā atzina Valsts produkcijas kvalitātes valsts inspekcijas priekšniece Jevgenija Pušmucāne, šī gaļa parasti ir sliktas kvalitātes. Pārbaudēs vairākkārt ir konstatēta salmonella. Arī Valsts veterinārā departamenta direktors Jāzeps Rimeicāns piebilda, ka tikai 20 procentos no visiem Latvijas tirgiem ir piemēroti apstākļi jēlas gaļas tirdzniecībai.

Savukārt pārstrādes uzņēmumu vadītāji iebilda, ka no šī aizlieguma galvenokārt cietīs patērētājs. Apmēram 50 procentos no Latvijas gaļas pārstrādes cehiem savu ražojumu izgatavošanā izmanto ievesto putnu malto gaļu. Šobrīd sardeles maksā vidēji 1,50 latu par kilogramu, bet pēc importa aizlieguma tās maksās apmēram 2 latus kilogramā.

S.Rāzna ierosināja rīkot konkursu par tiesībām ievest pārstrādei maltu gaļu. Kaimiņzemē Lietuvā ir aizliegts ievest maltu putnu gaļu, dažus mēnešus šāds aizliegums bijis arī Igaunijā, taču tagad tur drīkst ievest nedaudz šīs produkcijas.

Valstī trūkst arī liellopu gaļas. Latvijā šobrīd gadā var saražot apmēram 12 kg liellopu gaļas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Uzturzinātnieki ir atzinuši, ka cilvēks gadā vidēji patērē apmēram 70–75 kg gaļas, puse no tās ir liellopu gaļa, tātad valsts nodrošina tikai vienu trešdaļu vajadzīgā daudzuma.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše atzina, ka šobrīd gaļas ražošanas nozarē ir satraucoša situācija. Zemkopības ministrijā darīs visu iespējamo, lai stabilizētu nozares attīstību.

J.Lapše izteica varbūtību, ka turpmāk subsīdijas varēs saņemt tie pārstrādātāji, kas izmantos Latvijā audzētas cūkas gaļu.

Pēc valsts sekretāra domām, ministrijai tagad ir viens rādītājs — ir vai nav gaļas realizācija.

Dagnija Muceniece

— "Latvijas Vēstnesim"