• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidents: - tiekoties ar Uzbekijas ārlietu ministru - sarunā ar Austrijas aizsardzības ministru - pieņemot Latvijas vēstnieku Eiropas Padomē - pieņemot tiesnešu zvērestu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.07.1998., Nr. 198 https://www.vestnesis.lv/ta/id/49078

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

07.07.1998., Nr. 198

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidents:

— tiekoties ar Uzbekijas ārlietu ministru

UZ.JPG (13368 BYTES) Piektdien, 3. jūlijā, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Uzbekijas ārlietu ministru Abdulazīzu Kamilovu. Sarunā tika atzīts, ka veiksmīgi attīstās divpusējās attiecības un ekonomiskā sadarbība, taču vēl plašāk jāizvērš apmaiņa ar informāciju par iekšpolitiskajiem notikumiem. Uzbekijas ārlietu ministrs apliecināja atbalstu Latvijai tās ceļā uz ES un NATO.

G.Ulmanis informēja par Latvijas–Krievijas pašreizējām attiecībām, kas raksturīgas ar to, ka Krievija izvairās no dialoga ar Latviju un izmanto ekonomiskās ietekmēšanas metodes.

A.Kamilovs uzsvēra, ka neatkarīgām valstīm jārespektē katras valsts pozīcija iekšpolitiskajos jautājumos, un ekonomisko draudu politika neatbilst starptautiskajā praksē pieņemtajam starpvalstu attiecību garam. Uzbekijas ārlietu ministrs informēja Latvijas Valsts prezidentu par Uzbekijas ārpolitiskajām aktualitātēm. Runājot par iekšpolitisko siutāciju, A.Kamilovs pastāstīja par to, kā Uzbekija risina starpnacionālo attiecību problēmas.

Uzbekijas ārlietu ministrs ar Latvijas Valsts prezidentu pārrunāja NVS lomu reģiona sadarbībā. A.Kamilovs uzsvēra, ka NVS nav politiska savienība vai konfederācija, bet gan konsultatīva organizācija, tāpēc tās galvenajam uzdevumam jābūt ekonomiskās sadarbības veicināšanai un reģionālo konfliktu novēršanai.

Latvijas Valsts prezidents sarunā pauda savu pārliecību, ka 22. jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā ir pareizs lēmums, kas veicinās iekļaujošas sabiedrības veidošanos, un tas agrāk vai vēlāk stāsies spēkā. G.Ulmanis uzsvēra, ka referendums ir viena no demokrātisma izpausmēm, un viņš to respektē, kaut gan neatzīst, ka par grozījumiem likumā būtu nepieciešams lemt referendumā.

Attēlā: Uzbekijas ārlietu ministrs Abdulazīzs Kamilovs Rīgas vizītes laikā šī gada 2.jūlijā Ministru kabinetā

— sarunā ar Austrijas aizsardzības ministru

A.JPG (18250 BYTES) Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 6.jūlijā, tikās ar Austrijas aizsardzības ministru Verneru Faslābendu.

Austrijas aizsardzības ministrs informēja Valsts prezidentu, ka vizītes laikā ir panāktas vairākas svarīgas vienošanās. Ministrs sacīja, ka panākta vienošanās par abu valstu sadarbību, un šoreiz abas puses jau vienojušās par sadarbību izglītības jautājumos. Turpinot sarunu par sadarbības jautājumiem, ministrs izteicās, ka Latvijai varētu būt interesanta Austrijas pieredze apakšvirsnieku izglītošanā, kā arī obligātā dienesta un profesionālo armijas struktūru sadarbībā. V.Faslābends uzsvēra, ka sadarbība starp nelielām valstīm ir īpaši svarīga drošības jomā.

Sarunas gaitā tika apspriests NATO paplašināšanās process, Latvijas iesaiste Ziemeļatlantijas aliansē. G.Ulmanis sarunā ar Austrijas aizsardzības ministru izteica pārliecību, ka Latvija mobilizēs finanses savas valsts aizsardzībai un integrācijai NATO.

G.Ulmanis skaidroja V.Faslābendam jautājumus, kas skar izmaiņas Pilsonības likumā, vēlreiz paužot stingru nostāju par saliedētas pilsoniskas sabiedrības veidošanas nepieciešamību.

Sarunas dalībnieki runāja par ES paplašināšanos, jo Austrija ir sākusi pildīt šīs organizācijas prezidējošās valsts pienākumus.

Attēlā: Austrijas aizsardzības mi-nistrs Verners Faslābends

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— pieņemot Latvijas vēstnieku Eiropas Padomē

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 3. jūlijā, tikās ar Latvijas vēstnieku Eiropas Padomē Georgu Andrejevu.

Sarunas laikā tika spriests par Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju.

Vēstnieks informēja Valsts prezidentu par Eiropas Padomes aktualitātēm. G.Ulmanis vēlējās iepazīties ar Eiropas Padomes pausto reakciju attiecībā uz Latvijas pievienošanos EP Cilvēktiesību un pamatbrīvību 6. papildprotokolam. G.Andrejevs norādīja, ka EP vairākkārt pozitīvi novērtējusi šo Latvijas soli.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents: pieņemot tiesnešu zvērestu

T.JPG (45690 BYTES) Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 3.jūlijā, pieņēma vairāku Latvijas Republikas tiesnešu zvērestu.

Zvērestu nodeva astoņi rajonu pilsētu tiesu tiesneši, administratīvie tiesneši un viens Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, kuri nebija nodevuši zvērestu.

Pēc svinīgās ceremonijas Valsts prezidents novēlēja tiesnešiem pildīt zvērestā dotos solījumus, aizstāvot taisnību un cenšoties panākt pēc iespējas dziļāku situācijas analīzi.

G.Ulmanis apspriedās ar tiesnešiem par viņu darbu, iepazīstoties ar jautājumiem, kas viņus satrauc. G.Ulmanis vēlreiz uzsvēra savu pārliecību, ka LR Krimināllikumā jāatceļ nāvessods.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!