Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par obligāto latviešu valodas prasmi visiem, kas pretendē uz Latvijas pilsonību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.1998., Nr. 172/173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48661

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ordeņa komandieris Raimonds Bitenieks

Vēl šajā numurā

11.06.1998., Nr. 172/173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VIEDOKLIS

Par obligāto latviešu valodas prasmi visiem, kas pretendē uz Latvijas pilsonību

Valsts cilvēktiesību biroja viedoklis

par grozījumiem Pilsonības likumā

Vakar, 10.jūnijā, ar Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) viedokli par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" tika iepazīstināta Saeimas Cilvēktiesību komisija.

VCB uzskata, ka, ietverot likumprojektā normu, kas paredzēs nepilngadīgā tiesības, sasniedzot 16 gadu vecumu un apliecinot latviešu valodas zināšanas, iegūt Latvijas pilsonību, tiks ievērotas gan starptautisko tiesību normas, gan veicināta cittautiešu integrācija Latvijā, konsolidējot to uz latviešu — valsts — valodas pamata.

Diskutējot par otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" normām, kas regulēs pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu tiesības iegūt Latvijas pilsonību dzimstot, visbiežāk tiek izmantoti tie starptautiskie dokumenti, kas lielākā vai mazākā mērā skar pilsonības jautājumus. Starptautiskajos dokumentos ir atrodams tikai vispārējs princips par ikviena cilvēka tiesībām uz pilsonību, kuras indivīds iegūst pakārtoti caur valsts tiesībām. Tādēļ pasaulē eksistē tik daudzveidīga, bet zināmos principos līdzīga prakse pilsonības iegūšanā. VCB uzskata, ka esošais Pilsonības likums nepārkāpj nevienu starptautisko dokumentu pilsonības jautājumos, jo ikvienam cilvēkam atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajām prasībām ir tiesības uz brīvprātības pamata iegūt Latvijas pilsonību.

Līdz ar 1930.gada Hāgas konvencijas par dažiem jautājumiem, kas skar valsts piederības likumu kolīzijas, pieņemšanu, starptautiski ir atzīts, ka valsts pati nosaka pilsonības iegūšanas un zaudēšanas kārtību. Tas nozīmē, ka arī Latvijai kā jebkurai citai neatkarīgai valstij ir tiesības noteikt kā prasību pilsonības iegūšanai latviešu valodas kā valsts valodas obligātas zināšanas un atteikties no pilsonības piešķiršanas nepilsoņu bērniem no dzimšanas brīža.

Valsts cilvēktiesību birojs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!