Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kredīti - lauksaimniecības attīstības veicinātāji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.1998., Nr. 165/166 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48551

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Laba ideja, labs biznesa plāns - un aizdevums bez procentiem

Vēl šajā numurā

05.06.1998., Nr. 165/166

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kredīti — lauksaimniecības attīstības veicinātāji

Starp risku un attīstības iespējām

Juris Lujāns, "Hipotēku un zemes bankas" viceprezidents,— "Latvijas Vēstnesim"

LUJANS.JPG (10402 BYTES) Juris Lujāns

— Runājot par kredītiem zemniekiem — kuras lauku kredītlīnijas pārņēmāt no "Laukkredīta" un kā šobrīd zemnieki izturas pret kredītiem?

— "Laukkredīta" pārņemšana bija tikai un vienīgi juridiska operācija — "Hipotēku un zemes banka" (HZB) pārņēma visas saistības un pienākumus, kādi bija "Laukkredītam", līdz ar to "Laukkredīts" kā juridiska vienība beidza pastāvēt. Tas bija pamatoti, jo šī kredītiestāde vairs nespēja sniegt tos pakalpojumus, ko nepieciešams kredītiestādei sniegt, un arī tehniski "Laukkredīts" bija grūti nodrošināms, jo bija jāizmanto kādas citas bankas pakalpojumi.

Šobrīd laukiem paredzētā kredītlīnija, ko pārņēmām no "Laukkredīta", ir ļoti sekmīgi apgūta — atbilstoši biznesa plānam. Kaut arī skeptiķi trīs četras reizes gribēja šo pasākumu kā tādu slēgt. Lauku uzņēmēju skaits, kas ņēmuši kredītus visu šo gadu laikā no 1994. gada, ir nedaudz vairāk nekā 3000. No šī skaita aptuveni 80 procentu aizņēmēju ir tieši zemnieku saimniecības. Šobrīd aptuveni 1200 — 1300 klientiem ir 1800 — 1900 aizdevumu, tātad atsevišķiem klientiem ir vairāki kredīti. Mums lauksaimniecības kredītu tirgū pieder aptuveni 35 — 40 procenti un tas ir augsts rādītājs. Tātad pārējām bankām, kas šobrīd ir 31, pieder pārējais lauksaimniecības kredītu tirgus, no kura "Latvijas unibankai" ir apmēram tikpat daudz kā mums. Tas ir pēc Latvijas Bankas rādītājiem.

— Vai pie kredītiem lauku attīstībai, kas ietver lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, pieder arī kredīti mazām lauku frizētaviņām, veikaliņiem un citam līdzīgām laukos būtiskām lietām?

— Šī kredītlīnija ietver aizdevumus tikai tam, kas ir ap un par lauksaimniecību — agrārā ražošana, pārstrāde, agroserviss, kas sevī ietver arī agroķīmiju. Taču, kā jau teicu, 80 procentu aizņēmēju ir tīrie lauksaimnieki, lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Pieļauju, ka Unibankai lielāko daļu kredītu ņēmuši tieši pārstrādātāji, bet lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji — ļoti nedaudz.

— Kāda ir tā naudas summa, kas caur HZB ir nokļuvusi laukos?

— Tie ir aptuveni 16 miljoni latu. Pasaules bankas kredītlīnija lauku uzņēmējdarbībai bija 13 miljoni latu, pārējie 3 miljoni ir tā nauda, ko banka ir pratusi piesaistīt — pašu kapitāls, norēķinu konti, depozīti, noguldījumi u. c.

— Cik no šiem 3 tūkstošiem aizņēmēju ir naudu kārtīgi atdevuši, vai ir kāds neatdots kredīts, tiesu darbi?

— Salīdzinoši pret citām bankām Latvijā tiesu gadījumu ir bijis ārkārtīgi maz — apmēram 70 reižu nācies sasaistīties ar tiesu, lai piedzītu maksājumus no negodīgiem kredītņēmējiem. Neatgūtu kredītu mūsu bankai nav. Pieļaujam, ka būs kredīti, kuriem netiks atdota kaut kāda daļa. Šādi gadījumi varētu būt līdz diviem desmitiem, ņemot vērā, ka šie kredīti ir ilgtermiņa un dzīvē var gadīties viss kas. Katrā ziņā rādītāji mūsu bankai kredītu ziņā laukiem nav zemāki kā Rietumeiropas bankām.

— Kas bija raksturīgs šai Pasaules bankas kredītlīnijai?

— Tas, ka šos kredītus nedrīkstēja izmantot citiem mērķiem. Tas nozīmē, ka tā finansu institūcija, kas apkalpoja šos kredītus, pat redzot labākus peļņas avotus, nedrīkstēja tur līdzekļus ieguldīt. Tikai un vienīgi lauksaimniecībai. Pirmā kredītlīnija ir apgūta, drīzumā, visticamākais, rudenī, reāli sāks darboties nākamā kredītlīnija lauku attīstībai 25 miljonu ASV dolāru apmērā un 17 gadiem, taču to apkalpos vairākas bankas. Pirmajā kārtā tie būs aptuveni 8 miljoni dolāru un tad, kad šī summa tiks apgūta, tiksim pie pārējās. Kredītiem, domājams, tiks novirzīti 22 — 23 miljoni, pārējie pāris varētu tikt piesaistīti kādam pakārtotam projektam līdzīgi kā no šīs kredītlīnijas bija atbalsts Zemes dienestam. Taču arī ar visu šo nākamo kredītlīniju, droši varu teikt, ka šo līdzekļu lauksaimniecības sektoram ir pārāk maz. Mēs vieni paši šobrīd esam izsnieguši 16 miljonus latu kredītos laukiem un redzam, ka varējām kreditēt vairāk. Zemnieki sāk prasīt naudu jau tādām lietām, kurām agrāk neprasīja, piemēram, ražošanas ēku celtniecībai, tādu iekārtu un tehnoloģijas iegādei, kas nodrošina nesezonālu ražošanu — lopkopībai, piensaimniecībai. Šiem kredītiem ir ļoti dažādi pielietojuma veidi.

— Kas bija visaktīvākie kredītu ņēmēji laukos, un kas — viskārtīgākie atmaksātāji?

— Visvairāk naudas ņem lauksaimniecības tehnikas iegādei — pamatā traktortehnikai un uzkares agregātiem. Subsīdijas jaunas tehnikas iegādei būtiski ietekmēja cilvēku vēlmi aizņemties naudu, tādēļ šo valdības projektu vērtēju kā ļoti veiksmīgu. Tas ir motivēts un patiesi nepieciešams. Tā ir bijis visos laikos un visās valstīs — ja valsts grib īpaši kaut ko ietekmēt, tad netiešā veidā to arī var izdarīt kā šajā gadījumā, piemēram, ar subsīdijām lauksaimniecības tehnikai.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā valdība hipotekārajiem kredītiem subsidēja kredītprocentus un cilvēki aizņēmās naudu uz 2 procentiem gadā. Rezultāts bija tas, ka visi vētraini sāka būvēt mājas un mēs Rīgas vēsturiskajā centrā šobrīd dzīvojam tajās ēkās, kas tolaik tika uzbūvētas par šiem subsidētajiem hipotekārajiem kredītiem. Tāpat liela daļa zemnieku saimniecību, kuras kolhozu laikos nelikvidēja, arī ir tālaika būves. Līdz 1937. gadam "Latvijas hipotēku bankā" bija ieķīlāts aptuveni 70 procentu no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes — Rīgas rajonā un Zemgalē pat 90, arī Latgalē gandrīz 90 procentu. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki aktīvi aizņēmās un naudu ieguldīja ražošanā, attīstījās. Taču gribu piebilst, ka bija daudzkārt zemāki kredītprocenti nekā šobrīd un daudz ilgāki termiņi — pat līdz 40 gadiem. Taču dīvains ir tas fakts, ka beidzoties otrajam pasaules karam, šos prasījumus neviens vairs neatjaunoja. Banka var aizdot to naudu, ko kaut kur ir aizņēmusies. Šinī gadījumā bankas savus līdzekļus atpakaļ nedabūja, taču šobrīd, atjaunojot tiesības uz īpašumu, cilvēki savu zemi atpakaļ dabūja, kaut arī zemes piederība visos gadījumos nebija pilntiesīga.

Šobrīd ekonomiski aktīvā zemniecības daļa, kas aizņemas kredītus, ir apmēram 5000 zemnieku saimniecību no valstī reģistrētajām 46 553 zemnieku saimniecībām, 46 111 piemājas un 243 personīgajām palīgsaimniecībām. Zemnieki ir ārkārtīgi konservatīvi un bailīgi, ir daudz mānīti, taču visumā visnacionālāk domājošā mūsu sabiedrības daļa. Taču neņemt kredītu — tas šodien nozīmē neattīstīties. Tāda diemžēl ir mūsdienu ekonomikas uzbūve. Rietumvalstīs lauksaimnieku kreditēšana nekur nenotiek bez valsts tiešas iejaukšanās. Neviena komercbanka ārzemēs nekreditē lauksaimniekus tāpat vien, jo tā ir visriskantākā un politiski visbīstamākā ekonomiskā grupa un sociālais slānis. Pie mums tiešas valdības iejaukšanās nav vēl arvien. Šī Pasaules bankas kredītlīnija par tādu nav uzskatāma, jo tā nav tieša valsts iejaukšanās ar veicinošu raksturu. Jā, ar tās palīdzību ir izauguši daudzi pašreizējie "krējuma" zemnieki, kuri pirms dažiem gadiem bija 10 — 20 — 30 hektāru īpašnieki ar izglītību, zināšanām, drosmi un uzdrīkstēšanos. Taču šodien viņiem jau ir tūkstoš hektāru, trīsdesmit darbinieku, stabila saimniecība. Viņi jau ir lieluzņēmēji, kas pielīdzināmi jebkuram biznesmenim.

Vēl, ko līdztekus subsīdijām uzskatu par veiksmīgu valsts pasākumu. Tas ir kredītgarantiju fonda izveidošana uz "Lauku attīstības fonda" bāzes, kaut šāda lieta varēja būt kādu gadu agrāk.

— Ja zemnieks atnāk un godīgi pasaka, ka nespēj uzreiz maksāt — neraža vai kas cits? Kā jūsu banka rīkojas?

— Ir pietiekami ilgs laiks, kamēr notiek cilvēcīga izturēšanās. Taču viss ir atkarīgs no paša zemnieka. Lielākoties problēmas ir paredzamas — ja pavasarī salna vai krusa, tad taču skaidrs, ka rudenī ražas nebūs. Pagājušajā gadā bija vesela rinda zemnieku, kuriem uz lauka palika kartupeļi — Vidzemes pusē spēji uznāca sals un zemnieki nenovāca pat 30 un 40 hektārus kartupeļu. Diemžēl visi zemnieki laikus neinformēja mūs, bet atnāca tikai pavasarī, kad pienāca pamatsummas atmaksas laiks. Tad arī bija stingri jāizsver, ar kuru zemnieku turpināt līgumu, ar kuru — pārtraukt. Taču apmēram 100 zemniekiem "iestrēga" labības nauda, viņi bija pret mums korekti un mēs visiem pagarinājām atmaksas termiņus pat līdz pusgadam. Soda naudas šādos gadījumos nepiemērojam.

Beidzamajos divos gados zemnieki ir kļuvuši daudz izglītotāki kredītu lietās. Redzam, kādi ir kļuvuši mūsu vissenākie klienti, redzam arī finansistu reakciju, jo pirms pāris gadiem tikai divas trīs bankas saistījās ar lauksaimniekiem, šogad to dara jau sešas septiņas. Un — arī, uzzinot, kuri ir spēcīgākie zemnieki aizvilina no mums klientus. Latvija ir maza un konkurences cīņa par labiem klientiem ir jūtama. Un rajonos spēcīgi zemnieki ir elite.

— Kuri reģioni ir visaktīvākie kredītu ņemšanā?

— Ekonomiski spēcīgākais ir Zemgale, tad nāk Vidzeme, šogad aktīvāks kļuvis Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajons. Pasīva ir Kurzeme, vispasīvākā ir Latgale.

Rūta Bierande, "LV"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!