• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vai mans mājoklis ir mana pils Cik turīgi jūtamies. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.1998., Nr. 163/164 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48511

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vai mans mājoklis ir mana pils (turpinājums)

Vēl šajā numurā

04.06.1998., Nr. 163/164

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS

Vai mans mājoklis ir mana pils

Olgerts Krastinš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, — "Latvijas Vēstnesim"

No visām Latvijas mājsaimniecībām apmēram ceturtdaļa jau dzīvo pašiem piederošos mājokļos, bet laukos — vairāk nekā puse. Laukos mājokļi ir lielāki nekā pilsētās, toties labiekārtotība augstāka pilsētās. Pilsētās mājokļu jautājums ir sarežģītāks. Latviešu ģimeņu mājokļi pilsētās nedaudz lielāki nekā krievu, bet to labiekārtotības līmenis — zemāks. Jaunajām ģimenēm Latvijā mājokļi ir mazāki nekā vecajām ģimenēm un īpaši vieniniekiem, taču to labiekārtotības līmenis — augstāks.

Pilsētniekiem un lauciniekiem

LR Centrālās statistikas pārvaldes reprezentatīvais mājsaimniecību budžetu pētījums sniedz izvērstu informāciju par Latvijas mājsaimniecību mājokļu piederību, veidu, platību un labiekārtotību.

Turpinoties mājokļu privatizācijai, 1997. gada aptaujas laikā 26,7% Latvijas mājsaimniecību jau dzīvoja pašiem piederošā mājoklī. Laukos šis procents — 59,5 — ievērojami pārsniedz pusi, un to lielākoties var izskaidrot ar vēsturiskām un apbūves īpatnībām, mazāk — ar atšķirīgiem privatizācijas tempiem. Pilsētās pašiem piederošā mājoklī 1997. gadā dzīvoja tikai 13,8% mājsaimniecību.

Pilsētās gandrīz 80% mājsaimniecību joprojām dzīvoja īrētos dzīvokļos. Īrēts dzīvoklis ir pilsētās izplatītākā mājokļu piederības forma. Īrētos dzīvokļos dzīvoja 80,3% pilsētu iedzīvotāju — nedaudz vairāk nekā mājsaimniecību.

Ņemot vērā privatizācijas iespējas un sagaidāmās atšķirības īres līgumos un īres maksā, būtu ļoti svarīgi noteikt, kāda daļa īrnieku (pēc tautību, demogrāfiskām un sociālām grupām) dzīvo pašvaldībām un kāda — privātpersonām piederošos īrētos dzīvokļos. Diemžēl iegūt tādus datus par 1997. gadu būs sarežģīti un varbūt neiespējami. Var domāt, ka šis ir viens no jautājumiem, kura izpēti bloķē pašcenzūra.

Citas mājokļu īpašuma formas Latvijā ir izplatītas daudz retāk. 4,4% no lauku un 6,2% no pilsētu mājsaimniecībām dzīvoja dzīvokļu īpašnieku kooperatīvai sabiedrībai piederošos īpašumos, bet mazāk nekā 1% — citas piederības mājā (1. tabula).

1. tabula

Mājsaimniecību apdzīvoto mājokļu piederība 1997. gadā

Mājsaimniecību īpatsvars, kas dzīvo (%)
pašiem dzīvokļu īrētā citas kopā
piederošā kooperatīva dzīvoklī piederības
mājoklī īpašumā mājā
Visas Latvijas mājsaimniecības 26,7 5,7 67,4 0,2 100
Pilsētu mājsaimniecības 13,8 6,2 79,9 0,1 100
Lauku mājsaimniecības 59,5 4,4 35,4 0,7 100
Latviešu mājsaimniecības pilsētās 19,8 5,2 74,9 0,1 100
Krievu mājsaimniecības pilsētās 7,2 6,5 86,2 0,1 100
Pilsētu mājsaimniecības, kuras veido:
— precēts pāris ar bērniem 11,2 6,3 82,4 0,1 100
— precēts pāris ar bērniem un citiem
mājsaimniecības locekļiem 15,8 6,9 77,3 100
— māte ar bērniem 5,7 2,9 91,3 100
— pensijas vecuma vieninieks 16,5 5,9 77,5 0,1 100

Turpinājums — 8.lpp.

Cik turīgi jūtamies

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā aptauja par ģimeņu materiālās labklājības izmaiņām liecina par iezīmējušos optimistisko tendenci savas ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumā, lai gan kopumā vērtējums joprojām ir negatīvs. Iepriekšējā gada aprīlī pozitīvo atbilžu skaits uz jautājumu par ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņām bija 10,9%, bet šā gada aprīlī — 15,5%. Tomēr ģimenes savu pašreizējo materiālo stāvokli raksturo visai negatīvi. Pēc šīs aptaujas datiem, 10,1% respondentu atzīst, ka naudas ir pietiekami, kas ir vairāk nekā 1997.gada aprīlī (6%). Taču joprojām lielākā daļa aptaujāto ģimeņu (85%) atzīmē, ka izjūt nopietnas materiālās grūtības un to īpatsvars samazinās lēni (1997.gada aprīlī — 89%), bet 18% (20%) ģimeņu ir nonākušas parādos. Nedaudz pozitīvāk nekā iepriekš ģimenes vērtē valsts ekonomiskā stāvokļa izmaiņas pēdējā gada laikā.

Ģimenes materiālais stāvoklis

(respondentu viedoklis, %)

1997.g.aprīlis 1998.g. aprīlis
Ģimenes materiālais stāvoklis, salīdzinot ar to,
kāds tas bija pirms 12 mēnešiem:
ievērojami uzlabojies 1,1 1,6
nedaudz uzlabojies 9,8 13,9
nav mainījies 35,1 41,2
nedaudz pasliktinājies 28,0 23,4
ievērojami pasliktinājies 23,8 18,0
grūti pateikt 2,5 1,9

Ģimenes materiālā stāvokļa izmaiņu prognozes

(respondentu viedoklis, %)

1997.g.aprīlis 1998.g. aprīlis
Ģimenes materiālā stāvokļa uzlabošanas iespēju vērtējums:
ievērojami uzlabosies 0,4 1,1
nedaudz uzlabosies 8,3 13,8
nemainīsies 36,9 40,8
nedaudz pasliktināsies 15,8 13,1
ievērojami pasliktināsies 10,2 6,0
grūti pateikt 28,4 25,2

Valsts ekonomiskās situācijas vērtējums

(respondentu viedoklis, %)

Pēdējos 12 mēnešos Nākamos 12 mēnešos
1997.g. 1998.g. 1997.g. 1998.g.
aprīlis aprīlis aprīlis aprīlis
ievērojami uzlabojās (–ies) 0,2 0,5 0,0 0,5
nedaudz uzlabojās (–ies) 6,6 12,3 13,1 12,7
nav mainījusies (nemainīsies) 21,9 20,9 27,2 21,8
nedaudz pasliktinājās (–ies) 30,1 30,8 18,0 19,3
ievērojami pasliktinājās (–ies) 23,2 14,4 12,1 8,2
grūti pateikt 18,0 21,0 29,6 37,5

 

Dzīves līmeņa un mājsaimniecību budžetu statistikas daļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!