Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 21. maija likums "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.06.1998., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/48456

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas un Japāņu jūra ir tālu. Domas - tuvu

Vēl šajā numurā

03.06.1998., Nr. 162

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 21.05.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Šā likuma mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finansu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.

 

2.pants. Pašvaldības finansu stabilizācija veicama, ja konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) pašvaldības parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā, kopā ar iepriekšējo gadu parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš, pārsniedz 20 procentus no pašvaldības kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma;
2) pašvaldība nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības;
3) pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības.
 

3.pants. Par pašvaldības parāda saistībām šā likuma izpratnē atzīstami:

1) izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai;
2) izdevumi sakarā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem;
3) nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.
 

4.pants. Pašvaldība ir atzīstama par tādu, kas nespēj vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot savas parāda saistības, ja finansu ministrs ir apstiprinājis vismaz vienu no šā likuma 2.pantā minētajām pazīmēm, kura radusies šādu iemeslu dēļ:

1) persona, kurai ir parāda saistības pret attiecīgo pašvaldību, pasludināta par maksātnespējīg u;
2) gājusi bojā neapdrošināta pašvaldības manta;
3) pašvaldība ilgāk par trim mēnešiem nav veikusi vai saņēmusi maksājumus par tām parāda saistībām, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš;
4) citu personu nelikumīgas darbības rezultātā pašvaldībai nodarīti zaudējumi.
 

5.pants. (1) Pašvaldības finansu stabilizācija veicama, izmantojot:

1) pašvaldības finansu resursus;
2) valsts budţeta resursus;
3) ziedojumus, dāvinājumus un cita veida palīdzību, arī ārvalstu palīdzību.

(2) Pašvaldības finansu stabilizācijas procesā pašvaldība izskata šādas iespējas:

1) uzlabot nodokļu un citu maksājumu iekasējamību;
2) iesaistīties reģionālo attīstību sekmējošos pasākumos;
3) izvirzīt jautājumu par pašvaldību apvienošanos;
4) privatizēt pašvaldību īpašuma objektus.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie pasākumi ir realizējami saskaņā ar speciāliem likumiem.

II nodaļa. Pašvaldības finansu stabilizācijas

pieteikšanas procedūra

 

6.pants. (1) Pašvaldības finansu stabilizācijas pieteikums (turpmāk — stabilizācijas pieteikums) ir domes (padomes) apstiprināts iesniegums, kurā norādīta vismaz viena no šā likuma 2.pantā minētajām pazīmēm un kuram pievienoti aprēķini par finansu stabilizācijas izmaksām un veicamo pasākumu plāns.

(2) Ierosināt, lai pašvaldības dome (padome) iesniedz stabilizācijas pieteikumu, var:

1) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs;
2) ministrs, kuru Ministru kabinets pilnvarojis pašvaldību pārraudzībai (turpmāk — pilnvarotais ministrs);
3) finansu ministrs;
4) valsts kontrolieris.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās personas par ierosinājumu pašvaldībai iesniegt stabilizācijas pieteikumu informē attiecīgi finansu ministru un pilnvaroto ministru.

 

7.pants. (1) Pašvaldības dome (padome) ierosinājumu par stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (turpmāk — stabilizācijas ierosinājums) izskata un pieņem lēmumu ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šāda ierosinājuma saņemšanas.

(2) Pašvaldības dome (padome) apstiprina vai ar motivētu atteikumu noraida šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto personu iesniegto stabilizācijas ierosinājumu. Pašvaldības domes (padomes) lēmums par stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu vai stabilizācijas ierosinājuma noraidīšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūtāms finansu ministram un pilnvarotajam ministram .

 

8.pants. (1) Saņēmis pašvaldības domes (padomes) lēmumu par stabilizācijas pieteikumu, finansu ministrs pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par finansu stabilizācijas procesa uzsākšanu, ja pašvaldība ir iesniegusi stabilizācijas pieteikumu;
2) par finan su stabilizācijas procesa neuzsākšanu, ja pašvaldības dome (padome) ar motivētu atteikumu noraidījusi šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto personu iesniegto stabilizācijas ierosinājumu un iesniedzējs tam piekrīt;
3) par pašvaldības finansu stabilizācijas nepieciešamības izskatīšanu Ministru kabineta sēdē, ja netiek panākta vienošanās starp šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto personu un pašvaldību par finansu stabilizācijas nepieciešamību.

(2) Stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un pašvaldības domes (padomes) apstiprinātā finansu stabilizācijas projekta saskaņošanai finansu ministrs izveido pastāvīgu komisiju, kurā tiek iekļauti Finansu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

(3) Fi nansu ministra izveidotā komisija darba procesā pieaicina attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju vai pilnvarotu pārstāvi un to ministriju un citu valsts institūciju pārstāvjus, kuri ir saistīti ar izskatāmajiem jautājumiem.

 

9.pants. Ja tie k pieņemts lēmums par pašvaldības finansu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finansu ministrs ieceļ pašvaldības finansu stabilizācijas procesa uzraugu (turpmāk — stabilizācijas uzraugs), slēdzot ar viņu darba līgumu.

III nodaļa. Finansu stabilizācijas proje kts

un tā saskaņošana

 

10.pants. (1) Pašvaldības dome (padome) ne vēlāk kā mēneša laikā pēc stabilizācijas pieteikuma apstiprināšanas, piedaloties stabilizācijas uzraugam, sagatavo, apstiprina un nosūta finansu ministram pašvaldības finansu stabilizācijas projektu (turpmāk — stabilizācijas projekts).

(2) Par stabilizācijas projekta sagatavošanu un apstiprināšanu atbild pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs.

(3) Finansu ministram ir tiesības ar motivētu atteikumu noraidīt pašvaldības pieņemto stabilizācijas projektu un nosūtīt to atpakaļ attiecīgajai pašvaldībai pārstrādāšanai.

(4) Stabilizācijas projekta realizācija ir uzsākama pēc tam, kad saņemts finansu ministra rakstveida akcepts stabilizācijas projektam.

 

11.pants. Stabilizā cijas projekts ietver:

1) aprēķinu par finansu stabilizācijai nepieciešamajiem finansu resursiem;
2) pašvaldības budžetā plānoto grozījumu projektu, kas izstrādāts ar mērķi veicināt pašvaldības finansu stabilizāciju;
3) parāda saistību izpildes grafiku visam finansu stabilizācijas periodam;
4) stabilizācijas aizdevuma saņemšanas un atmaksāšanas grafiku;
5) stabilizācijas aizdevuma līguma projektu.
 

12.pants. Īstenojot apstiprināto stabilizācijas projektu, pašvaldības dome (padome) var ierosināt finansu ministram izdarīt grozījumus minētajā projektā. Šādā gadījumā grozījumi apstiprinātajā stabilizācijas projektā tiek saskaņoti un apstiprināti tādā kārtībā, kāda šajā likumā paredzēta stabilizācijas projekta saskaņošanai un apstiprināšanai.

IV nodaļa. Stabilizācijas aizdevums

 

13.pants. Stabilizācijas aizdevumus pašvaldībām piešķir gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto stabilizācijas aizdevumu ietvaros.

 

14.pants. (1) Stabilizācijas aizdevuma līgumu pēc stabilizācijas projekta apstiprināšanas slēdz pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona ar finansu ministru vai viņa pilnvarotu amatpersonu.

(2) Stabilizācijas aizdevuma līgumā, ievērojot šā likuma noteikumus, tiek paredzēts:

1) aizdevuma lielums;
2) pasākumi, kuru īstenošanai līdzekļi tiks izlietoti;
3) aizdevuma procenti;
4) aizdevuma atmaksāšanas kārtība un termiņi;
5) kārtība un termiņi, kādos aizdevums ieskaitāms pašvaldības kontā;
6) līgumslēdzēju pušu atbildība par saistību izpildi;
7) aizdevuma atmaksāšanas garantijas (nodrošinājums);
8) procedūra, kādā izskatāmas līgumslēdzēju pušu domstarpības.
 

15.pants. (1) Stabilizācijas aizdevuma atmaksāšanas termiņš nedrīkst pārsniegt 10 gadus. Periods, kurā aizdevuma pamatsummas atmaksāšana nenotiek, nedrīkst pārsniegt trīs gadus .

(2) Stabilizācijas aizdevuma procentu likmes nosakāmas aizdevuma līgumā, par pamatu ņemot valsts iekšējā aizņēmuma attiecīgā termiņa parādzīmju augļu likmes, kurām pieskaitīti 0,5 procenti.

 

16.pants. (1) Apstiprinātā stabilizācijas projekta, kā arī stabilizācijas aizdevuma līguma izpildi kontrolē stabilizācijas uzraugs.

(2) Pašvaldība ik ceturksni rakstveidā informē Finansu ministriju par finansu stabilizācijas pasākumu īstenošanas gaitu. Finansu ministrijai ir tiesības pieprasīt jebkuru ar finansu stabilizāciju saistīto nepieciešamo informāciju.

 

17.pants. (1) Ja pašvaldība, kura atbilstoši stabilizācijas projektam saņēmusi stabilizācijas aizdevumu, sniedz nepatiesu informāciju vai slēpj apstākļus, kas var būtiski ietekmēt apstiprinātā stabilizācijas projekta izpildi, finansu ministrs ar motivētu lēmumu var apturēt stabilizācijas aizdevuma neizmaksātās daļas izmaksāšanu. Šādā gadījumā apstiprinātais stabilizācijas projekts uzskatāms par nesaskaņotu un tā realizācija apturama lī d z projekta atkārtotai saskaņošanai ar finansu ministru.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais lēmums nosūtāms attiecīgajai pašvaldībai un izskatāms atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem.

(3) Finansu ministra motivēto lēmumu par stabilizācijas aizdevuma neizmaksātās daļas izmaksāšanas apturēšanu pašvaldība var pārsūdzēt tiesā.

(4) Ja pašvaldība, kura saņēmusi stabilizācijas aizdevumu, vai tās priekšsēdētājs atkārtoti pārkāpj šā likuma prasības attiecībā uz stabilizācijas projekta īstenošanu, pašvaldības domi (padomi) vai tās priekšsēdētāju var atlaist likuma "Par pašvaldībām" XII nodaļā noteiktajā kārtībā.

 

18.pants. Ja nepieciešams, ne vēlāk kā mēneša laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma izsludināšanas finansu ministrs ierosina pašvaldību domēm (padomēm) izdarīt grozījumus apstiprinātajos stabilizācijas projektos, lai saskaņotu tos ar pieņemto valsts budžeta likumu. Šajā gadījumā finansu ministra priekšlikumi par grozījumiem stabilizācijas projektos izskatāmi un apstiprināmi šā likuma 10.pantā pared z ētajā kārtībā.

V nodaļa. Pašvaldības uzraudzība finansu stabilizācijas laikā

 

19.pants. Stabilizācijas uzrauga darbību saskaņā ar šā likuma noteikumiem reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Stabilizācijas uzraugs:

1) piedalās pašvaldības stabilizācijas projekta izstrādāšanā;
2) sadarbībā ar pašvaldības domi (padomi) kontrolē apstiprinātā stabilizācijas projekta izpildi;
3) izsaka priekšlikumus pašvaldības domei (padomei) par budžeta grozījumiem, kas nepieciešami stabilizācijas projekta īstenošanai;
4) ie rosina pašvaldības domei (padomei) izdarīt grozījumus apstiprinātajā stabilizācijas projektā;
5) informē finansu ministru par pašvaldības finansu stabilizācijas gaitu.
 

20.pants. (1) Stabilizācijas uzraugam ir tiesības:

1) pieprasīt no pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja, viņa vietnieka (vietniekiem) un izpilddirektora tādu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, kāda viņam nepieciešama savu uzdevumu veikšanai;
2) pieprasīt ar pašvaldības finansu stabilizāciju saistīto informāciju no pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājiem un to uzņēmumu vadītājiem, kuru pamatkapitālā ir attiecīgās pašvaldības daļa;
3) ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un uzņēmumu pārvaldi un finansēm;
4) kārtībā, kādā to atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" dara pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs, iesniegt izskatīšanai attiecīgās pašvaldības finansu komitejai un domei (padomei) lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos;
5) ierosināt finansu ministram apturēt tādu pašvaldības domes (padomes) lēmumu, kurš ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, vienlaikus iesniedzot priekšlikumus par grozījumiem minētajā lēmumā;
6) kont rolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus, ja to pieprasa finansu ministrs. Finansu ministrs nosaka tos maksājumu veidus, kurus pašvaldības finansu stabilizācijas laikā var veikt ar stabilizācijas uzrauga rakstveida piekriš anu;
7) ierosināt finansu ministram jautājumu par stabilizācijas aizdevuma līdzekļu izmaksas pārtraukšanu pašvaldībai.

(2) Stabilizācijas uzraugs katru ceturksni sniedz informāciju šā likuma 8.panta otrajā daļā minētajai komisijai par stabilizācijas projekt a izpildes gaitu.

 

21.pants. Stabilizācijas uzrauga darbību kontrolē finansu ministrs. Stabilizācijas uzraugam darba algu maksā no valsts budžeta līdzekļiem, un viņa darba algas likmi nosaka finansu ministrs.

 

22.pants. Ja ieceltais stabilizācijas uzraugs nepilda vai nespēj pildīt savus pienākumus, finansu ministrs var atbrīvot viņu no pienākumu pildīšanas pirms termiņa izbeigšanās un uz atlikušo laika posmu iecelt citu stabilizācijas uzraugu.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 21.maijā.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 3.jūnijā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!