Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Celā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.04.1998., Nr. 109/110 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47898

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstneša" publicētie un 1 200 lielformāta lappusēs secīgi sakārtotie Latvijas Republikas 1997.gada likumi un pārējie normatīvie akti apkopojošos sējumos -- redakcijā

Vēl šajā numurā

23.04.1998., Nr. 109/110

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Celā uz Latvijas pilsonisku sabiedrību

Pēc Tirgus un sociālo pētījumu centra "Baltijas datu nams" 1997./1998. gada pētījuma

Turpinājums. Sākums "LV" nr.91/94.,

07.04.98., nr.95/96., 08.04.98.,

nr.100/101., 16.04.98.,

nr.102/105., 17.04.98

Pētījuma rezultāti

41.zīm. Dzimtenes izpratne

41.GIF (4617 BYTES)

Kad Jūs sakāt "dzimtene", vai Jūs ar to domājat... ?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Pilsoņu un nepilsoņu sociālā identitāte

"Dzimtenes" izpratne

pilsoņu un nepilsoņu vidū

Dażi fokusa grupu dalībnieki diskusijās pauda viedokli, ka viņiem ir grūti noteikt, kas ir viņu "dzimtene". Aptaujas rezultāti liecina (41.zīm.), ka tādi gadījumi patiesi ir: no nepilsoņiem 9% nav spējuši sniegt konkrētu atbildi uz jautājumu: "Kad Jūs sakāt "dzimtene", ko Jūs ar to domājat?".

Vairums gadījumos cilvēki ir nosaukuši valsti, kuru uzskata par savu dzimteni. No pilsoņiem 95% atzīmējuši Latviju kā savu dzimteni (latvieši -- 98%,

krievi pilsoņi -- 85%), bet no nepilsoņiem nedaudz vairāk kā puse. 12% no nepilsoņiem kā savu dzimteni minējuši Krieviju, 9% -- kādu no bijušajām PSRS republikām, 10% -- bijušo Padomju Savienību.

Visbieżāk Latviju kā savu dzimteni no nepilsoņiem nosaukuši jaunieši (vecuma grupa līdz 30 gadiem -- 69%), jo liela daa no viņiem arī ir dzimuši Latvijā.

Gan bijušo Padomju Savienību, gan Krieviju kā savu dzimteni bieżāk izjūt gados vecāki cilvēki, seviši vecumā virs 60 gadiem, kā arī cilvēki ar augstāko izglītību.

Lepnuma jūtas par Latviju un savu tautību

Piederības sajūtu savai valstij emocionālā līmenī raksturo arī lepnuma jūtas par to. Lepni par to, ka ir Latvijas iedzīvotāji (42.zīm.), vairāk vai mazāk jūtas ap trīs ceturtdaām no visiem pilsoņiem (79%), no latviešiem 82%, no krieviem pilsoņiem 59%. Savukārt, no nepilsoņiem katrs otrais sniedzis atbildi, ka lepojas ar to, ka ir Latvijas iedzīvotājs (bieżāk atbilde bijusi "drīzāk lepojos", retāk "oti lepojos". No nepilsoņiem retāk lepnuma jūtas pret Latviju pauduši jaunieši -- 43% (vecuma grupa līdz 30 gadiem), kā arī turīgākie (43%). Atbildi, ka "nemaz nelepojas" ar to, ka ir Latvijas iedzīvotājs, minēju

ši 9% no nepilsoņiem, bieżāk šādu atbildi snieguši nepilsoņi ar augstāko izglītību (14%). Gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū (salīdzinājumā ar 1994. gada pētījuma datiem) to skaits, kas lepojas, ka ir Latvijas iedzīvotājs, ir nedaudz samazinājies.

Aplūkojot atbildes uz jautājumu, vai lepojas ar savu tautību (43.zīm.), redzam, ka lepnums par savu tautību daudz vairāk ir izteikts pilsoņu, galvenokārt, latviešu vidū. 80% no pilsoņiem lepojas ar savu tautību (latvieši -- 84%), bet no nepilsoņiem ar savu tautību lepojas 64%. Nepilsoņu vidū ir daudz vairāk tādu, kas nav par šo jautājumu domājuši (23% -- nepilsoņi, 8% -- pilsoņi). Tas liecina, ka daai nepilsoņu etniskās identitātes jautājumi ir mazāk aktuāli.

42.zīm. Lepnums par Latviju

42.GIF (5618 BYTES)

Cik lielā mērā Jūs lepojaties ar to, ka esat Latvijas iedzīvotājs?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

43.zīm. Lepnums par savu tautību.

43.GIF (4868 BYTES)

Vai Jūs lepojaties ar to, ka esat..?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāju gatavība aizstāvēt Latviju bruņota konflikta gadījumā ar Krieviju

Interpretējot atbildes uz šo jautājumu, jāuzsver, ka jautājumā piedāvāta iedomāta situācija, nenorādot apstākus un konflikta cēoņus. Cilvēku uzvedība reālā situācijā var ievērojami atširties.

Aptaujāto atbildes liecina, ka bruņota konflikta gadījumā ar Krieviju 77% no Latvijas pilsoņiem nostātos Latvijas pusē (latvieši -- 86%, krievi pilsoņi -- 36%), 11 % no latviešiem ieņemtu neitrālu nostāju (pārējie 3% latviešu nav spējuši sniegt konkrētu atbildi). No krieviem pilsoņiem neitrālu nostāju ieņemtu 48%.

No nepilsoņiem apmēram puse ieņemtu neitrālu nostāju (51%). Latvijas

pusē nostātos 24%, Krievijas pusē -- 5%, bet 21% nav spējis sniegt konkrētu atbildi. No nepilsoņiem gatavību aizstāvēt Latviju bieżāk pauduši cilvēki vecumā no 40--60 gadiem (26%), trūcīgākie (28%), laucinieki (33%), cilvēki ar pamata (26%) un vidējo izglītību (28%). Izvēli par labu Krievijai bieżāk izdarītu jaunieši (7%), kā arī turīgākie nepilsoņi (7%). Jaunieši un turīgākie bieżāk nekā citas grupas ieņemtu arī neitrālu nostāju (56%). Savu nostāju bieżāk nav varējuši paust vecuma grupā no 30--40 gadiem, laucinieki, kā arī cilvēki ar augstāko izglītību (25%).

No tiem nepilsoņiem, kas plāno iegūt Latvijas pilsonību, 27% nostātos Latvijas pusē, 3% aizstāvētu Krieviju, 48% saglabātu neitralitāti, bet 22% nav izlēmuši par savu nostāju.

44.zīm. Nostāja bruņota konflikta gadījumā starp Latviju un Krieviju

44.GIF (7587 BYTES)

Ja izceltos bruņots konflikts starp Latviju un Krieviju, kurā pusē Jūs nostātos?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Attieksme pret Latvijas pievienošanos Krievijai NVS sastāvā

Ideju par Latvijas pievienošanos Krievijai NVS sastāvā atbalsta katrs desmitais Latvijas pilsonis, no latviešiem 6%, no krieviem pilsoņiem 26%. No pilsoņiem Latvijas pievienošanos Krievijai bieżāk atbalsta trūcīgākie. 9% no pilsoņiem nav spējuši sniegt konkrētu atbildi (no latvie

šiem 6%, no krieviem pilsoņiem 23%).

Nepilsoņu vidū ideja par Latvijas pievienošanos Krievijai ir populārāka, to atbalsta katrs trešais nepilsonis (35%). Bieżāk šo ideju pauduši jaunieši (39%), trūcīgākie (38%), cilvēki ar zemāku izglītības līmeni (40%). Pret Latvijas pievienošanos Krievijai bieżāk iestājas cilvēki ar augstāku ienākumu, kā arī izglītības līmeni. Katrs piektais nepilsonis nav spējis sniegt noteiktu atbildi uz šo jautājumu.

45.zīm. Attieksme pret Latvijas pievienošanos Krievijai NVS sastāvā

45.GIF (6659 BYTES)

Kāda ir Jūsu attieksme pret Latvijas pievienošanos Krievijai NVS sastāvā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāju prognoze attiecībā par Latvijas statusu nākotnē

76% pilsoņu uzskata, ka Latvijas vairs nekad nepievienosies Krievijai (no latviešiem 80%, no krieviem pilsoņiem 55%). Viedokli, ka agri vai vēlu tas notiks, atbalsta 6% no latviešiem, 19% no krieviem pilsoņiem. No pilsoņiem šādu viedokli bieżāk atbalsta tie, kam zemāks ienākumu un arī izglītības līmenis. Par pretējo -- to, ka Latvija nekad vairs Krievijai nepievienosie

s -- bieżāk pārliecināti ir cilvēki ar augstāku ienākumu, kā arī izglītības līmeni.

56% no nepilsoņiem pauż pārliecību, ka Latvija vairs nekad nepievienosies Krievijai. Savukārt, 20% no nepilsoņiem uzskata, ka agri vai vēlu Latvija pievienosies Krievijai. Arī no nepilsoņiem šādu viedokli bieżāk pauduši jaunieši (vecumā līdz 30 gadiem), trūcīgākie, mazāk izglītotie.

46.zīm. Attieksme pret Latvijas iespējamo pievienošanos Krievijai.

46.GIF (7274 BYTES)

Sadalījums pēc tautības un pilsoniskā statusa

Kāda ir Jūsu attieksme pret Latvijas iespējamo pievienošanos Krievijai? Vai, Jūsuprāt, agri vai vēlu tas notiks vai arī Latvija vairs nekad nepievienosies Krievijai? (% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Salīdzinot 1991., 1994. un 1997. gadā veikto aptauju rezultātus (sk. 47.zīm.), redzam, ka latviešu pārliecība par Latvijas kā neatkarīgas valsts statusu kopš 1991.gada nedaudz ir mazinājusies. Pēc mūsu rīcībā esošajiem mērījumiem viszemākā tā ir bijusi 1994. gadā: tas bija laiks, kad arī neapmierinātība ar valsts ekonomiskajām reformām bija vislielākā. Iespējams, ka tieši materiālo grūtību ietekmē 1994.gadā gandrīz katrs piektais latvietis nevarēja izširties par konkrētu atbildi uz jautājumu par gaidāmo Latvijas statusu nākotnē.

Kas attiecas uz nelatviešiem, 1994.g. ievērojami samazinājies to skaits, kas snieguši nenoteiktu atbildi, un pieaudzis to skaits, kas pauduši pārliecību, ka Latvija nekad Krievijai nepievienosies. 1997. gada dati liecina, ka laika posmā pēc 1994. nelatviešu vidū ir mazinājies to skaits, kas nespēj sniegt noteiktu atbildi, bet nedaudz palielinājies gan to skaits, kas paredz Latvijas pievienošanos Krievijai, gan arī to skaits, kas paredz Latvijai neatkarīgas valsts statusa saglabāšanos.

47.zīm. Attieksme pret Latvijas iespējamo

47.GIF (11735 BYTES)

pievienošanos Krievijai. 1991., 1994. un 1997. gads

Kāda ir Jūsu attieksme pret Latvijas iespējamo pievienošanos Krievijai? Vai, Jūsuprāt, agri vai vēlu tas notiks vai arī Latvija vairs nekad nepievienosies Krievijai?

Avots: Baltijas Datu nams, 1991., 1994.,1997.

Pilsoņu un nepilsoņu imenēs

svinamie svētki

Svētku svinēšana, kopīga svētku izjūta ir viens no faktoriem, kas varr sekmēt sabiedrības integrāciju. Latvijā visvairāk svinētie svētki gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū ir Ziemassvētki un Jaunais gads. Pilsoņu vidū Ziemassvētki ir seviši populāri; tos svin 90% pilsoņu, bet no nepilsoņiem 73%. Nepilsoņi bieżāk svin Jauno gadu (84%) nekā Ziemassvētkus (73%). Arī Lieldienas ir samērā izplatīti svētki gan pilsoņu (54%), gan nepilsoņu vidū (44%). Jāņus bieżāk svin pilsoņi (57%), taču arī gandrīz katrs trešais nepilsonis svin Jāņus (30%), bieżāk tie ir jaunieši, laukos dzīvojošie.

Nepilsoņu vidū samērā populāra ir 8. marta svinēšana (17%); 18. novembri no nepilsoņiem svin 6%, Uzvaras dienu svin 3%, tikpat daudzi svin arī 1. maiju. Tie, kas svin Uzvaras dienu, parasti atzīmē arī 8.martu.

Interesanti, ka dażādās iedzīvotāju grupās svin atširīgus svētkus: no nepilsoņiem Ziemassvētkus svin turīgākie, kā arī tie, kam zemāks izglītības līmenis, Jauno gadu -- gados jaunākie, un turīgākie, Lieldienas -- cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, 8. martu -- turīgākie un ar augstāku izglītības līmeni, mātes dienu -- gados jaunākie un laukos dzīvojošie, Jāņus -- gados jaunākie, Uzvaras dienu-- gados vecāki cilvēki.

No pilsoņiem Ziemassvētkus svin gandrīz visi, jo seviši latvieši, Jauno gadu-- bieżāk gados jaunie un turīgākie, Jāņus -- gados jaunākie, turīgākie, cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, laucinieki, Lieldienas -- cilvēki ar mazākiem ienākumiem, sievie

tes, 18. novembri bieżāk svin gados vecākie, rīdzinieki. Gados vecākie svin arī Lāčplēša dienu.

Kopumā redzams, ka Latvijas iedzīvotāji pamatā svin vienus un tos pašus svētkus, visbieżāk Jauno gadu un nozīmīgākos reliiskos svētkus: Ziemssvētkus un Lieldienas. Zināmas atširības svētku svinēšanā rada reliisko svētku kalendāru nesakritība, veidojot laika nobīdi starp pareizticīgo, vecticībnieku un katou/luterāņu konfesijām. Piebilst var tikai, ka bieżāk atzīmēt svētkus ataujas turīgākie.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinēšana 18. novembrī vēl nav izveidojusies par vispārēju paradumu, pilsoņu vidū to svin 14%, nepilsoņu vidū vēl retāk -- 6%.

48.zīm. Svētki, kas visbieżāk tiek svinēti

48.GIF (11783 BYTES)

Kādus svētkus Jūs un Jūsu imene parasti svin?

(% no LR pilsoņiem, n=1500; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1493)

Aktuālākās problēmas Latvijā

Visi

em Latvijas iedzīvotājiem svarīgākās šiet problēmas, kuru risināšana saistīta ar iedzīvotāju primāro vajadzību apmierināšanu: izdzīvošanu un drošību. Pēc visu iedzīvotāju domām svarīga ir dzīves līmeņa celšana, cīņa pret korupciju un noziedzību, likumu ievērošanas nodrošināšana visiem (36.zīm.).

Kā nozīmīgs fakts jāvērtē tas, ka vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju svarīgo problēmu vidū min iedzīvotāju lielāku līdzdalību sabiedriskajās organizācijās (58% pilsoņi; 63% nepilsoņi), jo, kā liecina mūsu pētījums, oti neliela iedzīvotāju daa ir iesaistījušies kādā sabiedris

kā organizācijā: 76% no pilsoņiem un 90% no nepilsoņiem nav nevienas organizācijas biedri, bet to skaits, kas reāli darbojas kādā organizācijā ir vēl mazāks.

Līdzīgs skaits pilsoņu un nepilsoņu (~45%) par svarīgu problēmu uzskata iesaistīšanos Eiropas Savienībā. Iestāšanās NATO Latvijas iedzīvotājiem šiet mazāk svarīga: to minējuši 40% pilsoņu un 22% nepilsoņu. Apmēram tikpat daudz nepilsoņu domā, ka svarīga problēma ir iestāšanās NVS (24%), no pilsoņiem to minējuši 7%. Kā oti svarīgu problēmu 76% nepilsoņu minēja visu pakāpju izglītības nodrošināšanu krievu valodā, pilsoņiem ši problēma nešita tik aktuāla (27%).

36.zīm. Aktuālākās problēmas Latvijā

Kādas problēmas Latvijā, Jūsuprāt, vajadzētu risināt pirmām kārtām?

Izvērtējiet dotos variantus, vai tās Jums šiet oti svarīgas, diezgan svarīgas,

ne pārāk svarīgas vai nemaz nav svarīgas problēmas?

(% no pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Apkopotas atbildes: "oti svarīgi" un "diezgan svarīgi"

Pilsoņu un nepilsoņu atbalsts demokrātiskām pārmaiņām

Iedzīvotāju atbalsts demokrātiskām pārmaiņam sekmē sabiedrības stabilitāti, tāpēc jo svarīgi ir noskaidrot, cik lielā mērā demokrātiskās izmaiņas atbalsta dażādās iedzīvotaju grupās.

Apmierinātība ar demokrātijas attīstību Latvijā

Ar demokrātijas attīstību Latvijā daudzos gadījumos nav apmierināti gan pilsoņi (49%), gan nepilsoņi (54%) (49.zīm.). No pilsoņiem neapmierināto

vairāk ir vecuma grupā no 40--60 gadiem, un to vidū, kam mazāki ienākumi. No nepilsoņiem, glużi otrādi, neapmierināto vairāk ir turīgāko vidū, starp tiem, kam augstākā izglītība, un rīdzinieki.

Jaunajām demokrātijas valstīm raksturīgi, ka neapmierinātība ar demokrātiju ir cieši saistīta ar zemu labklājības līmeni, šo sakarību var attiecināt uz pilsoņiem, bet nepilsoņu gadījumā tieši labāk situētie ir vairāk neapmierināti ar demokrātijas attīstību Latvijā. Tātad te meklējami citi neapmierinātības cēloņi.

49.zīm. Apmierinātība ar demokrātijas attīstību Latvijā

49.GIF (6740 BYTES)

Kopumā cik lielā mērā Jūs apmierina demokrātijas attīstība Latvijā?

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāju viedoklis par procesu norises pareizību Latvijā

Līdzīgas sakarības novērojamas atbildēs uz jautājumu: "Vai visumā procesi Latvijā noris pareizā virzienā?" (50.zīm.). No pilsoņiem pozitīvu vērtējumu snieguši 40% (43% no latviešiem, 25% no krieviem pilsoņiem) no nepil

soņiem 29% atzinušu, ka procesi kopumā norit pareizā virzienā. Nepilsoņu vidū negatīvu atbildi bieżāk snieguši vecuma grupā no 50--60 gadiem, trūcīgākie, laucinieki. Savukārt, no nepilsoņiem neapmierinātību bieżāk pauduši turīgākie, rīdzinieki, cilvēki ar augstāku izglītības līmeni, iedzīvotāji vecuma grupā no 50--60 gadiem.

50.zīm. Attieksme pret procesu norisi Latvijā

50.GIF (4242 BYTES)

Visā visumā procesi Latvijā noris pareizā virzienā

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Latvijas iedzīvotāju attieksme

pret preses brīvību

Jautājumā par to, vai neatkarīgā valstī jābūt dażādiem preses izdevumiem, kuri atspoguo dażādus politiskos viedokus, starp pilsoņiem un nepilsoņiem

valda vienprātība (51.zīm.): vairums no viņiem šādu viedokli atbalsta (no pilsoņiem 92%, no nepilsoņiem 90%). Gan pilsoņu, gan nepilsoņu vidū par preses brīvību visbieżāk iestājas turīgākie un izglītotākie.

51.zīm. Attieksme pret preses izdevumu dażādību Latvijā

51.GIF (6327 BYTES)

Neatkarīgā valstī jābūt dażādiem preses izdevumiem,

kuri atspoguo dażādus politiskos viedokus

(% no LR pilsoņiem, n=1507; % no tiem, kas nav LR pilsoņi, n=1502)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!