• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 7.aprīļa sēdē (turpinājums) Pēc Ministru kabineta 7. aprīļa sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.04.1998., Nr. 95/96 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47637

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-42/98

Par a/s "Marienbāde" izveidošanas un rīcības dzīvojamo fondu likumību, pareizību un lietderību

Vēl šajā numurā

08.04.1998., Nr. 95/96

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBĀ

Ministru kabineta 7.aprīļa sēdē

Turpinājums no 1.lpp.

Pieņemta zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtā programma pedagoģisko darbinieku amatalgas pakāpeniskai pielīdzināšanai valsts civildienestā strādājošo algai atbilstoši kvalifikācijas kategorijām. Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots iesniegt attiecīgus priekšlikumus Finansu ministrijā, lai grozījumos 1998. gada budžetā, kā arī 1999. gada un turpmāko gadu valsts budžeta projektos paredzētu nepieciešamo finansu nodrošinājumu pakāpeniskai pedagoģisko darbinieku amatalgas pielīdzināšanai valsts civildienestā strādājošo algai atbilstoši kvalifikācijas kategorijām.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa sniegto informāciju par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādnēm. Privatizācijas aģentūrai uzdots sagatavot Saeimas lēmuma projektu valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" jautājumā un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabineta sēdē šā gada 14. aprīlī.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 7. aprīļa sēdes

Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un tieslietu ministra Dzintara Rasnača atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča komentēja Ministru kabineta sēdē atbilstoši Muitas likuma 110. pantam izdotos noteikumus "Muitas kontroles zonu noteikšanas kārtība":

— Šis normatīvais akts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests savu funkciju veikšanai, informējot vietējās pašvaldības, var noteikt muitas kontroles zonas un piemērot to režīmu šādās teritorijās — robežpunktos, robežas pārejas punktos un muitas kontroles punktos; divus kilometrus platā joslā gar valsts sauszemes robežu, Baltijas jūras krastu un Rīgas jūras līča krastu; muitas iestāžu teritorijās; uz sliežu ceļiem un 10 metru joslā gar tiem dzelzceļa robežstacijās; muitas noliktavu teritorijās; beznodokļa tirdzniecības veikalu teritorijās; brīvajās zonās; citās muitas iestāžu noteiktās teritorijās, kurās tiek veiktas muitas procedūras.

Šīs teritorijas muitas zonas statusu iegūst pēc attiecīgo normatīvo aktu spēkā stāšanās, izņemot muitas noliktavas un beznodokļu tirdzniecības veikalus, kuriem muitas kontroles zonas statuss tiek piešķirts pēc speciālas licences saņemšanas. Valkas un Subates pilsētas teritorijā muitas kontroles zonu izvietojumu valsts ieņēmumu Muitas kontroles pārvalde nosaka saskaņā ar starpvalstu vienošanos.

Pēc tam Aija Poča komentēja Ministru kabineta sēdē akceptēto likumprojektu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem":

— Šis likumprojekts tapis tādēļ, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības direktīvām. Likumprojekta galvenā doma, ar ko tas atšķiras no pašlaik spēkā esošā, ir tā, ka arī attiecībā uz tabakas izstrādājumiem tiek pielietots akcīzes preču noliktavas princips, kas paver iespēju šīm precēm piemērot akcīzes nodokļa atlikto maksājumu.

Šī akcīzes preču noliktava var būt gan tabakas izstrādājumu ražotne, noliktava vai jebkura vieta, kur notiek kāda darbība ar šiem tabakas izstrādājumiem.

Akcīzes nodoklis, kā to paredz jaunais likumprojekts, tiek maksāts, vai nu preci izvedot no šīs teritorijas — ja tā ir tabakas izstrādājumu ražotne, vai arī laižot preces apgrozībā — ja tā ir importētu tabakas izstrādājumu noliktava.

Pašlaik likumprojektā nav skartas likmes, bet pārejas noteikumos tiks paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz 2003. gadam ir jāizstrādā tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmju sistēma, kas būtu saskaņota ar Eiropas Savienības prasībām. Šobrīd pie mums spēkā ir fiksētās likmes — tātad noteikti skaitļi par noteiktu cigarešu daudzumu. Eiropas Savienībā šī sistēma ir sarežģītāka, apvienojot fiksēto un procentuālo daļu. Turklāt tiek izmantots īpašs kalkulācijas princips, ņemot vērā izstrādājumu vidējo mazumtirdzniecības cenu. Neapšaubāmi, mums ir vieglāk administrēt pašlaik Latvijā pastāvošo sistēmu, tādēļ pagaidām vēl šo sarežģītāko veidu mēs necenšamies ieviest.

Jautājums:

— Ko šis likumprojekts līdz ar stāšanos spēkā dos patērētājiem un ko — tirgotājiem?

A. Poča:

— Pircēji nekādas būtiskas pārmaiņas nejutīs, likumprojekts būs izdevīgs tabakas izstrādājumu vairumtirgotājiem. Jo nebūs uzreiz jānomaksā viss akcīzes nodoklis, valstī ievedot lielu preču daudzumu. Šis Rietumeiropā pieņemtais atliktās maksāšanas princips, kā jau teicu, ļaus maksājumus veikt par mazumtirdzniecībā laistajām partijām.

Tad runāja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs par Pilsonības un imigrācijas pārvaldes dienestu tālāku reorganizāciju un par Ministru kabinetā akceptētiem jautājumiem par Soda izpildes kodeksu un Kriminālprocesa kodeksu:

— Saeimā jau otrajā lasījumā ir pieņemts jaunais Krimināllikums, kurš ir cieši saistīts ar Soda izpildes un Kriminālkodeksu. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija aicināja Ministru kabinetu iespējami ātrāk izdarīt grozījumus esošajā Soda izpildes un Kriminālkodeksā, lai varētu virzīt jauno Krimināllikumu trešajam lasījumam. Ministrija šo darbu jau ir veikusi, lai gan Saeimā vēl varētu būt diezgan plašas debates par finansiālo nodrošinājumu. Ir vairāki kriminālsoda veidi, piemēram, piespiedu darbi, kuru izpildē būs jāiesaistās pašvaldībām un kuru nodrošinājumam būs vajadzīgs papildu finansējums. Tādēļ es pieļauju, ka Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai ar pašvaldībām vēl varētu būt diskusijas par šo jautājumu.

Otrs jautājums ir par Pilsonības un imigrācijas pārvaldes dienestu tālāku reorganizāciju. Šodien pašos pamatos šis jautājums tika akceptēts un Tieslietu un Iekšlietu ministrijai uzdots sagatavot nepieciešamos tiesību aktu projektus. Reorganizācijas koncepcija skar šo dienestu attīstību tuvāko trīs un pēc tam piecu gadu laika posmā. Runa ir par to, ka trīs tiesiskās reģistrācijas dienestu — Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes, Naturalizācijas pārvaldes un Dzimtsarakstu departamenta — funkcijas nav optimāli sakārtotas. Ir jābūt funkciju pārdalei, kas izvērsti atspoguļota šajā koncepcijā. Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde nodod funkcijas, kuras saistītas ar pilsoņu reģistrāciju, Naturalizācijas pārvaldei.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona,

"LV" redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!