• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.04.1998., Nr. 91/94 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47599

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas stenogramma

Vēl šajā numurā

07.04.1998., Nr. 91/94

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma 2. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas darbu. Izskatīsim kārtējos likumprojektus. 55. pēc pašreizējās numerācijas darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" . Pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Viesturs Boka. Lūdzu!

V.Boka

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Piedāvāju pirmajā lasījumā izskatīt dokumentu nr. 3882 "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"". Motivācija grozīt šo likumu būtībā ir sakarā ar to, ka no 1998.gada 1.janvāra ir stājies spēkā likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Līdz ar to arī iepriekšējā likumā ir nepieciešamība precizēt terminoloģiju, precizēt normas, un sakarā ar to Sociālās apdrošināšanas departamentā ir izskatīts un Sociālajā komitejā konceptuāli atbalstīts minētais likumprojekts, kas nosaka maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus uz otro lasījumu.

V.Boka.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus Sociālo un darba lietu komisijā līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret Bokas kunga minēto termiņu — 20.aprīlis? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

V.Boka.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Ministriju iekārtas likumā". Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtēja Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu "Gozījumi Ministriju iekārtas likumā". Ņemot vērā Juridiskās komisijas atzinumu, Juridiskā biroja atzinumu, pieņēma lēmumu noraidīt šo likumprojektu. Tātad aicināt, godātie kolēģi, balsot pret šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Komisija ierosina to noraidīt. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 33, atturas — 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā netiek pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" . Pirmais lasījums. Iesniedzis Ministru kabinets. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja ļoti rūpīgi Ministru kabineta izstrādātos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un pieņēma lēmumu izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kurš ir nodots jūsu izvērtēšanai. Atbildīgās komisijas vārdā es aicinu pieņemt atbildīgās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu un noraidīt valdības projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi! Tātad, kā jūs redzat, mums ir viens Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Un otrs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tātad iesniegšanas secībā mums būtu jābalso vispirms par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Vai deputāti... Tātad balsojums tomēr ir nepieciešams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Vispirms balsojam par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 35, atturas — 25. Tas nav pieņemts. Debatēs, godātie kolēģi, par apspriežamo jautājumu deputāti pieteikušies nav.

Balsosim par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto alternatīvo likumprojektu "Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā". Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 4. Pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādi ir apsvērumi par otro lasījumu?

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Es komisijas vārdā ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 20.aprīli.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi pret minēto termiņu — 20.aprīlis? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Bibliotēku likums". Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij! Pirms mēs sākam izskatīt šo likumprojektu, es pāris vārdos gribu informēt jūs, ka, lai likumprojekts būtu kvalitatīvāks, komisija izveidoja speciālu darba grupu, kurā ietilpa mūsu izpratnē lielākie bibliotēku lietu speciālisti Latvijā. Tā kā tas faktiski ir profesionāļu darbs. Aicinu respektēt komisijas viedokli! Pirmais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 1.pantu šādā redakcijā, kāda jums ir redzama.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam un priekšlikumam — izteikt 1.pantu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti piekrīt. Paldies! Tas ir pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī otrais priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas akceptētai 2.panta redakcijai? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3.panta redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 4. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 5. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. 5.panta redakcija ir pieņemta.

Dz.Ābiķis.

Arī 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem pret likumprojekta 6.panta nosaukumu un redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret 8.likumprojekta panta redakciju nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 9. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 9.panta redakcijai. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 10. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 11. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nr.11 nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 12. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

13. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 15. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Vispirms 14., Ābiķa kungs, mēs palaidām garām.

Dz.Ābiķis.

Jā, es atvainojos! 14.

Sēdes vadītājs.

Tātad 14. priekšlikums skar 14.likumprojekta pantu "Akreditēto bibliotēku saraksti". Deputāti piekrīt 14.panta redakcijai. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 15.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis

. Arī 16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

16.panta nosaukums "Bibliotēku tiesības", šā panta nosaukumu un redakciju atbildīgā komisija ir akceptējusi. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Arī 17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

"Bibliotēku finansēšana" — 17.panta nosaukums un redakcija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdzīgs ir arī 18.priekšlikums. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

18.panta redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Es aicinu deputātus atbalstīt arī 19. atbildīgās komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Aicinu arī atbalstīt priekšlikumu, kas skar 20.panta jauno redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdzīgi ir ar 21. panta jauno redakciju. Es aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdzīgi ir arī ar 22.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Aicinu atbalstīt arī 23.panta redakciju!

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis.

Aicinu atbalstīt arī 24.panta redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 24. likumprojekta panta redakciju. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdzīgi aicinu atbalstīt arī 25.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Aicinu atbalstīt arī 26.panta redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Aicinu atbalstīt arī 27.panta redakciju!

Sēdes vadītājs.

Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Aicinu atbalstīt arī 28.panta redakciju.

Sēdes vadītājs.

28.pants. "Latvijas Bibliotēku padomes kompetences". Deputāti piekrīt panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Aicinu atbalstīt arī 29.panta redakciju!

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Līdzīga ir arī 30.panta redakcija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Tāpat aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas izstrādāto pārejas noteikumu redakciju.

Sēdes vadītājs.

Tad vēl 30.pants. "Bibliotēku pārraudzība". Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Jā, arī 31.pants.

Sēdes vadītājs.

Un arī pārejas noteikumi. 20.priekšlikums. Atbildīgās komisijas redakcijā izstrādātie pārejas noteikumi. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs iesniegt priekšlikumus līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Nobalsosim, Ābiķa kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par trešo lasījumu.

Dz.Ābiķis.

Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Līdz 20.aprīlim. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Paldies, esam vienojušies.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

 

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, nākamais ir neizskatītais pastāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts "Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta "Deklarāciju par Latvijas okupāciju". Iesniedz deputātu grupa.

Tikko mēs esam saņēmuši frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja Straumes kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš raksta: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu ierosinu Saeimas lēmuma projektu "Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālo viedokļu konstatēšanu, sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta "Deklarāciju par Latvijas okupāciju" nodot Juridiskajai komisijai lēmuma projekta juridiskai precizēšanai". Tāds ir šīs frakcijas priekšlikums.

Godātie kolēģi, to mēs balsosim pirms balsošanas par vai pret šī lēmumprojekta pieņemšanu. Tagad sāksim debates par šo jautājumu. Debatēs pieteicies ir Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātie kolēģi! Mēs visi labi zinām, ka "Deklarācija par Latvijas okupāciju" pieņemta pasen, ar lielām grūtībām divas reizes vai pat trīs reizes celta galdā, lai beidzot mēs sāktu strādāt pie okupācijas seku likvidēšanas.

Kā mēs visi labi zinām, okupācijas seku likvidēšanas darbs vispār nav sākts. Ne arī informēta būtu pasaules sabiedrība par stāvokli, kāpēc mums joprojām ir daudz tādi nenoskaidroti jautājumi, ko pasaules demokrātijas valstis jau sen ir atrisinājušas un brīnās, ka mums te ir dažādi jautājumi, kas rada domstarpības tām tautībām, kas atrodas Latvijā. Rada domstarpības starp Krieviju un Latviju, rada domstarpības starp Vāciju un Latviju. Rada domstarpības starp tām valstīm, kas parakstīja Jaltas dokumentus un citus dokumentus. Tā kā mūsu Ārlietu ministrija un Ministru kabinets nav šinī jautājumā strādājis neko, neskatoties uz to, ka frakcija Tautas kustība "Latvijai" ir vairākkārt uzdevusi jautājumus, nav saņēmusi nekādu sakarīgu atbildi. Viena atbilde, ko mēs saņēmām no Birkava kunga, bija tikai tāda, ka šis teksts esot pārtulkots angļu valodā un izsūtīts ANO attiecīgām dalībvalstīm. Ja tur būtu vēl kaut kāds komentārs klāt, kas izskaidrotu šo īso tekstu un paskaidrotu, kāpēc tas ir sacerēts, kāpēc šāds likums būtībā ir pieņemts, tad vēl varētu saprast. Ārlietu ministrija šajā jautājumā nav darījusi neko.

Un mēs tagad redzam, ka mēs esam nonākuši krīzes, lielas krīzes malā. Un to mēs redzam no attiecību saasināšanās starp Latviju un Padomju savienības tiesību mantinieci — Krieviju. Šodien jau jūs redzējāt arī piketētāju simtus šeit pie Saeimas nama, kas sauc mūs skaļā balsī par fašistiem. Tas ir tīrais neizskaidrošanas darba rezultāts. Un es gribu vēlreiz atkārtot, ka tas ir pastāvošās valdības, pastāvošās Sadarbības padomes nolaidīgā darba rezultāts. Jums jāuzņemas pilna atbildība par šo attiecību saasināšanu. Un skaidrojumi, ka te kaut kādi ekonomiskie iemesli, tā ir tikai atrunāšanās. Tāpēc par šo jautājumu beidzot ir jāsāk runāt Saeimai. Un es domāju, ka beigās pēc šī lēmuma vajadzēs pieņemt arī papildu lēmumu par atbildību tiem cilvēkiem, kuri nav šo deklarāciju īstenojuši dzīvē. Nav ne Baltās grāmatas, kur būtu uzskaitīti visi zaudējumi, kas Latvijai nodarīti okupāciju rezultātā. Trīs okupāciju rezultātā. Nav zaudējumi aplēsti par cilvēku zudumiem. Mēs zinām, ka Vācija vismaz par savās koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem kaut vai simboliski kaut ko maksā. Krievija — gluži otrādi! Par tiem nevainīgajiem cilvēkiem, kas tika tur aizsūtīti, arī par to, ka viņi ir bijuši iesaukti vācu armijā, gluži otrādi — pārmet pat tik tālu, ka nedrīkstam mēs pieminēt viņu miršanu, viņu nāvi nedrīkstam pieminēt. Šo nevainīgo divu lielo politisko bandītu Hitlera un Staļina upuru piemiņu nedrīkst pieminēt. Un vienojas abu šo valstu tiesību mantinieki, ka nedrīkst pieminēt. Godātie kolēģi! Šajā jautājumā beigu beigās jāsāk runāt, lai pasaule zina, kā ir īstenībā. Ka upuri tiek kaunināti par pāri nodarītāju darbiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Pēc Jāņa Mauliņa teiktā daudz nebūtu vairs pat ko piebilst. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Tad nerunā!") Bet gribu dažus akcentus vēl tomēr salikt — kāpēc šāds lēmums mums Saeimā būtu jāpieņem? Un tas ir lēmums — uzdot Ārlietu ministrijai konstatēt katras ANO sastāvā esošās valsts oficiālo attieksmi pret Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta "Deklarāciju par Latvijas okupāciju" un uzdot Ministru prezidentam nekavējoši sagatavot un iesniegt ANO starptautiskajai tiesai Hāgā prasību ar lūgumu dot juridisku izvērtējumu Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 22.augusta "Deklarācijai par okupāciju" un no šīs deklarācijas izrietošajām prasībām pret vainīgajām valstīm par politiskās, materiālās un morālās palīdzības sniegšanu Latvijas Republikai okupācijas seku likvidēšanai.

Tiešām, okupācijas sekas Latvijā nav likvidētas šobrīd. Tās darbojas. Tā pati postkomunistiskā, tā pati elite, kas Latvijā valdīja komunistu laikos, tagad ir transformējusies par mūsu šodienas varas eliti. Tie paši cilvēki, kas bija augstos amatos padomju laikā, ir nonākuši gan ietekmīgos amatos, gan arī lielu uzņēmumu vadībā padomju impērijas demontāžas procesā. Tas bija plānots un rūpīgi īstenots process, kura laikā valdošie cilvēki spēja saglabāt savu reālo ietekmi valstī. Un arī šodien viņi šo ietekmi mūsu valstī saglabā. Šiem pašiem cilvēkiem, šai postkomunistiskajai varas elitei, ir izdevīgi tas, ka Latvijā tiek kurināts naids starp dažādām tautībām. Patiesībā starp dažādu tautību vienkāršajiem cilvēkiem Latvijā naids nepastāv. Bet šis naids Latvijā tiek kurināts. Un Latvijā ir šie naida kurinātāji. Un mums ir jāapzinās, ka šie cilvēki ir. Un šāda oficiāla viedokļa noskaidrošana un starptautiska skanējuma iedošana mūsu "Deklarācijai par Latvijas okupāciju" liks šiem cilvēkiem kaut nedaudz "pierauties" tiem, kas kurina naidu. Un arī šādas deklarācijas starptautiska atzīšana, tā būtiski apgrūtinās arī pasaules sabiedrībai propagandas vai kādā citā veidā sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Mums Latvija ir jāveido par saticības un miera zemi. Bet tai ir jābūt tādai saticības un miera zemei, kurā var dzīvot arī latviešu tauta un kurā pirmām kārtām ir jādzīvo latviešu tautai. Tāpēc es aicinu nobalsot deputātus jau tūlīt, šodien par šo Saeimas lēmuma projektu un uzsākt darbu okupācijas fakta starptautiskai atzīšanai, lai mūs vairs nevarētu pamācīt dažādi gudri starptautiski eksperti tādā veidā, kā viņi to dara šobrīd. Bet lai viņi būtu spiesti arī rēķināties ar to, kas pie mums Latvijā šobrīd reāli ir noticis.

Un vēl viens. Es šajā brīdī Saeimas zālē neredzu televīzijas pārstāvjus, es šajā brīdī redzu tikai dažus žurnālistus no laikrakstiem. Un tas nozīmē, ka šis jautājums par "Deklarācijas par Latvijas okupāciju" starptautisko atzīšanu, tas netiek uzskatīts par būtisku no pašreizējās preses elites puses. Un tā ir tā pati varas elite, kas ir saaugusi arī ar preses eliti un kas šo jautājumu — par to, ka Latvija ir bijusi okupēta valsts — labprāt noklusētu. Šodien Okupācijas muzejs arī nav mūsu valsts oficiālā protokolā, un šī Okupācijas muzeja darbs netiek mūsu valstī atspoguļots. Kam tas ir izdevīgi — jautāsim? Un nobalsosim par šo lēmuma projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Jūs, kas tikāt ievēlēti kā Nacionālais bloks! Un mani draugi opozīcijā! Jautājums šodien ir ļoti vienkāršs. Latvija bija okupēta. Mēs to jau esam konstatējuši. Bet lieta ir, ka mēs neesam atgādinājuši pasaulei, un tāpēc, kā iepriekšējie runātāji teica, ir domstarpības. Pasaule nesaprot to, kas šeit notiek. Un notiek strīdi par to, kam ir taisnība. Latviešu tautas taisnība tiek piemirsta. Jautājums ir — kāpēc mēs šādu situāciju gribētu atļaut, kāpēc mums vajadzētu būt naidam ar Krieviju vai ar Vāciju, vai citām lielvalstīm? Kaut kas šeit notika beidzamajos 50 gados, beidzamajos 60 gados. To pasaulei būtu jāsaprot. Un tad, kad mēs visi saprotam, tad mēs varam ķerties klāt pie atbūves darba. Šeit nav nekāds naids patiesībā, bet patiesība var vest uz risinājumu. Ir šaubas, par ko mums šeit ir jāprecizē. Es domāju, ka ko precizēt šeit nekas daudz nav. Mums ir jāatgādina pasaulei, lai viņi apskatās, ko viņi ir visus šos gadus teikuši par to, kas notika Baltijā. Tā bija okupācija. Tur nekādu šaubu nav. Pat krievu delegācija, draudzības delegācija no Krievijas domes un mūsu parlamenta, atzina, ka būtu Krievijai jāatzīst, ka šeit bija okupācija. Tur nekādi strīdi nevar būt. Bet pasaule to neizprot, un mēs it kā esam fašisti. Mēs viss kaut kas esam.

Tiem cilvēkiem, kas tur uz ielas stāv, viņiem tiek iekurināts kaut kas, ka viņi ir atnākuši atbrīvot mūsu zemi pret fašistiem, viņi šeit ir varoņi, un mēs zinām, ka tā nav. Mēs zinām, ka vācieši, kad viņi ienāca un izstūma krievus jeb boļševikus pēc Baigā gada, ka vācieši šeit bija okupanti un ka latviešu valstsvīri turējās pret mobilizāciju tik ilgi, cik vajadzēja, lai varētu tomēr bruņot latviešus un stāties pret sarkano nāvi kara beigās, to viņi panāca. Un tad pasaule mūs vienkārši atstāja. Pasaulei ir jāsaprot, no kurienes nāk tie krimināli, kas šodien pār mums valda. Pasaulei ir jāsaprot, kāpēc mums tik grūti iet, un viņai jāsaprot, cik grūti mums iet, un šeit es runāju par visiem iedzīvotājiem. Un pasaulei ir jāuzņemas sava daļa no atbildības. Es neizprotu, ka šito rezolūciju nevar tieši pieņemt, es nesaprotu, kāpēc mēs šito rezolūciju zaimosim ar to, ka tā aizies tur, kur ir beidzamais tiesnesis, kas ir latviešus tiesājis un sūtījis uz Sibīriju par to, ka viņiem ir sarkanbaltsarkanās krāsas, to, ka mēs sūtīsim šito rezolūciju pie tā kunga viņu komisijai, lai precizē. Tad laikam prezicēs tā, kā Māris Grīnblats precizēja mūsu vēstures grāmatas, ka tikai daži, kas tika sūtīti uz Sibīriju, bija nevainīgi. Kādu precizitāti mēs tur gribam ievest? Mēs gribam konstatēt faktu, kuru pasaulē noliedz, ka Latvija bija okupēta, un tad mēs gribam ķerties pie darba kopēji, draudzīgi izlemt, kā darīsim to nastu, vai to, ka okupāciju sekas sāktu novērst. Es neredzu, ka šeit kāds varētu balsot pret, un, ja kāds grib balsot pret, es gribētu, lai viņš uznāk uz tribīni un paskaidro, kāpēc. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Uziesim ar!) Balsosim par, bet lūdzu nodosim šito Ārlietu komisijai, jo visi mēs šeit runājam par ārlietu darbu, ne Kaksīša kunga Juridiskai komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā man būtu jāpiekrīt "Tēvzemei un Brīvībai" iniciatīvai, ja mēs to gribam tālāk izskatīt, tad vismaz noteikti nosūtīt... Cienījamie kolēģi, patīkami dzirdēt aplausus no "Tēvzemei un Brīvībai", un sakarā ar to, ka mani ļoti sajūsmina pats teksts, es, protams, saprotu, ka tā ir arī cienījamās " Tēvzemei un Brīvībai" iniciatīva, un man ļoti interesē tas moments, vai mēs gribam ar šo rezolūciju, ko cienījamie kungi ir sagatavojuši, pazemot Latvijas Saeimu, vai arī mēs gribam reāli panākt rezultātu. Ja šis ir atkal kārtējais Čerāna kunga un kompānijas priekšvēlēšanas gājiens, tad nu acis jau varbūt dabūsit, tikai es nezinu kādas.

Bet, cienījamie kolēģi, iedomāsimies, mums ir jāprasa no starptautiskās tiesas izskatīt Saeimas lēmumu, tad ir jautājums: kādu nākošo Saeimas lēmumu mēs nosūtīsim, ja šinī lēmumā mēs būtu uzlikuši par pienākumu Ministru prezidentam iesniegt tiesā materiālus par kompensāciju vai konkrētām prasībām, tad mēs saprastu šo lēmumu, un tādēļ šis teksts ir tekstuāli patiešām komisijā jāsagatavo nopietni, lai mēs nepārvērstos par nedaudz īpatnējiem elementiem. Jeb arī šī ir kārtējā sava veida kustības "Latvijai" provokācija, viena no daudzām. Es varu atklātu pateikt, ka mani patiešām šis jautājums daudz mazāk šodien interesē, mani daudz vairāk interesē jautājums par to, kā dzīvo mūsu cilvēki, un cerēt to, ka caur Hāgas tiesu mēs panāksim Jaltas—Potsdamas līguma denonsēšanu, es neticu. Tāpat, cienījamais Rubina kungs, jūs tikāties arī... Mēs tikāmies Briselē ar NATO vadību, vācu ģenerālim, četru zvaigžņu NATO ģenerālim, uzdeva jautājumu par situāciju ar latviešu leģionāriem, par viņu cīņu ar boļševismu un viņš, vācietis būdams, reāli pateica to, ka agresoru valsts bija Vācija. Rubina kungs, es meloju? Tā bija, jūs bijāt tur un dzirdējāt viņa atbildi, tas bija viens no četriem četrzvaigžņu ģenerāļiem, NATO karaspēka štāba priekšnieks. Un tādēļ nevajag, cienījamie kolēģi, veikt provokācijas, bet, ja grib veikt provokāciju, tad vajag to veikt vismaz profesionālā līmenī, citādi, zināt, var noķert ar benzīna kanniņu pie Saeimas, ja mēģināsiet viņu aizdedzināt.

Sēdes vadītājs.

Juris Sinka, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Sinka

(TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Te ir atkal viens labs nodoms, un kā jūs zināt, kas notika ar labiem nodomiem, viņus izlietoja arī ceļam uz elli bruģēšanai. Un šoreiz tas labais nodoms pirmām kārtām ir vērsts pret citiem parlamentāriešiem, pret valdību, lai varētu, tā sakot, tautas valodā runājot, noreaģēties, varbūt to psihiatrs saprastu. Un tātad pirmais ir izteikt neapmierinātību ar pašreizējo valdību, ar saviem citu partiju kolēģiem, jo tiešām sava patiesība bija arī tam, ko Lujāna kungs tikko teica, mums tā deklarācija ir, to pieņēma šis suverēnais nams, tā deklarācija ir jālaiž pasaulē, protams, tas ir jādara, bet ko mēs šeit prasām? Mēs prasām no starptautiskas tiesas, no citām valstīm mūsu okupācijas atzīšanu. Tad jautājums ir tāds, ja lieto loģiku: ja nu viņas nolemj, kad nav bijusi okupācija? Nu ko tad mēs darīsim? Kā tad mēs reaģēsim? Redzat, nē, mums nav nekas jāskaidro, es lieku priekšā jums pavisam vienkāršāku risinājumu, ko mēs vēl, pie kā mēs neesam ķērušies, pie kā sen sen ķērās Izraēla, un tur mums jāņem piemērs no Izraēlas tautas. Proti, Vācija vēl šo baltu dienu, es zinu, maksā, cik nu vispār par cilvēku dzīvībām un pazaudētām dzīvēm var samaksāt, tomēr maksā, un tas mums jāprasa no abām valstīm. No Krievijas kā Padomju savienības pienākuma pārmantotājas, tāpat arī no Vācijas kompensācija par mūsu tautai un Latvijai nodarītiem zaudējumiem. (No zāles: "Kāpēc tas nav izdarīts?") Ar to mums jāiet pie Hāgas tiesas, mums ir jāpieņem, ka tas jau pats par sevi saprotams, ka taču mums bija okupācija. Vai tad mums vēl jāprasa kādu citu novērtēt? Uz tās bāzes, un tam ir pamats, jo tad, kad šeit Latvija bija okupācijā, tad tomēr, par spīti Jaltas un Teherānas konferencēm, ne Savienotās Valstis, ne Lielbritānija, ne Francija neatzina mūsu iekļaušanu Padomju savienībā, tātad mēs juridiski, de iure, bijām vēl joprojām neatkarīga valsts, tikai okupācijā.

Tātad jautājums nav par šo, mums nekāds izvērtējums nav vajadzīgs, bet mums būtu jāiesniedz caur Hāgas tiesu un visādos citos veidos prasība pret Krieviju. Jā, Lujāna kungs pieminēja, jādomā par to, kā cilvēki dzīvo šeit Latvijā, bet es pateikšu, ka mūsu pensionāriem varētu uzlabot pensijas no Krievijas budžeta, piemēram, tāpat teritoriālie jautājumi un tā tālāk. Mums ir jāiesniedz prasība Krievijai, un, ja tad Krievija atteiktos piedalīties šajā Hāgas procesā, tad vismaz mēs būtu kāruši šo lietu pie lielā zvana un sagādājuši mums vismaz vajadzīgo morālo atbalstu. Tas ir tas gājiens, bet šis priekšlikums kaut kur šauj garām tam mērķim, un tas īstais mērķis, diemžēl man jākonstatē, ir galvenais, lai kaut kādā veidā izteiktu nepatiku par tiem parlamentāriešiem, kas ir pozīcijā. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Deklarāciju izstrādāja Juridiskā komisija, un tā tika pieņemta 1996.gadā, to vadīja, ja nemaldos, Romāns Apsītis, un to izstrādāja paplašinātā sastāvā. Es domāju, ka tas būtu pilnīgi normāli, ka tagad mēs uzdodam Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai konstatēt katras Apvienoto Nāciju Organizācijā sastāvošās, esošās valsts oficiālo attieksmi pret Latvijas Republikas Saeimas šo pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju. Pašreiz Straume, kas pārstāv "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un visi viņu frakcijas deputāti ir iesnieguši, ka it kā vajagot precizēt Juridiskajai komisijai, bet kas tad jāprecizē? Deklarācija jau ir izstrādāta, vai Straumes kungs domā, ka Ministru prezidents Krasts netiks galā, kas ir viņu partijas biedrs, ar šo uzdoto Saeimas lēmumu? Tāpat es gribētu prasīt Sinkam, kas ir "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis, ko jūs, Sinkas kungs, esat darījis šo divu gadu laikā, kopš ir pieņemta Deklarācija par Latvijas okupāciju, lai izskaidrotu šo deklarāciju? Ja mēs skatāmies šo sarakstu par "Tēvzemei un Brīvībai" komandējumos izlietotiem līdzekļiem, tad līderis mums ir Sinka, kas ir iztērējis valsts budžeta līdzekļus 19 334 latus, es gribu dzirdēt, Sinka, ko jūs esat izdarījis? Jūs esat savā laikā piedalījies balsojumā un pieņēmis lēmumu, lai pensionāriem būtu tādas zemas pensijas, tagad jūs nez ko runājat par pensionāriem, jūs kopā ar vadošām partijām esat pieņēmis lēmumu, ka var izpārdot Latvijas zemi, es gribu zināt, ko jūs esat izdarījis, jūs taču bijāt valsts ministrs Ārlietu ministrijā, jūs taču varējāt nākt ar kaut kādām iniciatīvām. Jūs vienkārši tukši pļāpājat, atvainojos par izteicienu.

Tā ka es domāju, ka mums nevajag sūtīt ne uz vienu komisiju, mums vajag pieņemt šo iesniegto lēmuma projektu, nobalsosim, un, es domāju, lai katra valsts pasaka, kā viņa reaģē par šo deklarāciju, ja mēs atzīstam. Varbūt ka "Tēvzeme" tagad sakarā ar pēdējiem notikumiem, mēs dzirdam ka jūs tagad aktīvi arī jau domājat, kā mainīt Pilsonības likumu, un tas ir varbūt labi, ka jūs sākat domāt kaut ko, varbūt ka jūs jau tagad atsakāties no šīs deklarācijas. Tad paziņojiet, uzrakstiet, ka atsakāties. Teiksim, vakar mēs runājām, ka mums vajadzētu Ārlietu komisijas delegācijas braucienu uz Lietuvu. Kas balsoja pret? Mēs varam paskatīties par iekļaušanu darba kārtībā? Pret balsoja Vidiņš — tēvzemietis, Požarnovs — tēvzemietis, Jirgens, Tabūns — atturējās, tas pats pret, un Sinka. Paklausaties, Sinka, nu es jūs nesaprotu, tāpat Tabūnu un Vidiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS ). Cienījamie kolēģi! Ir jau pareizi arī, ko Sinkas kungs teica, bet diemžēl vienā ziņā viņš gan kļūdās. Es nedomāju, ka te ir kaut kāda akcija pret citiem Saeimas deputātiem vai pret valdību ar šo ierosinājumu. Taču man jākonstatē, ka nekas jau nenotiek. Mēs pieņēmām šo Deklarāciju par Latvijas okupāciju 1996.gada 22.augustā. Nu labi. Un? Kas ir noticis pa šo laiku? Pārtulkota angļu valodā? Augstākais, kas tas ir. Mēs veidojam Latvijas tēlu. Ar tiem pašiem propagandistiskajiem līdzekļiem, kā tas notika padomju okupācijas laikā. Tad, kad nevarēja šeit nemaz ierasties un apskatīt Latvijas zemi, tikai Rīgu, kad mēs no trimdas bijām ārzemnieki un mūsu robeža Latvijā bija Rīgas pilsētas robeža. Tad mums deva rokās skaistus albumus par Gauju un Ventu un par dažādām citām vietām — Latvijas tēlu ar skaistām ainām. Ko mēs šodien pasniedzam ārzemēs? Kas ir tas, ar ko mēs veidojam Latvijas tēlu? Ar saviem mūziķiem, māksliniekiem, ar piedalīšanos izstādēs. Tas ir skaisti. Bet kāpēc mēs nevaram beidzot visu šo demogrāfiskā mehānisma procesu apliecināt, kā tas ir noticis. Tad nebūtu tik daudz pārpratumu. Es nepievienojos mūsu Valsts prezidenta uzskatam, ka starptautiskā sabiedrība var nezināt komplikācijas, kādas šeit ir un kas te ir viss noticis. Tiem starptautiskajā sabiedrībā, kas politiskajā plāksnē strādā un mums iedrošinās kaut kādus padomus dot, ir jāzina, kas šeit notika. Bet mēs arī paši esam vienu daļu vainīgi, ka esam pasīvi un neko nedarām vairāk, kā tikai mēģinām ar savu skaisto fasādi uz āru Latvijas tēlu radīt. Ar to ir par maz. Un, Sinkas kungs, tāpēc, ka pietrūka šīs iniciatīvas no pozīcijas puses, neņemiet lūdzu ļaunā, ka opozīcija ir sastādījusi un iekustinājusi šī jautājuma risināšanu. Risināsim to manis pēc ar Juridiskās komisijas palīdzību, bet tikai vienu es gribētu šeit lūgt — lai tas neilgst līdz rudenim. Kad Juridiskā komisija pie tā sāks strādāt, kad iesniegs to pirmajam lasījumam? To es gribētu ļoti labprāt zināt. Laiks negaida. Jūs redzat, kā pret mums vēršas ne tikvien mūsu iekšējie emigranti šeit, kas ir nemierā ar pastāvošo Latvijas neatkarību, gaida atgriežamies impēriju, nemēģina integrēties, necenšas naturalizēties, nepieprasa pat tās ceļojuma pases, kas viņiem tiek piedāvātas, jo viņiem labāk patīk sirpus un āmurs, jo viņi cer, ka varbūt tomēr vienreiz atkal būsim atpakaļ Krievijas guberņa. Un tāpēc ir par šo jautājumu jāstrādā, ne tikai jārunā.

Un Lujāna kungam es gan gribētu atgādināt, ka to jau Vācijas ģenerālis var teikt, ka Vācija bija agresori un tie viņi bija, par to nav ko runāt. Bet tas nenozīmē, ka Padomju savienība nebija agresors. Es pats dzīvoju tanī laikā un redzēju krievu tankus ienākam mūsu zemē. Es piedzīvoju pats kā skolnieks, toreiz Rugāju pamatskolā biju skolnieks, es redzēju, kā šīs krievu armijas masas okupēja mūsu zemi, un te vēl kāds man grib stāstīt, ka nebija okupācijas. Kas tad ir okupācija? Zvirbuļu bari, kas sabrauc iekšā kaut kur? Tā ir okupācija, ja, nevis tanki un bruņotie spēki? Mūsu zeme bija okupēta, un mums ir jāprasa tieši tas, uz ko arī Sinkas kungas norādīja, mums ir jāpieprasa, ka jārisina šīs okupācijas sekas, vainīgās puses vismaz ar savu atbildību sāk risināt šīs okupācijas sekas.

Un tur ir daudz ko risināt. Bet ja mēs paši esam tik mīksti un nekā nevaram apliecināt, un neko neprasām, un vienmēr klanāmies, tad, piedodiet, mēs esam klaušu laiku mentalitātē vēl šodien. Es nožēloju to. Un ir beidzamais laiks, ka šinī virzienā strādājam un ka Latvijas tēls iegūst tos skarbos vaibstus, kas viņā ir sakarā ar mūsu vēsturi. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB) Cienītie kolēģi! Nu vispirms par darīšanu un nedarīšanu. Par darīšanu un nedarīšanu mēs varēsim spriest pēc Saeimas balsojuma par mūsu priekšlikumu atzīt 16. martu kā leģionāru atceres dienu. Tad jau balsojums parādīs darītājus un nedarītājus.

Katrā jautājumā ir trīs lietas. Ir mērķis, ko mēs gribam sasniegt, ir līdzekļi un ir izpildītāji. Mērķis mums visiem it kā būtu skaidrs. Lai vainīgie atzītu vēsturisko taisnību un lai mēs saņemtu morālu un arī materiālu kompensāciju. Par to mēs te nestrīdamies. Taču līdzekļi. Te bija runa, ka nekas netiek darīts pie Baltās grāmatas. Runātājs parādīja savu absolūto nezināšanu. Labi, ja vēlaties saņemt informāciju, ko esmu sniedzis saziņas līdzekļiem, lūdzu — Baltās grāmatas manuskripts būs šī gada beigās gatavs. Sauksies — "Okupācijas gadu nodarītais Latvijai". Nākamajā gadā līdz 23. augustam, tātad līdz 60 gadiem, kas pagājuši kopš Molotova—Ribentropa pakta noslēgšanas, būs gatava grāmata, kas ir paredzēta kā mūsu valdības pasūtījums, kā līdzeklis, lai pārliecinātu pasauli ar vēsturiskiem materiāliem par savu taisnību. Te jau skaisti var atnākt uz tribīni un pateikt visu ko. Tas godu nedara tiem mūsu deputātiem, kas tā vietā, lai runātu, kas mums ir jādara, sāk meklēt pie otra kaut ko, ko tas nav darījis. Tātad darbs pie Baltās grāmatas ir ļoti tiešs.

Tālāk. Tālāk, protams, otrs — nopietna dokumentu sagatavošana, lai mēs varētu iesniegt prasību Hāgas tiesai. Tas nav joks, gatavot šos dokumentus, kur katram vārdam ir jābūt izsvērtam. Un pilnīgi pareizi, ka pie šiem dokumentiem ir jāstrādā, un tas arī notiek. Tātad faktu materiālu mēs gatavojam. Pie Baltās grāmatas strādā mūsu labākie vēsturnieki un arhīvu speciālisti, ir darbs sadalīts pa posmiem, ir zināmas nodaļas, un ir zināms katras nodaļas atbildīgais. Redkolēģija. Mēs esam piešķīruši no Saeimas budžeta naudu šīs grāmatas sagatavošanai, nav tur nekādu problēmu. Šis darbs ir jāpabeidz. Vienalga, kāda valdība arī nebūtu. Es ceru, ka tas tā arī būs.

Jautājumā par materiālu sagatavošanu Hāgas starptautiskajai tiesai. Mēs arī esam konsultējušies ar mūsu pārstāvi ANO, ar Priedkalna kungu. Lai mēs tiktu līdz šai tiesai, man liekas, jums visiem ir skaidrs, ka ir jāsagatavo šis process, un pirmkārt tā ir ANO, kur mūsu pārstāvjiem ir jāpārliecina ANO, citu valstu pārstāvjus par mūsu prasību lietderīgumu. Citādi paliks tikai mūsu prasība kā tāda. Labi, arī tas ir labi. Bet varbūt ka mēs pamēģināsim to lietu nopietni pabeigt.

Un tāpēc nedrīkstam kļūdīties šajos dokumentos nevienā vārdā. Kāpēc tādi pārmetumi jādzird, ka šo dokumentu ir jādod izvērtēt mūsu Juridiskajai komisijai un sagatavot? Izlasiet, cienījamie iesniedzēji, ko jūs esat 2. punktā uzrakstījuši. Jūs esat uzrakstījuši — lai Ministru prezidents sagatavo prasību Hāgā, lai tā dod juridisku izvērtējumu Saeimas deklarācijai. Vai jums neliekas smieklīgi, ka Hāgas starptautiskā tiesa dos izvērtējumu mūsu valstī pieņemtajam dokumentam? Ne jau tas mums ir jāpanāk. Mums ir jāpanāk, lai vēsturiskā patiesība uzvarētu Hāgas tiesā. Tā kā neņemiet ļaunā, cienījamie iesniedzēji, palasiet uzmanīgāk, ko jūs esat uzrakstījuši. Un mūsu priekšlikums ir uzlabot šo dokumentu, nevis to kaut kur noguldīt.

Un tāpēc es lūdzu šodien atdot to šai komisijai. Uzliekat kaut kādu termiņu, nav nekādu problēmu. Bet sagatavosim to tā, lai ir jēga, lai mēs nepaliktu ar šo dokumentu tādi, ka tas paliks karājoties kaut kur uz nagliņas un tam nekādas nozīmes nebūs. Un netaisīsim politisko kapitālu no mūsu vēsturiskās pagātnes šeit. Ja mēs tiešām mūsu valstij vēlam labu. Es iesaku to tomēr noslīpēt, un tad tiešām varam tālāk ar to strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Ir tiešām diezgan zīmīgi, ka šodien "Tēvzemei un Brīvībai" runā vienā balsī ar Lujānu. Sevišķi Sinkas kungs, kas runāja pirms tam, ka nevajagot mums šo lēmuma projektu šodien, un rodas jautājums, vai tiešām "Jaunajā Avīzē" publicētā 1. aprīļa ziņa par to, ka Rubiks iestājies "Tēvzemei un Brīvībai", būtu jau kļuvusi patiesa? Ceru tomēr, ka ne.

Sinkas kungs šeit nāk un saka, ka ir jāprasa kompensācija no Krievijas un Vācijas, un tas tiešām ir jādara. Bet te ir mans jautājums, kas man ir vienmēr tajos gadījumos, kad "Tēvzemei un Brīvībai" pārstāvji runā skaistus un patriotiskus vārdus. Ko jūs esat darījuši, lai šo jautājumu risinātu? Un kur ir šis jūsu pētījums, jo tagad kopš deklarācijas pieņemšanas brīža ir pagājis jau vairāk kā pusotra gada, un nekādi praktiski rezultāti vēl nav iezīmējušies. Tad atkal kaut kas uz nākotni tiek solīts... kaut kādu tuvāku vai varbūt arī tālāku nākotni, bet mums ir vajadzīgi šie rezultāti jau tūlīt, un mēs redzam, ka šī darbība, tā nav notikusi. Un, protams, var šeit nākt un gaudot atkal par dažādiem kārtējiem opozīcijas pieprasījumiem, bet šī darbība nav notikusi, un to mēs redzam visi. Un arī "Tēvzemei un Brīvībai" tā vietā, ka tagad mēģina piedāvāt šo lēmuma projektu nosūtīt Juridiskajai komisijai Bišera kungam un Kaksīša kungam juridiskai precizēšanai, nu tā vietā tomēr būtu pareizāk piedāvāt kaut kādu alternatīvu pašiem. Vai tiešām jūs cerat, ka Bišera kungs ar Kaksīša kungu jums to noprecizēs tādā veidā, ka šeit mēs reāli kaut ko labu dabūsim? Un es aicinātu tomēr nobalsot par šo projektu šodien un strādāt pie tā, lai okupācijas fakts tiktu atzīts starptautiski. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Man jāsaka, ka ļoti žēl, ka šodien jūs nekas nav mācījis no tā, kas notiek uz ielas. Ka ielas vienā pusē stāv krieviski runājošie un sauc vārdu "fašisti", un otrā pusē stāv latviski runājošie un draud ar atombumbām un nezin ko citu. Ja šāda situācija eksistē Latvijā, tad tā ir arī kritiski jāizvērtē un jānonāk pie secinājuma, ka nav kaut kas normāli šinī valstī un nav kaut kas izdarīts līdz galam. Mēs dzirdam šeit no tribīnes, ka agresore valsts ir bijusi Vācija un neviena cita, tikai Vācija. Es nezināju, ka Saskaņas partijas ārlietu konsultants tagad ir Vācijas ģenerālis un ka tas nosaka to, kas ir noticis Latvijā Otrā pasaules karā.

Es domāju, ka šodienas situācija, kas ir Rīgā un ko mēs redzam pie Saeimas ēkas, ir vistiešākā veidā saistīta ar to, ka mēs neesam pasaulei pratuši parādīt savas valsts traģēdiju, parādīt savas valsts grūto un sarežģīto likteni. Un man ir absolūti nepieņemams Sinkas kunga norādījums, ka mums nekas nav jāskaidro, ka pasaulē jau tāpat ir zināms. Jā, Amerika nav atzinusi Latvijas okupāciju, bet aizbrauciet uz Ameriku, Sinkas kungs, un pajautājiet Amerikas kongresā, cik no kongresmeņiem vispārībā zina par tādu Latvijas okupāciju 1940. gadā. Un man nav saprotams šī latviešu daļējā iedomība, ka pasaulei ir jāzina viss, kas pie mums ir noticis. Mums ir pasaule jāmāca, mums ir jāraksta, mums ir jāskaidro. Mums ir jāskaidro, ko nozīmē Otrais pasaules karš Latvijā, un tas ir jāskaidro visaugstākajā līmenī, un sākot no 1939. gada, nevis no 1941., un nav jāprasa Valsts prezidentam šeit, lai Saeima, valsts likumdošanas struktūra, dotu politisko novērtējumu vienam vai otram notikumam. Saeima nodarbojas ar likumdošanu. Un ja prezidentam valstī nav kaut kas skaidrs, tad viņam pašam vajag pakonsultēties un pirmajam nākt ar politisku novērtējumu, kas ir viena no viņa funkcijām. Jā, no Krievijas ir jāprasa un ir jāprasa no Vācijas. Bet kā jūs iedomājaties prasīšanu no Krievijas, ja nebūs starptautiskā atbalsta? Kādā veidā tas būs? Mēs jau visu laiku kaut ko prasām un visu laiku arī saņemam atbildi, kas norāda, kur ir mūsu vieta. Šis dokuments neprasa, lai pasaules valstis atzītu, bet lai sāktu runāt par kādu prasīšanu starptautiskā mērogā, ir jāzina elementāra lieta — situācija, kā tad pasaules valstis vērtē. Tas, kas šeit ir ierakstīts 1. punktā, to vajadzēja izdarīt uzreiz pēc okupācijas deklarācijas pieņemšanas — noskaidrot, kā kura pasaules valsts, Apvienoto Nāciju Organizāciju locekle vērtē 1940. gada notikumus. Nevis mācīt, bet sākt ar fakta konstatāciju. Cik no ANO loceklēm atzīst 1940.gada okupāciju, cik neatzīst, un cik no viņām vispār nezina, ko tas nozīmē. Tāpēc šis 1.panta punkts ir ierakstīts ļoti loģiski.

Es vēl varētu daļēji saprast arī to uztraukumu no "Tēvzemei un Brīvībai" puses, kas pašlaik izskan, jo diemžēl viņi un "Latvijas ceļš" ir divas frakcijas, kuras nav parakstījušas šo deklarāciju, jo šeit ir gan Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvji, gan Zemnieku savienības pārstāvji, gan "Zaļās partijas", gan "Kristīgo demokrātu" savienības pārstāvji, visi ir parakstījuši šo deklarāciju, tāpēc nevajag runāt, ka tā ir tikai opozīcija. Es nezināju, ka "Saimnieks" ar "Zaļās partijas" un Zemnieku savienības pārstāvjiem jau ir opozīcijā nonākuši. Vakar varbūt varēja nonākt, šodien tā vairs nav realitāte.

Un otra lieta, kas vēl ir jāsaprot. Dobeļa kungs, ar grāmatu pasauli nemāca. Grāmata ir palīglīdzeklis, kas jums palīdz skaidrošanas darbā. Grāmata būs tikai tā, par kuru varēs teikt: "Palasiet un pārliecinieties paši!" Bet jārunā un jāskaidro ir politiķiem. Jūs sakāt, ka grāmata būs 1999.gada augustā. Tas nozīmē, ka līdz 1999.gada augustam Latvija neko nedarīs šinī virzienā? Ja es esmu pareizi sapratusi jūs. Bet otra lieta, ko es jums gribēju teikt. Nauda jums ir izdalīta tikai uz 1998.gadu. Un tas, ko norāda Rasnača kungs, ka naudu pārcels no 1998. uz 1999. gadu, parāda to, ka jūs vienkārši nezināt Latvijas valsts budžeta uzbūvi.

Un vēl viena lieta. Kāpēc tik ļoti liels uztraukums Ministru prezidentam? Jā, viņš vada valdību, viņam ir jāatbild. Bet tad ir jāsāk arī domāt, vai "Tēvzemei un Brīvībai" nav radušās šaubas, vai viņu premjers ir spējīgs šo darbu izpildīt? Un te ir atkal nākamais jautājums. Cik valdība ir spējīga politiski atbildēt par to, ko no viņas prasa Saeima? Un es vēlreiz gribētu lūgt: ja ir norādījums nodot Juridiskajai komisijai, iznākt priekšā un konkrēti pateikt, kas šajā deklarācijā ir jāprecizē, jo Grīnblata kungs no "Tēvzemei un Brīvībai" strādā Juridiskajā komisijā, ir "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijā, lai viņš iznāk mums priekšā un pasaka, kas konkrēti šeit ir jāsvītro un kas, viņuprāt, Juridiskās komisijas loceklim šeit ir jāieraksta iekšā.

Bet es vēlreiz gribu aicināt cilvēkus šeit, zālē, neiedomājaties, ka kāds nāks un mums piedāvās, ja mēs neiesim un neprasīsim, paši necīnīsimies un paši nemēģināsim skaidrot savas valsts grūto, sarežģīto un traģisko likteni, kāds ir radies Otrā pasaules kara seku rezultātā.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie deputāti! Klausoties Lujāna kunga, Dobeļa kunga un Sinkas kunga uzstāšanos, man jākonstatē tas, ka viņi nav izlasījuši lēmuma projektu. Nu par Dobeļa kungu un Lujāna kungu ir skaidrs, ka viņi tik bieži uzstājas, ka viņiem nav laika lasīt dokumentus. Šajā sakarībā es nolasīšu 2.punktu, kuru noklusēja Dobeļa kungs, kādēļ ir vajadzīgs iesniegums Hāgas tiesā: "Prasībām pret vainīgajām valstīm, šajā gadījumā pret Vāciju un Padomju savienības mantinieci — Krieviju, par politiskās, materiālās un morālās palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas okupācijas seku likvidēšanai." Es uzskatu, ka šis formulējums ir ļoti pareizs, un es kategoriski iebilstu, ka nevar atļauties Saeimā nosaukt mūs — es nāku no Tautas kustības "Latvijai", citēju, kā teica Lujāna kungs: "Provokatori..." Nu atkal ir aizgājis kaut kur projām Lujāna kungs, diemžēl viņa nav. "Provokatori no Tautas kustības "Latvijai"" , bet šo iesniegumu ir parakstījuši piecu partiju pārstāvji un arī neatkarīgie deputāti. Ko es vēl gribu teikt? Ja pašlaik redzam, kā tiešām sadarbojas galēji labējie un kreisie, tad acīmredzot šorīt es dzirdēju nākot, un šī Saeimas sēde parāda to, ko viens pienāca un teica, ka Saeimā esot nodibināta jauna frakcija. Šīsdienas sēde to apstiprina. Tā ir LDRT — Lujāna, Dobeļa, Rubika un Tabūna partija. Tā kā es apsveicu. Acīmredzot šodien ir dibināšanas diena. (Aplausi.)

Ko es vēl gribu teikt? Man, piemēram, ir ļoti kauns lasīt mūsu Valsts prezidenta nepārtrauktos nosodījumus. Pats visu laiku gāja un uz ceļiem metās Leģionāru dienā, tagad ir pārsviedis kārtējo reizi kažoku un nosoda. Un tajā pašā laikā tautai būtu tomēr jāzina, ka Valsts prezidentam ir pienākums, jo es, būdams Saeimā 6 mēnešus, divas reizes sēžu zālē esmu redzējis Valsts prezidentu Ulmaņa kungu. Pirmo reizi, kad mēs pieņēmām budžetu un sēdējām līdz pieciem no rīta. Ulmaņa kungam jau pēc pusotras stundas sagribējās aiziet nosnausties, gulēt. Labi, ka Lujāna kungs, kurš tāpat regulāri ik pēc stundas modināja, vai Ulmaņa kungs nepiecelšoties. Nepiecēlās. Nenāca tādā gadījumā, kad apsprieda valsts budžetu. Otrreiz viņš Saeimā bija, kad pieteica karu Irākai. Es tomēr gribu pateikt, ka viņam nav taisnības tiesību — Ulmaņa kungam mūsu vārdā sniegt paziņojumus, lai viņš te atnāk un paklausās, jo tomēr ir jāsaka: pašlaik ir tāds stāvoklis, ka acīmredzot vajag tautas vēlētu prezidentu, jo man, piemēram, nav cieņas, ka vilto vēsturi un cenšas izdabāt visiem. Nu dabiski, ja tā paskatās, pēc tik ilgas atrašanās kompartijas rindās, nu tad jābrauc uz Maskavu un atkal jāstājas lielās valsts kompartijā. Šajā gadījumā es tomēr lūdzu, kolēģi, atbalstīt ļoti normāli noformētu, dabiski, vajag pamatojumu, piestādīt rēķinu un dabiski, lai Vācija maksā! Un, ja runājam par Franciju, ja Francija atļaujas teikt, ka mums jāmaksā (No zāles deputāts A. Golubovs: "Aizraksti Zīgeristam, lai maksā!"), tad neaizmirsīsim, nu noilgums laikam ir, ka Napoleona karapulki arī 1812.gadā Latviju dedzināja. Tā ka nevajag tiem citu valstu politiķiem mūs mācīt, un mums ir jābūt pašcieņai, lepnumam par savu tautu, par savu valsti! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, otro reizi.

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Mani piespieda nākt otro reizi runāt Modris Lujāns, kurš ļoti vērsās pret šo dokumentu. Es tagad esmu spiests no Saeimas tribīnes pasacīt, ka es ļoti daudz darīju, lai Lujānu dabūtu ārā no cietuma, kad viņš bija piketējis ar teicienu: "Kangari Voss un..." Viņš toreiz tika nosaukts par provokatoru, jo viņš bija pie kangariem pieskaitījis Vosu un Pugo. Un tagad viņš pieskaita pie provokatoriem mūs, kad mēs gribam to pašu, ko viņš toreiz gribēja. Šī super ādas mainīšana, Modri, no tavas puses, man ļoti sāp sirdī! Tas ir pirmais.

Otrs. Paldies Kļaviņa kungam, ka viņš beidzot ir atmodies un arī piekrīt mums. Paldies labajam vērtējumam, ko deva Andris Rubins, kaut arī viņš ir aizgājis no mūsu frakcijas. Ļoti liels paldies Ilgai Kreitusei, ļoti pateicos Ilgai Kreitusei, kurai pateicoties vispār, "Deklarācija par Latvijas okupāciju" tapa, jo citādi to vienmēr bloķēja "Tēvzemei un Brīvībai". Es gribu vēl jums teikt, ja ir kāds provokators, tad "Tēvzemei un Brīvībai" ir provokotors, kas rada provokatīvas situācijas tieši nacionālajā jautājumā. Un tad, kad ir kaut kas jādara Latvijas labā un mūsu tautas labā, tad viņi klusē un arī šoreiz klusē, un paceļas tikai tādi runātāji dobeļi, kas runā tīrās blēņas. Un nekas īstenībā netiek darīts. Zināt, Dobeļa kungs!...

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes ir pagājušas otro reizi, Mauliņa kungs! Guntis Eniņš — Latvijas Nacionālās reformu partijas un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

G.Eniņš

(LNRP, LZP). Augsti godātie deputāti! Un visi klausītāji! Es gribu teikt: Latvija atkal ir briesmās! Latvija šobrīd ir apdraudēta. Es gribu lūgt mūs šajā tik nopietnajā jautājumā, par ko mēs runājam, tas nav tāds smieklu jautājums, es gribu jūs lūgt — nekašķēsimies savā starpā! Es gribu aicināt šodien — neapsaukāsim viens otru! Tiešām mēs runājam par nopietnām lietām, un stāvoklis ir ļoti nopietns.

Es gribu atgādināt, ka mēs runājam par okupāciju vienskaitlī. Un domāju to 50 gadu okupāciju. Latvija bija trīs reizes pēc kārtas okupēta. Vienu gadu no nacistiem, nē, vispirms vienu gadu no komunisma — Staļina, tad četrus gadus no nacistiem, un atkal no komunisma. Es to piedzīvoju, un es zinu, tad sacīja, var arī teikt, ka trīs reizes "atbrīvota" bija Latvija. Vispirms mūs "atbrīvoja" 1940.gadā, tad... jūs zināt, kas "atbrīvoja", pēc tam ienāca vācieši jeb nacisti un "atbrīvoja" no komunistiem. Un tad ienāca atkal "atbrīvotāji", un es vairs nesapratu, kur un kā savos gados, mūsu jaunatne, kā tā "atbrīvošana" notiek. Varbūt mums vajadzētu pieņemt deklarāciju, darīt zināmu pasaulei, ka Latvija ir tikusi šajā periodā trīs reizes "atbrīvota".

Īpaši ar to es gribu vērsties pie sociālistiem. Jūs domājat, ka tas ir viegli — trīs reizes tikt "atbrīvotiem"! Jo katri "atbrīvotāji", kas ienāca, mobilizēja latviešu jaunekļus piespiedu kārtā savai armijai, nosauca viņus par brīvprātīgajiem. Jā, arī tos, kas bija Padomju savienības pusē, dēvēja par brīvprātīgajiem un abus divus sūtīja vienu pret otru. Vai tā nav traģēdija! 15. un 19. divīzijas leģionāri cīnījās Kurzemes katlā jeb cietoksnī, kā nu to grib saukt, pret latviešu gvardes divīziju. Es domāju, tas ir milzīgs progress, lai nu Vilis Krūmiņš ar saviem grēkiem vai grēku izpirkšanu, ka viņš ir savedis kopā šos cīnītājus no abām pusēm, izveidojis vienotu organizāciju — vecos karavīrus. Tas ir briesmīgi, ka ir jācīnās savā zemē. Un ja Latvija tiktu vēl ceturto reizi atbrīvota no angļiem, kā toreiz gaidīja, tas atkal prasītu upurus. Katra šī "atbrīvošana", kas slauka uz vienu pusi un meklē vainīgos otrā pusē, šāvējus, tās ir briesmas!

Bet, redzat, jā, Valsts prezidents jau ir atvainojies pasaulei par to, ka mēs bijām okupēti, ir atvainojies par to, ka bija iznīcināta mūsu valsts. Katrā ziņā es domāju, ka te ir darīts ļoti maz, es nezinu, cik vainīga ir "Tēvzemei un Brīvībai", Ārlietu ministrija, es domāju, visvairāk, ka pasaule par maz zina par to, ko es sacīju. Par to, ka mēs tikām trīs reizes "atbrīvoti" un trīs reizes okupēti. Es domāju, ka ir šobrīd savā vietā izlemt šādu jautājumu — vai vajag šo deklarāciju labot vai stingrāk pielabot, to vajag darīt, bet, protams, tai jābūt ļoti akurātai un precīzai. Es domāju, lai visi saprastu, lai arī sociālisti saprastu, ka nav tādai valstij būt viegli, kura ir trīs reizes "atbrīvota". Paldies!

Sēdes vadītājs

. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS frakcija — otro reizi.

P.Kļaviņš

(LZS, KDS). Ir ļoti vērtīgi, ka mēs par šiem jautājumiem diskutējam. Un es domāju, mēs varam iztikt, ja lieta ir nopietna, bez personīgiem apvainojumiem un nemēģināt mērīt viens otru ar sevi vai kā citādi, stāties kaut kādā ierindā, lai parādītu, kurš ir lielākais patriots un kuram valsts un tauta ir mīļāka un dārgāka. Bet man arī nepatīk tā, ka man laupa vai ka mani nostāda stāvoklī tā, it kā es nezinātu par to, kas notiek šinī jomā un ko mēs darām un ko mēs nedarām. Redzat, tā Baltā grāmata top, un tas jau ir ļoti vērtīgi. Bet vēsturnieka Riekstiņa kunga sagatavotā dokumentācija, kā rusificēja Latviju 50 gados, jau kopš 1996.gada ir gatavs manuskripts. Un ir iesniegts frakcijām. Pameklējiet savos noputējušos plauktos! Tur tas būs. Tas ir noteikti pie frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai", pie LNNK, vēl ir kaut kur citur. Trīs eksemplāri tika izdoti, lai mēģinātu priekš šī projekta dabūt no valsts līdzekļus. Tas nav izdevies. Varbūt mēs nepareizās durvīs gājām vai nerunājām ar īstajiem cilvēkiem. Šā vai tā, bet redzat, kā tas ir. Paldies Dievam, mēs šodien atkal runājam par nopietnām lietām. Bet ja mums tiešām Latvijas tēls rūp, vajadzētu to pasniegt tādu, kāds tas ir, ar visu vēsturisko patiesību, tad vajadzētu šo dokumentāciju, kā rusificēja Latviju, beidzot laist ārā, jo vairs nav jāgaida nemaz. Ir gatavs darbs.

Sēdes vadītājs.

Divas minūtes pagājušas. Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es esmu iepriecināts, ka pēkšņi radušies tik ļoti daudz varoņu. Nacionāļi, no dažādām partijām, un es gribu jautāt — kur jūs bijāt visu laiku, kad "Tēvzemei un Brīvībai" un LNNK ir cīnījusies visus šos gadus un cīnās vēl šodien pret Latvijas okupāciju, kolonizāciju un rusifikāciju?

Es gribētu redzēt, bet es neredzu jūsu balsis tur šobrīd, kad mēs "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK cīnāmies par to, lai Pilsonības likums netiktu mainīts, kura sakarā grib gāzt pat valdību. Bet es nedzirdu jūsu balsis, kuri pateiktu "nē". Patiešām nemainīsim šo Pilsonības likumu. Bet, cienījamie kolēģi! Ne tāpēc es nācu tribīnē, lai kādam pārmestu. Necīnīsimies, latvieši, par prioritāti, kurš pirmais skaļāk runā šoreiz par okupāciju. Bet darīsim darbu. Darīsim, lai šīs lietas virzītos. Tad es varētu atgādināt, ka 5.Saeimā tieši LNNK jau iesniedza pirmie un visu šo laiku nav rimušies, līdz tika pieņemta Deklarācija par okupāciju. Un velti cilvēki te pārmet Sinkas kungam un Dobeļa kungam. Sinkas kungs ir viens no tiem, kurš pasaulē tieši ir skaidrojis to, kas notiek Latvijā un kas ir noticis Latvijā 50 gados. Un jūs nākat tribīnē un pārmetat Sinkas kungam viņa bezdarbību. Jā, ir nākušas un gājušas valdības. Ārlietu ministrijas mainījušās un ministri, bet nav skaidrojuši pasaulei, kas noticis ar Latviju 50 gados. Un jūs tagad pēkšņi, kad premjers no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir Krasta kungs, tad pēkšņi jūs dažos mēnešos gribat, lai notiktu fantastiski brīnumi un lai visas problēmas tiktu atrisinātas.

Čerāna kungs, mēs neesam sadziedājušies ar Lujāna kungu, un Lujāna kungam nav taisnība, ka tā ir provokācija, ka iesniedz šoreiz šo lēmumu. (Starpsauciens: "Paskaidro!") Mēs, "Tēvzemei un Brīvībai" cilvēki, runājam pavisam par kaut ko citu, ka vajadzēja izsvērtāk varbūt un precīzāk formulēt šo lēmumu, un to vajag nodot tālāk Juridiskajai komisijai, lai precizētu, lai uzrakstītu precīzāk to pašu būtību. Lūk, kas ir svarīgākais. Skaidrs taču ir viens, kolēģi, ka sen jau ir nokavēts. Arī nokavēta tika šī okupācijas deklarācijas pasludināšana, atzīšana Saeimā. Nokavēta. Un tāpēc šodien mēs piedzīvojam to ārprātu, kas notiek šobrīd no Krievijas puses. Krievija šodien mūs uzskata aizvien par savu guberņu, filiāli vai vēl kaut ko tamlīdzīgi. Un ieskaidrojuši ar savu milzīgo diplomātisko korpusu pasaulē, ka mazā Latvija ir pie visām bēdām vainīga. Viņi atraduši atkal jaunu ienaidnieku mazās Latvijas personā un skaidro pasaulei. Skaidrs, ka mēs ar pavisam nelielu diplomātisko korpusu, kurš arī, cik jūtams, nav sevišķi uzdevumu augstumos, nespējam stāvēt pretī briesmīgajai krievu propagandas mašīnai. Nespējam un tuvākajā laikā, protams, nespēsim. Bet tas nenozīmē, ka šie jautājumi nav jārisina. Un veltīgi ir pārmetumi mums, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijai. Es atkārtoju vēlreiz — šajos sarežģītajos laikos, kad Krievija patiešām izrāda aktivitātes, nobriedusi šīm aktivitātēm...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

P.Tabūns.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcija.

L.Stašs

(TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs atkal pa velti tērējam laiku, velti nositam laiku, velti tērējam savus nervus. Cik reizes jau nav cilāts jautājums — okupācija, deokupācija, un tā tālāk, un tā tālāk. Te var runāt stundām ilgi, dienām ilgi, un galu galā rezultāts būs viens un tas pats. Ja mēs šodien runājam te no tribīnes, Čerāna kungs un citi, ka mums ir vajadzīgs šis lēmums, vajadzīga okupācijas deklarācija, lai likvidētu okupācijas sekas. Es domāju, ka okupācijas sekas mēs varam likvidēt tā vai otrādi. Tā ir mūsu pašu darīšana. Mums nav jāpieņem nekādas deklarācijas. Mums ir vienkārši jālikvidē, kā mēs saucam, okupācijas sekas. Un kas tas ir? Tas ir vienkārši nabadzība, trūkums caurspīdībā mūsu darbā un nemākulība. Vairāk nekas. Ja mēs to visu varam panākt un tautsaimniecību nostādīt normālā stāvoklī, arī seku tādu nebūs kā tādu. Tā ka tā ir vienkārši kaut kāda spekulācija. Vairāk nekas. Un tagad arī Čerāna kungs nosauca, ja mēs nepieņemam šo lēmumu, nav okupācijas deklarācijas, tas tikai kurina naidu starp tautām. Taisni otrādi! Mēs taču šodien ar šitām visām runām un visu to tālāko, mēs taisni kurinām to naidu. Mēs kurinām to naidu, starpnacionālo naidu, un gribam pieņemt deklarāciju, pieņemt lēmumu, ka krievs ir okupants, un tā tālāk, un tā tālāk, kaut gan juridiski tas tā nav. Un es negribu to tālāk skaidrot. Mums ir jāsadzīvo tikpat ar Krieviju, tikpat ar Vāciju, vai viņi bija fašisti, vai viņi bija komunisti, un tā tālāk. Priekš kam tas mums viss vajadzīgs. Tagad mēs runājam — okupācijas sekas, ir partijas funkcionāri pie varas. Nu labi, partijas funkcionāri, bijušie komunisti, sarkanie baroni un tā tālāk šodien ir pie varas. Nu ir viena daļa. Un tanī pašā laikā, ja mēs runājam par okupāciju arī no Vācijas puses, tad mēs soļojam kopā, mūsu nacionāļi — patrioti soļo kopā ar tiem pašiem leģionāriem pa Rīgas ielām. Un kas tad? Kā tad tas izklausās? Bet atkal, ja mēs runājam par to, ka funkcionāri, partijas funkcionāri ir pie varas, nu tad viņus taču ievēlēja tauta. Mēs tiešām visādi — gan funkcionāri, gan sarkanie baroni, un tā tālāk. Var visādi nosaukt. Bet mēs esam ievēlēti, un lūdzu, mēs te kaut ko darām. Un nevar viens otram pārmest, ka viņš ir funkcionārs un ir pie varas. Tagad mēs runājam, ka Pilsonības likums nav jāpārskata. To saka "Tēvzemei un Brīvībai". Kāpēc nav jāpārskata? Ja ir vajadzīgs, var pārskatīt, un ir vajadzīgs to pārskatīt. Un nedrīkst būt tāda diskriminācija, kāda tā šodien pastāv starp nācijām. Nedrīkst tāda būt. Un tāpēc es uzskatu, ka mēs šodien par velti runājam, par velti to visu laiku tērējam, un nav mums jāpieņem nekāda rezolūcija, ne lēmums un jāizbeidz šitās lietas vienreiz par visām reizēm. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Dažu iesniedzēju garās runas man tikai pārliecina, ka viņi grib novilkt laiku, lai mēs šodien nestrādātu pie Valodas likuma pieņemšanas.

Tagad jautājums par blēņām. Jā, dažas blēņas, kā te daži izteicās. Es esmu parakstījis 1988.gadā pieņemto LNNK padomes lēmumu par Latvijas valsts neatkarības pilnīgu atjaunošanu. Vadīju šo sapulci un parakstīju, un lepojos ar to. Varbūt kādam te tas liekas, ka tās ir blēņas. Citas blēņas. Mūsu iesniegums par 16.marta atzīšanu kā atceres dienu. Tās arī jūs saucat par blēņām, cienītie "zīgeristieši". Jums tas ir vienkārši izdevīgi laikam. Darbs pie Baltās grāmatas, tas arī jums skaitās blēņas. Nu nāciet, strādājiet kopā! Varbūt izdarīsim ātrāk. Līdz šim es jūs tur nevienu neesmu redzējis. Tāpat darbs pie Kriminālkodeksa. Nezin kāpēc man vajadzēja iestrādāt 65.2 pantu par pretvalstisku darbību. Nevienam citam tas neienāca prātā. Arī no Juridiskās komisijas. Tā ka es saprotu, ka šo tribīni kādam ir ļoti patīkami izmantot, lai šajā brīdī parādītu sevi kā vismilzīgāko patriotu, bet patriots sevi parāda darbā. Dokumentu uzrakstīšana nav vienīgais darbs. Un pie tam pārmetums, ka es neesmu lasījis, acīmredzot runātājs nav klausījies. Es atkārtoju — 2.punkts ir nepilnīgs. Mēs nevaram prasīt Hāgas tiesai, lai viņi izvērtē mūsu parlamenta pieņemtu dokumentu. Tā ir juridiska muļķība, aplamība. Un tāpēc šāds teikums ir jāmaina. Vai tiešām jūs to nesaprotat? Paldies!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Tā kā pienācis laiks pārtraukumam, tad priekšvēlēšanu aģitāciju turpināsim pēc pārtraukuma. Pārtraukums līdz 11.00.

Ir paziņojums Bišera kungam un pēc tam Vidiņa kunga. Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Komisijas sēde notiks šinī pārtraukumā Juridiskās komisijas telpās 4.stāvā.

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Cilvēktiesību komisijas sēde notiks 12.30 Cilvēktiesību komisijas telpās. Esiet tik laipni un atnāciet!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Kolēģi! Pārtraukums beidzies. Turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Runās Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nedaudz gribēju vērst frakcijas "Latvijai" uzmanību uz to, ka 5.Saeimā frakcija "Tēvzemei un Brīvībai" bija iesniegusi analoģisku dokumentu par Latvijas okupāciju, un tādēļ es lūgtu tomēr nemaldināt radioklausītājus un neuzvelt uz mums to, ko mēs neesam pelnījuši. Un, pateicoties jums, frakcijai "Latvijai", mūsu alternatīvais projekts par Latvijas okupāciju tapa izgāzts, un, pēc manie uzskatiem, tur bija ļoti svarīga lieta, respektīvi, mēs bijām ielikuši par nepilsoņu repatriācijas iespējām atpakaļ uz etnisko dzimteni jeb viņu tālāko emigrāciju uz Jaltas konferences dalībvalstīm. Un es domāju, ja tas būtu bijis pieņemts, Saeima būtu pieņēmusi, kad šī saspringtā situācija varbūt nebūtu tik saspringta pašreiz, kāda tā ir. Tas ir pirmais.

Otrais, ko es gribēju atgādināt frakcijai "Latvijai", viņas bijušā biedra un par nožēlu nelaiķa Dunkera izteicienu, kas zīmējās tieši uz jums, ka viņš runāja par cilvēkiem, ar kuriem ir vērts diskutēt, kuri ir diskusijas cienīgi, un apzīmēja jūs ar to, ka jūs neesat diskusijas cienīgi vispār. Un es domāju, ka mums bieži vajadzētu šo lietu atcerēties, Dunkera izteicienu, jo es viņam pilnīgi piekrītu tādā ziņā, kad varbūt jūs neesat tiešām diskusijas vērti.

Un pēdējais, ko es gribēju teikt, tas ir par cienītā profesora Rubina uzbrukumiem man un Jurdžam, kad mēs esam balsojuši pret viņu komandējumu uz Lietuvu. Es no šīs augstās tribīnes ar pilnu atbildības sajūtu varu pateikt, ka es arī to darīšu turpmāk, jo, profesor Rubin, man nav skaidrs, kā padomju laikā jūs kā jauns profesors varējāt ar ģimeni izbraukāt Amerikas Savienotās Valstis, Japānu, kad man kā galvenam ārstam nedeva vīzu pat izbraukt uz tā saucamām tautas demokrātijas valstīm. Un es ļoti labi zinu, kādā veidā, un man liekas, ka pārējie deputāti zina, kādā veidā šīs vīzas varēja dabūt cilvēki, lai varētu izbraukt ar ģimenēm no Padomju savienības. Un tāpat es vienmēr balsošu pret to, lai uz ārzemēm taptu komandēta bijušā ideoloģiskā sekretāra uzticības persona, par to es arī vienmēr balsošu pret.

Un pēdējais, augsti godātais Rubina kungs, dzirdot no saviem partijas kolēģiem par jūsu uzvedību pēdējā komandējumā Briselē, es vispār ieteiktu Prezidijam turpmāk jūsu komandējumus neapstiprināt, tāpat kā profesora Kalnbērza, ko es jau kādreiz teicu no šīs tribīnes, kad viņi principā grauj Latvijas tēlu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

J.Jurkāns

(TSP). Godātie kolēģi! Cik es zinu, pasaules vēsturē ir viens veiksmīgs deokupācijas jeb okupācijas seku likvidēšanas piemērs, tas ir aprakstīts Vecajā derībā, bet, lai šādu, teiksim, procesu izvestu dzīvē, realizētu, ir vajadzīgas trīs lietas, ir vajadzīgs vispirms Mozus, ir vajadzīgi 40 gadi un ir vajadzīgs tuksnesis. Mums nav ne pirmā, ne otrā, ne trešā. Protams, ja lietas ies tādā veidā, kādas tās attīstās šodien, Latviju var pārvērst par vienu tuksnesi, bet es nedomāju, ka tas būtu mūsu uzdevums. Vēl ir tāda, teiksim, mana pārliecība, nevar deokupēt tas, kas pats ir piedalījies okupācijas procesā, nevar deokupēt tie cilvēki, kas būtībā ir okupācijas režīma upuri, mēs, izņemot varbūt nedaudz šeit cilvēkus, kas nav dzīvojuši Padomju savienībā, tādi esam, mēs gājām padomju skolās, mēs gājām, tie, kas gāja padomju augstākās mācību iestādēs, un mēs esam būtībā, piedodiet, padomju cilvēki, un tas, ka mēs nomainījām vienu valsts iekārtu ar otru, it kā demokrātisku, tas nepataisa mūs citādus, daudz citādus, jo būtībā mūsos ir ielikts tas. Un tas, ka mēs esam tik nepopulāri tautā, tik lielā mērā, parlaments kā tāds, valdība, tas liecina par to, ka mēs nevaram daudz ko izdarīt tieši šajā laukā.

Šodien ļoti daudzi runāja par mūsu tēlu pasaulē. Es gribu jums nocitēt vienu lietu. Šodien avīzē poļu ievērojamais politiķis un šodien galvenais redaktors "Gazeta Wiborcza" raksta tā, ka viņi, tiekoties ar mūsu politiķiem, viņiem kāds ir jautājis arī par Latvijā dzīvojošo poļu naturalizācijas problēmu, un viņš saka tā: Tā ir ļoti nopietna problēma tieši Latvijas tēla veidošanai Polijā. To atrisinot, tiktu izdarīts ļoti labs žests, tas būtu kā simbols. Saka, viss ko jūsu valsts ienaidnieki raksta pasaules presē, ir meli, cik zinu, Latvijas poļu kopiena nekad nav bijusi pret šīs valsts suverenitāti. Redziet, te viens cilvēks runā, kā veido vienu tēlu. Jūs domājat, ka jūs pieņemsiet kaut kādus dokumentus jeb lēmumus, jeb likumus par deokupāciju, — tas neveido tēlu. Latvijas tēls pasaulē esam mēs paši. Kāpēc jūs domājat, kolēģi, ka, ja mēs esam tik nepopulāri tautā, deputāti, ja būtībā tie procesi, kas tiek atspoguļoti šodien mūsu vietējā presē, ir tik nepopulāri un tik dzelteni, tik pilni negatīvisma, kāpēc tad jūs domājat, ka nu pasaule pēkšņi viena vai otra dokumenta rezultātā pēkšņi sāks uz mums skatīties labāk, sāks mūs vairāk cienīt? Tā tas nenotiek. Tāpēc es domāju, ka padomāsim par to, ka mūsu tēls esam mēs paši. Piedodiet! Paldies!

Sēdes vadītājs

. Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre

(TKL). Cienījamie deputāti! Es ļoti īsi tikai gribu pateikt to, ka ļoti nepatīkami, ka Vidiņa kungs no "Tēvzemei un Brīvībai" dezinformēja šo auditoriju un arī radioklausītājus, ka "Latvijai" 5. Saeimā neesot balsojuši par okupācijas deklarāciju. Tautas kustība "Latvijai" 5.Saeimā nebija, tie ir absolūti, jāsaka, apzināti murgi un arī viss pārējais. Vienīgi var secināt to, ka viņš te Dunkera vārdus citēja un it kā ar gariem sarunājās, nu tad jāsaka īsi un skaidri, ka labāk nekāpt tribīnē, jo acīmredzot viņam vecums, kā saka, nenāk tikai viens, reizēm nojūk arī tā doma, ko viņš gribēja teikt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Par kāpšanu tribīnē jums taisnība. Es jūsu vietā tāpat rīkotos. Imants Liepa, frakcija "Latvijai".

I.Liepa

(TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šodien mēs visi ļoti uzskatāmi un pārliecinoši guvām vienu mācību. Mācību par to, kāda situācija ir izveidojusies mūsu Dievzemītē Latvijā. Un es šajā mācībā saskatu divas krasas īpašības. Un pirmā īpašība, tā ir tā, izteikta sašķeltība. Cilvēki, ikdienā gudri, prātīgi, loģiski domājoši, ir sadzīti aizgaldos, varam saukt arī tos par ordeņiem, kā to darīja agrākos laikos, vai par partijām, kā to saka tagad. Un ārkārtīgi viegli šo sašķeltības dzirksti, savstarpējo naidu ir uzkurināt, tur nav jābūt psiholoģiski ļoti gudram cilvēkam, lai šo tehnoloģiju palaistu darbā. Un tā tehnoloģija šodien ir palaista darbā, un mēs to ļoti labi redzam tās sekas. Elementāra lieta, okupācija ir bijusi, un tur neviens nešaubās, un neviens neapšauba, bet, lūk, šeit uz šīs sašķeltības fona parādās it kā greizsirdība, lūk, kuri deputāti un no kurām partijām ir bijuši tie, kas iedrošinājušies pasaulei atkal kārtējo reizi atgādināt šo aizmirsto faktu vai pasaulē noklusēto faktu. Un kas tas ir? Es saskatu šeit otro īpašību, proti, tā ir glupība. Liela, liela glupība, un vienlaicīgi tās ir arī okupācijas sekas, neapšaubāmi. Lūk, piemēri par šādu glupību.

Mēs šodien šeit no tribīnes viens otrs esam apšaubījuši, ne tikai atsevišķu cilvēku, bet atsevišķu, teiksim, partiju godprātību, viņu uzticību mūsu valsts neatkarības idejai. Esam nogānījuši, lūk, ka tur tādi un tādi deputāti ir tādā un tādā komisijā un ka mēs nedrīkstam viņiem uzticēties. Un vēl jo vairāk — 4.marts, kas izraisīja tik ļoti saspringtu situāciju šodien valstī, tas ir vairāk vai mazāk glupības rezultāts. Un es domāju, ka Rīgas Domes rīcību toreiz var uzskatīt par glupības etalonu jeb mērvienību, ja toreiz Bērziņa kungs būtu pārtraucis sēdi un izgājis ārā, un pateicis — nāciet desmit cilvēki aprunāties ar Rīgas Domi, bet pārējie atbrīvojiet braucamo daļu, tad nebūtu bijis šis te sindroms, kas ir tagad iestājies, un nebūtu bijusi iespēja kādai citai valstij gudri izmantot šo te pielaisto glupību. Es neticu, kad pirms tam apzināti kāda valsts būtu organizējusi tādu sīkumu kā šeit mītiņu pie Domes, bet tas notika, un šīs glupības rezultātā veikli un saprātīgi tas tika izmantots.

Un kā glupības piemēru es gribētu minēt to, ka mēs noliedzam to cilvēku ieguldījumu, kuri neatkarības rītausmā iestājās par Latvijas neatkarību, kuriem toreiz bija ko zaudēt un kuri toreiz riskēja un tomēr nostājās Latvijas neatkarības pusē, un mēs visi bijām ārkārtīgi priecīgi par to, bet šodien bez individuāla izvērtējuma viens otrs iedrošinās mest šiem cilvēkiem dubļus virsū un saukt par bijušajiem un tā tālāk. Šeit vispārinājums neder, šeit ir jābūt individuālai pieejai, un, ja tādas nav, tas ir atkal glupības vai īpaši veiktas akcijas rezultāts.

Un, ja te nāk cilvēki un viņiem pietrūkst argumentācijas, tad ievērojiet, cienījamie kolēģi, ka šoreiz kā citās reizēs tūlīt tiek pieminēts Zīgerists un vēl kaut kas tālāk un tā tālāk. Par ko tad mēs šodien strīdamies, par tādu vai citādu tekstu. Lielākā daļa mēs esam pārliecināti, kādam tekstam ir jābūt, un, ja ir iespēja uzlabot, kādēļ atteikties no šīs uzlabošanas, cik mēs zaudēsim — pāris nedēļas, mēnesi, pasaules priekšā un mūžības priekšā tas ir sīkums. Nu lai iet, uzlabosim to tekstu! Kāda nozīme ir tekstam, nozīme ir, lai tas būtu iespējami labs un kvalitatīvs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Andris Rubins — otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es vēlvienreiz gribu teikt, ka es atbalstu šo Saeimas lēmuma projektu un aicinu visus balsot par to. Un Ministru kabinetam tas ir jāsagatavo un jāvirza tālāk, kā te ir pieprasīts Saeimas lēmuma projektā.

Es gribu teikt arī dažus vārdus, par cik man kā deputātam... es dzirdēju attiecībā par saviem... Vidiņa izteicienus... Es gribu informēt visus, ka pirmo reizi es esmu bijis ārvalstīs Bulgārijā 1985. gadā un 1988. gadā pirmo reizi Itālijā, un pateicoties Latvijas—Amerikas ārstu prezidentam Paulim Grūbem 1989. gadā... viņš apmaksāja mūsu ģimenes braucienu uz Ameriku. Vidiņš, tas ir spilgts "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis. Viņš ir melis, dezinformators un, kā rakstīja avīzes, ir sadarbojies ar Valsts drošības komiteju. Es varu teikt visiem Saeimā un visiem Latvijā — ja kāds grib redzēt alkohola seku rezultātu, paskataties uz Vidiņu.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi, es būtu tiesīgs un man pat aizrāda... izteikt aizrādījumu, bet kolēģi... jūs taču zināt, ka tas ir veltīgi... Leopolds Ozoliņš — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir cilvēks, kas ir visvairāk vainīgs šī jautājuma novilcināšanā un šāda dokumenta neuzrādīšanā jums jau pirms gada. Un kā tas gadījās, es gribu mazliet attaisnot sevi un lūgt jums piedošanu un nobalsot par šo dokumentu vismaz pašreiz.

1996. gada 24. septembrī okupācijas terora upuru atbalsta domes līdzpriekšsēdētāji Gundars Valdmanis, Oļģerts Dzenītis un Leopolds Ozoliņš nosūtīja vēstuli valsts prezidentam Guntim Ulmanim, kurā min, ka jūsu attieksme pret deklarāciju būtībā ir negatīva, jo to atzinīgi uztvēra Krievijas televīzijas ziņu veidotāji. Tālāk mēs rakstām, ka Krievijai kā PSRS, kas izraisīja latviešu tautas nacionālo katastrofu, tiešajai mantiniecei šāda deklarācija nekad nebūs pieņemama. Nu tālāk prezidents raksta arī, ka viņam nav skaidrs, kāda tā deklarācija, kāpēc ir pieņemta, mēs minam arī to un mēs rakstām par to, ka vajadzētu tomēr vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību, un prezidents mums atbildēja... Vēstule gan ir datēta 1996. gadā 24. decembrī, bet man vēstuli izsniedza tikai 1997. gada beigās. Neatlaidīgi es zvanīju es prezidenta kanceleju, un tad padomnieks ir aizbraucis, kas atbild par ārlietām, tad viņš ir komandējumā, tad vēstule drīz būs gatava, tad to gatavo, tad tā nav saskaņota ar prezidentu, un beidzot es saņēmu šo vēstuli, gan pēc gada, lai gan vēstule bija datēta ar 1996. gada 24. decembri, kurā prezidents raksta: es pilnībā piekrītu, ka kādas neatkarīgas valsts okuopācija un okupantu izraisītais genocīds ir starptautiski jautājumi, taču vēlos precizēt, tie ir starptautisko tiesību jautājumi... iekavās... Augsti godātajiem Saeimas deputātiem es kā pašsaprotamu lietu neminēšu to, ka tie ir arī starptautiskās politikas jautājumi. Līdz ar to tie ir pilnībā valdības kompetencē ar Saeimas mandātu. Pašreiz mēs lūdzam šo Saeimas mandātu no jums. Tālāk Guntis Ulmanis raksta: Saeimas kompetencē ir sniegt valdībai uzdevumu — iesniegt kādu prasību Hāgas starptautiskajā tiesā, un valdība tad nozīmēs atbildīgo institūciju vai ministriju.

Tālāk prezidents raksta: esmu paudis savu izpratni par vēsturisko notikumu un netaisnības vērtējumu. Un tas ir starptautiskajā politikā novērtēts. Esmu gatavs visā apjomā pildīt doto zvērestu savu Satversmē paredzēto pilnvaru ietvaros. Un es esmu pārliecināts, raksta prezidents, ka Saeimas deputātu personā man ir vislabākie sabiedrotie manā darbā gan kā domu biedri, gan kā droši un uzticami Latvijas tautas interešu pārstāvji. Tie ir cilvēki, uz kuru gaišajiem prātiem, skaidro izpratni par Latvijas tautas nākotni, augsto morāles izturētību un uzupurēšanos spēju valsts un tautas labā es vienmēr paļaujos visvairāk. Šīs ir tās nepārvērtējamās īpašības, kuras jums novēlu šajā garīga miera pilnajā Ziemassvētku laikā, lai tās vienmēr ir jūsu spēka avots arī nākamajā gadā, līdzīgi tam, kā Dievs tas kungs ir mūsu visu stiprā pils.

Cienījamie kolēģi! Ja šoreiz šis solis tomēr ir sperts, neskatoties uz to, kā tas tika vilcināts, par ko es jums jau stāstīju, un arī man pietrūka spēka un varēšanas, jo es esmu arī tikai viens no jums, no simtiem, jo varbūt es domāju par to, ka nevajadzētu lauku zemi pārdot nepilsoņiem vai ārzemniekiem bez ierobežojumiem par sertifikātiem, es domāju par to, ka tautu pašreiz aplaupa civiltiesiskā obligātā transporta apdrošināšana, es domāju par to, ka zemes nodoklis ir par lielu, ja to paceļ desmit, divdesmit un četrdesmit reizes tiem cilvēkiem, kam nupat zeme ir denacionalizēta un īpašumi atdoti pēc 50 gadu okupācijas laika. Un iznāca tā, ka atkārtoti un atkārtoti, neatlaidīgi prasot, tomēr šo vēstuli es saņēmu 1997. gada beigās. Un kad parādījās šis teksts, par ko mēs šodien spriežam, es ar gandarījumu to parakstīju, jo liela daļa ir arī jāuzņemās vainas man, ka es nevarēju ātrāk uzrakstīt un parakstīt šādu dokumentu.

Tāpēc es ļoti lūdzu jūs, kolēģi, šodien labosim tās kļūdas, ko mēs esam izdarījuši šajā jau divarpus gadu laikā, kopš mēs esam Saeimas deputāti, un šodien nobalsosim par šo deklarāciju... par lēmuma projektu, kas attiecas uz šo deklarāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es jau iepriekš paziņoju un pašreiz gribu jums paziņot, ka es uzskatu, ka okupācija Latvijā nebija. Un tāpēc... (Troksnis zālē.) ... tāpēc es gribu to pamatot. Pie varas visu laiku bija tikai nacionālie kadri. Radio mums strādāja, Tabūna kungs... (No zāles: "Nacionālie kadri!") Visu laiku mūsu ministri arī bija nacionālie kadri. Šeit nebija bezdarbs. Visu laiku strādāja nacionālās skolas. Visu laiku šeit Latvijā latvieši varēja saņemt augstāko izglītību latviešu valodā. Šajā lēmuma projektā ir ielikta ļoti interesanta doma — griezties starptautiskajā tiesā. Un ja tiešām tāda griešanās notiks, tieši starptautiskā tiesa paziņos mums šeit mūsu Saeimai par to, par ko es tikko paziņoju, ka okupācijas nebija. Un tā būs. Tāpēc es lūdzu nepieņemt šo lēmuma projektu. Bet Vidiņa kungs kādreiz bija galvenais ārsts...

Sēdes vadītājs

. Jānis Jurkāns — otro reizi.

J.Jurkāns

(TSP). Godātie kolēģi! Piedodiet, ka es runāju otro reizi. Bet es gribu runāt vēlreiz par Latvijas tēlu. Mēs šodien ļoti daudz laika veltām šai problēmai, bet mēs šodien nerunājam varbūt par to notikumu, kas notika naktī. Jūs ziniet, ka šonakt sinagogā bija ļoti liels sprādziens. Un iedomājieties pasaules presi... iedomājieties, kāds tas ir atkal kārtējais trieciens mūsu tēlam pasaulē. Mēs šeit par to nerunājam. Vai jums neliekas, ka mums... Ja mēs nopietni runājam par šo Latvijas tēlu pasaulē, varbūt pieņemsim šodien kādu dokumentu, kas nosoda šādas akcijas. Es atkārtoju tiem, kas nedzirdēja. Šonakt Rīgas sinagogā notika ļoti liels sprādziens. Es jūs aicinu pieņemt kādu dokumentu, kas to nosoda, kas varbūt kaut kādā veidā mīkstinās... Tā būs mūsu politiķu, deputātu attieksme pret šo ļoti kaunpilno aktu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Dzintars Ābiķis, frakcija "Latvijas ceļš".

Dz.Ābiķis

(LC). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es jūs ļoti, ļoti lūdzu — nu nerunāsim visu dienu par visu ko, jo pats tas dokuments... Nu katram saprātīgi domājošam ir skaidrs, ka ir samērā bezvērtīgs. Nu nerunāsim par visu ko, nelamāsim viens otru, nerunāsim par pavisam citām lietām. Mums šodien priekšā ir nopietni likumprojekti. Man tiešām ir tāda sajūta, es pieļauju iespēju, ka sociālisti, varbūt saskaņieši negrib, lai kādu likumprojektu, iespējams, Valodu likumprojektu, izskatītu šodien, bet man izskatās, ka te ir ļoti daudz tādu. Nu pārtrauksim vienreiz šīs muļķīgās debates. Es ļoti atvainojos, ka es tā teicu, jo deputāts, protams, ir tiesīgs runāt visu ko.

Sēdes vadītājs

. Ģirts Kristovskis, frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.Kristovskis

(LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Varbūt daudzi ir ievērojuši, es daudzkārt esmu norādījis uz to, ka mūsu drošības iestādes, drošības sistēma parasti nokavē un nespēj apsteigt dažādus pretvalstiskus pasākumus, provokācijas. Un līdz ar to mēs sastopamies ar to, ka paliekam aizmugurē visiem notikumiem, kādi tie ir. Šodien šeit jau faktiski šī saruna ir pārvērtusies tikai par tādiem savstarpējiem apvainojumiem. Un mēs redzam to, ka labi mērķi, labi nodomi ar sliktu kvalitatīvo izpildījumu diemžēl nav atbalstāmi, un tāpēc, lai arī kāda būtu mana attieksme pret valsts drošības sistēmu un tās spēju, es nevaru šādu dokumentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Godātie kolēģi! Valdmani, jūs divreiz jau runājāt, un rullis trešo reizi neļauj runāt.... Paldies Dievam, ka rullī ir tāda norma ierakstīta... Tādēļ, godātie kolēģi, pirms balsošanas par lēmuma projektu izskatīsim frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" iesniegto priekšlikumu — nodot Juridiskajai komisijai lēmuma projektu juridiskai precizēšanai. (Valdmanis no zāles runā....) Valdmaņa kungs, debates ir beigušās, ejiet atpakaļ uz vietu...

Tātad, godātie kolēģi, izskatām frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" iesniegumu par lēmuma projekta nodošanu Juridiskajai komisijai juridiskai precizēšanai. Ja tas tiks pieņemts, tad balsošana par lēmuma projektu šajā jautājumā atkritīs. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iesniegto priekšlikumu — nodot lēmuma projektu Juridiskajai komisijai lēmuma precizēšanai! Balsojam šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 11, atturas — nav. Lēmums pieņemts. (No zāles: "Līdz kuram jāizskata?")

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"" . Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sameklēt dokumentu ar numuru 3884b, kas vakar tika izdalīts deputātiem un uz galdiem nolikts. Lūdzu, sameklējiet. Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)". Priekšlikumi, kurus ir apkopojusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija otrajam lasījumam. Vai kolēģi ir sameklējuši dokumentu? (No zāles: "Ir!") Tātad uzsākam izskatīt saņemtos priekšlikumus secībā, kādā tie ir iesniegti un kādā tie ir sakārtoti šajā dokumentā.

1. ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrējevas priekšlikums, kurš ierosina papildināt likuma 22.panta 11.punktu, nosakot, ka šā punkta piemērošanai nepieciešams noteikt Ministru kabineta kārtību, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols.

2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols.

3. ir Roberta Jurdža priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols.

4. ir deputāta Ābeles priekšlikums, kas arī ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt komisijas atzinumam par deputāta Ābeles priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

5. ir deputāta Ābeles priekšlikums, kurš nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo deputāta Ābeles priekšlikumu. Pieņemts.

M.Vītols.

6. ir deputātu Straumes un Dilbas priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par šo priekšlikumu. Runās deputāts Leonards Tenis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Tenis

(DPS). Augsti godātie kolēģi! Es gribu runāt par šo priekšlikumu un pirms tam uzreiz teikt, kolēģi, ka jāsaprot, ka šis balsojums ir ļoti svarīgs, un, nobalsojot par šo priekšlikumu, mēs atklāti lobēsim importa cigarešu ievešanu Latvijā. Es gribu runāt vēl par to, ka atklāts lobisms importam ir noticis arī mūsu kaimiņu republikās. Un pie kā tas ir novedis Igaunijā un Lietuvā? "Philipmoris" ir nopircis vienīgās tabakas fabrikas šajās valstīs un tādā veidā ir noraidījis vienīgo konkurentu šajās valstīs. Tagad, bez šaubām, arī pazaudēja darbavietas tie cilvēki, kuri strādāja šajos uzņēmumos. Viņi tos privatizēja un likvidēja. Es negribu, lai arī mūsu valstī vienīgajās nedaudzajās ražotnēs, kas ir, notiktu tas pats.

Es vēl gribu runāt par to, ka ievedmuita uz šodienu ir apmēram 3 santīmi. Ņemot vērā vidējo. Zinot to, ka Latvijā ir apmēram puse importēto cigarešu un puse ir ražoto uz vietas, var secināt to, ka ievedmuita ir puse no patēriņa, kas ir cigaretēm Latvijā. Līdz ar to es gribu arī atzīmēt, ka, zinot informāciju, ka padomes priekšsēdētājs, akcizēto preču padomes priekšsēdētājs... akcizētās markas tiek izplatītas 140 miljonu lielumā, tas ir, gabalos. Un, ja tā ir puse no tā, ko sastāda imports, tie ir apmēram 60 miljoni. Tagad, pareizinot tos uz 3 santīmiem, mēs varam redzēt, ka, samazinot ievedmuitu 15 reizes, cik zaudē valsts budžets.

Es domāju, ka arī tādēļ mēs nedrīkstam pieļaut šo grozījumu. Tāpēc es lūdzu kolēģi, vēlreiz ņemt vērā to, ka klaji lobējot importu, mēs varam sagraut arī vietējo ražošanu, kas mums ir. Tādā veidā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es ļoti ceru, ka es tuvākajā laikā arī saņemšu vārdu runāšanai par Kārtības ruļļa pārkāpumiem, ko pieļāva Saeimas priekšsēdētājs Čepāņa kungs, nedodams man vārdu par "Tēvzemei un Brīvībai" priekšlikuma izskatīšanu. Bet šajā brīdī es gribu konkrēti iebilst pret šo priekšlikumu, kas ir jau nākamajā likumprojektā, un tas ir deputātu Straumes un Dilbas priekšlikums — 15 reizes samazināt ievedmuitu cigaretēm. Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir absolūti absurds, ka tas tiešā veidā ir kaitniecisks gan Latvijas ekonomikai, gan arī mūsu cilvēku veselībai, tāpēc šis priekšlikums ir noraidāms. Es aicinu deputātus šo priekšlikumu noraidīt! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie deputāti! Es arī lūdzu šo priekšlikumu noraidīt, jo te skaidri atkal "āža kāja " lien no maisa laukā. Iznīcināt vietējo rūpniecību un pārdoties ārzemniekiem. Balsojiet, lūdzu, latviski domājošie deputāti pret!

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es izmantošu to iespēju, ka zālē ir arī iekšlietu ministrs. Jau toreiz, kad runājam par alkoholu, galvenais pamatojums, kāpēc nevar ierobežot alkohola tirdzniecību, bija tas, ka policija nespēšot izķert kontrabandistus un policija nespēšot kandžas tecinātājus aizturēt un slēgt visas tā saucamās "točkas", kurās tirgo nelegālu alkoholu. Man tas likās nepieņemami un pazemojoši mūsu Iekšlietu ministrijai. Tagad ir atkal. Mēs pazemināsim ievedmuitu tabakai tāpēc, lai likvidētu kontrabandu. Vai mūsu valsts nesāk iet kaut kādu absurda ceļu, un vai mēs visu laiku nepazemojam mūsu iekšlietu sistēmu, parādot, ka iekšlietu sistēmas darbinieki ir vieni korumpēti kukuļņēmēji, kuri visu laiku atbalsta kontrabandu? Vai mēs pašlaik nedarām kaut ko pilnīgi pretēju tam, lai parādītu, ka Latvija ir tiesiska valsts, valsts, kurā valda likums un kura var cīnīties ar noziedzīgām struktūrām? Šāds aicinājums par ievedmuitas samazināšanu, sakot, ka tad brīvāk tirgos cigaretes un tamlīdzīgi, manuprāt, ir pilnīgā pretrunā ar to, ka mēs runājam par izglītību, par jaunatnes audzināšanu, par veselību, par ārstniecību un visām citām lietām. Man liekas, ka neviens šeit zālē nešaubās, ka alkohols un tabaka ir sava veida narkotika, kura ir brīvi pieejama jau tāpat, man liekas, par daudz Latvijā. Un, ja mēs gribam kalpot kādām struktūrām un teikt, ka tā būs labāk Latvijas dzīvei, tad, lūdzu, padomājiet mazliet par tiem jauniešiem, kuri jau šodien ir nodzērušies un nopīpējušies. Es domāju, ka partijām vajadzētu savas partiju kases piepildīt ar citiem līdzekļiem, nevis uz tabakas un alkohola rēķina.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Priekšvēlēšanas, bez šaubām, ir tuvu, bet es jūs visus aicinu vienu reizi šajā laikā tomēr pieņemt kādu pilsonisku lēmumu, nevis pakļauties viena vai otra lobisma ietekmei. Šis priekšlikums nav nekas cits kā klajš tabakas importa lobijs Latvijā. Mēs jau esam vienreiz samazinājuši tabakas ievedmuitu 1000 gabaliem cigarešu no 2,5 latiem uz 1,5, un tas notika pavisam nesen. Tagad mēs pavisam smieklīgi pamazinām tabakas ievedmuitu līdz 10 santīmiem, mēs pamazinām 15 reizes tabakas ievedmuitu tikai tādēļ, ka kādam ir interesanti no tā, es nevaru saprast savādāk, aizstāvēt kādas vienas vai otras importa tabakas kompānijas intereses, un es nezinu par kādu cenu.

Katrā ziņā nav pasaulē atrasta neviena legāla prece, kas ir ražota šajā gadsimtā, kas būtu prasījusi tik daudz cilvēku dzīvību kā tabaka. Katru gadu miljoniem cilvēku pasaulē mirst no plaušu vēža, kuņģa vēža, katru gadu miljoniem cilvēku saslimst ar aterosklerozi. Un galvenais aterosklerozes iemesls ir tabaka. Es gribu teikt, ka būtiskākais no visiem aterosklerozes iemesliem ir tabaka, un tātad gan insulti, gan infarkti, gan ateroskleroze kāju artērijās un nogrieztās kājas, kas mums katru gadu ir veselām virknēm, ir saistītas ar šo ļaunumu, kas Latvijā joprojām plosās pilnā mērā.

Latvijas Saeima ir tā vieta, lai parādītu pilsonisku attieksmi pret šo jautājumu, parādītu pilsonisku "Nost!" un pateiktu, ka šajā lietā mums jāpieņem mēri, cik stingri vien var būt, Latvijas Saeima tajā laikā iet uz ievedmuitas samazināšanu tabakas izstrādājumiem. Cienījamie kolēģi! Es ļoti, ļoti aicinu jūs šoreiz nepakļauties šim demagoģiskajam priekšlikumam — samazināt ievedmuitu, kurš, teiksim, balstās uz pilnīgi nepamatotu viedokli, ka tādā veidā samazināsies tabakas izstrādājumu kontrabanda, ka samazināsies tabakas preču cenas. Tas galīgi nav tā. Pašreiz šī ievedmuita, šie 1,5 lati uz 1000 cigaretēm, nozīmē apmēram 3 santīmus uz 1 paciņu cigarešu, kas jau tāpat ir pārlieku maz.

Tie cilvēki, kas šeit aicina šādā veidā samazināt ievedmuitu, atsaucas uz to, ka tiks palielināta akcīze. Akcīzes likums, kā jūs redzat, tuvumā nav. Neviens nav redzējis pagaidām, izejot to cauri Ministru kabinetam, tātad Akcīzes nodokļa likums, kas varbūt paaugstinās, es vēlreiz atkārtoju, varbūt paaugstinās akcīzes cenu Latvijā, labākajā gadījumā šeit parādīsies pēc mēnešiem četriem, pieciem. Pa šo laiku tabakas firmas gūs desmitiem tūkstošu latu lielu ienākumu. Un, ja mēs tagad klaji atbalstām šīs tabakas firmas, kuras savā laikā ieguvušas šo diezgan lielo naudu, jautājums — kāpēc mēs to darām? Godātie kolēģi, es aicinu šoreiz visus kā vienu parādīt savu pilsonisko drosmi, savu attieksmi pret šo jautājumu un balsot pret šādu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis, apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Es neesmu smēķētājs, bet es mazliet varētu pastāstīt, kādas bija debates Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kad Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tika šis priekšlikums atbalstīts. Komisijas sēdē piedalījās arī Finansu ministrijas pārstāvji, kuri piekrita šim priekšlikumam, jo tāda situācija ir lielākā daļā Eiropas valstīs, un arī mūsu kaimiņvalstīs, kad pārsvarā valsts gūst ienākumu no akcīzes nodokļa, kurš Skandināvijā ir pat 300 procentiem lielāks nekā vispār tabakas izstrādājumu cena, šī akcīzes maksa. Blakus Igaunijā šī ievedmuita ir nulle, un gribu uzsvērt vēl to, ka jūs redzat šeit, šajā priekšlikumā ir tikai samazināta ievedmuita cigaretēm ar filtru. Diemžēl mūsu vietējie ražotāji lauvas tiesu ražo cigaretes bez filtra. Pārsvarā tādas bezfiltra cigaretes tiek ievestas ļoti maz. Es domāju, ka mediķi saprot, ka ļaunums veselībai galvenokārt ir no šīm cigaretēm, kas ir bez filtra.

Es arī esmu ticies ar... Bija atnākuši pie manis pārstāvji no "House of Prince", un galvenais gan bija šī saruna par šīm tabakas lapām un draudiem, ka varētu atkal parādīties tirgū šīs kontrabandas cigaretes, kuras tiek ražotas Latvijā šeit pagrabos, vienkārši izmantojot "House of Prince" paciņas, bet arī viņi teica, ka "House of Prince" daļu no šīm cigaretēm ar filtru diemžēl ieved no Dānijas un neražo šeit. Pārsvarā viņi ražo, tā ka viņus, viņu ražošanu tas īpaši neietekmē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es smēķēju, un, protams, varu teikt, ka es esmu firmu lobists, jo es ceru, ka tad varbūt būs lētākas cigarešu paciņas tirgū. Bet arī Teņa kungs man neatļaus samelot. Es viņam uzdāvināju vienreiz no Centrāltirgus vienu paciņu, kur "Marlboro" paciņā bija iekšā vispār cigaretes bez uzrakstiem. Iespējams, ka ir vēl arī kaut kādas citas pagrīdes tipogrāfijas vai ražotnes. Nu tas ir cits jautājums — par preces kvalitāti.

Bet ja mēs attīstām cienījamā Apiņa kunga domu, tad es aicinātu noteikti uzlikt lielu muitas ievedmaksu visām mašīnām, jo autoavārijās arī aiziet ļoti daudz cilvēku bojā. Tā ir loģika, ko jūs definējat. Cienījamais Apiņa kungs, mums ir reāli jāsaskaras. Es atceros to anekdotisko gadījumu, kas bija, ja es nekļūdos, ar "Kellogs", kad Šķēles kungam vajadzēja griezties caur Amerikas vēstniecību, ka vajag atļaut ievest speciālo pūdercukuru "Kellogs" ražošanai. Un kopsummā toreiz iedeva, es zinu tādu atļauju. Jo Latvijā tāds pūdercukurs netika ražots. Tāpat kā izbeidzās arī "Kellogs" visa lieta, visas milzīgās mūsu muitas nodevas radīja to, ka Latvijā "Kellogs" nav tirgus, viņam nebija izdevīgi ražot, jo pašizmaksa bija milzīga. Un tā "Kellogs" likvidēja savas ražotnes.

Šinī gadījumā, kad jūs sakāt, ka šis muitas nodokļa samazinājums palielinās darba vietu skaitu, lai noturētu iepriekšējā līmenī, palielinās darba vietu skaitu, piedodiet, ja mēs vedīsim dārgas izejvielas un liksim tās pašas milzīgās akcīzes, tas ir, muitas nodokļus virsū, es nedomāju, ka no tā palielināsies cilvēku pirktspēja. Es saprotu, ka jūs ar pirktspējas spiedienu uz iedzīvotāju gribat panākt, lai cilvēks nesmēķētu. Bet tad tik un tā tas smēķētājs pāries uz sliktākas kvalitātes tabaku. Es pats reāli to zinu. Piedodiet, ja nebūs nauda, smēķēšu tik un tā tālāk. Jūs varēsit man dāvināt bukletus vai grāmatiņas. Tā ir realitāte. Vai to gribam panākt?

Šinī gadījumā es personīgi uzskatu, ka mums vajadzētu atbalstīt šo iniciatīvu. Jā, ir jāizdara tas cits moments, ar ko es arī saskāros Rietumu valstīs. Ir jābūt akcīzei virsū. Lielai akcīzei. Bet arī tas pats ir moments, cienījamie kolēģi deputāti, mēs visi arī paši skrējām "Taksfree" zonā pirkt tās pašas cigaretes, kad braucām ārzemēs. Nu nav tā. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr šinī gadījumā aicinātu atbalstīt šo komisijas iniciatīvu, jo nu es vismaz šinī gadījumā izsaku smēķētāju viedokli. Vismaz pagaidām būs varbūt lētāk un nebūs jāpērk tirgū kontrabandas prece. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leonards Tenis, Demokrātiskā partija "Saimnieks", otro reizi.

L.Tenis

(DPS). Godātie kolēģi! Es atļaušos oponēt Baloža kungam un vērsties pie SIA "Komi" datiem par ievedmuitu Igaunijā, ir 70% no muitas uzrādītās vērtības. Un, ja runājam par kaimiņiem, tad Lietuvai ir 35% no muitā uzrādītās vērtības, tā ka tā gluži nav. Tāpēc es domāju, ka pats būtiskākais... Jā, es piekrītu, ka var regulēt arī citādi — ar akcīzes nodokli. Bet tad tam jāiet kompleksā un skaidri ir jābūt redzamam un zināmam mums šeit visiem. Mēs zinām, ka tagad mēs varam ar šo te balsojumu izmainīt ievedmuitas tarifu. Bet akcīzes nodoklis vēl tikai nākotnē tiks vai nu palielināts vai samazināts. Mēs to nezinām. Un tāpēc, šodien balsojot par šo jautājumu, es ierosinu noraidīt, un kad tas būs kompleksā, kad būs skaidri redzama šī nodokļu politika, kā tas veidosies un kāda būs politika ar tabakas izstrādājumiem Latvijā, tad mēs arī varēsim balsot par to kopumā. Paldies! Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Šeit no tribīnes ir izskanējuši viedokļi par Iekšlietu ministrijas neaktīvo pozīciju cīņā pret kontrabandu, līdz ar to radot šaubas par Iekšlietu ministrijas nevēlēšanos nosargāt ekonomisko jautājumu pamatbūtību, runājot par normālu, atļautu un likumīgu uzņēmējdarbību. Es gribētu pateikt, jau stājoties amatā, mēs Iekšlietu ministrijā izanalizējām šo situāciju un nonācām pie secinājuma. Neskatoties uz to, ka visi jautājumi, kas skar kontrabandu, ir finansu ekonomikas dabas jautājumi, un šie jautājumi pamatā mūsu valstī uzlikti Valsts ieņēmumu dienestam, muitai, Iekšlietu ministrija viennozīmīgi nolēma veltīt maksimālu uzmanību cīņai pret kontrabandu. Uz tā pamata tika reorganizēts Organizētās noziedzības apkarošanas birojs. Šobrīd tas ir Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs. Tā darbības efektivitāte jau, paejot diviem mēnešiem, ir pierādījusies izņemtā alkohola preču skaita apjomos un miljonos latos, kas ir uz robežas, ko šī struktūra ir veikusi. Tās ir atklātās viltotās tipogrāfijas, kas ir radījušas akcizēto preču markas, plus vēl mūsu aktīvi šeit darbojušies darboņi, lai pat grautu citu valstu ekonomisko situāciju. Pie tā strādā Organizētās noziedzības apkarošanas birojs. Tieši pēc Iekšlietu ministrijas iniciatīvas šinī gadā sāka veidoties darba grupa, kas izskatīja jautājumu, vai nevajadzētu izveidot koordinētu darbību cīņā pret kontrabandu. Un es jums varētu pateikt, jā, šis darba ir pabeigts, ir izveidots Kontrabandas apkarošanas centrs, kuru vada pēc finansu ministra, iekšlietu ministra un prokurora kopējā lēmuma šinī amatā iecelts Latvijas valsts kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Lūka kungs. Šajā te koordinācijas centrā darbojas Valsts ieņēmumu dienesta, muitas, finansu policijas, ekonomiskās policijas, organizētās noziedzības un korupcijas novēršanas drošības policijas, robežsardzes un prokuratūras institūciju pārstāvji. Viņu pamatuzdevums ir koordinēt kopējo visu valstu institūciju darbu cīņā pret kontrabandu, runājot par akcīzes precēm un pārtikas produktiem, kas ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem arī mūsu zemniekiem.

Es domāju, ka es pietiekoši plaši izstāstīju to, ko dara Iekšlietu ministrija. Šis kurss ir nemainīgs, un pilnīgi varu apliecināt — kamēr šī problēma pastāvēs, Iekšlietu ministrijas struktūras brālīgi un draudzīgi palīdzēs Finansu ministrijas institūcijām. Jo šīs darbības virziens ir visu mūsu kopējais sāpju punkts, ne tikai Saeimā, valdībā, bet arī policijā un visām pārējām institūcijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Īpaši es griežos pie augsti godājamā Lujāna kunga. Lujāna kungs, jūs atkal neizlasījāt pareizi, par kuru jautājumu mēs šoreiz runājām. Jautājums par ievedmuitu, kas attiecas uz izejvielu ražošanu, ir nākošais jautājums, Lujāna kungs. Mēs šoreiz runājam, šis punkts bija par gatavu cigarešu ievešanu. Es esmu ar mieru, Lujāna kungs, atbalstīt jūsu domu, ka ievedmuitu jebkurai izejvielai, precei, ko ražo Latvijā, ir jāsamazina uz nulli. Es pilnīgi piekrītu jūsu domai. Okei, esmu gatavs nākošajā punktā arī balsot par to, lai ievedmuita visur būtu nulle. Bet šajā punktā, kurā ir teikts, ka mums ir jāieved Latvijā maksimāli daudz cigarešu, tieši tā! Jāatbrīvo jebkura cilvēka rokas, kas vēlas pelnīt uz Latvijas iedzīvotāju dzīvības un veselības rēķina, kas vēlas pelnīt uz tā rēķina, lai citi slimotu ar plaušu vēzi vai slimotu ar aterosklerozi, attiecībā uz šo jautājumu es esmu kategoriski pret. Jūs pilnīgi veltīgi cerat, Lujāna kungs, ka samazināsies ievedmuita vai ka samazināsies cigarešu cenas. Cigarešu cenas lielās tabakas kompānijas nosaka nevis pēc tā, cik te ir lielas ievedmuitas, tarifi vai akcīzes. Tās nosaka pēc citiem kritērijiem, kur ņem vērā ļoti daudzus faktorus — gan iedzīvotāju pirktspēju, gan to, kādas markas šeit atrodas, un visādas citas lietas. Tas ir vesels ekonomisks aprēķins, un cenas nemainās no tā, vai mēs no šīs cenas kaut ko paņemam Latvijā vai ne. Vai mūsu valsts grib paņemt tos 3 santīmus no katras tabakas paciņas vai ne. No tā šīs cigarešu cenas nemainīsies. Mēs vienkārši zaudēsim valsts budžetā zināmu naudu un parādīsim savu destruktīvo attieksmi pret cilvēku veselību, un parādīsim savu attieksmi pret šo jautājumu, ka mums nav stabilas valsts politikas savu iedzīvotāju veselības sardzē. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse — otro reizi.

I.Kreituse

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Es gribēt pateikt paldies iekšlietu ministram par sniegto informāciju un izteikt cerību, ka vairs šeit zālē, spriežot par alkoholu, tabaku vai kādu citu preci, nebūs jāklausās, ka kaut kas ir jāmaina tāpēc, ka mums ir kontrabanda un mēs to nevaram savaldīt. Es ceru, ka deputātiem vairāk tādu šaubu nav, ka tiek viss darīts un tiks izdarīts. Un, ja netiks, tad Čevera kungs atbildēs kā ministrs par to.

Otra lieta. Lujāna kungs, ja mēs izejam no tāda viedokļa, ka ievedīsim pēc iespējas lētāk vienalga ko, lai pēc iespējas vairāk darba vietu, un ka jūs smēķēsiet, un ka jūs ejat pirkt kontrabandu, es domāju, vai jūs nav jāsauc pie atbildības tāpat kā kukuļdevēji un kukuļņēmēji, ja jau jūs godīgi sakāt, ka jūs ejat pirkt kontrabandu tāpēc, ka jums naudiņas pietrūkst, tad varbūt te iestājas jau kāda zināma juridiska atbildība, ko var precizēt tepat pie mūsu juristiem Saeimā. Bet ja jau mēs runājam par visizdevīgāko ražošanas veidu, Lujāna kungs, tad varbūt attaisīsim mums vienu kārtīgu magoņu salmiņu pārstrādāšanas fabriku un vedīsim iekšā tos pa velti, un iegūsim vēl daudz lielākus ienākumus, nekā pārstrādājot tabakas lapas.

Tāpēc es domāju un deputātiem gribu vēlreiz pievērst uzmanību, lai mēs vairs nespriestu par kontrabandu un tādām lietām, bet lai mēs padomātu par to, ko mēs katrs darām un kāpēc. Un Zemnieku savienībai atgādināt, ja es nešaubos, tad 5.Saeimā jūs lobējāt "House of Prince", jo jūsu pārstāvis bija šajā fabrikas valdē vai padomē. Un man šķiet, ka šobrīd arī jūs diez vai esat bez zināmām interesēm šīs rūpnīcas tālākā attīstībā Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs, frakcija "Latvijas ceļš".

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamie klātesošie! Mani vienkārši provocē uz uzstāšanos Pētera Apiņa un Ilgas Kreituses uzstāšanās. Tikai vienkārši jāizskaidro, lai klausītājiem un arī deputātiem nebūtu maldīgs priekšstats par to, kas notiek. Tātad runājot par veselību. Ar muitu neviens par veselību necīnās, jo tāpēc, ka muita nenozīmē, ka samazinās smēķēšana, tāpēc, ka muita nozīmē tikai to, ka uz vietas tiek ražotas cigaretes vairāk un attiecīgie vietējie ražotāji gūst priekšrocības citu ražotāju priekšā. Tātad nevis Pēteris Apinis cīnās par veselību, bet Pēteris Apinis cīnās par kāda viena ražotāja priekšrocībām citu ražotāju priekšā. Tam nav nekāda sakara ar cīņu par veselību. Tas ir nekaunīgs lobijs, Apiņa kungs, no jūsu puses šinī gadījumā. It sevišķi, ja jūs melojat un saistiet to ar veselību. Nevajag melot un maldināt citus. Jūs vienkārši lobējat vienu citu acīmredzot firmu, kura šinī gadījumā ir ieinteresēta iegūt priekšrocības citu ražotāju priekšā.

Kreituses kundzei es gribu paskaidrot, ka šis priekšlikums ir tieši par sliktu "House of Prince", tā kā Zemnieku savienība šinī gadījumā acīmredzot ir tieši mainījusi savu nostāju, uzskatot, ka jārada vienādas konkurences apstākļi gan ārzemju ražotājiem, gan tā saucamajiem vietējiem ražotājiem, ja "House of Prince" vispār var saukt par vietējo ražotāju. Un lai beigu beigās tam cilvēkam, kas nu ir pīpētājs, tomēr ir izvēle un ir iespēja nopirkt, es tomēr gribētu teikt — kvalitatīvākus tabakas izstrādājumus, kuri visdrīzāk varētu būt tieši šie importētie tabakas izstrādājumi.

Kas attiecas par veselības aizsardzību, tad par to mēs runāsim, runājot par akcīzi. Vents Balodis jau runāja par to. Celsim akcīzes tabakai, palielināsim no tā ieņēmumus veselības aizsardzībai un arī attīstīsim antismēķēšanas kampaņu. Bet nejauksim šīs lietas kopā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija, otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es gribu tika atgādināt varbūt to laiku, kad Šķēles kunga vadībā mēs pieņēmām vienoto Baltijas ekonomisko zonu. Un es jau arī tikko konsultējos ar kolēģiem. Ja Igaunijā ievedīs cigaretes, tad, atvainojiet, Latvijā no tām muitas nodokli nenoņems. Noņems tikai akcīzes nodokli. Un tad ir jautājums — ja no Igaunijas ved šīs cigaretes, tad ko iegūst no tā Latvija? Padomāsim par šiem jautājumiem. Ja Lietuvā ir liela "Marlboro" rūpnīca, tad piedodiet, viena no Baltijas ekonomiskās zonas ietekmēm ir no šīs lietuviešu vai jauktās cigaretes šeit ienāca bez nekādiem muitas nodokļiem. Apiņa kungs, tā ir tā realitāte, ko jūs savā laikā arī atbalstījāt par to vienoto Baltijas ekonomisko zonu.

Nu tad runāsim atklāti, Apiņa kungs, ko jūs pārstāvat? Un nevajag apvainot citus par to, ka, lūk, bērni nosmēķējas. Lūk, nosmēķējas, Šķēles kunga laikā proponētā ideja, un lūk, tur nosmēķējas. Labi, tur uztaisīs vēl kādu viņķeļu rūpnīcu un tur nāks iekšā un atkal būs, nebūs muitas nodevas. Un nevajag mānīties.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Tas jau tika minēts no komisijas priekšsēdētāja, ka šis priekšlikums tika diezgan pārliecinoši atbalstīts Budžeta komisijā. Šeit ir runa tieši tā, kā jau minēja, par vienādas konkurences nodrošināšanu attiecīgajā tirgū, lai būtu vienādi apstākļi visiem ražotājiem. Šeit ir arī runa par to, ka lielākie ieņēmumi no cigaretēm valstī tieši ienāk no pievienotās vērtības nodokļa un no akcīzes nodokļa, un šobrīd ir ļoti daudz cigaretes, kuras tiek tirgotas, valstij nemaksājot nevienu no šiem diviem būtiskajiem nodokļiem, tāpēc arī izskatot, kas nāks Saeimā vēl šī sasaukuma laikā, akcīzes nodokli mēs varam lemt, kā šādā veidā palielināt ieņēmumus, kurus novirzīt izglītībai, veselībai un citiem mērķiem. Lūdzu Budžeta komisijas vārdā atbalstīt šo priekšlikumu, ko arī atbalsta Finansu ministrija!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu Straumes un Dilbas priekšlikumu ar nr.6. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 31, atturas — 5. Pieņemts.

M.Vītols.

7.ir deputāta Urbanoviča priekšlikums, kurš paredz izdarīt izmaiņas pirmā lasījuma redakcijā un saglabāt ievedmuitu homogenizētai vai atjaunotai tabakai, ko Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es mazliet izskaidrošu lietas būtību. Tā homogenizētā vai atjaunotā tabaka principā arī ir izejviela. Tā tikai ir sagriezta, un tāda tabakas sasmalcināšanas mašīna ir "House of Prince", tātad, respektīvi, mēs radām nevienmērīgus apstākļus, nevienādus apstākļus atsevišķiem ražotājiem. Tātad, piemēram, Rīgas tabaka, kur arī ieved kā izejvielas tieši šo homogenizēto vai atjaunoto tabaku, tātad tās pašizmaksa uzreiz būtu daudz dārgāka sakarā ar šo ievedmuitas paaugstināšanu. Tātad, ja mēs apskatāmies pēc kodiem, tad 2401 tiem kodiem nav nekāda ievedmuita, tad šai pozīcijai 2403 Urbanovičs liek priekšā paaugstināt uz 20%, tā ka es cienījamos deputātus aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Ādamsons — pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mani jau pietiekoši sen nepārsteidza viens vai otrs balsojums, kurš notiek šajā parlamentā, un tas lobisms, kurš nāk no viena vai otra deputāta puses, bet šodien tik tiešām es jūtos mazliet pārsteigts viena iemesla dēļ. Pirms mirkļa mēs nobalsojām deputātu Straumes un Dilbas priekšlikumus, kuri paredz 15 reizes samazināt ievedmuitu, un tagad ļoti daudzi deputāti arī no šīs tribīnes, tiekoties ar vēlētājiem, saka, ka mēs, deputāti, vai tādas un tādas politiskās partijas pārstāvji atbalstam tikai vietējos ražotājus. Realitāte, un ko nozīmē šis deputāta Urbanoviča priekšlikums, realitāte ir tāda, ka mēs vietējos ražotājus ar saviem balsojumiem faktiski iznīcinām, un man ir liels lūgums noraidīt tomēr šo deputāta Urbanoviča priekšlikumu, ja mēs nevis ar vārdiem, bet ar reāliem darbiem gribam parādīt, ka mēs atbalstām vietējos ražotājus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka man pret savas partijas priekšsēdētāju jāuzstājās no tribīnes, jo es pagājušo reizi biju iztērējis abas uzstāšanās reizes un nevarēju viņam atbildēt par jautājumu — "House of Prince" atklātu lobismu, ko viņš man piesēja no šīs tribīnes. Tā nu, cienījamie kolēģi, es gribu teikt, ka šis priekšlikums, ko mēs tagad redzam, tas ir pilnīgi "House of Prince" lobisms, jo patiesībā cīnās pret konkurenci Latvijā, kas ir vēl kaut kāda rūpnīca Latvijā, tabakas rūpniecība, un šajā gadījumā tas ir pilnīgi atklāts vienas Latvijas rūpnīcas lobisms, un tad speciāli Andrejam Pateļējevam par godu aicinu visus balsot pret šo priekšlikumu un nelobēt "House of Prince", man tas bija patiesībā ļoti aizvainojoši no jūsu puses, kolēģi Panteļējev. Jūs man piesējāt šitādā pat veidā kādas tabakas rūpnīcas lobismu, bet, cienījamie kolēģi, es aicinu jebkurā gadījumā — vai tā ir tabaka, vai tā ir kāda cita izejviela — pilnīgi vienalga, ja mēs turpināsim šādu politiku un paaugstināsim izejvielas ievedmuitas, un cīnīsimies pret saviem ražotājiem, vienalga, kurā jautājumā, tad gan mēs tālu netiksim. Mēs varētu, vienīgais, ko mēs varētu runāt, reāli mēs esam samazinājuši muitas nodokļus tām cigaretēm, ko ražo mums apkārtējās valstis, un piepludina mūsu valsti ar cigaretēm, tad teiksim "okey". Tādā gadījumā dodam viņiem visiem vienādas tiesības un vienādas iespējas, un visiem dodam arī iespējas, arī Latvijas uzņēmumiem strādāt bez ievedmuitas izejvielām, kas dod darbavietas Latvijas ražotājiem, un tādā veidā aizsargājam savu ražotāju.

Es jūs aicinu šajā gadījumā pretēji savai pārliecībai balsot pret šo priekšlikumu, jo šajā gadījumā, ja mēs būtu gribējuši būt godīgi, tad mums bija jāpalielina ievedmuita absolūti visām tabakām, kas tiek izmantota kā izejviela, lai visi strādātu ar vienādiem spēles noteikumiem, lai visas Latvijas rūpnīcas, kas ražo šo ļaunumu, lai tām būtu pilnīgi vieni spēles noteikumi, izejvielas 20%, un tad arī pie reizes tāda muita cigaretēm. Ja nu cigaretēm, kas ienāk no ārpuses, nav mums muitas, tad lai nu mūsu rūpnīcām nav ievedmuitas ražošanas izejvielai. Tādēļ es jūs aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Jā, cienījamie kolēģi, viss, kas ir jau aprakstīts, visi argumenti par un pret šajā pasaulē jau ir sen zināmi. Ir iznākusi arī grāmata, es pilnīgi atklāti lobēju vienu grāmatu, jo es pats esmu šīs grāmatas izdošanā iesaistījies, tā ir Grešema grāmata... (No zāles: "Korupcijas likuma pārkāpums!") Korupcija okei, tā ir grāmata, kurā ir aprakstīta pirmā tiesas prāva Amerikas Savienotajās Valstīs, kur tabakas rūpniecība tika sagrauta. Tabakas rūpniecība tika sagrauta, tagad no Amerikas visa tabakas rūpniecība iet laukā, Amerikas Savienotās Valstīs samazinās smēķēšana, bet mēs esam tāda valstiņa, kurā joprojām mēs turpinām visādā veidā atbalstīt tabaku, tabakas industriju, un tādā veidā nosmēķināt mūsu tautu, radīt viņai saslimstību ar ļoti daudzām slimībām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vents Balodis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Jā, visai grūti man runāt tagad pēc ārstiem, kas aizstāv to, ka jāražo cigaretes un jāsamazina ir tabakai šī ievedmuita, un grūti runāt pēc vietējo ražotāju aizstāvjiem, kuri ierosina ievest Latvijā spirtu un pārdot to arī mazumtirdzniecībā, bet šeit es gribētu varbūt... Spriežat paši, vai tas būs lobisms vai ne, bet tieši teikšu to... atstāstīšu, ko man sarunā teica "House of Prince" pārstāvji. Kā redzat, ir jau šajā tabulā visi priekšlikumi, kur ir noņemta ievedmuita, kuru iesniedza "Latvijas ceļa" frakcija un kur Apiņa kungs neiebilda neko, visām tabakas lapām un visai tabakai ir noņemta uz nulli šī ievedmuita. "House of Prince" argumentē tieši par šo pozīciju, kur ir homogenizēta, atjaunota tabaka, tajā skaitā grieztā tabaka. Rīgas "House of Prince" fabrikā cigaretes ražo no lapām, ir griešanas mašīnas, sagriež tās lapas un ražo pēc tādas tehnoloģijas. Savukārt galvenokārt mazajiem ražotājiem Latvijā līdz šim ir bijušas vēl divas tabakas fabrikas, viena šobrīd atrodas Rīgas juvelieru fabrikā, kur ražo bezfiltra cigaretes, bija vēl viena fabrika, kas ražoja, es aizmirsu to nosaukumu — "Melnā nāve" vai kādas tādas pelēkas paciņas bija, kura diemžēl ir bankrotējusi, jo tās neviens nepirka, šīs cigaretes, šī atjaunotā grieztā tabaka galvenokārt tiek izmantota, lai ražotu pakaļdarinājumus, un galvenokārt "House of Prince" pakaļdarinājumus, nelegālās fabriciņās tiek veidotas šīs cigaretes. Jūs atceraties, presē bijušas ļoti daudz publikācijas par to, ka gan "Prīma", gan "Baltija" — pilnīgi analogi,m tādās pašās krāsās, tādas pašas paciņas, bet tas ir viltojums. Viņi uzskata, ka šīs grieztās tabakas ieplūšana un muitas samazināšana būs par pamatu tikai kontrabandai, tas ir, nelegālo cigarešu ražošanai, tas bija viņu viedoklis. Spriežat paši!

Sēdes vadītājs.

Leonards Tenis, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

L.Tenis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man diemžēl atkal sanāk tā, ka man jāoponē Baloža kungam. Es izstāstīšu, kā ir ar... Par cik esmu akcizēto preču padomes priekšsēdētājs, cik mums šodien ir licences izsniegtas tabakas ražošanai? Tas ir "House of Prince", Rīgas tabakas fabrika, ko nosauca arī Baloža kungs, un vēl Kārsavā vienam uzņēmumam ar Krieviju, kurš vēl nav sācis darboties. Bet jāsaka viennozīmīgi, te jau bija pasvītrots, lietas būtība ir tā, ka griežamā mašīna tabakas izstrādājumiem tiešām ir vienam monopolistam šajā ziņā, tas ir "House of Prince". Un neviens cits ražotājs nevar konkurēt ar "House of Prince", jo uz ievestām lapām ir mazāk, bet uz ievedamām, teiksim, izejvielām tiešām ir muitas nodoklis. Un līdz ar to visiem jāpērk no "House of Prince", un te jau ieminējās arī par spirtu, mēs labi atceramies, ka bija retifikācijas kolonna, kura retificēja spirtu, vienīgā Latvijā. Un zināma arī reakcija, kad saņēma cita ražotājfirma Kalsnavā retifikācijas kolonnu, un es uz saviem pleciem zinu to spiedienu, kāds bija, kad radās šī konkurence arī šajā akcizētajā precē. Un tāpēc es domāju, ka šeit tiešām ir pārspīlējums gan konkurencē normālā ar tabakas ražošanu, lai tiešām vairāk ražo Latvijā, lai ir vienāda konkurence, ne tikai "House of Prince", bet arī tiem jaunajiem uzņēmumiem, kuri veidojas, ja mēs tiešām gribam  to panākt, tad šo priekšlikumu es ierosinu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es aicinu Saeimas deputātus izšķirt jautājumu balsojot, Budžeta un finansu komisija, uzklausot dažādus argumentus, arī tos, kurus šeit minēja Baloža kungs, atbalstīja deputāta Urbanoviča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Urbanoviča priekšlikumu — mainīt ievedmuitas tarifus. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 46, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts, tarifi mainīti netiek.

M.Vītols

. Tālāk ir virkne priekšlikumu, par kuriem neradās domstarpības nevienam no Budžeta komisijas locekļiem, kurus visus ir iesniegusi Finansu ministrija, visi šie priekšlikumi ir izskatīti Muitas tarifu konsultatīvajā padomē, un man būtu priekšlikums tos skatīt, nevis katru rindiņu atsevišķi, bet pa grupām, ja nebūtu kolēģiem iebildumu.

Sēdes vadītājs

. Jā, tādas tiesības mums Kārtības rullis dod, lūdzu, Vītola kungs.

M.Vītols

. 8.priekšlikums, ko ir iesniegusi Finansu ministrija, priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

M.Vītols

. Arī 9., kas skar 37.grupu — fotopreces, kinopreces, ir atbalstīts Budžeta un finansu komisijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

M.Vītols

. Tātad 42.grupā arī ir 10.priekšlikums, ko iesniedz Finansu ministrija, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols

. 48. grupā, kur ir ievedmuita kartonam, izstrādājumiem no papīra, ir pēc kārtas 11. ministrijas priekšlikums, ko atbalsta Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs

. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis priekšlikums paredz samazināt ievedmuitu papīram. Es domāju, ka mums ir jāražo papīrs Latvijā un ir jārada veicinoši nosacījumi papīra ražošanai tepat Latvijā uz vietas, un papīrrūpniecības attīstība mums ir valstī viena no stratēģiski svarīgām nozarēm, un es aicinātu tāpēc šo priekšlikumu neatbalstīt kā pretrunā esošu ar mūsu valsts stratēģiskajām interesēm. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols

(pie frakcijām nepiederošs deptuāts). Tātad, kā jau teicu, Muitas tarifu konsultatīvā padome, kurā ietilpst visu ministriju pārstāvji, atbalstīja šo priekšlikumu, uzskatot, ka papīra ievedmuitas samazinājums veicinās poligrāfijas nozares attīstību, salētinās arī grāmatas un tā tālāk.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Andrējevas kundzes priekšlikumu ar numuru 10 — mainīt ievedmuitas tarifus 48. grupas precēm. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 12, attturas — 3. Pieņemts.

M.Vītols

. 50. grupa. 12. priekšlikums. Finansu ministrijas ierosinājums, ko atbalsta Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols

. 51. grupa. Finansu ministrijas priekšlikums, kārtas numurs 13, Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols

. 52. grupa — kokvilna. 14. — Finansu ministrijas priekšlikums. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols

. 57. grupa. 15. priekšlikums. Finansu ministrija kā ierosinātāja. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols

. 62. grupa. 16. priekšlikums. Ierosina deputāts Balodis. Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav? Akceptējam. Pieņemts. Paldies!

M.Vītols

. 70. grupa — stikls un stikla izstrādājumi. 17. priekšlikums. Iesniedz Finansu ministrija. Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols

. 73. grupa. Dzelzs vai tērauda izstrādājumi. Iesniedz deputāts Balodis. Kārtas numurs 18. Budžeta komisija ir iestrādājusi savā 20. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. 19. ... vai kurā? Tātad atbildīgā komisija 18. priekšlikumu ir iestrādājusi savā priekšlikumā, ar kuru numuru?

M.Vītols

. Ar numuru 20.

Sēdes vadītājs

. 20. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 18. un 20. priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts. Izskatām 19.

M.Vītols

. 19. iesniedz Finansu ministrija. Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta? Paldies.

M.Vītols

. 21. — 84. grupa. Iesniedz Finansu ministrija. Atbalsta Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt? Pieņemts. 97. lappuse, godātie kolēģi, tālāk.

M.Vītols

. 97. lappusē 85. grupa. 22. priekšlikums. Iesniedz deputāts Balodis. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst? Arī tas priekšlikums ir akceptēts.

M.Vītols

. 87. grupa. 23. priekšlikums. Iesniedz deputāts Balodis. Budžeta komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī neiebilst? Pieņemts. Un tad ir 99. lappusē 24. priekšlikums.

M.Vītols

. 24. priekšlikums. Iesniedz Finansu ministrija. Budžeta komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst? Pieņemts.s

M.Vītols.

90. grupa. Iesniedz Finansu ministrija. Atbalsta Budžeta komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols.

93. grupa. Deputāts Balodis iesniedz, un Budžeta komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti visnotaļ atbalsta šo vērtīgo priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 6, atturas — 3. Likums pieņemts.

M.Vītols.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, desmit deputāti ierosina izdarīt sekojošas izmaiņas: darba kārtības 79. jautājumu — likumprojekts "Par Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu" izskatīt tūlīt pēc 61. darba kārtības jautājuma, tas ir, tagad. Un 79. — tātad ir par kuģu tilpuma mērīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Paldies! Tad izskatām 79. darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Par Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu". Pirmais lasījums. Ārlietu komisija... Kas Ārlietu komisijas vārdā ziņos? Rubina kungs. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā — Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Dokuments nr. 4031 — "Par Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu". Ārlietu komisija lūdz virzīt šo likumu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Rubins.

Lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Rubins.

Deputāti, šeit ir iesniegti tikai redakcionāli precizējumi. Es ceru, ka jūs tam piekrītat, un lūdzu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Tā nevar, Rubina kungs! Jums kā lielam ārlietu speciālistam vajadzētu zināt arī Kārtības rulli. Jāizskata ir pa pantiem.

A.Rubins.

Jā, 1. pants, ir iesniegti tikai redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 1. pantā? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Rubins.

Paldies! 2. pants. Redakcionāli precizējumi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti iebilst par 2. panta redakcionāliem precizējumiem? Neiebilst. Pieņemts.

A.Rubins.

4. pantā arī ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

A.Rubins.

Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Vai nav deputātiem iebildumu? Nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

A.Rubins.

Paldies deputātiem un paldies Čepāņa kungam par aizrādījumu!

Sēdes vadītājs.

Tā kā līdz pārtraukumam ir piecas minūtes, mums ir jāizskata trīs deputātu iesniegumi. Tātad Kārlis Čerāns vēlējās runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Pirms mēs izskatījām iesniegumu no frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" par lēmuma projektu "Par pasaules valstu un starptautisko organizāciju oficiālā viedokļa konstatēšanu sakarā ar Latvijas Republikas Saeimas 1996. gada 22. augusta "Deklarāciju par Latvijas okupāciju"", tātad pirms jautājuma par šī lēmuma projekta nodošanu Juridiskajai komisijai juridiskai precizēšanai es tiku iesniedzis iesniegumu runāt pret šo priekšlikumu, jo Saeimas Kārtības rullis paredz šādu jautājumu risināšanu 54. pantā noteiktā kārtībā, kas atļauj vienam runātājam uzstāties par un vienam runātājam uzstāties pret.

Diemžēl Saeimas sēdes vadītājs Čepāņa kungs šādu vārdu man devis netika, bet es gribu pateikt skaidri, ka jautājums par Latvijas okupācijas starptautisko atzīšanu ir ļoti būtisks. To pierāda šodienas process, un Čepāņa kungam neizdosies šodienas sarunas ar vieglu ironiju pazemot līdz priekšvēlēšanu aģitācijas līmenim un vispār panākt, lai tās šeit nenotiktu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Otrs deputāts par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Vēlas runāt Gundars Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie kolēģi! Ir grūti izprast, bet varbūt var saprast, ka Čepāņa kungs šad tad nespēj skaitīt vairāk kā par vienu un nespēj dzirdēt, kad pasaka... Un tad, kad viņam dod apgalvojumu, ka runāts ir tikai vienu reizi, viņš man vārdu noliedza otro reizi runāt par starptautisko attieksmi pret mūsu okupācijas deklarāciju.

Es domāju, ja priekšsēdētājs ir tik nespējīgs, ka viņš nemāk skaitīt līdz divi, tad viņam vajadzētu paņemt palīgā kādu bērnudārza puisi vai meitiņu, kas varētu viņam palīdzēt skaitīt.

Sēdes vadītājs.

Vai jūs nepiekristu nākt par palīgu man?

G.Valdmanis.

Čepāņa kungs, jūs esat man par tik tālu... ka būtu grūti....

Sēdes vadītājs

. Nu tad nekā. Valdmanis atsakās.

G.Valdmanis.

Čepāņa kungam palīdzēt, jā, jo Čepāņa kungs tautas labā itin nekā nav nekad izdarījis. Ne kā pirmais sekretārs, ne kā traktora vadītājs, ne kā Saeimas priekšsēdētājs. Bet viņš Kārtības rulli pārkāpj sakarā ar mani ikkatru sēdi, un viņu, manuprāt, būtu jāatvieto ar kādu spējīgāku cilvēku. Tagad... Man tanī laikā bija dotas divas minūtes vajadzēja.... bet nu paldies Čepāņa kunga labestībai, man tagad ir piecas minūtes.

Jurkāna kungs, par sinagogas spridzināšanu es domāju, ka vairums Saeimā parakstītu, ja jūs uzrakstītu lēmuma projektu. Es domāju, ka tā ir nepieņemama provokācija. Brīvā Latvija nekad nav bijusi antisemītiska un nedrīkstētu tāda būt.

Ja man būtu bijušas tās divas minūtes... Es negribēju nākt uz tribīni, lai stāstītu, kādas tad tās prasības pret lielvalstīm ir bijušas. 6. Saeimas laikā es aizbraucu uz Strasbūru. Tur runāju un iesniedzu prasību kā pret Vāciju, tā pret Krieviju. Un, kā jūs zināt, ar viltu un drusku ar Dilbas kunga palīdzību mani lūdza, lai es atkāpjos no mandāta Strasbūrā, ko jūs man nevarējāt atņemt, jo man jau mandāts bija Strasbūrā iedots, bet to, ko man solīja pretī Hipotēku banka, ka mēs varēsim celt Latvijas labklājību, mums nedeva, un Dilbas kungs manā atkāpšanās vēstulē to vienkārši negribēja nolasīt. Godīgs kungs, Dilbas kungs, viņš sargāja Sadarbības padomes vajadzības.

Divi Ārlietu komisijas dalībnieki ir iesnieguši Vācijas vēstniekam prasību, un Vācijas vēstnieks ir paziņojis, ka viņiem ir grūti maksāt, jo tā nauda neaiziet tur kā agrāk, tā tagad. Saprotiet, ko viņš mums ar to teica. Krievijas domes delegācijai mēs iesniedzām prasību par atlīdzību no Krievijas. Un Krievijas domes delegācija bija ar mieru atzīt Latvijas okupāciju. Viņiem gan bija daži noteikumi, bet mūsu valdība nespēja iekustināties uz priekšu. Eiropas Parlamenta kopsēdē ar Latvijas parlamenta delegāciju šeit Rīgā tika tas pats jautājums pārrunāts, it īpaši par nepilsoņiem, un Eiropas Parlamenta viedoklis bija, ka to latviešiem ir jārisina pašiem, bet Birznieces kundze un Amerika kungs un citi spēja iesmērēt Eiropas parlamentāriešiem, ka tā ir Latvijas vēlme. Van der Stūla kungam vakar es roku nedevu. Demonstratīvi. Un par to esmu priecīgs, jo tas, kas notiek šeit okupācijas seku nezināšanas, okupācijas neatzīšanas jautājumu dēļ, ir nepieņemams.

Negribēju runāt, kā šis likumprojekts tiek bremzēts. Čepāņa kungs to nepieņēma pirmajā reizē... Un tā pirmajā iesniegšanas dienā tas netika skatīts. Otro reizi Jurdža kungs pacēlās un pateica, ka nedrīkst skatīt. Un tā tas aizgāja tālāk. Trešajā reizē tas tika aprakts dienas kārtības beidzamajā punktā. Vakar dienas kārtībā mēs nespējām to pacelt. Un tagad tas ir nodots Juridiskajai komisijai it kā bez termiņa. Bet lūdzu, atkal Čepāņa kungs ir sevi pats pārsteidzis, jo Kārtības rullī saka, ka gadījumā, ja ir patstāvīgs priekšlikums nodots izskatīšanai komisijai, priekšlikumi par grozījumiem tanī ir jāiesniedz piecu dienu laikā — 58. lapaspusē mūsu Kārtības rullī. Mēs sagaidām no Juridiskās komisijas atzinumu piecu dienu laikā.

Es gribēju runāt par to, ka 5. Saeima tika ievēlēta uz nacionālisma gribu, un mēs dabūjām viltus nacionāļu pilnu Saeimu. 6. Saeimā jau tauta sāka pieprasīt, lai būtu prātīga tautsaimniecība... Un saimniecības vietā mēs dabūjām izsaimniekošanu. Un Saeima tagad, 7. Saeimas vēlēšanās... Pienāks arī izdzīvošanas jautājums, un es piekrītu maniem draugiem "Līdztiesībā" un sociālistu partijās, ka ir smagi jāsāk domāt, kā latviešu tauta izdzīvos. Bet nav pretruna starp tiem, tām vajadzībām, ka mēs godīgi saimniekojam, ka tauta spēj izdzīvot, un par tautas pašapziņu. Es lūgtu vienotību šī jautājuma virzīšanā uz priekšu...

Sēdes vadītājs.

Pirms pārtraukuma paziņojums Aleksandram Kiršteinam.

G.Valdmanis

. Čepāņa kungs, ja jūs nespējat nospiest pogu jeb skaitīt vairāk kā par vienu, es jūs lūgtu atkāpties no tribīnes, kamēr vēl jūs to spējat.

A.Kiršteins

(LNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Būdami uzticīgi demokrātiskajām tradīcijām un atbalstīdami dažādu jaunu partiju dibināšanu, kā arī saprazdami grūtības, kas ir daudzām partijām programmu uzrakstīšanā, mūsu frakcijas deputāti piedalīsies vienos Rakstnieku savienībā preses konferencē. Vienos šeit Torņu ielā 11, kur mēs arī izdalīsim mūsu jauno programmu. Es aicinu arī žurnālistus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vēl, godātie kolēģi! Pulksten 15.00 pārtraukums tiks paziņots uz vienu stundu, līdz 16.00, un Sarkanajā zālē mēs varēsim tikties ar bijušo Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra vietnieku Ričardu Holbruku. Viņš uzstāsies ar priekšlasījumu un atbildēs uz deputātu, žurnālistu jautājumiem. Pulksten 15.00 Sarkanajā zālē. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Reģistrēsimies kvorumam! Reģistrēsimies kvorumam, godātie kolēģi! Lūdzu rezultātu! Viena deputāta pietrūkst. Ienāca veseli trīs. Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Likums par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm". Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Ludmila Kuprijanova.

L.Kuprijanova

(DPS). Cienītie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 4035. 1. priekšlikums. Atbildīgā komisija precizē redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta nosaukuma redakcijas maiņām? Iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

2. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret otro priekšlikumu. Tas ir akceptēts. Paldies!

L.Kuprijanova.

Atbildīgā komisija lūdz izslēgt 2.pantu, iestrādājot šā panta normas 6.pantā, un mainīt pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

4. ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 4. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu — izteikt 4.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 12, atturas — 24. Nav pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies! Nākamais ir 5. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

6. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

7. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Trīs punktus no pārejas noteikumiem iekļaut pamatlikumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas atzinumu — papildināt 4.pantu un tālāk kā tekstā, un mainīt pantu numerāciju. Nav iebildumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. 8. ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

9. ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Es lūdzu neatbalstīt arī deputātus, jo es domāju, ka te ir zināms pārpratums. Ja ir runa par datumiem. Mums ir 1991.gada 31.decembris — piedāvā 1990.gada 4.maiju, tad šis periods cilvēkiem vispār paliek nenosegts. Tāds bija priekšlikums Aizsardzības likumā, jo līdz 1991.gada 31.decembrim mums bija citi formējumi, mums nebija mūsu armijas utt. Tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu un neatbalstīt apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies! Pieņemts komisijas atzinums.

L.Kuprijanova.

Paldies! 10. priekšlikums — atbildīgā komisija maina punktu numerāciju un iekļauj jaunu daļu 6.pantā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

11. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

12. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē komisijas atzinumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. 13. ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu par šo Iekšlietu ministrijas priekšlikumu. Pieņemts.

L.Kuprijanova.

14. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

L.Kuprijanova.

Pārejas noteikumos praktiski mēs esam jau nobalsojuši, šeit ir tie punkti — 15. un 16. priekšlikums, ko mēs pārcēlām un iebalsojām jaunajā 3.pantā.

Sēdes vadītājs.

... 4.pantā.

L.Kuprijanova

. Jā, 4.pantā.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 15. un 16.punktu, ko mēs jau esam izlēmuši. Paldies!

L.Kuprijanova.

17. ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt pārejas noteikumu 11.punkta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

L.Kuprijanova

. Ar to likumprojekta izskatīšana trešajā lasījumā ir pabeigta. Es lūdzu Saeimu nobalsot par šā likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

L.Kuprijanova.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums. Likumprojekts "Grozījumi Prokuratūras likumā" . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 4027 un nr. 4027a. Skatīsim likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" trešajā lasījumā. 1. grozījums ir piedāvāts 2.lappusē. Tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums kopā ar ģenerālprokuroru — izteikt 29.panta trešo daļu jaunā redakcijā. To atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Ģenerālprokuratūras priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums — papildināt 43.panta pirmo daļu ar 5.apakšpunktu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta šo komisijas atzinumu. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir, ja jūs paskatāties vēl papildu lapiņu, jums izdalītais grozījums no atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora — papildināt 44.panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt papildināt likumprojekta 44. panta pirmo daļu ar jaunu 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosināt grozījumus — aizstāt 49.2. punktā jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un ģenerālprokurora ierosinātais grozījums — izteikt 54.panta otro daļu jaunā redakcijā. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu. Šo grozījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par Juridiskā biroja priekšlikumu? Papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu. Komisija to ir noraidījusi. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegtais grozījums — izteikt 58.panta otro daļu jaunā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — apsvērt zināmus jautājumus par to, kad šis likums stājas spēkā. Šo grozījumu atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Juridiskā biroja priekšlikumu. Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva.

Tagad es lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta grozījumiem trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma "Grozījumi Prokuratūras likumā" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva

(LZS, KDS). Cienījamie kolēģi! Mēs tagad strādāsim ar dokumentu nr. 4028. Šajā dokumentā mēs esam ievietojuši vairākus grozījumus, lai nebūtu atsevišķi mazi grozījumi, kurus mēs jau esam iepriekš skatījuši. Šoreiz mēs piedāvājam to skatīt trešajā lasījumā. 1. grozījums ir atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums 144.pantā. Šo grozījumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums 161.panta pirmajā daļā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva.

Nākamais ir piedāvātais grozījums, kas ir 162.panta ceturtajā daļā, kas nāca no cita dokumenta, kuru mēs jau esam iepriekš skatījuši. To Aizsardzības un iekšlietu komisija izteica savā redakcijā un atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt. Pieņemts.

K.J. Druva.

Nākamais ir piedāvātais grozījums 162.2. pantā, un šeit ir vairāki grozījumi no vietas. Es minēšu, jo visi tiks apkopoti vienā grozījumā. Šeit jūs redzat dokumenta nr. 3569 redakciju, tad ir Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres piedāvātais grozījums tam pašam pantam. Tad ir vēl cits dokuments, kas lūdz izslēgt 162.panta trešo daļu, 162.panta ceturto daļu. Visus šos grozījumus Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja, izslēdzot 162.2., 162.3., 162.4. pantu, un pieņem Aizsardzības un iekšlietu komisijas 162. piekto daļu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumiem par šiem priekšlikumiem? Nepiekrīt. Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit es gribētu lūgt zināmu skaidrojumu no tabulas sastādītājiem, jo šeit mēs esam pieņēmuši šo 162.pantu, un tagad to piedāvā mums izslēgt. Kā tas šeit var izveidoties? Ļoti negribētu, ka mums izveidojas tāda situācija, ka mums no likuma pilnībā pazūd kaut kādas normas, kas saistās ar amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs deputāti nevēlas runāt. Komisijas vārdā, lūdzu!

K.J.Druva

(LZS, KDS). Lai atbildētu deputāta Čerāna kunga piedāvātajam klāstam, varu vienkārši teikt to, ka mēs ļoti nopietni apspriedām šo jautājumu. Mēs balstījāmies uz mūsu ekspertu piedāvātajiem grozījumiem, kas teica, ka viss, kas skar šo jautājumu, īstenībā ir izklāstīts 162.5.pantā, redakcijā, kuru jūs redzat. Līdz ar to komisija pieņem lēmumu šajā jautājumā un lūdz arī deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Tā kā ir domstarpības par šiem jautājumiem, tad mums ir jābalso Aizsardzības un iekšlietu komisijas atzinums par šiem priekšlikumiem. Deputāts Čerāns pret tiem iebilda. Komisija ierosina tos akceptēt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts.

K.J.Druva

. Cienījamie kolēģi! Nākošais piedāvātais grozījums ir izteikt 167.pantu jums redzamā redakcijā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir atbildīgās komisijas un prokurora piedāvātais grozījums — papildināt kodeksu ar 167.1 pantu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir atbildīgās komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums — papildināt kodeksu ar 167.2.pantu. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir dokuments nr.3911, kas izsaka 183.4.pantu jaunā redakcijā. To komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums — izteikt 183.4.pantu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres piedāvātais grozījums — papildināt Kriminālkodeksa 218.pantu ar jauno daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par šo Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva

. Nākošais ir atbildīgās komisijas piedāvātais grozījums pārejas noteikumos. Izteikt vienu pārejas noteikumu jums redzošā redakcijā. Zināms, to komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies, pieņemts.

K.J.Druva

. Paldies, deputāti, par jūsu atbalstu! Balsojam, lai pieņemtu šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

 

Kolēģi, izskatīsim divus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. 11 deputāti ierosina apstiprināt, pieņemt lēmumu par Saeimas Ārlietu komisijas delegācijas vizīti uz Lietuvu, tas ir izklāstīts dokumentā nr.4053. Ir 11 deputātu paraksti un arī Saeimas lēmuma projekts. Ierosina to izskatīt šodienas darba šīsdienas sēdē. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šiem iesniegumiem? Rubins Andris — par. Lūdzu!

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Vakar tika noraidīts jautājums par iekļaušanu dienas kārtībā — lēmums par Saeimas Ārlietu komisijas sešu cilvēku vizīti pēc Landsberģa ielūguma uz Lietuvas Seimu 14.—15.aprīlī. Pret iekļaušanu balsoja Ameriks, Vidiņš — "Tēvzemei un Brīvībai", Sinka, Jānis Jurkāns un citi. Es šodien sazvanījos ar Lietuvas Seimu, un viņi ir gatavi mūs uzņemt jebkurā laikā — 14. vai 15., vai arī kādu dienu vēlāk. Tāpēc es kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un mēs kā deputāti aicinām Saeimu iekļaut un balsot, un pieņemt lēmumu par Ārlietu komisijas vizīti uz Lietuvu piecu cilvēku sastāvā. Vakar Saeimas tribīnē Amerika kungs teica, ka es — Andris Rubins, taisot politiku. Es nesaprotu, ko viņš ar to domā? Kas brauks uz Lietuvu no Ārlietu komisijas, to izlems Ārlietu komisija, kā mēs vienmēr to izlemjam, komisijā balsojot. Mums nav kāds labāks, kāds sliktāks, kāds izredzētāks. Mums komisijā visi ir vienādi — tautas ievēlēti deputāti. Mana politika ir dzīvot ar visiem mierā un draudzībā. Pirmām kārtām es domāju tuvākos kaimiņus, valstis — krievus, baltkrievus, lietuviešus, igauņus. Kā arī visas tautības, kas ir Latvijā. Ja viņš, Ameriks, runā par politiku, tad mana politika ir būt draudzīgam un sadarboties ar visām zemēm un tautām. Es nešķiroju cilvēkus ne pēc deguniem, ne pēc ādas krāsas, ne valodas. Tādēļ es nepieņemu un nesaprotu Amerika teikto. Es to uzskatu par sīku intrigas spēli, bet tā nav politika. Arī Jānis Jurkāns pēc manas vakardienas uzstāšanās, kad es aicināju Saeimai lemt par Ārlietu komisijas braucienu uz Lietuvu, jo es domāju, ja mūs uzaicina Landsberģis, mums ir jābrauc, viņš teica, ka viņš kaunās par mani. Abi ar Ameriku. Ameriks un Jānis Jurkāns ir bijuši Tautas saskaņas partijas biedri. Bet es šaubos, vai tā ir tautas saskaņa, ja viņi ir pret attiecībām ar Lietuvu. Es nepieņemu tāpēc arī Jurkāna teikto. Man pat ir kauns gan par Jāni Jurkānu, gan Ameriku, par jums abiem. Ja jūs esat pret tām attiecībām, ka mēs gribam doties uz Lietuvu. Un arī izskanēja domas, ka it kā Ārlietu komisija negrib uzņemt Kazahijas delegāciju. Mums nav nekas pretī uzņemt Kazahijas delegāciju, un to mēs arī apspriedām Ārlietu komisijā, bet budžeta līdzekļi... Par budžeta līdzekļiem mēs neatbildam, un tāpēc, taupot budžeta līdzekļus, Ārlietu komisija nolēma šoreiz nerakstīt pozitīvu atbildi. Bet, ja Saeima lems pretēji, mēs vienmēr esam gatavi sadarboties ar visām delegācijām, kas brauc šeit.

Attiecībā par budžeta naudas tērēšanu. Jūs varat paskatīties pirmo sešu deputātu sarakstu, kas visvairāk tērē naudu. Šajā sarakstā starp sešiem ir gan Sinka — 19 tūkstoši, gan Ameriks — 11 tūkstoši, gan Čepānis — 10 tūkstoši latu, gan Lambergs — 9 200 lati. Es domāju, ka pēc Āfrikas, Namībijas brauciena jūs arī pēdējie divi vai trīs būsiet pirmie. Cik reizes Ārlietu komisija varētu par šo naudu aizbraukt uz Lietuvu, uz Igauniju, uz Maskavu! Mēs varētu tiešām aizbraukt un sadarboties. (Starpsauciens: "Varētu tur dzīvot!") Leiškalna kungs pareizi saka. Mēs varētu gan aizbraukt uz Lietuvu, gan uz Igauniju, gan uz Maskavu un, es domāju, atrisināt daudzus jautājumus, kas mums nav atrisināti. Tāpēc es ceru, Leiškalna kungs, ka jūs atbalstīsiet mūs. (No zāles: "Jā!") Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Rubina kungs, jūs aizmirsāt savu dokumentu šeit. Godātie kolēģi, es vienkārši aicinu jūs neatbalstīt viena iemesla pēc. Mums ir Kārtības rullis, kurš nosaka procedūru. Es negribu ielaisties ar Rubina kungu šobrīd politiskās vai jelkādās debatēs saistībā ar ārpolitiku. Diemžēl jāsaka tā, ka svarīgi ir konkrēti darbi, nevis vārdi. Līdz ar to Saeimas Prezidijs lemj gan par personālo sastāvu, un šajā gadījumā divas reizes tas ir noraidīts. Ir jāredz gan tie cilvēki, gan arī tas, kuri tik tiešām vēlas braukt. Pašreiz Ārlietu komisiju zināmā mērā ir politizējusi Tautas kopa "Brīvībai", kur priekšsēdētājs ir Rubina kungs, sekretārs ir Ozoliņa kungs, un Valdmaņa kungs ir tas galvenais orators, kurš praktiski pauž šo oficiālo tēmu. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izlemjam jautājumu par lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 15, atturas — 25. Nav pieņemts.

Otrs priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā ir deputātu un komisijas priekšsēdētāja parakstīts dokuments. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas parakstīts dokuments, kur lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu par sinagogas sprādziena nosodījumu un pievienots lēmuma projekts. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vēlas Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš". Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Es noteikti gribētu atbalstīt iekļaušanu darba kārtībā. Es tikai gribētu norādīt tiem, kas ir parakstījuši. Lūdzu, sagatavojiet vēl vienu dokumentu. Ja jūs man piekrītat, norādot konkrētu vietu, aiz kura darba kārtības punkta to iekļaut. (No zāles "Tūlīt!’) Jo citādi iznāk, ka mēs iekļaujam pašās beigās un tad šodien neizskatām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Priekšlikums bija iekļaut un izskatīt to tūlīt. Vai kāds iebilst? Neiebilst. Varam to iekļaut tūlīt darba kārtībā un izskatīt. Deputāti neiebilst. Paldies!

Godātie kolēģi, vai ir vajadzīgas debates vai kāds ziņojums par šo jautājumu? Vai kāds vēlas ko piebilst pie Saeimas lēmuma projekta? Godātie kolēģi! Lēmuma projekts: "Kategoriski nosodām 1998.gada 2.aprīlī provokāciju pie Rīgas sinagogas un pieprasām Satversmes aizsardzības biroju un Iekšlietu ministriju izmeklēt šo gadījumu un saukt vainīgos pie kriminālatbildības." Vai ir kādi priekšlikumi? Vai varam pieņemt tādu Saeimas lēmumu? Nav nevienam iebildumu. Balsošana nav vajadzīga (Starpsauciens: "Ir vajadzīga!") Vajadzīga. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo Saeimas lēmumu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies, kolēģi!

 

Nākamais darba kārtības jautājums — l ikumprojekts "Ciltsdarba likums", trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Guntars Grīnblats.

G.Grīnblats

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! "Ciltsdarba likums" trešajā lasījumā. Skatāmies dokumentu nr.4032. Konkrēti 1.pantā 3., 5., 6., 7. un 9.punktā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas izdarītajiem un akceptētajiem redakcionālajiem precizējumiem, līdz 7.pantam ieskaitot. Piekrīt. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats.

1.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina papildinājumu 2.pantā, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats.

3.pantā arī attiecīgi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs.

Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats.

2.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 4.pantu, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 4.panta svītrošanai. Pieņemts.

G.Grīnblats.

3.priekšlikums. Sakarā ar augšminēto atbildīgā komisija ierosina mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti tam piekrīt.

G.Grīnblats.

4.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 5.pantā, pēc jaunās numerācijas 4.pantā, aizstāt pirmās daļas 4.punktā attiecīgu vārdu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats.

5.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 5.panta otrās daļas pirmo rindkopu attiecīgā redakcijā, ko daļēji atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

G.Grīnblats.

6.priekšlikums. Atbildīgā komisija — ierosinājums 5.panta otro daļu precizēt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptēt. Pieņemts.

G.Grīnblats.

7.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina redakcionāli precizēt 5.panta otrās daļas 1. un 2.punktu, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti piekrīt. Pieņemt.

G.Grīnblats.

8.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina 7.pantā papildināt pirmo daļu, ko atbildīgā komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt.

G.Grīnblats.

9.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 7.panta pirmo daļu papildināt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē to. Paldies, pieņemts!

G.Grīnblats.

10.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 7.panta otro daļu, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 7.panta otrās daļas svītrošanai. Pieņemts.

G.Grīnblats.

11.priekšlikums. Juridiskā biroja ierosinājumu 8.panta pirmajā daļā, atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats.

Redakcionāli precizēta 8.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Akceptējam to.

G.Grīnblats.

12.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina 8.pantā papildināt trešo daļu ar attiecīgo tekstu, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats.

13.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 9.pantu, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 9.panta svītrošanai. Pieņemts.

G.Grīnblats.

Nākošais 8.lapaspusē. 11.pants (pēc jaunās numerācijas 9.pants) redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt. Pieņemts.

G.Grīnblats.

14.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 12.pantu kā 13.pantu. Pēc jaunās numerācijas kā 11.pantu, un atbalsta šo izslēgšanu, un iekļaut to kā 11.pantu, kas ir šī materiāla 10.lapaspusē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē šādu komisijas atzinumu.

G.Grīnblats.

15.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.pantu kā 12.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta un iekļauj to kā 10.pantu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt.

G.Grīnblats.

16.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.panta (tagad 10.panta) pirmo daļu attiecīgā redakcijā, ko atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti akceptē 10.panta, pēc jaunās numerācijas, pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

G.Grīnblats.

17.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt 13.panta, pēc jaunās numerācijas 10.panta, otrās daļas redakciju, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats.

11.panta teksts redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Akceptējam to.

G.Grīnblats.

15.panta (pēc jaunā — 13.panta) pirmā daļa redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt, pieņemts.

G.Grīnblats.

18.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina pārcelt 15.panta otro daļu uz 1.pantu. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

G.Grīnblats.

19.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 16. (tagad 14.) panta otrajā daļā attiecīgo tekstu, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies, pieņemts.

G.Grīnblats.

20.panta (pēc jaunās numerācijas 18.panta) otrā daļa ir redakcionāli precizēta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti akceptē to.

G.Grīnblats.

22.panta (pēc jaunās redakcijas — 20.panta) teksts redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats.

Un pārejas noteikumu 1.punktā teksts redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Arī to akceptējam. Paldies!

G.Grīnblats.

Līdz ar to visi labojumi un papildinājumi izskatīti. Lūdzam balsot trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts. Paldies.

G.Grīnblats.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile

(TB). Cienījamie deputāti! Ļoti nopietns dokuments, trešais lasījums, nr.4033. Pirmais priekšlikums ir iesniegts attiecībā uz 7.panta redakciju, šo priekšlikumu ir iesniegusi frakcija "Latvijai", priekšlikums daļēji atkārto iepriekšējā, otrajā lasījumā, iesniegto priekšlikumu par Privatizācijas aģentūras lēmumu pārsūdzēšanu tiesā. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi nav.

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis nu atkal ir tas priekšlikums, kur mums ir jāizšķiras tomēr par to, ka mēs kaut kādu, kaut minimālu tiesiskumu gribam iedzīvināt mūsu valstī privatizācijas procesos. Man tiešām bija ļoti žēl, ka, skatoties šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs ar dažu balsu pārsvaru noraidījām to formulējumu, ka Privatizācijas aģentūras lēmumi ir pārsūdzami tiesā, bet, ņemot vērā tās debates, kas bija, esmu mēģinājis sagatavot kādu kompromisa variantu, ka tie Privatizācijas aģentūras valdes un tās pilnvaroto institūciju lēmumi, kuri skar kādas personas intereses, ka šie lēmumi ir no šīs personas puses pārsūdzami tiesā. Tomēr ierakstīt šeit Privatizācijas likumā pilnīgi skaidri tās normas, ka ir šie gadījumi, kad Privatizācijas aģentūras lēmumi var tikt pārsūdzēti tiesā. Es jau teicu, ka mana pārliecībā ir tā, ka šeit tiem būtu jābūt visiem Privatizācijas aģentūras lēmumiem, bet ja mēs nevaram kā Saeima nobalsot par šiem visiem, nobalsosim vismaz par šo daļu, nu neveidosim šeit mūsu valstī haosu un beztiesiskumu privatizācijā.

Un šādu piemēru, kur tiesiskums privatizācijas procesā ir mīdīts kājām, to ir milzīgi daudz, un liela taisnība ir tiem cilvēkiem, kas šo privatizācijas procesu mūsu valstī sauc par "prihvatizāciju". Tā ir noticis, un milzīgas naudas summas, kas ir izlaupītas, un tad vismaz tagad, šajā brīdī noteikt, kad privatizācijā, kas notiks uz priekšu, jo likumam diemžēl nav atpakaļejoša spēka šoreiz, ka vismaz šajā privatizācijā, kas notiks uz priekšu, lai vismaz es varētu šos Privatizācijas aģentūras lēmumus, nu, kaut ļoti ierobežotā veidā, tomēr pārsūdzēt tiesā. Ierakstīsim, godātie kolēģi, šo normu Privatizācijas likumā, es ļoti lūdzu nobalsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS).Cienījamie kolēģi! Es ļoti cienu attiecīgo komisiju un saprotu, ka tai ir liela varas lemšana, bet diemžēl tā nevar atcelt tās saistības, ko Latvijas valsts jau ir uzņēmusies, tajā skaitā ratificējot Eiropas cilvēktiesību deklarāciju. Un līdz ar to kur ir paredzēts, ka jebkuras valsts institūcijas lēmumi, kas aizskar to vai citu personu tiesības, ir pārsūdzami tiesā, un līdz ar to tas mums darbojas. Starp citu, arī mūsu Civilprocesa kodeksā šodien ir normas, kuras arī paredz šādu pārsūdzēšanu tiesā, tātad mēs jau varam gribēt un pieņemt lēmumus, kas novedīs mūs līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kur acīmredzot mēs pazaudēsim, tad kāpēc mēs ierakstām un sevi šajā gadījumā diskreditējam? Vēl jo vairāk, ja mēs paši atzīstam tajā tekstā, ko mēs esam ierakstījuši, ka te pastāv šķīrējtiesa. Šķīrējtiesa ir tikai paātrināts civiltiesisko strīdu izšķiršanas līdzeklis, un ir vispārējs princips, ja puses nevar vienoties par šķīrējtiesu, tad viņiem ir tiesības griezties vispārējā tiesā. Bet tagad mēs šo paātrināto līdzekli atzīstam, bet negribam atzīt, ka viņa var griezties vispār tiesā. Un, kad pusēm izdosies vienoties, diemžēl tad šī šķīrējtiesa, diez vai vienošanās tiks panākta, jo, ja šķīrējtiesa tiek izveidota tajā pašā iestādē, par kuru grib sūdzēties, tad pašam katram ir skaidrs, ka šī šķīrējtiesa nevar būt neitrāla, objektīvi izlemt šīs lietas, un tāpēc mēs nevaram šādu šķīrējtiesu nevienam uzspiest šajā gadījumā, tas arī ir viens no svarīgiem tiesvedības principu pārkāpumiem. Tāpēc es šajā gadījumā atbalstu frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Patiesībā mēs jau šo normu varam atbalstīt, mēs to varam neatbalstīt, jo šobrīd Latvijā ir spēkā starptautiski tiesisks akts, kuram mēs esam pievienojušies, un, kā saka, katram ir tiesības, un tā ir Eiropas Cilvēktiesību konvencija, kas saka, ka katram ir tiesības aizstāvēt savas lietas tiesā. Jāteic, ka arī šobrīd ne viens vien, ne tikai šķīrējtiesā izskata Privatizācijas aģentūras valdes lēmumus, šobrīd, es domāju, ir apmēram 1000 lietas tiesvedībā, kur tiek apstrīdēti Privatizācijas aģentūras lēmumi, tā ka es domāju, ka mēs varam droši atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu un tas nekādā veidā neizmainīs procesu, kurā šobrīd atrodas privatizācija Latvijā. Šīs tiesības pārsūdzēt lēmumus tiesā katram piemīt jau iepriekš, tas ir starptautiski tiesisks dokuments, kuram ir pievienojusies Latvijas Republika. Līdz ar to šis būtu tā saucamais "dubults neplīst" vai mājiens, un, protams, šāds mājiens, ierakstīts likumā, varētu cilvēkiem likt biežāk apstrīdēt lēmumus tiesā un tiešām drusciņ aizkavēt šo procesu, bet tik tiešām Privatizācijas aģentūra tiesājās apmēram tūkstoš lietās, un nekas nav noticis un nekas nenotiks. Tiesa lems, un process ies tālāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Padomes locekļi! Tauta! Man nesen bija tas gods un prieks lasīt grāmatu "Ēna pār Ventspili", un kā mūsu likumi tanī laikā un laikam šodien neatļauj praktiski pārsūdzēt to, ko Privatizācijas aģentūra dara, un to, ko Privatizācijas aģentūra un viņu draugi dara, — paņem latviešu svēto mantu un aizsūta viņu tālu, tālu prom. Mēs redzējām, kas notika, kad uz Saeimu atnāca — cauri. Pieteikumu komisijas lēmums, ka vismaz septiņi pārkāpumi, pieci būtiski, bija Ventspils tranzīta ekspedīcijas privatizācijā un ka Panteļējeva kunga pirksts pataisīja to visu par svētu.

Mūsu tauta tiek smagi un klaji izzagta un, kā jūs varbūt zināt, es divreiz, trīs reizes, esmu sēdējis Privatizācijas aģentūras padomē, klausījos, novēroju, kā tas process iet, tad mūsu frakcija tika izjaukta, man it kā Privatizācijas aģentūras padomē nav vietas, es saku, es piedalīšos sabiedriskā kārtā, tā ir mana tiesa kā deputātam, man tagad paziņo, ka Ministru kabinets ir nolēmis citādi. Ka es nedrīkstot piedalīties sabiedriskā kārtā, ja man nav atļaujas. Man jāprasa atļauja, nu es to atļauju esmu prasījis, bet, mīļā tauta un draugi, es uz to Privatizācijas aģentūras sēdi iešu, un, kad man lūgs, lai es eju prom, es lūgšu, lai man uzliek dzelžus un ved mani ārā.

Es gribu būt klāt un redzēt, kā mūsu tautu izzog, jo tad, kad Tautas kopa "Brīvība" pārņems varu, mums visus tos procesus būs jāapgriež apkārt un tautai to mantu jāatdod atpakaļ. Tā nekaunība, ka pat deputāts nedrīkst sabiedriskā kārtā piedalīties tanīs sēdēs, kur tautas manta tiek izšeftēta uz visām pusēm, nekas, būs provokācija, būs sacelšanās, es ceru, ka būs lieli piketi. Es ceru, ka nebūs tikai lieta, ko būs jāpārsūdz tiesā, kad visi privatizācijas procesi būs pārskatāmi. Ka tie, kas nopirka tos privatizācijas sertifikātus par 75 santīmiem, tā vecās tantiņas, ka tie dabūs tai vecai tantiņai samaksāt arī tos 27 santīmus, kas... 27 latus, kas trūkst. No mūsu tautas tanī mazā procesa daļā vien 6 miljardi lati tika izzagti, un zog no mūsu tautas arvien lielākas un lielākas summas. "Latvenergo" tagad, tā banda, kas grib to 20 miljardu izzagšanu "Latvenergo" nokārtot, sēž radio un pa televīziju sludina, kā sadarbības padome sanāks kopā un nolems, kā šito cepeti sagriezt starp sevi, lai varētu baroties. Es nezinu, cik zemu, vai vēl zemāk mēs varētu tikt, ka mūsu vadošās personas klaji nāk sadalīt, pa televīziju priekšā runāt, kā viņi sadalīs mūsu tautas svēto mantu. Es jums lūgšu atbalstīt, ka var pārsūdzēt tiesā, lai tas it kā būtu ierakstīts, bet jūs arī brīdinu, ka Tautas kopa "Brīvība" lielāko daļu no privatizācijas procesa, kas ir skarts ar stratēģiskiem objektiem, nepieņems un leģitimēs, mēs vienkārši deklarēsim jau šobrīd, kā spēkā neesošu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vairāk debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Izšķirsim šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — papildināt likuma 7.pantu ar jaunu piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 11, atturas — 16. Pieņemts.

A.Seile.

Paldies par balsojumu! Nākošo priekšlikumu iesniedz frakcija "Latvijas ceļš", priekšlikums nr.2. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi, priekšlikuma būtība ir tāda, ka "Latvijas ceļš" prasa, lai Privatizācijas aģentūra un tās darbinieki nebūtu atbildīgi, ja viņi izpilda Saeimas, Prezidija un komisiju lēmumus. Komisijas lēmums bija noraidīt tāpēc, ka komisija uzskata, ka it sevišķi, izpildot šos lēmumus, Privatizācijas aģentūras pārstāvjiem ir jābūt atbildīgiem, nevis bezatbildīgiem.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Pirmkārt, "Latvijas ceļš" nevis prasa, bet ierosina. Tālāk, ko tad mēs izlemjam, nobalsojot par šo likumprojektu? Par šo likumprojektu nobalsojot, mēs izlemjam to, ka augstākām institūcijām valsts pārvaldē un varas struktūrās vairāk nekā līdz šim ir dotas tiesības diktēt kādos konkrētos gadījumos to, kā jānotiek privatizācijai un kādiem jābūt privatizācijas noteikumiem. Tik tālu viss būtu labi, tā ir izlēmusi Saeima otrajā lasījumā, bet Saeima nav izdarījusi nevienu grozījumu tajos pantos, kuros ir runa par to, ka Privatizācijas aģentūras valdes locekļi ir personiski atbildīgi par absolūti visu, kas notiek ar privatizācijas procesu un privatizācijas atsevišķiem noteikumiem. Tāpēc "Latvijas ceļš" ierosina — tajos gadījumos, ka citas valsts varas un pārvaldes institūcijas ir izlēmušas Privatizācijas aģentūras valdes locekļu vietā, šajos gadījumos atbild ministri, atbild deputāti, atbild tie, kas lemj, jo, cienījamie kolēģi, nevar gribēt tikai vizināties, ir jāmāk arī vilkt ragaviņas un atbildēt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijas ceļš" ierosinājumu, jo tas ir pilnīgi loģisks un izriet no šo likumu labojumu satura. Šai likumā liek izšķirt, vai liek priekšā ļaut izšķirt privatizācijas jautājumus ne tikai Ministru kabinetam, ne tikai Latvijas Republikas Saeimai, bet ir priekšlikumi, kas aicina izšķirt privatizācijas jautājumus arī ar tautas nobalsošanu. Un tā kā bieži vien šie nebūs eksperti, bet tādi politiski vai lieli un skaisti lēmumi, tad mēs nevaram par šo lielo lēmumu realizāciju uzlikt atbildību Privatizācijas aģentūras valdes un padomes locekļiem. Tā ka, ja mēs gribam pārņemt funkcijas, ja šīs Privatizācijas aģentūras funkcijas kaut kādā apjomā grib pārņemt Saeima vai Ministru kabinets, tad līdz ar šīm funkcijām ir jāpārņem arī atbildību. Un tā ir pilnīgi loģiska konstrukcija, un es jūs aicinu šo konstrukciju atbalstīt. "Latvijas ceļa" priekšlikums jūsu tabulās ar nr.2. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man aizrāda, ka šis priekšlikums ir juridiski analfabētiski noformulēts, jo no tā izriet, ka Saeimas Prezidijs un Saeimas komisijas varētu pieņemt kaut kādu obligātus lēmumus, neviens likums, tajā skaitā arī Saeimas Kārtības rullis, nedod ne Saeimas Prezidijam, ne arī kādai Saeimas komisijai tiesības pieņemt kaut kādus lēmumus, kas būtu jāizpilda Privatizācijas aģentūrai. Saeima gan pieņem likumus, kuri obligāti Privatizācijas aģentūrai, bet nepieņem lēmumus, kas tai būtu šajā ziņā jāpilda. Likumu pildīšana katrā ziņā, ja viņa izpilda stigri likumus, tad, protams, viņa atbild par to, lai tos pareizi izpildītu. Tāpat arī es domāju, ka šeit ir jautājums, ka Ministru prezidenta biedri un atsevišķi ministri tāpat neviens nav pilnvarojis viņiem izdot kaut kādus lēmumus, kas būtu obligāti Privatizācijas aģentūrai, vispār ministru un Ministru prezidenta biedri arī nekādus lēmumus nepieņem. Tā ka es domāju, lai šo priekšlikumu apspriestu, tos vispirms bija korekti no juridiskās puses jāformulē, bet šādā veidā to nekādi pieņemt nevar.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(LC). Augsti godātie deputāti! Šāda priekšlikuma pieņemšana, ko šeit izvirza "Latvijas ceļš", tā faktiski radītu vienu pamatīgu juridisku caurumu mūsu privatizācijas procesā, un proti, tas atbrīvo Privatizācijas aģentūras darbiniekus no atbildības par šo pašu darbinieku rīcību. Skaidrs, ka neviens nevar uzlikt Privatizācijas aģentūras darbiniekiem atbildību par tādu lēmumu pieņemšanu, kuri tiek pieņemti citās institūcijās, un tas nav iespējams sakarā ar pašas tiesību sistēmas būtību, jo neviens nevar būt atbildīgs par tādiem lēmumiem, ko viņš nepieņem, bet ja Privatizācijas aģentūras darbiniekiem ir uzlikts pienākums izpildīt kaut kādus lēmumus, tad viņi ir atbildīgi par to, lai viņi šos lēmumus izpildītu un lai šajā izpildes procesā viņi nenodarītu valstij zaudējumus. Un šeit jau ir arī citi argumenti, ko minēja Bišera kungs, šis tiesiskais absurds, kas ir šim priekšlikumam, un līdz ar to es aicinātu to neatbalstīt, jo pretējā gadījumā, kas, manuprāt, ir pats būtiskākais, ka mēs šeit te veidojam atbildības caurumu. Es aicinātu to nedarīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pirmo reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — Tautas kopa "Brīvība". Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Ir prieks, ka "Latvijas ceļš" atklāj sevi. Redzat, šeit ir viena bandītu grupa, kur biedri ir starp bagātākajiem Latvijā kļuvuši, it kā aizstāvot tautas intereses (Starpsauciens: "Kuri ir tie bandīti?") — Osis, Kehris, Lembergs... un tu paslēpsies... labi... Un tagad viņi lūdz, lai tas bandīts, tas, kas dara to darbu, ka viņš nav vainīgs, ja viņš pilda savu priekšnieku rīkojumu. Skat! Sadarbības padome, kura pārvalda Saeimu, bet kura tiek pārvaldīta no sponsoriem un nez no kādiem citiem spēkiem, spēkiem, kuri ir kļuvuši bagāti uz tautas rēķina, tie tagad it kā varēs pateikt Privatizācijas aģentūrai, ko darīt, un Privatizācijas aģentūras darbinieki — Naglis, Šadinovs un kompānija — nebūšot atbildīgi.

Mūsu valsts ir pilna ar bezatbildīgiem cilvēkiem, un tādi, kas iesniedz šitādu ierosinājumu, ir atklāti kā bezatbildīgi. Mūsu tauta tiek izzagta, mēs zinām, kur tas notiek, lielāko daļu caur Privatizācijas aģentūru, un viņi tagad būs bezatbildīgi, viņi nav atbildīgi par to, ko viņi dara. It kā viņiem nav pienākums, ja viņi redz, ka kaut kas notiek pret valsts un mūsu tautas interesi, pacelties kājās un teikt — es šito rīkojumu nepildīšu. To es nedrīkstu pildīt, tas ir pret tautas interesēm, pret valsts interesēm.

Es jums atgādināšu vienu īsu, īsu momentu. Kad mēs runājām par korumpētības likumu, mēs it kā sākām izprast, kas ir korumpētība. Korumpētība tad bija darbība vai bezdarbība, kura ir pret valsts interesēm. Nav nevienam valsts ierēdnim atļauts strādāt pret valsts interesēm vai darboties un nedarboties, ja tas ir pret valsts interesēm. Un tas arī attiecas uz Privatizācijas aģentūru, uz Saeimu, uz Prezidiju, uz Saeimas komisijām, jo, kad mēs tos tiesāsim, cilvēkus par to lielo izlaupīšanu, kas šeit ir notikusi, mēs viņus uzskatīsim kā visu viena kopumu. Tur nevarēs teikt, ka ai, jā, es tur piedalījos, bet mans priekšnieks to lika man darīt, es esmu nevainīgs. Tauta mirst nabadzības dēļ. Un cilvēki staigās bagāti un finansēs politiskās partijas, un viņu kalpi būs nevainīgi, ja mēs šādu likumu pieņemsim.

Paldies "Latvijas ceļam", ka mēs, teiksim, labi redzam, kas jūs esat, mēs jau to zinājām — ir kā no sākuma nacionāli, tad it kā stabilitāte valstī un saimnieki, un tagad mēs saprotam, ka jūs gribētu, lai visi jūsu pakalpiņi, kas palīdz tautu izzagt, ka viņi būtu bez atbildības. Šito priekšlikumu ir jānoraida, bet tautai ir jāpatur prātā, kas tas "Latvijas ceļš" tāds ir. Ceļš — uz bezatbildīgu tautas mantas izsaimniekošanu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Es pilnīgu piekrītu Ilmāram Bišeram un Kārlim Čerānam, ka tikai tāpēc, ja pieņem kādu likumu, nevar formulēt tūlīt, ka šī likuma izpildē attiecīgā institūcija ir bezatbildīga. Nu mēs pieņemam likumus jebkurai institūcijai. Tad tikpat labi varēs formulēt, ka tiesa arī ir bezatbildīga, izpildot mūsu pieņemtos likumus. Tas ir absurds, un mums atliek tikai brīnīties, kāpēc "Latvijas ceļa" pārstāvji, kurus uzskata par intelektuāli ļoti augsta līmeņa deputātiem, var šādu absurdu teikt, kas viņus apkauno tieši no loģikas un no juridiskā viedokļa kā joku taisītājus. Kāpēc viņi šādu priekšlikumu ir iesnieguši? Atliek tikai brīnīties. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, Reformu partijas un Zaļo partijas frakcija.

A.Kiršteins

(LNNRP, LZP). Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es varētu atbalstīt gan to, ko teica Mauliņa kungs, gan to, ko teica Bišera kungs, ar vienu nosacījumu — ja mēs dzīvotu attīstītā demokrātiskā valstī, kur būtu, piemēram, pieņemts likums... Enerģētikas likums, būtu pieņemts likums par dzelzceļu. Enerģētikas likumā ir noteiktas, teiksim, kādās formās... īpašuma formās var atrasties visas šīs spēkstacijas, sadales tīkli, zemsprieguma tīkli, augstsprieguma tīkli un tā tālāk.

Bet šeit man diemžēl ir jāsaka, ka ir drusciņ cita situācija. Mehānisms ir ļoti vienkāršs. Mūsu valstī vispirms tātad sponsors jebkurā gadījumā jeb partijas finansētājs ir ieinteresēts šajos privatizācijas objektos, un viņš spiež uz partijas vadību. Partijas vadība realizē, teiksim, šaurākā lokā savas intereses, kaut kādā mērā pieņem lēmumu privatizēt par labu vienam vai otram, un es domāju, ka ne Mauliņa kungs, ne Bišera kungs to nenoliegs, caur tiem mehānismiem, kādi ir viņu rīcībā. Ja viņu rīcībā ir, teiksim, Saeimas vairākums, tad Saeima var pieņemt, piemēram, tīri politisku lēmumu — neprivatizēt "Latvenergo" vai, tieši otrādi, privatizēt, bet ņemt kredītu vietējā bankā un nepieļaut starptautiskām institūcijām piedalīties, var pieņemt trešo lēmumu un tā tālāk. Ja attiecīgā partija nevar šos lēmumus pieņemt, teiksim, ne Saeimā, ne Ministru kabinetā, tā var ietekmēt caur attiecīgajām ministrijām, teiksim, ekonomikas ministrs... es negribu konkrēti runāt par Sausnīša kungu, bet es kā piemēru saku, ka ekonomikas ministrs tajā pašā Privatizācijas padomē darbojas, viņš var uzspiest, teiksim, kaut kādu savu lēmumu, un tālāk var rasties diezgan kurioza situācija. Ja Privatizācijas aģentūra strādātu ar konkrēti pieņemtu likumu, teiksim, Enerģētikas likumu, tad varbūt tiešām šie cilvēki rīkotos tā, kā tehniski ir pareizāk un izdevīgāk, bet šinī gadījumā viņiem ir jārīkojas, kā ir sliktāk un varbūt neizdevīgāk, bet viņiem ir politiskais lēmums. Un kas notiek tālāk? Nav jau tas lēmums uz viena, kā daži iedomājas, ka Privatizācijas aģentūras darbinieki izpilda kaut kādu Saeimas lēmumu, Valdmaņa kungs... Teiksim, "Latvijas dzelzceļam" tur ir simtiem zemes gabalu, simtiem interešu dažādu, ir privātpersonas iesaistītas, juridiskās personas ... nu un viņi sāk strādāt, un pēc gada ir cita politiskā vadība, kura secina, ka tur ir milzīga noziedzība un izsaimniekošana, un sāk ņemt ciet visus šos Privatizācijas aģentūras darbiniekus, jo viņi ir vienkārši pretēji savai sirdsapziņai varbūt realizējuši kaut kādu politisku lēmumu. Tāpēc es domāju, ka šis "Latvijas ceļa" lēmums ir viscaur pamatots situācijai, kamēr mēs paši neesam pieņēmuši šos likumus, kas ļauj Privatizācijas aģentūras darbiniekiem vadīties pēc šiem likumiem, un es nebūt negribu šeit pārsteigties un teikt, ka tā ir kaut kāda blēdība. Es te drīzāk redzu, ka te ir lielākā apdrošināšana, tieši lai neaiztiktu tos cilvēkus, kas nepieņem politiskus lēmumus, bet, ja rodas šaubas vai kaut kādā mērā, teiksim, prokuroram rodas vēlme pārbaudīt kādu privatizācijas objektu, nu tad lai viņš meklē kaut kur augstāk. Un viss. Kas te būtu ko uztraukties par šo "Latvijas ceļa" lēmumu... šinī gadījumā par priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane — frakcija "Latvijas ceļš". Otro reizi.

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es gribētu vērsties pie Valdmaņa un Mauliņa kunga un silti likt viņiem pie sirds būt uzmanīgākiem izteicienos. Otrkārt. "Latvijas ceļa" priekšlikumā, ja jūs tā uzmanīgi ņemtu un to izlasītu, nav neviena vārda par likumiem. Te nav runa par Saeimas pieņemtajiem likumiem, bet Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Tādiem lēmumiem, līdzīgiem, par kuriem mums jau ir pieredze par atsevišķu privatizējamu uzņēmumu, teiksim, privatizācijas gaitas apturēšanu vai noteikumu neapstiprināšanu līdz kādam noteiktam datumam. Nav grūti iedomāties arī izsmalcinātākus šāda veida lēmumus, kur jau būtu runa, teiksim, par kādām cenām vai citām lietām, kuri pēc tam vēlāk varētu izrādīties kļūdaini. Un šeit, kā jau es jums skaidroju, ir runa tikai par to, ka tad tā atbildība par šīm kļūdām būtu jānes tiem, kas to ir pieņēmuši.

Un visbeidzot. Es piekrītu, ka šis priekšlikums nav absolūti nevainojams pēc tā juridiskās formas. Šeit patiešām nevietā ir vārdi "tās prezidija un komisiju", taču tā kā atbildīgā komisija šī priekšlikuma izskatīšanai veltīja apmēram vienu minūti un 30 sekundes, tad, protams, nebija arī nekādu iespēju šo te priekšlikumu uzlabot. Tas faktiski ir arī viss. Ja tāda prezidija un komisiju lēmuma nebūs, nu tad viņa vienkārši nebūs. Tā ka juridiska katastrofa neiestāsies, pieņemot šo priekšlikumu, un pasaule nesagrūs.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi! Šajā jautājumā praktiski ir publicēta atbilde šodien "Lauku Avīzē", kur profesors Peniķis raksta. Citēju: "Svarīgi vienmēr no jauna uzsvērt principu par politiķu un amatpersonu atbildības sajūtu un goda prātu. Būtu nožēlojami, ja viens politisks grupējums vai partija izmantotu kādu valdības iestādi, šajā gadījumā Privatizācijas aģentūru, prokuratūru vai ko citu, lai izrēķinātos ar citu grupējumu vai saviem politiskajiem pretiniekiem. Vēl nožēlojamāk būtu, ja šādu rīcību lūkotu attaisnot ar kāda stiepta, lauzta vai iedragāta likuma un tiesību palīdzību. Cinisma un neuzticības jau Latvijas politikā mums tagad pietiek."

Un šajā sakarā iepriekš Lībanes kundze teica, ka nevainīga forma tajā priekšlikumā. Bet kāds ir saturs? Saturs ir vērsts uz to, lai neviens neinteresētos par Latvijas izlaupīšanu no Privatizācijas aģentūras puses. Un es iepriekšējā reizē uzstājos un arī to pašu šoreiz saku, ka acīmredzot ir nepieciešams nodibināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju un uzskaitīt, cik miljardos Privatizācijas aģentūra Latvijas tautai ir nolaupījusi. Un man vienkārši kauns ir, ka "Latvijas ceļš" var tādu priekšlikumu izvirzīt. Es jūs nepārtraucu, Lībanes kundze... Es jums iesaku to priekšlikumu noņemt, jo tas ir absurds, ka tādu priekšlikumu var iesniegt. Tā ka es aicinu kategoriski noraidīt tādu nejēdzīgu priekšlikumu. Savtīgu.

Sēdes vadītājs.

Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Es saprotu "Latvijas ceļa" frakcijas vēlmi norobežot šo politisko ietekmi, kas lielā mērā un daudzkārt ir tā, kas rada šīs visas diskusijas, kas ir saistītas ar to vai citu likumu, lēmumu izpildi. Un šajā gadījumā tas nav gan tikai Privatizācijas aģentūrā vien, tas ir daudzās citās iestādēs, kurās ir arī... teiksim, būtu ļoti nepieciešams ierēdņus aizsargāt no šīs partiju varbūt politiskās ietekmes, un būtu ierēdņiem jāpilda likums, tikai likums un tie lēmumi un tādā veidā jādarbojas, lai viņi būtu atbildīgi likuma priekšā. Taču šis priekšlikums ir zināmā mērā tomēr juridiski, nu, varētu teikt, kāzuss, jo tā priekšlikuma būtība, ja mēs lasām to, tad Privatizācijas aģentūra nav atbildīga par Saeimas lēmumiem, par Ministru kabineta lēmumiem, par Privatizācijas padomes lēmumiem. Godātie kolēģi, šis ir trešais lasījums likumprojektā, un praktiski tātad mēs vairs nespēsim labot to varbūt domu jeb to, teiksim, ideju, kuru liek iekšā frakcija "Latvijas ceļš". Bet šādā veidā tik tiešām mēs zināmā mērā radām, es domāju, lielu pārpratumu. Ko nozīmē — ja Saeima pieņem savus lēmumus un pieņem likumus... nu Latvija ir demokrātiska valsts, un Latvijā ir Satversme, atbilstoši kurai tomēr ir institūcijas, kuras pakļaujas un pilda kāda lēmumus. Man nav īsti saprotams. Ja mēs šodien atbrīvojam Privatizācijas aģentūru no Saeimas lēmumu, Ministru kabineta lēmumu un Privatizācijas padomes lēmumu pildīšanas, tad es nezinu, kas tad tā ir — valsts valstī? Vai, teiksim, tā ir kādas citas valsts institūcija, kura pakļaujas citu valstu likumiem? Es aicinu neatbalstīt tomēr šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es nebūtu nācis šeit otrreiz runāt, ja šis patiešām nebūtu ļoti būtisks jautājums mūsu valsts nākotnes perspektīvā un tam, kāda kārtība turpmāk būs privatizācijas procesā. Pieņemot šo "Latvijas ceļa" priekšlikumu, mēs atbrīvosim Privatizācijas aģentūras darbiniekus no atbildības — un no atbildības tieši par viņu konkrēto rīcību. Padomājiet, ko tas nozīmē? Mums šobrīd, tagad mūsu rokās ir iespēja pieņemt vēl vienu milzīgu nelikumības un nekontrolējamības veicinošu normu. Es tiešām būtu vispriecīgākais, ja "Latvijas ceļa" pārstāvji šeit nāktu un šo priekšlikumu noņemtu, jo mēs nevaram izņemt ārā no privatizācijas likumdošanas atbildības momentu. Privatizācija — tā ir visas mūsu valsts mantas vai patiesībā tautai piederošas mantas nodošana privātās rokās vienas vai otras procedūras rezultātā. Un, ja mēs šeit izņemam ārā atbildību vispār, tas nozīmē, ka tagad šī Privatizācijas aģentūras valde varēs rīkoties, kā viņa grib, un neviens par to nebūs atbildīgs.

Vai tiešām G—24 kredītu mācības un pārējā līdzšinējā valsts izlaupīšana nav mums bijusi pietiekama, lai mēs varētu vēl šādu absurdu ievietot? Un ir skaidrs, ka Privatizācijas aģentūra un tās darbinieki nevar būt atbildīgi par tiem lēmumiem, ko viņi paši nav pieņēmuši.

Viņi nebūs atbildīgi par tiem lēmumiem, ko kāds cits ir pieņēmis, arī tad, ja šāds priekšlikums nebūs, bet viņiem ir jābūt atbildīgiem par viņu pašu rīcību šo lēmumu izpildes rezultātā. Es aicinu kategoriski noraidīt šo frakcijas "Latvijas ceļš" ierosinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es arī gribētu neatbalstīt šo frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu. Kā var būt Privatizācijas aģentūra neatbildīga? Steidzoši vajag, vispār vajag izmeklēšanas komisiju par visām tām nelikumībām, kas ir notikušas sakarā ar privatizāciju, un noteikti 7.Saeimā tāda arī būs.

Privatizācijas aģentūra ir atļāvusi daudzus uzņēmumus privatizēt un pēc tam neatbild par to. Spilgts piemērs tam ir Rīgas vagonu rūpnīca, kura arī tika atļauta privatizēt afēristiem no Ukrainas, kā rakstīts laikrakstā "Svētdienas Ziņas", un par to tagad atbildību neuzņemas neviens. Ne Naglis, ne valdība. Mums raksta cilvēki vēstules, kuri 15 mēnešus nav saņēmuši algas, kuri strādāja valsts uzņēmumā "Rīgas vagonu rūpnīca". Viņi nezin, kā uzturēt ģimenes. Tie ir mūsu pašu tautieši — latvieši. Kā tad to lai nosauc? Es nezinu. Tagad saka, ka Privatizācijas aģentūra ne par ko neatbildēs.

Un arī par šo 3 000 000 uzpūsto lietu. "Latvenergo" lietu. Tur taču arī atļauju deva Naglis, pārskaitīt to naudu, un, cik man zināms, tā atļauja tika dota sestdien kopā ar Šadinovu, mājās vai kur viņi to parakstīja. Tā taču nevar! Es domāju, ka šis priekšlikums ir pilnīgs absurds, un es domāju, ka mēs visi balsosim pret to. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Debatēs tika pieļautas vairākas neprecizitātes, un viena no tām bija Kristiānas Lībanes izteikumā, kad viņa teica, ka Privatizācijas aģentūras valde nav atbildīga, bet šajā tekstā ir rakstīts skaidri un gaiši: "Privatizācijas aģentūra un tās darbinieki nav atbildīgi, ja viņi izpilda Saeimas Prezidija, Ministru kabineta, pat Privatizācijas padomes lēmumus." Ja mēs vilktu analoģijas, tad kādā citā likumā, piemēram, likumā "Par valsts policiju", mēs varētu ierakstīt, ka policija nav atbildīga par Saeimas un Ministru kabineta lēmumu izpildi. Un tā tālāk.

No šī viedokļa raugoties, manuprāt, šāda kārtība nav pieņemama, tāpēc es aicinu komisijas vārdā šo priekšlikumu noraidīt, bet, kā Leiškalna kungs saka, prokuratūra meklēs kaut kur augstāk, arī šajā gadījumā prokuratūra izmeklēs, kas ir pieņēmis nelikumīgu lēmumu. Bet, starp citu, šajā likumā nevienā pantā nav dotas tiesības Saeimai pieņemt privatizācijas jautājumos lēmumus. Protams, ar kādu īpašu lēmumu Saeima var to balsojot izdarīt, bet tikai Ministru kabinetam, ne atsevišķiem ministriem, ne Saeimai šādas tiesības privatizācijā nav dotas. Aicinu šo priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu — papildināt 8.pantu ar jaunu astoto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 39, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Seile

. Nākamais ir 3.priekšlikums, attiecas uz 12.pantu. Iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš" un deputāts Nagobads. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Vai piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam?

A.Seile

. Atbildīgā komisija ir iesniegusi savu redakciju — 4.priekšlikumu, kuru ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Šo priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile

. Nākamais ir 5.priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš". Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, atstājot spēkā iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs

. Atklājam debates. Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Es varēju piekrist daudz kam no juridiskā viedokļa, kas tika izteikts, debatējot iepriekšējos priekšlikumus un juridiski kritizējot "Latvijas ceļa" priekšlikumu nr.2, taču šeit nu gan tā lieta ir nesalīdzināmi nopietnāka, nesalīdzināmi skaidrāka, un šeit nu patiešām ir pilnīgi viennozīmīgi. Absolūti neabstrahējoties un neatkāpjoties no tā, kas ir nobalsots otrajā lasījumā, es atkārtoju: "Latvijas ceļš" ir izstrādājis priekšlikumu uz tā pamata, kas ir nobalsots otrajā lasījumā. Ir tomēr jāparedz procedūras, ir jāparedz gadījumi, ir jāparedz apakšpunkti, lai nenovestu lietu līdz tam, ka ārvalstu investori, kuriem ir Privatizācijas aģentūra vai kāda cita pilnvarota institūcija paziņojusi, ka vēl nav privatizācijas noteikumi, bet ir, teiksim, privatizācijas pamatnostādnes vai citas lietas, ar kuriem investori jau rēķinās neatkarīgi no tā, vai tas ir Latvijā vai ārvalstīs, ir jāparedz procedūras, lai mums neiznāktu starptautiska tiesāšanās, lai mūsu valsts prestižam netiktu nodarīti milzīgi zaudējumi.

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — Tautas kopa "Brīvība", pirmo reizi. Padomes pārstāvji un tauta! Šeit atkal "Latvijas ceļš" grib, lai nemaina, kas jau ir. Lai būtu jau tas vilciens aizgājis. It kā pat Ministru kabinets nedrīkstēs to vilcienu, ko "Latvijas ceļš" ar Šķēles kungu ir ievirzījuši, nedrīkstēs vairs apstādināt. Ja ir kaut kas jau it kā izsludināts vai izteikts, tad tam ir jāpaliek. Tam nolikumam, vai tas būtu par "Latvijas dzelzceļu", vai par "Latvenergo", vai par kādu citu svētu lietu Latvijā, ja "Latvijas ceļam" Šķēles kunga laikmetā ir kādi nosacījumi izdoti par privatizācijas procesu, tad viņi ir jau aizgājuši. Mūsu godīgie "Latvijas ceļa" cilvēki vismaz tā gribētu, ka tas vilciens ir prom, neviens vairs nekā mainīt nevar.

Es varu tikai teikt: "Kauns! Kauns! Kauns!" Bet ir labi, ka šie jautājumi tiek pacelti, it īpaši, ka mēs redzam atkal atjaunotā formā Šķēles — "Latvijas ceļa" rīcības principus — trešajā lasījumā mēģināt ielikt iekšā pantus, kurus, ja mēs nekārtīgi strādātu ar normālu ritmu un tempu, klik, klik, vienu pantiņu pēc otra, varbūt mēs to nobalsotu, un "Latvijas ceļam" būtu vēl viens kumoss, kuru neviens nevarētu viņiem atņemt.

Kā es jums jau teicu, pēc 7.Saeimas vēlēšanām liela, liela daļa to lielo objektu privatizāciju noteikumi tiks noliegti, tiks pārskatīti, un vainīgie tiks sodīti. Man ir žēl, ka tik smuka persona kā tā, kas vada "Latvijas ceļu", ka viņas frakcijas pārvaldīšanas laikā šādas blēņas tiek mums liktas priekšā. Tās nekādā veidā nav pieņemamas. Gods komisijai, ka tā neatbalsta, negods "Latvijas ceļam", ka viņi uzstājas, ka šādus pantus vajadzētu nopietni uzklausīt. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

A.Ameriks

(DPS). Godātie deputāti! Es gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir trešajā lasījumā, un tas, kādā veidā mēs atbalstīsim to vai citu priekšlikumu, praktiski tas ir galīgais lasījums, un līdz ar to arī atkarīgs, kā tālāk ar šo ļoti nopietno likumu strādās ne tikai mūsu iestādes ierēdņi, bet arī kādā veidā, teiksim, tas tiks interpretēts no tiem uzņēmējiem, arī ārvalstu uzņēmējiem, kuri vēlas piedalīties privatizācijas procesā.

Šajā gadījumā šie divi papildinājumi, bez šaubām, ir vērsti, manā izpratnē tomēr uz zināmu tādu konkurences samazināšanu, jo, ja pirmais nosacījums, kuru ierosina frakcija "Latvijas ceļš", ar pirmo papildinājumu saka to, ka Ministru kabinets šādus nosacījumus ir noteicis un Privatizācijas aģentūra tos jau ir darījusi zināmus privatizācijas subjektiem, godātie kolēģi, bet pamats jau ir šie Privatizācijas noteikumi. Ja Privatizācijas aģentūra apstiprina Privatizācijas noteikumus, tā ir tā bāze, uz kuras vispār tiek veikta privatizācija. Nekādi nosacījumi, jebkādas atsevišķi vēl pirms tam norunas ar kādu no tiem, kas varbūt vēlas privatizēt, tā ir tāda zināmā mērā diezgan nedroša un jebkurā gadījumā nepārbaudāma lieta.

Otrs, ko es gribu teikt. Arī otrais papildinājums runā par... Likumā mēs ietveram terminu "objekta privatizācijas nosacījums". Tas nav juridiski terminēts, ko nozīmē privatizācijas nosacījumi. Mums ir Privatizācijas noteikumi, kuri nosaka katra konkrētā objekta privatizācijā izvirzāmos nosacījumus, un tas jau ir tas bloks. Bet tas ir apzināti nejuridisks termins. Un, ja mēs likumā nosakām šādu objekta privatizācijas nosacījumus, ko Latvijas ceļa" frakcija piedāvā ar 2.apakšpunktu, es domāju, ka mēs vienkārši radīsim diezgan lielu neizpratni pašā privatizācijas procesa skaidrībā un nenodrošināsim korektu šī likuma izpildi. Es tomēr aicinātu neatbalstīt šos priekšlikumus, jo tas papildina šobrīd ar nedefinētiem terminiem, kas likumā nav paredzēti!

Sēdes vadītājs

. Kristiāna Lībane — otro reizi.

K.Lībane

(LC). Kolēģi, es centīšos pavisam īsi. Nu nav tā, kā Amerika kungs saka, ka Privatizācijas noteikumi ir pats pamats. Pirms tam ir vesels process. Pirms tam jau ir privatizācijas metode izvēlēta, jau ir pamatnostādnes, jau ir lietas, kas jau ir darītas zināmas ieguldītājiem. Un likums kādā brīdī stājas spēkā. Mums taču ir jāsaprot, kas notiek tajā brīdī. Process ir noticis jau pēc vienas procedūras. Tagad nāk cita procedūra. Mums tas ir jānosaka, cienījamie kolēģi. Būs slikti šai valstij. Neviens mums neticēs, neviens šeit nebrauks un naudu neieguldīs, ja mēs, realizējot savas vēlmes, nenoteiksim konkrētas procedūras, ar kurām cilvēkiem rēķināties.

Sēdes vadītājs

. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā aicinu "Latvijas ceļa" priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas "Latvijas ceļš" priekšlikumu — izteikt 12.panta sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 23, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Seile

. Nākošais ir 6.priekšlikums. Iesniedz frakcija "Latvijas ceļš" un deputāts Valdis Nagobads, pieprasot izslēgt iepriekšējā lasījumā nobalsoto tekstu. Bet savukārt 7.priekšlikumā, kuru iesniedzis Juridiskais birojs, manuprāt, šī redakcija ir precizēta. Ļoti iespējams, ka tā ir frakcija "Latvijas ceļš", un deputātam Nagobadam nebūs vairs iebildumu, ja mēs pieņemam 7.priekšlikumu Juridiskā biroja redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas atzinumu par 6. un 7.priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Seile

. 8.priekšlikums — iesniegusi frakcija "Latvijai". Šis priekšlikums pēc būtības atkārto to pašu priekšlikumu, kāds bija iesniegts jau otrajā lasījumā, ka nav privatizējami tikai divi objekti — Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un pazemes gāzes krātuves. Komisijā balsis dalījās, lēmums netika pieņemts, bet komisijas viedoklis bija tāds — kāpēc tiek nosaukti tikai divi objekti? Varbūt rodas vēl trešais, un varbūt ir tikai viens objekts, jo likumā ir skaidri pateikts, ka ir tiesības pieņemt lēmumu Ministru kabinetam, ja ir dabīgie valsts monopoli šie privatizējamie objekti.

Sēdes vadītājs

. Debates par šo priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Pēterim Tabūnam par komisijas sēdi.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti radio un televīzijas lietās. Lūdzu tūdaļ, sākoties pārtraukumam, ierasties uz īsu sēdi Pieprasījumu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Tūlīt Sarkanajā zālē notiks tikšanās ar Holbruka kungu, kā jūs acīmredzot to jau zināt — bijušo ASV valsts sekretāra vietnieku. Ja kādam ir vajadzīgas austiņas tulkojumam, tās var saņemt Dzeltenajā zālē. Pārtraukums šajā sakarībā līdz pulksten 16.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs . Pārtraukums ir beidzies. Sākam apspriest frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr.8. Debatēs pieteicies Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu jūs un lūdzu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas noteiktu, ka nav privatizējama Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kā arī atsevišķi tās elementi un pazemes gāzes krātuves pazemes daļas. Mēs varam diskutēt par šādiem objektiem, privatizēt, neprivatizēt, bet šī nu būtu tā pēdējā robeža, ko mēs nedrīkstētu nekādā gadījumā privatizēt. Un te nāca un atsaucās uz to, ka Ministru kabinets varētu vienā vai otrā gadījumā pieņemt lēmumu par nodošanu privatizācijai un varētu nepieņemt šādu lēmumu, bet šie ir tie gadījumi, kad mēs nedrīkstam ļaut Ministru kabinetam pieņemt lēmumu par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes, kā arī atsevišķu tās elementu privatizāciju. Tautas kustība "Latvijai" uzskata, ka "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecības", kā arī citu tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu uzņēmumu privatizācijas noteikumi būtu apstiprināmi Saeimā, un gadījumā, ja privatizācijas rezultātā valsts kapitāla daļa šajos uzņēmumos samazinātos zem 51%, tad šādi privatizācijas noteikumi būtu nododami tautas nobalsošanai. Par šo jautājumu mēs runāsim tālāk, bet šajā gadījumā es gribētu aicināt visus deputātus neatkarīgi no tā, vai jūs atbalstāt šo frakcijas "Latvijai" nostāju par privatizācijas noteikumu nodošanu tautas nobalsošanai, vai neatbalstāt to, atbalstīt mūsu viedokli šajā gadījumā, ka tomēr novilkt kaut kādu robežu, ka Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi, kas ir mūsu, jāsaka, arī valsts neatkarībai stratēģiski svarīgs objekts, kā arī atsevišķus tā elementus, ka mēs tos nedrīkstam privatizēt un nekad nedrīkstēsim. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, kas nosaka tātad šos divu veidu objektus, tā ir Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde un pazemes gāzes krātuves pazemes daļas, tie nebūtu privatizējami, ka tie paliek valsts īpašumā. Tas ir ļoti minimāls priekšlikums, patiesībā šo normu varētu veidot arī vēl daudz plašāku, bet es aicinu noteikti vismaz šos. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Sadarbības padomes kalpi un tauta! Premjers Krasts, būdams 3 miljonu izmeklēšanas komisijā, ar lielu prieku un baudu lielījās, ka, jā, Daugavas hidrokaskādes enerģiju mēs pagaidām pārdodam par 200 miljoniem latu gadā, mazāk, nekā tā ir vērts, un arī pielaida iespēju, ka visu "Latvenergo", ne tikai Daugavas kaskādi, varētu pārdot par kādiem 24 miljoniem. 24 miljoni — vienu reizi, bet šodien mēs pārdodam Daugavas kaskādes enerģiju par 200 miljonu latu mazāk ikkatru gadu, nekā tā ir vērts. Un, ja mēs par šito Daugavas kaskādi nedabūtu milzu, milzu summu, tad vispār ekonomisks attaisnojums nebūtu. Bet ir jāsaprot, ka tur ir vēl dziļāks jautājums, ka ir grēks mums pārdot svešiem mūsu zemi un mūsu Daugavu. Ir grēks to atdot kādiem, kas savas peļņas dēļ varbūt nolems — pludināt vai nepludināt, pacelt vai pazemināt mūsu ūdeņus. Es domāju, ka tas ir pilnīgi amorāli — runāt par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes privatizēšanas iespēju, es saprotu, ka tur sēž mūsu Sadarbības padomes pārstāvji no frakcijām un citurienes ar saviem sponsoriem un dala tos 20 miljardus, kurus viņi taisās no tautas izzagt. Dobeļa kungs aizmugurē šeit lielās, ka viņš māk ūdeni nolaist, bet jautājums šeit ir par to, vai mēs drīkstam vispār šādus objektus privatizēt?

Mums Kiršteina kungs un citi godājamie Sadarbības padomes atbalstītāji stāsta, ka mums ir jāprivatizē, cik daudz un cik ātri vien mēs spējam, lai tiktu Eiropas Savienībā. Bet Eiropas parlamentārieši mums skaidri paskaidroja, kad nav nekāda prasījuma priekš kādas īpašuma formas. Lielāko daļu civilizētā pasaulē stratēģiskie objekti pieder valstij. Es jums lūgtu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, tas ir minimālais, ko mums būtu jāsargā, pēc 7.Saeimas mēs ņemsim atpakaļ mūsu ostu zemes, mēs tiesāsim daudzus, bet atstāsim tagad vismaz šito minimālo Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi un mūsu gāzes krātuves valsts īpašumā. Tur nav it nekāds devums mūsu tautai, ja mēs atļaujam kādam tos paņemt par sviestmaizi, un neviens mums godīgi maksāt netaisās. Tas ir ļoti grūti, es saprotu, tiem sponsoriem, kas ir sponsorējuši vairākas partijas šeit, atteikties no tik liela kumosa, bet mēs šodien pārstāvam tautu, ne savus sponsorus. Dobeļa kungs vēl domā par ūdeņu nolaišanu. Dobeļa kungs, esat šoreiz patriots un balsojiet par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Valdmaņa kungs, piecas minūtes ir pagājušas. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātie deputāti! Lūdzu šo jautājumu uztvert nopietni. Mums jau parādās tādi absurdi, ka mēs privatizējam šos lielos valsts uzņēmumus, kas ir dabiskie monopoli, privatizējam tādā veidā, ka taisāmies pārdot citu valstu valsts uzņēmumiem, tad vispār tas vārds "privatizēt" ir absurds, pārdot citu valstu valsts uzņēmumiem, tā jau nav privatizācija, atdot citai valstij. Šādi absurdi apakšā mūsu svētajai privatizācijai, tas ir viens.

Otrs. Viena turbīna, kā speciālisti ir aprēķinājuši, viena turbīna ar ģeneratoru kopā maksā tik, cik mūsu visas elektrostacijas aprēķinātas kopā. Nu, tas ir galīgs absurds, kas ir novērtējumā pieļauts, mēs zinām, ka tīkli vien ir milzīga vērtība, augstsprieguma tīkli, apakšstacijas un pat transformatoru punkti, kas ir izvietoti, un zemsprieguma līnijas, tas ir milzīgs ieguldījums, kurš, starp citu, ir monopola stāvoklī. Otru līniju neviens uz savām mājām nevilks, mums nav izstrādāts dabisko monopolu likums, ja nododam dabisko monopolu privātās rokās, privātīpašniekam, tad ir jāizstrādā ļoti stingrs likums, kas ļauj šo privātuzņēmumu kontrolēt. Šobrīd ir stāvoklis tāds — mēs privatizēsim, atdosim privātīpašniekam, un valsts kontrole vairs klāt netiks, viņi varēs darīt, ko vien grib, un mēs to esam daļēji jau piedzīvojuši pie "Lattelekom". Šis lielās izpārdošanas, kur saņem Jūdasa grašus līgumslēdzēji, mums jau Latvijai ir nodarījušas miljardiem zaudējumus, vai mēs tiešām... pavisam 18 miljardu ir, aptuveni rēķinot. Un kad beidzot beigsies šī izpārdošana citiem, saņemot pašiem Jūdasa grašus? Var vēl saprast, ja saņemtu savējie un nenodotu ārzonas firmās un bankās savu naudu, bet ieguldītu te un paplašinātu ražošanu. Šobrīd šie blēži nobijušies un iegulda visu savu naudu ārzemju bankās, un labi... var teikt, centīgākie, tad nodibina ārzemju firmas un tad ienāk kā ārzemnieki šeit iekšā, to mēs visu pieredzam. Labi būtu, ja tā nauda nonāktu kaut vai viņu rokās, bet viņi pārdod bandītfirmām ārzemēs, un pašiem paliek tikai graši, un tas ir pats traģiskākais, kas vien var būt. Un, Dieva dēļ, neizsaimniekosim tādā veidā mūsu visu energosaimniecību, tas ir jāaptur, un mūsu priekšlikumu, lūdzu, pieņemiet, kaut arī tas ir ķengāto zīgeristiešu priekšlikums, opozīcijas priekšlikums, bet tas ir latviešu interesēs un ļoti nopietnās Latvijas interesēs, lūdzu deputāti tuvojas vēlēšanas, un jūsu saprāts, es reizēm pamanu, mazliet atgriežās. (Starpsauciens: "Tikai mazliet.") Nu, lūdzu, šoreiz saņemieties un atbalstiet sava saprāta atgriešanos mājā! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mūsu frakcijas "Latvijai" priekšlikums bija palicis neizšķirtā stāvoklī — puse komisijas locekļu bija par, puse pret. Un es ļoti lūdzu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu, jo tas nav tikai mūsu frakcijas, bet tas ir tādēļ, lai saglabātu mūsu valsts un tautas bagātības. Ja šeit ir runa tikai par Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi un arī atsevišķiem tās elementiem, pazemes gāzes krātuves pazemes daļu, tad varētu pielikt vēl kaut ko klāt, jo pašlaik ir tiešām absurds. Ministru kabinets vai pat Privatizācijas aģentūra nolemj, ko privatizēt, un mēs deputāti un likumdevēji noskatāmies, kā mūsu valsti izlaupa. Tautā saka "prihvatizē", es lūdzu visus laviski domājošos balsot par mūsu priekšlikumu, jo mēs gribam tikai vienu — neļaut izlaupīt mūsu valsti, Latviju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es, protams, atvainojos, ka es kādu īsu brīdi runāšu par kaut ko citu, bet tomēr saistībā ar šo te izskatīšanu. Nu mums taču ir pietiekoši skaidra konceptuāla izpratne katram šajā te projektā, kā balsot. Un kāpēc šīs garās runas? Es tiešām nevaru saprast, ko jūs te pārliecināt? Acīmredzot izskaidrojums ir viens, lai netiktu klāt pie Valodas likuma izskatīšanas. Citādi es to nevaru izskaidrot. Es tomēr gribētu aicināt, nu ja nu kādam ļoti gribas konceptuāli izteikties, izsakieties par vai pret, bet ka jūs pieci vai seši runātāji atkārtojat vienu un to pašu, tas jau kļūst pat smieklīgi. Es lūdzu tomēr... ir konceptuāli ko teikt, viens pasaka, un pietiek. Pamēģināsim tomēr šodien iesākt darbu pie Valodas likuma. Mēs nedrīkstam šo darbu kavēt. Tas ir visu mūsu, un tas arī ir latviešu interesēs. Bet balsojumi te visiem ir skaidri, jūs taču ar runāšanu citus nepārliecināsiet. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, LZS, KDS frakcija.

R.Dilba

(LZS, KDS). Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu aicināt izvērtēt šo priekšlikumu, jo jūs saprotiet, ko nozīmē tas, ka mēs šajā likumā jau esam paplašinājuši tiesības. Mēs šajā likumprojektā esam paplašinājuši tiesības padomei, esam paplašinājuši tiesības Ministru kabinetam, tātad tas nozīmē, ka mēs jau esam noteikuši tiem visiem attiecīgu atbildību. Un tagad mēs gribam vēl kaut ko aizliegt, es domāju, ka nekas netraucē šiem, kam mēs uzticam, izlemt, ko privatizēt un ko neprivatizēt. Tā ir viena puse.

Otra puse. Protams, varētu spriest par to, vai Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi privatizēt vai nē, ja būtu tikai noteikts, ka Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde nevarētu būt privatizējama, bet ja mēs pasakām, ka arī atsevišķi tās elementi, tad ko tad mēs saprotam... Kas tie atsevišķie elementi ir Daugavas hidroelektrostacijai? (Starpsauciens: "Stabi.") Vai tie ir stabi vai elektrolīnijas pievadi, vai vēl kaut kas un tā tālāk, kas neiet vispār kopsakarībā ar visu privatizācijas procesu.

Nākošais. Ja mēs runājam par pazemes gāzes krātuvi... pazemes daļas. Ko tad mēs domājam? Vai mēs domājam arī to gāzi, kas atrodas tajā pazemē? Tad tādā gadījumā mēs aizliegsim arī gāzi pievadīt patērētājiem. Tā kā, cienījamie kolēģi, es domāju, izvērtējiet, lūdzu, šo priekšlikumu. Es principā uzskatu, ka tas nav pieņemams. Lūdzu, balsojiet pret!

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi! Man tiešām ir neērti, ka uzstājas "Tēvzemei un Brīvībai" deputāts, nerunā nemaz par šo priekšlikumu, bet aģitē par Valodas likumu. Ja es iepriekš aizrādīju, ka tur nav izlasīts, arī šajā gadījumā nav izlasīts un nevajag rāpties tribīnē, (Starpsauciens: "Sadod! Sadod!") skaļi runāt, ka taupat laiku, bet tajā pašā laikā nemaz nerunā par lietu. Tā ka vajadzētu arī "Tēvzemei un Brīvībai" ne vārdos, bet ar savu balsojumu parādīt, ka jūs esiet par Latvijas valsti, par Latvijas tautu.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šīs debates lieliski parāda to, kāda ir tēvzemiešu nostāja pret mūsu valstī notiekošajiem procesiem. Privatizācija — tas viss ir tā starp citu. Ka tikai būtu Valodas likums un ka tikai varētu diskutēt par to, un varētu atkal konfrontēt mūsu sabiedrībā dažādas grupas vienu pret otru. Mums ir vajadzīgs Valodu likums, protams, un šīm normām, kas ir šajā likumā, ir jāaizstāv mūsu tautas intereses, bet mums ir vēl daudz svarīgāk šobrīd tas, lai privatizācijai mūsu valstī būtu tiesiskums un lai mūsu cilvēkiem, lai tiem cilvēkiem, kas dzīvo mūsu valstī, netiktu atņemta arī viņu mantas daļa valsts mantā un lai šiem cilvēkiem būtu vispār iespējas dzīvot, un lai izbeigtos mūsu tautā traģiskie demogrāfiskie procesi, kad nu jau devīto gadu pēc kārtas mūsu valstī dzimstība ir gandrīz divreiz mazāka nekā mirstība. Mēs kā tauta izmirstam, un tas ir šīs ekonomiskās politikas rezultāts. Un mēs redzam, ka tēvzemiešus tas absolūti neinteresē. (Starpsauciens: "Provokators!") Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. (Starpsauciens: "Demagogi!")

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile

(TB/LNNK) . Cienījamie deputāti! Es aicinu balsot un tikai paskaidroju, ka pazemes gāzes krātuves pēc tās teritorijas pēc Civillikuma pieder visiem tiem zemes īpašniekiem, kam pieder zeme virs šīm krātuvēm. Krātuves ir ārkārtīgi lielas, un tad mēs nonākam pretrunā ar Civillikumu. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ar numuru 8. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 23. Nav pieņemts. (No zāles: "Kauns, kauns!")

A.Seile.

Nākošie priekšlikumi ir 9. un 10., kas attiecas uz 22. panta 2. daļu. Šie priekšlikumi abi ir atbalstīti, komisija ir izveidojusi kopēju redakciju, kuru jūs redzat pēdējā ailītē. Aicinu neiebilst un atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Seile

. Nākošais ir 11. priekšlikums. Iesniedz frakcija "Latvijai". Papildināt ar jaunu daļu. Komisija šo priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs pieteicies runāt par šo problēmu deputāts Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". (No zāles" Nu ko tu vēl pateiksi?")

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis ir vispārējas dabas priekšlikums, kurš aptver daudz plašāku uzņēmumu loku nekā iepriekšējais tautas kustības "Latvijai" ierosinātais priekšlikums, kurš gan diemžēl atbalstu neguva, bet šajā priekšlikumā mēs aicinām noteikt, ka valsts privatizējamo akciju sabiedrību "Latvenergo" un "Latvijas kuģniecība", akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš", SIA "Lattelekom", kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas un Latvijas Krājbankas privatizācijas noteikumi un noteikumi par valsts kapitāldaļu pārdošanu šajos uzņēmumos un bankās ir apstiprināmi Saeimā. Bez tam ir ļoti būtiski, ka privatizācijas noteikumi šiem uzņēmumiem, kas paredz valsts kapitāldaļu samazināšanu šajos uzņēmumos un bankās zem 51%, ir nododami tautas nobalsošanai. Tātad ar šo priekšlikumu tautas kustība "Latvijai" piedāvā principiālu nostāju, ka mēs varam uz Saeimas lēmuma pamata, apstiprinot Saeimā privatizācijas noteikumus, privatizēt daļas no šiem stratēģiski svarīgajiem uzņēmumiem, garantējot, ka valstij paliek kontrolpakete. Tātad Saeimai izvērtējot to, kas ir šajos privatizācijas noteikumos iekļaujams, izvērtējot un ieliekot iekšā arī tās prasības, lai nenotiktu nekontrolējama tarifu celšanās, un, ieliekot iekšā arī prasības attiecībā uz pārdošanas cenas līmeni un arī citas būtiskas prasības, mēs varam šādu lēmumu pieņemt. Bet tajā gadījumā, ja politiķi pieņem lēmumu, ka šajos uzņēmumos būtu privatizējama arī kontrolpakete, mēs varam to darīt, bet, lai šāds lēmums stātos spēkā, ir vajadzīga visas tautas nobalsošana. Ja cilvēki piekrīt tam, strādāsim ar privātuzņēmumu, bet politiķiem un valstsvīriem ir jāspēj pārliecināt cilvēkus par to, ka šāds solis tiešām ir vajadzīgs. Un tad arī izbeigtos tā pašreizējā varas augstprātība vismaz šajā jautājumā, ka politiķi tikai savā lokā izdiskutē šos jautājumus un vienojas par vienu vai otru lēmumu, kas būtu izdevīgs viņiem pašiem. Bet tad būtu politiķi spiesti iet un diskutēt ar cilvēkiem un pārliecināt cilvēkus. Mēs uzskatām, ka šāds... tikai šādā veidā mēs varam rīkoties šajā gadījumā. Un, protams, ņemot vērā to, ka mūsu sabiedrībā ir šobrīd klaji negatīvs noskaņojums pret šo lielo uzņēmumu privatizāciju, tad šobrīd arī šādā veidā atdodot kontrolpaketi, nebūtu iespējams. Un tas nozīmē, ka politiķiem un valstsvīriem, kas šādu privatizāciju gribēs veikt, ka viņiem ir jāizskaidro sabiedrībai, un arī tas nozīmē to, ka šādu lēmumu mēs arī varēsim pieņemt acīmredzot tikai kaut kad tālākā perspektīvā, ja to vispār pieņem.

Es neesmu atbalstītājs šai privatizācijai, bet es arī saprotu, ka gadījumā, ja visas sabiedrības un tautas vairākums par to izšķiras, tātad tādā gadījumā mums arī nevarētu nekas būt pret šo privatizāciju. Iesim, runāsim ar cilvēkiem, neveidosim šeit varas oligarhiju un strādāsim mūsu valsts tālākam uzplaukumam, un nepieļausim mūsu valsts mantas izlaupīšanu. (No zāles: "Ej nu mēģini!") Un stratēģiski svarīgo uzņēmumu izlaupīšanu un izvazāšanu. Aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Leopolds Ozoliņš, tautas kopa "Brīvība". Man ļoti sāp sirds par iepriekšējo balsojumu, jo tiešām es jūtu, ka šai Saeimai nekas nav svēts, jo lielākā daļa kolēģu ir nobalsojuši pat par to, ka var pārdot Daugavas kaskādi, ka var pārdot gāzes krātuvi, kas ir Dieva dāvanas mums, mūsu mazajai Latvijai, mazajai tautai, arī jūras krasts mums ir Dieva dāvana. Un to visu — ostas un daudzus citus ļoti nozīmīgus objektus, dabas objektus — mēs pārdosim, un esam jau pārdevuši. Manuprāt, ka nepareizi arī bija tas, ka mēs nobalsojām par to, ka mēs varam pārdot "Latvijas balzamu". Nu ne jau nosaukuma dēļ, ka tas ir Latvijas balzams. Balzams var būt veselībai un sirdij, bet tas, ka tas ir alkoholu jeb narkotiku ražojošs uzņēmums, ievērojamu peļņu nesošs uzņēmums, un mēs atdodam to citiem. Tieši tā, kā mēs jau esam atdevuši "Lattelekom", un kā strādā, lūk, šie privatizētie vai daļēji privatizētie uzņēmumi, to mēs redzam. Un izjūtam katru dienu. Mēs arī esam jau atdevuši "Aldari", pamazām, it kā sākumā tās bija investīcijas, pēc tam privatizācijas projektā vai noteikumos bija iestrādāts, ka var pārdot atlikušās daļas tikai investoram, tātad sākumā it kā tas bija 51% valstij, tagad jau tas 85% pieder svešu zemju uzņēmējiem, un dabīgi, ka lielākā daļa peļņas aizplūst uz svešām zemēm. Kas paliek mums pāri? Mums bija palikusi šī Daugavas straume, tās enerģija, kaskāde, mums bija palikušas šīs gāzes krātuves, kas tiešām bija Dieva dāvana. Diemžēl arī tās mēs šodien esam nolēmuši pārdot.

Šis ierosinājums, ko rosina "Latvija", tas ir tikai tāds lūgums varbūt un tāds aicinājums, ka mēs varētu Saeimā apspriest šīs pārdošanas lietas, mūsu relikvijas, mūsu bagātības, mūsu dabas bagātības... Un tiešām domāju, ka nebūtu grūti atbalstīt mums šo priekšlikumu, lai vismaz Saeimā mēs apspriestu šo pārdošanas iespēju. Atceros, ka Sibīrijā aprakstos, lasot par to, kā tur ģimenes izdzīvoja, aprakstīts, kā māte, kura uzturēja savus bērnus, lai nebūtu tiem badā jānomirst, bija pārdevusi visas savas drēbes un staigāja lupatās, bet viņa beidzamo pārdeva un iemainīja pret pārtiku laulības gredzenu. Varētu būt, ka mums nav vairs nekas svēts. Varbūt tas ir pragmatisms, varbūt mēs esam ideālisti, tie, kas domā, ka Latvija varētu pastāvēt, saglabājot savas upes, jūras krastu, tātad arī ostas, savai tautai, savai valstij.

Manuprāt, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms, lai būtu vismaz kaut kāda kontrole pār šiem objektiem. Mēs apspriežam šeit atsevišķus tiesnešus, nobalsojam par viņiem, bet viņus pašus neredzot, un kļūdāmies. Mēs piešķiram pilsonību un arī kļūdāmies. Bet šeit, kad mēs pieskaramies šo tik svarīgo, valstiski svarīgo varbūt, ne tikai peļņu nesošo objektu privatizācijai, bet arī varbūt mūsu garam, mūsu tautas noskaņojumam ļoti svarīgo objektu privatizācijai. Mēs pat negribam tos Saeimā apspriest. Manuprāt, šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums būtu pieņemams.

Es tiešām jūs lūdzu nobalsot vismaz par šo priekšlikumu, tad mēs varētu tomēr pārrunāt šos "Latvijas kuģniecības", "Latvijas dzelzceļa", "Lattelekom" valsts kapitāla daļas un Hipotēku un zemes bankas pārdošanas noteikumus, apspriest tos Saeimā. Es lūdzu atbalstīt šo 11. priekšlikumu un balsot par to, ka mēs varētu Saeimā pārrunāt to svarīgāko, vēl atlikušo pēdējo valstī, mūsu tautai un mūsu valsts ekonomikai ļoti svarīgo objektu privatizāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Uldis Veldre, frakcija "Latvijai".

U.Veldre

(TKL). Godātie kolēģi! Es runāšu ļoti īsi. Aicinu balsot par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, bet tā kā ir saņemts balsošanas rezultāts par iepriekšējo jautājumu, lai neprivatizētu Daugavas kaskādi.

Arī otrs jautājums. Tēvzemieši lieliski uzstājas, ka viņi lieliski aizstāvot Latvijas valsti. Šajā gadījumā es gribu pateikt, ka neviens nav nobalsojis, lai saglabātu Latvijas bagātības, bet pret ir balsojuši Jirgens, Jurdžs, Požarnovs, diemžēl Prēdele, Vidiņš. Un, ja es pašlaik paskatos uz "Tēvzemes" rindām, tad jāsaka, es neesmu lielā kaimiņa atbalstītājs, bet pašlaik jūsu rindas ir it kā pēc Poltavas kaujas. Var saskaitīt uz vienas rokas. Kur tad jūs, pēc dakšām esiet aizgājuši, lai cīnītos par valodu? Kādēļ jūs neaizstāvat savu zemi, savu tautu? Kauns!

Sēdes vadītājs

. Juris Vidiņš, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

J.Vidiņš

(TB/LNNK).Cienījamie kolēģi! Ziniet, kad es klausos šīs runas, man tā vien liekas, ka tās ir tādas sociālisma atraugas, ka tālāk vairs iet nekur nevar. Jo principā privatizācija jau nenozīmē Latvijas izputināšanu, bet privatizācija nozīmē daudz efektīvāku strādāšanu, un caur nodokļiem ienāks daudz lielākas summas, nekā ja būs valsts pārziņā. Tādēļ man dažubrīd liekas, ka šīs sociālisma atraugas jeb sociālisma idejas, ko pauž atsevišķi deputāti un atsevišķas frakcijas, man tas pēc pašas būtības nav pieņemams. Un ja tās vēl ir maskētas ar nacionālistiskiem saukļiem, tad apzīmējums viņiem ir viens — nacionālsociālisti. Un nacionālsociālisti, tie, jūs ziniet, ar ko viņi beidza. Un tādi paši ir nacionālkomunisti. (No zāles "Tēvzeme" tāda pati!") Paldies par uzmanību! Es ieteiktu pārtraukt debates.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu ļoti spožu teikumu iepriekšējā runātāja runā, kas pateica šodienas Latvijas kontekstā, ka privatizācija nenozīmē Latvijas izputināšanu. Es varu pateikt skaidri, ka absolūti lielākais cilvēku vairums šodien uzskata citādi. Jums būtu derīgi arī šajā viedoklī ieklausīties, Vidiņa kungs! Tie zaudējumi, kas mūsu valstī ir nodarīti privatizācijas procesā, tie ir grūti aprakstāmi, un mēs par šiem zaudējumiem ciešam šobrīd visa sabiedrība, un mēs cietīsim vēl ilgi.

Es varu pateikt, ka tikai iznomājot uzņēmumus nomā ar izpirkumu, piemērojot šo vienu privatizācijas metodi, valstij nodarītais zaudējums ir ap 1 miljardu latu. Tie ir triju gadu pensiju budžeti. Tas nav no gaisa grābts skaitlis, bet tas ir Valsts kontroles darbinieku dots vērtējums. Tas ir triju pensiju budžets. Šeit nākt un dzirdēt to, ka privatizācija nenozīmē Latvijas izputināšanu, tas ir, mīksti sakot, absolūti nenopietni!

Tautas kustība "Latvijai" neiestājas principā pret privatizāciju, bet mēs esam par pārdomātu privatizāciju, ja tā ir nepieciešama, pieņemot par to attiecīgu Saeimas lēmumu un atsevišķos gadījumos nododot to tautas nobalsošanai. Mums ir jāiet uz ekonomikas liberalizāciju, bet jāiet tādā veidā, ka mēs nepieļaujam zagšanu un laupīšanu šajā procesā. Es aicinu atbalstīt frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile.

(TB/LNNK). Aicinu jautājumu izšķirt balsojot, tad būs redzams, vai ir vajadzīga visas tautas vai vispasaules nobalsošana.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Ozoliņa kungs un Veldres kungs, balsošanas laikā kliedziet drusku klusāk! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 21, atturas — 26. Nav pieņemts.

A.Seile.

12.priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs runās Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu ieskatīties rūpīgāk šajā priekšlikumā un ieklausīties šajā prasībā, kas patiesībā ir Latvijas pensionāru prasība, un tā ir prasība novirzīt Pensiju fondā vismaz 10% no privatizācijas laikā gūtajiem ienākumiem. Es aicinu atbalstīt šo frakcijas "Latvijai" priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile.

(TB/LNNK). Aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu ar nr.12. Papildināt otrajā lasījumā pieņemto, un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 11, atturas — 13. Pieņemts.

A.Seile.

13.priekšlikums. Iesniegusi frakcija "Latvijai". Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Debatēs runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Priekšlikums ir analoģisks iepriekšējam. Lūdzu balsojumu un lūdzu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile.

Aicinu balsot par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu nr. 13. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 19, atturas — 12. Jāpārbalso. Godātie kolēģi, balsis ir sadalījušās uz pusēm. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 23, atturas — 15. Nav pieņemts.

A.Seile.

Nākamais 14.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Nagobads. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

15.arī ir Nagobada priekšlikums. Aicinu atbalstīt! Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies!

A.Seile.

16.priekšlikums. Arī deputāta Nagobada priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

A.Seile.

17. un pēdējais priekšlikums. Iesniedzis deputāts Nagobads. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputātiem nav iebildumu. Pieņemts.

A. Seile.

Paldies! Aicinu balsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 16, atturas — 7. Likums ir pieņemts.

 

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Latvijas... Atvainojiet, atvainojiet! Mums te iesniegumi ir jāizskata vesela kaudze. 1. "Lūdzu pārbalsot par iekļaušanu darba kārtībā Saeimas lēmumu "Par Saeimas Ārlietu komisijas vizīti Lietuvā, jo balsojumā parādās deputāti, kas nebija zālē." Parakstījuši seši deputāti. Kas vēlas runāt par un kas vēlas runāt pret šo priekšlikumu? Rubins vēlas runāt par šo priekšlikumu.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es tomēr domāju, ka vajadzētu pārbalsot šo balsojumu tāpēc, ka izdrukā parādījās trīs deputāti, kuri nebija zālē, un droši, ka tā "Philips" sistēma nepareizi strādāja, un parādījās, ka viņi ir balsojuši pret. Tas bija deputāts Pētersona kungs, Grinberga kungs un Gannusas kundze. Iepriekš es biju runājis ar Pētersona kungu, viņš teica, ka viņš noteikti atbalstīts mūsu braucienu uz Lietuvu.

Es arī gribu paskaidrot, ka Ārlietu komisijā strādā 15 deputāti, no tiem trīs ir "Saimnieka" deputāti, kā jūs ziniet: Turlā kungs, Ameriks, Boka. No "Tēvzemes" ir Požarnovs, Sinka. No "Latvijas ceļa": Inkēns, Bērziņš. No Reformu partijas: Krastiņš, Kiršteins. Kreituse no Darba partijas, Jurkāns no Saskaņas partijas, Kušnere no "Latvijai", Ozoliņš, Valdmanis no Tautas kopas "Brīvība" un es — komisijas priekšsēdētājs. Es lūdzu tomēr pēc Landsberģa uzaicinājuma vēlreiz padomāt un akceptēt šo piecu cilvēku vizīti uz Lietuvu, jo tur ir piedāvāts, ka brauks no katras partijas viens cilvēks. Tur nav sastāvs šodien noteikts. Ārlietu komisija sapulcēsies kopā, un mēs piedāvājam gan no "Saimnieka" vienam cilvēkam, gan Amerika kungam, Turlam vai Bokam izlemt, kurš brauks. Vai Sinkam, Požarnovam. Es saprotu, ka Sinka vairāk varbūt grib uz ārzemēm braukt vai kaut kur citur. Bet Lietuva arī skaitās ārzemes. Tikai tuvās. Tāpēc es domāju, ka vajadzētu tomēr. Naudas izteiksmē tur taču nekādi izdevumi mums nebūs. Es nesaprotu, kāpēc Prezidijs līdz šim ir bijis pret.

Ja mēs paskatāmies, cik ir tērēta nauda komandējumiem, tad pirmie seši cilvēki ir iztērējuši 70 000 latu komandējumos. Es personīgi no Saeimas līdzekļiem neesmu bijis nevienā Saeimas apmaksātā komandējumā. Bet es nerunāju par sevi. Ja komisijā nolems, ka es neesmu komisijas sastāvā, kas brauks tikties ar Landsberģi un ar pārējiem lietuviešiem, Lietuvas parlamentāriešiem, es nebraukšu. Mums vienmēr balsojums ir komisijā, un es, Amerika kungs, gribu to jums arī pateikt. Tāpat Čepāņa kungs. Viss šis brauciens uz Lietuvu notika pēc jūsu iniciatīvas, un es nesaprotu, kāpēc jūs negribiet balsot par. Mani ļoti izbrīna Dobeļa kungs. Kāpēc jūs negribiet, ka latviešu parlamentārieši — Ārlietu komisija — tiktos ar Saeimas deputātiem Lietuvā? Man tiešām ļoti nav saprotams.

Vidiņa kungs, es jūs pilnīgi saprotu. Es jau teicu. Visi var paskatīties uz jums un redzēt to, bet es brīnos, ka Tabūns, Dobelis, Straume, Jirgens no "Tēvzemes", saprotiet, es saprotu, ka jums tur kaut kādas pretenzijas ir attiecībās varbūt ar Krieviju vai ar Pilsonības likumu, bet es nesaprotu, kāpēc jūs esiet pret, ka mēs braucam tikties ar Lietuvas parlamentāriešiem? Tāpēc es lūdzu atkārtot pirmkārt balsojumu un balsot tiem, kas ir zālē, jo tā "Philips" sistēma reizēm nestrādā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Juris Dobelis vēlas runāt pret. Lūdzu!

J.Dobelis

(TB/LNNK ). Cienījamie kolēģi! Lietuviešu parlamentārieši rīt ar mums šeit pat Latvijā tiekas, tas tā informācijai dažiem, kas it kā vada Ārlietu komisiju, bet nezina. Otrkārt. Es ļoti labi saprotu, kāpēc viena partija šodien velk laiku garumā. Šīs partijas priekšsēdētājs ir bijis tik nemākulīgs, ka daudzu gadu laikā nav bijis spējīgs iemācīties latviešu valodu, kuru viņš neprot šodien, lai gan vienmēr lielās, ka viņa tēvs ir latvietis. Tā ka nav ko brīnīties. Pieņemot Valodas likumu, ko Čerāna kungs nosauca par valodu likumu, protams, viņš vēl nezin, kāds ir patiesais likums, maizes tēvs ir tomēr tāds, redziet, ka viņš nevar iemācīties latviešu valodu, barodams šeit savus bērneļus, kas šodien visādā veidā cenšas, lai mēs nesāktu šo likumu izskatīt. Bet, kas attiecas par šo, varbūt vairāk sadarbosimies tā, lai lietuvieši arī uz šejieni brauktu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par to, vai ir pārbalsojams agrāk pieņemtais lēmums. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 20, atturas — 16. Lēmums nav pieņemts. Jautājums pārbalsots netiks.

No pieciem deputātiem ir ienācis priekšlikums: "Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam no dienas kārtības izņemt jautājumu "Par Latvijas Republikas Valsts valodas likumu". Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Modris Lujāns vēlas runāt. Viņš pats pateiks — par vai pret.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kungi! Šodien ir laba diena. Divas dienas mēs esam aktīvi un intensīvi strādājuši. Un es nedomāju, ka mums vajadzētu aiziet Lieldienu pārtraukumā ar šādu satraukumu un šādām nopietnām galvassāpēm. Tādēļ es aicinātu, cienījamie kolēģi, mierīgi vēl šo 20 dienu laikā izdiskutēt. Mierīgi sagatavoties, mierīgi apspriest šo likumprojektu. Pārbaudīt vēlreiz visus, gan van der Stūla kunga, gan pārējo kungu, priekšlikumus un padomes aicinājumus. Un tādēļ, cienījamie kolēģi, kur mums ir jāsteidzas? Ja mēs šodien iesāksim šo jautājumu izskatīt, iedomājieties paši, kāds mums būs stāvoklis visas šīs 20 dienas, pat 25. Es paskatos diemžēl uz atsevišķiem kolēģiem no "Tēvzemei un Brīvībai", cik viņi ir satraukti. Es iedomājos, kādi mēs būsim satraukti 25 dienas. Mēs šodien tikai varēsim labākā gadījumā izskatīt varbūt 1.pantu. Un tādēļ es ceru, ka mūsu parlamentāriešiem pietiek loģiskā prāta pašiem sev un tajā skaitā arī visai tautai nesabojāt Lieldienu svētkus. Tikpat labi es zinu, ka kristiešiem ir princips, ka Lieldienās ir jāvalda mieram un saskaņai. Es aicinu arī jūs veltīgi nesatraukt šodien savus kristīgos brāļus. Es ceru, ka Nagļa kungs un arī Prēdeles kundze šo jautājumu nopietni pārdomās. Jo citādāk veidosies sasprindzinātība sabiedrībā.

Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, nopietni pārdomāt visus šos jautājumus. Es domāju, arī nopietni pārdomās Tautas kopa "Brīvība", pārdomās gan Tautas sasakaņas partija, gan "Tēvzemei un Brīvībai", gan "Latvijas ceļš". "Saimnieks", viņš vienmēr nopietni domā šos jautājumus un vienmēr piedāvā interesantas idejas. Tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, pacensties šo jautājumu vēlreiz izdiskutēt mierīgi komisijās un šinī gadījumā atbalstīt mūsu iniciatīvu. Leiškalna kungs, nevajag solīt to, ko jūs vēl nezināt. Es pastāvēšu vēl trīs minūtes. Man ir tiesības.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt?

M.Lujāns.

Čepāņa kungs, es gribu iedzert minerālūdeni, ko jūs visu laiku malkojat, un mums, deputātiem, nav. Varbūt palīdzētu attaisīt?

Sēdes vadītājs.

Lujāna kungs, lūdzu, atbrīvojiet tribīni un ejiet padzerties kaut kur citur!

M.Lujāns.

Manas piecas minūtes, Čepāņa kungs, vēl nav beigušās.

Sēdes vadītājs.

Lujāna kungs, es tūlīt izvirzīšu jautājumu par jūsu izraidīšanu no plenārsēdes.

M.Lujāns.

Labi, es savā vietā, bet man vienkārši balss aizsmakusi.

Sēdes vadītājs.

Kristiāna Lībane vēlas runāt pret. Lūdzu!

K.Lībane

(LC). Es domāju, ka es runāšu ne tikai savā un savas frakcijas vārdā, bet arī daudzu citu manu kolēģu vārdā. Lujāna kungs, jums nav ne mazāko tiesību kavēt Saeimas darbu. Jautājumi ir jāskata tādā secībā, kā tie ir iekļauti darba kārtībā. Ejam uz priekšu. Es tikai gribētu atzīmēt, ka, ja Lujāna kungs nebūtu kāpis tribīnē un runājis, tad mēs būtu varējuši izskatīt nevis vienu pantu, bet divus vai trīs, vai pat četrus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam piecu deputātu priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 40, atturas — 8. Izmaiņas darba kārtībā izdarītas netiek.

Nākamais iesniegums no desmit deputātiem. Jūs neesat viņu iesniedzis, jūs nevarat viņu noņemt. "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 90.pantu lūdzam atlikt Latvijas Republikas Valsts valodas likuma izskatīšanu otrajā lasījumā un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 24.aprīlim." Desmit deputāti parakstījuši. Kas vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Kārlis Čerāns vēlas runāt pret, es saprotu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es aicinu šo priekšlikumu noraidīt, lai mēs tomēr varam uzsākt šo Valsts valodas likuma izskatīšanu, jo šis likums ir būtisks, tāpat kā ir būtiski arī citi likumi, un nevajag šeit veikt kaut kādu politisko aģitāciju, ka it kā mēs neuzskatītu to par būtisku. Tas ir būtisks. Un es pat aicinātu arī šodien apsvērt jautājumu par darba laika pagarināšanu, lai mēs varam šo jautājumu arī pabeigt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par? Dozorceva kungs, lūdzu! Vladilens Dozorcevs.

V.Dozorcevs

(TSP). Kā saka Valdmaņa kungs, tautas kalpi un padomes locekļi! Es nezinu, kāpēc jums gribas būt formāliem šodien. Paliek astoņas minūtes tikai, lai atvērtu likumu. (No zāles: "Nemuldi!") Netraucējiet, lūdzu, Leiškalna kungs! Es varētu runāt šeit pēc būtības par šo likumu un nopietni, bet es gribu pasvītrot tikai vienu aspektu. 19 šī likumprojekta panti ir atklātā pretrunā ar starptautiskajiem dokumentiem, kuri ir saistoši Latvijai. Iedomājieties! Kāpēc Dobeļa kungs dzen zirgus, un kāpēc Ābiķa kungs dzen zirgus? Tāpēc, ka jau argumentu nav, trūkst izejvielas, izmantotas visas iespējas traumēt sabiedrību, provocēt Eiropas Savienību, izmantots jau viss. Jau iesniegts likumprojekts par to, lai mēs iztaisītu leģionāru dienu. Jau šodien Dobelis un Ābiķis jeb Vidiņš, piedošanu, un Ābiķis, paspēja par šo traģēdiju vai drāmu, kura notika pie sinagogas sienām, paziņot presei tādu pašu muļķību, kā savā laikā Krasts paziņoja par piketu pie Domes, ka Krievija ir vainīga. Es tikko izlasīju avīzē, starp citu. Un tagad jāplata Valodas likumu, lai turpinātu provokācijas, vairāk neko.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Situācija ir tāda. Deputāti lūdz atlikt šī likumprojekta izskatīšanu. Atlikt to var tikai tad, ja tas ir izskatīts un izdebatēts. Vēl nav sākts skatīt, tādēļ atlikt to nevar. Bet deputāti lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 24.aprīlim. To mēs varam balsot. Un to arī balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 24.aprīlim. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 41, atturas — 5. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Un pēdējais iesniegums. Parakstījuši arī 10 deputāti, kuri ierosina šodien Saeimas plenārsēdes darbu pagarināt līdz pulksten 18.00. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Par vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB). Cienītie kolēģi! Pēdējā plenārsēde, pirms mēs dodamies šajā pārtraukumā uz divām nedēļām. Viena stunda. Esiet tik laipni. Dažās minūtēs cienījamais Ābiķa kungs pat nevarēs kārtīgi pateikt visu, ko viņš acīmredzot grib. Lūdzu, esiet tik laipni, iedziļinieties, vienas stundas dēļ neupurējiet! Tas ir pārāk svarīgs likums. Un es aicinu atbalstīt visus šoreiz, vienalga, kādi jūs esat, bet jūs esat latviešu cilvēki lielākoties. Es lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Pret runās Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es šinī gadījumā tomēr gribētu iebilst cienījamajam Dobeļa kungam. Ja grib uzveikt opozīciju vai pierādīt savu pārākumu, tad varēja sākt šo 1.pantu, un tāpat šis likums būs jāizskata nākošajā sesijā. Jūs varējāt to izdarīt. Nu nevajag šinī gadījumā pārvērst, tāpat stundas laikā, cienījamie kolēģi, mēs neko nepanāksim. Mēs sāksim šo likumu tikai izskatīt. Diskusijas būs garas. Esam reālisti! Tādēļ es aicinu, pat kāpšu nost, balsosim un būsim reālisti!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izskatām jautājumu par plenārsēdes pagarināšanu līdz pulksten 18.00. Redzēsim, kas vinnēs, patriotisms vai slinkums. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 44, atturas — 9. Slinkums vinnēja.

Godātie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas paziņojums Gundaram Valdmanim. Vārds paziņojumam Gundaram Valdmanim.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Papriekšu visiem priecīgas Lieldienas! Kanādas latviešu sadarbības grupa būs aktīva Lieldienu brīvlaikā. 7.aprīlī mēs esam uzlūgti uz Kanādas vēstniecību pulksten piecos pēcpusdienā. Esam aptaujāti visi 16 biedri tanī sadarbības grupā, bet, ja kāds cits vēl gribētu iestāties, lūdzu, pienāciet klāt, un jūs būsiet laipni ielūgti piecos 7.aprīlī Kanādas vēstniecībā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

M.Rudzītis

(6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Jānis Jurkāns, Indulis Emsis, Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis, Māris Grīnblats, Jānis Straume, Juris Sinka, Pēteris Tabūns, Antons Seiksts, Ruta Marjaša, Kārlis Leiškalns, Pēteris Keišs, Indulis Bērziņš, Ernests Jurkāns, Ojārs Grinbergs, Viesturs Boka, Edgars Bāns, Aivars Guntis Kreituss, Gundars Valdmanis, Janīna Kušnere, Imants Liepa, Ervids Grinovskis, Viesturs Gredzens, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

2.aprīļa plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Atgādinu, kolēģi, ka ar Saeimas lēmumu 6.aprīlī beidzas Saeimas 1998.gada ziemas sesija un 21.aprīlī sākas pavasara sesija. Paldies! Uz redzēšanos! Lūdzu, identifikācijas kartītes, kolēģi, izņemiet no balsošanas aparātiem!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!