Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mājupceļš no Sibīrijas 1949. - 1989.gads. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.1998., Nr. 81 https://www.vestnesis.lv/ta/id/47511

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārstam maksājam, un maksāsim - par veselību

Vēl šajā numurā

26.03.1998., Nr. 81

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ARHĪVI RUNĀ

Mājupceļš no Sibīrijas 1949. — 1989.gads

Jānis Riekstinš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents,  — "Latvijas Vēstnesim"

1953.gadā pēc J.Staļina nāves lēni un negribīgi aizsākās arī viņa radītās milzīgās represīvās sistēmas demontāža. Tika arestēts un nošauts ilggadējais PSRS iekšlietu tautas komisārs L.Berija un daži citi iekšlietu sistēmas darbinieki. Nedaudz vēlāk likvidēja 1934.gadā izveidoto Iekšlietu tautas komisariāta, vēlāk — Valsts drošības ministrijas Sevišķo apspriedi. Pamazām aizsākās arī 1937., 1938. un citos gados represēto cilvēku reabilitācja un dzīvi palikušo mājāslaišana. Daudzus šos jauājumus izlēma PSRS centrālās iestādes, bet par dažiem citiem lēmumus atļāva pieņemt vietējās varas institūcijām. Tas attiecās arī uz 1949.gada 25.martā aizvestajiem. Atsevišķas ģimenes kā "kļūdaini" vai "nepamatoti" izsūtītas saņēma atļauju atgriezties Latvijā piecdesmito gadu sākumā, liela daļa — piecdesmito gadu vidū, bet bija arī tādi, kuriem Latvijā neļāva atgriezties pat vēl sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados. Arhīva dokumenti liecina, ka piecdesmito gadu vidū, sešdesmito gadu sākumā Latvijas tā laika augstākajos varas ešelonos ir pat pastiprinājusies tendence — aizkavēt represēto atgriešanos no Sibīrijas.

Latvijas KP CK biroja 1957.gada 24.septembra

sēdes protokola Nr.88 6.punkta pielikums Nr.1

Bez publicēšanas presē

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts

par aizliegumu bijušajiem Latvijas buržuāzisko valdību vadītājiem,

buržuāzisko politisko partiju un pretpadomju organizāciju vadītājiem,

aktīvajiem latviešu nacionālistiskās pagrīdes dalībniekiem,

kuri tika notiesāti un sodu ir izcietuši, atgriezties Latvijas PSR

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

Aizliegt bijušajiem Latvijas buržuāzisko valdību vadītājiem, buržuāzisko politisko partiju un pretpadomju organizāciju vadītājiem, kā arī aktīvajiem latviešu nacionālistiskās pagrīdes un bruņoto bandu dalībiekiem, kuri notiesāti par dzimtenes nodevību, teroristiskajiem un diversiju aktiem un kuri sodu ir izcietuši, atgriezties Latvijas PSR.

Noteikt, ka par patvaļīgu atgriešanos Latvijas PSR minētās personas ar tiesas spriedumu ir jānosūta trimdā uz laiku līdz 5 gadiem.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs

 

LVA–PA, 101.f., 20.apr., 29.l., 177.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas KP CK biroja 1957.gada 24.septembra

sēdes protokola Nr.88 6.punkta pielikums Nr.2

Bez publicēšanas presē

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts

par komisijas izveidošanu, lai pārskatītu to personu lietas,

kuras atrodas specnometinājumā pēc bijušās PSRS Iekšlietu tautas

komisariāta — valsts drošības tautas komisariāta

Sevišķās apspriedes lēmumiem un šo orgānu atsevišķām direktīvām

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Izveidot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija komisiju šādā sastāvā: Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks (komisijas priekšsēdētājs), Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs, prokurors, iekšlietu ministrs un republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs, lai pārskatītu to personu lietas, kuras atrodas specnometinājumā pēc PSRS IeTK — VDTK Sevišķās apspriedes lēmumiem un šo orgānu atsevišķām direktīvām.

2. Piešķirt komisijai tiesības atcelt lēmumus par tām personām, kuras uz specnometinājumu ir nosūtītas nelikumīgi, kā arī atbrīvot no specnometinājuma bijušos nacionālistiskās pagrīdes dalībniekus, bandītu atbalstītājus un viņu ģimenes locekļus no trūcīgo un vidējo zemnieku, strādnieku un kalpotāju skaita, kuri nacionālistiskajā darbībā tika iesaistīti mazdūšības vai neapzinīguma dēļ un kuri par atrašanās laiku specnometinājumā ir rekomendējuši sevi no pozitīvas puses.

3. Noteikt, ka no specnometinājuma nav jāatbrīvo bijušie Latvijas buržuāzisko valdību locekļi, buržuāzisko politisko partiju, nacionālistisko organizāciju, policijas un valsts iestāžu aktīvie darbinieki, nacionālistiskās pagrīdes un bruņoto nacionālistisko bandu aktīvie dalībnieki, kā arī soda vienību dalībnieki, spiegi, diversanti, teroristi, bandīti un šajā punktā uzskaitīto personu ģimenes locekļi.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs

 

LVA–PA, 101.f., 20.apr., 29.l., 178.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no LPSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas

priekšsēdētāja J.Vēvera runas LKP CK 1959.gada jūlija plēnumā

(..) Ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija 1958.gada 19.maija dekrētu bijušie kulaki, buržuāzijas pārstāvji, vāciešu atbalstītāji un bandītu atbalstītāji ir atbrīvoti no specnometinājuma bez tiesībām atgriezties Latvijas PSR.

Tādi ir likumi. Bet kas iznāca un iznāk mums īstenībā? Kā šajā ziņā izskatās mūsu republika? Izskatās diezgan nepievilcīgi.

Vēl 1955. — 1957.gadā nevajadzīgu aktivitāti un steigu jautājumā par notiesāto kulaku, bandītu un pretpadomju nacionālistiskās pagrīdes dalībnieku ģimeņu atgriešanos republikā izrādīja republikas prokurora vietnieks biedrs Sproģis un Latvijas PSR Augstākā tiesa.

1956.gada decembrī Augstākā tiesa pilnīgi reabilitēja bijušo latviešu sociāldemokrātiskās partijas Centrālās komitejas locekli, buržuāziskas Latvijas Saeimas pastāvīgo deputātu, bijušo šīs Latvijas darba ministru Lorencu. Vakar biedrs Pelše runāja par nepieciešamību šos "darbiniekus" izsūtīt no Rīgas. Es esmu par izraidīšanu, taču kā tagad praktiski Lorencu var izraidīt? (..)

.......................................

LVA–PA, 101.f., 22.apr., 15.l., 129., 130.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no LKP CK administratīvo un tirdzniecības

un finansu orgānu daļas vadītāja vietnieka Pāžes ziņojuma

Latvijas KP CK Prezidijam

1961.gada augustā Latvijas KP CK sagatavoja vēstuli "Par stāvokli republikā" un pieņēma lēmumu nosūtīt to PSKP Centrālajai komitejai.

Latvijas KP CK, lai pastiprinātu cīņu ar pretpadomju darbību, uzskatīja par nepieciešamu izraidīt no Latvijas PSR teritorijas kā nelabojumus padomju varas ienaidniekus visaktīvākos nacionālistus un citus naidīgos elementus, kuri bija atgriezušies no ielsodzījuma.

Pēc minētā Latvijas KP CK lēmuma Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija un Ministru Padomes komisija ievērojami samazināja lēmumus par atbrīvošanu no specnometinājuma. Par to liecina šādi dati: ja 1960.gadā no 246 lēmumiem par atbrīvošanu no specnometinājuma komisija apmierināja 113 par 265 cilvēkiem, tad 1961.un 1962.gadā kopumā no 176 iesniegumiem tika apmierināti tikai 80 par 167 cilvēkiem.

Reizē ar to ir nepieciešams atzīmēt, ka republikā vēl joprojām atgriežas nevēlami liels personu skaits no nacionālistu un citu naidīgo elementu vidus. Bez tam viena daļa no viņiem atgriežas pēc augstāk minētās komisijas lēmumiem, bet otra daļa — vispār bez jebkādas atļaujas, izmantojot milicijas un Valsts drošības komitejas orgānu nolaidību.

Tikai uz ātru roku iepazīstoties ar to specnometināto sarakstu, kuri republikā ir atgriezušies pēdējā laikā (pēc augstāk minētā Latvijas KP CK lēmuma pieņemšanas), rodas šaubas par daudzu viņu atgriešanās mērķtiecību (..).

Latvijas KP CK administratīvo un tirdzniecības un finansu orgānu

daļas vadītāja vietnieks Pāže

.......................................

LVA–PA, 101.f., 26.apr., 109.l., 201., 203.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no Latvijas PSR Ministru padomes Valsts drošības komitejas

priekšsēdētāja J.Vēvera izziņas par 1941., 1945. un 1949.gadā

izsūtīto atbrīvošanu no specnometinājuma

Slepeni

Izziņa

(..) Līdz 1962.gada 1.decembrim no specnometinājuma ar tiesībām dzīvot Latvijas PSR atbrīvoti:

13 443 ģimenes vai 31 596 cilvēki

no tiem:

1. Ar Latvijas PSR Augstākās tiesas lēmumu — 3008 ģimenes — 8899 cilvēki.

2. Ar Latvijas PSR Ministru Padomes komisijas lēmumiem — 7868 ģimenes — 17 547 cilvēki.

3. Ar Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas un prokuratūras slēdzienu — 1720 ģimenes — 2726 cilvēki.

4. Ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija komisijas lēmumiem — 798 ģimenes — 232 cilvēki.

5. Ar PSRS Augstākās tiesas lēmumu — 35 ģimenes — 59 cilvēki.

6. Ar Baltijas kara apgabala kara tribunāla lēmumu — 6 ģimenes — 6 cilvēki.

7. Ar PSRS Valsts drošības ministrijas Sevišķās apspriedes lēmumu —14 ģimenes — 16 cilvēki.

8. Ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija lēmumiem — 2 ģimenes — 3 cilvēki (..).

LPSR Ministru Padomes valsts drošības komitejas priekšsēdētājs

ģenerālmajors J.Vēveris

.......................................

LVA–PA, 101.f., 26.apr., 109.l., 130.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izziņa par specometināto iesniegumu izskatīšanas rezultātiem

1960. — 1962.gadā

Pilnīgi slepeni

Nr. 3/2-3692-S

1962.gada 29.decembrī

Lai izskatītu iesniegumus, tika izveidotas divas komisijas, kuras saucās:

1. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija komisija, lai izskatītu to personu iesniegumus, kuras specnometinājumā atrodas saskaņā ar PSRS Valsts drošības tautas komisariāta — Valsts drošības ministrijas Sevišķās apspriedes lēmumu, kā arī to personu, kuras uz specnometinājumu nosūtītas pēc soda izciešaas.

2. Latvijas PSR Ministru padomes komisija, lai izskatītu to personu iesniegumus un sūdzības, kuras no Latvijas PSR teritorijas izsūtītas administratīvi.

Abu komisiju sastāvā ietilpa:

Priekšsēdētājs — Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks M.Plūdonis, locekļi: Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs J.Vēveris, Latvijas PSR sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrs I.Lujāns, Latvijas PSR prokurors, Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētājs V.Azāns.

Pirmā komisija izskatīja legalizēto bandītu, bandītu un bandītu atbalstītāju, notiesāto nacionālistu un citu iesniegumus un materiālus, lai komisija izskatītu šīs kategorijas personas, gatavoja Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komiteja.

Otra komisija izskatīja 1949.gadā izsūtīto kulaku, bijušo lielo tirgotāju un citu sociāli bīstamo elementu iesniegumus, kurus izsūtīja 1941.gadā. Par šīs kategorijas personām materiālus gatavoja Latvijas PSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrija.

1962.gadā saskaņā ar PSRS Augstākās padomes Prezidija 1962.gada 12.marta lēmumu visus materiālus par šīs kategorijas personu iesniegumu izskatīšanu Latvijas PSR Valsts drošības komiteja nodeva Latvijas PSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijai.

Saskaņā ar minēto lēmmu visus agrāk represēto bandītu, bandītu atbalstītāju, nacionālistu iesniegumus izskata Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja komisija, vēlāk apstiprinot Latvijas PSRR Augstākās Padomes Prezidijā.

1962.gadā notika divas tādas sēdes. Pirmajai sēdei materiālus par 17 ģimeņu galvām gatavoja Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts drošības komiteja, bet otrajai — par 20 ģimeņu galvām — Latvijas PSR Sbiedriskās kārtības sargāšanas ministrija (..).

Latvijas PSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas

daļas priekšnieks Stolbovs

.......................................

LVA–PA, 101.f., 26.apr., 109.l., 197., 198., 200.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums

par izsūtīto iesniegumu izskatīšanu

Nav paredzēts publicēšanai

Latvijas PSR Ministru Padome

Lēmums Nr.377

Rīgā 1964.gada 1.jūlijā

Par to pilsoņu iesniegumu izskatīšanu,

kuri ir pieprasījuši atļauju dzīvot Latvijas PSR teritorijā

Latvijas PSR Ministru padome nolemj:

1. Atļaut dzīvot Latvijas PSR teritorijā tiem pilsoņiem, kuri agrāk izsūtīti no Latvijas PSR:

Arvidam Antona dēlam Voicekovskim, dzimušam 1933.gadā; Kārlim Jāņa dēlam Gruntem, dzimušam 1917.gadā; Staņislavam Antona dēlam Ziram, dzimušam 1920.gadā; Matīsam Andža dēlam Priekulim, dzimušam 1900.gadā; Martai Uldriķa meitai Priekulei, dzimušai 1902.gadā; Veltai Matīsa meitai Priekulei, dzimušai 1927.gadā; Annai Matīsa meitai Priekulei, dzimušai 1929.gadā.

2. Noraidīt iesniegumus par atļauju dzīvot Latvijas PSR teritorijā tiem pilsoņiem, kuri agrāk izsūtīti no Latvijas PSR:

Viktoram Kārļa dēlam Hosmanim, dzimušam 1892.gadā; Metai Antona meitai Hosmanei, dzimušai 1896.gadā; Dominikam Pāvela dēlam Cesļakam, dzimušam 1914.gadā; Antonam Aleksandra dēlam Zakševskim, dzimušam 1902.gadā; Ārijai Otto meitai Smonai, dzimušai 1917.gadā; Arnim Vilim Otto dēlam Smonam, dzimušam 1921.gadā; Ērikam Ernesta dēlam Rozem, dzimušam 1906.gadā; Ainai Ādama meitai Rozei, dzimušai 1914.gadā; Gunāram Staņislava dēlam Rodovičam, dzimušam 1927.gadā; Dāvidam Jēkaba dēlam Jerumanovam, dzimušam 1898.gadā; Zevei Moiseja meitai Jerumanovai, dzimušai 1905.gadā; Fricim Friča dēlam Bumbulim, dzimušam 1914.gadā; Annai Pētera meitai Treziņai, dzimušai 1924.gadā; Antonam Jēkaba dēlam Saulītei, dzimušam 1909.gadā; Antonam Jāņa dēlam Mazonei, dzimušam 1905.gadā; Jānim Robertam Jura dēlam Ūdrim, dzimušam 1912.gadā; Ērikam Eduarda dēlam Liepiņam, dzimušam 1914.gadā; Skaidrītei Jāņa meitai Liepiņai, dzimušai 1918.gadā; Jānim Jāņa dēlam Sikam, dzimušam 1905.gadā; Kārlim Kārļa dēlam Andersonam, dzimušam 1920.gadā; Ērikam Otto dēlam Meijeram, dzimušam 1911.gadā; Eduardam Stepana dēlam Krakopam, dzimušam 1917.gadā; Arturam Jāņa dēlam Ausejam, dzimušam 1910.gadā; Verai Pētera meitai Ausejai, dzimušai 1908.gadā; Valdim Kārļa dēlam Majoram, dzimušam 1918.gadā; Jānim Jēkaba dēlam Kaugaram, dzimušam 1907.gadā; Jūlijam Gustava dēlam Lācītim, dzimušam 1911.gadā; Viktoram Staņislava dēlam Matisonam, dzimušam 1926.gadā; Ilmāram Kārļa dēlam Kalseram, dzimušam 1924.gadā; Arvidam Jāņa dēlam Jakobsonam, dzimušam 1918.gadā; Eduardam Kārļa dēlam Fabianam, dzimušam 1898.gadā; Eduardam Jāņa dēlam Jakubam, dzimušam 1900.gadā; Ansim Anša dēlam Viļumsonam, dzimušam 1921.gadā; Jānim Ādama dēlam Rezgalim, dzimušam 1923.gadā; Jānim Roberta dēlam Sēlim, dzimušam 1922.gadā; Arturam Ernesta dēlam Lazdiņam, dzimušam 1915.gadā; Broņislavam Pētera dēlam Lozinam, dzimušam 1919.gadā; Ritai Kārļa meitai Kasparai, dzimušai 1922.gadā; Vilim Jāņa dēlam Penderim, dzimušam 1911.gadā; Arturam Ata dēlam Enģelim, dzimušam 1895.gadā; Vilim Rūdolfa dēlam Daigam, dzimušam 1903.gadā.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs V.Rubenis

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks V.Krastiņš

.......................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 1637.l., 53., 54., 55.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

Izvilkums no izziņas jautājumā par pilsoņu administratīvo izsūtīšanu

no Latvijas PSR teritorijas

(..) III Atbrīvošana no specnometinājuma un jautājumu izlemšana par tiesībām atgriezties tajā vietā, no kurienes izsūtīts

Sākot ar 1951.gadu, ar atsevišķiem PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētiem, PSRS valdības lēmumiem un citiem no specnometinājuma tika atbrīvotas atsevišķas personu kategorijas.

Ar 1958.gada 19.maija PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu tika noņemti specnometinājuma ierobežojumi un no Iekšlietu ministrijas orgānu administratīvās uzraudzības atbrīvoti:

— nacionālistiskās pagrīdes atbalstītāji un viņu ģimenes locekļi;

— bijušie kulaki un viņu ģimenes locekļi;

— bijušo muižnieku, fabrikantu un tirgotāju, buržuāzisko politisko partiju un pretpadomju organizāciju, bijušo buržuāzisko valdību vadošo darbinieku ģimenes locekļi.

Ar šo pašu dekrētu tika noteikts, ka specnometinājuma ierobežojumu atcelšana nenozīmē tā īpašuma atdošanu, kurš tika konfiscēts izsūtīšanas laikā, un ka viņiem nav tiesību atgriezties tajā vietā, no kurienes tika izsūtīti.

Minēto personu atgriešanās agrākajās dzīves vietās tika pieļauta tikai ar republikas Ministru Padomes atļauju.

Lai izskatītu to personu iesniegumus, kurām bija noņemti specnometinājuma ierobežojumi, par viņu atgriešanos Latvijas PSR Ministru Padome apstiprināja speciālas komisijas (1957.gada 18.oktobra rīkojums Nr.1812 un 1964.gada 14.marta lēmums Nr.134). Komisijas vadīja Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs.

Komisijas lēmumus noformēja ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumiem.

Sakarā ar PSRS Iekšlietu tautas komisariāta — Valsts drošības tautas komisariāta Sevišķās apspriedes likvidāciju 1953.gadā ar šiem jautājumiem nodarbojās arī ar 1957.gada 5.oktobra Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētu nodibinātā komisija un tiesu orgāni.

Kopējais ģimeņu skaits, kurām tika noņemti specnometinājuma ierobežjumi ar tiesībām dzīvot Latvijas PSR pēc LPSR Iekšlietu ministrijas ziņām uz 1963.gada 1.janvāri sastādīja 13 528 ģimenes.

IV Jautājumu izlemšana par izsūtīšanas atzīšanu pa nepamatotu

Līdz 1965.gadam šos jautājumos par atsevišķu pilsoņu iesniegumiem izlēma Ministru Padome un citi republikas kompetenti orgāni (t.sk. tiesu). Sakarā ar to, ka pieauga pilsoņu iesniegumu skaits šajos jautājumos, ar Latvijas PSR Ministru Padomes 1965.gada 23.jūnija lēmumu Nr.331 tika izveidota, ar Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku priekšgalā, speciāla komisija, lai izskatītu to personu iesniegumus, kuras no Latvijas PSR izsūtītas administratīvā kārtā, lai atzītu viņu izsūtīšanu par nepamatotu (izņemot tās personas, kuras izsūtītas saskaņā ar PSRS Iekšlietu tautas komisariāta un Valsts drošības ministrijas Sevišķās apspriedes lēmumiem).

Komisijas lēmumus apstiprināja Latvijas PSR Ministru Padome.

Laika posmā no 1965. līdz 1970.gadam Latvijas PSR Ministru Padome apmierināja 34 pilsoņu iesniegumus, lai atzītu izsūtīšanu par nepamatotu (1965.gadā — nav, 1966.g. — 1, 1967.g. — 10, 1968.g. — 19, 1969.g. —3, 1970.g. — 1). Komisija darbojās līdz 1974.gadam, kad to likvidēja, un šīs kategorijas lietu izskatīšana tika uzticēta komisijai, kura izskatīja jautājumus par pilsoņu iesniegumiem sakarā ar iebraukšanu Latvijā. Šī komisija likvidēta 1985.gadā, jo tāda veida pilsoņu iesniegumi praktiski vairs neienāca.

Patlaban, kad notiek visu sabiedrības dzīves pušu demokratizācija, tiesību sargājošie orgāni, kā arī Latvijas PSR Ministru Padome sāk saņemt to pilsoņu iesniegumus, kuri bija izsūtīti administratīvā kārtā, kā arī viņu ģimenes locekļu iesniegumus ar lūgumiem atzīt viņu izsūtīšanu par nepamatotu un atdot konfiscēto īpašumu.

Lai pārbaudītu šos pilsoņu iesniegumus un sagatavotu attiecīgus priekšlikumus, mēs uzskatam par nepieciešamu:

1. Izveidot speciālu komisiju, lai izskatītu personu iesniegumus par viņu izsūtīšanas atzīšanu par nepamatotu, izņemot ar PSRS IeTK — VDTK Sevišķās apspriedes lēmumiem izsūtīto (lēmuma projekts pievienots).

Analoģiskas komisijas drabojas Lietuvas PSR un Igaunijas PSR un izskata šīs lietas pēc pilsoņu un viņu radinieku iesniegumiem.

2. Uzdot komisijai pārbaudīt lietas par administratīvo izsūtīšanu un sagatavot attiecīgus priekšlikumus, kā likums, pēc to pilsoņu un viņu radinieku iesniegumiem, kuri bija pakļauti izsūtīšanai.

3. Novērtējot pilsoņu izsūtīšanas pamatotību, vadīties no Latvijas PSR Ministru Padomes un Latvijas K(b)P CK 1947.gada 17.jūnija lēmuma Nr.77 "Par kārtību, kādā Latvijas PSR zemnieku saimniecībās jāizmanto algots darbaspēks" un Latvijas PSR Ministru Padomes 1947.gada 27.augusta lēmuma Nr.761 "Par kulaku saimniecību pazīmēm un kārtību to aplikšanai ar nodokļiem".

4. Noteikt konfiscētā īpašuma atdošanas kārtību tām personām, attiecībā par kurām izsūtīšana atzīta par nepamatotu (lēmuma projekta 3. punkts).

Latvijas PSR prokurora pirmais vietnieks V.Daukšis

Latvijas iekšlietu ministra vietnieks Z.Indrikovs

Latvijas PSR tieslietu ministrs J.Salenieks

Latvijas PSR Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks J.Červinskis

Latvijas PSR finansu ministra pirmais vietnieks M.Skulte

Latvijas PSR Ministru Padomes Lietu pārvaldes

administratīvi juridiskās daļas vadītājs R.Seņkāns

.......................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2602.l., 4., 5., 6., 7.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR prokurora pirmā vietnieka B.Daukša
izziņa par prokuratūras darbu represēto pilsoņu reabilitācijā

Slepeni

Nr.13–9 s.

Latvijas PSR Ministru Padomei PSRS prokuratūra

Priekšsēdētāja vietniekam b. L. Bartkevičam LPSR prokuratūra

1989.gada 3.janvārī

Izziņa par Latvijas PSR prokuratūras darbu to personu reabilitācijā,

kuras nepamatoti represētas 40.gados un 50. gadu sākumā

Izpildot PSRS ģenerālprokurora un PSRS Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja 1988.gada 30.jūlija norādījumus, Latvijas PSR prokuratūra ir īstenojusi organizatoriskus pasākumus, lai veiktu papildu pasākumus ar nolūku pabeigt to darbu, kurš saistīts ar to personu reabilitāciju, kuras nepamatoti represētas 40. gados un 50. gadu sākumā.

Pēc esošajām ziņām uz 1989.gada 1.janvāri Latvijas PSR Valsts drošības komitejas un Iekšlietu ministrijas arhīvā ir jāpārskata vairāk nekā 31 tūkstotis arhīva krimināllietu par vairāk nekā 46 tūkstošiem personu. Republikas Iekšlietu ministrijas arhīvā — vairāk nekā 19 tūkstoši arhīva uzskaites lietas attiecībā par vairāk nekā 60 tūkstošiem cilvēku.

Ar Staļina personības kulta laika krimināllietu un arhīva uzskaites lietu pārskatīšanu republikas prokuratūrā pastāvīgi nodarbojas 3 operatīvie darbinieki: Latvijas PSR prokurora vecākais palīgs V.Batarags, republikas prokurora palīgi V.Virko un A.Zaķis. Ar republikas prokuratūras 1988.gada 11.augusta pavēli no prokuratūras operatīvajiem darbiniekiem ir izveidota pagaidu grupa 11 cilvēku sastāvā (viņi nav atbrīvoti no savu dienesta pienākumu izpildīšanas), kurai ir uzdots papildu darbs, lai izskatītu pilsoņu iesniegumus par reabilitāciju. Taču grupas darbam ir epizodisks raksturs.

Šīs problēmas īpašā aktualitāte republikā, pilsoņu pieaugusī aktivitāte un partijas un valsts veiktie pasākumi, lai vēl vairāk paplašinātu atklātību un sabiedrības demokratizāciju, radīja pilsoņu masveida griešanos ar šiem jautājumiem tiesībsargājošos orgānos. Tā, piemēram, republikas prokuratūra 1988.gadā saņēma 1340 iesniegumus (1986.gadā — 55, 1987.gadā — 113). Pēc pilsoņu iesniegumiem ir pārbaudītas vairāk nekā 320 lietas, iesniegti protesti vairāk nekā par 60 lietām, galvenokārt par lietu pārtraukšanu sakarā ar notikuma vai nozieguma sastāva trūkumu. Vairāk nekā 50 lietās atcelti vai mainīti izmeklētāja lēmumi.

Pēc Latvijas PSR Ministru Padomes 1988.gada 5.decembra lēmuma Nr.396 "Par to pilsoņu tiesībām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas atzīta par nepamatotu" pieņemšanu atsevišķās dienās republikas prokuratūra katru dienu saņēma līdz 100 pilsoņu iesniegumiem. Katru dienu 5 — 8 cilvēki personīgi griežas pēc konsultācijas reabilitācijas jautājumos, daudzi griežas pēc paskaidrojumiem pa telefonu. Faktiski sakarā ar katru iesniegumu tiek veikta kompleksa pārbaude ne tikai jautājumā par saukšanas pie kriminālatbildības pamatotību, bet arī par ģimenes izsūtīšanas pamatotību, par konfiscētā īpašuma likteni, darba stāža atjaunošanu, valdības apbalvojumu atdošanu un daudziem citiem, kas rada papildgrūtības un prasa ievērojamu laika daudzumu. Pēc mūsu aprēķiniem ar esošajiem darbiniekiem šā darba paveikšanai reāli būs nepieciešami 25 gadi.

Mēs PSRS prokuratūrai nosūtījām pieprasījumu, lai piešķirtu papildus 30 štata operatīvās un tehniskās vienības speciālas struktūras apakšvienības izveidošanai republikas prokuratūrā jautājumos par pilsoņu reabilitāciju. Taču līdz šim laikam jautājums nav atrisināts.

Speciāli iekārtotu telpu un seifu trūkums neatļauj sistemātiski pieprasīt un glabāt slepenas arhīvu kriminālās un uzskaites lietas. Prokuratūras 1. daļas iespējas (daļas priekšnieks un 2 darbinieki) neļauj pienācīgā veidā nodrošināt norādīto slepeno dokumentu savlaicīgu saņemšanu un nodošanu atpakaļ.

Prokurora uzraudzības šās nozares specifika prasa četrdesmito un piecdesmito gadu likumdošanas īpašas zināšanas un iemaņas tās pielietot, prokurora uzraudzības kārtībā pārbaudot krimināllietas. Šā darba veikšanā būtisku palīdzību varētu sniegt republikas prokuratūras un Valsts drošības komitejas bijušie darbinieki, kuri tagad atrodas pensijā. Daudzi pensionāri izsaka savu piekrišanu piedalīties reabilitācijas darbā, taču pastāvošais Nolikums par pensijas piešķiršanas un izmaksas kārtību prokuratūras darbiniekiem neparedz pilna apjoma pensijas izmaksu strādājošiem pensionāriem.

Latvijas PSR prokurora pirmais vietnieks

3. klases justīcijas valsts padomnieks B.Daukšis

.......................................

LVA, 270.f., 1.s.apr., 2627.l., 2., 3., 4.lp. Oriģināls. Tulkojums.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!