Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 19. februāra likums "Par Latvijas valsts ģerboni". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.03.1998., Nr. 58/59 (1119/1120) https://www.vestnesis.lv/ta/id/47133-par-latvijas-valsts-gerboni

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas valsts ģerboni Par Latvijas valsts himnu

Vēl šajā numurā

05.03.1998., Nr. 58/59 (1119/1120)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 19.02.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas valsts ģerboni

 

1.pants. Latvijas valsts ģerbonis ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem.

 

2.pants. Latvijas Republikā tiek lietots lielais valsts ģerbonis, papildinātais mazais valsts ģerbonis un mazais valsts ģerbonis.

 

3.pants. (1) Mazais valsts ģerbonis ir vairogs, kas dalīts un apakšējā daļā skaldīts. Vairoga augšējā daļā uzlecošas zelta saules puse zilā laukā, apakšējās daļas labajā pusē pret skaldījumu pavērsts uzslējies sarkans lauva sudraba laukā (Kurzeme un Zemgale), apakšējās daļas kreisajā pusē pret skaldījumu pavērsts sudraba grifs ar sudraba zobenu labajā ķetnā sarkanā laukā (Vidzeme un Latgale). Virs vairoga puslokā trīs piecstarainas zelta zvaigznes.

(2) Papildinātais mazais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kas apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem ģerboņa vairoga. Ozola zaru augšējā daļa ir vienā līmenī ar vairogā attēlotās uzlecošās saules augšējo malu.

(3) Lielais valsts ģerbonis sastāv no mazā valsts ģerboņa, kura vairogu tur labajā pusē sarkans lauva ar zelta mēli, bet kreisajā pusē — sudraba grifs ar zelta mēli, kuri balstās uz diviem zaļiem ozola zariem, kas saņemti ar sarkanbaltsarkanu lenti valsts karoga samēros.

 

4.pants. (1) Valsts ģerboņa attēliem neatkarīgi no izmēriem jāatbilst attiecīgā ģerboņa aprakstam.

(2) Valsts ģerboņa attēlu atbilstību šajā likumā noteiktajam aprakstam nosaka Valsts heraldikas komisija.

 

5.pants. Lielo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Valsts prezidents;
2) Saeima, tās komisijas un deputāti;
3) Ministru kabinets;
4) ministrijas un īpašo uzdevumu ministri;
5) Valsts kontrole;
6) Satversmes tiesa;
7) Augstākā tiesa;
8) ģenerālprokuratūra;
9) Satversmes aizsardzības birojs;
10) Latvijas Banka;
11) Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.
 

6.pants. (1) Papildināto mazo valsts ģerboni ir tiesīgi lietot:

1) Saeimas Kanceleja, Valsts prezidenta Kanceleja un Valsts kanceleja;
2) Saeimas ievēlētas vai apstiprinātas institūcijas vai amatpersonas;
3) iestādes, kuras atrodas Ministru kabineta un ministriju tiešā pakļautībā vai pārraudzībā;
4) ministriju, Valsts kontroles, Augstākās tiesas, ģenerālprokuratūras un Latvijas Bankas struktūrvienības;
5) apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļas;
6) dzimtsarakstu iestādes;
7) prokuratūras iestādes;
8) zvērināti notāri;
9) vēlēšanu komisijas.

(2) Papildināto mazo valsts ģerboni drīkst lietot uz Latvijas valsts mācību iestāžu izdotajiem diplomiem, apliecībām, atestātiem, kas apliecina izglītības vai kvalifikācijas iegūšanu.

 

7.pants. Mazo valsts ģerboni ir tiesīgas lietot visas pārējās valsts iestādes, kā arī tās pašvaldības, kurām nav sava apstiprināta ģerboņa, un to iestādes.

 

8.pants. (1) Šā likuma 5.–7.pantā minētās iestādes attiecīgā valsts ģerboņa attēlu drīkst lietot zīmogos, stūra spiedogos, uz veidlapām, iespieddarbos, uz izdevumu vākiem un titullapām, atzinības un goda rakstiem, diplomiem, apliecībām un citiem oficiāliem dokumentiem, kā arī izvietot pie šo iestāžu ēkām, dienesta telpās un uz šīm iestādēm piederošiem transportlīdzekļiem.

(2) Šā likuma 5.–7.pantā minētās iestādes drīkst lietot attiecīgā valsts ģerboņa attēlu to rīkotajos pasākumos.

(3) Ministrijas lielo valsts ģerboni drīkst lietot tikai uz dokumentiem, kurus paraksta ministri vai valsts ministri.

(4) Šā likuma 5.panta 3.–10.punktā minētās iestādes drīkst lietot lielo valsts ģerboni tikai uz dokumentiem, kurus paraksta šo iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki.

(5) Šā likuma 6. un 7.pantā minēto iestāžu vadītāji attiecīgo valsts ģerboni drīkst lietot uz savām vizītkartēm.

(6) Saeimas deputāti lielo valsts ģerboni drīkst lietot uz savām vizītkartēm un veidlapām.

(7) Lielo valsts ģerboni drīkst attēlot uz Latvijas Republikas tiesu spriedumiem un oficiālajiem izdevumiem “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kuros tiek publicēti Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, kā arī uz Latvijas Republikas pasēm, dzimtsarakstu apliecībām, naudas zīmēm, valsts robežzīmēm, valsts vērtspapīriem, valsts apbalvojumiem un pastmarkām.

(8) Lielā valsts ģerboņa attēlu drīkst izvietot apgabaltiesu, pilsētu (rajonu) tiesu, apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu un dzimtsarakstu iestāžu telpās.

 

9.pants. Valsts ģerboņa attēlu kā ilustratīvu materiālu drīkst izmantot enciklopēdijās, mācību grāmatās un citos zinātniska, izziņu rakstura izdevumos un arī kā mācību līdzekli.

 

10.pants. Valsts ģerboni un tā būtiskos pamatelementus nav tiesības lietot uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kopdarbības (kooperatīvajām) sabiedrībām, sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām.

 

11.pants. Kārtību, kādā izgatavojami valsts ģerboņa attēli, kā arī izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar valsts ģerboņa attēlu, nosaka Ministru kabinets.

 

12.pants. (1) Šā likuma 5.–7.pantā minēto iestāžu vadītāji ir atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu attiecīgajās iestādēs.

(2) Šā likuma prasību ievērošanu sabiedriskajās vietās uzrauga policija.

 

13.pants. Par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu, necieņas izrādīšanu valsts ģerbonim vai tā zaimošanu vainīgās personas saucamas pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas PSR 1990.gada 15.februāra likums “Par Latvijas Republikas valsts ģerboni” (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9. nr.);

2) likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR likumos “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni”, “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts karogu”, “Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts himnu” un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos” I, II, V–VIII punkts (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5. /6.nr.);

3) likums “Par grozījumiem dažos likumdošanas aktos simbolikas jautājumos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13./14.nr.);

4) likums “Par papildinājumiem nolikumā “Par Latvijas Republikas valsts ģerboni”, kas apstiprināts ar 1990.gada 15.februāra likumu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 3./4.nr.).

2. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.jūlijam apstiprina noteikumus par kārtību, kādā izgatavojami valsts ģerboņa attēli, kā arī izgatavojami, lietojami, glabājami un iznīcināmi zīmogi ar valsts ģerboņa attēlu.

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 19.februārī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 5.martā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!