Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1998. gada 5. februāra likums "Par Latvijas Universitātes Satversmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.02.1998., Nr. 42/43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46864-par-latvijas-universitates-satversmi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi

Vēl šajā numurā

18.02.1998., Nr. 42/43

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 05.02.1998.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu

Par Latvijas Universitātes Satversmi

 

1.pants. 1996.gada 29.martā Latvijas Universitātes Satversmes sapulces pieņemtā Satversme ar šo likumu tiek pieņemta un apstiprināta.

 

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Universitātes Satversme.

 

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 5.februārī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

 

Rīgā 1998.gada 18.februārī

Pieņemts

LU Satversmes sapulces sēdē 29.03 .96.

un grozījumi pieņemti

LU Satversmes sapulces sēdē 16.12.96.

Latvijas Universitātes Satversme

LUGERB.JPG (4055 BYTES)

Preambula

Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar 1862.gada dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896.gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. 1919.gada 8.februārī Latvijas SPR valdība parakstīja dekrētu par šā institūta likvidēšanu un Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tā bāzes. Latvijas Augstskolas a tklāšana notika 1919.gada 28.septembrī neatkarīgās Latvijas apstākļos. Tās Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923.gada 28.martā, piešķirot augstskolai nosaukumu "Latvijas Universitāte".

1940.gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā izveidotā valdība likvidēja Latvijas Universitātes autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdevēja to par Latvijas Valsts universitāti.

Latvijai nostājoties uz valstiskas neatkarības atjaunošanas ceļa, 1990.gadā 19.martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. Tās otro Satversmi ir pieņēmusi Latvijas Universitātes Satversmes sapulce 1991.gada 15.maijā, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991.gada 18.septembrī.

Saskaņā ar LR 1995.gada Augstskolu likumu LU Satversmes sapulce 1996.gada 29.martā pieņēma trešo Satversmi.

1. Vispārīgie noteikumi

 

1.1. Latvijas Universitāte ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir apvienots un tiek attīstīts valsts galvenais studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU nodrošina mūsdienu līmenim atbilstošas studijas un pētniecību, balstoties uz augstākās izglītības un zinātnes vienotību. Lat v ijas Universitāte aktīvi piedalās aktuālu valsts un sabiedrības problēmu risināšanā.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Universitas Latviensis (latīņu)

Latvijos Universitetas (lietuvie?u)

Läti Ülikool (igauņu)

Kfndbqcrbq Eybdthcbntn (krievu)

University of Lat via (angļu)

Universität Lettlands (vācu)

Universitē de Lettonie (franču)

Universidad de Letonia (spāņu)

 

Latvijas Universitātes juridiskā adrese ir:

Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvijas Republika

1.2. Latvijas Universitāte ir valsts dibināta publisko tiesību juridiska persona, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. LU darbojas kā autonoma pašpārvaldes iestāde.

1.3. LU pašpārvalde pamatojas uz katra pastāvīga personāla locekļa tiesībām un iespējām piedalīties Universitātes un atbilstošo struktūrvienību lietu vadīšanā un pārvaldē.

1.4. Latvijas Universitāte darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", Augstskolu likumu un tiem atbilstošiem normatīvajiem aktiem, šo Satversmi un universitāšu starptautiskajām darbības normām.

1.5. Latvijas Universitātei ir savs zīmogs. Tajā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un vārdi "Latvijas Republika. Latvijas Universitāte". Latvijas Universitātei ir savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.

LU karogs ir kobaltzils ar Latvijas Republikas valsts ģerboni zeltītā krāsā vienā pusē un LU ģerboni zinātņu emblēmu ielokā — otrā pusē.

LU ģerbonis ir lauru lapu vainagā ietverts ozols ar LU latīnisko nosaukumu "Universitas Latviensis" virs tā un LU devīzi "Scientiae et Patriae" zem tā.

LU devīze ir "Scientiae et Patriae" (latīņu val.), tulkojumā — "Zinātnei un tēvijai".

LU himna ir veltījums "Latvijas Universitātei" (J. Vītola mūzika, E. Virzas vārdi).

LU atklāšanas diena — 28.septembris ir Universitātes svinamā diena.

1.6. Latvijas Universitātē ir padomnieku konvents. Tas sekmē Universitātes darbības saskaņošanu ar sabiedrības interesēm, iesaka priekšlikumus Universitātes attīstības stratēģijai. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē vai Senātā. Padomnieku konventa sastāvu ievēlē un tā nolikumu apstiprina LU Senāts.

2. Darbības mērķis un uzdevumi

 

2.1. LU darbības galvenais mērķis ir dot studentiem plašu akadēmisko un/vai profesionālo augstāko izglītību, attīstīt zinātni un izkopt kultūru, lai saglabātu un radītu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinātu tā attīstību.

2.2. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs, kā arī organizēt atbilstošu papildizglītības programmu īstenošanu.

2.3. LU rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu, nodrošinot viņiem iespējas studēt doktorantūrā, iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos, veic zinātnieku promociju un habilitāciju.

2.4. LU darbojas, lai izkoptu, pētītu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules kultūrai un zinātnei ir devusi un var dot latviešu tauta — nacionālo kultūru, mākslu, valodu, literatūru, folkloru, tradīcijas — ar tās ģeogrāfiskās un vēsturiskās vides specifiku.

3. Kompetence, darbības pamatprincipi un formas

 

3.1. LU atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem

— patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī LU pētnieciskā darba pamatvirzienus;

— piešķir zinātniskos grādus, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus LU diplomus un citus izglītības dokumentus, kas atzīti Latvijas Republikā, nostrificē citās valstīs iegūtus diplomus;

— ievēlē LU Goda biedrus un Goda doktorus, nodibina un piešķir LU prēmijas un personālstipendijas.

3.2. Sakarā ar akadēmisko darbību LU ir tiesības

— organiz ēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes;

— dibināt biedrības;

— darboties nacionālos un starptautiskos fondos;

— slēgt līgumus ar citām mācību un zinātniskām iestādēm Latvijas Republikā un ārvalstīs;

— atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības Latvijas Republikā un ārvalstīs;

— veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību;

— izsludināt konkursus.

3.3. LU dibinātās biedrības un citi organizatoriskie veidojumi darbojas saskaņā ar LU Senāta apstiprinātiem statūtiem. Pie Universitātes nodibinātās zinātniskās biedrībās bez Universitātes akadēmiskā personāla par biedriem var iestāties arī citi zinātnes un kultūras darbinieki. To valdēs vai citās izpildinstitūcijās vairāk nekā pusei jābūt Universitātes akadēmiskajam personālam.

Ja šādas biedrības vai cita organizatoriskā veidojuma darbība nesaskan ar statūtiem vai ir pretrunā ar LU interesēm, tad Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt vai izbeigt tās darbību.

3.4. LU patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu un stipendijas, taču ne mazākas par tām, kas noteiktas Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

3.5. LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

3.6. Īstenojot savu mērķi un pildot uzdevumus, LU rīkojas pēc šādiem principiem:

— izziņas, studiju un zinātniskā darba brīvība: studiju kursu, programmu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu brīva paušana;

— studiju un pētniecības darba vienotība (akadēmiskā darbība).

3.7. Ar savu darbību Universitāte kalpo sabiedrībai, uztur noturīgus sakarus ar absolventiem un organizācijām, kurās tie strādā, ar ārvalstu speciālistiem un institūcijām. Apmainoties ar informāciju, LU izdara savā darbībā un studiju programmās nepieciešamās pārmaiņas.

LU informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un pētniecības virzieniem, piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas un pētījumu rezultātus.

3.8. Katram Latvijas pilsonim, kā arī personām, kurām ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības Latvijā, LU dod vienādas iespējas pretendēt uz studijām neatkarīgi no dzimuma, sociālā stāvokļa, rases un tautības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Uz tiesībām studēt LU var pretendēt arī ārvalstnieki.

3.9. Studiju valoda LU ir latviešu valoda. Studijas citās valodās var notikt atbilstoši Latvijas Republikas likumu prasībām un Senāta noteiktai kārtībai.

4. Personāls, tā locekļu tiesības un pienākumi

 

4.1. LU personālu atbilstoši darbības mērķiem un attiecībām ar LU veido

akadēmiskais personāls;

studējošie;

vispārējais personāls.

Vēlētais akadēmiskais personāls un pilna laika klātienē studējošie, kā arī citas personas, kam LU ir pamatdarba vieta, ir pastāvīgais personāls. Pārējie LU strādājošie vai studējošie ir pagaidu personāls.

Visu LU struktūrvienību, arī juridiski patstāvīgo institūtu darbinieki un studējošie ir LU personāls.

4.2. Ikviena LU personāla locekļa tiesības un pienā kums ir

— darboties, lai celtu Universitātes nozīmi sabiedrības un valsts dzīvē un stiprinātu tās godu;

— ar savu darbību veicināt Universitātes uzdevumu izpildi;

— veicināt demokrātijas principu nostiprināšanos, sekmēt akadēmiskās brīvības, atklātumu LU pašpārvaldē un lietu kārtošanā;

— piedalīties LU pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību.

Personāla locekļiem ir tiesības piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu intereses, un tikt uzklausītiem.

Savi pienākumi katram ir jāpilda, nepārkāpjot citu personu tiesības, netraucējot tām pildīt viņu pienākumus un ievērojot Universitātes iekšējo kārtību.

4.3. Tiesības vēlēt pašpārvaldi un tikt vēlētiem koleģiālās pašpārvaldes institūcijās vai būt tur ex officio (atbilstoši ieņemamajiem amatiem) ir tikai LU pastāvīgā personāla locekļiem. Visu pašpārvaldes institūciju vēlēšanas, ieskaitot vēlēšanas administratīvajos amatos, notiek, balsojo t aizklāti.

4.4. Katrs personāla loceklis ir atbildīgs par savu pienākumu izpildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

4.5. LU un tās struktūrvienību vadības pienākums ir savas kompetences un iespēju ietvaros rūpēties par personāla darba un studiju apstākļiem, nodrošināt apstākļus tā profesionālajai darbībai un kvalifikācijas celšanai.

Personāla locekļiem ir tiesības Latvijas Universitātes noteiktā kārtībā izmantot Universitātes telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēkas un struktūrvienību pakalpojumus.

Akadēmiskais personāls

4.6. Katrā LU pārstāvētā zinātnes nozarē, ko apstiprina LU Senāts, ar Senāta lēmumu tiek saglabāts minimālais akadēmiskais personāls, kas spēj nodrošināt tās pārstāvību LU. Atbilstoši nozares specifikai un studentu skaitam atbilstošajās studiju programmās, šo personālu papildina, ievērojot LU izstrādātās normas.

4.7. LU akadēmisko personālu veido

profesori, asociētie profesori;

docenti, vadošie pētn ieki;

lektori, pētnieki;

asistenti.

4.8. Akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Darba pienākumus, to apjomu un prasības katram akadēmiskajam amatam nosaka Augstskolu likums, Nolikums par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem un Darba samaksas nolikums.

4.9. Īstenojamo studiju programmu un atbilstošo nolikumu noteiktajos ietvaros akadēmiskā personāla locekļi patstāvīgi nosaka studiju darba un pārbaudījumu saturu un formu, brīvi izraugās metodiku, viņiem ir tiesības brīvi paust savus zinātniskos uzskatus. Veicot zinātnisko darbu, akadēmiskā personāla locekļi var brīvi izvēlēties pētījumu metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus.

4.10. Ikvienam profesoram, asociētajam profesoram, docentam, vadošajam pētniekam ir tiesības noteiktā kārtībā pieprasīt resursus dažādu Universitātes darbības mērķiem atbilstošu speciālu pasākumu organizēšanai, bet vajadzības gadījumā atsevišķu projektu vai citu pasākumu realizēšanai ierosināt īpašas līdzstrādnieku grupas iz v eidošanu. Ikvienam LU profesoram vai asociētajam profesoram, docentam, vadošajam pētniekam ir tiesības noteiktā kārtībā piedāvāt jaunas studiju vai pētniecības programmas. Ikvienam akadēmiskā personāla loceklim ir tiesības piedāvāt atsevišķus studiju pasā k umus ārpus studiju programmām. Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs LU noteiktajā kārtībā pretendēt uz pilnīgu vai daļēju pasākuma nodrošinājumu ar LU resursiem un/vai citu resursu piesaistīšanu.

4.11. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) LU var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personu rektors, saskaņojot ar juridiski patstāvīgās struktūrvienības vadītāju, var slēgt darba līgumus par akadēmiskā darba veikšanu, paredzot konk r ētu darba apjomu un darba samaksu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai, par valsts vai citu avotu finansējumu.

Par īpašu ieguldījumu akadēmiskajā darbā, profesoriem un asociētajiem profesoriem pēc pensijas vecumam sasniegšanas ar Senāta lēmumu var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors ar atbilstošu finansiālo nodrošinājumu uz mūžu.

Pensionētie LU profesori saņem no LU piemaksu pie pensijas 50% apmērā no Ministru kabineta normatīvajos aktos noteiktās profesora vidējās mēnešalgas likmes.

4.12. Profesor a, docenta un vadošā pētnieka amatā ievēlētajām personām tiek piešķirts attiecīgais LU akadēmiskais nosaukums.

4.13. LU akadēmiskā personāla locekļiem par katru nostrādāto akadēmisko gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet reizi sešos gados — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu atvaļinājums akadēmiskas darbības mērķiem.

4.14. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt samaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) vai habilitācijas disertācijas (seši mēneši) sagatavo?anai.

4.15. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas termiņā ir tiesības uz neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem.

Ievēlēšana akadēmiskajos amatos

4.16. Personas akadēmiskajos un vēlētajos administratīvajos amatos ievēlē atklātā konkursā, ko nosaka Nolikums par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem. Konkursu izsludina vismaz mēnesi pirms vēlēšanām, publicējot paziņojumu dienas presē. Ievēlēšana akadēmiskajā un administratīvajā amatā apliecina pe r sonas akadēmiskās kvalifikācijas un profesionālās meistarības atbilstību attiecīgās zinātņu un mākslas nozares prasībām kā studiju, tā pētniecības darbā LU. Ar ievēlēto personu LU rektors, saskaņojot ar juridiski patstāvīgās struktūrvienības vadītāju, slē d z darba līgumu ar tādu darba samaksu, kas atbilst personas līdzdalībai LU studiju programmu un pētniecības projektu īstenošanā un nav mazāka par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

4.17. Par LU profesoru var ievēlēt personu ar habilitētā doktora grādu. Par LU asociēto profesoru var ievēlēt personu ar habilitētā doktora vai (pirmo reizi) ar doktora grādu. Atkārtota ievēlēšana asociētā profesora amatā iespējama, ja asociētais profesors pirmā termiņa laikā ieguvis habilitētā doktora grādu. Profesoru vai aso c iēto profesoru uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares paplašināta habilitācijas padome.

4.18. Par docentu var ievēlēt habilitētu doktoru vai doktoru. Docentu uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes Dome, ja Domes locekļu kvalifikācija atbilst promocijas padomes prasībām. Pretējā gadījumā vēlēšanās ar balss tiesībām pieaicina atbilstošas promocijas padomes locekļus.

4.19. Vadošā pētnieka amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai var ievēlēt habilitētu doktoru vai doktoru. Vadošo pētnieku ievēlē fakultātes (patstāvīgā institūta) Dome.

4.20. Lektora amatā var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Lektoru uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes patstāvīgā institūta Dome.

4.21. Pētnieka amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai var ievēlēt personas ar habilitētā doktora, doktora vai maģistra grādu. Pētnieku ievēlē fakultātes (patstāvīgā institūta) Dome.

4.22. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Asistentu ievēlē fakultātes (institūta) Dome uz sešiem gadiem, un, ja viņam nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

4.23. LU visas vēlēšanas akadēmiskajos amatos ir aizklātas. Ar ievēlēto personu rektors (juridiski patstāvīgas struktūrvienības vadītājs) slēdz darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku, bet ar pētnieku vai vadošo pētnieku — uz konkrēta zinātniskā projekta (līgumdarba) izpildes (finansēšanas) laiku, ne ilgāk kā līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai, izņemot likumdošanā paredzētos gadījumus.

4.24. Ievērojot nepieciešamību apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā vai akadēmiskā grāda, ja tai ir docējamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darb a stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu amatu pretendentiem, nosaka Senāta apstiprinātais Nolikums par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

4.25. Fakultāte un patstāvīgais institūts var ierosināt pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru uz laiku līdz diviem gadiem, neizsludinot konkursu.

Pēc fakultātes vai patstāvīgā institūta Domes priekšlikuma rektoram ir tiesības uz vienu gadu, bet ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas, akadēmiskajos amatos iecelt personas atbilstoši Nolikumam par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

Studējošie

4.26. LU Studējošie ir tā LU personāla daļa, kas izmanto LU piedāvātās studiju un zinātniskās pētniecības darba iespējas.

Studējošie ir:

— LU bakalaura un maģistra akadēmisko programmu studenti,

— prof esionālo studiju programmu studenti,

— doktorandi.

Visas LU imatrikulētās personas ir LU studenti.

4.27. Studijām LU var pieteikties persona, kas

— ieguvusi LU prasībām atbilstošu vispārējo vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu vai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju;

— ieguvusi bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu vai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju;

— ieguvusi maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu vai atbilstošu profesionālo kvalifikāciju.

Imatrikulācijas kārtību LU apstiprina Senāts.

4.28. LU studējošie ir tiesīgi

— noteiktā kārtībā izmantot Universitātes telpas, viesnīcas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru;

— noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

— izvēlēties studiju un zinātniskās pētniecības darba virzienus, programmas, kursus un mācībspēkus saskaņā ar LU apstiprināto studiju kārtību;

— studentu pašpārvaldes noteiktajā kārtībā vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties Universitātes visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

— brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus, kas nav aizliegti ar likumu;

— noteiktā kārtībā veidot biedrības, pulciņus, klubus;

— studēt citās Latvijas Republikas un ārvalstu augstskolās;

— noteiktā kārtībā saņemt informāciju visu līmeņu Universitātes institūcijās.

Administratīvi students ir tās struktūrvienības loceklis, kuras pārziņā atrodas viņa izvēlētā studiju programma.

Vispārējais personāls

4.29. Vispārējais personāls ir mācību un zinātnes palīgpersonāls, administratīvais, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu un studējošos.

Vispārējā personāla locekļu uzdevums ir atbilstoši ieņemamā amata kompetencei un profesionālajai kvalifikācijai palīdzēt Universitātes akadēmiskā darba veikšanā un gādāt par tā nodrošinājumu.

Mācību un zinātnes palīgpersonāls pilda dienesta pienākumus mācību un zinātniskajā darbā, nodrošina studējošiem iespējas izpildīt studiju programmu eksperimentālo (praktisko) daļu. Par akadēmiskā darba materiālo apgādi, tehnisko un administratīvo nodrošinājumu rūpējas attiecīgais Universitātes un struktūrvienību vispārējais personāls.

4.30. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais LU personāls, saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem nosaka Senāta apstiprinātie LU iekšējās kārtības noteikumi.

4.31. Ilggadējo LU darbinieku, kuri pārtraukuši apmaksāta darba attiecības ar LU, tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

5. VADĪBA UN PĀRVALDE

 

5.1. Latvijas Universitātes vadību un pārvaldi realizē izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un struktūrvienību pārvaldes amatpersonas.

LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

— Satversmes sapulce;

— Senāts;

— Rektors;

— Revīzijas komisija;

— Šķīrējtiesa.

5.2. LU pārvaldi veic arī

— prorektori (prorektoru skaitu ierosina rektors);

— LU direktors;

— LU kanclers;

— dekānu un direktoru padome.

Universitātes darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors un prorektori var veidot padomdevēju padomes. To nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts.

Satversmes sapulce

5.3. Satversmes sapulce ir LU pastāvīgā personāla pilnvarota pārstāvības institūcija.

Satversmes sapulce

— pieņem un groza LU Satversmi;

— pieņem Satversmes sapulces nolikumu;

— apstiprina Senāta nolikumu;

— ievēlē un atsauc LU Senāta locekļus;

— ievēlē un atsauc rektoru;

— noklausās rektora pārskatu par LU darbību;

— apstiprina Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus;

— ievēlē Revīzijas komisiju;

— ievēlē Šķīrējtiesu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus LU darbības un attīstības jautājumus.

5.4. Satversmes sapulci no pastāvīgā personāla uz trim gadiem veido

— ex officio visi LU profesori;

— 100 vēlēti akadēmiskā personāla pārstāvji, t. sk. asociētie profesori (50 pārstāvji no dabas un tehnisko zinātņu nozarēm, 50 pārstāvji no humanitāro un sociālo zinātņu nozarēm);

— 60 vēlēti studentu pārstāvji;

— 25 vēlēti vispārējā personāla pārstāvji.

5.5. Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados. Satversmes sapulces ārkārtas sēdes jāsasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku vai LU Padomnieku konvents.

Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulces sēdē, tiesīgs iesniegt Senāts, citas institūcijas un personas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī viena desmitdaļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita.

Satversmes sapulces darbību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums, tās darbu nodrošina Senāta sekretariāt s.

Satversmes sapulce uz sasaukuma laiku ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.

Senāts

5.6. Senāts ir LU personāla izveidota koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas LU darbības sfēras.

LU Senāts

1) ievēlē

— LU Goda doktorus un Goda biedrus;

— LU Goda tiesu;

— LU Padomnieku konventu.

2) ievēlē un atsauc

— Senāta priekšsēdētāju (profesoru);

— LU kancleru;

— LU direktoru.

3) organizē rektora vēlēšanas;

4) apstiprina

— studiju programmas un to direktorus;

— LU budžetu;

— Senāta sekretāru (pēc Senāta priekšsēdētāja priekšlikuma);

— prorektorus, kā arī patstāvīgo iestāžu direktorus (pēc rektora priekšlikuma);

— dekānus un institūtu direktorus (pēc attiecīgo fakultāšu un institūtu Domes priekšlikuma);

— Padomnieku konventa nolikumu;

— Universitātes patstāvīgo struktūrvienību, padomju un LU pārziņā esošo biedrību un citu institūciju statūtus vai nolikumus;

— LU dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

— Nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem;

— LU Studentu padomes statūtus;

— konceptuālos studiju procesu reglamentējošus dokumentus;

— LU Goda tiesas nolikumu;

— LU Iekšējās kārtības noteikumus.

5) lemj par citiem nozīmīgiem Universitātes darbības jautājumiem;

— par fakultāšu, institūtu un citu patstāvīgo struktūrvienību, kā arī biedrību un uzņēmumu izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

— par ierosinājumu piešķirt juridiskas personas statusu atsevišķām struktūrvienībām un to saistībām ar Universitāti;

— p ar Universitātes nosaukuma un atribūtikas izmantošanu;

— par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem;

— par Satversmes sapulces sasauk?anu.

LU Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus Universitātes darbības jautājumus, kā arī dot skaidrojumu par Satversmes normu piemērošanu.

5.7. Senātu ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem no LU pastāvīgā personāla locekļiem:

— 37 akadēmiskā personāla pārstāvjus, nodrošinot katras fakultātes pārstāvniecību, no tiem 24 profesorus vai asociē tos profesorus;

— 4 vispārējā personāla pārstāvjus.

7 studentu pārstāvjus Senātā deleģē LU Studentu padome.

Akadēmiskā personāla, kā arī vispārējā personāla pārstāvjus Senātam Satversmes sapulcē vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla locekļi.

Senātā neievēlētiem dekāniem un juridiski patstāvīgo struktūrvienību vadītājiem ir padomdevēju tiesības.

5.8. Senāts atbilstoši Universitātes darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem. Komisiju darbības kārtību nosaka Senāta apstiprināti nolikumi.

Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Senāta priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks (–i) tiek ievēlēti. Rektors, prorektori, LU direktors un LU kanclers nevar būt Senāta priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks.

Senāta darbību reglamentē Senāta nolikums. Senāta darbu organizē un nodrošina tā sekretariāts.

5.9. Rektoram ir atliekošā veto tiesības Senāta lēmumiem. Studentu pārstāvjiem pēc studentu frakcijas lēmuma ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas attiecas uz studējošo tiesībām un likumīgām interesēm. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts.

Atliekošā veto jautājumu izskata nākamajā Senāta sēdē, pieņemot lēmumu ar divu trešdaļu klātesošo Senāta locekļu balsu vairākumu.

Rektors

5.10. Rektors ir Universitātes oficiālais pārstāvis visās Universitātes lietās. Rektors pārzina, vada Universitātes darbību un ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus.

Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojuma dokumentus.

Rektoru atklātā konkursā ievēlē Satversmes sapulce no profesoriem uz 3 gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru pēc Izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Rektors nosaka prorektoru, kanclera un LU direktora kompetenci.

Citas institūcijas

5.11. LU kanclers savā darbībā ir pakļauts rektoram. Tā kompetencē ir visa LU akadēmiskā un vispārējā personāla uzskaite un visu finansiālo līdzekļu plānošana un uzskaite, lietvedības organizēšana.

5.12. LU direktors savā darbībā ir pakļauts rektoram. Tā kompetencē ir LU resursu (kustamā un nekustamā īpašuma) ekspluatācijas un izmantošanas organizācija.

5.13. Dekānu un direktoru padomes sastāvā ietilpst dekāni un citu patstāvīgo akadēmisko struktūrvienību vadītāji. To vada rektors.

Padome izstrādā kārtību, kādā realizēt LU Senāta un vadības rīkojumus, koordinē fakultāšu un citu patstāvīgo akadēmisko struktūrvienību darbību.

5.14. Revīzijas komisijai ir tiesības un pienākums pārbaudīt visu LU darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, LU Satversmei un vadības institūciju lēmumiem un iepazīties ar visiem dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu veikšanai.

Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam. Revīzijas komisija sastāv no pieciem līdz septiņiem cilvēkiem, ko Universitātes Satversmes sapulce ievēlē uz trim gadiem no Universitātes profesoru, asociēto profesoru, docentu un vadošo pētnieku vidus. Tās sastāvā nedrīkst būt LU personāla locekļi, kas ieņem administratīvus amatus.

Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

5.15. Šķīrējtiesa sastāv no pieciem LU pastāvīgā akadēmiskā personāla locekļiem, kurus uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce. Tās sastāvā nedrīkst būt administrācijas pārstāvji.

Šķīrējtiesa izskata

— studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par LU Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

— strīdus starp Universitātes amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

6. LU STRUKTŪRA

 

6.1. Akadēmiskā darba veikšanai LU galvenās struktūrvienības ir fakultātes un institūti. LU akadēmiskās struktūrvienības ir arī nodaļas, katedras, profesoru grupas un laboratorijas.

Ar akadēmisko darbu ir saistīta LU Bibliotēka, Astronomiskā observatorija, Botāniskais dārzs un Muzejs.

Savu uzdevumu veikšanai LU ir tiesības veidot arī citas ar akadēmisko darbību saistītas struktūrvienības (skolas, akadēmijas, centrus, koledžas), kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai.

6.2. Patstāvīgās LU struktūrvienības ir tās, kas neatrodas citu struktūrvienību sastāvā. Patstāvīgajām LU struktūrvienībām var būt juridiskas personas statuss.

Akadēmiskā iestāde ar juridiskas personas statusu var kļūt par LU patstāvīgo struktūrvienību uz savstarpēja līguma pamata, kurā tiek fiksētas tās attiecības ar LU. Šo līgumu apstiprina Izglītības un zinātnes ministrs.

6.3. LU patstāvīgās struktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē ar Senāta lēmumu, un to darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.

Tādas LU struktūrvienības darbību, reorganizēšanu vai likvidēšanu, kas ir juridiska persona, reglamentē spēkā esošie likumdošanas akti, šīs struktūrvienības ar LU noslēgtie līgumi, kā arī statūti vai nolikums, ko pēc akceptēšanas LU Senātā un izvērtēšanas Augstākās izglītības padomē apstiprina Izglītības un zinātnes ministrs.

Fakultātes un institūti

6.4. Fakultāte ir patstāvīga akadēmiska LU struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs. Šajā jomā fakultāte pilda LU kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus. Atbilstošās akadēmiskās un profesionālās darbības jautājumos fakultāte Universitātē pilda organizatoriska, metodoloģiska un idejiska centra lomu, neskarot LU vadības institūciju kompetenci un atbildību.

Savas darbības mērķu īstenošanai fakultāte

— izstrādā, koordinē un īsteno atbilstošas akadēmisko, doktora un profesionālo studiju, kā arī papildizglītības programmas;

— koordinē savu struktūrvienību zinātnisko, pedagoģisko un metodisko darbību, nodrošina tai nepieciešamos apstākļus un resursus, veido atbilstošu akadēmisko vidi.

6.5. Institūts ir LU akadēmiska struktūrvienība fundamentālu un lietišķu pētījumu organizēšanai vienā vai vairākās zinātņu nozarēs, kā arī studiju programmu īstenošanai, un šajā jomā pilda LU kopējos uzdevumus un ievēro tās darbības principus.

Savas darbības mērķu īstenošanai institūts

— izstrādā, koordinē un īsteno pētniecības un studiju, ieskaitot doktora grāda ieguves, programmas,

— k oordinē savu struktūrvienību zinātnisko un pedagoģisko darbību, nodrošina tam nepieciešamos apstākļus un resursus.

Ņemot vērā veicamo uzdevumu nozīmīgumu un pētījumu apjomu, institūtu veido vai nu kādas fakultātes ietvaros, vai kā patstāvīgu LU struktūrvienību.

6.6. Fakultāte vai patstāvīgs institūts atbilstoši savām vajadzībām, un ievērojot LU noteikto kārtību, veido savu pašpārvaldi un iekšējo struktūru, organizē lietvedību, komplektē personālu, izstrādā un pieņem savu uzdevumu veikšanai nepieciešamos nolikumus un noteikumus jautājumos, kur nav LU vadības institūciju izstrādātu reglamentējošu dokumentu. Fakultātes institūts savus lēmumus šajā sakarā saskaņo ar fakultātes Domi.

6.7. Patstāvīga institūta un atbilstošās fakultātes attiecības un sadarbību studiju programmu īstenošanā un zinātnisko pētījumu veikšanā reglamentē Senāta apstiprināts nolikums, kurā paredzētas arī savstarpējās pārstāvniecības normas fakultātes un institūta Domēs. Katrā atsevišķā gadījumā tiek pieņemts īpašs Senāta lēmums.

6.8. Fakult āti vai institūtu izveido ar Senāta lēmumu, bet reorganizē vai likvidē pēc šīs fakultātes (institūta), rektora vai Senāta ierosinājuma. Galīgo lēmumu par likvidāciju vai reorganizāciju pieņem Senāts. Fakultātes vai institūta zinātniskajam potenciālam jāat b ilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

Fakultāte vai patstāvīgs institūts var Senātam izvirzīt savus apsvērumus un priekšlikumus jautājumos, kas skar tā nolikumu, reorganizāciju vai likvidēšanu, īstenojamās studiju un pētniecības programmas, mantu un līdzekļus, telpas, kā arī juridiskās personas statusa piešķiršanu tam. Fakultātes dekānam (institūta direktoram) vai citiem fakultātes (institūta) Domes pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties minēto jautājumu ap s priešanā Senātā un tikt uzklausītiem.

Fakultāšu un institūtu apakšvienības

6.9. Akadēmiskā darba veikšanai fakultātē vai institūtā pēc vajadzības tiek veidotas apakšvienības — nodaļas, katedras, profesora grupas, laboratorijas u. c. Bez akadēmiskajām fakultātē (institūtā) var būt arī citāda rakstura apakšvienības.

Katedra ir studiju un pētniecības darba vienība, kas piedalās studiju programmu izstrādāšanā un īstenošanā un veic zinātniskus pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Profesora grupa ir vienība, kas izveidota fakultātes (institūta) darba mērķiem atbilstošu speciālu projektu īstenošanai vai citādu pasākumu veikšanai.

Zinātniskā laboratorija ir pētniecības darba vienība, kas piedalās zinātniskās pētniecības programmu izstrādāšanā un realizēšanā, kā arī studiju darbā.

Mācību laboratorija ir studiju darba vienība, kas nodrošina studiju programmu eksperimentālās vai praktiskās daļas realizēšanu.

Šīs apakšvienības izveido pēc fakultātes vai institūta, kādas tās akadēmiskās struktūrvienības vai atsevišķa profesora vai asociēta profesora, docenta, vadošā pētnieka priekšlikuma. Tās reorganizē vai likvidē pēc pašas apakšvienības vai fakultātes (institūta) Domes ierosinājuma.

6.10. Katedras, zinātniskās laboratorijas un profesoru grupas pašas izlemj visus savas akadēmiskās darbības jautājumus, kas pēc Satversmes nav nodoti fakultātes (institūta) Domes vai Senāta pārziņā.

6.11. Ja fakultātē vai institūtā pārstāvētas vairākas zinātnes nozares, vienā nozarē strādājošas apakšvienības sava darba koordinēšanai var apvienoties nodaļā. Katras nodaļas akadēmiskajam potenciālam jābūt pietiekamam, lai tā spētu pamatvilcienos nodrošināt vismaz vienas studiju (pētniecības) programmas realizēšanu.

Nodaļu izveido pēc fakultātes (institūta) ieinteresēto struktūrvienību priekšlikuma. To reorganizē vai likvidē pēc tajā ietilpstošo apakšvienību vai Domes ierosinājuma.

Fakultāte (institūts) var nodot nodaļām daļu savu funkciju un pilnvaru. Nodaļā ietilstošās akadēmiskās apakšvienības var deleģēt nodaļai savu iepriekšējā punktā minēto tiesību īstenošanu.

Nodaļas darbību nosaka tās nolikums, ko apstiprina fakultātes vai institūta Dome.

6.12. Lēmumu par nodaļas, katedras, laboratorijas vai profesora grupas izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu pieņem attiecīgā fakultātes vai patstāvīgā institūta Dome. Priekšlikumus par institūta izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu fakultātē Dome virza uz Senātu.

Fakultāšu un institūtu pašpārvaldes galvenie principi

6.13. Fakultātes vai institūta pašpārvaldi izveido tā personāls.

Pašpārvaldē ietilpst fakultātes (institūta) un tās akadēmisko struktūrvienību vadības institūcijas. Tās uzdevums ir atbilstoši fakultātes vai institūta kompetencei organizēt fakultātes vai institūta darbību, realizēt Satversmē un fakultātes vai institūta nolik u mā paredzētās personāla tiesības un sekot, lai tiktu ievērotas tur noteiktās normas un prasības.

6.14. Fakultātes darbību vada fakultātes Dome un fakultātes dekāns. Patstāvīga institūta darbību vada institūta Dome un institūta direktors.

6.15. Fakultātes vai patstāvīgā institūta akadēmiskās struktūrvienības darbu atbilstoši tās nolikumā noteiktajām kompetencēm nosaka un vada tās akadēmiskā personāla sapulce (sēde), kā arī šīs struktūrvienības vadītājs. Nodaļas (fakultātes, institūta) nolikums var paredzēt a rī vēl citas vadības institūcijas.

Ikvienas akadēmiskās struktūrvienības vadītājs ir oficiāls tās pārstāvis fakultātē (institūtā) un ārpus tās. Viņš ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla locekļu nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.

Fakultātes (patstāvīgā institūta) Dome

6.16. Fakultātes vai patstāvīgā institūta Dome izlemj vai nodod izlemšanai nodaļām tos fakultātes (institūta) akadēmiskā darba organizatoriskos jautājumus, kā arī saimnieciskās, finansiālās un citas darbības jautājumus, kas ir fakultātes (institūta) kompetencē vai virzāmi tālāk uz Senātu.

Īpašas Domes funkcijas, kas ir tikai tās ir kompetencē, ir

— noteikt fakultātes (institūta) akadēmiskās darbības pamatvirzienus, tās attīstības stratēģiju un perspektīvas, tās nosaukuma un atribūtikas izmantošanu,

— ievēlēt akadēmiskajos amatos (izņemot profesorus un asociētos profesorus),

— izskatīt un virzīt uz Senātu struktūrvienību priekšlikumus par profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanu, bet rektoram — par iecelšanu akadēmiskajos amatos,

— pieņemt lēmumus par fakultātes (institūta) akadēmisko struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu,

— ievēlēt dekānu (institūta direktoru), viņa vietnieku(s), fakultātes (institūta) struktūrvienību vadītājus,

— apstiprināt fakultātes (institūta) struktūrvienību nolikumus un citus darbu reglamentējošus dokumentus, kur tos nav izstrādājušas Universitātes vadības institūcijas, dot izskaidrojumus par fakultātes (institūta) nolikuma normu piemērošanu.

Fakultātes Domes kompetencē bez tam ir

— akceptēt un nodot apstiprināšanai Senātā akadēmisko un profesionālo studiju un papildizglītības programmas un to direktoru kandidatūras, apstiprināt programmu padomju sastāvu un pārbaudījumu komisiju sastāvu un vadītājus,

— apstiprināt pārbaudījumu komisiju lēmumus par bakalaura un maģistra grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu vai akadēmiskās sagatavotības pielīdzināšanu noteiktam akadēmiskajam grādam, ierosināt lēmumus par stu diju nobeig?anu apstiprino?u dokumentu izsnieg?anu.

6.17. Domes sastāvā ir

— ex officio — fakultātes (institūta) pastāvīgie profesori, studiju programmu direktori, nodaļu un fakultātes institūtu vadītāji.

— ievēlēti akadēmiskā un vispārīgā personāla pārstā vji,

— studentu pašpārvaldes deleģēti pārstāvji.

Fakultātes Domes sastāvā bez tam ir

— patstāvīgo institūtu pārstāvji atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam.

Pārstāvniecību nosaka fakultātes (institūta) nolikums, taču akadēmiskā personāla pārstāvjiem jābūt vismaz divām trešdaļām no Domes sastāva, vismaz pusei domnieku jābūt vēlētiem: 10 — 20% domnieku deleģē fakultātes (institūta) studentu pašpārvalde. Studentu pārstāvjiem Domē ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo tiesības.

6.18. Dom es priekšsēdētājs, ko no Domes profesoru, asociēto profesoru vai docentu vidus ievēlē Dome, vada tās darbu un pārstāv Domi ārpus fakultātes (institūta). Domes priekšsēdētājs nevar būt dekāns (institūta direktors).

Dekāns (patstāvīgā institūta direktors)

u n viņa vietnieki

6.19. Dekāns (patstāvīgā institūta direktors) ir oficiālais fakultātes (institūta) pārstāvis, kas LU institūcijās vai ārpus Universitātes savas kompetences ietvaros kārto visas ar fakultāti (institūtu) saistītās lietas. Fakultātes (institūta) iekšienē viņš veic tās operatīvo vadību:

— rūpējas par Domes un Universitātes vadības institūciju lēmumu izpildi, fakultātes (institūta) studiju un zinātniskā darba organizēšanu,

— atbild par tās saimniecisko, finansu darbību un lietvedību,

— seko, lai struktūrvienības un personāls ievērotu LU Satversmi, fakultātes (institūta) nolikumu, kā arī Domes un LU vadības institūciju lēmumus un rīkojumus.

Par savu darbību dekāns (institūta direktors) ir atbildīgs rektoram jautājumos, kas skar LU vadības institūciju lēmumu un rīkojumu izpildi, bet pārējos jautājumos — Domei.

6.20. Dekānu atklātā konkursā Dome ievēlē uz pieciem gadiem, institūta direktoru uz trīs gadiem. Viņus var ievēlēt arī atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Pēc dekāna (institūta direktora) priekšlikuma Dome ievēlē viņa vietniekus. Dekānam (institūta direktoram), viņa vietniekam jābūt profesoram, asociētajam profesoram vai docentam (vadošajam pētniekam).

Fakultātes (institūta) sekretārs

6.21. Fakultātes (institūta) sekretārs pārzina fakultātes (institūta) lietvedību. Viņu pēc dekāna (institūta direktora) priekšlikuma apstiprina Dome, un viņš ir administratīvi pakļauts tieši dekānam (institūta direktoram).

Fakultātes (patstāvīgo institūtu)

akadēmisko struktūrvienību vadītāji

 

6.2 2. Katedras vadītāju amatā atklātā konkursā uz sešiem gadiem, un bez habilitētā doktora grāda ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ievēlē fakultātes (patstāvīgā institūta) Dome, ievērojot Senāta apstiprinātu vēlēšanu nolikumu. Rektors var atsevišķos gadī j umos katedras vadītāju iecelt uz vienu gadu, bet ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas.

Mācību laboratorijas vadītāju ieceļ dekāns.

Zinātniskās laboratorijas vadītāju atklātā konkursā uz sešiem gadiem, un bez habilitētā doktora grāda ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas, ievēlē fakultātes (patstāvīgā institūta) Dome, ievērojot Senāta apstiprinātu vēlēšanu nolikumu.

Par profesoru grupas vadītāju Dome apstiprina profesoru vai asociēto profesoru, kurš ierosinājis to izveidot vai arī kuru rekomendē struktūrvienība, pēc kuras priekšlikuma grupa tiek veidota. Tās darbības laiku nosaka Dome.

6.23. Nodaļas vadītājs vada un pārzina nodaļas darbu. Par savu darbību šai postenī viņš ir atbildīgs dekānam vai direktoram (jautājumos, kas skar LU un fakultātes (institūta) vadības institūciju lēmumu un rīkojumu izpildi), Domei (jautājumos, kas skar fakultātes (patstāvīgā institūta) uzdevumu izpildi) un savas struktūrvienības akadēmiskā personāla sēdei vai citai tās nolikumā noteiktai koleģiālajai institūcijai — pārējos jautājum os.

Nodaļas vadītāju pēc nodaļas priekšlikuma ievēlē fakultātes (institūta) Dome uz trīs gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Katedras (zinātniskās laboratorijas) vadītājs par savu darbību ir atbildīgs attiecīgās nodaļas (ja tādas nav — fakultātes vai institūta) vadītājiem jautājumos, kas skar LU, fakultātes (institūta) vai šīs nodaļas vadības institūciju lēmumu un rīkojumu izpildi, un savas struktūrvienības akadēmiskā personāla sapulcei (sēdei) — citos jautājumos.

7. STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDE

 

7.1 . LU studējošajiem ir sava pašpārvalde, kuras augstākā lēmējinstitūcija ir LU studentu padome. Tā darbojas pēc statūtiem, ko apstiprina Senāts.

7.2. LU studējošo pašpārvalde

— pārstāv Universitātes studējošos iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

— aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos LU un citās valsts un saimnieciskās iestādēs;

— nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā.

7.3. LU Studentu padomes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā jāievēro visiem studējošiem.

7.4. Studentu pārstāvjiem Senātā un domēs ir atliekošā veto tiesību jautājumos, kas skar studentu tiesības. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts vai Dome pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts vai Dome ar divu trešdaļu klātesošo Senāta vai Domes locekļu balsu vairākumu.

7.5. Studējošo pārstāvības kārtību studējošo pašpārvaldē nosaka studējošo pašpārvalde.

7.6. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Universitātes struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

7.7. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir līdzdalības tiesības visu līmeņu Universitātes lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem pārbaudījumos.

8. STUDIJAS

 

8.1. Studijas LU ir zināšanu, prasmju, iemaņu apguve un attieksmju veidošana atbilstoši noteiktai akadēmisko, doktora, profesionālo studiju programmai vai papildizglītības programmai.

8.2. Studiju programma nosaka visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai izvirzāmās prasības, šīs programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu (kursu uzskaitījumu un to raksturojumu). Studiju programmas pieteikumā iekļauj programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā un palīgpersonāla raksturojumu, nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu, studiju programmas īstenošanas izmaksu aprēķinu, programmas īstenoša n ā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu.

8.3. Akadēmiskās studijas notiek saskaņā ar bakalaura vai maģistra studiju programmām. Bakalaura studijas paredzētas četriem gadiem, bet maģistra studijas — diviem gadiem. Akadēmisko studiju juridiski fiksētais mērķis ir atbilstoša akadēmiskā grāda iegūšana.

Studijas doktorantūrā ir studijas zinātniskās kvalifikācijas iegūšanai. Studiju ilgums doktorantūrā ir trīs gadi. Šo studiju juridiski fiksētais mērķis ir atbilstoša zinātniskā grāda iegūšana.

Profesionālo studiju juridiski fiksētais mērķis ir atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšana.

Profesionālās studijas var notikt gan paralēli akadēmiskajām studijām, gan pēc akadēmiskās izglītības iegūšanas. Ja atbilstošo bakalaura studiju saturs ir iekļauts noteiktā profesionālo studiju programmā, tad tās īstenošana paredzama pieciem līdz sešiem gadiem un iegūtais profesionālās augstākās izglītības diploms akadēmiskās izglītības vērtējumos ir pielīdzināms bakalaura grādu apliecinošam diplomam.

Papildizglītības studijas beidzot, studējošais saņem šīs studijas apstiprinošu izglītības dokumentu.

8.4. Studiju procesu reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi.

Studiju programmu īstenošanu vada studiju programmas direktors, kas ir arī studiju programmas padomes priekšsēdētājs. Padomes sastāvā ir profesori, asociētie profesori, citi kvalificēti speciālisti attiecīgajā nozarē un studentu pārstāvji. Studiju programmas padome ierosina izmaiņas studiju programmā un lemj par citās augstskolās izpildītā studiju darba vērtējuma ekvi v alences atzīšanu LU.

Akadēmiskās un profesionālās studijas kopumā LU koordinē Studiju daļa.

Studiju procesu doktorantūrā reglamentē atsevišķs nolikums.

8.5. Studiju programmas direktoru pēc fakultātes priekšlikuma apstiprina Senāts, bet programmas padomes sastāvu — fakultātes Dome.

8.6. Katrai studiju programmai ir savs programmas budžets, un to saskaņā ar programmas padomes apstiprinātu tāmi pārrauga atbilstošā fakultāte vai patstāvīgs LU institūts. Studiju programmas padomes un tās direktora pilnvaras nosaka Senāta apstiprināts nolikums par studiju programmām.

8.7. Izstrādāt studiju programmas un noteiktā kārtībā tās pieteikt var atsevišķi profesori vai asociētie profesori, docenti, kā arī akadēmiskās struktūrvienības. Pēc akceptēšanas atbilstošās zinātnes nozares fakultātes Domē studiju programmu apstiprina Senāts.

Lēmumu par programmas izbeigšanu pieņem Senāts.

8.8. Studijas LU un stipendijas var apmaksāt no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem.

LU darbinieki un viņu bērni Senāta noteiktā kārtībā tiek atbrīvoti no studiju maksas.

8.9. LU izdod mācību līdzekļus, informatīvus un metodiskus materiālus.

9. ZINĀTNISKĀ PĒTNIECĪBA

 

9.1. Zinātniskā pētniecība ir Latvijas Universitātes darba būtiska sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

9.2. Zinātniskās pētniecības darbs Universitātē notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību", LU Satversmi, LU Senāta lēmumiem.

9.3. Universitātes finansējuma ietvaros, atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem, zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas.

9.4. Latvijas Universitātes akadēmiskā personāla pienākumos ir publicēt savu pētījumu rezultātus, LU izdod "Latvijas Universitātes Zinātniskos Rakstus" — "Acta Universitatis Latviensis".

9.5. Latvijas Universitāte regulāri izdod apkopojošus informatīvus materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētas struktūrvienības un pētījumu finansējuma avotus.

9.6. Latvijas Universitātē uz fakultāšu un institūtu bāzes darbojas habilitācijas un promocijas padomes, kas piešķir habilitētā doktora un doktora zinātniskos grādus attiecīgās zinātņu nozarēs. Doktora un habilitētā doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka likums "Par zinātnisko darbību", Ministru kabineta noteikumi un LU promocijas un habilitācijas padomju nolikumi.

10. LU RESURSI, FINANSES

UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

LU resursi

10.1. LU resursi var būt kustamais, nekustamais īpašums, ieskaitot zemi, un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar likumu.

10.2. LU resursus veido

— ar kompetentu valsts institūciju lēmumiem LU nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

— kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas;

— kustamais un nekustamais īpašums, ko LU iegādājusies par pašas nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

— intelektuālais īpašums saskaņā ar likumiem, starpvalstu konvencijām un līgumiem.

10.3. LU ir tiesības rīkoties ar saviem resursiem tikai tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

10.4. LU valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar likumu.

LU naudas līdzekļi

10.5. LU naudas līdzekļus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko LU gūst, veicot darbību Satversmē noteikto mērķu realizācijai. LU budžets ir naudas līdzekļu ienākumu un izdevumu tāme.

10.6. Ar savā īpašumā esošo naudu LU rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām.

10.7. LU ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus, ja tie neapdraud LU pastāvēšanu un darbību, kā arī saņemt organizāciju un fizisku personu ziedojumus un dāvinājumus.

10.8. LU budžeta ienākumu un izdevumu daļu un struktūru nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Rektors dod ikgadējus pārskatus Senātam un izglītības un zinātnes ministram par LU budž eta izpildi.

10.9. Naudas līdzekļus, ko fiziskas un juridiskas personas piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, LU izmanto šo projektu īstenošanai Senāta noteiktajā kārtībā.

10.10. LU atsevišķu struktūrvienību un studiju programmu naudas līdzekļus veido Senāta noteiktajā kārtībā nošķirtā LU budžeta daļa saskaņā ar LU Budžeta sadales nolikumu.

10.11. Patstāvīgas akadēmiskās LU struktūrvienības finansējums LU budžetā sastāv no

— studiju programmu finansējuma, kas ietver studiju programmās iesaistītā akadēmiskā un palīgpersonāla algu fondu un līdzekļus studiju programmu realizēšanai (iekārtas, materiāli u. c.),

— mērķfinansējuma pētnieciskai darbībai, pakalpojumiem un citu uzdevumu veikšanai,

— finansējuma, kas pilnīgi vai daļēji sedz infrastruktūras izdevumus.

Pārējie patstāvīgo struktūrvienību finansu līdzekļi veidojas no šo struktūrvienību iegūtā finansējuma par pētnieciskiem projektiem, programmām, līgumdarbiem, kā arī no maksas pakalpojumiem.

10.12. Juridiski patstāvīgo LU struktūrvienību naudas līdzekļi atrodas šo struktūrvienību valdījumā un savstarpējie norēķini ar citām struktūrvienībām tiek veikti saskaņā ar līgumiem likumos paredzētajā kārtībā.

LU finansējuma avoti

 

10.13. Valsts finansiāli un materiāli nodrošina LU tādā apjomā, kas garantē augstākās izglītības un zinātnes potenciāla atražošanu tajās un veicina kultūras, zinātnes un izglītības līmeņa celšanos Latvijā.

10.14. LU ienākumus veido valsts finansējums

— no valsts pamatbudžeta izglītībai — studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs bāzes finansējums, kas ietver līdzekļus personāla algām, komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu atjaunošanai un modernizācijai, ar studiju programmām saistītajam zinātniskās pētniecī b as un mākslinieciskās jaunrades darbam;

— no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājumu vai neatmaksājamu kredītu veidā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;

— no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu realizēšanai.

10.15. Citi LU ienākumi ir

— no maksas pakalpojumiem;

— no zinātnisko līgumdarbu veikšanas un citiem zinātnes finansēšanas avotiem;

— no saimnieciskās darbības, ieskaitot morāli un fiziski novecojušā kustamā īpašuma pārdošanas Senāta noteiktajā kārtībā;

— no banku un citu kredītiestāžu kredītiem;

— no organizāciju un fizisko personu ziedojumiem un dāvinājumiem;

— no nekustamā īpašuma pārdošanas likumdošanā paredzētajā kārtībā;

— no citiem likumdošanā paredzētiem ienākumu avotiem.

Šie ienākumi tiek izmantoti LU pamatdarbības nodrošināšanai Senāta noteiktā kārtībā.

10.16. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, privātstruktūra un fiziskā persona, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, var slēgt līgumus ar LU par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, ja tas nav pretrunā ar likumu.

10.17. Kā nodokļu maksātāja LU ir pielīdzināta bezpeļņas organizācijām, un tai ir nodokļu atvieglojumi un priekšrocības, kādas ir augstskolām, zinātniskajām un kultūras iestādēm saskaņā ar likumu.

10.18. LU ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un iekārtu importu.

Studējošo kreditēšana

 

10.19. Studējošie var izmantot īpašu valsts kredītu Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

LU uzņēmējdarbība un cita saimnieciska darbība

 

10.20. Pildot savus uzdevumus, LU ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības atbilstoši Satversmē noteiktajiem mērķiem un saskaņā ar likumdošanu:

— slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar šo Satversmi;

— pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus;

— veikt LU profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi LU budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos.

10.21. LU ir tiesības Senāta noteiktā kārtībā dibināt uzņēmējdarbību veicošas organizācijas vai/un ieguldīt savu daļu to kapitālā.

10.22. LU kā juridiskai personai ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī naudas līdzekļus, būt par prasītāju un atbildētāju tiesās.

11. SATVERSMES PIEŅEMŠANA UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

 

11.1. LU Satversmi var pieņemt un grozīt LU Satversmes sapulce.

11.2. LU Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.

 

Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!