Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 18. decembra likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.01.1998., Nr. 3 (1064) https://www.vestnesis.lv/ta/id/46537-par-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-noversanu

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Projekti

Vēl šajā numurā

06.01.1998., Nr. 3 (1064)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 18.12.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finansu darījums (turpmāk arī — darījums ):

a) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana,

b) kreditēšana,

c) skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana,

d) bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana,

e) tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem,

f) uzticības darījumi (trasts),

g) vērtspapīru glabāšana un pārvaldīšana, ieskaitot kolektīvo ieguldījumu fondu un pensiju fondu pārvaldīšanu,

h) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem kāds uzņēmies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

i) vērtību glabāšana,

j) piedalīšanās akciju emisijā un ar to saistīto pakalpojumu sniegšana,

k) konsultācijas klientiem par finansiāla rakstura pakalpojumiem,

l) starpniecības pakalpojumi naudas instrumentu tirgū,

m) tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu,

n) apdrošināšana,

o) izložu un azartspēļu organizēšana un uzturēšana,

p) citi darījumi, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem;

2) finansu iestāde — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), arī filiāle vai pārstāvniecība, kas dibināta, lai veiktu vienu vai vairākus šajā likumā minētos finansu darījumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā. Par finansu iestādi šā likuma izpratnē tiek uzskatīta arī cita juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, kuras finansiālā darbība ietver finansu darījumu veikšanu, ar tiem saistīto konsultāciju sniegšanu vai šo darījumu apstiprināšanu;

3) finansu līdzekļi — maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem”;

4) klients — juridiskā vai fiziskā persona vai šādu personu apvienība, ko ar kredītiestādi vai finansu iestādi saista vismaz viens finansu darījums;

5) kredītiestāde — banka, krājaizdevu sabiedrība vai ārvalsts bankas nodaļa (filiāle);

6) neparasta darījuma pazīmju saraksts — Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās pazīmes var liecināt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

2.pants. (1) Šis likums nosaka finansu iestāžu, kredītiestāžu un to uzraudzības un kontroles institūciju pienākumus un tiesības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (turpmāk — Kontroles dienests) un Konsultatīvās padomes izveidošanas kārtību, šo institūciju pienākumus un tiesības.

(2) Šis likums ir attiecināms arī uz citām juridiskajām vai fiziskajām personām un šādu personu apvienībām, kuru profesionālā darbība ietver finansu darījumu veikšanu, ar tiem saistīto konsultāciju sniegšanu vai šo darījumu apstiprināšanu.

3.pants. Šā likuma mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

4.pants. Par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem tiek atzīti finansu līdzekļi un cita manta, kas iegūta šādu krimināli sodāmu nodarījumu rezultātā:

1) indīgu, stipri iedarbīgu vielu, narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīga aprite;

2) bandītisms;

3) kontrabanda;

4) personu nelikumīga pārvietošana pāri valsts robežai;

5) viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošana vai izplatīšana vai nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem vai naudas dokumentiem;

6) ķīlnieku sagrābšana, personas nolaupīšana, bērna nolaupīšana;

7) autortiesību un blakustiesību pārkāpšana;

8) noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, kas izdarīti lielos apmēros vai ko izdarījusi organizēta grupa;

9) uzņēmējdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālas atļaujas, ļaunprātīgs bankrots, kredītiestādes krāpšana;

10) kukuļdošana, kukuļņemšana, starpniecība kukuļošanā;

11) pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanas, izgatavošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšana;

12) radioaktīvu materiālu nelikumīga iegādāšanās, glabāšana, izlietošana, nodošana vai saārdīšana;

13) speciālo līdzekļu, ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu nelikumīga (neatļauta) izgatavošana vai realizēšana;

14) dzīva vai miruša cilvēka audu vai orgānu nelikumīga izņemšana vai tirdzniecība.

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības, ja tās izdarītas nolūkā slēpt vai maskēt finansu līdzekļu vai citas mantas noziedzīgo izcelsmi:

1) finansu līdzekļu vai mantas pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana;

2) finansu līdzekļu vai citas mantas patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana;

3) finansu līdzekļu vai citas mantas iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietošanā, ja šo tiesību rašanās brīdī ir zināms, ka šie līdzekļi vai manta ir noziedzīgi iegūta;

4) līdzdalība šā panta 1.– 3.punktā minēto darbību veikšanā.

II nodaļa

Klientu identifikācija

6.pants. Nevienai kredītiestādei un finansu iestādei nav tiesību atvērt kontu vai pieņemt glabāšanā finansu līdzekļus, nepieprasot no klienta identifikācijas datus:

1) no rezidenta:

a) juridiskās personas — nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu,

b) fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personas kodu;

2) no nerezidenta — attiecīgās valsts izdota personas identifikācijas dokumenta datus:

a) juridiskās personas — nosaukumu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu,

b) fiziskās personas — vārdu, uzvārdu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, institūciju, kas dokumentu izdevusi.

7.pants. (1) Kredītiestāde vai finansu iestāde identificē klientu šā likuma 6. pantā noteiktajā kārtībā arī veicot jebkuru citu finansu darījumu, ja viena atsevišķa darījuma summa vai vairāku acīmredzami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 latu vai lielāka un ja iepriekš, atverot kontu vai pieņemot glabāšanā finansu līdzekļus, nav veikta klienta identifikācija.

(2) Ja finansu darījuma veikšanas brīdī tā kopējā summa nav nosakāma, klienta identifikācija veicama, tiklīdz kļuvusi zināma darījuma kopējā summa un tā ir 10 000 latu vai lielāka.

(3) Neatkarīgi no finansu darījuma summas kredītiestāde vai finansu iestāde identificē klientu, ja darījuma pazīmes atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai arī citu apstākļu dēļ rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

8.pants. Ja kredītiestādei vai finansu iestādei ir zināms vai rodas aizdomas par to, ka šā likuma 6. un 7.pantā minētie darījumi tiek veikti trešās personas uzdevumā, tai atbilstoši savām iespējām jāidentificē arī šī trešā persona.

9.pants. Šajā likumā ietvertās klientu identifikācijas prasības nav attiecināmas uz:

1) finansu darījumiem, kuros kredītiestādes vai finansu iestādes klients ir:

a) Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai finansu iestāde,

b) kredītiestāde vai finansu iestāde, kurai licence izsniegta valstī, kas minēta Kontroles dienesta noteiktajā sarakstā. Šajā sarakstā Kontroles dienests iekļauj valstis, kurās ir spēkā likumi, kas pieņemti, pamatojoties uz ANO Konvenciju pret narkotiku vai psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību vai saskaņā ar Eiropas Savienības padomes direktīvu pret finansu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai;

2) Eiropas Savienības valstī vai citā Kontroles dienesta noteiktajā valstī reģistrētas fondu biržas biedru, ja šī birža ir Starptautiskās fondu biržu federācijas locekle;

3) apdrošināšanas sabiedrībām (apdrošinātājiem), ja klienta periodiski iemaksājamās apdrošināšanas prēmijas viena gada laikā kopsummā nepārsniedz 500 latus vai vienreizēji iemaksājamā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 1500 latiem, — neatkarīgi no apdrošināšanas summas.

10.pants. (1) Ja klients identificēts šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā, kredītiestāde vai finansu iestāde uzglabā klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas ne mazāk kā piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanās.

(2) Ja klients identificēts šā likuma 7. un 8.pantā noteiktajā kārtībā, kredītiestāde vai finansu iestāde uzglabā klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī darījumu veikšanu apliecinošus dokumentus ne mazāk kā piecus gadus pēc darījuma veikšanas. Minētais dokumentu u z glabāšanas termiņš attiecas arī uz šā likuma 8.pantā minēto trešo personu identifikācijas datus apliecinošajiem dokumentiem, ja tādi ir bijuši iegūti.

III nodaļa

Ziņu sniegšana par neparastiem

un aizdomīgiem finansu darījumiem

11.pants. (1) Kredītiestāžu un finansu iestāžu pienākums ir:

1) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru finansu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm. Neparasta darījuma pazīmju sarakstu izstrādā Kontroles dienests, ņemot vērā Konsultatīvās padomes ieteikumus, un apstiprina Ministru kabinets;

2) pēc Kontroles dienesta rakstveida pieprasījuma nekavējoties sniegt tam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai nepieciešamo papildu informāciju par klienta finansu darījumu (darījumiem), attiecībā uz kuru (kuriem) ir saņemts ziņojums.

(2) Kredītiestāžu un finansu iestāžu amatpersonām un darbiniekiem ir pienākums ziņot Kontroles dienestam arī par atklātajiem faktiem, kuri neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

12.pants. Ziņojumā, ko kredītiestāde vai finansu iestāde iesniedz Kontroles dienestam, ja iespējams, jāietver:

1) klienta identifikācijas dati;

2) klienta identifikācijas dokumenta kopija;

3) veiktā vai pieteiktā darījuma apraksts, kā arī darījuma adresāts un darījuma summa, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiks un vieta;

4) pazīmes, kas dod pamatu uzskatīt darījumu par aizdomīgu vai atbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm.

13.pants. Ziņas, kas sniegtas atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam ir tiesības izmantot tikai šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šīs ziņas citiem mērķiem vai izpaudis tās personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ir saucams pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā.

14.pants. Kredītiestādei, finansu iestādei un šādas iestādes amatpersonai un darbiniekam nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam.

15.pants. Nedrīkst uzsākt pirmstiesas izmeklēšanu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas faktu pret personu, kura par to sniegusi ziņas Kontroles dienestam.

16.pants. Ja kredītiestāde, finansu iestāde vai šādas iestādes amatpersona vai darbinieks ir sniedzis ziņas Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma prasībām, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts tiek vai netiek pierādīts izmeklēšanā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un kredītiestādes vai finansu iestādes līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu u n sakarā ar to kredītiestādei, finansu iestādei vai šādas iestādes amatpersonai vai darbiniekam neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība.

IV nodaļa

Atturēšanās no aizdomīgu finansu darījumu veikšanas

17.pants. Kredītiestādēm un finansu iestādēm ir jāatturas no darījuma veikšanas, ja rodas aizdomas par to, ka šis darījums saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

18.pants. Ja kredītiestādei vai finansu iestādei nav iespējams atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, kredītiestādei vai finansu iestādei ir tiesības veikt darījumu un ziņo t par to Kontroles dienestam šā likuma 12.pantā noteiktajā kārtībā pēc darījuma veikšanas.

19.pants. Ja kredītiestāde vai finansu iestāde ir atturējusies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 17.panta prasībām, sakarā ar šo atturēšanos vai darījuma aizkavēšanu kredītiestādei, finansu iestādei vai šādas iestādes amatpersonai vai darbiniekam neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība neatkarīgi no tā, kādi ir sniegtās informācijas izmantošanas rezultāti.

V nodaļa

Kredītiestāžu un finansu iestāžu iekšējā kontrole

20.pants. (1) Lai izpildītu šā likuma prasības, kredītiestādes un finansu iestādes apstiprina iekšējās kontroles noteikumus un nodrošina to izpildi.

(2) Kredītiestādes un finansu iestādes nodrošina, lai to darbinieki pārzinātu šā likuma prasības, kā arī veic darbinieku apmācību neparasta darījuma pazīmju vai aizdomīga finansu darījuma konstatēšanā un iekšējās kontroles noteikumos paredzēto darbību izpildē.

(3) Kredītiestādes un finansu iestādes pienākums ir noteikt struktūrvienību vai iecelt vienu darbinieku vai vairākus darbiniekus, kas ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu kredītiestādē vai finansu iestādē un vienlaikus ir atbildīgi arī par kredītiestādes vai finansu iestādes sakaru uzturēšanu ar Kontroles dienestu. Par šādas struktūrvienības noteikšanu vai darbinieka iecelšanu kredītiestāde vai finansu iestāde paziņo Kontroles dienestam, kā arī attiecīgajai kredītiestādes vai finansu iestādes uzraudzības un kontroles institūcijai.

21.pants. (1) Kredītiestādei un finansu iestādei, šo iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību izpaust trešajām personām datus par to dienestu darbiniekiem vai speciāli norīkotiem darbiniekiem, kas atbild par sakaru uzturēšanu ar Kontroles dienestu.

(2) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem finansu darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kas paredzēti šā likuma 33. pantā.

VI nodaļa

Kredītiestāžu un finansu iestāžu

uzraudzības un kontroles institūciju pienākumi

22.pants. Kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām ir pienākums ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu gaitā atklātajiem faktiem, kuri atbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm un par kuriem attiecīgā kredītiestāde vai finansu iestāde nav ziņojusi Kontroles dienestam.

23.pants. Kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām ir tiesības ziņot Kontroles dienestam par veikto pārbaužu gaitā atklātajiem faktiem, kuri neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu.

24.pants. Kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām un to darbiniekiem nav tiesību informēt kredītiestādes, finansu iestādes klientus vai trešās personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas šā likuma 11., 12., 22. un 23.pantā minētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

25.pants. Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un sakarā ar to kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām vai to darbiniekiem neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakts pirmstiesas izmeklēšanā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

26.pants. Kredītiestāžu un finansu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām ir pienākums pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai.

VII nodaļa

Kontroles dienests

27.pants. Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu finansu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai citas ar to saistītas krimināli sodāmas darbības novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai.

28.pants. (1) Kontroles dienests ir juridiskā persona, kas darbojas prokuratūras pārraudzībā; šo pārraudzību veic ģenerālprokurors un īpaši pilnvaroti prokurori. Kontroles dienesta nolikumu apstiprina Ģenerālprokurora padome.

(2) Kontroles dienestu finansē no valsts budžeta.

(3) Kontroles dienesta struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka ģenerālprokurors.

(4) Kontroles dienesta priekšnieku uz četriem gadiem ieceļ amatā un atbrīvo no amata ģenerālprokurors, bet Kontroles dienesta priekšnieku atbrīvot no amata pilnvaru termiņa laikā var tikai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību vai izraisījusi būtiskas sekas, vai par apkaunojošu nodarījumu, kurš nav savienojams ar viņa statusu.

(5) Pārējos Kontroles dienesta darbiniekus pieņem darbā, kā arī atlaiž no darba šā dienesta priekšnieks. Kontroles dienesta darbinieku darba samaksu nosaka Ministru kabinets.

(6) Kontroles dienesta priekšniekam un darbiniekiem ir jāatbilst tām prasībām, kādas paredzētas likumā “Par valsts noslēpumu”, lai saņemtu nepieciešamo speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai. Atbilstību šīm prasībām pārbauda un apliecina Satversmes aizsardzības birojs.

29.pants. Kontroles dienesta pienākums ir:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt un analizēt kredītiestāžu un finansu iestāžu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai legalizācijas mēģinājumu;

2) sniegt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma vai cita ar to saistīta krimināli sodāma nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegtās informācijas kvalitāti un tās izmantošanas efektivitāti un informēt par to kredītiestādes un finansu iestādes;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot metodes šādu darbību aizkavēšanai un atklāšanai;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai legalizācijas mēģinājuma apkarošanu.

30.pants. Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Kontroles dienestā saņemtās informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ģenerālprokurora padome, ņemot vērā Konsultatīvās padomes ieteikumus. Informācija par finansu darījumiem Kontroles dienestā tiek uzglabāta vismaz piecus gadus.

31.pants. Visām valsts institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju.

VIII nodaļa

Kontroles dienesta sadarbība ar valsts institūcijām

32.pants. Kontroles dienests pēc savas iniciatīvas var sniegt pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai tiesai informāciju, ja tā ļauj izdarīt pamatotu pieņēmumu, ka attiecīgā persona nolūkā slēpt vai maskēt finansu līdzekļu vai citas mantas nelikumīgu iegūšanu ir veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

33.pants. Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru akceptēta operatīvās darbības subjektu vai pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas paredzēti šā likuma 4.pantā, uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

1) ierosināta krimināllieta Latvijas Kriminālprocesa kodeksa paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās izstrādes lieta Operatīvās darbības likuma 22.pantā noteiktajā kārtībā.

34.pants. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma, ko akceptējis ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors, Kontroles dienests sniedz Korupcijas novēršanas likumā paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka amatpersona deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ieņēmumiem.

35.pants. (1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegtā informācija zaudē savu slepenības statusu ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

(3) Šā likuma 32.–34.pantā minētajos gadījumos Kontroles dienests materiālus iesniedz ģenerālprokuroram vai īpaši pilnvarotiem prokuroriem nodošanai attiecīgi pilnvarotām iestādēm.

36.pants. (1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama izmeklēšanas iestāžu vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

(3) Šajā likumā minētās valsts institūcijas informāciju, kuru tām sniedzis Kontroles dienests, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kādam tā saņemta. Kopēšana un informācijas ievadīšana datu bāzēs ir aizliegta.

IX nodaļa

Kontroles dienesta Konsultatīvā padome

37.pants. Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, kredītiestādēm un finansu iestādēm, tiek izveidota Konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir:

1) koordinēt valsts institūciju, kredītiestāžu un finansu iestāžu sadarbību šā likuma izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam priekšlikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta papildināšanu vai grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai.

38.pants. Konsultatīvās padomes sastāvā pa vienam pārstāvim norīko:

1) finansu ministrs;

2) iekšlietu ministrs;

3) tieslietu ministrs;

4) Latvijas Banka;

5) Vērtspapīru tirgus ko misija;

6) Komercbanku asociācija;

7) Apdrošinātāju asociācija;

8) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

X nodaļa

Starptautiskā sadarbība

39.pants. (1) Kontroles dienests var brīvi pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotām iestādēm, kuras veic pienākumus, kas pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 27.pantā minētajiem, ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu krimināli sodāmu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kuri minēti šā likuma 4.pantā.

(2) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un izmantojot tajos norādīto Latvijas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par tādiem šā likuma 4.pantā minētajiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi arī Latvijā.

Pārejas noteikums

Ar kontiem, kas atvērti pirms 1997.gada 1.janvāra, neidentificējot klientu, pēc 1999.gada 1.janvāra, kamēr nav veikta konta turētāja identifikācija, nedrīkst veikt nekādas darbības, izņemot konta slēgšanu.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 18.decembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 6.janvārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!