• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ziemassvētku eglīte - no gada gadā viena. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.12.1997., Nr. 334/335 https://www.vestnesis.lv/ta/id/46380

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ziemassvētku eglīte - no gada gadā viena

Vēl šajā numurā

19.12.1997., Nr. 334/335

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ziemassvētku eglīte — no gada gadā viena

Par netradicionālu biznesu


Veikala vadītāja Anna Balode un konsultante Ilze Upeniece kopā ar augošajām eglītēm

— Jau desmit gadu šeit esmu nostrādājusi, kopš pašas veikala dibināšanas dienas,— stāsta Madonas rajona Meža pētīšanas stacijas veikala “Kalsnava” Rīgā vadītāja Anna Balode.— Kā saka, taciņa jau iestaigāta, un arī savi kundes ir — par spīti nemitīgi augošajai konkurencei. Paskat, tepat uz pretējā stūra arī tiek atvērts dārzkopības inventāra veikals.

Grieztās eglītes “Kalsnavas” veikalā nav jaunums, tās še uz Ziemassvētkiem allaž bijušas nopērkamas. Šīs eglītes Kalsnavā tiek īpaši audzētas. Taču pēdējos pāris gadus griezto eglīšu vietu veikalā pakāpeniski sāk aizņemt “dzīvas” eglītes — podiņos.

— Žēl skatīties, kā pēc visām ziemas svinībām un īpašās eglītes godināšanas, kas vairāk gan tiek darīts savam priekam, kociņi mētājas pa ielu un sētmalēm,— saka veikala konsultante Ilze Upeniece, kura brīvajos brīžos no darba veikalā mēdz arī ievadīt laikrakstu lasītājus dārzkopības smalkumos. — Tādas — nevienam vairs nevajadzīgas, apdriskātas, vientuļas... Taču eglīti podiņā var turēt līdz pat pavasarim, pat līdz nākamjiem Ziemassvētkiem. Protams, eglītei nepieciešamajos apstākļos. Un tad izstādīt dārzā. Tagad cilvēki atguvuši īpašumus, un egle latviešiem izsenis bijis koks, kas iederas kārtīgas mājas pagalmā.

Pašā pirmajā, 1995. “dzīvo” eglīšu gadā, tas bija eksperiments. Labas idejas, ko ieteica kokaudzētavas speciālisti, izmēģinājums praksē. Toreiz uz Rīgu, podiņos saknītes glīti ielocījušas, Ziemassvētkus aplūkot atbrauca pirmās 50 eglītes. Tās bija mazās ligzdu eglītes jeb pundureglītes, un — cilvēki tās pamanīja. Pat pierakstījās rindā. Tātad tā lieta varēja iet, un eglītes podiņā droši sāka ceļojumu uz Rīgu.

— Pagājušajā gadā jau jutāmies drošāk,— atminas Anna Balode.— Drošināja labās atsauksmes no pircējiem: eglītes bija labi ziemu pārdzīvojušas, un šos Ziemassvētkus daudzas sagaidīs, šalkodamas pagalmos. Pagājušajā gadā vairāk bija duglāzijas un baltegles, pavisam ap trim simtiem kociņu. Šogad — asās eglītes, pārsvarā sudrabegles, un daža arī mums tik mīļā zaļā parastā eglīte, kas audzēta lielā gaismas daudzumā un izskatās vienkārši fantastiska. Tiesa, mēs nevaram nevienam dot absolūtu garantiju, ka eglīte, izstādīta ārā, noteikti ieaugsies. Jo visvairāk eglīte ir atkarīga no pareizas kopšanas, arī katrs stādiņš ir citādāks. Tā ir dzīva būtne, mazs bērniņš, kurš jālolo. Citādi gaidītie stādīšanas prieki var sagādāt vilšanos.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!