preses konferences

Uz sliekšņa. Savos laukos

Pa kreisi — 1997.gads, pa labi — 1998.gads

Vakar, 18. decembrī, pēdējā šāgada preses konference notika Zemkopības ministrijā. Visus žurnālistus īpaši interesēja subsīdiju nolikums, par ko sīkāk pastāstīja ZM valsts sekretārs Jānis Lapše. Par aizvadāmajā gadā paveikto un jau zināmajiem nākamā gada plāniem stāstīja ZM valsts sekretāra vietnieki Normunds Riekstiņš (zivsaimniecība) un Arvīds Ozols (mežsaimniecība).

ZM valsts sekretārs Jānis Lapše teica, ka nākamā gada lauksaimniecības subsīdiju nolikumu jau ir apstiprinājusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un arī Ministru kabinets. Šobrīd Zemkopības ministrija iestrādā nolikumā šo institūciju ierosinājumus un arī tās piebildes, ko šajās dienās ierosina zemnieki. Domājams, ka šodien pilnībā tiks pabeigts darbs pie nākamā gada subsīdiju nolikuma, lai nākamajā nedēļā, vēl pirms Ziemassvētkiem, varētu nolikumu nodot tipogrāfijā. Tātad visi interesenti subsīdiju nolikumu gatavā veidā varēs saņemt nākamā gada pašā sākumā, un domāts, ka katrā pagastā būs vismaz trīs subsīdiju nolikuma eksemplāri.

Jaunajā nolikumā pats būtiskākais ir tas, ka šogad subsīdijām naudas atvēlēts par 7,1 miljonu latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tātad nākamajā gadā subsīdijām paredzēti apmēram 17 miljoni latu. No papildu naudiņas 6 miljoni latu domāti tehnikas, jaunās tehnoloģijas un ražošanas ēku būvniecības un atjaunošanas atbalstam. Tas būtu subsīdiju ieguldījums, kas veicinātu lauksaimniecības tālāku attīstību.

Jaunums ir arī tas, ka pirmo gadu tiek veidota dalīto subsīdiju programma meliorēto zemju un to sistēmu atjaunošanai, skābo augšņu kaļķošanai un lauku organizācijas projektu izstrādāšanai.

Subsīdijās tiek iestrādāta atbilstība pagasta zemju kadastrālajai vērtībai, kas arī ir jaunums. Sākums ir tā sauktā “Latgales programma”, taču zemes kadastrālā vērtība ir ne tikai Latgales augsnēm. Tādēļ ir izveidota tādu pagastu grupa, kuros ir zema zemes kadastrālā vērtība. Visi Latvijas pagasti ir sadalīti trijās grupās: pagasti ar zemu kadastrālo vērtību; ar vidēju; ar augstu kadastrālo vērtību. Subsīdiju atbalsts tiek diferencēts atkarībā no pagasta piederības vienai no šīm pagastu grupām. Tiem pagastiem, kas ietilpst 3. grupā, tiks subsīdijās segti 25% no nekustamā īpašuma iegādes kredīta cenas. Protams, būs jāpierāda, kur ņemti līdzekļi īpašuma iegādei, un saimniecībām ir jābūt nodokļu maksātāju sarakstā. Otrajai grupai tiks segti 30 %, bet trešajai grupai, kurā ietilpst 170 pagasti, pretimnākšana no subsīdijām būs 35% apmērā. Līdz ar to tiks novērsta sociālā spriedze starp saimniecībām ar dažādu zemes kadastrālo vērtību.

Vēl ir daudzi jaunumi subsīdiju nolikumā, ar ko sīkāk varēs iepazīties pēc nolikuma parakstīšanas. Taču Jānis Lapše īpaši vēl gribēja uzsvērt šādu lietu: lai nebūtu atkal nepatīkamā stresa labības novākšanas laikā, no subsīdiju līdzekļiem tiks maksāts viens lats par vienu tonnu vienā mēnesī labības ražotājiem par graudu glabāšanu. Tas veicinās vienmērīgāku labības pārdošanu pārstrādes uzņēmumiem.

Vēl jaunums ir tas, ka nākamajā gadā būs atbalsts dārzeņu ražotājiem, bioloģiskajai lauksaimniecībai, netradicionālajai lauksaimniecībai, kā arī tām saimniecībām, kurās ir ilggadīgo augļaugu stādījumi. Šajā subsīdiju programmā ir arī subsīdijas zivsaimniecībai un mežsaimniecībai. Domāts maksāt subsīdijas par to lauku apmežošanu, kurus nav lietderīgi izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā, vai arī tad, ja zemnieks ir saņēmis mantojumā tādu zemi, kurā jau iepriekš mežs ir izcirsts. Katrā ziņā šāda veida zaudējumi tiks daļēji atlīdzināti.

Nākamā grupa, kas arī ir jaunums, turklāt ļoti nepieciešams, — negadījumu seku likvidēšana. Katru gadu ir 3 — 4 ugunsgrēki, kuros pilnīgi nodeg zemnieku saimniecības un īpašnieki paliek ar to, kas mugurā. Loģiski, ka šādos gadījumos atbalsts ir vajadzīgs, tādēļ nākamajā gadā šim nolūkam tiks atvēlēti 100 tūkstoši latu.

Lai nolikuma izpildi iespējami kontrolētu, tiks lūgta “lielā” konsultatīvā padome, kurā ietilpst visu nozaru asociāciju vadītāji, uzraudzīt subsīdiju līdzekļu izlietojumu. Iespējams, ka nākamajā gadā ik mēnesi presē tiks publicēts precīzs subsīdiju izlietojums, jo tā ir valsts nauda, valsts atbalsts.