Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta darbinieku

faktiskās mēneša amatalgas

Amata Štata Mēneša Summa

nosaukums vienību alga Ls Ls

skaits

Ģenerāldirektors

1 1200 1200

Ģenerāldirektora vietnieks

3 1000 3000

Pārvaldes direktors

2 900 1800

1 340 340

Pārvaldes direktora vietnieks

5 298 1490

1 295 295

1 289 289

2 285 570

1 279 279

Daļas priekšnieks

17 298 5066

2 290 580

5 279 1395

3 260 780

Daļas priekšnieka vietnieks

2 260 520

2 250 500

1 243 243

1 240 240

Nodaļas priekšnieks

14 260 3640

2 252 504

7 250 1750

2 243 486

4 240 960

1 235 235

3 230 690

2 226 452

Ģenerāldirektora padomnieks

1 260 260

1 243 243

Nodaļas priekšnieka vietnieks

1 215 215

1 211 211

2 205 410

Ģenerāldirektors

1 211 211

Galvenais speciālists

9 196 1764

5 195 975

12 190 2280

2 188 376

3 187 561

6 185 1110

7 183 1281

1 182 182

17 180 3060

1 178 178

16 175 2715

14 170 2380

Vecākais izziņas inspektors

13 195 2535

13 185 2405

Izziņas inspektors

10 185 1850

35 175 6125

Vecākais muitas eksperts

3 196 588

1 195 195

6 190 1140

1 185 185

1 184 184

7 183 1281

2 180 360

1 178 178

15 170 2550

Vecākais referents

1 190 190

1 185 185

1 184 184

14 183 2562

3 180 540

1 178 178

1 177 177

2 175 350

1 173 173

3 170 510

Muitas eksperts

2 170 340

1 166 166

3 165 495

1 163 163

8 160 1280

3 159 477

4 155 620

21 150 3150

3 147 441

Vecākais speciālists

1 175 175

7 170 1190

8 165 1320

1 163 163

2 161 322

8 160 1280

3 159 477

1 156 156

10 155 1550

15 150 2250

5 147 735

Jaunākais izziņas inspektors

3 170 510

20 159 3180

Referents 1 165 165

1 161 161

2 160 320

2 159 318

1 157 157

1 156 156

1 148 148

Jaunākais muitas eksperts

4 147 588

1 144 144

1 143 143

1 142 142

1 141 141

7 140 980

4 137 548

2 135 270

Speciālists 2 140 280

1 135 135

Jaunākais referents

1 145 145

Vecākais lietvedības inspektors

8 100 800

Automobiļa vadītājs

19 103 1957

Apkalpojošais personāls

5 38 190

Kopā 517 98669

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 17.decembra noteikumiem nr.457 piemaksa par izdienu Ls 4048 (71 darbiniekam), piemaksa par atbildību Ls 12663.

Finansu plānošanas un kontroles daļas priekšniece L.Agleniece

Valsts Uz jaut.nr.248 — dok.nr.2734a

ministre Par firmai “Crown Agents” samaksātajiem naudas

A.Poča līdzekļiem un tās ieguldījumu Latvijas budžeta veidošanā

Latvijas valdības projekta izmaksas saskaņā ar noslēgto līgumu starp LR valdību (Finansu ministriju) un “Crown Agents” “Par pakalpojumu sniegšanu muitas darba uzlabošanā” 1996.gadā no valsts budžeta līdzekļiem ir Ls 540 000.

1997.gadā ir paredzēti Ls 1 200 000 no valsts budžeta. Uz 1997.gada 1.jūniju projektam izlietoti Ls 500 000 no šīs summas.

“Crown Agents” savu darbību saskaņā ar līgumu veic, lai uzlabotu muitas darbu, īpaši kontrabandas preču ieplūšanu apkarošanā un ierobežošanā. Galvenokārt uzmanība tiek pievērsta sistēmas un muitas darbības metožu izveidošanai, kuras ierobežotu un nepieļautu nelegālo, kontrabandas preču ieplūšanu Latvijas Republikas tirgū, kā arī šo preču atklāšanai un aizturēšanai saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

Viena no riska preču grupām Latvijas Republikā ir alkohols. Veicot pasākumus šo preču kontrabandas apkarošanā un ierobežošanā, sadarbībā ar “Crown Agents” aizturēts ap 100 000 litru spirta un alkoholisko dzērienu, kuri bija slēpti no muitas kontroles vai deklarēti ar citiem nosaukumiem. Apzināts, ka vislielākā kontrabanda notiek, nevis vedot to pāri “zaļajai” robežai vai slēpjot slēptuvēs, bet gan manipulējot ar kravas dokumentiem, uzrādot nepatiesas ziņas par kravu nosūtītājiem, saņēmējiem, reālajiem īpašniekiem, cenām utt.

Pievēršoties šo apstākļu novēršanai (arī aizturot 113 konteinerus ar spirtu, kuru pavaddokumentos bija nepatiesas ziņas utt.) tikai akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskiem dzērieniem pa ceturkšņiem ir šādi:

I/96. II/96. III/96. IV/96. I/97.

5 827 206 56 791 249 6 472 370 8 457 702 9 404 070

Tas ir noticis, pateicoties visu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību darbības aktivizācijai. Diezgan liels šī nodokļa pieaugums, kā redzams no skaitļiem, sācies 1996.gada 3.ceturksnī, kad savu darbību Latvijas Republikā uzsāka “Crown Agents”.

Sakarā ar to, ka nepamatotu preču aizturēšanu nav bijis, tad jāatmaksā no valsts budžeta vai no konfiscēto preču realizācijas nav bijis neviens lats.

1997.gada 4.(5.)jūnijā Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Valsts Uz jaut.nr.249 — dok.nr.2735a

ministre Par LR valdības (Finansu ministrijas) un “Crown Agents”

A.Poča līguma teksta izsniegšanu deputātiem un šī līguma

teksta daļas konfidencialitātes iemesliem

Sakarā ar Saeimas deputātu vairākkārtējiem lūgumiem iepazīties ar LR valdības (Finansu ministrijas) un “Crown Agents” līgumu “Par pakalpojumu sniegšanu muitas jomā” 1997.gada janvārī Finansu ministrijas amatpersonas un “Crown Agents” izpilddirektors apsprieda iespēju izplatīt pilnu komerclīguma tekstu, jo to var darīt tikai ar abu līgumslēdzēju pušu piekrišanu.

Firmas pārstāvji sarunu laikā uzsvēra, ka šāda prasība attiecībā uz komerclīgumu ir neparasta un savas darbības laikā firma pirmo reizi saskaras ar šādu prasību. Tomēr, ja to pieprasa Latvijas puse, “Crown Agents” piekrīt daļas līguma teksta izplatīšanai, bet iebilst pret to sadaļu izplatīšanu, kas saistītas ar veicamo pasākumu konfidencialitātes un atsevišķu līguma realizācijā iesaistīto personu drošības jautājumiem, komerciālo konfidencialitāti un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.

Vadoties pēc šiem kritērijiem, “Crown Agents” izvērtēja līguma tekstu un uzskaitīja konkrētus paragrāfus, kuru izplatīšanai nepiekrīt. Līdz ar to jums tiek izsniegta līguma teksta daļa, par kuras izplatīšanu abām līgumslēdzējām pusēm nav iebildumu.

1997.gada 4. (5.) jūnijā Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Valsts Uz jaut.nr.250 — dok.nr.2736a

ministre Par “Crown Agents” darbības rezultātā

A.Poča aizturētajām alkohola kravām un šīs firmas darbības

efektivitāti alkohola kravu aprites jomā

Sadarbībā ar “Crown Agents” ir aizturētas šādas alkohola kravas:

1996.gada 6.oktobrī — 70 225 litri spirta, kurš bija deklarēts kā elektropreces (Muitas kodeksa 73.pants); 1996.gada 8.oktobrī 2738 litri alkoholisko dzērienu, kuriem nebija izcelsmes un pavaddokumentu (Muitas kodeksa 72.pants); 1996. gada 2.novembrī — 476 857 litri spirta par nepatiesu ziņu saturošu dokumentu iesniegšanu (Muitas kodeksa 71.pants); 1996.gada 4.novembrī — 327 594 litri spirta par nepatiesu ziņu saturošu dokumentu iesniegšanu (Muitas kodeksa 71.pants); 1996.gada 5.novembrī 1009 111 litri par nepatiesu ziņu saturošu dokumentu iesniegšanu (Muitas kodeksa 71.pants). Kopējā summa sastāda apmēram 2 miljonus USD. Visas no minētajām kravām tika konfiscētas. Uz doto brīdi budžetā par šo kravu realizāciju ir ieskaitīti Ls 14 520 — par 1996.gada 6.oktobrī aizturēto kravu. 1996.gada 8.oktobrī aizturētā krava vēl nav realizēta sakarā ar izcelsmes un kvalitātes sertifikātu neesamību. Lēmumi par pārējo kravu konfiskāciju ir pārsūdzēti, un lietas pašlaik atrodas tiesās. Notiek izmeklēšana krimināllietā pēc nozieguma, kas paredzēts Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 73.panta 1.daļā, pazīmēm par 1996.gada 2., 4. un 5.novembrī aizturētajām spirta kravām.

Tiesas procesi pret Valsts ieņēmumu dienestu, Finansu ministriju nav ierosināti. Tiesās ir pārsūdzēti tikai muitas lietās pieņemtie lēmumi par konfiskāciju, kas notiek gandrīz katrā lietā šādos gadījumos.

Nelikumīgas vai nepamatotas kravas aizturēšanas nav notikušas. Valsts nav bijusi spiesta atmaksāt nevienu latu. Šajās lietās atklājās vairākas problēmas. Viena no problēmām, izskatoto lietas par muitas noteikumu pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas Republikas Muitas kodeksa 71.pantā, ir tā, ka tiesa šauri tulko preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, noslēpjot tās no muitas kontroles. Preču noslēpšana no muitas kontroles izpaužas ne tikai fiziskā preču noslēpšanā, bet arī iesniedzot LR muitas iestādei kā preču un citu priekšmetu pārvietošanas pamatojumu viltotus, nelikumīgā ceļā iegūtus vai nepatiesas ziņas saturošus dokumentus, kā arī dokumentus, kas ir pamats citu preču un priekšmetu pārvietošanai, ja nav nozieguma pazīmju.

Cerams, ka ar jauna Muitas likuma pieņemšanu un LR pašlaik esošā Muitas kodeksa 71.panta precizēšanu radīsies iespēja atrisināt pretrunas likumdošanā.

Sadarbībā ar “Crown Agents” muita veic pasākumus ne tikai alkohola kontrabandas apkarošanas jomā, bet arī citās, piemēram, tabakas, pārtikas preču utt.

Sadarbības rezultātā Finansu policijas pārvaldei iesniegti seši materiāli, pēc kuriem ierosinātas piecas krimināllietas, aizturētas un konfiscētas pārtikas kravas apmēram par 100 tūkstošiem latu, iesniegti materiāli par nodokļu nenomaksu apmēram 120 tūkstošu latu apmērā.

Tāpēc rodas jautājums — kāpēc godājamie frakcijas “Latvijai” deputāti interesējas tikai par alkohola kontrabandas darbību, nevis par visu “Crown Agents” darbību kopumā.

Veicot pasākumu kopumu alkohola kontrabandas ieplūšanas ierobežošanā, Latvijas Republikā akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem pa ceturkšņiem ir šādi:

I/96. II/96. III/96. IV/96. I/97.

5 827 206 5 691 249 6 472 370 8 457 702 9 404 070

Šāds pieaugums, protams, nav vienīgi “Crown Agents” nopelns, bet gan radies visa Valsts ieņēmumu dienesta kopīgu panākumu rezultātā. Tomēr, aplūkojot minētos skaitļus, redzams, ka pieaugums sākas ar 1996.gada trešo ceturksni, t.i., laiku, kad savas aktivitātes Latvijas Republikā uzsāka “Crown Agents”.

1997.gada 4.(5.) jūnijā Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut.nr.252 — dok.nr.2746a

D.Turlais Par likumā “Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmajā daļā

paredzēto “Informācijas un citu par valsts noslēpumu

atzīstamo objektu sarakstu” apstiprināšanu

Saskaņā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmo daļu noteiktā kārtībā tika sagatavots valsts noslēpuma objektu saraksta projekts, kurš tika izskatīts rīkojuma projekta veidā Ministru kabineta Komitejas 1997.gada 12.maija sēdē.

Tika nolemts — Tieslietu ministrijai (V.Krūmiņa) rīkojuma projektu pārstrādāt Ministru kabineta noteikumu projekta veidā un pārstrādāto tiesību akta projektu iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta Komitejas sēdē atkārtoti.

Sniegt atbildi uz doto jautājumu esmu pilnvarots.

1997.gada 4.jūnijā Ar cieņu, — iekšlietu ministrs D.Turlais

Ministrs Uz jaut.nr.252 — dok.nr.2746b

Dz.Rasnačs Par likumā “Par valsts noslēpumu” 4.panta pirmajā daļā

paredzēto “Informācijas un citu par valsts noslēpumu

atzīstamo objektu sarakstu” apstiprināšanu

Atbildot uz 1997.gada 27.maija deputātu jautājumu nr.252 par informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu saraksta apstiprināšanu, informējam, ka noteikumu projekts “Valsts noslēpumu objektu saraksts” ir akceptēts Ministru kabineta Komitejā un tiks izskatīts tuvākajā Ministru kabineta sēdē.

1997.gada 4.jūnijā Ar cieņu, — tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Valsts Uz jaut.nr.254 — dok.nr.3018

ministre Par starptautisko konkursu sakarā ar Zilupes rajona

A.Poča Terehovas muitas punkta celtniecību

Latvijas muitas robežkontroles punktu (RKP) būvprogramma ar PHARE fonda līdzdalību tiek realizēta Latvijas valdības un Eiropas Kopienas Komisijas (CEC) vienošanās ietvaros kā neatmaksājama finansiāla palīdzība atbilstoši PHARE robežšķērsošanas modernizācijas programmās izdalītiem līdzekļiem.

Saprašanās memorandi starp Latvijas valdību, kuru pārstāv Finansu ministrija, un CEC par līdzekļu izdalīšanu Terehovas RKP no 1993. un 1994.g ada PHARE fonda programmām (ZZ 9314—01—03; ZZ 9421—01—06) 2,9 milj. ECU apmērā abpusēji akceptēti 1997.gada 9.janvārī — 1,5 milj. ECU apmērā un 27. janvārī — 1,4 milj. ECU apmērā. Saprašanās memorandi no-saka robežšķērsošanas modernizācijas vispārējos principus PHARE Reģionālās transporta programmas ietvaros, kā arī līgumdalībnieku atbilstību, darbu finansēšanu, konkursa procedūru un novērtēšanu, līguma slēgšanu, darbu vadību un pieņemšanu.

Līdz ar to ir noteikta CEC procedūru izmantošana ( Manuel for contract and procurement rulls ) PHARE fonda finansētajos projektos.

Piedāvājuma sastāvs, norādījumi konkursa dalībniekiem un piedāvājuma novērtēšanas kritēriji noteikti robežkontroles punkta “Terehova” būvniecības piedāvājuma dokumentācijas 1.A sējumā.

Piedāvājuma izvērtēšanai saskaņota un apstiprināta komisija no VID un CEC puses 7 cilvēku sastāvā (komisijas priekšsēdētājs, 3 locekļi no Latvijas puses, 3 locekļi no CEC puses).

Konkursā piedalījās astoņas būvfirmas:

1. “Skanska Konstrukcija SIA” un “Polarbeck Latvia SIA”

2. “AS EMV Ltd” (Igaunija)

3. “SIA ARX” (Latvija)

4. “MBN Bau AS and RRB Ltd” (Vācija—Latvija)

5. “PRYCA OY” (Somija)

6. “Cēsu būvnieks, SIA” (Latvija)

7. “NCC — Puolimatka OY and Latfin Service Filand OY” (Somija)

8. “SRV Terasbetoni OY” (Somija)

Trīs būvfirmu pieteikumi izskatīšanas gaitā tika noraidīti kā neatbilstoši piedāvājuma dokumentācijas prasībām:

1. “SIA ARX”

2. “Cēsu būvnieks, SIA”

3. “SRV Terasbetoni”

Pēc atlikušo piedāvājumu izskatīšanas kā galvenie pretendenti uz pasūtījumu tika izvirzītas “Skanska Konstrukcija SIA” kopā ar “Polarbeck Latvija Ltd” un “AS EMV Ltd” (Igaunija).

Piedāvājumu un būvuzņēmēju raksturojošie rādītāji apkopoti 1. un 2.tabulā.

1.tabula

Rādītāji AS EMV “Skanska Kons- “Polarbeck

Ltd trukcija SIA” Latvija SIA”

1. Galējā piedāvājumu cena (ECU) 5267831 5354506

2. Būvniecības ilgums (mēn.) 14 17

3. Būvfirmas gada darba

apjomi (ECU)

1992 3381000 5100000

1993 4378000 2311669

1994 9494000 6757702

1995 10565000 8541219

1996 20014000 2141621

1997 plānotais 26981000 4500000

4. Peļņa—zaudējumi

1994 453000 izziņas netika iesniegtas

1995 521000 —/— –47162

1996 1044571 —/— –7685

2.tabula

Piedāvājuma apjomu sadalījuma % pa būvuzņēmējiem

Piedāvājuma dalībnieks Latvijas būvfirmas Ārvalstu būvfirmas

“Skanska Konstrukcija SIA” 7%* —

“Polarbeck Latvija SIA” 31% —

Apakšuzņēmēji 62% —

“AS EMV Ltd” — 29%

Apakšuzņēmēji 22% 49%

...............................................

Piezīme*. Saskaņā ar 21.03.1997. noslēgto sadarbības līgumu starp “Skanska Konstrukcija SIA” un “Polarbeck Latvija SIA” “Skanska” atbildīga par projektu un nodrošina visas nepieciešamās garantijas piedāvājuma iesniegšanai un celtniecības līguma slēgšanai, bet būvdarbos nepiedalās.

Izvērtējot piedāvājumam pievienotās specifikācijas, dokumentācijas atbilstību tendera noteikumiem, firmu finansiālo stabilitāti, pieredzi līdzīgu projektu izpildē, pieredzi darbu vadīšanā un vadošo personālu, konkursa programmu, piedāvāto darbinieku sarakstu, iekārtu sarakstu un kvalitātes garantijas, neviens no abiem piedāvājumiem netika noraidīts (saņēma vairāk par 66 punktiem), un atbilstoši konkursa vērtēšanas noteikumiem uzvarētāju noteica zemākā cena, kas bija firmai “AS EMV Ltd.” (Igaunija).

Jāatzīmē, ka komisijas locekļi objektivitātes deklarācijas pieļaujamās robežās priekšroku deva Latviju pārstāvošajam piedāvājumam.

Neobjektīvu CEC procedūrās neparedzētu kritēriju piemērošana piedāvājuma izvērtēšanā nozīmē konkursa rezultātu anulēšanu no CEC puses. Konkrētajā gadījumā tas nozīmē 2,90 milj. ECU neatmaksājamas finansiālās palīdzības Terehovas RKP būvniecībai anulēšanu.

1997.gada 11.jūnijā (9.septembrī) Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut.nr.258 — dok.nr.2865a

V.Makarovs Par vakcināciju pret ērču encefalītu

Labklājības ministrija sakarā ar 1997.gada 10.jūnija 6.Saeimas deputātu jautājumu dara zināmu, ka:

1. Labklājības ministrijas rīcībā ir dati par ērču encefalīta apdraudētajiem reģioniem Latvijā, jo ērču encefalīta epidemioloģisko uzraudzību Latvijā veic Nacionālais vides veselības centrs kopš 1955.gada. Sniedzam 1.pielikumā epidemioloģiskās analīzes rezultātus (Epidemioloģijas biļetens Nr.41(99)) un 2.pielikumā ērču encefalīta apdraudēto teritoriju sarakstu un kartes.

2. Lai veiktu visu iedzīvotāju vakcināciju pret ērču encefalītu (ar aizsargefektu uz četriem gadiem) teritorijās ar paaugstinātu ērču encefalīta inficēšanās risku nepieciešams Ls 4 621 836, bet teritorijās ar īpaši augstu ērču encefalīta inficēšanās risku — Ls 2 512 390 (skatīt 3.pielikumu). Bez tam paskaidrojam, ka:

— 3.pielikuma tabulā netiek ietverti izdevumi, kas saistīti ar vakcinācijas procedūru, vakcīnu uzglabāšanu, pārvadāšanu u.c.;

— bērnu vakcinācijai pret ērču encefalītu pieļaujams izmantot Austrijas vakcīnu (FSME Immuno). 1 devas iepakojuma cena ir Ls 5,56 (pēc NVVC 1997.gada datiem);

— pieaugušo vakcinācijai drīkst izmantot Krievijā ražoto vakcīnu. 1 devas iepirkuma cena ir Ls 1,74 (pēc NVVC 1997.gada datiem).

3. Lai veiktu bērnu (līdz 18 gadu vecumam) vakcināciju pret ērču encefalītu (ar aizsargefektu uz četriem gadiem) teritorijās ar paaugstinātu ērču encefalīta inficēšanās risku bērniem nepieciešams Ls 2 072 040, bet teritorijās ar īpaši augstu ērču encefalīta inficēšanās risku bērniem — Ls 1 431 127 (skatīt pielikumu Nr.3).

Tā kā budžeta līdzekļi neatļauj visu bērnu vakcināciju, tad pēc ērces kodiena tiek veikta bezmaksas pasīvā imunizācija, ievadot pretērču imūnglobulīnu, pēc kuras nav reģistrēti saslimšanas gadījumi šo bērnu vidū.

4. Bērnu (līdz 18 gadu vecumam) vakcinācija teritorijās ar īpaši augstu ērču encefalīta inficēšanās risku izmaksātu Ls 1 431 127 (ar aizsargefektu uz četriem gadiem, pēc tam vakcinācija jāatkārto) un dotu aizsargefektu tikai pret vienu saslimšanu. Šīs izmaksas vidēji divas reizes pārsniegtu Nacionālajai imunizācijas programmai paredzētos līdzekļus, kas nodrošina aizsargefektu pret galvenajām vakcīnatkarīgajām slimībām, kas sabiedrībai no epidemioloģiskā viedokļa ir daudz bīstamākas, piemēram, difterija, poliomielīts. Sakarā ar to, ka ir nepieciešami tik lieli papildizdevumi no valsts budžeta aizsardzībai tikai pret vienu vakcīnatkarīgu slimību, 1997.gada bezdeficīta budžeta apstākļos tie netika plānoti.

Lai šo problēmu risinātu nākotnē, Labklājības ministrija ir izstrādājusi pieteikumu projektam par ērču encefalīta profilaksi ārvalstu tehniskajai palīdzībai un meklē iespējamo “donoru”.

1997.gada 19.jūnijā Ar cieņu, — labklājības ministrs V.Makarovs

Labklājības ministrijas Nacionālā vides veselības centra 1.pielikums

“Epidemioloģijas biļetens” Nr.41(99)

Ērču encefalīta epidemioloģiskā situācija 1996.gadā

Jau daudzus gadus Latvijā pastāv nelabvēlīga situācija ērču encefalīta ziņā. No 1955.gada, kad tika reģistrēti pirmie saslimšanas gadījumi, līdz 1996.gadam valstī ērču encefalītu pārslimoja vismaz 8720 cilvēki, no tiem 76 mira. Kopš 1992.gada atzīmēts straujš saslimstības pacēlums ar maksimālo saslimušo skaitu 1366 1994.gadā.

1996.gadā Latvijā ar ērču encefalītu saslima 736 cilvēki (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 29,42, 1995.gadā attiecīgi 1341 un 53,0), 9 cilvēki mira. Salīdzinot ar 1995.gadu, aplūkojamā laika periodā saslimstība samazinājusies 1,8 reizes, bet letalitāte pieaugusi (1995.g. — 0,5%; 1996.g. — 1,2%).

Ērču encefalīta saslimšanas gadījumi 1996.gadā tika reģistrēti visas valsts pilsētās un 25 rajonu teritorijās (izņemot Krāslavas rajonu). Visaugstākā saslimstība reģistrēta Jelgavas, Rīgas, Alūksnes, Gulbenes, Limbažu, Ventspils un Ogres rajonā. Jāatzīmē, ka 1996.gadā saslimstība ar ērču encefalītu, salīdzinot ar iepriekšējo 5 gadu periodu, ievērojami pieaugusi praktiski visos valsts ziemeļu un austrumu rajonos, piemēram, Valmieras rajonā — par 136%, Valkas rajonā — par 94%, Madonas rajonā — par 81%, Limbažu rajonā — par 70% utt.

Visaugstākā saslimstība reģistrēta vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem (46 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem) un viszemākā — grupā no 0 līdz 4 gadiem (10,4 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem). Bērni slimoja 1,7 reizes retāk nekā pieaugušie; vīrieši — 1,4–2,5 reizes biežāk nekā sievietes visās vecuma grupās, izņemot vecuma grupu no 50 līdz 59 gadiem. Lauku iedzīvotāji 1996.gadā ar ērču encefalītu slimoja apmēram 2 reizes biežāk nekā pilsētu iedzīvotāji (gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem attiecīgi 38,9 un 20,2).

1996.gadā ar ērču encefalītu saslimuši 26 cilvēki, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu inficēšanās risku, no tiem 22 inficējušies darba laikā.

Pēc mūsu analīzes datiem, ap 2/3 visu pieaugušo, kas saslimuši ar ērču encefalītu 1996.gadā, ir pensionāri un bezdarbnieki, no kuriem lielākā daļa apmeklē mežus iztikas sagādes nolūkos. Jāpiebilst, ka pensionāru un bezdarbnieku īpatsvars ērču encefalīta slimnieku vidū palielinājies no 23% 1991.gadā līdz 68% 1996.gadā.

Latvijas iedzīvotāji inficējas galvenokārt dzīvesvietu apkārtnē. Rīgas pilsētas iedzīvotāji ar ērču encefalītu inficējas pārsvarā Rīgas rajonā, visvairāk —Plakanciemā. Visbiežāk inficēšanās notiek mežā — sēņojot, ogojot, pastaigājoties.

Pēc mūsu rīcībā esošiem datiem, 1996.gadā tikai 528 personām (72% no kopējā saslimušo skaita) konstatēta ērces piesūkšanās. Daudziem pacientiem ērces piesūkšanās notikusi vairākkārt pirms saslimšanas.

Latvijā pēdējos gados īpaši aktuāls kļuvis alimentārais inficēšanās ceļš. 1996. gadā pieauga cilvēku skaits, kas saslima ar ērču encefalītu pēc nevārīta kazas piena lietošanas uzturā. Gada laikā tika reģistrēti 7 alimentāri ērču encefalīta perēkļi ar 2 un vairākiem gadījumiem, kuros inficējies vismaz 21 cilvēks, t.sk. viens miris.

Slimības sezonalitāte, salīdzinot ar 5 iepriekšējiem gadiem, būtiski nav mainījusies, tomēr saslimšanas gadījumu reģistrācijas līkne nedaudz vairāk “pavirzījusies” uz pavasara mēnešu pusi, lielākais saslimšanas gadījumu skaits tiek reģistrēts augustā.

Slimības klīnisko formu struktūrā prevalē meningeālā forma (62%), perēkļu forma reģistrēta 6 procentos gadījumu; salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, klīnisko formu iedalījums būtiski nav mainījies. Lauku un pilsētu iedzīvotājiem praktiski tas ir vienāds.

Mūsu rīcībā ir informācija par slimības gaitu 631 ērču encefalīta slimniekam, no tiem 77 (12%) pacientiem bijusi viegla slimības gaita, 467 (74%) — vidēji smaga un 87 (14%) — smaga slimības gaita.

Slimības inkubācijas perioda ilgumu izdevies noskaidrot tikai 70% ērču encefalīta slimniekiem, no tiem 48% inkubācijas periods bijis līdz 10 dienām, 80% — līdz 20 dienām.

Pēc medicīniskās palīdzības pirmajās trīs slimības dienās griezušies tikai 40% no kopējā saslimušo skaita; 35% — vēlāk nekā 6.slimības dienā. Sākotnējā diagnoze 83% gadījumu bija “ērču encefalīts”.

Praktiski visi ērču encefalīta slimnieki 1996.gadā hospitalizēti (ambulatori ārstējās 12 cilvēki, tas ir 1,6%, 1995.gadā — 15 cilvēki, 1,1%), vidējais ārtēšanas ilgums stacionārā bija 14 dienas drudža, 21 diena — meningeālas un 27 dienas — perēkļu formas gadījumā. 47% gadījumos slimnieki hospitalizēti vēlāk nekā 6.slimības dienā. Tas galvenokārt ir saistīts ar novēlotu griešanos pēc ārsta palīdzības. Pirmajās trīs slimības dienās hospitalizēti tikai 26% slimnieku.

Slimības iznākums pārsvarā bija izveseļošanās, 18 gadījumos — izveseļošanās ar dažāda rakstura sekām, bet 9 gadījumos ērču encefalīts beidzās letāli.

Letālo gadījumu analīze:

No 9 cilvēkiem, kas 1996.gadā mira no ērču encefalīta 5 bija vīrieši (vecumā no 41 līdz 78 gadiem) un 4 sievietes (vecumā no 51 līdz 84 gadiem); 4 bija Rīgas rajona iedzīvotāji, pārējie — Jelgavas, Daugavpils, Ventspils, Bauskas un Valkas rajonu iedzīvotāji. Ērces piesūkšanās tika atzīmēta 4 gadījumos, 1 gadījumā uzturā tika lietots nevārīts kazas piens, pārējos gadījumos epidemioloģiskā anamnēze netika noskaidrota.

Pēc medicīniskās palīdzības slimnieki griezās: 1 gadījumā — 1.slimības dienā; 2 gadījumos — 2.slimības dienā; 3 gadījumos — 3.slimības dienā; 1 gadījumā — 4.slimības dienā; 1 gadījumā — 5.slimības dienā; 1 gadījumā — 17.slimības dienā. 5 gadījumos sākotnējā diagnoze bija “ērču encefalīts” un pa 1 gadījumam “akūts meningīts”, “vīrusu infekcija”, “akūts pielonefrīts”, “toksiskā alerģija”. 8 no 9 pacientiem, kas mira no ērču encefalīta, tika hospitalizēti 1.dienā pēc griešanās pie ārsta, 1 gadījumā intervāls starp griešanos pēc medicīniskās palīdzības un hospitalizāciju bija 13 dienas.

Nāve iestājās: 1 gadījumā — 4.slimības dienā, 1 gadījumā — 5.slimības dienā, 2 gadījumos — 9.slimības dienā, 1 gadījumā — 13.slimības dienā, 1 gadījumā — 25.slimības dienā, 1 gadījumā — 28.slimības dienā, 1 gadījumā — 48.slimības dienā, 1 gadījumā — 65.slimības dienā. Galīgās diagnozes 8 gadījumos ir “ērču encefalīta perēkļu forma” un 1 gadījumā — “ērču encefalīta meningeālā forma”.

1996.gadā 98,6% ērču encefalīta saslimšanas gadījumu tika apstiprināti seroloģiski (konstatētas ērču encefalīta specifiskās IgM klases antivielas ELISA reakcijā); 10 gadījumos ELISA reakcijas rezultāts bija negatīvs, tomēr slimniekiem tika noteikta ērču encefalīta diagnoze, pamatojoties uz slimības klīnisko ainu un epidemioloģisko anamnēzi.

Imunizācijas efektivitātes analīze laika posmā no 1990.g. līdz 1996.gadam liecina, ka personu vidū, kas tika imunizētas, stingri ievērojot attiecīgās vakcīnas ievadīšanas shēmu, ērču encefalīta gadījumi netika reģistrēti. 1996.gadā ar ērču encefalītu saslima 4 personas, kuras agrāk bija saņēmušas potes pret ērču encefalītu; 2 cilvēki, kas bija vakcinēti ar FSME Immuno vakcīnu 1996.gada epidēmiskajā sezonā, katrs saņēma tikai 2 potes, 2 nedēļu laikā pēc 2.potes saņemšanas notika ērces piesūkšanās, vienam no tiem — vairākkārt, un pēc dažām dienām tie saslima. 2 cilvēki saslima pēc pilna vakcinācijas kursa ar Krievijā ražotu vakcīnu, bet tiem netika laikus izdarīta revakcinācija.

Pēc specifiskā imūnglobulīna ievadīšanas profilakses nolūkos pēc ērces piesūkšanās saslima 5 bērni un 2 pieaugušie. 1996.gadā bērniem ērces piesūkšanās gadījumā bez maksas ievadīja Latvijā, “BTS” un Krievijā, Permā “Biomedā” ražoto imūnglobulīnu. Bērni, kas saslima ar ērču encefalītu 1996.gadā, saņēma firmas “Biomed” ražoto preparātu, pieaugušie — “BTS” ražoto imūnglobulīnu. Kopā no 1990.gada līdz 1996.gadam pēc imūnglobulīna ievadīšanas pēc ērces piesūkšanās saslima 12 bērni, t.sk. 1996.gadā — 5.

Ērču encefalīta saslimšanas gadījumu skaits Latvijā

no 1990.gada līdz 1996.gadam bērniem,

kas saņēmuši imūnglobulīnu pēc ērces piesūkšanās

Gads Kopā Klīniskās formas Gads Kopā Klīniskās formas

drudža menin- perēkļu drudža menin- perēkļu

geālā geālā

1990 1 1 0 0 1994 1 0 1 0

1991 1 0 1 0 1995 2 1 0 1

1992 2 1 0 1 1996 5 3 2 0

1993 0 0 0 0 kopā 12 6 4 2

Pēc mūsu rīcībā esošajiem datiem, 1996.gadā valstī saslima 49 cilvēki, kuri ērču encefalīta profilakses nolūkos lietoja remantadīnu pēc ērces piesūkšanās; 33% no tiem attīstījās slimības drudža forma, 57% — meningeālā un 10% — perēkļu forma, miršanas gadījumi netika reģistrēti. Šobrīd nav iespējams dot slēdzienu par remantadīna efektivitāti, jo mūsu rīcībā nav informācijas par kopējo personu skaitu, kurām 1996.gada sezonā bija piesūkušās ērces, cik no viņām lietoja remantadīnu un vai precīzi tika ievērota lietošanas instrukcija.

1996.gadā NVVC profilakses kabinets veica ērču pieņemšanu ērču encefalīta vīrusa noteikšanai. NVVC virusoloģiskajā laboratorijā tika izmeklēta 901 iedzīvotāju atnestā ērce. Ērču encefalīta vīrusa antigēns konstatēts 27,2% gadījumu.

Kāpuru inficētība vidēji bija 13%, nimfu — 23%, imago — 30%.

1996.gadā NVVC virusoloģisko izmeklējumu laboratorijā ērču encefalīta vīrusa antigēna noteikšanai izmeklētas 1226 dabā savāktās ērces, 121 (9,9%) no tām atrasts ērču encefalīta vīrusa antigēns. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ērču inficētība ir samazinājusies (1995.gadā rādītājs attiecīgi — 28%), tomēr entomoloģiskie un virusoloģiskie pētījumi liecina, ka atsevišķās teritorijās ērču inficētība sasniedz 30–40%. Ix.ricinus ērču inficētība vidēji bija 9%, Ix.persulcatus — 20%.

Ērču encefalīta saslimstība Latvijas Republikā 2.pielikums

1992 1993 1994 1995 1996 kopā vidēji iedzī- uz

gadā votāju 100000

skaits iedz.

Rīga 104 272 444 472 179 1471 294,2 826508 35,6

Liepāja 10 7 32 25 13 87 17,4 98490 17,7

Daugavpils 1 1 1 3 6 1,2 118530 1

Jelgava 9 47 125 76 27 284 56,8 70957 80

Ventspils 2 1 21 24 13 61 12,2 46721 26,1

Rēzekne 2 2 0,4 41720 1

Jūrmala 5 14 35 22 18 94 18,8 59002 31,9

Aizkraukles raj. 7 16 31 9 63 12,6 43587 28,9

Alūksnes 14 23 19 13 17 86 17,2 27454 62,7

Balvu 1 4 4 2 8 19 3,8 32383 11,7

Bauskas 10 8 38 42 23 121 24,2 53078 45,6

Cēsu 2 6 18 23 14 63 12,6 61813 20,4

Daugavpils 1 1 2 4 0,8 45074 1,8

Dobeles 3 2 22 9 4 40 8 41255 19,4

Gulbenes 8 18 26 15 19 86 17,2 29601 58,1

Jēkabpils 5 8 13 6 11 43 8,6 58052 14,8

Jelgavas 15 29 76 68 29 217 43,4 36741 118,1

Krāslavas 1 1 0,2 38890 0,5

Kuldīgas 12 14 6 32 6,4 40726 15,7

Liepājas 2 16 24 38 14 94 18,8 51048 36,8

Limbažu 6 12 31 32 28 109 21,8 41038 53,1

Ludzas 1 4 3 8 1,6 39534 4,1

Madonas 8 21 16 18 26 89 17,8 48332 36,8

Ogres 18 68 86 100 39 311 62,2 63592 97,8

Preiļu 4 4 0,8 43089 1,9

Rēzeknes 1 3 3 8 15 3 42263 7,1

Rīgas 53 162 206 180 120 721 144,2 144837 99,6

Saldus 4 2 2 8 1,6 39581 4

Talsu 4 14 26 18 15 77 15,4 50138 30,7

Tukuma 1 13 18 32 16 80 16 56208 28,5

Valkas 4 21 13 12 20 70 14 35808 39,1

Valmieras 1 8 23 34 31 97 19,4 61378 31,6

Ventspils 5 17 23 13 58 11,6 14232 81,5

kopumā 287 791 1366 1341 736 4521 904,2 2501660 36,1

Vakcīnas izmaksas Latvijas Republikas iedzīvotāju 3.pielikums

masveida vakcinācijai pret ērču encefalītu

Iedzī- Reāli Vakcīnas Vakcinācijas aizsargefekta Prognozējamā

votāju iespējams cena ilgums un izmaksa (Ls) saslimstības

skaits vakcinēt (Ls) 1 gads 4 gadi 7 gadi 10 gadi samazinā-

(2 potes) (3 potes) (4 potes) (5 potes) šanās gadā

Visu Latvijas Republikas iedzīvotāju vakcinācija

Bērni 95% Ls 5,56 6772336 10158041 13544671 16930839 par 140 ga-

641077 609023 dījumiem

Pieaugušie 75% Ls 1,74 4856121 7284181 9712242 12140302 par 568 ga-

1860583 1395437 dījumiem

kopā 2004460 11628457 17442222 23256913 29071141 par 708 ga-

2501660 dījumiem

Visu iedzīvotāju vakcinācija teritorijās

ar paaugstinātu ērču encefalīta inficēšanās risku

(saslimstības līmenis pārsniedz vidējo valstī)

Bērni 95% Ls 5,56 1954473 2931710 3908947 4886184 par 84 ga-

185013 175762 dījumiem

Pieaugušie 75% Ls 1,74 1126751 1690126 2253502 2816877 par 365 ga-

431705 323779 dījumiem

kopā 499541 3081224 4621836 6162449 7703061 par 449 ga-

616718 dījumiem

Visu iedzīvotāju vakcinācija teritorijās

ar īpaši augstu ērču encefalīta inficēšanās risku

(saslimstības līmenis 2 un vairāk reizes pārsniedz vidējo valstī)

Bērni 95% Ls 5,56 1079362 1619044 2158726 2698407 par 53 ga-

1021XX-XXXXX dījumiem

Pieaugušie 75% Ls 1,74 595564 893346 1191127 1488909 par 265 ga-

228185 171139 dījumiem

kopā 268204 1674926 2512390 3349853 4187316 par 318 ga-

330359 dījumiem

Bērnu vakcinācija teritorijās ar paaugstinātu

ērču encefalīta inficēšanās risku bērniem līdz 18.g.v.

(saslimstības līmenis pārsniedz vidējo valstī)

Bērni 95% Ls 5,56 1381360 2072040 2762719 3453399 par 70 ga-

130761 124223 dījumiem

Bērnu vakcinācija teritorijās ar īpaši augstu

ērču encefalīta inficēšanās risku

(saslimstības līmenis 2 un vairāk reizes pārsniedz vidējo valstī)

Bērni 95% Ls 5,56 954085 1431127 1908170 2385212 par 56 ga-

90315 85799 dījumiem

Valsts Uz jaut.nr.261 — dok.nr.2955a

ministre Par VID izdotajām dienesta instrukcijām

A.Poča un citiem normatīvajiem aktiem

Korupcijas novēršanas likuma izpildes kontroles sakarā

Atbildot uz jūsu pieprasījumu, paskaidrojam:

1. Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļa, kontrolējot Korupcijas novēršanas likuma izpildi, savā darbībā balstās uz 1995.gada 21.septembrī pieņemto Korupcijas novēršanas likumu un 1996.gada 30.jūlijā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem nr.275 “Valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība”, kā arī uz VID Korupcijas novēršanas kontroles daļas izstrādātu un 1996.gada 1.novembrī VID ģenerāldirektora apstiprinātu valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu metodiku.

Šī metodika paredz VID darbinieku uzdevumu kopumu, lai kontrolētu valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

2. Lai atvieglotu valsts amatpersonu deklarāciju apstrādes darbu, 1997.gadā VID teritoriālo iestāžu un Korupcijas novēršanas kontroles daļas lietošanai tika izveidota datorprogramma “Vadis”.

Šī sistēma VID ieviesta un nodota ekspluatācijā šā gada augustā. Sistēma “Vadis” atvieglo VID darbinieku darbu, kas saistīts ar deklarāciju datu ievadi, pārraudzību un kontroli, kā arī nodrošina deklarāciju publicējamās daļas pieejamību likumā noteikto personu lokam.

3. VID darbinieku valsts amatpersonu deklarāciju saņemšana un pārbaude notiek saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumā un MK noteikumos noteikto kārtību.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 5.panta 2.daļu VID darbinieki ierindojami to valsts amatpersonu lokā, kas minētas šī likuma 5.panta 1.daļas 13.punktā.

Balstoties uz 1996.gada 30.jūlijā pieņemto Ministru kabineta noteikumu nr.275 “Valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība” 4.punktu, kurā norādīts, ka šīs amatpersonas ikgadējo deklarāciju iesniedz VID no-daļā pēc savas dzīvesvietas, arī to pārbaude notiek tajā teritoriālajā iestādē, kurā tā iesniegta.

Valsts ieņēmumu dienesta valsts amatpersonas iesniedz deklarācijas pēc savas dzīvesvietas attiecīgajā VID teritoriālajā iestādē. Vairumā gadījumu tā nesakrīt ar tās VID teritoriālās iestādes atrašanās vietu, kurā strādā šīs amatpersonas. Tātad šo amatpersonu deklarācijas pārbauda citas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes darbinieki.

Par pārbaužu rezultātiem VID teritoriālās iestādes darbinieki sniedz pārskatu VID Korupcijas novēršanas kontroles daļai, kas kontrolē pārbaužu atbilstību Korupcijas novēršanas likumā noteiktajām prasībām. Tas izslēdz VID darbiniekiem iespēju pārkāpt minētajā likumā noteiktos darba tiesisko attiecību ierobežojumus.

1997.gada 29.augustā (1.septembrī) Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Valsts Uz jaut.nr.262 — dok.nr.2956a

ministre Par Ministru kabineta veiktajiem pasākumiem,

A.Poča lai visas valsts amatpersonas iesniegtu papildinājumus

savām valsts amatpersonu deklarācijām saskaņā ar

Satversmes tiesas 1997. gada 11. jūlija spriedumu

Atbildot uz jūsu pieprasījumu, paskaidrojam, ka, balstoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumu, kas stājās spēkā tā pasludināšanas brīdī 1997. gada 11. jūlijā, Ministru kabineta 1997. gada 2. aprīļa noteikumu nr. 118 “Grozījumi 1996. gada 30. jūlija Ministru kabineta noteikumos nr. 275 “Valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība”” 3. punkts tika atzīts par neatbilstošu Korupcijas novēršanas likuma 23., 24. un 29. pantam un spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas brīža.

Saskaņā ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem valsts amatpersonām deklarācijas 1. un 2. pielikumā ir jānorāda bezskaidras naudas uzkrājumu vieta un summa.

Tā kā šis spriedums stājās spēkā ar tā pasludināšanas brīdi, tas ir, ar 1997. gada 11. jūliju, tad līdz nākamo ikgadējo valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas brīdim — 1998. gada 1. aprīlim — bezskaidrās naudas uzkrājumu vietu un summu savās deklarācijās varēs uzrādīt tikai tās valsts amatpersonas, kas iesniegs Korupcijas novēršanas likuma 23. un 25.pantā paredzētās deklarācijas, tas ir, valsts amatpersonas deklarācijas, ko sniedz, stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus.

Paskaidrojam, ka par 1996. gadu valsts amatpersonas ikgadējās deklarācijas jau bija iesniegušas līdz 1997. gada 1. aprīlim, bet LR Satversmes tiesas spriedums stājās spēkā 1997. gada 11. jūlijā, tātad nekādi grozījumi šajās deklarācijās nav iespējami.

Valsts ieņēmumu dienests izstrādā priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, lai paredzētu citu valsts amatpersonu bezskaidrās naudas uzkrājumu deklarēšanas kārtību.

1997.gada 29.augustā (1.septembrī) Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut.nr.264 — dok.nr.3133

T.Jundzis Par zemessargu skaitu Latvijā, to bruņojumu

un ieroču glabāšanu

Godātie Saeimas deputāti!

Atbildot uz jūsu jautājumiem informēju, ka Latvijā kopā ir 16 500 ārrindas un ierindas zemessargu. Ieroču glabāšanu reglamentē likums “Par LR Zemessardzi” (pieņemts 06.04.1993.; grozījumi — 08.06.1994., 24.11.1994., 05.06. 1996., 12.12.1996., 13.03.1997.) un Ieroču glabāšanas un nēsāšanas reglaments.

Par katru ieroču pielietošanu tiek veikta dienesta izmeklēšana un regulāri tiek veiktas ieroču glabāšanas pārbaudes. Katrā konkrētajā gadījumā, kad tiek atklāts ieroču glabāšanas pārkāpums, tiek veikta dienesta izmeklēšana un vainīgie sodīti.

Zemessardzes rīcībā ir viegli strēlnieku ieroči, atbalsta, pašaizsardzības un neliels skaits vieglo prettanku ieroču.

Atsevišķas Aizsardzības ministrijas pakļautības struktūras ir pārbaudījušas ieroču glabāšanu Zemessardzē. Pārbaužu rezultāti ir apmierinoši.

Izsmeļošākas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem ir iespējams saņemt vizītes laikā LR ZS štābā, tiekoties ar Zemessardzes vadību (bez preses klātbūtnes).

1997.gada 24.(25.)septembrī Aizsardzības ministrs T.Jundzis

Latvijas Bankas Uz jaut.nr.265 — dok.nr.3071

prezidents E.Repše, Par Latvijas Republikas monētu

pārvaldes vadītājs kalšanu un to izmaksām

U.Klauss

1. Latvijas Republikas monētas tika kaltas Minhenē, Vācijā.

2. Kalšana izmaksāja:

0,074 DEM par vienu 50 santīmu monētu,

0,099 DEM par vienu 1 lata monētu un

0,119 DEM par vienu 2 latu monētu.

3. Latvijas Banka nav izskatījusi jautājumu par nesen aizturēto viltotās nau-das kalēju pieņemšanu darbā.

Ar cieņu, — Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents

Uldis Klauss, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs

1997.gada 17.septembrī

Ministrs Uz jaut.nr.266 — dok.nr.3129

T.Jundzis Par līdzekļu izlietojumu no Latvijas Republikas

valsts budžeta Latvijas un NATO militārajām mācībām

Godātie Saeimas deputāti! Sniedzot atbildes uz jūsu 1997.gada 16.septembra vēstulē Nr.266 uzdotajiem jautājumiem, informēju, ka:

1. Ādažu mācību centrā “Partnerattiecības mieram” ietvaros notikušajām starptautiskajām mācībām “Cooperative Best Effort 97” no LR valsts budžeta tika piešķirti Ls 41932, savukārt no NATO līdzekļiem mācību norisei tika piešķirti Ls 89670.

2. Ar finansu ministra R.Zīles 1997.gada 28.augusta rīkojumu Nr.566 no Finansu ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem starptautisko mācību “Cooperative Best Effort 97” sarīkošanai tika piešķirti Ls 27232, savukārt Ls 14700 tika piešķirti no Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta izdevumu programmas “Starptautiskā sadarbība un piedalīšanās starptautiskajās operācijās”.

3. Piešķirtie līdzekļi tika izmantoti galvenokārt materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegādei, piemēram, kancelejas preces, izdevumi apkurei, degviela transportam, kārtējais un kapitālais remonts, virtuves inventārs, ēdināšanas izdevumi, speciālās lietošanas materiāls un inventārs u.c., kā arī kapitālajiem izdevumiem, piemēram, datori un skitļošanas tehnika, transporta līdzekļi, telpu iekārtas un citu kustamo īpašumu iegāde. Iegādātās materiālās vērtības un inventārs paliek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā.

4. Starptautiskās mācības “Cooperative Best Effort 97” notika “Partnerattiecības mieram” (PfP) ietvaros, un tajās piedalījās gan NATO dalībvalstu, gan partnervalstu karavīri. Kopumā mācībās piedalījās 15 valstu bruņoto spēku vienības no ASV, Igaunijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Ukrainas, Ungārijas, Zviedrijas. Mācību mērķis bija paaugstināt un pārbaudīt vieglo kājnieku miera uzturēšanas operāciju veikšanas spējas nodaļas līmenī un apmainīties ar pie-redzi visdažādākajās ar miera uzturēšanu saistītajās problēmās, kā arī veicināt sadarbību starp NATO un partnervalstīm. Ādažu mācību centrā kotikušās mā-cības jāvērtē kā izdevušās un kā labs apliecinājums Latvijas gribai un spējai uzņemties savu daļu atbildības un pienākumu miera uzturēšanas operāciju veik-šanā. Šādā veidā mēs varam attīstīt savus bruņotos spēkus saskaņā ar NATO standartiem un veidot Latvijas kā miera uzturētājvalsts tēlu pasaulē.

1997.gada 24.septembrī Ar cieņu, — aizsardzības ministrs T.Jundzis

Valsts Uz jaut.nr.267 — dok.nr.3236

ministrs Par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas

V.Jaksons darba organizāciju Rēzeknes pilsētā un rajonā

Atbildot uz jūsu 18.09.1997. vēstuli, paskaidrojam:

1. Saskaņā ar Veselības departamenta apstiprināto 1993.gada 19.janvāra “Neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas paraugnolikuma” 1.punktu neatliekamās medicīniskās palīdzības stacija ir pašvaldības dežūrējošais dienests neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotāju dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos. Līdz ar to attiecīgās pilsētas (rajona) pašvaldība ir atbildīga par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta organizāciju un uzdevumu izpildi, arī šī dienesta uzņēmējdarbības forma un pakļautības veids ir pašvaldību kompetencē.

1994.gada 13.jūlijā Rēzeknes pilsētas dome ar lēmumu nr.3 apstiprinājusi PBU Rēzeknes pilsētas un rajona medicīniskā dienesta autobāzes “Medicīniskais transports” statūtus, kur 3.1.punktā fiksēta ĀMPS nodrošināšana ar transportu. 1997.gada 15.janvārī Rēzeknes pilsētas dome ar sēdes protokolu nr.2 papildinājusi 3.1.punktu ar vārdiem “ātrās un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana Rēzeknes pilsētas un rajona iedzīvotājiem, kā arī citām personām Rēzeknes pilsētas un rajona teritorijā”, tādējādi ĀMPS pakļaujas autobāzes “Medicīniskais transports” direktoram I.Jankovskim un pakļāvās arī iepriekšējos gados.

2. 26.09.1997. uz Rēzekni devās Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas ārstu ekspertu grupa, lai izpētītu situāciju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas darba organizācijā konkrētajā reģionā.

Pārbaudes aktā konstatēti šādi fakti:

Līdz 1997.gada 19.septembrim ĀMPS vadījusi vecākā feldšere A.Leice. Autobāzes “Medicīniskais transports” ĀMPS štatos no 09.09.1997. ir 45 štatu vienības ar kopējo darba algu fondu mēnesī Ls 3109,80.

Medikamentiem izlietotie līdzekļi 1996.gadā — Ls 4500, mēnesī — Ls 375. 1997.gada mēnesī plānots Ls 600. Medicīniskā transporta uzturēšanai (ieskaitot benzīnu, eļļas, rezerves daļas un materiālus) orientējoši mēnesī tāmē iekļauti Ls 3070.

3. Par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta personāla kvalifikācijas paaugstināšanu ir atbildīga pilsētas (rajona) pašvaldība.

Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 21.novembra noteikumu nr.358 “Noteikumi par Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas sistēmu” 45.2.punkts nosaka, ka no pašvaldību budžeta tiek finansēta pašvaldību ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta personāla apmācība, pārapmācība un kvalifikācijas celšana neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā.

Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centrs sadarbībā ar Latvijas Medicīnas akadēmiju un Latvijas Ārstu biedrības profesionālajām asociācijām izstrādā mācību programmas ārstniecības personām neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas jautājumos, treniņapmācības metodiku, koordinē treniņapmācību organizēšanu un analizē ārstniecības personu gatavību ārkārtējām situācijām medicīnā.

Katastrofu medicīnas centrs reizi gadā organizē treniņapmācības neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un katastrofu medicīnā, kas paredzētas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta personālam un tiek finansētas no valsts budžeta.

Rēzeknes ĀMPS dotajā brīdī strādā sertificēts galvenais ārsts V.Cvetkovs (darbā stājies 09.09.1997.) un 27 nesertificēti feldšeri, kaut gan Ministru kabineta 1995.gada 4.jūlija noteikumi nr.190 “Noteikumi par praktizēt tiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu sertifikāciju” paredz, ka praktizēt ir tiesības tikai sertificētiem feldšeriem. Par savlaicīgu sertifikātu iegūšanu atbildīgs ir medicīnas darbinieks un iestādes vadītājs, kas juridiski atbild par nesertificēta darbinieka nodarbināšanu. No 09.09.1997. par šo jautājumu atbild arī galvenais ārsts V.Cvetkovs, kurš 25.09.1997. sastādījis un apstiprinājis ĀMP feldšeru lekciju plānu 1997.–1998.gadam un informējis komisiju, ka maksimāli īsā laikā centīsies nodrošināt feldšeru sertifikāciju Neatliekamās palīdzības un katastrofu medicīnas asociācijā.

4. Rēzeknē pastāvošais attiecību modelis starp neatliekamās medicīniskās palīdzības medicīnisko personālu un to apkalpojošo transporta un palīgdienesta struktūru nav tipisks citiem Latvijas reģioniem un diez vai uzskatāms par optimālu, jo varētu pastāvēt būtiskas atšķirības uzdevumu, atbildības un kompetenču sfērā. Arī komisija nāca pie slēdziena, ka šāda ĀMPS pakļautība autobāzes “Medicīniskais transports” direktoram, kurš nav mediķis, līdz šim inspekcijas pārbaudē ir pirmo reizi, un šāda simbioze ir neracionāla, jo ĀMPS galvenais ārsts nav juridiska persona ar paraksta tiesībām.

1997.gada 9.oktobrī Ar cieņu, — veselības valsts ministrs V.Jaksons

Ministrs Uz jaut.nr.268 — dok.nr.3090a

V.Krištopans Par motivāciju Latvijas — Krievijas robežpunkta Vecumos

neatvēršanai starptautiskiem kravu pārvadājumiem

Saskaņā ar Ministru prezidenta 1997.gada 22.septembra rezolūciju nr.12/4266k sniedzu ar Ārlietu ministriju saskaņotu atbildi uz LR Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu 1997.gada 17.septembra jautājumu nr.268 par Latvijas — Krievijas robežpunktu Vecumos.

1. Muitas caurlaides punkti uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas noteikti saskaņā ar 1993.gada 2.jūnijā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par muitas robežas caurlaides punktiem. Šī vienošanās neparedz muitas caurlaides punkta atvēršanu uz Latvijas un Krievijas robežas Vecumos.

2. Valdībai ir zināms, ka muitas robežas caurlaides punktu atklāšana papildus esošajiem dod papildu iespējas kravu nosūtītājiem un tātad arī pārvadātājiem. Tāpēc Ārlietu ministrija un Satiksmes ministrija jau 1995.gadā griezās attiecīgajās Krievijas Federācijas institūcijās ar priekšlikumu atjaunot vilcienu satiksmi dzelzceļa posmā Gulbene — Vecumi — Pitalova. 1995.gada 21.novembrī tika saņemta Krievijas Satiksmes ceļu ministrijas atbilde, kurā teikts, ka Krievijas puse ekonomisku apsvērumu dēļ neuzskata par lietderīgu un iespējamu tuvākajā nākotnē atjaunot satiksmi minētajā ceļa posmā, resp., arī attiecīgā muitas robežas caurlaides punkta darbību.

Neraugoties uz to, Satiksmes ministrija un Ārlietu ministrija uzskata par iespējamu uzsākt jaunas sarunas ar Krievijas pusi par šo jautājumu gadījumā, ja to rīcībā būtu pārliecinoši argumenti par iespējamām, ar Krievijas puses kravu nosūtītājiem/saņēmējiem saskaņotām, kravu plūsmām.

1997.gada 23.(24.) septembrī Ar cieņu, — satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.268 — dok.nr.3090b, 3090c

A.Rāviņš Par motivāciju Latvijas–Krievijas robežpunkta Vecumos

neatvēršanai starptautiskiem kravu pārvadājumiem

Ekonomikas ministrija izskatīja frakcijas “Latvijai” deputātu pieprasījumu par robežpunkta atvēršanas lietderību Vecumos starptautiskiem kravu pārvadājumiem un paskaidro sekojošo.

Ekonomikas ministrija varētu atbalstīt robežpunkta Vecumos atvēršanu starptautiskiem kravu pārvadājumiem, ja prognozējamais kravu apgrozījums pa dzelzceļa līniju caur Vecumiem varētu nodrošināt šīs līnijas rentabilitāti, kas savukārt veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāšu pieaugumu reģionā, īpaši ņemot vērā augsto bezdarba līmeni Balvu rajonā — 23,0% un Gulbenes rajonā — 10,8%.

Ekonomikas ministra vietā — zemkopības ministrs A.Rāviņš

1997.gada 24. septembrī

Ministrs Uz jaut.nr.269 — dok.nr.3091a

Dz.Rasnačs Par principiem pēc kuriem tiek noteiktas

valsts budžeta dotācijas akreditējām privātskolām

Informējam jūs, ka dotācija privātajām izglītības mācību iestādēm tiek noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 23.jūlija noteikumiem nr.271 “Kārtība, kādā privātajām izglītības iestādēm tiek piešķirts finansējums”.

Dotācijas apmērs tiek aprēķināts katrai konkrētajai privātajai izglītības mācību iestādei saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gada 24. decembra noteikumiem nr. 480 “Noteikumi par pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojuma un sociālā nodokļa finansējumu no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā paredzētajām mērķdotācijām” un ievērojot tos asignējumu apmērus, kas noteikti likumā “Par valsts budžetu”. Tā kā pēc normatīva aprēķinātā summa ir lielāka par iedalīto no valsts budžeta, visām privātajām mācību iestādēm tiek piemērots vienāds nodrošinājuma koeficients.

Finansu ministrija, nosakot 1998.gada pamatbudžeta izdevumu “mērķa griestus”, plānoja trīs procentu inflācijas pieaugumu nevis visam Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam, bet tikai kārtējiem izdevumiem, tādēļ dotācija privātajām mācību iestādēm palikusi 1997.gada līmenī.

Nodrošināt dotācijas pieaugumu ministrijas noteikto pamatbudžeta “griestu” ietvaros nav iespējams, jo budžetā ieplānotais inflācijas kompensācijas koeficients trīs procentu apmērā, ņemot vērā plānojamo cenu sadārdzinājumu komunālajiem pakalpojumiem un citiem uzturēšanas izdevumiem, nevar to nodrošināt.

Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi pieprasījumu Finansu ministrijā (IZM 05.09.97. vēstule nr. 1-10-729, IZM 21.07.97. vēstule nr. 1-10-563) par papildu līdzekļu iedalīšanu 1998.gadam.

Pielikumā — Finansu ministrijas 23.09.1997.g. atbilde nr.2-4-02/435 uz deputātu jautājumu.

Izglītības un zinātnes ministra vietā — tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

1997.gada 24.septembrī

Par dotāciju privātajām mācību iestādēm

Finansu ministrija informēja, ka saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 23.jūlija noteikumiem nr.271 “Kārtība, kādā privātajām izglītības iestādēm tiek piešķirts valsts finansējums”, privātās izglītības iestādes var pretendēt uz valsts dotāciju pedagoģiskā personāla darba samaksai un darba devēja sociālā nodokļa maksājumiem, ja tās ir ievērojušas šādus nosacījumus: ir saņemta Izglītības un zinātnes ministrijas licence un akreditācijas apliecība; izglītojamo skaits privātajā izglītības iestādē nav mazāks par 10; mācībvaloda ir valsts valoda.

Ministru kabinets, nosakot 1998.gada valsts budžeta “mērķa griestus”, vadījās no 1997.gada bāzes izdevumiem, paredzot trīs procentu pieaugumu inflācijas segumam. Ministrijām tika dota iespēja noteikt prioritātes un attiecīgi plānot līdzekļu sadalījumu pa programmām un apakšprogrammām. Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtā projekta “mērķa griestu” ietvaros finansējums programmai “Dotācija privātajām mācību iestādēm” bija noteikts 1997.gada līmenī. Vienlaicīgi ministrija iesniedza sarakstu ar papildu pieprasījumu, kurā bija iekļauta arī dotācija privātajām mācību iestādēm. Ministru kabinets, izskatot 1998.gada valsts budžeta projektu un ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli, akceptēja virs valsts budžeta “mērķa griestiem” papildu līdzekļus Ls 2 466 440 apmērā dažādu projektu un pasākumu realizēšanai, piemēram: izglītības sistēmas informatizācijai (datoru pielietošanas apmācībai, datortīklu ieviešanai); profesionālo mācību iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai; jaunatnes sporta attīstībai; sadarbībai ar ārvalsts starptautiskajām organizācijām. Papildus atbalstīto projektu un pasākumu skaitā nebija privātās mācību iestādes.

Finansu ministrijas valsts sekretāres vietnieks I.Gaugers

Ministrs Uz jaut.nr.270 — dok.nr.3104a

T.Jundzis Par jaunatnes izglītošanu ES jautājumos un tās aktivitātēs

1. LR Ārlietu ministrija uzskata, ka LR izglītības iestāžu apgāde ar informatīvajiem materiāliem par Eiropas Savienību ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums sabiedrības informēšanai par ES un tās attīstību. LR Eiropas Integrācijas biroja (EIB) nolikuma 4.5. punkts nosaka, ka EIB funkcija ir nodrošināt Latvijas sabiedrības informēšanu par Eiropas integrācijas procesu. Līdz ar to LR Ārlietu ministrija var vienīgi nepieciešamības gadījumā sekmēt šo informācijas līdzekļu sagādāšanu vai izveidošanu.

2. LR Ārlietu ministrija uzskata, ka jaunatnes izglītošana ES jautājumos ir ļoti svarīgs priekšnoteikums sekmīgas Latvijas integrācijas ES procesa pēctecības nodrošināšanai. Tādēļ LR ĀM ar sarūgtinājumu konstatē, ka LR vidusskolēniem eksāmenu jautājumu programmās ir iekļauti jautājumi par Eiropas Savienību, vienlaicīgi nenodrošinot skolēnus ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Jautājums būtu jāadresē Izglītības ministrijai. Nepieciešamības gadījumā LR ĀM varētu sekmēt šādu mācību līdzekļu radīšanu.

1997. gada 23.(24.) septembrī T.Jundzis, ārlietu ministra v.i.

Ministrs Uz jaut.nr.271 — dok.nr.3114a

V.Birkavs Par Abrenes apriņķa teritorijas atdošanu Krievijai

Godātie deputāti! Atbildot uz frakcijas “Latvijai” jautājumiem par Latvijas un Krievijas robežlīgumu, Ārlietu ministrija informē jūs par sekojošo.

LR valdība savā darbībā kā būtisku uzskata nepieciešamību pilnīgi nostiprināt valsts funkcionēšanai nepieciešamos atjaunotos institūtus: LR Satversmi, LR pilsonību, civilo likumdošanu un valsts pārvaldes struktūru. Šajā kontekstā tikpat svarīgi ir atrisināt arī jautājumu par Latvijas Republikas starptautiski atzītām robežām. Tādēļ robežjautājuma ar Krievijas Federāciju atrisināšana un juridiska noformēšana ir svarīga, raugoties kā no Latvijas ārpolitiskajām, tā iekšpolitiskajām interesēm, un ir viens no prioritāriem jautājumiem LR valdības darbībā.

Latvijas valdība par savu ārpolitisko prioritāti ir izvirzījusi integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās — pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā un NATO. Nozīmīgu vietu šo ārpolitisko mērķu īstenošanā ieņem labu kaimiņattiecību veidošana ar Krieviju. Attiecībā uz integrāciju Eiropas struktūrās par vienu no priekšnoteikumiem tiek uzskatīta prasme veidot labas, bezkonflikta attiecības ar kaimiņvalstīm. Tādēļ Latvijas un Krievijas robežjautājuma tiesiska noformēšana un robežlīguma parakstīšana ir stūrakmens ne tikai LR un KF attiecību veiksmīgai norisei, bet arī virzībai uz ES un NATO.

Divpusējo attiecību prakse pierādījusi, ka Latvijai savas attiecības ar Krieviju jāveido, balstoties uz starptautisko tiesību principiem, savstarpēju izdevīgumu, atbilstoši ES asociētas valsts statusam, kā arī Eiropas garam un Eiropas valstu tradīcijām. Šajā jautājumā mēs esam saņēmuši izpratni arī no rietumu partneriem, kas pozitīvi uztver šādu pieeju un ir izteikuši gatavību veicināt konstruk-tīvu attiecību veidošanu atbilstoši minētajiem principiem.

Latvijas un Krievijas robežas līguma noslēgšana ir svarīgs un no Latvijas ilgtermiņa interešu viedokļa vajadzīgs kompromisa risinājums. Latvija līdz ar to nosprauž un iekārto starptautiski atzītu robežu, vienlaicīgi samazinot arī domstarpības starp Latviju un Krieviju. Pēdējā sarunu raunda ietvaros abu valstu delegācijas par robežjautājumiem ir beigušas Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu teksta un robežas apraksta saskaņošanu, kā arī vienojušās par delimitācijas kartes izgatavošanu.

Attiecībā uz jūsu vēstulē minēto jautājumu par saskaņotajā līgumprojektā noteikto Latvijas un Krievijas robežu, Ārlietu ministrija vēlas atzīmēt, ka saskaņā ar LR Satversmes 73.pantu “tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, karaklausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm”.

Pēc līguma parakstīšanas tas tiks iesniegts ratifikācijai LR Saeimā, kuras kompetencē ir starptautisko līgumu apstiprināšana.

1997. gada 1. oktobrī Ar cieņu, — ārlietu ministrs V.Birkavs

Ministrs Uz jaut.nr.272 — dok.nr.3150a

A.Rāviņš Par a/s “Rīgas dzirnavnieks” privatizācijas noteikumiem

un kādā veidā tajos ir paredzēta Latvijas zemnieku

interešu aizstāvība

Atbildot uz jūsu 25.09.1997. pieprasījumu (deputātu jautājumu reģistra nr.272), Zemkopības ministrija paskaidro:

1. Valsts akciju sabiedrība “Dzirnavnieks” privatizēta 1995.gadā saskaņā ar Latvijas Republikas 01.06.1993. likumu “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju” un atbilstoši 22.05.1995. apstiprinātajiem VAS “Dzirnavnieks” privatizācijas konkursa noteikumiem. Šo noteikumu 8.punkts paredz valsts interešu ievērošanas garantijas: slēgt līgumus ar valsti par graudu rezerves uzglabāšanu; saglabāt 3 gadus noteikto darbības virzienu un profilu; saglabāt 2 gadus ne mazāk kā 90% no esošo darba vietu skaita; nodrošināt vides aizsardzību atbilstoši noteiktajiem normatīviem.

Konkursā par tiesībām iegūt savā īpašumā akciju kontrolpaketi — 65% no VAS “Dzirnavnieks” akciju kopskaita — uzvarēja Latvijas zemnieku graudkopības, kopiepirkšanas, pārstrādes un realizācijas kooperatīvo sabiedrību savienība “Novadiņi” (turpmāk tekstā KSS “Novadiņi”), kura 07.11.1995. noslēdza akciju pirkuma līgumu. Iepriekš minētās valsts interešu garantijas iekļautas pirkuma līgumā (VAS “Dzirnavnieks” privatizācijas noteikumu un pirkuma līguma kopijas pievienotas).

2. Zemkopības ministrijai nav oficiālas informācijas par kontrolpaketes īpašnieku maiņu un KSS “Novadiņi” iespējamo nodomu pārdot sev piederošo uzņēmuma akciju kontrolpaketi Zviedrijas maizes, miltu un makaronu koncerna “AB Cerelia” meitas uzņēmumam “Nord Mills”.

Paskaidrojam, ka VAS “Dzirnavnieks” ir privatizēta un KSS “Novadiņi” kā kontrolpaketes īpašnieks pilnībā norēķinājies par objekta izpirkumu.

Tajā pašā laikā paskaidrojam, ka ne Latvijas Republikas likums “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju”, ne uz šī likuma normu pamata izstrādātie un apstiprinātie valsts labības uzņēmumu privatizācijas konkursu noteikumi neierobežoja akcionāru tiesības rīkoties ar tiem piederošajām akcijām. Tādus ierobežojumus neparedz arī Latvijas Republikas likums “Par akciju sabiedrībām”.

Līdz ar to KSS “Novadiņi” lēmums par a/s “Rīgas dzirnavnieks” akciju kontrolpaketes pārdošanu citam akcionāram ir KSS “Novadiņi” biedru pilnsapulces kompetence.

3. Iepriekš minētajā KSS “Novadiņi” pirkuma līgumā ir paredzētas valsts interešu ievērošanas garantijas, kas jānodrošina a/s “Rīgas dzirnavnieks”, lai tā arī turpmāk aktīvi piedalītos Latvijā audzēto graudu pārstrādē.

1997.gada 1.(3.) oktobrī Zemkopības ministrs A.Rāviņš

Ministrs Uz jaut.nr.273–dok.nr.3151a

A.Sausnītis Par Latvijas Republikas Ministru kabineta

rīkojumu nr.431 “Par maksājumiem no valsts īpašuma

privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem”

Saskaņā ar jūsu jautājumu (deputātu jautājumu reģistra nr.273) sniedzu skaidrojumu Ministru kabineta 1997.gada 27.augusta rīkojuma nr.431 “Par maksājumiem no valsts īpašuma privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem” sakarā.

1. Minētais Ministru kabineta rīkojums pieņemts, lai nepieļautu maksātnespējīgās privatizējamās valsts izdevniecības “Latvijas enciklopēdija” darbinieku badastreiku. Pielikumā pievienoju maksātnespējīgās privatizējamās valsts izdevniecības “Latvijas enciklopēdija” kolektīva paziņojumu un Ministru kabineta 1997.gada 27.augusta rīkojumu nr.431.

2. Lēmuma par minētā Ministru kabineta rīkojumu nepublicēšanu tiesiskais pamats ir likuma “Ministru kabineta iekārtas likums” 24.pants, kurš nosaka, ka Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības jautājumus reglamentē Ministru kabineta noteikumi. Savukārt Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa noteikumu nr.160 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi” 108.punkts nosaka, ka Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotie tiesību akti jāpublicē oficiālajā preses izdevumā, ja par šo tiesību aktu publicēšanu Ministru kabinets vai Ministru prezidents nav pieņēmis īpašu lēmumu. Šajā gadījumā Ministru kabineta 1997.gada 27.augusta rīkojuma nr.431 2.punkts nosaka, ka šis rīkojums nav publicējams.

1997.gada 1.oktobrī Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

Ministrs Uz jaut.nr.274 — dok.nr.3199

A.Rāviņš Par problēmām, kas saistītas ar Latvijas Republikas MK

piešķirto palīdzību Čehijas Republikai plūdos cietušajiem

Atbildot uz deputātu jautājumu nr.274 par palīdzības programmas realizāciju plūdos cietušajiem, sniedzu šādu informāciju:

Zemkopības ministrija š.g. 11.augustā iesniedza Ministru kabinetam sarakstu ar priekšlikumiem materiālai palīdzībai Čehijai un Polijai. Nepieciešamie pārtikas resursi, tajā skaitā zivju konservu resursi, Latvijā ir pietiekošā daudzumā.

Ārlietu ministrijas ierēdnis Ā.Vīgants telefoniski lūdza Valsts zivsaimniecības pārvaldi uzzināt, kuriem no Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem ir Čehijas Republikas kvalitātes sertifikāts. Atbildot Ā.Vīganta kungs tika informēts, ka Latvijas Republikā nevienam zivju pārstrādes uzņēmumam nav Čehijas valsts kvalitātes sertifikāta. Tika paskaidrots, kādā veidā tiek veikta sertifikācija atsevišķu zivju konservu partiju eksportam uz Čehiju, un tika lūgts noskaidrot, kādi sertifikāti būs nepieciešami, realizējot šo programmu.

Tika panākta vienošanās, ka Ā.Vīganta kungs no Čehijas Republikas vēstniecības Latvijā uzzinās nepieciešamo informāciju par kvalitātes sertifikātu un paziņos to Valsts zivsaimniecības pārvaldei, bet savukārt zivsaimniecības pārvalde pēc šīs informācijas saņemšanas vienas dienas laikā veiks informācijas apkopošanu un izsūtīs Ārlietu ministrijas Centrāleiropas valstu nodaļai.

Līdz šim Ārlietu ministrija nepieciešamo informāciju nav sagatavojusi.

Atļaujiet vērst jūsu uzmanību uz Ārlietu ministrijas speciālistes L.Azarjanas nekorekto rīcību. Pirmo un vienīgo reizi Ārlietu ministrijas Centrāleiropas valstu nodaļa L.Azarjanas personā griezās Zemkopības ministrijā ar faksu š.g. 25.septembrī pl. 16.15, tas ir, pēc minētā jautājuma izskatīšanas Saeimas deputātu grupā.

Atbilde sniegta š.g. 1.oktobrī ar faksu Nr.03/453.

1997.gada 6.oktobrī Zemkopības ministrs A.Rāviņš

Ministrs Uz jaut.nr.275 — dok.nr.3149a

J.Celmiņš Par privātskolu reģistrāciju un licences izsniegšanas kārtību

Atbildot uz jūsu jautājumiem, informējam:

1. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas 1996.gada 21.oktobra rīkojumu nr. 106 “Par licenču izsniegšanas kārtību” un instrukciju “Instrukcija par licenču izsniegšanas kārtību vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un papildizglītības (kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas) mācību iestāžu atvēršanai un darbībai” ir noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz, lai fiziskā persona saņemtu licenci.

Pieteicējam jāiesniedz Administratīvā departamenta lietvedības nodaļā šādi dokumenti vai notariāli apliecinātas kopijas:

1) pieteikums licences saņemšanai,

2) dokuments par nodrošinājumu ar telpām uz laika periodu ne īsāku par 1 gadu (īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesību apliecinošs dokuments),

3) vispārizglītojošas mācību iestādes atvēršanai — skolu valdes izziņa, saskaņota ar izglītības valsts inspektoru, par mācību iestādes darbības iespējamību attiecīgajā administratīvajā teritorijā,

4) profesionālās un papildizglītības mācību iestāžu atvēršanai — rajonu vai republikas pilsētu pašvaldību izziņa, saskaņota ar izglītības valsts inspektoru, par mācību iestādes darbības iespējamību tās administratīvajā teritorijā,

5) mācību iestādes pedagogu saraksts, norādot katra pedagoga izglītību un mācību iestādi, kurā izglītība iegūta, pasniedzamo mācību priekšmetu, klāt pievienojot izglītības dokumentu kopiju. Pedagogiem, kuri nav apguvuši pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošā skolā, jāiesniedz valsts valodas prasmes apliecības kopija ar personas atestāciju atbilstoši valsts valodas prasmes augstākās pakāpes prasībām,

6) mācību iestādes nolikums,

7) mācību iestādes plāns, norādot mācību priekšmetu sadalījumu pa stundām,

8) profesionālās un papildizglītības mācību iestāžu atvēršanai — mācību programma, kas saskaņota ar IZM Profesionālās izglītības centru,

9) vispārējās izglītības mācību iestāžu atvēršanai jāiesniedz apstiprināšanai Izglītības satura un eksaminācijas centrā to mācību priekšmetu izglītības standarti, kuros nav IZM izstrādātu izglītības standartu,

10) vides veselības centra izziņa par telpu piemērotību mācību procesa veikšanai.

Fiziskām personām izsniegtā licence nedod tiesības veikt uzņēmējdarbību līdz brīdim, kad konkrētā fiziskā persona, kurai izsniegta licence, reģistrējusi individuālo uzņēmumu LR Uzņēmumu reģistrā.

2. Ieva Ozoliņa–Ozola nav iesniegusi dokumentus licences saņemšanai 1997./98. mācību gadam, tāpēc no Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības mācību iestādes darbības licencēšanas komisijas atteikuma nav un nevarēja būt.

3. Saskaņā ar instrukciju “Instrukcija par licenču izsniegšanas kārtību vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un papildizglītības (kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas) mācību iestāžu atvēršanai un darbībai” jautājumu par licences piešķiršanu mācību iestādei izskata Vispārējās izglītības mācību iestādes darbības licencēšanas komisija, kuru apstiprinājis izglītības un zinātnes ministrs. Vispārējās izglītības mācību iestādes darbības licencēšanas komisija lēmumu pieņem balsojot. Lēmums var tikt pārsūdzēts likumdošanā noteiktajā kārtībā, respektīvi, tiesā.

4. Privātskolas skolēnu sarakstu Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības mācību iestādes darbības licencēšanas komisija uzrādīt nelūdz.

Jūsu atzinumam, ka “svarīgi, lai Latvijā privātskolas varētu netraucēti darboties”, var tikai piekrist.

1997.gada 1.oktobrī Ar cieņu, — izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.276 — dok.nr.3171a

R.Zīle Par pamatojumu lēmumam apturēt Ministru kabineta

rīkojumu nr.82 “Par tirgus paviljonu Talsos, Ezera ielā 7”

Izskatot 6.Saeimas deputātu V.Kostandas, U.Veldres, E.Grīnberga, J.Kazāka un J.Kušneres 1997.gada 1.oktobra jautājumus Ministru prezidentam G.Krasta k-gam,— uz kāda pamata un uz kādu laika periodu tika apturēta Ministru kabineta 1997.gada 26.februāra rīkojuma nr.82 “Par tirgus paviljonu Talsos, Ezera ielā 7” izpilde, paskaidrojam sekojošo.

Minētā Ministru kabineta rīkojuma izpilde tika apturēta uz laiku līdz atsevišķu juridisko aspektu noskaidrošanai Ministru kabineta 1997.gada 11.marta sēdē (prot. nr.13, 30.paragrāfs). Rīkojuma apturēšana tika izdarīta, ievērojot Latvijas kopdarbības centrālās sabiedrības “Turība” 1997.gada 5.marta vēstuli nr.01-09-75 un ņemot vērā Ministru prezidenta A.Šķēles k-ga 1997.gada 7.marta rezolūciju nr.1083-k.

Ar Valsts kancelejas direktora Ž.Tikmera k-ga 1997.gada 1.oktobra rezolūciju nr.05/1083-k jautājums par dokumenta 1083-k tālāko virzību nodots sagatavot izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē.

1997.gada 15.(16.)oktobrī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.277 — dok.nr.3216

R.Zīle Par Latvijas ārējo parādu

Atbildot uz Saeimas deputātu A.Golubova, M.Bekasova, A.Bartaševiča, O.Deņisova un L.Staša iesniegto 1997.gada 30.septembra jautājumu nr.277, paskaidrojam tālāk minēto.

1. Latvijas ārējais parāds 1997.gada 31.augustā bija 231,36 miljoni latu. To veido aizņēmumi no Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un citiem ārvalstu kreditoriem. Pārskats par Latvijas ārējo parādu ir dots 1.pielikumā.

2. Tā kā dažādiem ārvalstu aizņēmumiem ir atšķirīgi atmaksas grafiki, 2.pielikumā ir parādīts, kā Latvijas kopējā ārēja parāda atmaksa sadalās pa gadiem, tas ir, cik daudz no kopējā ārējā parāda jāatmaksā katrā gadā. Daudzu ārvalstu aizņēmumu izmaksa notiek pakāpeniski, tādēļ ir parādīts līdz šim izmaksātā ārējā parāda atmaksas grafiks, neietverot aizņēmumu summas, ko plāno izmaksāt nākotnē. Jāatzīmē, ka vislielākā atmaksājamā summa ir 2000. gadā sakarā ar to, ka jāatmaksā visi G–24 kredīti un liela daļa Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu. No Latvijas ārvalstu aizņēmumiem visilgākais termiņš ir ASV firmas “Commodity Credit Corporation” aizdevumam — tas jābeidz atmaksāt 2022.gadā.

3. Daļa Latvijas valsts ārējo aizņēmumu ir tālāk aizdota dažādām pašvaldībām un uzņēmējsabiedrībām. Šo pakārtoto aizdevumu atlikums 1997.gada 31.augustā bija 101,4 miljoni latu. Finansu ministrija prognozē, ka paredzētajā termiņā tiks atmaksāti 60,8 miljoni latu pakārtoto aizdevumu. Pakārtoto aizdevumu atmaksāšanas iespēju prognoze sadalījumā pa gadiem ir dota 3.pielikumā. Kā redzams, tiek prognozēts, ka 1998.gadā netiks atmaksāta liela pakārtoto aizdevumu summa. Valsts budžetam tik lieli zaudējumi 1998.gadā vēl neradīsies, jo lielāko daļu šīs summas veido G–24 un Starptautiskā valūtas fonda kredītu pakārtotie aizdevumi. Par to atmaksu Finansu ministrija ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas Banku (valdības finansu aģentu G–24 un Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu sadalē), ka pakārtoto aizdevumu lietotāju saistību nepildīšanas gadījumā Finansu ministrija trūkstošo summu Latvijas Bankai atmaksās vēlāk pēc tāda grafika, pēc kāda aizņēmumi jāatmaksā ārvalstu kreditoriem — laikā līdz 2003.gada 4.decembrim, pārsvarā 2000.gadā.

Paskaidrojam, ka iesniedzam jums informāciju, kas atspoguļo stāvokli 1997. gada 31.augustā, jo informācija uz 1997.gada 30.septembri vēl var tik precizēta.

1997.gada 8.oktobrī Finansu ministrs R.Zīle

Valsts Uz jaut.nr.278 — dok.nr.3237

ministrs Par naudas summu, kas saņemta

V.Jaksons no Krievijas federālā budžeta Krievijas militāro pensionāru

medicīniskās palīdzības atmaksai Latvijā

Atbildot uz 6.Saeimas deputātu 1997.gada 2.oktobra pieprasījumu, Labklājības ministrija paskaidro, ka medicīniskās palīdzības sniegšanas un apmaksas kārtību Krievijas Federācijas militārajiem pensionāriem nosaka:

1) “Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” 10.un 11.pants (1994. gada 30.aprīlī);

2) Latvijas Republikas Labklājības ministrijas un Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas 1995.gada 15.decembra vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību;

3) ikgadējais protokols starp Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā konsulārās daļas sociālā nodrošinājuma nodaļu un Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Valsts slimokasi, kas noslēgts uz 2.punktā minētās vienošanās 6.panta nosacījumu pamata.

Minētie normatīvie dokumenti nosaka, ka Krievijas puse ieskaita naudas līdzekļus, kas ir identiski Latvijas Republikas budžetā veselības aprūpei apstiprinātajam normatīvam, rēķinot uz vienu republikas iedzīvotāju, savukārt Latvijas puse nodrošina Krievijas Federācijas militāriem pensionāriem ārstnieciskās palīdzības saņemšanu uz tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Naudas līdzekļu normatīvs un militāro pensionāru skaits tiek saskaņots katru gadu.

1996.gadā no Krievijas Federācijas saņemti: Ls 954 272,00; atlikums uz 1.01.96. — Ls 160 190,00; kopā: Ls 1 114 462,000;

1996.gadā izlietoti: Ls 832 535,00; t.sk. — pārskaitīti slimokasēm bāzes programmas pakalpojumu apmaksai — Ls 666 824,00; valsts ārstniecības iestāžu veiktā darba apmaksai — Ls 134 741,00; ārstēšanas izdevumu apmaksai Igaunijas un Lietuvas republikā — Ls 11 572,00.

Valsts slimokases darbības nodrošināsanai — Ls 19 398,00; līdzekļu atlikums uz 1.01.97. — Ls 281 927,00.

1997.gadā saskaņā ar protokolu plānoti ieņēmumi Ls 710 600,00; t.sk. — pakalpojumu minimuma apmaksai — Ls 444 571,00; valsts programmas apakšprogrammas apmaksai — Ls 266 029,00.

Uz 1.10.97. ieskaitīti: Ls 518 730,00. Izlietoti: Ls 399 839,00; t.sk. — pārskaitīti slimokasēm pakalpojumu minimuma apmaksai šī gada 9 mēnešos — Ls 390 913,00; ārstēšanās izdevumu apmaksai ārzemēs — Ls 5087,00; Valsts slimokases darbības nodrošināšanai — Ls 3839,00.

Atlikušos naudas līdzekļus plānots: pārskaitīt slimokasēm pakalpojumu minimuma apmaksai šī gada oktobra — decembra mēnešos; valsts programmas “Veselība” apakšprogrammu ietvaros veiktā darba apmaksai; kompensēt izdevumus slimokasēm, kas radušies ar saslimstības pieaugumu (t.sk. militāro pensionāru) šī gada pirmajā pusgadā gripas epidēmijas un augšējo elpošanas ceļu saslimstības rezultātā, u.c. mērķiem saskaņā ar protokolu un atbilstoši naudas līdzekļu izlietošanas kārtībai.

1997.gada 9.oktobrī Veselības valsts ministrs V.Jaksons

Ministrs Uz jaut.nr.279 — dok.nr.3200a

V.Makarovs Par atbildību, kādu mūsu valsts ir uzņēmusies

attiecībā uz seksuāli izmantotajiem bērniem

Atbildot uz deputātu jautājumu nr.279, paskaidrojam, ka, pievienojoties ANO konvencijai “Par bērna tiesībām” 1991.gada 4.septembrī, Latvijas valsts apņēmusies veikt visus nepieciešamos likumdošanas, administratīvos un citus pasākumus, lai īstenotu dzīvē konvencijā atzītās bērna tiesības.

Šajā sakarībā jāatzīmē, ka rehabilitācija ir nepieciešama ne tikai seksuāli izmantotiem, bet arī no cita veida vardarbības cietušiem bērniem. Apzinoties šīs problēmas aktualitāti, Labklājības ministrija, veicot bāriņtiesu un pagasttiesu metodisko vadību, papildus likumā paredzētajiem pienākumiem aizbildnības lietu pārraudzībā, akcentē bāriņtiesu un pagasttiesu kā aizbildnības iestāžu lomu bērna personisko interešu aiztsāvībā. Bāriņtiesas veic gan konkrēto situāciju identificēšanu, gan situācijas novērtēšanu. Lēmums par nepieciešamās palīdzības sniegšanu kā bērniem, tā ģimenēm tiek pieņemts, sadarbojoties veselības aprūpes, izglītības, sociālās palīdzības un tiesībsargājošām iestādēm — saskaņā ar likuma “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 13.panta 1.daļu.

Palīdzības veids un apjoms katrā konkrētā gadījumā ir atšķirīgs. Smagākos gadījumos bērniem iespējams saņemt palīdzību Krīzes un neirožu stāvokļu stacionārā Jūrmalā, Dzintaru prospektā 48, kurš tiek finansēts no valsts budžeta līdzekļiem. 1997.gadā valsts pasūtījums minētajam centram noteikts Ls 199 935 apmērā.

Ne vienmēr ir nepieciešama uzturēšanās stacionārā rehabilitācijas iestādē. Labklājības ministrija uzskata, ka ir svarīgi apmācīt tos cilvēkus (sociālos darbiniekus, pedagogus, bāriņtiesu un pagasttiesu locekļus u.c.), kuri pirmie kontaktējas ar vardarbībā cietušo bērnu, lai viņi prastu sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu un kvalitatīvu palīdzību.

Labklājības ministrijas speciālisti ir izstrādājuši 24 stundu apmācības programmu sociālajiem darbiniekiem darbam ar vardarbībā cietušo bērnu, kā arī noorganizējuši semināru bāriņtiesu un sociālajiem darbiniekiem — “Darbs ar bērnu, kas cietis no vardarbības”. Ir uzsākts darbs pie metodisko ieteikumu sagatavošanas minētajiem speciālistiem šajā jomā.

Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par vardarbībā cietušo bērnu tiesiskās aizsardzības mehānismu un rehabilitācijas iespējām, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments sadarbībā ar ES PHARE projekta grupu veic pētījumu par to bērnu interešu aizstāvību, kuri cietuši no fiziskas vardarbības. Pētījuma rezultātā iegūtie dati ļaus sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu vardarbības upuru rehabilitāciju un viņu interešu aizsardzību.

Uzskatām, ka palīdzības saņemšanas iespējām jābūt maksimāli tuvu cietušā dzīvesvietai un primārais uzdevums ir to pašvaldību speciālistu sagatavošana palīdzības sniegšanai, kuri atrodas līdzās bērnam.

Tā kā vardarbība pret bērnu ir krimināli sodāms nodarījums, tad Labklājības ministrija neveic vardarbībā cietušo bērnu uzskaiti.

1997.gada 9.oktobrī Labklājības ministrs V.Makarovs

Valsts ministrs Uz jaut.nr.280 — dok.nr.3201a

Ē.Zunda, ministri Kā valdība risina jautājumu par budžeta

Dz.Rasnačs un līdzekļu piešķiršanu bijušo leģionāru kapu

V.Makarovs izveidošanai, kopšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai

Bijušo leģionāru kapu izveidošana, kopšana, piemiņas zīmju uzstādīšana ir gan valsts, gan arī pašvaldību pienākums (likuma “Par pašvaldībām” 15.panta 2.punkts un AP 10.12.90.lēmums “Par kapu un kapu pieminekļu aizsardzību”).

To ievērojot, valdība un likumdevējs iespēju robežās ir centušies šos jautājumus sakārtot, pieņemot tādus normatīvos aktus, kuru normas attiecināmas uz lielāko daļu bijušo leģionāru, jo viņi vienlaicīgi ir arī politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieki (skat. pielikumā Tieslietu ministrijas 08.10.97. vēstuli nr.1-5.6.10/7). Paveikto apliecina Labklājības ministrijas sagatavotā atbilde uz deputātu jautājumu (skat. pielikumā 09.10.97. vēstuli nr.1/16-2750).

Bez tam spēkā esošie tiesību akti satur normas, kuras vienlīdz ar valsts un pašvaldību institūcijām dod iespēju apbedījuma vietas uzturēt un labiekārtot arī ārvalstu pilsoņiem un sabiedriskajām organizācijām.

Tomēr, ievērojot sasniegto stāvokli, kādā pēdējo gadu laikā ir pieņemts valsts budžets, it īpaši bezdeficīta budžets, kā arī to, ka neviena no frakcijām līdz šim nav akcentējusi nepieciešamību iedalīt budžetā līdzekļus leģionāru piemiņas vietu sakopšanai, valsts budžetā speciāli līdzekļi bijušo leģionāru kapu izveidošanai, kopšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai nav iedalīti. Valdība pagaidām nav plānojusi pieminekļu uzstādīšanu Rīgā un lielākajās leģionāru kauju vietās.

Ar cieņu, — pašvaldību lietu valsts ministrs Ē.Zunda

1997.gada 10.(16.) oktobrī

Atbildot uz deputātu jautājuma nr.280 trešā punkta pirmo daļu, informēju, ka šobrīd spēkā ir šādi normatīvie akti, kuru normas statusa piešķiršanas jautājumos attiecināmas arī uz to lielāko daļu bijušo leģionāru, kuri vienlaicīgi ir arī politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieki: likums “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, noteikumi par politiski represēto personu uzskaiti, politiski represēto personu apliecību izsniegšanu un minēto apliecību uzskaiti; noteikumi par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku uzskaiti un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecības un krūšu nozīmes izsniegšanu un uzskaiti.

Kā arī daru zināmu, ka spēkā ir vairāki normatīvie akti, kuros paredzētas dažādas priekšrocības un atvieglojumi minētajām sociāli aizsargājamo personu grupām.

Tieslietu ministrija atzīst, ka, uzlabojoties valsts finansiālajām iespējām, būtu jānostiprina un jāpaplašina minēto sociāli aizsargājamo personu tiesības.

1997.gada 8.oktobrī Ar cieņu, — tieslietu ministrs Dz.Rasnačs

Izpildot Ministru prezidenta rezolūciju, Labklājības ministrija, iepazinusies ar frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumu nr.280, savas kompetences ietvaros paskaidro:

Latvijas Republikas 1995.gada 26.aprīļa likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 9.pants nosaka, ka saskaņā ar likumdošanas aktiem politiski represētajām personām tiek garantēti atvieglojumi pensijas piešķiršanā, kā arī bezmaksas medicīniskā aprūpe un atvieglojumi pensijas piešķiršanā, kā arī bezmaksas medicīniskā aprūpe un atvieglojumi sabiedriskā transportra pakalpojumu izmantošanā, nodokļu un nodevu maksāšanā. Saskaņā ar 1996.gada 25.aprīļa likumu “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir visas tās pašas tiesības, kas likumos vai citos normatīvos aktos paredzētas politiski represētām personām.

Valdība risina jautājumu par palīdzību bijušajiem leģionāriem, ja persona atbilst likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” vai likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” prasībām. Ņemot vērā, ka praktiski visi bijušie leģionāri kā Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1960.gada 31.decembrim piedalījās bruņotā un pagrīdes pretošanās cīņā pret okupācijas režīmu militārajiem formējumiem un šo režīmu administrāciju, atzīstami par nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Labklājības ministrija neuzskata par lietderīgu piešķirt viņiem atsevišķu statusu.

Viņiem ir tiesības izmantot spēkā esošajos tiesību aktos vai Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā paredzētos atvieglojumus un atlaides:

1. Politiski represētām personām ir tiesības uz 100% atlaidi ārstniecības līdzekļu, kas nepieciešami hronisku slimību ārstēšanai, iegādē atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 18.marta noteikumiem nr.102 “Noteikumi par atvieglojumiem ārstniecības līdzekļu iegādē pacientu ambulatorai ārstniecībai 1997.gadā”.

2. Atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumiem nr.485 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” politiski represētās personas atbrīvotas no pacienta līdzdalības maksājuma.

3. Saskaņā ar Labklājības ministrijas 1996.gada 9.decembra instrukciju “Par sociālās un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu” visiem pensionāriem un invalīdiem, tai skaitā politiski represētām personām, kas nesaņem citus ienākumus, izņemot valsts sociālos pabalstus vai valsts pensijas, vai kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noteikta atbilstība trūcīgas personas statusam, ir tiesības reizi divos gados pēc ārsta nosūtījuma saņemt sanatorijas vai citas rehabilitācijas institūcijas uzturzīmi.

Ar Labklājības ministrijas 1997.gada 19.marta rīkojumu nr.115 pašvaldību sociālās palīdzības dienestiem uzdots nodrošināt 30% no iedalītā sociālā pakalpojuma kopējā apjoma (t.s. sanatoriju uzturzīmju) piešķiršanu politiski represētajām personām.

4. Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 8.aprīļa noteikumiem nr.138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem invalīdiem, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem” personai, kurai noteikts politiski represētās personas statuss, ir tiesības uz nodokļu papildu atvieglojumiem šādā apmērā:

— 300 latu gadā — ja minētajai personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” ir piešķirta pensija;

— 552 lati gadā — ja minētai personai saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” nav piešķirta pensija.

5. Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 25.jūnija noteikumiem nr.222 “Grozījumi Ministru kabineta 1994.gada 5.aprīļa noteikumos nr.90 “Par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā”” politiski represētām personām ir tiesības braukt bez maksas piepilsētas vilcienos un ar 50% atlaidi no braukšanas maksas tālsatiksmes autobusos un vietējos vilcienos.

Papildus paskaidrojam, ka sociālā palīdzība Latvijas iedzīvotājiem tiek sniegta, izvērtējot katras personas vajadzības un materiālo stāvokli. Pilnībā izprotot bijušo leģionāru problēmas, uzskatām, ka tās nevar vērtēt un risināt izolēti no citu valsts iedzīvotāju ekonomiskām problēmām un konkrētas situācijas. Tāpēc nevar noteikt īpašas sociālās garantijas atsevišķai iedzīvotāju grupai. Nepieciešamības gadījumā bijušais leģionārs, kā jebkura cita maznodrošināta persona, var griezties sociālās palīdzības dienestā pēc dzīvesvietas ar lūgumu izskatīt jautājumu par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsta un dzīvokļa pabalsta piešķiršanas iespējām.

Bijušajiem leģionāriem saskaņā ar Vācijā spēkā esošajiem tiesību aktiem tiek piešķirtas pensijas.

Lai sniegtu palīdzību Latvijā dzīvojošiem bijušajiem vācu armijas karavīriem, kuri kara laikā, pildot dienestu, ir guvuši kaitējumu veselībai, kā arī viņu piederīgajiem, starp Rāvensburgas sociālās apgādes iestādi, kura atrodas Vācijā, un Labklājības ministriju ir noslēgta “Vienošanās starp Rāvensburgas sociālās apgādes iestādi un Latvijas Republikas Labklājības ministriju par savstarpējo atbalstu sociālā kaitējuma atlīdzības jautājumos”, kas ir stājusies spēkā 1997. gada 1.martā. Vienošanās izpildes kārtību nosaka protokols, kuru 1997.gada 19.martā ir parakstījuši Rāvensburgas sociālās apgādes iestādes un Valsts sociālā apdrošināšanas fonda atbildīgi darbinieki.

Saskaņā ar minēto protokolu Valsts sociālās apdrošināšanas fonda Starptautisko pakalpojumu daļa sniedz palīdzību dokumentu sagatavošanā nosūtīšanai uz Rāvensburgas sociālās apgādes iestādi, kā arī daļas darbinieki konsultē personas par iespējām saņemt kaitējuma atlīdzību no Vācijas.

1997.gada 9.oktobrī Ar cieņu, — labklājības ministrs V.Makarovs

Ministrs Uz jaut.nr.281 — dok.nr.3214a

J.Celmiņš Par bērnu skaitu Latvijā, kuri neapmeklē skolu,

un valdības pasākumiem šīs problēmas risinājumā

Atbildot uz jūsu 1997.gada 8.oktobra vēstuli nr.4143, LR Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka 1997.gadā Izglītības un zinātnes ministrija ir uzsākusi precizētu skolēnu skaita datu bāzes veidošanu. Līdz šim dati tika apkopoti, vadoties tikai no LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta (PID) datu bāzes. Problēmas būtība ir tā, ka vecāku un bērnu dzīvesvietas maiņu rezultātā PID dati nav precīzi, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija 1997.gadā ir izstrādājusi sadarbības algoritmu ar PID, lai iegūtie rezultāti tiešām atspoguļotu reālo stā-vokli Latvijā. Šis darbs tiks sakārtots (elektroniski informatizējot) 1998.gadā.

Uz jūsu pieprasījumu varam sniegt šādu informāciju:

1. Pēc LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijā ir šāds bērnu skaits:

6 gadi 32 465 12 gadi 37 459

7 gadi 34 936 13 gadi 37 715

8 gadi 35 754 14 gadi 38 058

9 gadi 37 530 15 gadi 35 464

10 gadi 38 504 16 gadi 34 171

11 gadi 38 618

2. LR Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir informācija par skolēnu skaitu, kuri 1997./98.mācību gadā uzsāka mācības valsts un pašvaldību vispārizglītojošajās dienas un vakara skolās. Pavisam šajās skolās mācās 357 320 skolēnu.

Šo skolu skolēnu skaits sadalījumā pa gadiem:

6 gadi 1359* 12 gadi 36 136

7 gadi 29 546 13 gadi 36 297

8 gadi 34 122 14 gadi 36 355

9 gadi 36 220 15 gadi 27 016

10 gadi 37 085 16 gadi 19 836

11 gadi 37 423 17 un vecāki 25 925

....................................

* Pēc Izglītības likuma ir noteikts, ka pamatizglītību uzsāk bērns, kuram kalendārā gadā aprit septiņi gadi, sakarā ar to skolās sešgadīgo bērnu skaits ir tik mazs.

3. Saskaņā ar LR Izglītības likuma pilsētu un pagastu pašvaldības atbild par izglītības likumdošanas aktu pildīšanu savā administratīvajā teritorijā un veic skolas vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti un nodrošina viņus ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs vispārējās izglītības iegūšanai.

Lai realizētu valsts garantētas bērnu tiesības uz izglītību un nodrošinātu skolas vecuma bērnu uzskaiti, Izglītības un zinātnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centrs organizēja no š.g. 20.augusta līdz 20.septembrim akciju “Tevi gaida skola”. Š.g. 30.septembrī akcijas “Tevi gaida skola” rezultātus iesniedza 466 pašvaldības, 7 republikas pilsētas un 14 rajoni Izglītības un zinātnes ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības centrā.

Akcijas rezultātā apkopotā informācija atspoguļo esošo situāciju pašvaldībā, kā arī parāda pašvaldības iespējas un pieredzi bērnu tiesību nodrošināšanā.

Izglītības un zinātnes ministrija, lai veicinātu skolas vecuma bērnu uzskaiti, ir nodrošinājusi visas rajonu un pilsētu skolu valdes ar vienotu datorprogrammu bērnu uzskaitei, līdz ar to ir iesākts darbs bērnu uzskaitei. Šāda skolas vecuma bērnu uzskaite par katru bērnu (ar personas kodu) ir nepieciešama, lai varētu salīdzināt Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošos datus ar IeM Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem gan rajona (pilsētas), gan pagasta līmenī, gan valsts līmenī.

1997.gada 15.oktobrī Izglītības un zinātnes ministrs J.Celmiņš

Ministrs Uz jaut.nr.282 — dok.nr.3215a

Z.Čevers Kādi līdzekļi ir ieplānoti nākamā gada budžetā

cietumnieku labklājības uzlabošanai

Sakarā ar jūsu 08.10.1997. pieprasījumu daru zināmu sekojošo.

1. 1991.–1992.g., esot iekšlietu ministra amatā, apmeklēju visus Latvijas cietumus.

2. Stājoties iekšlietu ministra amatā š.g. augustā, saskaņā ar grafiku apmeklēšu visas iekšlietu ministrijas struktūrvienības, lai uz vietas iepazītos ar stāvokli tajās. Grafikā paredzēti arī Latvijas cietumu apmeklējumi.

3. Saskaņā ar aprēķiniem Latvijas cietumu sistēmas normālai darbībai 1998. gadā nepieciešami 21,6 milj. latu. Taču budžeta projektā ir paredzēts piešķirt tikai 15 milj. latu, kas ir 65% no nepieciešamā. Atbilstoši tam Iekšlietu ministrija ir spiesta samazināt arī ieslodzīto labklājības uzlabošanai paredzētos līdzekļus. Piemēram, ieslodzīto nodrošināšanai ar uzturu 1998.gadā būtu nepieciešami 2,89 milj. latu, bet šim mērķim ir paredzēti 1,94 milj. latu; lai ieslodzītos nodrošinātu ar medikamentiem vajadzētu 150,6 tūkst. latu, bet paredzēti tikai 99,4 tūkst. latu utt.

Šajā gadā plānotā jaunā cietuma korpusa celtniecība Šķirotavas cietumā, kas kardināli uzlabotu turēšanas apstākļus 1000 ieslodzītajiem, arī nav uzsākta, jo Ministru kabinets pārdalīja investīciju programmas līdzekļus.

Lai uzlabotu ieslodzīto sadzīves apstākļus, kopš 1994.gada norit valsts cietumu rekonstrukcija, taču līdzekļu piešķiršana gadu no gada atpaliek no nepieciešamās. Piemēram, 1998.gadā būtu nepieciešami 3,43 milj. latu, bet budžeta projektā paredzēti tikai 2,08 milj.

1997.gada 10.oktobrī Iekšlietu ministrs Z.Čevers

Valsts Uz jaut.nr.283 — dok.nr.3221a

ministre Par vietējo uzņēmumu interešu ievērošanu

A.Poča Pāternieku muitas posteņa izbūvē

Latvijas muitas robežkontroles punktu (RKP) būvprogramma ar PHARE fonda izmantošanu tiek realizēta Latvijas valdības un Eiropas Kopienas komisijas (EKK) vienošanās ietvaros kā neatmaksājama finansiāla palīdzība atbilstoši PHARE robežšķērsošanas modernizācijas programmās iedalītajiem līdzekļiem. Līdz ar to noteikta EKK procedūru izmantošana ( Manuel for contract and procurement rulls ) PHARE fonda finansētajos projektos.

Saprašanās memorandi starp Latvijas valdību, kuru pārstāv Finansu ministrija, un EKK (PHARE Reģionālās transporta programmas ietvaros) nosaka robežšķērsošanas modernizācijas vispārējos principus, būvuzņēmēju atbilstību, darbu finansēšanu, konkursa procedūru un novērtēšanu, līguma slēgšanu, darbu vadību un pieņemšanu.

Piedāvājuma sastāvs, norādījumi konkursa dalībniekiem un piedāvājuma novērtēšanas kritēriji noteikti Pāternieku robežkontroles punkta būvniecības piedāvājuma dokumentācijas I. A sējumā.

EKK procedūrās neparedzētu kritēriju piemērošana piedāvājuma izvērtēšanā nozīmētu objektivitātes deklarācijas principu pārkāpšanu ar sekojošu konkursa rezultātu anulēšanu no EKK puses. Konkrētajā gadījumā tas nozīmē 1,35 milj. ekiju neatmaksājamas finansiālās palīdzības Pāternieku RKP būvniecībai anulēšanu.

Konkursa vērtēšanas materiāli nosūtīti uz Briseli PHARE fonda programmas vadībai izskatīšanai.

Prognozējamā konkursa uzvarētāja būvfirma paziņojusi, ka Pāternieku RKP būvniecībā izmantos aptuveni 60% vietējā darbaspēka. EKK procedūra obligātu vietējā darbaspēka piesaistījumu neparedz.

1997.gada 14.oktobrī Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča

Ministrs Uz jaut.nr.284 — dok.nr.3222a

V.Makarovs Par 1997.gadā pirmajos 8 mēnešos

no jauna piešķirto pensiju apjomu

Labklājības ministrija, iepazinusies ar frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumu nr.284 pensiju nodrošināšanas jomā, informē:

Jaunā pensiju sistēma funkcionē kā noteiktu iemaksu sistēma — iemaksas vecuma pensijām noteiktas 20% apmērā no iemaksu algas. Līdz ar to pensijas apmērs ir tieši atkarīgs no šādiem faktoriem: a) personiskā ienākuma, no kura tiek veiktas iemaksas, b) apdrošināšanas stāža, c) pensionēšanās vecuma.

Šie faktori savstarpējā mijiedarbībā gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu ietekmē dažādiem indivīdiem veido dažādu vecuma nodrošinājuma līmeni, atkarīgu no personiskā ieguldījuma paaudžu solidaritātes pensiju shēmā.

Jaunais likums “Par valsts pensijām” paredz vecuma paaugstinājumu. Līdz ar to vidējam apdrošināšanas stāžam jaunajiem pensionāriem faktiski jābūt ne mazākam kā pensionāriem pēc iepriekšējās likumdošanas (vidēji — 35 gadi). Jaunā pensiju shēma veidota pēc šāda principa: iemaksu periods pensiju shēmā pie vidējā apdrošināšanas stāža ir aptuveni divas reizes ilgāks nekā pensijas izmaksas periods. Līdz ar to, veicot iemaksas vecuma pensijai 20% apmērā no iemaksu algas, iespējams vecumā saņemt pensiju ne mazāku kā 40% apmērā no iemaksu algas. Personām ar mazāku apdrošināšanas stāžu ienākuma atvieglojuma līmenis būs attiecīgi mazāks, bet ar lielāku apdrošināšanas stāžu — lielāks.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda dati liecina, ka faktiski apdrošināšanas stāžs jaunajiem pensionāriem tomēr ir neliels. Tā pensionāriem, kam pensija piešķirta 1997.gada pirmajā pusgadā, vidējais apdrošināšanas stāžs bija 29 gadi (sievietēm — 31, vīriešiem — 28 gadi), vidējā apdrošināšanas iemaksu alga sievietēm bija Ls 76,92, vīriešiem Ls 62,02. Līdz ar to garantētā pensija tika piešķirta 39% no pensionāriem.

Lai pie šādiem rādītājiem nodrošinātu pensiju MK noteiktā krīzes iztikas minimuma apmērā (Ls 38,23), nepieciešams vai nu paaugstināt iemaksu likmi, vai veikt iemaksāto naudas līdzekļu pārdali, samazinot pensiju tiem pensionāriem, kuriem bijis lielāks apdrošināšanas stāžs un kuri vairāk ieguldījuši paaudžu solidaritātes shēmā. Jāatzīmē, ka apdrošinātā persona, kuras iemaksu alga ir Ls 1000, ik mēnesi paaudžu solidaritātes shēmā iemaksā tikpat daudz, cik 26 apdrošinātās personas, kuras saņem minimālo algu, kas ir būtisks atbalsts augstas pensiju sistēmas noslodzes apstākļos, bet iemaksu pārdale, veidojot neadekvātu attiecību starp veiktajām iemaksām un vecuma nodrošinājuma līmeni, neveicina iesaistīšanos pensiju shēmā, precīzu ieņēmumu deklarēšanu un pensijas vecuma paaugstināšanos, līdz ar to neveicina pensiju sistēmas noslodzes samazināšanos.

Faktiskais zemais apdrošināšanas stāžs personām, kurām pensija piešķirta 1997.gadā, var būt izskaidrojams ar augstu bezdarba līmeni valstī, bet bezdarba problēma nav atrisināma ar likumu “Par valsts pensijām” vien.

Valdība sociālās apdrošināšanas budžeta iespēju robežās jau ir veikusi pasākumus pensionāru stāvokļa uzlabošanā — šogad un nākošajā gadā, aprēķinot pensiju sociāli apdrošinātajām personām, kurām apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par 30 gadiem, bet attiecīgā perioda vidējā apdrošināšanas iemaksu alga ir mazāka par attiecīgo vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī, pensijas sākuma kapitāla noteikšanai ņemama vērā 1996.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī (Ls 92,41), bet pensijas aprēķināšanai 1998.gadā — 1997.gada vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī. Līdzīgi atvieglojumi ir arī personām, kuras bijušas atzītas par bezdarbniekiem, kas ir nozīmīgs solis pirmspensijas vecuma iedzīvotāju bezdarba problēmu risināšanā. Likums “Par valsts pensijām” nosaka, ka, pensionējoties minētajā likumā noteiktajā vecumā vai vēlāk, vecuma pensija nedrīkst būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta lielumu, kas šobrīd ir Ls 25. Sievietēm, pensionējoties priekšlaicīgi, minimālais pensijas apmērs, līdz viņa sasniedz savu pensionēšanās vecumu, nevar būt mazāks par 80 procentiem no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta lieluma. Nākošajā gadā ir plānota valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšana, līdz ar to tiks paaugstinātas arī pensijas. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts invalīdiem kopš bērnības jau paaugstināts no š.g. 1.oktobra un noteikts Ls 30 apmērā. Atbilstoši normām, kuras noteiktas likumā “Par valsts pensijām”, sākot ar 1998.gadu, piešķirot (pārrēķinot) vecuma pensiju, tiks veikta pensijas kapitāla indeksācija, t.i., pensijas kapitāls par visu iemaksu periodu tiks aktualizēts atkarībā no iemaksu algas fonda izmaiņām valstī attiecīgajos gados. Pensiju kapitāla indeksācijas rezultātā piešķirot (pārrēķinot) vecuma pensiju, tās apmērs palielināsies.

Vēršam uzmanību uz to, ka, paredzot jebkurus atvieglojumus un garantijas, kas nodrošina pensijas apmēru virs faktisko iemaksu līmeņa, tiek sadārdzināta pensiju shēma. Pašreiz sociālās apdrošināšanas budžetā plānoto izdevumu vecuma pensijām segšanai nepieciešami ieņēmumi 27% apmērā no darba samaksas fonda. 20% no iemaksu algas nepieciešami no iemaksām atkarīgu pensiju nodrošināšanai, bet pārējā daļa nepieciešama, lai segtu izdevumus, saistītus gan ar pensiju izmaksu pensionāriem, kuriem pensija piešķirta pēc iepriekšējās likumdošanas (iepriekšējā shēma izmaksāja vairāk), gan ar dažādu garantiju finansēšanu (garantētās pensijas, papildus noteiktie atvieglojumi atsevišķām apdrošināto personu kategorijām — bezdarbniekiem, sievietēm, kuras pensionējas priekšlaicīgi, personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem un kuru individuālā iemaksu alga ir zemāka par vidējo valstī u.c.).

Pielikumā: Informācija par 1997.gada janvārī — augustā piešķirto pensiju skaitu un apmēriem.

1997.gada 15.(16.) oktobrī Labklājības ministrs V.Makarovs

1997.gada janvārī — augustā piešķirto pensiju skaits un apmēri

janvāris februāris marts aprīlis maijs jūnijs jūlijs augusts

Piešķirto pensiju skaits 1207 2005 3939 3958 2897 2306 2549 2160

no tām:

vecuma pensijas 839 961 3022 3119 2126 1654 1868 1569

Piešķirto pensiju vidējais

apmērs (Ls) 48,45 42,54 42,46 38,16 45,30 42,00 39,69 41,61

no tām:

vecuma pensijas vidē-

jais apmērs (Ls) 54,87 47,57 44,02 39,00 48,81 44,01 41,14 43,20

Vidējais darba

stāžs (gadi) 31 31 26 25 27 28 28 29

Piešķirto pensiju skaits

ar vid. pensijas apmēru

25 lati un mazāk 440 579 1997 2199 1214 985 1087 864

Ministrs Uz jaut.nr.285 — dok.nr.3232a

V.Krištopans Par 1998. gadā paredzētajiem līdzekļiem

vienam un tam pašam mērķim — valsts nozīmes

datu pārraides izveidei vairākiem uzņēmumiem

Valsts nozīmes datu pārraides tīkla (turpmāk tekstā “VNDPT”), kuru izveidot ir uzticēts bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Valsts informācijas tīkla aģentūra” (turpmāk tekstā “BO VAS “VITA””), izveide ir nepieciešama, lai realizētu svarīgus informatizācijas projektus (piem., Valsts ieņēmu-mu dienesta informatizācijas projekts, Baltijas valdību datu pārraides tīkla projekts u.c.), kuri nodrošina valsts politikas īstenošanu informātikā.

VNDPT izbūvei 1998.gadā valsts investīciju programmas ietvaros tika pieprasīti 5,74 milj. latu, kas nodrošinātu visu rajonu centru pieslēgšanu VNDP tīklam un atbilst konceptuālai nostādnei, ka VNDPT izbūve tiek veikta ar valsts dotāciju palīdzību. Sakarā ar līdzekļu trūkumu nepieciešamā summa tika sadalīta šādi:

1. 1,22 milj. latu tika piešķirti kā valsts dotācija;

2. 4,52 milj. latu tika piešķirti kā valsts garantēts aizdevums.

1997. gada 15. oktobrī Satiksmes ministrs V.Krištopans

Realizējot VNDP tīkla projektu, ir apgūts 1 milj. latu. 1998. gadā ir plānots VNDP tīkla izveidošanai Valsts investīciju programmas ietvaros Ls 5,74 milj., tai skaitā: Ls 3 930 286 — aparatūras iegādei un pieslēgumu punktu ierīkošanai, Ls 1 809 714 — transporta tīkla (sakaru kanālu) izveidei — izbūvēšanai.

Sākotnēji augstākminētā summa VNDP tīkla izveidei tika pieprasīta investīcijām no budžeta līdzekļiem, bet valsts finansu līdzekļu sadales procesā sakarā ar līdzekļu trūkumu 1,22 milj. latu tika piešķirti kā valsts dotācija un 4,52 milj. latu kā valsts garantēts aizdevums.

Šīs summas ir apstiprinājis Ministru kabinets. Aģentūra cer, ka šīs investīcijas apstiprinās arī Saeima.

Ar cieņu, — VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra”

1997. gada 14. oktobrī ģenerāldirektors J.Dumpis

Ministrs Uz jaut.nr.285 — dok.nr.3232b

R.Zīle Par 1998. gadā paredzētajiem līdzekļiem

vienam un tam pašam mērķim — valsts nozīmes

datu pārraides izveidei vairākiem uzņēmumiem

Ministru prezidenta uzdevumā satiksmes un finansu ministriem bija jāsaskaņo kopēja atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu nr.285. Finansu ministrija ir izskatījusi Satiksmes ministrijas sagatavoto atbildi par valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveides projekta finansēšanu, uzskata to par nepilnīgu un nevar piekrist šādai redakcijai.

Satiksmes ministrijas vēstulē nr.01-13.2/36 nav sniegta atbilde uz abiem deputātu grupas jautājumiem par valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveides projekta finansēšanu.

Finansu ministrija savas kompetences ietvaros ir sagatavojusi atbildes uz abiem deputātu frakcijas “Latvijai” uzdotajiem jautājumiem.

Uz 1. jautājumu

Valsts investīciju programmā 1998. gadam ir iekļauts projekts “Valsts nozīmes datu pārraides tīkla izveide” — 5,74 milj. latu ar budžeta finansējumu Satiksmes ministrijas budžeta programmas “Sakari” apakšprogrammai “Valsts informācijas tīkla aģentūra” — 1,22 milj. latu un valdības aizdevumu valsts akciju sabiedrībai “VITA” — 4,52 milj. latu. Projekta pieteikums izstrādāts, paredzot tā iekšējo atmaksāšanos, tādēļ aizdevuma piešķiršanu uzskatām par pamatotu.

Uz 2. jautājumu

Budžeta pielikuma veidlapa nr.8 atspoguļo kustamā un nekustamā īpašuma iegādes (grāmatvedības uzskaites kodi 4100–4600). Valsts investīciju programmas pasākumu grāmatvedības uzskaites kods ir 7000 un šinī veidlapā izdevumi investīcijām netiek uzskaitīti.

Sīkāka informācija par investīciju projekta detaļām pagaidām ir Satiksmes ministrijas rīcībā, jo pastāvošā kārtība ir šāda: valsts investīciju projektu realizētāji — konkursu uzvarētāji gatavo izmaksu tāmi, saskaņo to ar darbu pasūtītāju un pēc tam iesniedz Finansu ministrijā. Ministrijas un centrālās valsts iestādes ir tiesīgas rīkot konkursus tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas.

1997. gada 17.(20.) oktobrī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.286 — dok.nr.3233a

V.Krištopans Kāpēc 1,5 miljoni latu PB un KF kreditētajam

“Latvijas autoceļu projektam” tiek ņemti no valsts

pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem?

Pašreizējais finansējums, kas tiek lietots valsts autoceļu tīkla uzturēšanai un atjaunošanai, neapmierina transportlīdzekļu lietotāju prasības pēc labiem ceļiem. Neskatoties uz pastāvīgi pieaugošo Valsts autoceļu fonda vietējo līdzekļu apjomu un Latvijas valdības ņemtajiem kredītiem šīm vajadzībām, iepriekšējos gados nepadarīto darbu apjoms sastāda 250 milj.latu. Latvijas valsts tautsaimniecība šobrīd vēl nav pietiekoši spēcīga, lai atbilstoši ceļu tīkla uzturēšanas un atjaunošanas prasībām ģenerētu līdzvērtīgu līdzekļu daudzumu. Šī iemesla dēļ esam spiesti ņemt kredītus, lai realizētu autoceļu atjaunošanas programmu, tai skaitā arī kredītprojektu “Latvijas autoceļi”.

Saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem projektu realizācijai Latvijas pusei jāiegulda arī vietējie līdzekļi. Šobrīd saskatām divus reālus vietējo līdzekļu avotus šādu kredītprojektu realizācijai: valsts budžeta investīcijas, valsts speciālā budžeta — Valsts autoceļu fonda līdzfinansējums. Valsts budžeta investīcijas kredītprojektu līdzfinansēšanai tiek piešķirtas atbilstoši Valsts investīciju programmai, kuras vadību veic Ekonomikas ministrija. Saskaņā ar šo programmu jau 1997.gadā valsts budžetā ir paredzēti 1,5 milj. latu kredītprojekta “Latvijas autoceļi” līdzfinansējumam.

Šāds finansējums paredzēts arī turpmākajos gados, kuros minētais projekts tiks realizēts. Nepiešķirot valsts investīciju līdzekļus projektu realizēšanai, ievērojami ciestu Latvijas valsts prestižs starptautiskās finansu sabiedrības acīs, tiktu apgrūtināta turpmāka kredītu līdzekļu saņemšana valsts autoceļu tīkla uzlabošanai, bet galvenais — ciestu Latvijas tautsaimniecība, kas nesaņemtu mūsdienu transporta prasībām atbilstošu ceļu tīklu.

Satiksmes ministrija paredz līdzfinansējumam lietot arī speciālā budžeta — Valsts autoceļu fonda līdzekļus. Tā, piemēram, jau 1997.gadā šo līdzekļu apjoms paredzēts 1,8 milj. latu un arī 1998.gadā Pasaules bankas un Kuveitas fonda kredītprojektam paredzēts 4,8 milj.latu speciālā budžeta līdzfinansējums. Nesaņemot valsts budžeta investīcijas, Satiksmes ministrija būtu spiesta palielināt Valsts autoceļu fonda līdzfinansējuma daļu, ievērojami samazinot ceļu uzturēšanai paredzēto līdzekļu daudzumu, kā rezultātā samazinātos uz ceļiem veicamo darbu apjoms un pasliktinātos ceļu stāvoklis.

Bez tam jau 1997.gadā kredītu atmaksāšanas vajadzībām no Valsts autoceļu fonda paredzēts 1,0 milj.latu un arī turpmāk tiks paredzēts atbilstoši kredītlīguma nosacījumiem.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ uzskatām, ka valsts pamatbudžeta investīcijas 1,5 milj.latu apmērā ir būtiski nepieciešamas valsts autoceļu finansēšanai. To nepiešķiršana faktiski novestu pie autoceļu uzturēšanas būtiskas pasliktināšanās.

1997.gada 15.oktobrī Ar cieņu, — satiksmes ministrs V.Krištopans

Ministrs Uz jaut.nr.286 — dok.nr.3233b

R.Zīle Kāpēc 1,5 miljoni latu PB un KF kreditētajam

“Latvijas” autoceļu projektam tiek ņemti no valsts

pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem?

Ministru prezidenta uzdevumā satiksmes un finansu ministriem bija jāsaskaņo kopēja atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu nr.286. Finansu ministrija ir izskatījusi Satiksmes ministrijas sagatavoto atbildi par Latvijas autoceļu projekta finansēšanu un iebilst pret to.

Satiksmes ministrijas vēstulē nr.01–13.2/37 minētie skaitļi neatbilst Ministru kabinetā apstiprinātajam valsts budžeta projektam — minētajam investīciju projektam 1998.gadā nav paredzēts speciālā budžeta finansējums.

Pielikumā: Finansu ministrijas atbilde nr.2–1–01/584, kas iesniegta Ministru kabinetā un Satiksmes ministrijā 15.10.1997. kopīgas valdības atbildes sagatavošanai.

Par Latvijas autoceļu projekta finansēšanu 1998.gadā

Valsts investīciju programmā 1998.gadam ir iekļauts Satiksmes ministrijas projekts “Pasaules bankas un Kuveitas fonda kreditētais Latvijas autoceļu projekts”. Izskatot Satiksmes ministrijas iesniegto budžeta projektu 1998.gadam, arī Finansu ministrijas priekšlikums bija projekta valsts daļai kā finansējuma avotu izmantot Satiksmes ministrijas speciālo budžetu — Valsts ceļu fondu.

Satiksmes ministrijas speciālisti paskaidroja, ka Valsts ceļu fonda līdzekļi ir plānoti izmantot ceļu uzturēšanai, ikgadējiem remontiem un tehnikas iegādei, atbilstīgi ieņēmumiem Valsts ceļu fondā, bet valsts investīciju projekts ir secīgu pasākumu kopa ar noteiktu realizācijas grafiku, organizatorisko struktūru un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojumu.

Ministru kabinets uzskatīja par pamatotām Satiksmes ministrijas iebildes un akceptēja.

1997.gada 17.(20.) oktobrī Finansu ministrs R.Zīle

Ministrs Uz jaut.nr.287 — dok.nr.3234a

R.Zīle Kādiem valsts uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)

vai uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)

ar valsts kapitāla daļu 1997.gadā ir sniegtas atļaujas

sponsorēšanai un par kādām summām?

Finansu ministrija izskatīja jūsu vēstuli un informē par 1997.gadā valsts uzņēmumiem, statūtsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām ar valsts kapitāla daļu sniegtajām atļaujām dāvinājuma (ziedojuma) veikšanai.

Valsts uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kurās valsts daļa pamatkapitālā pārsniedz 50 procentus, pēc stāvokļa uz š.g. 14.oktobri izsniegtas atļaujas ziedojumu veikšanai Ls 2,6 milj. apmērā. Valsts uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību — ziedotāju, ziedojumu saņēmēju, ziedojuma summu un ziedojumu izlietojuma mērķu atšifrējums atspoguļots pielikumā.

Privatizējamais valsts uzņēmums “Ventspils nafta” Latvijas Olimpiskai komitejai sporta attīstības visu programmu realizācijas nodrošināšanai ziedoja 4,0 milj. ASV dorālu, bet no tiem olimpiskajai basketbola programmai paredzēti 175 tūkst. ASV dolāru.

Likums “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” nosaka, ka dāvinājuma (ziedojuma) darījuma veikšanai finansu ministrs izsniedz atļaujas, ja:

— dāvinājumu vēlas piešķirt valsts uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50 procentus, un ja atsevišķa dāvinājuma summa pārsniedz 500 latus,

— finansiālais atbalsts tiek sniegts sporta vai veselības aizsardzības, sociālās palīdzības veicināšanai, kā arī kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības pasākumiem,

— attiecīgais uzņēmums, statūtsabiedrība vai uzņēmējsabiedrība ir samaksājusi nodokļu maksājumus, izpildījusi saistības pret saviem darbiniekiem un tiesvedībā nav prasības par parāda piedziņu.

Saskaņā ar minēto likumu izstrādāta un ar finansu ministra 1997.gada 17. jūlija rīkojumu nr.498 apstiprināta “Kārtība, kādā tiek piešķirta atļauja dāvinājumu (ziedojumu), ieķīlāšanas, kredītu piešķiršanas, aizdevumu, galvojumu un garantiju izsniegšanas darījumu veikšanai”, kura detalizēti nosaka likuma piemērošanas aspektus.

Saskaņā ar minēto kārtību valsts uzņēmumiem, statūtsabiedrībām vai uzņēmējsabiedrībām pieņemtais lēmums par ziedojuma veikšanu un finansiālā atbalsta piešķiršanu konkrētam pasākumam jāsaskaņo ar to valsts pārvaldes iestādi, kuras pārraudzībā vai pārziņā atrodas uzņēmums (Privatizācijas aģentūru vai ministriju). Statūtsabiedrībām lēmums par dāvinājuma (ziedojuma) veikšanu jāakceptē sabiedrības padomē. Bez tam ir noteikts, ka uzņēmuma finansiālo stabilitāti raksturojošam maksātnespējas koeficientam jābūt ne mazākam par 0,5, kas norādītu, ka uzņēmuma aktīvu finansēšanai pārsvarā tiek izmantoti pašu līdzekļi.

Lai izpildītu minēto kārtību, izveidota un apstiprināta Dāvinājumu (ziedojumu), ieķīlāšanas, kredītu piešķiršanas, aizdevumu un galvojumu izsniegšanas darījumu izvērtēšanas komisija, kura balstoties uz uzņēmuma iesniegumu un tam pievienotajiem materiāliem, izvērtē katra konkrēta dāvinājuma (ziedojuma) darījuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Valsts uzņēmumiem, statūtsabiedrībām un uzņēmējsabiedrībām atļauja dāvinājuma (ziedojuma) veikšanai tiek sniegta tikai, ja iesniegumam pievienoti nepieciešamie materiāli un izpildīti visi normatīvajos aktos noteiktie dāvinājuma atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka Finansu ministrija nenosaka ziedotājiem finansiālā atbalsta saņēmējus, lēmumus par pasākumu sponsorēšanu ir tiesīgs pieņemt tikai pats uzņēmums — ziedotājs.

1997.gada 15.(16.) oktobrī Finansu ministrs R.Zīle