Iesniegumi

Par Latvijas Republikas Valsts kontroliera iecelšanu

(Saeimas dok.nr.3454)

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Satversmes 88.pantu un likuma “Par Valsts kontroli” 9.pantu ierosinām par Latvijas Republikas Valsts kontrolieri iecelt Raitu Černaju.

Saeimas deputāti: J.Lagzdiņš, K.J.Druva, A.Čepānis, I.Kreituse, V.Dozorcevs, A.Seiksts, J.Ādamsons, Dz.Ābiķis, A.Kiršteins, A.Krastiņš, 1997.gada 26.novembrī O.Grīgs, O.Kostanda, J.Dobelis, V.Balodis

Latvijas Republikas Valsts kontrolieris Raits Černajs

Dzimis 1948.gada 13.augustā Dobeles rajona Augstkalnē; precējies, divas meitas — Kristīne un Agnese. Izglītība: 1971.gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, specialitāte — matemātiķis.

Ziņas par darbu: no 1971.g. līdz 1981.g. — Rīgas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, inženieris; no 1981.g. līdz 1990.g. — Dobeles rajona statistikas nodaļas priekšnieka vietnieks, priekšnieks; no 1990.g. līdz 1993.g. — LR Augstākās padomes deputāts, Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, priekšsēdētāja p.i.; 1993.g. — LR Ministru prezidenta padomnieks; kopš 1995.g. — LR Valsts kontrolieris.

Citas aktivitātes: no 1989.g. līdz 1993.g. — Dobeles rajona padomes deputāts, Finansu un budžeta komisijas priekšsēdētājs, rajona valdes loceklis; kopš 1992.g. — 63.zemessargu padomnieku rotas komandieris, 1996.g. — ASV valdības Grāmatvežu asociācijas loceklis. Svešvalodas: krievu, vācu, angļu.

Pēc Saeimā iesniegtās informācijas

Par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā

(Saeimas dok.nr.3441a)

Saeimas Prezidijam

Lūdzam izdalīt informācijai deputātiem Finansu ministrijas atzinumu par priekšlikumiem likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” 6. pantam (dok.nr.3441).

Ar cieņu, —

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas

1997.gada 3.decembrī priekšsēdētājs A.Seiksts

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai

Finansu ministrija izskatīja iesniegtos priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”.

Ierosinājums ieviest ticības mācību un ētikas mācību kā atsevišķus obligātus mācību priekšmetus izraisītu nepieciešamību samazināt citu mācību priekšmetu skaitu, lai nepārsniegtu Izglītības likuma 53.pantā noteikto kopējo mācību slodzi nedēļā skolēniem attiecīgajās klasēs. Tā kā mācību slodzes kopējais apjoms nevar tikt palielināts, tad arī pedagogu darba slodze nepalielināsies, tāpēc nebūs nepieciešams papildu finansējums.

Atbilstoši Izglītības likuma 10.pantam pilsētu un pagastu pašvaldības uztur to pārziņā esošās pirmsskolas audzināšanas iestādes, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas. Darba samaksas un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu līdzekļi šo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek paredzēti 1998.gada valsts budžeta projektā kā mērķdotācijas rajonu padomēm un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēm. Vēršam uzmanību uz to, ka visām mācību stundām ir vienots stundu apmaksas princips.

Pašlaik ticības mācība vispārizglītojošās skolās tiek pasniegta kā izvēles fakultatīvās nodarbības un to pasniedzēju darba samaksa tiek apmaksāta no pašvaldību izlīdzināšanas fonda mērķdotācijām (1998.gadā valsts budžeta mērķdotācijas), kas paredzētas pašvaldības izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai.

Uzskatām, ka ir nepareizi un neatbilstoši likumdošanai par izglītības jautājumiem paredzēt izmaiņas un papildināt likumprojekta 6.panta 3.un 5.daļu.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Par atļauju filmēt Saeimas plenārsēžu norisi

(Saeimas dok.nr.3439)

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta pirmo daļu iesniedzam Saeimai izskatīšanai Saeimas lēmuma projektu “Par LTV, LNT, 31.kanāla operatoru filmēšanu Saeimas plenārsēdēs”.

Saeimas deputāti: O.Kostanda, J.Kušnere, J.Kazāks, E.Zelgalvis,

I.Liepa, K.Čerāns, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, U.Veldre,

1997.gada 20.novembrī I.Kreituse, M.Bekasovs, U.Leiškalns, Dz.Ābiķis

Par Jurija Zubareva kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3461)

Pamatojoties uz š.g. 25.novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Jurija Zubareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 25.(27.) novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 25.novembra sēdes protokola nr.37

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Jurija Zubareva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jurija Zubareva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Juriju Zubarevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

J.Zubarevs 1991.gada augusta notikumos parādīja pašsavaldību, vīrišķību un uzticību Latvijas valstij, organizēja padotā personālsastāva darbību Latvijas Republikas valdības apsardzē. Pateicoties J.Zubareva franču valodas prasmei un paveiktajam darbam, tika sagatavota iestāšanās starptautiskajā organizācijā “Interpol”.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, J.Ādamsons, A.Krastiņš,

J.Kaksītis, A.Sausnītis, V.Dinēvičs, V.Nagobads,

1997.gada 13.novembrī V.Boka, L.Teniss, V.Stikuts

Iekšlietu ministrija lūdz Jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietniekam darbā ar personālsastāvu Jurijam Zubarevam.

Policijas pulkvežleitnants Jurijs Zubarevs dzimis 1959.gadā Latvijā, Rīgā, krievs, augstākā izglītība, 1983.gadā beidzis Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes franču valodas un literatūras nodaļu. No 1983.gada, dienējot Latvijas iekšlietu iestādēs, J.Zubarevs kļuvis par profesionāli izglītotu policijas darbinieku, sekmīgi risinājis un vadījis viņam uzticēto apakšvienību darbu cīņā pret likumpārkāpumiem un par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Rīgā. J.Zubarevs 1991.gada augusta notikumos parādīja pašsavaldību, vīrišķību un uzticību Latvijas valstij, organizēja personālsastāva precīzu darbu Latvijas Republikas valdības apsardzē. Pateicoties J.Zubareva franču valodas prasmei un paveiktajam darbam, tika sagatavota Latvijas iestāšanās starptautiskajā organizācijā “Interpol”.

1997.gada 24.oktobrī Ar cieņu,— iekšlietu ministrs Z.Čevers

Griežos pie augsti godātās Saeimas ar lūgumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietniekam policijas majoram Jurijam Zubarevam.

J.Zubarevs dzimis 1959.gada 5.augustā Rīgā. Pēc Latvijas Valsts universitātes absolvēšanas no 1983.gada 1.novembra strādājis dažādās Rīgas pilsētas iekšlietu iestādēs.

Dienesta laikā sevi rekomendējis kā izdarīgu, godprātīgu, profesionāli izglītotu policijas darbinieku. J.Zubarevs kā centīgs un disciplinēts darbinieks guvis autoritāti viņam pakļauto darbinieku vidū, tas ļāva saliedēt kolektīvu un gūt labus darba rezultātus gan cīņā pret likumpārkāpumiem, gan sabiedriskās kārtības nodrošināšanā Rīgā. Izmantojot dienesta gaitā gūto pieredzi un profesionalitāti, viņš sekmīgi risināja operatīvos uzdevumus, labi orientējās situācijā un prasmīgi vadīja viņam uzticēto apakšvienību darbu.

1991.gada augustā J.Zubarevs parādīja augstu pašsavaldību, vīrišķību, varonību un uzticību likumīgajai valdībai. Ārkārtēju situāciju apstākļos Latvijas Republikā un Rīgā pareizi izprata milicijas iestāžu uzdevumus. Nerēķinoties ar personīgo laiku, prata organizēt viņam pakļautā personālsastāva precīzu darbu sabiedriskās kārtības un likumīgās Latvijas Republikas valdības sargāšanā, par ko 1991. gada novembrī viņam tika piešķirta policijas majora speciālā dienesta pakāpe.

Pateicoties J.Zubareva franču valodas prasmei un paveiktajam darbam, tika augstā līmenī organizēti sagatavošanas darbi, lai Latvija kļūtu par starptautiskās organizācijas “Interpol” dalībvalsti.

J.Zubarevs ir apveltīts ar labām organizatora un darba spējām, taktisks un pieklājīgs, ar augstu intelektu un plašu redzesloku.

Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes vārdā, —

pārvaldes priekšnieks A.Grigulis

1997.gada 25.aprīlī IeM Valsts policijas priekšnieks A.Lieljuksis

Autobiogrāfija

Es, Zubarevs Jurijs Germana d., esmu dzimis 1959.gada 5.augustā Rīgā, kalpotāju ģimenē. Pēc tautības — krievs.

Patlaban, no 1996.gada 6.decembra, esmu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks darbā ar personālsastāvu (speciālā dienesta pakāpe — policijas majors).

Līdz 1976.gadam mācījos Rīgas pilsētas A.Barbisa 11.vidusskolā, kuru absolvēju ar izcilību, iegūstot zelta medaļu. Pēc skolas absolvēšanas no 1976.gada septembra līdz 1977.gada jūnijam strādāju rūpnīcā “Alfa” par tehnikas regulētāju. 1977.gada augustā iestājos Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes dienas nodaļā, kuru absolvēju 1983.gadā, iegūstot specialitāti — franču valodas un literatūras pasniedzējs.

No 1983.gada 1.novembra uzsāku dienestu iekšlietu iestādēs kā Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona policijas iecirkņa “Jugla” kriminālmeklēšanas grupas inspektors, bet no 1984.gada 10.marta — tā paša iecirkņa kriminālmeklēšanas grupas pilnvarotais. 1986.gada 6.janvārī tiku pārcelts dienestā uz Rīgas pilsētas IeDP patruļposteņu bataljona 5.rotu komandiera vietnieka amatā, pēc tam tā paša dienesta 2.rotas komandiera amatā. Sākot ar 1991.gada 1.janvāri — Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas sabiedriskās kārtības sargāšanas dienesta komandiera amatā. No 1991.gada 1.februāra strādāju par Rīgas pilsētas operatīvās reaģēšanas rotas vada komandieri, bet no 1992.gada 1.aprīļa — Rīgas GPP operatīvās reaģēšanas vienības komandiera amatā. Sākot ar 1994.gada 11.maiju, Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas patruļdienesta bataljona operatīvās reaģēšanas 7.rotas komandiera amatā.

No 1995.gada 9.augusta — Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas Apvienotā policijas bataljona 4.(operatīvās reaģēšanas) rotas komandiera amatā, bet no 1996. gada 6.decembra esmu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks darbā ar personālsastāvu.

Radinieki: sieva Nellija Zubareva, dzim. 1959.gada 19.jūnijā, strādā bērnu Mākslas namā par metodisti; dēls Konstantīns Zubarevs, dzim. 1983.gadā, mācās Rīgas 38.vidusskolas 8.klasē; tēvs Germans Zubarevs, dzim. 1914.gada 15.augustā, pensionārs; māte Tamāra Zubareva — mirusi 1997.gadā; māsa Gaļina Habarova, dzim. 1946.gada 31.jūlijā, strādā Rīgas GPP. Neviens no tuviniekiem pie kriminālatbildības nav saukts.

1997.gada 23.aprīlī J.Zubarevs

Par Staņislava Nikolajeva kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3462)

Pamatojoties uz š.g. 25.novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Staņislava Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 25.(27.) novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 25.novembra sēdes protokola nr. 37

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Staņislava Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Staņislava Nikolajeva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Staņislavu Nikolajevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: S.Nikolajevs aktīvi piedalījās 1991.gada janvāra un augusta dramatiskajos notikumos, ar savu prasmi un autoritāti novēršot Rīgas milicijas garnizona nesaskaņas, organizējot un piedaloties Augstākās padomes un Centra rajona valdes drošības nodrošināšanā. No 1996.gada augusta vada Centra rajona policijas pārvaldi.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, I.Ādamsons, A.Krastiņš,

J.Kaksītis, A.Sausnītis, V.Dinēvičs, V.Nagobads,

1997.gada 13.novembrī V.Boka, L.Tenis, V.Stikuts

Iekšlietu ministrija lūdz Jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu Rīgas pilsētas Centra rajona policijas pārvaldes priekšniekam Staņislavam Nikolajevam.

Policijas pulkvežleitnants Staņislavs Nikolajevs dzimis 1949.gadā Latvijā, Rīgā, krievs, augstākā tehniskā izglītība, 1973.gadā beidzis Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtu. Latvijas iekšlietu sistēmā S.Nikolajevs dienē no 1980.gada, veicot inspektora un operatīvā pilnvarotā pienākumus Rīgas pilsētas iekšlietu iestāžu Sabiedriskā īpašuma izlaupīšanas novēršanas nodaļās. S.Nikolajevs aktīvi piedalījās 1991.gada janvāra un augusta dramatiskajos notikumos, ar savu prasmi un autoritāti novēršot Rīgas milicijas garnizona nesaskaņas, organizējot un piedaloties Augstākās padomes un Centra rajona valdes drošības nodrošināšanā.

Novērtējot S.Nikolajeva ieguldījumu Latvijas neatkarības aizstāvēšanā, viņš 1992.gada maijā tika iecelts par Ziemeļu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku — kārtības policijas priekšnieku.

Kopš 1996.gada augusta S.Nikolajevs vada Centra rajona policijas pārvaldes darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, noziegumu profilaksē un atklāšanā.

Ar savu pilsonisko attieksmi Latvijas valstij vēsturiskos brīžos un augsto profesionalitāti, risinot policijas problēmas likumības nostiprināšanā, Staņislavs Nikolajevs ir cienīgs Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem pretendents.

1997.gada 24.oktobrī Ar cieņu — iekšlietu ministrs Z.Čevers

Griežos pie augsti godātās Saeimas ar lūgumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Rīgas pilsētas Centra rajona policijas pārvaldes priekšniekam policijas pulkvežleitnantam Staņislavam Nikolajevam.

S.Nikolajevs dzimis 1949.gada 21.decembrī Rīgā. Pēc Rīgas civilās aviācijas inženieru institūta absolvēšanas no 1980.gada 12.decembra strādājis dažādās Rīgas pilsētas iekšlietu iestādēs.

Dienesta laikā sevi rekomendējis kā izdarīgu, godprātīgu, profesionāli izglītotu policijas darbinieku. S.Nikolajevs kā centīgs un discilplinēts darbinieks ieguva autoritāti viņam pakļauto darbinieku vidū, tas ļāva saliedēt kolektīvu un panākt pārvaldes darba organizācijas uzlabošanu. Izmantojot dienesta gaitā gūto pieredzi un profesionalitāti, S.Nikolajevs sekmīgi risina operatīvos uzdevumus, labi orientējas situācijā un prasmīgi vada uzticēto apakšvienību darbu.

Būdams Rīgas pilsētas Centra rajona policijas pārvaldes priekšnieks, nostiprinājis kontaktus ar Zemessardzi un Pašvaldību policiju, nodrošinājis sadarbību ar dažādām apsardzes firmām. Organizējot papildu patruļgrupas ar minētajiem formējumiem, arī izejamās dienās, bija panākta noziegumu skaita samazināšanās uz ielām un citās sabiedriskās vietās, līdz ar to tika uzlabots rajona iedzīvotāju drošības stāvoklis.

Ir atjaunotās Rīgas Centra rajona valdes drošības padomes loceklis.

1991.gada janvāra notikumu laikā un puča laikā S.Nikolajevs parādīja augstu pašsavaldību, vīrišķību, varonību un uzticību valdībai un tautai. Ārkārtējos apstākļos Rīgā pareizi izprata milicijas iestāžu uzdevumus, prata organizēt viņam pakļautā personālsastāva izpildi likumīgas Latvijas Republikas valdības sargāšanā.

S.Nikolajevs ir cienīgs Latvijas pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem.

Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes vārdā —

1997.gada 6.oktobrī pārvaldes priekšnieks A.Grigulis

Autobiogrāfija

Es, Staņislavs Nikolajevs, esmu dzimis 1949.gada 21.decembrī Rīgā. Pēc Rīgas 53. vidusskolas pabeigšanas iestājos Rīgas civilās aviācijas inženieru institūtā, kuru absolvēju 1973.gadā.

No 1980.gada 12.decembra līdz 1990.gadam dienēju Latvijas iekšlietu iestādes (VISAD) valsts īpašuma un spekulācijas apkarošanas dienestā.

Pēc Iekšlietu ministrijas struktūras reorganizācijas 1991.gada janvārī tiku iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona milicijas, turpmāk — policijas 2.pilsētas iecirkņa priekšnieku, kura amata pienākumus sāku pildīt ar februāri.

1991.gada janvāra notikumu laikā pēc Centra rajona milicijas nodaļas vadības norīkojuma personīgi piedalījos Centra rajona valdes un Augstākās padomes drošības nodrošināšanā. Augusta puča laikā kopā ar Centra rajona policijas nodaļas vadību organizēju un personīgi piedalījos Rīgā valstiski svarīgu objektu, t.i. Augstākās padomes, apsardzē.

No 1992.gada maija strādāju Ziemeļu rajona policijas pārvaldē Kārtības policijas priekšnieka amatā. 1996.gada 1.augustā tiku iecelts par Centra rajona policijas pārvaldes priekšnieku, kura amata pienākumus pildu pašlaik.

Esmu precējies, dzīvoju ar sievu un divām meitām Rīgā. Meitas mācās Rīgas 69.latviešu vidusskolā. Sievai ir individuālais uzņēmums “VGN”. Sieva Gaļina Nikolajeva, dzim. 1958.gadā, pastāvīgā iedzīvotāja; meita Jeļena Nikolajeva, dzim. 1986.gadā; meita Tatjana Nikolajeva, dzim., 1990.gadā; māte Valentīna Hans, dzim. 1927.gadā, pensionāre, dzīvo Rīgā; tēvs Aleksejs Nikolajevs — miris.

1997.gada 3.oktobrī S.Nikolajevs

Par Rinaldas Osipenko kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3463)

Pamatojoties uz š.g. 25. novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Rinaldas Osipenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 25.(27.) novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997. gada 25. novembra sēdes protokola nr. 37

Piedalījās: I. Kreituse, A. Pētersons, A. Prēdele, J. Lagzdiņš, Dz. Ābiķis, A. Golubovs, V. Dozorcevs, J. Strods, J. Ādamsons, A. Seiksts, J. Straume

Izskatīja: komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Rinaldas Osipenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Rinaldas Osipenko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Rinaldu Osipenko pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Rinalda Osipenko, Latvijas franču valodas olimpiādes uzvarētāja, ar izcilām sekmēm pārstāvējusi Latviju Francijas Franču alianses izsludinātajā konkursā un uzrādījusi izcilas zināšanas, tādējādi nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Saeimas deputāti: Dz.Ābiķis, K.Lībane, P.Apinis,

1997. gada 13. novembrī A.Seiksts, V.Kalnbērzs

Autobiogrāfija

Es, Rinalda Osipenko, dzimusi 1977. gada 7. septembrī Kijevā (Ukrainā), esmu Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes 3. kursa studente.

1983. gada 5. augustā mūsu ģimene veselības stāvokļa dēļ apmainīja dzīvokli Kijevā uz dzīvokli Rīgā, un kopš tā laika dzīvojam Rīgā. Vecāki: māte Olga Zabolotnaja, dzimusi 1957. gada 9. decembrī Kijevā, inženiere mehāniķe; tēvs Iļja Osipenko, dzimis 1957. gada 10. novembrī — nekādas informācijas par viņa dzīvesvietu man nav, jo mani vecāki ir izšķīrušies pirms 19 gadiem.

1984. gadā iestājos Rīgas Franču licejā, 1995. gadā to pabeidzu un iestājos Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē. 1993. gadā uzvarēju Francijas vēstniecības Latvijā organizētajā konkursā franču valodā par iespēju mācīties vienu gadu Šampoljona licejā Grenoblē (Francijā) par brīvu. 1994. gadā uzvarēju republikas olimpiādē franču valodā, saņemot 1. vietu Latvijā franču valodas zināšanā. 1994. gadā kļuvu par Parīzes Franču alianses organizētā Eiropas konkursa franču valodā pirmo laureāti Latvijā un tiku apbalvota ar bezmaksas braucienu uz Parīzi uz 10 dienām. 1995. gadā nokārtoju iestājeksāmenu Žila Verna Pikardijas universitātē Amjēnā (Francijā), bet aiz materiālajiem apsvērumiem aizbraukt mācīties uz Franciju man nebija iespējas. 1995. gadā kopā ar eksāmeniem licejā nokārtoju arī eksāmenu par latviešu valodas prasmi un saņēmu augstākās pakāpes valodas prasmes apliecību.

1994. gadā es sniedzu interviju žurnālistam Jānim Gulbim, kas vēlāk to publicēja žurnāla “Skola un Ģimene” 1995. gada 1. numurā.

1996.gadā nokārtoju Latvijas Universitātē bakalaura eksāmenu latviešu valodā.

1992. gadā piedalījos kolokvijā Amjēnā un nolasīju referātu par izglītību Latvijā. 1994. gadā — brauciens uz Parīzi, Versaļu, Šartru un Ruānu, kur mani kā Eiropas konkursa laureāti ielūdza Parīzes Franču alianse.

R.Osipenko

Par Staņislava Olijara kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3464)

Pamatojoties uz š.g. 25.novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Staņislava Olijara uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 25.(27.) novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 25.novembra sēdes protokola nr.37

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Staņislava Olijara uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Staņislava Olijara kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Staņislavu Olijaru pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: Latvijas junioru rekordists 110 m barjerskrējienā, tāllēkšanā, un 200 m skrējienā. Eiropas junioru vicečempions 1997.gadā; pasaules čempionātā pieaugušajiem — 21.vieta 1997.gadā; visu laiku pasaulē 3. labākais rezultāts 18 gadu vecuma grupā, starptautiskās klases sporta meistars.

Saeimas deputāti: J.Ādamsons, A.Sausnītis, Ē.Zunda,

A.Kreituss, Dz.Ābiķis, Z.Čevers

Staņislavs Olijars, dzimis 1979.gadā, sporta kluba “Arkādija” biedrs, sekmīgi startē Latvijas izlases sastāvā no 14 gadu vecuma. Viņš ir uzstādījis Latvijas rekordu 110 m barjerskrējienā jauniešiem un junioriem, kā arī ir junioru rekordists tāllēkšanā un 200 m skrējienā.

Šogad Eiropas čempionātā junioriem Ļubļanā izcīnīja otro vietu 110 m barjerskrējienā ar rezultātu 13,74 sekundes, pasaules čempionātā Atēnās ierindojās 22. vietā ar rezultātu 13,62, kas ir jauns Latvijas rekords junioriem un otrais labākais starp junioriem pasaulē.

Latvijas Vieglatlētikas savienība S.Olijaru ir iekļāvusi izlases kandidātu skaitā, ja labvēlīgi tiks izlemts jautājums par pilsonības piešķiršanu, olimpiskajām spēlēm “Sidneja `2000".

Mūsu valsts šogad atzīmē vieglatlētikas 100 gadu jubileju, un šajā sakarā lūdzam Saeimu piešķirt Latvijas pilsonību pirms likumā noteiktā laika Latvijas vieglatlētikas labākajam junioram Staņislavam Olijaram.

Ar cieņu, — Latvijas Olimpiskās komitejas

1997.gada 10.novembrī izpilddirektors Juris Savickis

Šogad mūsu valstī svin vieglatlētikas 100 gadu jubileju, un šajā sakarā Latvijas Vieglatlētikas savienība lūdz Latvijas Republikas Saeimu piešķirt Latvijas pilsonību pirms likumā noteiktā laika Latvijas vieglatlētikas labākajam junioram Staņislavam Olijaram.

Staņislavs Olijars sekmīgi startē Latvijas izlases sastāvā no 14 gadu vecuma. S.Olijars uzstādījis Latvijas rekordu 110 m barjerskrējienā jauniešiem un junioriem, kā arī ir junioru rekordists tāllēkšanā un 200 m skrējienā.

Eiropas junioru čempionātā Ļubļanā izcīnīja otro vietu 110 m barjerskrējienā ar rezultātu 13,74 sekundes. Kā arī pasaules čempionātā Atēnās ierindojās 22. vietā ar rezultātu 13,62, kas ir jauns Latvijas rekords junioriem un otrais labākais rezultāts starp junioriem pasaulē.

Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents A.Lagzdiņš

1997.gada 24.septembrī

Autobiogrāfija

Es, Staņislavs Olijars, esmu dzimis Čeļabinskā 1979.gada 22.martā, krievu inteliģences ģimenē. No 1983.gada dzīvoju Rīgā. 1997.gadā esmu pabeidzis 72. vidusskolu. Sarunvalodas līmenī pārvaldu latviešu un angļu valodu. Piecu gadu vecumā sāku nodarboties ar sportu. 14 gadu vecumā biju Latvijas izlasē futbolā, kā arī vienlaikus nodarbojos ar vieglatlētiku.

Esmu Latvijas rekordists 110 metru barjerskrējienā 16, 17 un 18 gadu vecuma grupā, kā arī 18 gadu vecuma grupā Latvijas rekordists tāllēkšanā un 200 metru skrējienā. 1997.gada Eiropas čempionātā junioriem Ļubļanā ieguvu godpilno otro vietu 110 metru barjerskrējienā ar rezultātu 13.74 sekundes. Kā arī uzrādīju otro rezultātu pasaules čempionātā Atēnās starp junioriem.

1997.gada 20.septembrī S.Olijars

Par Vitālija Aņiko kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3501)

Pamatojoties uz š.g. 2.decembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Vitālija Aņiko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 2.(4.) decembrī priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 2.decembra sēdes protokola nr.38

Piedalījās: A.Pētersons, A.Prēdele, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Vitālija Aņiko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vitālija Aņiko kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Vitāliju Aņiko pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

V.Aņiko dramatiskajos 1991.gada janvāra un augusta notikumos, būdams Rīgas Kriminālmeklēšanas daļas priekšnieks, prasmīgi novirzīja savus padotos tiešo uzdevumu veikšanai. Laika posmā līdz atvaļināšanai slimības dēļ V.Aņiko vadīja daudzu svarīgu krimināllietu atklāšanu Latvijā.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, J.Ādamsons, A.Krastiņš,

J.Kaksītis, A.Sausnītis, V.Dinēvičs, V.Nagobads,

1997.gada 13.novembrī V.Boka, L.Tenis, V.Stikuts

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu bijušajam iekšlietu sistēmas darbiniekam Vitālijam Aņiko.

Atvaļinātais policijas pulkvežleitnants Vitālijs Aņiko dzimis 1956.gadā Latvijā, Rīgā, baltkrievs, augstākā juridiskā izglītība, 1987.gadā beidzis IeM Minskas augstāko milicijas skolu.

Dienestu Latvijas iekšlietu iestādēs V.Aņiko uzsācis 1979.gadā kā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Kriminālmeklēšanas daļas inspektors. Ar organizatora spējām un prasmi profesionāli veikt uzticētos pienākumus V.Aņiko, papildinot zināšanas, kļuva par vienu no labākajiem Kriminālmeklēšanas daļas darbiniekiem — daļas priekšnieka vietnieku. Pateicoties V.Aņiko autoritātei un lojalitātei Latvijas valstij, grūtajās 1991.gada janvāra un augusta dienās tika saglabāts Rīgas Kriminālpolicijas kadru potenciāls un uzticība valdībai, darbs tika virzīts tikai noziegumu atklāšanai. Augstu profesionālismu V.Aņiko ir parādījis sevišķi smago noziegumu atklāšanā 1993.—1994.gadā (uzbrukums “Latvijas bērza” inkasatoram, uzbrukumi firmām, divu policijas darbinieku noslepkavošana).

Diemžēl veselības stāvoklis V.Aņiko liedza iespēju turpināt dienestu policijā, taču ieguldījums cīņā pret noziedzību Rīgā ir pietiekams pamats viņa pretendēšanai uz Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu.

Ar cieņu, — iekšlietu ministrs Z.Čevers

Apliecinu savu atbalstu Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka A.Griguļa lūgumam par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Vitālijam Aņiko.

Strādājot dažādos prokuratūras amatos, man bijusi iespēja sadarboties ar Vitāliju Aņiko slepkavību atklāšanā un izmeklēšanā. Ar pilnu pārliecību varu apliecināt, ka Latvijā ir maz policijas darbinieku, kas šajā sfērā varētu profesionalitātē, darba organizācijā un pašaizliedzībā līdzināties V.Aņiko. A.Griguļa sniegtajam atklāto noziegumu sarakstam varētu pievienot vēl daudzus ļoti bīstamus noziegumus, kas atklāti V.Aņiko vadībā.

Latvijas neatkarības ideju Aņiko neapšaubīja arī grūtajos 1990. un 1991.gadā, kad nešaubīdamies sadarbojās noziegumu atklāšanā vienīgi ar likumīgo Latvijas Republikas prokuratūru. Savu uzticību Latvijai apliecina ar vēlēšanos iegūt pilsonību un atgriezties savā iemīļotajā un labi pārvaldītajā specialitātē.

Ar cieņu, — J.Skarastiņš, ģenerālprokurors

Griežos pie augsti godātās Saeimas ar lūgumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem bijušajam Rīgas pilsētas galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietniekam Vitālijam Aņiko.

V.Aņiko dzimis 1956.gada 15.decembrī Rīgā. Latvijas Iekšlietu ministrijas iestādēs dienē kopš 1977.gada 1.oktobra. 1979.gadā ar izcilību pabeidza Rīgas vidējo speciālo milicijas skolu, bet 1987.gadā — PSRS IeM Minskas augstākās milicijas skolu un ieguva jurista specialitāti. No 1976.gada strādāja dažādās Rīgas pilsētas Kriminālpolicijas nodaļās.

V.Aņiko ir vadījis smagu noziegumu atklāšanu, kuri ieguvuši lielu rezonansi sabiedrībā.

1993.gada jūnijā tika izdarīts bruņots uzbrukums apvienības “Latvijas bērzs” inkasatoram, tajā gāja bojā trīs cilvēki, viens tika ievainots un tika nolaupīti 27 000 ASV dolāru. Prasmīgi un profesionāli organizējot darbu, noziegums tika atklāts un vainīgās personas aizturētas mēneša laikā. 1993.gada jūnijā tika izdarīts bruņots uzbrukums firmas “Pils–N” grāmatvedim. Pateicoties V.Aņiko iniciatīvai un prasmīgai daļas darba organizēšanai, tika aizturēta noziedznieku grupa un atklāti vairāki smagi noziegumi (bruņots uzbrukums firmas “Pilārs” prezidentam, bruņots uzbrukums firmai “Parekss”). 1994.gada septembrī tika noslepkavoti divi policijas darbinieki, nozieguma atklāšanai tika izveidotas operatīvās grupas no rajonu policijas pārvalžu un Rīgas pilsētas Kriminālpolicijas darbiniekiem. V.Aņiko, profesionāli orientējoties situācijā, veiksmīgi koordinēja policijas darbinieku operatīvās meklēšanas pasākumus, kas ļāva īsā laikā atklāt minētos noziegumus un aizturēt noziedznieku grupu.

V.Aņiko darba panākumi vairākkārtīgi tika atzīmēti ar valdības un Iekšlietu ministrijas apbalvojumiem, t.sk. gan ar medaļām, gan arī 1995.gadā ar personīgo ieroci, kā arī piešķirot pirms termiņa speciālo dienesta pakāpi — policijas pulkvežleitnants.

1991.gada augustā V.Aņiko parādīja pašdisciplīnu, vīrišķību, varonību un uzticību likumīgajai valdībai. Ārkārtējas situācijas apstākļos Latvijas Republikā un Rīgā pareizi izprata milicijas iestāžu uzdevumus cīņā pret noziedzību.

Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes vārdā, —

1997.gada 23.aprīlī pārvaldes priekšnieks A.Grigulis

Vitālijs Aņiko dzimis Rīgā 1956.gadā. Latvijas Iekšlietu ministrijas sistēmā dienēja no 1977.gada 1.oktobra līdz 1995.gada 20.novembrim, kad tika atbrīvots no dienesta sakarā ar veselības stāvokli. Dienestu V.Aņiko uzsāka kā Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Kriminālmeklēšanas daļas inspektors. Pēc darba rezultātiem 1980.—1983. gadā viņš atzīts kā viens no labākajiem šīs daļas darbiniekiem. No 1983.gada novembra līdz 1991.gada novembrim V.Aņiko strādāja Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē par nodaļas priekšnieka vietnieku, nodaļas priekšnieku, Kriminālmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieku. Izmantojot dienesta gaitā iegūto pieredzi un profesionalitāti, viņš sekmīgi risināja operatīvos uzdevumus, prasmīgi vadīja viņam uzticēto apakšvienību darbu.

Pateicoties V.Aņiko autoritātei un lojalitātei Latvijas valstij, 1991.gada janvārī un augustā tika saglabāts Rīgas pilsētas Kriminālpolicijas kadru potenciāls un uzticība valdībai. Kriminālpolicijas spēki novirzīti tikai noziegumu atklāšanai.

1991.gada novembrī V.Aņiko tika iecelts par Rīgas Kriminālmilicijas (Kriminālpolicijas) pārvaldes priekšnieka vietnieku, slepkavību atklāšanas daļas priekšnieku. Šajā amatā viņš strādāja līdz atbrīvošanai no dienesta iekšlietu iestādēs.

Strādādams dažādos amatos Iekšlietu ministrijas sistēmā, V.Aņiko ir devis ieguldījumu cīņā pret noziedzību Rīgas pilsētā. 1993.—1994. gadā viņš vadīja smagu noziegumu, kuri bija ieguvuši lielu sabiedrisku rezonansi, atklāšanu. 1993. gada jūnijā tika izdarīts bruņots uzbrukums apvienības “Latvijas bērzs” inkasatoram, kura rezultātā gāja bojā trīs cilvēki, viens tika ievainots un nolaupīti 27 000 ASV dolāru. Prasmīgi un profesionāli organizējot darbu, noziegums tika atklāts un vainīgās personas aizturētas mēneša laikā. 1993.gada jūnijā tika izdarīts bruņots uzbrukums firmas “Pils—N” grāmatvedim. Pateicoties V.Aņiko iniciatīvai un prasmīgai daļas organizēšanai, tika aizturēta noziedznieku grupa un atklāti vairāki smagi noziegumi ( bruņots uzbrukums firmas “Pilārs” prezidentam, bruņots uzbrukums firmai “Parekss”). 1994.gada septembrī tika noslepkavoti divi policijas darbinieki. V.Aņiko, profesionāli orientējoties situācijā, veiksmīgi koordinēja izveidotās operatīvās grupas darbu, kas īsā laikā ļāva atklāt minētos noziegumus un aizturēt noziedznieku grupu.

Ņemot vērā V.Aņiko ieguldījumu noziegumu atklāšanā un milicijas (policijas) kadru saglabāšanā valstij grūtā brīdī, lūdzu atbalstīt mūsu lūgumu ārpus kārtas piešķirt Vitālijam Aņiko LR pilsonību par īpašiem nopelniem.

Ar cieņu, —

Galvenās pārvaldes priekšnieks policijas pulkvedis A.Blonskis

1997.gada 24.aprīlī

Autobiogrāfija

Es, Vitālijs Aņiko, esmu dzimis 1956.gada 15.decembrī Latvijā, Rīgā, strādnieku ģimenē.

1972.gadā pabeidzu 8.klasi Rīgas 1.astoņgadīgajā skolā, 1974.gadā pabeidzu 69.vidusskolu. No 1975.gada līdz 1977.gadam dienēju armijā Novosibirskas apgabala Berdskas pilsētā. No 1977.gada līdz 1979.gadam mācījos Rīgas speciālajā milicijas vidusskolā. Pēc skolas beigšanas man piešķīra milicijas leitnanta pakāpi, un es uzsāku dienestu Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes Slepkavību atklāšanas nodaļā kriminālmeklēšanas inspektora amatā. No 1979.gada līdz 1995.gadam dienēju inspektora, vecākā inspektora, nodaļas priekšnieka vietnieka, Slepkavību atklāšanas nodaļas priekšnieka amatā, vienlaicīgi ieņēmu Rīgas kriminālmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieka amatu, vēlāk — Rīgas Kriminālās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka amatu.

1982.gadā iestājos Minskas augstākajā milicijas skolā neklātienes nodaļā, to pabeidzu 1987.gadā. 1995.gada 20.novembrī sakarā ar slimību tiku atvaļināts no dienesta iekšlietu sistēmā policijas pulkvežleitnanta pakāpē.

Esmu precējies (1983.gadā), sieva Svetlana Aņiko (dz.1961.gadā); meita Anna, dzimusi 1983.gadā, skolniece; tēvs Mečislavs Aņiko, dzimis 1929.gadā, pensionārs; māte Anna Aņiko, mirusi 1980.gadā.

Pašlaik strādāju bankā “Parekss” par drošības dienesta priekšnieku.

1997.gada 16.oktobrī V.Aņiko

Par Romāna Potaņina kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3502)

Pamatojoties uz š.g. 2.decembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Romāna Potaņina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 2.(4.) decembrī priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 2.decembra sēdes protokola nr.38

Piedalījās: A.Pētersons, A.Prēdele, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Romāna Potaņina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Romāna Potaņina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Romānu Potaņinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Skarbajās 1991.gada augusta puča neprognozējamo notikumu dienās R.Potaņins operatīvi darbojās, apvienojot galvaspilsētas milicijas apakšvienību spēkus, aizsargājot svarīgākos valsts objektus. No 1993.gada — Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra palīgs.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, J.Ādamsons, A.Krastiņš,

J.Kaksītis, A.Sausnītis, V.Dinēvičs, V.Nagobads,

1997.gada 13.novembrī V.Boka, L.Teniss, V.Stikuts

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu ministrijas valsts sekretāra palīgam Romānam Potaņinam.

Pulkvežleitnants Romāns Potaņins dzimis 1957.gadā Krievijas Federācijā, Kaļiņingradas apgabalā, krievs, augstākā tehniskā izglītība, 1979.gadā beidzis Rīgas Politehnisko institūtu. Latvijas iekšlietu sistēmā R.Potaņins dienē kopš 1983.gada — dažādos amatos Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes un Iekšlietu ministrijas dienestos personālsastāva jautājumos. Skarbajās 1991.gada augusta puča neprognozējamo notikumu dienās operatīvi darbojās, apvienojot galvaspilsētas milicijas apakšvienību spēkus, aizsargājot svarīgākos valsts objektus.

Ņemot vērā R.Potaņina labās organizatora spējas, 1991.gada decembrī viņš tika iecelts par ministra palīgu, bet 1993.gadā kļuva par ministrijas valsts sekretāra palīgu. Ar savu aktīvo darbību Latvijas Republikas neatkarības sargāšanā 1991.gadā un personisko nostāju dienesta pienākumu izpildē Romans Potaņins ir cienīgs Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanai.

1997.gada 24.oktobrī Ar cieņu,— iekšlietu ministrs Z.Čevers

Autobiogrāfija

Es, Romāns Potaņins, esmu dzimis 1957. gada 13. jūlijā kalpotāju ģimenē Krievijas Federācijas Čerņahovskas pilsētā, Kaļiņingradas apgabalā. Pēc tautības — krievs. Rīgā dzīvoju kopš 1957. gada.

1964. gadā iestājos Rīgas 22. vidusskolā, kuru pabeidzu 1974. gadā, rudenī iestājos Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē. Pēc institūta beigšanas divus gadus strādāju par inženieri VEF rūpnīcā. 1981. gada pavasarī tiku iesaukts obligātajā dienestā, demobilizējos 1983. gadā.

Pēc dienesta armijā uzsāku dienestu Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē. Dienesta laikā esmu strādājis Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā, apvienībā “Apsardze”, Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē. Pašreiz esmu Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra palīgs. Speciālā dienesta pakāpe — policijas pulkvežleitnants.

Esmu piedalījies visos 1991. gada notikumos sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, t.sk. Augstākās padomes apsardzē.

Mana ģimene: tēvs — Viktors Potaņins, dz. 1910.g., miris 1982.g.; māte — Jevdokija Ivans, dz. 1917.g., mirusi 1990.g.; brālis — Valērijs Potaņins, dz. 1939.g., miris 1981.g.; brālis — Bernards Ivans, dz. 1940.g., strādā “Energoremontā” par inženieri; sieva — Ļubova Potaņina, dz. 1957.g., strādā akciju sabiedrībā “Stils” par galveno grāmatvedi; dēls — Aleksejs Potaņins, dz. 1979.g., strādā Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas birojā; meita — Svetlana Potaņina, dz. 1987.g., mācās Rīgas 64.vidusskolā.

1997. gada 1. oktobrī R.Potaņins

Par Sergeja Novikova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr. 3503)

Pamatojoties uz š. g. 2. decembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Sergeja Novikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 2.(4.) decembrī priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 2. decembra sēdes protokola nr. 38

Piedalījās: A.Pētersons, A.Prēdele, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Sergeja Novikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Sergeja Novikova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja biedre A.Prēdele

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Sergeju Novikovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā.

S.Novikovs vēsturiskajos 1991. gada notikumos vadīja Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes personālsastāva apakšvienības valstij svarīgo objektu aizsardzībā. No 1993. gada vada Iekšlietu ministrijas Galveno personālsastāva inspekciju.

Saeimas deputāti: Z.Čevers, J.Ādamsons, A.Krastiņš,

J.Kaksītis, A.Sausnītis, V.Dinēvičs, V.Nagobads,

1997. gada 13. novembrī V.Boka, L.Tenis, V.Stikuts

Iekšlietu ministrija lūdz jūs izskatīt un atbalstīt Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanu ministrijas Galvenās personālsastāva inspekcijas priekšniekam Sergejam Novikovam.

Policijas pulkvežleitnants Sergejs Novikovs dzimis 1959. gadā Latvijā, Rīgā, krievs, augstākā juridiskā izglītība, 1982. gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti. Pēc universitātes beigšanas S. Novikovs ticis norīkots izmeklēšanas darbā iekšlietu iestādēs Rīgā. Sekmīgi pildot dienesta pienākumus un būdams sabiedriski aktīvs iekšlietu darbinieks, S. Novikovs ticis izvirzīts milicijas sabiedrisko organizāciju vadīšanai.

Vēsturiskajos 1991. gada notikumos S. Novikovs nešaubīgi nostājās Latvijas valsts aizstāvju pozīcijās un vadīja Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes personālsastāva apakšvienības valstij svarīgo objektu aizsardzībā. S. Novikova principialitāte un precizitāte tika novērtēta, ieceļot viņu 1991. gada decembrī par iekšlietu ministra inspekcijas galveno inspektoru, no 1993. gada — Galvenās personālsastāva inspekcijas priekšnieks. Ar savu nostāju un darbību Latvijas Republikas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gadā un darbību policijas personālsastāva audzināšanas un veidošanas darbā Sergejs Novikovs ir cienīgs Latvijas pilsonības par īpašiem nopelniem piešķiršanai.

1997. gada 24. oktobrī Ar cieņu, — iekšlietu ministrs Z.Čevers

Autobiogrāfija

Es, Sergejs Novikovs, esmu dzimis 1959. gada 17. martā kalpotāju ģimenē Rīgā, kur arī dzīvoju. Pēc tautības — krievs.

1966. gadā iestājos Rīgas 35. vidusskolā, kuru pabeidzu 1976. gadā. 1977. gadā iestājos Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru pabeidzu 1982. gadā, iegūstot augstāko juridisko izglītību.

Pēc norīkojuma 1982. gada rudenī sāku strādāt Iekšlietu ministrijas sistēmā dažādos amatos: Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē — izmeklētājs, komjaunatnes organizācijas sekretārs (IeM štatos), daļas darbam ar personālsastāvu inspektors un vecākais inspektors. No 1991. gada strādāju Iekšlietu ministrijā — Galvenās personālsastāva inspekcijas galvenais inspektors, no 1993. gada līdz šim brīdim — inspekcijas priekšnieks.

Kopā ar bijušo Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieku Z.Čeveru esmu piedalījies praktiski visos 1991. gada notikumos (janvārī apsargāju Iekšlietu pārvaldi, augustā — LR Augstāko padomi).

Mana ģimene: tēvs Pēteris Novikovs, dz. 1921. gadā, miris 1971. gadā; māte Olga Novikova, dz. 1926. gadā, strādāja IeM poliklīnikā par ārsti, pašlaik pensionāre; brālis Anatolijs Novikovs, dz. 1951. gadā, strādā “Lattelekom” par inženieri; sieva Valentīna Novikova, dz. 1957. gadā, strādā Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē par inspektori; meita Jūlija Novikova, dz. 1983. gadā, mācās Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā; dēls Oļegs Novikovs, dz. 1985. gadā, mācās Rīgas 40. vidusskolā.

1997. gada 1. oktobrī S. Novikovs