Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas materiāli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.11.1997., Nr. 302/303 (1017/1018) https://www.vestnesis.lv/ta/id/45849

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas materiāli

Vēl šajā numurā

20.11.1997., Nr. 302/303 (1017/1018)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Iesniegumi

Par Vladislava Grišina kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3348)

Pamatojoties uz š.g. 4. novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašniekm nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 4. novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997. gada 4. novembra sēdes protokols nr.34

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Vladislava Grišina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vladislava Grišina kandidatūru ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Vladislavu Grišinu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

par izcilu ieguldījumu Latvijas grafikas mākslas attīstībā, kas apliecina izcilu meistarību un integrējošu kultūras vērtību uztveri; par mūsu valsts tēlotājas mākslas sasniegumu reprezentāciju nozīmīgās skatēs ārzemēs; par profesionāli augstvērtīgu pedagoģisko darbību, vadot Latvijas Mākslinieku savienības Eksperimentālo estampu darbnīcu un strādājot par pasniedzēju Latvijas Tehniskajā universitātē.

Saeimas deputāts Dz.Ābiķis

1997. gada 8. oktobrī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā

Sakarā ar Latvijas Mākslinieku savienības ierosināto jautājumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Vladislavam Grišinam, es, Oļģerts Buka, RTU Arhitektūras fakultātes profesors, dodu V.Grišinam šādu rekomendāciju:

Pazīstu V.Grišinu pēc kopīga pedagoģiskā darba RTU Arhitektūras fakultātē no 1987. gada. V.Grišins ir augstas klases pedagogs mākslinieks. Viņš ir iemantojis studentu un pasniedzēju vispārēju atsaucību un cieņu. V.Grišins ir profesionāli, sabiedriski aktīvs, ar latvisku mentalitāti. Viņš organiski ieaudzis fakultātes latviskajā vidē.

Rekomendēju Vladislavam Grišinam piešķirt Latvijas Republikas pilsonību.

1997. gada 1. septembrī RTU Arhitektūras fakultātes profesors O.Buka

Sakarā ar to, ka LMS ierosināja jautājumu par pilsonības piešķiršanu, gribu izteikt savu atbalstu māksliniekam Vladislavam Grišinam LR pilsonības iegūšanā.

No 70.g. beigām līdz 1989.g., kad viņš vadīja LMS Eksperimentālo estampu darbnīcu, viņa skolu “izgājuši” daudzi šobrīd Latvijā pazīstami grafiķi. Nav mazsvarīgi, ka šī apmācība notika latviešu valodā, ko Vladislavs pārvalda pilnībā.

Vienmēr korekts un dziļi inteliģents, pats būdams izcils grafikas tehniku pazinējs, nekad neliedza ne padomu, ne praktisko palīdzību jaunākajiem kolēģiem, kas veicinājis viņu profesinālo pilnveidošanos. Ilgstošs darbs estampu darbnīcas vadīšanā ir bijis nopietns ieguldījums latviešu grafiskās mākslas attīstībā.

Bez šaubām, nozīmīga ir arī viņa personīgā daiļrade, bez kuras latviešu mūsdienu grafikas aina būtu nepilnīga.

Vladislavs Grišins ir organiski piederīgs Latvijas kultūrvidei, un nešaubos, ka viņš būtu cienīgs LR pilsonis.

Ar cieņu, — Valda Mikāne , māksliniece,

1997. gada 5. septembrī Latvijas Mākslinieku savienības biedre

Latvijas Mākslinieku savienība lūdz izskatīt un labvēlīgi izlemt jautājumu par Latvijas pilsonības piešķiršanu māksliniekam grafiķim, LMS biedram, kopš 1975. gada Vladislavam Grišinam.

Vladislavs Grišins ir viens no redzamākajiem un meistarības ziņā izcilākajiem māksliniekiem Latvijas grafiķu saimē. Viņš profesionālo izglītību ieguvis Latvijas Valsts mākslas akadēmijā. Ar visu savā radošajā mūžā paveikto, ar savu rūpīgi izkopto grafiķa profesionālo meistarību, gan kā cilvēks, gan kā lielisks pedagogs Vladislavs Grišins ir iekļāvies Latvijas kultūras attīstībā. Viņa ieguldījums mūsdienīgu grafikas izteikmes iespēju attīstīšanā un arī pedagoga darbā Latvijas Tehniskajā universitatē ir būtisks un paliekošs. Grafikā Vladislavs Grišins ir attīstījis lakonisku, ģeometrizējošu izteiksmes veidu, kas savdabīgi apliecina tuvību ar Eiropas mākslas vispārējām, kā arī Latvijas lokālajām ievirzēm un tradīcījām, saglabājot arī saikni ar dažām viņa dzimtajai kultūrai raksturīgām iezīmēm.

Vladislava Grišina dzīvesbiedre ir pazīstamā grafiķe Baņuta Ancāne.

Būdams delikāts, lojāli noskaņots cilvēks ar dziļu kultūras izpratni, labu latviešu valodas prasmi un izjūtu, Vladislavs Grišins ir ieguvis kolēģu un audzēkņu cieņu, un viņa darbus atzinīgi vērtē mākslas kritiķi.

Lūdzam atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanā šim Latvijā pazīstamajam māksliniekam.

Ar cieņu, — Dr.art. Ruta Čaupova,

1997. gada 5. septembrī Latvijas Mākslinieku savienības viceprezidente

Autobiogrāfija

Es, Grišins Vladislavs Mihaila dēls, esmu dzimis 1937. gada 2. aprīlī Ukrainā Belja Cerkova pilsētā.

Mans vectēvs, tēvs un māte dzimuši un dzīvoja Tulas apgabalā, Veretje ciematā, Lihvinas rajonā. Vectēvs Grišins Sergejs Ivana dēls bija galdniecības un mūrēšanas meistars. Māte Grišina varvara Vasilija meita, dzimusi 1909. gadā. pamatskolas izglītība. Strādāja lauku darbus un audzināja bērnus.

Par Borisa Rezņika kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3399)

Pamatojoties uz š.g. 11.novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Borisa Rezņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 11. novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 11.novembra sēdes protokola nr.35

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Borisa Rezņika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Borisa Rezņika kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikums

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Borisu Rezņiku pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Boriss Rezņiks ir populārs, tautā atzīts mūziķis, komponists, populārās grupas “Eolika” izveidotājs. Vairāk nekā 20 gadus popularizējis augstvērtīgu latviešu estrādes mūziku tautā.

Dzimis Latvijā un pilnībā pārvalda latviešu valodu.

Saeimas deputāti: O.Grinbergs, A.Seiksts, V.Dozorcevs,

1997.gada 3.novembrī P.Keišs, A.Prēdele, M.Lujāns

Autobiogrāfija

Es, Boriss Rezņiks, esmu dzimis 1947.gadā Rīgā.

1955.gadā iestājos E.Dārziņa speciālajā mūzikas skolā, kuru pabeidzu 1965.gadā kā kordiriģents. No 1965. līdz 1970.gadam mācījos J.Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. No 1970. līdz 1971.gadam atrados obligātajā dienestā padomju armijā, Baltijas apgabala dziesmu un deju ansamblī.

Jau no 1967.gada mana dzīve ir saistīta ar estrādes mūziku. No 1972. gada līdz 1989.gadam strādāju Latvijas Valsts filharmonijā par ansambļa “Eolika” māksliniecisko vadītāju. Pēc filharmonijas reorganizācijas kopā ar ansambli “Eolika” strādāju Latvijas koncertfirmā “Šovimpeks” (1989.—1991.) No 1992. gada es strādāju savā profesionālā skaņu ierakstu studijā “Studio 55”, kuru mēs nodibinājām kopā ar komponistu Ivaru Vīgneru.

Mani vislielākie radošie panākumi, protams, saistīti ar ansambli “Eolika”, ar kuru mēs pārstāvējām Latviju daudzās ārvalstīs un gandrīz visā bijušajā PSRS. 1988.gadā mēs kopā ar dzejnieku V.Pavlovski uzrakstījām dziesmu “Baltijai” (“Atmostas Baltija”), kuru ierakstīju ar “Eoliku” un solistiem no Igaunijas un Lietuvas. Vairākus gadus šī dziesma skanēja kā Baltijas tautu atmodas un vienotības simbols. Deviņdesmitajos gados es rakstīju daudz teātra mūzikas (Valsts leļļu teātra, Krievu drāmas u.c. teātru izrādēm), kā arī strādāju citos žanros (piemēram, LTV “Panorāmas”, Ziņu, Laika prognozes u.c. mūzika.)

Šodien es aktīvi strādāju kā komponists, dziesmu un reklāmu producents, aranžētājs un skaņu režisors. Sadarbojos ar daudziem mūsu estrādes dziedātājiem, mūziķiem, bērnu ansambļiem un teātru aktieriem.

Sieva Aleksandra Solovjova strādā SIA “Revis”. Dēls Oļegs Rezņiks strādā SIA “Retra”. Māte Anna Rezņika (Teroganesova) pensionāre. Tēvs Semjons Rezņiks miris 1961.gadā.

Rīgā 1997.gada 3.novembrī B.Rezņiks

Par Valērija Kargina kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr. 3400)

Pamatojoties uz š.g. 11.novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Valērija Kargina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 11. novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997. gada 11. novembra sēdes protokola nr. 35

Piedalījās: I. Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume

Izskatīja: komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Valērija Kargina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Valērija Kargina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Valēriju Karginu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Lat-vijas labā:

Ierosinām piešķirt pilsonību par darbību Latvijas finansu struktūras sakārtošanā, banku darbības normalizēšanā, Latvijas tirgus ekonomikas atjaunošanā, veiksmīgā sadarbībā ar Latvijas Banku, Finansu ministriju. Bez tam uzskatām, ka Valērijam Karginam pilsonība piešķirama par vērienīgu finansiālu atbalstu Latvijas olimpiskajai komitejai, valsts kultūras, sporta, veselības aizsardzības jomā.

Saeimas deputāti: P.Apinis, A.Ameriks, E.Inkēns, V.Boka,

J.Jurkāns, J.Ādamsons, V.Kalnbērzs, L.Teniss,

1997. gada 30. oktobrī J.Kalviņš, R.Marjaša, M.Vītols

Akciju sabiedrības “Pareksa banka” prezidents Valērijs Kargins finansu pasaulē pazīstams kā ievērojams Latvijas baņķieris. Viņa aktīvā un vispusīgā darbība Atmodas laikā nodrošināja brīvu valūtas apmaiņu, radīja iespējas konvertējamās valūtas uzkrāšanai Latvijā, kas savukārt radīja nepieciešamo bāzi privātās uzņēmējdarbības paplašināšanai Latvijas valsts neatkarības pirmajos gados.

Prasmīgi veidojot “Pareksa bankas” attīstības stratēģiju un īstenojot to, Valērijs Kargins nodrošinājis stabilu bankas izaugsmi un vietu Latvijas banku sistēmā, kā arī Latvijā kopumā.

Latvijas Komercbanku asociācija atbalsta pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents T.Tverijons

Akciju sabiedrība “Pareksa banka” ir viena no vadošajām Latvijas finansu institūcijām. Tās stabilā darbība reģiona finansu tirgū un pēdējos gados vērojamā integrēšanās pasaules banku tīklā liecina par nopietnu un pārdomātu uzņēmējdarbības stratēģiju. Nopietni vērtējams a/s “Pareksa banka” ieguldījums Latvijas kultūrā un izglītībā. Jāpiemin atbalsts Melngalvju nama atjaunošanai, vairāki nozīmīgi baleta pasākumi u.c.

A/s “Pareksa banka” veiksmīgā darbība pašsaprotami saistīta ar tās prezidenta Valērija Kargina tiešu līdzdalību un vadību. Uzskatām, ka V.Kargina personiskais ieguldījums Latvijas banku sektora kā būtiska valsts struktūrelementa attīstībā ir nozīmīgs.

Latvijas Kultūras fonds atbalsta Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Valērijam Karginam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

1997.gada 30.oktobrī Latvijas Kultūras fonda prezidents Pēteris Bankovskis

Latvijas Olimpiskā komiteja lūdz rast iespēju piešķirt Latvijas pilsonību Valērijam Karginam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Mūsu lūgums pamatojas uz V.Kargina attieksmi pret sportu Latvijā. “Pareksa banka” bija viena no pirmajām Latvijas Olimpiskās komitejas finansiālajām atbalstītājām, pateicoties tam, mēs varējām startēt gan Albervilas ziemas, gan Barselonas olimpiskajās spēlēs. Bez tam ir zināms “Pareksa bankas” atbalsts atsevišķiem sporta veidiem, piemēram, autobraukšanai, šaušanai, smaiļošanai, kanoe airēšanai u.c. Valērijs Kargins daudz pūliņu personiski iegulda badmintona attīstībā Latvijā.

Tā kā V.Kargins ir viens no “Pareksa bankas” īpašniekiem, tad jebkura akcija par labu sportam, kuru nav bijis mazums un, cerams, būs vēl uz priekšu, ir saistāma ar šo personību, kura pilsonībai būtu liela sabiedriska nozīme.

Ar cieņu —

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents

1997.gada 22.oktobrī Vilnis Baltiņš

Kad Latvijas sabiedrība vēl bija tikai ceļā uz valstiskās neatkarības atgūšanu, par vienu no pirmajām komercstruktūrām izveidojās a/s “PAREX”. Tās priekšgalā izvirzījās jauns, enerģisks finansu darbinieks Valērijs Kargins. Šodien a/s “Parex” banka prezidenta vārds un uzvārds vairs neprasa īpašus komentārus. Valēriju Karginu pazīst un atzīst Latvijā un ārvalstīs, kā arī starptautiskās finansu aprindās.

Šodien, kad “Parex” banka ir izturējusi laika pārbaudi un kļuvusi par vienu no stabilākajām un ietekmīgākajām bankām valstī un Baltijas telpā, nav loģiski, ja tās prezidents ir nepilsonis jeb pastāvīgais iedzīvotājs. Īpaši tāpēc, ka Valērija Kargina darbība Latvijas politisko un ekonomisko reitingu Eiropā un citur pasaulē tikai ceļ.

Izejot no augstāk minētā, ierosinu Valērijam Karginam piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Cieņā —

1997.gada 21.oktobrī Jānis Peters

Par īpašiem nopelniem Latvijas labā, finansiāli sekmējot kultūras pasākumus un aktivitātes, aicinu atbalstīt Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu “Parex” bankas prezidentam Valērijam Karginam.

Raimonds Pauls

Atbalstu par īpašiem nopelniem pilsonības piešķiršanu “Parex” bankas prezidentam Valērijam Karginam.

Kargina kungu pazīstu kopš 1992.gada, kad “Parex” praktiski bija tikai naudas maiņas kantoris trīs mazās istabiņās. Toreiz uz viņu krita aizdomas, ka “Parex” nav nomaksājis visus nodokļus. Vēlāk izrādījās, ka aizdomas ir nepamatotas. Kamēr “Parex” kļuva par vienu no vadošajām Latvijas Republikas bankām, prezidentam Valērijam Karginam ir bijis jāizkliedē daudz nepamatotu aizdomu. Viņš to vienmēr ir darījis, nezaudējot savu cieņu.

Pa šiem gadiem esmu apbrīnojis Valēriju Karginu, kā, augot bankai, viņš ir cilvēciski un pilsoniski pilnveidojies.

Pa šiem gadiem daudzās sarežģītās, ne tikai finansu vien, situācijās, viņš, manuprāt, Latvijas Republikas intereses ir veiksmīgi savienojis ar savas bankas interesēm. Bez lieka skaļuma ir atbalstīta kultūra un sports. “Parex” banka ir atbalstījusi Latvijas lata stabilitāti.

Jebkurā normālā šīs pasaules valstī tādam vīram kā Valērijam Karginam, ar tādu svaru un ietekmi sabiedrībā, pilsonība tiktu piešķirta ļoti steidzami un aplausiem skanot.

A.Jakubāns,

1997.gada 28.oktobrī “Neatkarīgās Rīta Avīzes” redaktors

Autobiogrāfija

Es, Valērijs Kargins, esmu dzimis 1961. gada 27. martā Rīgā.

1983. gadā esmu beidzis Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu.

No 1983. gada līdz 1989. gadam veicu dažādus sabiedriskus pienākumus Latvijas ĻKJS Rīgas pilsētas komitejā. 1989. gada jūnijā sāku strādāt uzņēmumā “Parekss” par direktoru, bet no 1992. gada esmu akciju sabiedrības “Pareksa banka” prezidents.

Esmu precējies, ģimenē aug divi dēli. Pašreiz esmu Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs.

1997. gada 4. novembrī V.Kargins

Par Viktora Krasovicka kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.3401)

Pamatojoties uz š.g. 11.novembra Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Viktora Krasovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 11. novembrī priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 11.novembra sēdes protokola nr.35

Piedalījās: I.Kreituse, A.Pētersons, A.Prēdele, Dz.Ābiķis, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts, J.Straume

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Viktora Krasovicka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Viktora Krasovicka kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Viktoru Krasovicki pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: ierosinām piešķirt pilsonību par veiksmīgu darbību Latvijas finansu un ekonomikas sistēmas stabilizācijā, kā arī par praktisku ieguldījumu tirgus ekonomikas atjaunošanā un stabilizācijā, veiksmīgā, abpusēji izdevīgā sadarbībā ar Latvijas Banku un Finansu ministriju. Bez tam uzskatām, ka Viktoram Krasovickim pilsonība par īpašiem nopelniem piešķirama par atbalstu kultūrai, sportam, veselības aprūpei.

Saeimas deputāti: P.Apinis, A.Ameriks, E.Inkēns, V.Boka,

J.Jurkāns, J.Ādamsons, V.Kalnbērzs, L.Teniss,

1997.gada 30.oktobrī J.Kalviņš, R.Marjaša, M.Vītols

1992.gadā tika nodibināta “Pareksa banka”. Viens no galvenajiem šās akciju sabiedrības dibinātājiem ir pašreizējais viceprezidents Viktors Krasovickis, plašā sabiedrībā ievērojams finansists. Viņa vadībā “Pareksa banka” apliecinājusi, ka ir strauji augoša, stabila un efektīva finansu iestāde, kas ātri ieņēmusi līderes pozīcijas Latvijas banku vidū, devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikas reformēšanā un attīstībā, tās starptautiskajā integrācijā.

Latvijas Komercbanku asociācija atbalsta pilsonības piešķiršanu Viktoram Krasovickim par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents T.Tverijons

Akciju sabiedrība “Pareksa banka” ir viena no vadošajām Latvijas finansu institūcijām. Tās stabilā darbība reģiona finansu tirgū un pēdējos gados vērojamā integrēšanās pasaules banku tīklā liecina par nopietnu un pārdomātu uzņēmējdarbības stratēģiju. Nopietni vērtējams a/s “Pareksa banka” ieguldījums Latvijas kultūrā un izglītībā. Jāpiemin atbalsts Melngalvju nama atjaunošanai, vairāki nozīmīgi baleta pasākumi u.c.

Nenoliedzams ir a/s “Pareks banka” viceprezidenta Viktora Krasovicka personiskais devums bankas un visas Latvijas tautsaimniecības attīstībā. V.Krasovickis daudz darījis arī Latvijas kultūras dzīves bagātināšanā. Pateicoties viņa ieinteresētībai, finansiālu atbalstu saņēmuši vairāki būtiski kultūrprojekti, tostarp Māra Liepas piemiņas sarīkojumi Rīgā un Maskavā, arī kinofestivāls “Baltijas pērle”.

Latvijas Kultūras fonds atbalsta Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Viktoram Krasovickim par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

1997.gada 30.oktobrī Latvijas Kultūras fonda prezidents Pēteris Bankovskis

Latvijas Olimpiskā komiteja lūdz rast iespēju piešķirt Latvijas pilsonību Viktoram Krasovickim par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Mūsu lūgums pamatojas uz V.Krasovicka attieksmi pret sportu Latvijā. “Parex” banka bija viena no pirmajiem Latvijas Olimpiskās komitejas finansiāliem atbalstītājiem, pateicoties tam, mēs varējām startēt gan Albervilas ziemas, gan Barselonas olimpiskajās spēlēs. Bez tam ir zināms “Parex” bankas atbalsts atsevišķiem sporta veidiem, piemēram autobraukšanai, šaušanai, smaiļošanai, kanoe airēšanai u.c. Viktors Krasovickis daudz pūliņu personiski iegulda golfa attīstībā Latvijā.

Tā kā V.Krasovickis ir viens no “Parex” bankas īpašniekiem, tad jebkura akcija par labu sportam, kuru nav bijis mazums, un, cerams, būs vēl uz priekšu, ir saistāma ar šo personību, kuras pilsonībai būtu liela sabiedriska nozīme.

Ar cieņu —

1997.gada 22.oktobrī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš

Gan Latvijā, gan citās valstīs un starptautiskās finansu organizācijās aizvien pozitīvāka attieksme veidojas par a/s “Parex” banka viceprezidenta Viktora Krasovicka profesionāli noteikto darbību viņa vadītās komercstruktūras attīstībā un nostiprināšanā. Pēc visiem zināmiem satricinājumiem, kas piemeklēja dažas komercbankas, ir gandarījums, ka “Parex” ir ceļā uz pašu augstāko atzinību, un proti, — sabiedrības un tautas uzticību šajā vēstures brīdī, kad Latvijas valsts nopietni pretendē uz dalību Eiropas Savienībā. Viktora Krasovicka personiskais ieguldījums šajā procesā ir neapšaubāms. Sevišķi uzteicama ir Viktora Krasovicka pozitīvā attieksme latviešu kultūras atbalstīšanā. Plaši pazīstami ir “Parex” bankas sponsorētie latviešu kultūras projekti, kurus allaž dziļi izprot Viktors Krasovickis.

Esmu pārliecināts, ka vienīgā valsts, kurai arī turpmāk savu intelektu veltīs Viktors Krasovickis, ir Latvijas valsts.

Izejot no augšminētā, ierosinu piešķirt Viktoram Krasovickim Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Cieņā —

1997.gada 21.oktobrī Jānis Peters

Par īpašiem nopelniem Latvijas labā, finansiāli sekmējot kultūras pasākumus un aktivitātes, aicinu atbalstīt Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu “Parex” bankas viceprezidentam Viktoram Krasovickim.

Raimonds Pauls

Viktors Krasovickis pārstāv to baņķieru saimi, kuri ar savu darbību gadskārtu lokos vairo klientu uzticību. Ne jau ar nereāliem solījumiem un vilinošiem procentiem, bet ar pārdomātiem stabilitātes piedāvājumiem. Man visvairāk simpatizē “Parex” tautsaimniecību un kultūrprocesu veicinošās aktivitātes. Tātad — paliekošais. Tālab — par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā atbalstu pilsonības piešķiršanu Viktoram Krasovickim.

Ēriks Hānbergs,

1997.gada 28.oktobrī “Neatkarīgās Rīta Avīzes” redaktora biedrs

Autobiogrāfija

Es, Viktors Krasovickis, esmu dzimis Rīgā 1953.gada 10.oktobrī. Vecāki ir inženieri. Māte strādāja rūpnīcā “Komutators”, bet tēvs Sakaru ministrijā. Esmu beidzis Rīgas 22. vidusskolu. Tālāk studēju elektroniku Rīgas Politehniskajā institūtā, ko absolvēju 1975.gadā. Nākošos astoņpadsmit gadus strādāju par inženieri rūpnīcā “Komutators”. Vienlaicīgi darbojos par gidu Rīgas Ceļojumu un ekskursiju birojā.

Astoņdesmito gadu beigās kopā ar sievu Ņinu Kondratjevu nodibinājām savu kooperatīvu “Iepazīstiet Rīgu”. Pēc tam tūrisma kooperatīvu “Viktor”. Vēlāk kopā ar partneriem pārņēmām “Parex” un dibinājām “Parex” banku. Tajā strādāju joprojām.

Dzīvē ļoti svarīgu vietu ieņem ģimene. Ar sievu Ņinu strādājam kopā, un mums ir divi bērni. Dēlu sauc Georgs, viņš mācās skolā Šveicē. Aleksandra, mana meita, ir studente Malibu universitātē Kalifornijā. Visi kopā dzīvojam Jūrmalā.

1997.gada 5.novembrī V.Krasovickis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!