Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas politiskās organizācijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.1997., Nr. 291/292 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45723

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Zemkopības ministrijas valsts uzņēmumiem

Vēl šajā numurā

07.11.1997., Nr. 291/292

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48.pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā

Latvijas Zemnieku savienība

Valsts reģistra Nr.PO-002 Reģ. 18.02.1993.

Statūti

Statūtu jaunā redakcija apstiprināta

LZS kongresā 1992.gada 29.februārī

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Latvijas Zemnieku savienība (LZS; turpmāk tekstā — Zemnieku savienība) ir politiska partija, kuras darbība atjaunota 1990.gada 5.jūlijā uz visu bijušo Latvijas Republikas zemnieku partiju bāzes.

Zemnieku savienība ir bijušo Latvijas Republikas zemnieku partiju tiesiskā mantiniece.

Zemnieku savienība darbojas uz statūtu pamata ar demokrātiskām, nevardarbīgām, konstitucionālām metodēm.

1.2. Zemnieku savienība var veidot sieviešu un jaunatnes organizācijas, kuru darbību reglamentē programma un statūti, kuri nav pretrunā ar Zemnieku savienības programmu un statūtiem.

1.3. Zemnieku savienībai, tās nodaļām un rajoniem ir juridiskas personas tiesības.

1.4. Zemnieku savienība, tās nodaļas un rajoni lieto partijas karogu, kura zīmējumu un krāsas apstiprina kongress, bet partijas biedri nēsā krūšu nozīmi.

Zemnieku savienības atribūtiku var izgatavot vienīgi ar Centrālās valdes piekrišanu.

Zemnieku savienībai, tās nodaļām un rajoniem ir zīmogs ar savu nosaukumu un konts bankā.

1.5. Zemnieku savienībai ir tiesības veikt izdevējdarbību un darboties tautas izglītošanas jomā, vākt līdzekļus savām vajadzībām un dibināt naudas fondus, piešķirt stipendijas, kā arī veikt citu nepieciešamo saimniecisko darbību partijas mērķu sasniegšanai.

1.6. Zemnieku savienības darbības vieta ir Latvijas valsts.

1.7. Zemnieku savienības Centrālās valdes mītne atrodas Rīgā.

2. Zemnieku savienības mērķi un galvenie uzdevumi

2.1. Zemnieku savienības galvenais mērķis ir demokrātiskā Latvijas valstī parlamentārā ceļā aizstāvēt zemnieku un to atbalstītāju intereses un ietekmēt valsts politiku Latvijas pilsoņiem un zemniecībai vēlamā virzienā.

2.2. Zemnieku savienības uzdevumi ir:

2.2.1. realizēt programmā paredzētos mērķus;

2.2.2. veicināt ekonomiski pamatotu tautsaimniecības attīstību;

2.2.3. modināt un stiprināt tautā pareizu atziņu par zemnieku nozīmi valstī un sabiedrībā, veicināt uz demokrātijas pamatiem balstītu politisko izpratni;

2.2.4. aktīvi līdzdarboties zemniecības atjaunošanā;

2.2.5. valsts un pašvaldības iestādēs aizstāvēt zemnieku un citu Latvijas Republikas pilsoņu politiskās, saimnieciskās, sociālās, kultūras intereses un prasības;

2.2.6. izstrādāt likumprojektus.

3. Zemnieku savienības biedri, viņu tiesības un pienākumi

3.1. Par Zemnieku savienības biedriem var būt Latvijas Republikas pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, ir tiešā vai idejiskā saistībā ar zemi (zemnieki, zemes apstrādātāji, lauku amatnieki, lauku un pilsētu inteliģence), atzīst Zemnieku savienības programmu un statūtus, kā arī apsolās veicināt partijas mērķu realizēšanu.

Par Zemnieku savienības biedriem nevar būt personas, kuras neievēro partijas programmu, statūtus, nolikumus un disciplīnu vai citādi kaitē partijas interesēm, tāpat arī personas, kuras jau pieder pie kādas citas politiskās partijas vai kandidē republikas Saeimas un pašvaldību vēlēšanu oficiālajos sarakstos bez Zemnieku savienības attiecīgās valdes piekrišanas. Par partijas biedriem nevar būt personas, kuras piedalījušās represijās pret Latvijas tautām.

3.2. Jaunus biedrus uzņem nodaļu valdes ar klātesošo valdes biedru balsu vairākumu. Personas, kuras sastāvējušas citās politiskajās partijās, var uzņemt par Zemnieku savienības biedriem tikai pēc viena gada pārbaudes laika.

3.3. Partijas biedri, kuri darbojas pret Zemnieku savienības programmu un statūtiem, neievēro disciplīnu vai citādi tai kaitē, nodaļas valdes sēdē izslēdzami ar klātesošo valdes biedru balsu vairākumu.

Lēmumu par Zemnieku savienības biedra izslēgšanu 14 dienu laikā var pārsūdzēt Centrālajā valdē. Sūdzība jāizskata tuvākajā sēdē. Tās lēmums ir galīgs.

3.4. Izstājoties no Zemnieku savienības, jāiesniedz rakstveida paziņojums nodaļas valdei.

Izstājušos vai izslēgtu biedru no jauna var uzņemt partijā tikai ar Centrālās valdes piekrišanu. Ar šādu lūgumu var griezties pie Centrālās valdes ne agrāk kā pēc gada, skaitot no izstāšanās vai izslēgšanas dienas.

3.5. Zemnieku savienības biedriem ir tiesības:

3.5.1. vēlēt un tikt ievēlētiem Zemnieku savienības institūcijās;

3.5.2. piedalīties jebkuras Zemnieku savienības institūcijas darbā ar padomdevēja tiesībām, iesniegt priekšlikumus vai protestus par Zemnieku savienības darbības jautājumiem;

3.5.3. prasīt savu tiesību un likumīgo interešu aizstāvību jebkurā Zemnieku savienības institūcijā.

3.6. Zemnieku savienības biedru pienākumi ir:

3.6.1. ievērot Zemnieku savienības programmu, statūtus, nolikumus un disciplīnu;

3.6.2. maksāt biedru naudu kongresa noteiktajā apmērā;

3.6.3. aktīvi iesaistīties nodaļas un citu Zemnieku savienības struktūru darbā.

4. Zemnieku savienības struktūra

4.1. Nodaļas

4.1.1. Savas programmas realizēšanai un uzdevumu sekmīgai veikšanai, Zemnieku savienība atjauno vai nodibina vietējās nodaļas, kuras darbojas uz Zemnieku savienības programmas, statūtu un nolikumu pamata.

4.1.2. Vietējās nodaļas var atjaunot vai nodibināt katrā pagastā, pilsētas rajonā vai pilsētā. Pagastu nodaļu atšķiršanai lieto pagastu vai apdzīvoto vietu nosaukumus, bet pilsētu rajonos īpašus nosaukumus. Lauku rajonu administratīvi noteiktie nosaukumi lietojami rajonu nodaļu atšķiršanai.

Rīgas pilsētas rajonos un priekšpilsētās atjaunotajām vai nodibinātajām nodaļām ir vietējo nodaļu tiesības. Tās deleģē pa diviem pārstāvjiem uz pilsētas padomi, kurai ir rajona tiesības.

Nodaļas reģistrējamas Centrālajā valdē, iesniedzot atjaunošanas vai dibināšanas sapulces protokola izrakstu un biedru sarakstu un ziņojot par izmaiņām tajā.

Par jebkura līmeņa nodaļas nodibināšanos jāpaziņo arī vietējai pašvaldībai.

4.1.3. Nodaļas augstākā institūcija ir tās biedru pilnsapulce (pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse nodaļas biedru). Pilnsapulcē ievēlē nodaļas valdi un revīzijas komisiju (revidentu) ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot atklāti vai aizklāti (ja to pieprasa ne mazāk kā piektdaļa biedru). Pilnsapulce deleģē divus nodaļas pārstāvjus uz rajona padomi.

Nodaļas valdes un revīzijas komisijas skaitlisko sastāvu nosaka pilnsapulce.

4.1.4. Nodaļās var dibināt sekcijas.

4.1.5. Nodaļas valdes un revīzijas komisijas (revidenta) pilnvaras ir spēkā līdz jaunām vēlēšanām pirms kārtējā Zemnieku savienības kongresa.

Lēmumus pieņem ar klātesošo valdes vai revīzijas komisijas biedru balsu vairākumu. Ja balsis dalās, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

4.1.6. Nodaļa pati saskaņā ar Zemnieku savienības statūtiem organizē savu darbu, rīkojas ar saviem naudas līdzekļiem. Algoto amatu skaitu nosaka nodaļas valde.

4.1.7. Nodaļas uz Zemnieku savienības kongresu izvirza delegātus, kuru pārstāvību nosaka Centrālā padome. Kongresā delegāti uzstājas saskaņā ar savu nodaļu lēmumiem. Delegātus ievēlē nodaļas pilnsapulce reizē ar valdi.

4.1.8. Nodaļas var rīkot partijas biedru sapulces, kurās jāpiedalās ne mazāk kā ceturtdaļai nodaļas biedru, kā arī partijas biedru vakarus un atklātās sapulces, ierīkot Zemnieku savienības laikrakstu izplatīšanas vietas, organizēt saviesīgus vakarus, koncertus, teātra izrādes, loterijas, priekšlasījumus un kursus.

4.1.9. Nodaļa var likvidēties pēc savas iniciatīvas, par to paziņojot Centrālajai valdei. Likvidēšanās gadījumā nodaļai piederošās naudas summas, kustamo un nekustamo īpašumu un arhīvu pārņem Zemnieku savienības Centrālā valde.

4.1.10. Savas darbības apvienošanai un saskaņošanai nodaļas izveido rajonus.

4.2. Rajoni

4.2.1. Zemnieku savienības darbību rajonā koordinē rajona padome un valde, pārbauda revīzijas komisija.

Rajona padome reģistrējama Centrālajā valdē.

4.2.2. Padomi izveido uz to deleģētie nodaļu pārstāvji, kurus ievēl nodaļu pilnsapulces. Katrai nodaļai ir tiesības sūtīt uz rajona padomi divus pārstāvjus. Viņi ievēl padomes priekšsēdētāju, viņa vietnieku, rajona valdi un revīzijas komisiju, deleģē divus pārstāvjus uz Zemnieku savienības Centrālo padomi.

Rajona padomes priekšsēdētājs vienlaikus ir arī rajona valdes priekšsēdētājs, turklāt viņš saglabā savas nodaļas delegāta tiesības.

4.2.3. Katru gadu pirms kārtējā kongresa pārvēlē padomes priekšsēdētāju, viņa vietnieku, rajona valdi un revīzijas komisiju.

4.2.4. Rajona padomi sasauc tās priekšsēdētājs vai viņa vietnieks pēc savas iniciatīvas, pēc valdes vai revīzijas komisijas lēmuma, kā arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa padomes biedru.

4.2.5. Padomes sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās biedru un pārstāvēta vairāk nekā puse no nodaļām. Lēmumus padome pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

Rajona padomes sēdes sasaucamas vismaz divas reizes gadā.

4.2.6. Rajona valde lēmumus pieņem (ja piedalās vairāk nekā puse no biedru skaita) ar klātesošo valdes biedru balsu vairākumu. Ja balsis dalās, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

4.2.7. Rajona padome un valde savas darbības laikā kārto:

a) savā rajonā ietilpstošo nodaļu un to biedru sarakstus;

b) sēžu protokolus;

c) saņemto un nosūtīto dokumentu lietvedību.

Rajona kases pārskati par iepriekšējo gadu iesniedzami Centrālajai valdei. Tai ir tiesības izdarīt revīziju rajonos jebkurā laikā.

4.2.8. Rajona valde var sasaukt rajona konferences, kurās līdztekus rajona padomes locekļiem ir tiesības piedalīties visiem šā rajona nodaļās ietilpstošajiem biedriem.

4.2.9. Rajona darbības koordinēšanai nepieciešamos algotos amatus nosaka rajona valde.

4.2.10. Rajona organizācija var likvidēties, par to paziņojot Centrālajai valdei. Likvidēšanās gadījumā rajona organizācijas naudas summas, kustamo un nekustamo īpašumu un arhīvu pārņem Zemnieku savienības Centrālā valde.

5. Zemnieku savienības pārvalde

5.1. Kongress

5.1.1. Zemnieku savienības augstākā lēmējinstitūcija ir kongress. Kārtējo kongresu sasauc Centrālā padome katru gadu līdz pirmajam aprīlim. Ja nepieciešams, var sasaukt ārkārtas kongresu.

5.1.2. Ārkārtas kongresu sasauc Centrālā valde, lai izlemtu jautājumus, kuru izšķiršana nav tās vai Centrālās padomes kompetencē. To var sasaukt arī pēc Centrālās revīzijas komisijas pieprasījuma vai pēc pieprasījuma, ko iesniegusi ne mazāk kā trešdaļa reģistrēto rajonu.

5.1.3. Par kongresa norises laiku un vietu, uzrādot apspriežamos jautājumus, nodaļām paziņo vismaz 30 dienas iepriekš.

5.1.4. Kongresu atklāj Centrālās padomes priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem, bet to vada kongresa ievēlēts prezidijs.

5.1.5. Balsošana var būt atklāta vai aizklāta, ja to pieprasa ne mazāk kā piektdaļa no visiem delegātiem. Zemnieku savienības vadības vēlēšanas notiek aizklāti, ja balotējas vairāk nekā viens kandidāts.

5.1.6. Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumu par Zemnieku savienības likvidēšanu, kuru var pieņemt, ja kongresā, kurā piedalās trīs ceturtdaļas reģistrēto delegātu, par šo lēmumu nobalso ne mazāk kā trīs ceturtdaļas klātesošo delegātu.

5.1.7. Kongresa darbu protokolē kongresa ievēlēts sekretariāts, protokolu paraksta prezidija locekļi.

5.1.8. Zemnieku savienības kongress:

a) pieņem, groza un papildina Zemnieku savienības programmu un statūtus, pieņem lēmumus un rezolūcijas;

b) izskata Centrālās valdes pārskatu un Centrālās revīzijas komisijas ziņojumu par iepriekšējo gadu;

c) noklausās no Zemnieku savienības ievēlēto Saeimas deputātu ziņojumu par darbu starpkongresu periodā;

d) ievēlē Zemnieku savienības priekšsēdētāju, viņa pirmo vietnieku un divus vietniekus, kuri vienlaikus ieņem šos amatus arī Centrālajā padomē un Centrālajā valdē, un Centrālo revīzijas komisiju;

e) apstiprina 10 Centrālās valdes biedrus (divus no katra Latvijas novada — Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas; vienam katra novada pārstāvim jābūt zemniekam), kurus ievēlē novadu delegātu sanāksmēs.

Apakšpunktos “d” un “e” minēto amatpersonu pilnvaru termiņš ir līdz kartējam kongresam;

f) ievēlē partijas preses izdevumu redaktorus;

g) izskata sūdzības par padomi un valdi, kā arī par rajonu padomēm, valdēm un nodaļu valdēm;

h) nosaka Zemnieku savienības turpmāko darbību;

i) apstiprina Zemnieku savienības atribūtiku;

j) nosaka biedru naudas apmērus.

5.2. Centralā padome

5.2.1. Kongresu starplaikā Zemnieku savienību vada Centrālā padome.

5.2.2. Centrāla padome sastāv no padomes priekšsēdētāja, viņa pirmā vietnieka un diviem vietniekiem, Centrālās valdes biedriem un rajonu padomju pārstāvjiem. Uz Centrālo padomi katra rajona padome deleģē divus pārstāvjus.

5.2.3. Katra rajona padomes pārstāvja pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad rajonā notiek jaunas vēlēšanas. Pārvēlēšana jāveic ne vēlāk kā 10 dienas pirms kārtējā kongresa.

5.2.4. Zemnieku savienības Centrālās valdes amatpersonas pilda tos pašus amatus arī Centrālajā padomē.

5.2.5. Centrālo padomi sasauc priekšsēdētājs vai viņa vietnieki pēc savas iniciatīvas, Centrālās valdes vai Centrālās revīzijas komisijas lēmuma, kā arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā ceturtdaļa padomes biedru. Padomes sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedru skaita un ir pārstāvēta vairāk nekā puse rajonu.

5.2.6. Padomes sēdes vada padomes priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem, protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

5.2.7. Centrālā padome savās sēdēs lēmumus pieņem ar klātesošo padomes biedru balsu vairākumu. Ja balsis dalās, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

5.2.8. Centrālā padome:

a) kontrolē, kā tiek izpildīta programma, statūtu prasības un kongresa lēmumi;

b) meklē līdzekļus Zemnieku savienības izvirzīto mērķu sasniegšanai;

c) kontrolē un pieņem gada pārskatus un budžetu, iesniedz par tiem ziņojumus kongresam;

d) pirmajā sēdē pēc kārtējā kongresa apstiprina pienākumu sadali starp priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un Centrālās valdes biedriem;

e) apstiprina komisiju un darba grupu vadītājus;

f) pēc Goda tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma apstiprina Goda tiesas sastāvu un darbības nolikumu;

g) apstiprina Goda padomes sastāvu;

h) apstiprina preses izdevumu redakcijas kolēģiju sastāvu;

i) nosaka delgātu pārstāvības normas kongresā.

5.2.9. Centralās padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

5.2.10. Centrālās padomes priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem var būt Zemnieku savienības deputātu frakcijas vai grupas priekšsēdētājs republikas parlamentā.

5.3. Centrālā valde

5.3.1. Centrālā valde ir pastāvīga Zemnieku savienības darba institūcija, kas vada un koordinē tās darbu.

5.3.2. Centrālā valde sastāv no kongresā ievēlēta priekšsēdētāja, viņa pirmā vietnieka, diviem vietniekiem, kongresā apstiprinātajiem novadu pārstāvjiem, kā arī Jaunatnes organizācijas vadītāja, Sieviešu padomes vadītājas un diviem parlamenta deputātiem — Zemnieku savienības biediem, kurus ievēl Zemnieku savienības deputātu frakcija vai grupa.

Pirmajā sēdē pēc kongresa sadala pienākumus starp priekšsēdētāju, viņa vietniekiem un Centrālās valdes biedriem, pienākumu sadali iesniedz apstiprināšanai Centrālajā padomē.

Centrālās valdes sēdēs ar balsstiesībām var piedalīties Goda padomes priekšsēdētājs.

Centrālās valdes biedru pilnvaru termiņš ir līdz kārtējam kongresam.

5.3.3. Centrālās valdes sēdes rīko pēc priekšsēdētāja vai viņa vietnieku iniciatīvas vai tad, ja to pieprasa ne mazāk kā trešdaļa tās biedru. Sēdes var būt gan atklātas, gan slēgtas, visa veida valdes sēdēs ir tiesīgi piedalīties Goda tiesas priekšsēdētājs un Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

5.3.4. Centrālās valdes sēde ir tiesīga, ja tājā piedalās vairāk nekā puse no tās biedriem, tajā skaitā priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem.

5.3.5. Centrālās valdes sēdes vada priekšsēdētājs vai viens no viņa vietniekiem. Lēmumus pieņem ar klātesošo valdes biedru balsu vairākumu. Ja balsis dalās, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

5.3.6. Centrālā valde:

a) organizē kongresa, Centrālās padomes lēmumu un nolikumu izpildi;

b) rīkojas ar Zemnieku savienības līdzekļiem, par ko sniedz pārskatu Centrālajai padomei;

c) meklē līdzekļus, lai pēc iespējas pilnīgāk sasniegtu statūtos noteiktos Zemnieku savienības mērķus;

d) reģistrē nodaļu un rajonu padomju izveidošanos un likvidēšanos;

e) aizstāv Zemnieku savienības intereses tās attiecībās ar iestādēm un personām;

f) pieņem darbā Zemnieku savienības štata darbiniekus;

g) dod atļauju izgatavot Zemnieku savienības atribūtiku;

h) izskata komisiju ierosinājumus;

i) nodaļu vai rajonu likvidēšanas gadījumā pārņem attiecīgās organizācijas naudas summas, kustamo un nekustamo īpašumu un arhīvu.

5.3.7. Centrālā valde var izveidot tautas saimniecības, mākslas, literatūras, jaunatnes, sporta, valsts aizsardzības un citas komisijas un darba grupas, kuras darbojas uz Centrālās padomes apstiprinātu nolikumu pamata. Komisiju un darba grupu vadītājus pēc Centrālās valdes ierosinājuma apstiprina Centrālā padome.

5.3.8 Centrālajai valdei ir tiesības sasaukt Zemnieku savienības konferences.

Konferences lēmumus pieņem tādā pašā kārtībā kā kongresa lēmumus.

5.4. Centrālā revīzijas komisija

5.4.1. Centrālā revīzijas komisija sastāv no tās priekšsēdētāja, viņa vietnieka, komisijas sekretāra un četriem biedriem.

Revīzijas komisiju ievēlē kongresā no kongresa delegātiem, kuri neieņem amatus partijas Centrālajā padomē un Centrālajā valdē. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš ir līdz kārtējam kongresam.

5.4.2. Centrālā revīzijas komisija kontrolē Zemnieku savienības programmas, statūtu un nolikumu ievērošanu. Centrālās padomes un Centrālās valdes finansiālo un saimniecisko darbību, veic partijas naudas, mantas un īpašuma revīziju, un par to sniedz pārskatu kongresam.

5.4.3. Pirmo Centrālās revīzijas komisijas sēdi sasauc Centrālās padomes priekšsēdētājs. Šajā sēdē Centrālā revīzijas komisija ievēlē no savu biedru vidus priekšsēdētāju un pārējās amatpersonas.

5.4.4. Centrālās revīzijas komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties visa veida Centrālās valdes sēdēs.

5.4.5. Centrālās revīzijas komisijas sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komisijas biedriem.

Sēdes vada komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Lēmumus pieņem ar klātesošo komisijas biedru balsu vairākumu. Ja balsis dalās, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

5.5. Goda tiesa

5.5.1. Konfliktus, kas radušies starp atsevišķiem Zemnieku savienības biedriem un vadošajām institūcijām, kā arī konfliktus starp dažādu līmeņu institūcijām izskata Goda tiesa. Savas darbības veikšanai Goda tiesa izstrādā nolikumu, kuru apstiprina Centrālā padome.

5.5.2. Goda tiesas priekšsēdētāju ievēlē kongress. Goda tiesas sastāvu pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma apstiprina Centrālā padome.

5.5.3. Goda tiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties visa veida Centrālās valdes sēdēs.

5.6. Goda padome

5.6.1. Goda padome sastāv no visu agrāko Latvijas Republikas zemnieku partiju vecbiedriem, kā arī personām, kurām ir bijuši vai šobrīd ir īpaši nopelni Latvijas zemnieku politiskās un saimnieciskās kustības labā. Goda padomes priekšsēdētāju ievēlē kongress. Padomes sastāvu apstiprina Centrālā padome.

5.6.2. Goda padomi vada tās priekšsēdētājs un sekretārs. Detalizētākai savas darbības reglamentācijai Goda padome var izstrādāt nolikumu, kuru apstiprina Centrālā padome. Goda padomes priekšsēdētājs ar balsstiesībām var piedalīties Centrālās valdes sēdēs, padomes biedri ar padomdevēja balsstiesībām var piedalīties Centrālās padomes un Centrālās valdes sēdēs.

6. Zemnieku savienības manta, līdzekļi un štati

6.1. Zemnieku savienībai ir sava manta, kā arī līdzekļi, kas glabājas bankā.

6.2. Zemnieku savienības līdzekļus veido:

6.2.1. biedru naudas;

6.2.2. ienākumi no Zemnieku savienības kapitāliem;

6.2.3. dāvinājumi, pabalsti un ziedojumi;

6.2.4. ienākumi no Zemnieku savienības un tās nodaļu rīkotajiem pasākumiem;

6.2.5. ienākumi no Zemnieku savienības izdevējdarbības;

6.2.6. aizņēmumi, kā arī citi ienākumi.

6.3. Partijas biedru naudas minimālos apmērus nosaka kongress. 50 procentus no biedru naudas iemaksām nodaļas patur savām vajadzībām, bet pārējos 50 procentus nosūta rajona valdei, kura savukārt 25 procentus nosūta Centrālajai valdei.

6.4. Kārtību, kādā jāizdara norēķini un jāsniedz pārskati par Zemnieku savienībai piederošajiem kapitāliem un citu īpašumu, kā tas jāpārvalda un jārīkojas ar to, noteic Centrālās padomes apstiprināti nolikumi.

6.5. Zemnieku savienībai var būt savi štata darbinieki, kurus pieņem darbā Centrālā valde.

7. Zemnieku savienības darbības izbeigšana

7.1. Ja kongresā, kurā piedalās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas reģistrēto delgātu, ar vismaz trim ceturtdaļām klātesošo delegātu balsu pieņemts lēmums par Zemnieku savienības darbības izbeigšanu, tad kongress ievēlē likvidācijas komisiju, kura izstrādā mantas un finansu līdzekļu izlietošanas kārtību, nokārto Zemnieku savienības prasības un pienākumus pret juridiskajām un fiziskajām personām atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

7.2. Par izdarīto partijas likvidāciju komisija sniedz ziņojumu tās sasauktam kongresam, kurš pieņem lēmumu par likvidācijas paziņojumu.

8. Statūtu grozīšana

Kongress, kurā piedalās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas reģistrēto delegātu, ar vismaz divām trešdaļām klātesošo delegātu balsu var izdarīt grozījumus Zemnieku savienības statūtos.

Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs

Linda Gurecka, Latvijas Zemnieku savienības Centrālās valdes sekretāre

Arvīds Kalējs, Latvijas Zemnieku savienības Goda padomes priekšsēdētājs

Latvijas Sociåldemokråtiskå partija (LSDP)

Valsts reģistra Nr.PO–011 Reģ.22.03.1993.

Statūti

Izmaiņas nosaukumā reģ.27.02.96.

Apstiprināti 20.02.1993., LDDP nosaukums

izmainīts uz LSDP, 14.10.1995, —

Latvijas Demokrātiskās darba partijas 7.ārkārtas kongresā

Latvijas Sociāldemokrātiskā partija (LSDP) ir Latvijas iedzīvotāju sabiedriski politiska organizācija, kuras mērķis ir demokrātiska un sociāli taisnīga sabiedrība brīvā, neatkarīgā un tiesiskā Latvijas valstī.

Parlamentāro reformu politika ir LSDP mērķu sasniegšanas galvenais līdzeklis.

I. LSDP biedri

1. Par LSDP biedru var kļūt katrs 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no sociālās, rasu un nacionālās piederības, profesijas, filozofiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, ja viņš atzīst partijas programmu un statūtus un savā praktiskajā darbībā tos īsteno.

2. LSDP biedrs nevar vienlaikus būt citas partijas biedrs un, ja LSDP uzstājas vēlēšanās ar atsevišķu sarakstu, nedrīkst piedalīties konkurējošu sarakstu vēlēšanu kampaņās.

3. katra LSDP biedra pienākums ir:

— sekmēt partijas programmas īstenošanu un ievērot statūtus,

— rūpēties par partijas autoritāti sabiedrībā,

— aktīvi darboties vietējo pašvaldību un Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās,

— būt iecietīgam pret atšķirīgu viedokļu paudējiem,

— reģistrēties vienā no partijas pirmorganizācijām,

— piedalīties LSDP biedru sapulcēs un rīkotajos pasākumos,

— maksāt biedru naudu.

4. Visiem partijas biedriem bez jebkādiem izņēmumiem ir vienādas tiesības. Katrs partijas biedrs ir tiesīgs:

— piedalīties partijas politikas un darbības noteikšanā, izvirzot priekšlikumus, izklāstot savus uzskatus un piedaloties visu izskatāmo jautājumu brīvā apspriešanā un demokrātiskā izlemšanā, nepieciešamības gadījumā iestājoties par pieņemto lēmumu grozīšanu vai atcelšanu,

— izvirzīt kandidatūras, arī savu kandidatūru, vēlēt un tikt ievēlēts jebkurā partijas iestādē, jebkurā amatā,

— partijas biedru sapulcēs, kongresos, utt. kritizēt jebkuru partijas iestādi, jebkuru partijas biedru neatkarīgi no viņa ieņemamā amata,

— saņemt informāciju, kas ir partijas iestāžu rīcībā,

— personīgi piedalīties jebkurā apspriešanā, kas skar viņa darbību,

— brīvi izstāties no partijas, rakstiski paziņojot par to savai pirmorganizācijai un nododot biedra karti,

— pāriet no vienas pirmorganizācijas citā pirmorganizācijā (ar tās piekrišanu), vai kopā ar citiem partijas biedriem izveidot jaunu pirmorganizāciju,

— piedalīties citu sabiedrisku organizāciju darbā, ja to principi un darbība nav pretrunā ar LSDP programmu,

— atbalstīt partiju ar ziedojumiem.

5. Persona, kas vēlas iestāties partijā, var brīvi izvēlēties pirmorganizāciju. Par LSDP biedru uzņem individuāli uz jaunuzņemamā biedra personiska rakstveida iesnieguma pamata partijas primorganizācijas sapulcē ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu. Uzņemtajiem biedriem partijas teritoriālā organizācija izsniedz biedra kartes.

6. Piederību pie LSDP var pārtraukt:

— LSDP biedrs pēc paša vēlēšanās, iesniedzot pirmorganizācijai paziņojumu par izstāšanos un nododot biedra karti,

— izslēdzot no partijas.

Izslēgt var biedru, kura rīcība ir pretrunā ar LSDP programmu vai statūtiem, vai biedru, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu tīšā kriminālnozieguma izdarīšanā. Jautājumu par LSDP biedra izslēgšanu no partijas izskata un, aizklāti balsojot, ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu izlemj tās pirmorganizācijas sapulce, kurā viņš ir reģistrēts. No LSDP izslēgtajam ir tiesības divu mēnešu laikā iesniegt apelāciju augstākstāvošā partijas iestādē, kas pieņem galīgo lēmumu.

7. Personas, kuras simpatizē LDSP mērķiem, atbalsta tās politiku, savu iespēju robežās atbalsta partiju materiāli un līdzdarbojas partijas pasākumos, ir uzskatāmas par LSDP līdzjutējiem. Partijas līdzjutēji var piedalīties partijas darbā ar padomdevēja tiesībām.

II. LSDP uzbūves un darbības principi

LSDP darbojas uz šādu demokrātisko principu pamata:

1. Visu līmeņu partijas iestāžu locekļi (delegāti) tiek ievēlēti tiešās, vienlīdzīgās, alternatīvās vēlēšanās, ar kandidātu brīvu izvirzīšanu un pašizvirzīšanos.

Ja partijas iestādes loceklis atsakās vai nevar pildīt savus pienākumus un par to rakstiski paziņo attiecīgajai partijas iestādei, tad tā var piešķirt locekļa pilnvaras LSDP biedram, kurš šīs iestādes vēlēšanās nav ticis ievēlēts, bet saņēmis (no neievēlētajiem) vislielāko balsu skaitu.

2. Pilnīgs atklātums visu līmeņu partijas organizāciju un iestāžu darbībā, jebkuru partijas dokumentu un arhīvu pieejamība partijas biedriem, visu partijas sanāksmju atklātums.

3. Partijas biedriem, kuri paliek mazākumā, tiek dotas tiesības pēc zināma laika pieprasīt atkārtoti izskatīt strīdīgos jautājumus partijas iestādēs un sanāksmēs.

Nevienam partijas biedram vai organizācijai nav tiesību traucēt pieņemtā lēmuma izpildi.

4. Augstākstāvošās partijas iestādes nevar atcelt lēmumus, ko zemāka partijas organizācija pieņēmusi savas kompetences ietvaros.

5. Partijas biedru sapulce vai vēlētas iestādes sēde parasti ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tajā piedalās ne mazāk kā 1/2 partijas organizācijas biedru. Tomēr, ja sapulces (sēdes) laiks un darba kārtība ir izziņoti laikā un veidā, kādu noteikusi iepriekšējā lemttiesīgā sanāksme (sēde), tad lēmumus par darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem ir tiesīgi pieņemt klātesošie organizācijas biedri, ja viņu skaits nav mazāks par trīs.

Jebkurai balsošanai jābūt aizklātai, ja to pieprasa 1/10 klātesošo balsstiesīgo partijas biedru.

Lēmums tiek uzskatīts par pieņemtu, ja par to nobalsojis vairākums klātesošo balsstiesīgo partijas biedru, izņemot gadījumus, kad statūti paredz 2/3 balsu vairākumu.

III. Partijas pirmorganizācijas

1. LSDP organizatoriskais pamats ir partijas pirmorganizācijas, tās tiek veidotas galvenokārt pēc teritoriālā principa, partijas biedriem brīvprātīgi vienojoties. Lēmumu par pirmorganizācijas izveidošanu var pieņemt sapulce, ja tajā piedalās ne mazāk kā trīs LSDP biedri. Pirmorganizācija jāreģistrē teritoriālās organizācijas vadošajā iestādē.

2. Partijas pirmorganizācijas savus lēmumus pieņem sapulcēs.

3. Partijas pirmorganizācijas pienākums ir:

— organizēt biedru sapulces,

— informēt teritoriālo organizāciju par izmaiņām tās biedru sastāvā,

— iekasēt biedru naudas.

4. Partijas pirmorganizācijai ir tiesības:

— uzņemt partijā un izslēgt no tās,

— patstāvīgi noteikt savu struktūru un darbības formas,

— izstrādāt priekšlikumus jebkurā partijas politikas jautājumā,

— dot norādījumus no organizācijas ievēlētajiem partijas kongresa delegātiem, partijas vēlēto iestāžu locekļiem un prasīt atskaites par to izpildi.

IV. LSDP teritoriālās organizācijas

1. LSDP teritoriālās organizācijas (Latvijas Republikas novadu, pilsētu, rajonu organizāciju) augstākā lēmējiestāde ir organizācijas biedru kopsapulce vai konference, bet augstākās pārstāvniecības iestādes kopsapulču (konferenču) starplaikā — Padome vai valde un kontroles komisija vai revidents.

2. LSDP teritoriālās organizācijas biedru kopsapulci (konferenci) sasauc Padome vai valde nepieciešamības gadījumā, bet ne retāk kā reizi gadā.

Kopsapulces (konferences) sasaukšanas datumu un aptuvenu darba kārtību paziņo partijas biedriem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tās sākuma, bet tajā apspriežamo referātu tēzes un dokumentu projektus izsniedz organizācijas biedriem pirms kopsapulces (konferences) darba sākuma.

3. Ārkārtas kopsapulci (konferenci) sasauc divu nedēļu laikā pēc Padomes, valdes vai ne mazāk kā 1/4 visu organizācijas biedru iniciatīvas. Ja LSDP teritoriālās organizācijas Padome vai valde atsakās sasaukt ārkārtas kopsapulci (konferenci), vai neievēro tās sasaukšanas termiņus, tad partijas biedri, kuri pieprasa to sasaukt, var izveidot organizācijas komiteju kopsapulces (konferences) sasaukšanai.

4. LSDP teritoriālās organizācijas kopsapulce (konference):

— nosaka organizācijas principiālo politiku visos vietējās dzīves jautājumos,

— noklausās, apspriež un apstiprina Padomes (valdes) pārskatus,

— ievēl organizācijas Padomi vai valdi, organizācijas priekšsēdētāju, tā vietniekus, kontroles komisiju vai revidentu,

— pieņem lēmumus organizācijas īpašuma un finansu izlietošanas jautājumos.

6. LSDP teritorālo organizāciju kopsapulču (konferenču) starplaikā to darbu organizē un vada Padome (valde). Tās sēdes sasauc priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieki vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos, vai pēc 1/4 organizācijas biedru pieprasījuma.

Teritoriālās organizācijas Padome (valde):

— sniedz paziņoujumus un pieņem lēmumus vietējos politiskajos jautājumos,

— nosaka konkrētus LSDP kongresa un teritoriālās organizācijas kopsapulču (konferenču) lēmumu realizācijas ceļus,

— sasauc organizācijas kopsapulces (konferences), nosaka to norises vietu un laiku, sagatavo izskatāmo dokumentu projektus,

— izskata un apstiprina organizācijas budžetu.

LSDP teritoriālās organizācijas iestādes var veikt jebkādu likumā atļautu saimniecisko darbību.

7. LSDP teritoriālās organizācijas priekšsēdētājs un tā vietnieki:

— pārtsāv LSDP teritoriālo organizāciju kā juridisku personu sarunās ar citām organizācijām, valsts un saimnieciskām iestādēm, organizācijas vārdā slēdz dažādus līgumus un vienošanās,

— vada Padomes (valdes) sēdes,

— rīkojas ar organizācijas naudas līdzekļiem apstiprinātā budžeta ietvaros,

— koordinē partijas pirmorganizāciju darbību.

8. LSDP teritoriālo organizāciju kopsapulču (konferenču) starplaikā to pirmorganizāciju, iestāžu, partijas biedru un amatpersonu darbību kontrolē Kontroles komisija vai revidents. To ievēl kopsapulce (konference), un savā darbībā tā pakļaujas tikai kopsapulcei (konferencei). Kontroles komisijas locekļiem (revidentam) ir tiesības piedalīties jebkuru partijas teritoriālās organizācijas iestāžu un pirmorganizāciju sēdēs un sapulcēs.

V. LSDP centrālās iestādes

1. LSDP centrālās iestādes ir LSDP Padome, LSDP Padomes valde, LSDP Kontroles komisija.

2. LSDP augstākais lēmējs ir LSDP kongress, kuru sasauc LSDP Padome ne retāk kā reizi gadā.

Kongresa sasaukšanas laiku un apspriežamos jautājumus paziņo partijas organizācijām ne vēlāk kā divus mēnešus pirms kongresa sākuma. Dokumentu projektus dara zināmus partijas organizācijām ne vēlāk kā mēnesi pirms kongresa sākuma.

3. LSDP ārkārtas kongresu sasauc mēneša laikā pēc LSDP Padomes, vai ne mazāk kā 1/3 visu LSDP biedru vai teritoriālo organizāciju iniciatīvas. Ja Padome atsakās sasaukt kongresu vai neievēro tā sasaukšanas termiņu, tad organizācijas vai partijas biedri, kas pieprasa to sasaukt, var izveidot organizācijas komiteju kongresa sasaukšanai.

4. LSDP kongresa delegātus ievēl partijas teritoriālajās organizācijās atbilstoši Padomes noteiktajām pārstāvniecības normām. Vienlaicīgi ar kārtējā kongresa delegātiem tiek izvirzītas partijas centrālo iestāžu locekļu un partijas priekšsēdētāja kandidatūras.Gatavojot kārtējo kongresu, teritoriālo organizāciju kopsapulces (konferences) ievēl vienu Padomes jaunā sastāva locekli no savas organizācijas.

Novadu organizācijas ievēl pa diviem Padomes locekļiem katra, bet Rīgas novada organizācija — septiņus Padomes locekļus (no katra Rīgas administratīvā rajona vai priekšpilsētas un Rīgas rajona pa vienam).

5. Ar padomdevēja tiesībām kongresa darbā piedalās iepriekšējā sastāva LSDP Padomes un LSDP Kontroles komisijas locekļi.

6. LSDP kongress:

— ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu apstiprina partijas nosaukumu, pieņem partijas programmu, statūtus, nolikumu par kontroles komisijām un izdara tajos grozījumus,

— nosaka partijas principiālo politiku,

— noklausās, apspriež un apstiprina LSDP vadošo iestāžu pārskatus,

— ievēl Padomes locekļus un reģistrē tos Padomes locekļus, kuri ievēlēti LSDP teritoriālo organizāciju kopsapulcēs (konferencēs), kongresā ievēlēto Padomes locekļu skaitam jābūt aptuveni līdzsvarotam ar teritoriālajās organizācijās ievēlēto Padomes locekļu skaitu,

— ievēl partijas priekšsēdētāju,

— ievēl Kontroles komisiju un tās priekšsēdētāju,

— pieņem lēmumu par LSDP pašlikvidēšanos.

7. LSDP Padome ir augstākā LSDP pārstāvniecības iestāde kongresu starplaikā. LSDP Padomi sasauc tās valde, priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieki vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos, vai pēc 1/4 teritoriālo partijas organizāciju pieprasījuma.

LSDP Padome:

— nosaka konkrētus LSDP kongresa lēmumu realizācijas ceļus,

— sasauc LSDP kongresus, nosaka to norises vietu un laiku, sagatavo izskatāmo dokumentu projektus,

— ievēl no Padomes locekļu vidus valdi un partijas priekšsēdētāja vietniekus.

— realizē likumdošanas iniciatīvas tiesības,

— izskata un apstiprina Padomes budžetu.

8. LSDP Padomes sēžu starplaikā partijas darbības kārtējo koordināciju un organizāciju veic priekšsēdētājs, valde un priekšsēdētāja vietnieki.

Partijas priekšsēdētājs:

— pārstāv partiju kā juridisku personu sarunās ar citām organizācijām, valsts un saimnieciskām iestādēm, partijas vārdā slēdz līgumus un vienošanās ar fiziskām un juridiskām personām,

— vada Padomes un valdes sēdes.

Valde pulcējas uz savām sēdēm vajadzības gadījumā, bet ne retāk kā reizi mēnesī.

Padomes valde:

— organizē LSDP kongresa un Padomes lēmumu izpildi.

— organizē LSDP kongresus un Padomes sēdes,

— sniedz paziņojumus un pieņem lēmumus kārtējos politiskajos jautājumos,

— rīkojas ar LSDP kustamo un nekustamo mantu,

— rīkojas ar LSDP naudas līdzekļiem apstiprinātā budžeta ietvaros.

9. Kongresu starplaikā partijas iestāžu un amatpersonu darbību kontrolē LSDP Kontroles komisija. To izveido LSDP kongress, tā ir patstāvīga kontroles iestāde un savā darbībā pakļaujas tikai kongresam. Kontroles komisijas locekļiem ir tiesības piedalīties jebkurās partijas sanāksmēs vai partijas iestāžu sēdēs.

VI. Partijas darbība vēlēšanās un padomēs

1. LSDP priekšvēlēšanu platformu izstrādā un apstiprina LSDP Padome.

2. LSDP deputātu kandidātu sarakstus Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām visos vēlēšanu apgabalos apstiprina un var izdarīt nepieciešamās izmaiņas LSDP Padome, atbilstoši likumam par vēlēšanām, uz vietējo partijas organizāciju priekšlikumu pamata.

3. Pēc LSDP saraksta ievēlētu deputātu var atsaukt likumā noteiktajā kārtībā ar LSDP Padomes lēmumu.

4. LSDP biedri, kuri ievēlēti valsts varas iestāžu sastāvā, veido tur frakciju, deputātu grupu, vai arī veido koalīcijas frakciju ar politiski tuvu partiju deputātiem.

5. Deputāti — LSDP biedri par savu darbību ir atbildīgi savu vēlētāju un partijas priekšā. Viņi ievēro partijas programmatiskās nostādnes, konsultējas ar partijas vadošajām iestādēm, pēc savas iniciatīvas veido darba grupas no partijas biedriem un piekritējiem dažādu problēmu izpētei, likumjaunradei un apspriežamo likumprojektu un lēmumu ekspertīzei.

6. LSDP biedri — visu līmeņu valsts varas iestāžu deputāti — ikdienā nepārtrauc darbību kādā no partijas pirmorganizācijām.

7. LSDP biedriem — LR Saeimas deputātiem — ir lēmēja balsstiesības LSDP centrālo iestāžu (kongresa, Padomes, valdes) sēdēs, bet vietējo valsts varas iestāžu deputātiem — attiecīgo teritoriālo LSDP organizāciju vadošo iestāžu sēdēs, uzrādot partijas biedra karti.

VII. LSDP un tās organizāciju tiesiskais statuss

1. LSDP pirmorganizācijas, partijas vēlētās iestādes, kā arī ar to līdzdalību veidotās organizācijas ir juridiskas personas. LSDP Padomes juridiskā adrese: Rīga PDP LV–1050, Kungu ielā 8, tālrunis 225911.

2. LSDP ir sava simbolika. Piederību LSDP apliecina vienota parauga biedra karte un nozīmīte, ko apstiprina LSDP Padome.

3. LSDP, kā arī jebkura partijas vēlētā iestāde vai partijas organizācija var veidot savu periodisko izdevumu, to reģistrējot Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajā kārtībā.

4. Uz LSDP statūtu pamata LSDP Padome pieņem nolikumus un instrukcijas un izdara tajos grozījumus.

VIII. LSDP naudas līdzekļi

1. LSDP naudas līdzekļi veidojas no biedru naudām, atskaitījumiem no partijas uzņēmumu un saimniecisko organizāciju peļņas un citu veidu likumīgas darbības, kā arī fizisku un juridisku personu brīvprātīgiem ziedojumiem.

2. Biedru naudu no LSDP biedriem pieņem partijas pirmorganizācijās reizi mēnesī vai vienu reizi trijos mēnešos. Algotu darbu strādājoši partijas biedri un pensionāri maksā ne mazāk kā 1% no saviem ienākumiem. Nestrādājoši partijas biedri no biedru naudas maksāšanas tiek atbrīvoti.

3. Biedru naudu summas LSDP sadalās šādā veidā:

— 50% tiek nodoti teritoriālās organizācijas padomes (valdes) rīcībā, ieskaitot attiecīgajā organizācijas kontā vai nododot atbildīgās personas glabāšanā,

— 50% tiek nodoti LSDP Padomes rīcībā, ieskaitot Latvijas Universālās bankas nodaļas “Rīdzene” kontā Nr.200700908 (kods — 310101598).

Nolikums par LSDP kontroles komisijām

1. Šis nolikums nosaka LSDP Kontroles komisijas, partijas novadu, pilsētu un rajonu kontroles komisiju un revidentu darbības vispārējo kārtību.

2. Partijas kontroles komisijas (revidenti):

— seko, kā partijas organizācijas, iestādes, uzņēmumi, partijas biedri un amatpersonas ievēro partijas programmas un statūtu prasības,

— atceļ partijas organizāciju un iestāžu lēmumus, ja tie pieņemti, pārkāpjot statūtos noteiktās kompetences robežas,

— kontrolē vēlēšanu norisi partijā,

— izskata partijas organizāciju un iestāžu strīdus attiecībā uz to kompetenci un pieņem šajos jautājumos saistošus lēmumus,

— piedalās starp vairākumu un mazākumu radušos strīdīgo jautājumu izskatīšanā,

— izskata partijas biedru protestus attiecībā uz partijas iestāžu vai amatpersonu izdarīto viņu tiesību aizskaršanu un pieņem šajos jautājumos saistošus lēmumus,

— revidē partijas iestāžu un uzņēmumu budžeta izpildi, biedu naudas nomaksu, finansiālo un saimniecisko darbību,

— izskata no partijas izslēgto personu apelācijas.

3. Kontroles komisijas un to priekšsēdētājus ievēl attiecīgie partijas forumi. Kontroles komisijās ievēlētie partijas biedri nevar būt citu tā paša līmeņa vēlēto partijas iestāžu sastāvā. Katras komisijas darba koordinēšanai no tās locekļu vidus komisijas plenārsēdē var ievēlēt priekšsēdētāja vietnieku un sekretārus.

4. Kontroles komisiju locekļi piedalās attiecīgo partijas Padomes sēžu darbā ar padomdevēju tiesībām.

5. Kontroles komisijas sanāk uz sēdēm pēc vajadzības.

6. Partijas kontroles komisiju darbs notiek atklāti, svarīgākos darba rezultātus dara zināmus partijas biedriem.

Latvijas Liberålå partija

Valsts reģistra Nr. PO—012 Reģ.26.03.1993.

Statūti

Apstiprināti 28.01.1990.

LLP ir brīvprātīga sabiedriski politiska organizācija ar juridiskas personas statusu un izdevēja tiesībām.

LLP ir tiesiska iesniegt visām Latvijas iestādēm priekšlikumus un sūdzības un saņemt no šīm iestādēm atbildes un paskaidrojumus.

LLP, izmantojot Latvijas Republikas likumos esošās tiesības, centīsies piedalīties demokrātiskas un tiesiskas valsts saimnieciskās un politiskās struktūras izveidē. LLP ir paredzējusi piedalīties vēlēšanās un izvirzīt savus kandidātus valsts pārvaldes institūtos, kā arī stāties koalīcijā ar citām partijām, kuru centieni sakrīt ar LLP mērķiem.

LLP kā juridiska persona nes materiālu un juridisku atbildību par savu darbību.

LLP augstākā pārvalde ir biedru jeb pārstāvju pilnsapulce, kas ievēlē valdi un priekšsēdētāju, apstiprina izmaiņas statūtos un pieņem programmu. Priekšsēdētājs un pilnvarotie valdes locekļi ir tiesiski pārstāvēt LLP intereses visās iestādēs un izteikties LLP vārdā. Valde pieņem un atskaita biedrus.

LLP var iestāties jebkurš Latvijas pilngadīgais pilsonis, kurš atzīst personas brīvības prioritāti, kas balstās uz pilsoņu pilnu atbildību par savu rīcību, neatkarīgi no tautības un ticības.

LLP biedra pienākums ir ar savu darbību aktīvi piedalīties demokrātiskas, politiski un ekonomiski suverēnas Latvijas Republikas izveidošanā. Obligāta savlaicīga biedra naudas nomaksa.

Katram LLP biedram ar savu darbību un piemēru jāatjauno darbīguma, uzņēmības un korekta veikalnieciskuma tikums.

LLP biedra tiesības ir ierosināt saimnieciskas un politiskas problēmas iekļaušanu partijas darbībā, piedalīties valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām un izvirzīt savu vai arī cita biedra kandidatūru pasīvās vēlēšanās, kā arī piedalīties aktīvās vēlēšanās.

LLP biedram ir tiesības izmantot partijas informatīvo sistēmu un sakaru kanālus, nēsāt nozīmi.

Partijas biedru darbības reglamentācija, kā arī procedūras jautājumi ir valdes kompetencē.

Reglamenta un statūtu nepildīšana ir pamatojums izslēgšanai.

LLP priekšsēdētājs Jānis Danoss

LLP priekšsēdētāja palīdze Ināra Baumane

LLP valdes loceklis Voldemārs Žeimunds

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!