Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts - un sieviešu un ģimeņu labklājība pilsētās un laukos (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.1997., Nr. 291/292 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45712

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Heinrihs Heine latviešu grāmatniecībā

Vēl šajā numurā

07.11.1997., Nr. 291/292

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

problēmas

Valsts — un sieviešu un ģimeņu labklājība pilsētās un laukos

Turpinājums

no 1.lpp.

Dr.habil.oec. Pārsla Eglīte, LZA Ekonomikas institūta pētniecības kopas vadītāja

Diemžēl ar pieticību un nākotnes cerībām nevar nodrošināt bērnu pilnvērtīgu uzturu, viņu dotību attīstību un mūsdienīgu izglītību. Tāpēc nemainīga valsts pabalstu apjoma ģimenēm saglabāšanās iedzīvotāju pirktspējas nemitīgas mazināšanās apstākļos līdz ar sociālo garantiju un palīdzības saņemšanas ierobežojumiem noved pie dzimstības mazināšanās kā pilsētās, tā laukos. 1996.gadā pilsētās tā nodrošināja paaudžu nomaiņu vairs tikai par 46,7%, laukos — 73,3%.

Lai novērstu tautas izmiršanu, pirmām kārtām ir nepieciešamas pārmaiņas valsts sociālajā politikā un lēmējinstitūciju attieksmē pret to:

— cilvēks un viņa darboties spēju nemitīga attīstība būtu jāatzīst un jāpasludina par augstāko vērtību, bet valsts atbalsts ģimenēm — par investīcijām darbaspēka atjaunināšanā un tā kvalitātes uzlabošanā;

— Satversmes tiesai būtu jāuzdod sekot, lai Latvijas likumi un izpildvaras lēmumi atbilstu mūsu valsts ratificētajām ANO Konvencijām par cilvēktiesībām (ne tikai mazākumtautību pārstāvjiem), bērnu tiesībām, jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, t.sk. veicot mātes funkcijas; lai tie būtu vienlīdz atbilstoši lauku un pilsētu iedzīvotāju vajadzībām un iespējām;

— visu veidu pabalsti ģimenēm un izdevumi sociālās jomas nozarēm būtu ik gadus palielināmi vismaz atbilstoši inflācijai, kā tas līdz šim tiek darīts ar valsts pārvaldes izdevumiem, enerģētikas un sakaru tarifiem;

— un visvienkāršākais — jānovērš ierobežojumi bērnu kopšanas pabalsta saņemšanai atkarībā no nodarbinātības un maternitātes pabalsta izmaksai — no pašas mātes sociālās apdrošināšanās.

1.tabula

Dzimstības līmeņa pārmaiņas 90.gados Latvijas pilsētās un laukos*

Gads Dzimuši 15–19 g. Atražo- Dzimšanas Ārlaulībā

uz 1000 vecām mātēm šanās varbūtība, % dzimušo

sievietēm dzimušo neto īpat-

15–49 g. īpatsvars % koeficients otram trešam svars, %

Pilsētās

1991 46,9 12,5 0,785 59,7 17,3 16,6

1992 42,1 12,3 0,711 58,5 15,6 17,5

1993 35,4 13,1 0,609 51,6 14,8 21,5

1994 33,0 10,9 0,569 52,3 13,4 25,4

1995 30,1 10,4 0,509 51,5 14,0 27,9

1996 27,8 9,6 0,467 51,0 14,3 31,1

1996: 59,3 76,8 59,5 85,4 82,6 187,3

1991, %

Laukos

1991 74,4 13,0 1,137 78,3 43,8 21,5

1992 71,0 13,7 1,081 77,0 40,1 22,8

1993 63,3 14,1 0,983 78,0 38,8 25,2

1994 57,0 12,1 0,875 78,7 37,0 28,1

1995 49,7 12,4 0,743 70,5 34,9 33,0

1996 46,2 12,0 0,733 72,4 34,1 36,2

1996: 62,1 92,3 64,5 92,5 77,8 168,4

1991,%

................................................................

* Latvijas Demogrāfijas gadagrāmata par atbilstošiem gadiem

Mājsaimniecību ienākumi 2.tabula

dažādām Latvijas iedzīvotāju grupām un to pašvērtējums 1996.gadā

Dzīvesvieta Sociālā grupa Ģimenes tips

pilsētas lauki algotie zem- pensio- vieni- pāris pāris māte

darbi- nieki nāri nieki bez ar bēr- ar

nieki bērniem niem bērnu

Mēneša vidējie

ienākumi uz 1 ģi-

menes locekli, Ls 53,14 47,71 55,88 47,48 45,79 62,85 62,90 48,16 41,46

no tā %:

ģimenes un bērnu

kopšanas pabalsti 2,2 2,6 2,6 2,0 0,6 – – 4,8 6,2

Izdevumu daļa, %:

pārtikai 50,3 67,1 51,2 48,0 75,1 53,9 57,5 52,1 50,7

mājoklim 17,1 8,3 14,5 6,5 21,1 19,1 16,2 12,2 14,7

Sadalījums pēc

dzīves apstākļu

pašvērtējuma, %:

ļoti labi 0,2 0,2 0,2 0,2 – 0,1 0,2 0,1 –

samērā labi 2,7 3,7 4,1 2,8 1,1 3,2 2,4 4,3 1,9

vidēji 34,4 51,3 46,2 52,5 27,8 32,1 45,4 48,3 30,0

samērā slikti 29,7 26,3 29,6 28,2 29,3 28,5 27,8 28,4 31,4

slikti 33,0 18,5 19,9 16,3 41,8 36,1 24,2 18,9 36,7

................................................................

* Ziņojums par mājsaimnioecību budžetu pētījuma rezultātiem 1996.g. Valsts Statistikas komiteja, Rīga, 1997., 3., 5., 10., 16.lpp.

Nodarbināto īpatsvars un sastāvs pēc statusa 3.tabula

Latvijas pilsētās un laukos 1995.gada novembrī

Vīrieši Sievietes

pilsētās laukos pilsētās laukos

Nodarbināti % no iedzīvotājiem

15—69 g. vecumā 61,7 61,1 48,2 50,2

15—59 g.vecumā 67,4 70,1 56,3 57,5

20—59 g.vecumā 73,0 73,4 61,6 63,3

No visiem nodarbinātiem, %:

darba ņēmēji 90,8 65,8 96,1 65,8

darba devēji 5,2 5,1 2,1 3,2

pašnodarbinātie 3,5 15,9 1,1 12,8

neapmaksāti ģimenes locekļi 0,3 12,8 0,5 18,2

citi 0,2 0,4 0,2 –

................................................................

* Darbaspēks Latvijā (Darbaspēka izlases apsekojuma rezultāti). Statistikas biļetens, Rīga, 1996, 134.–135.lpp.

Avoti:

1. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1997, Rīga, 1997, 30.–31.lpp.

2. European Code of Social Security (revised), Rome, 6.XI 1990; European Treaty Series/139, article 52 (p.19)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!