Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas 6. saeimas 1997. gada rudens sesijas materiāli. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.10.1997., Nr. 274/276 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45494

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

Saeimas priekšsēdētāja paziņojumi

Vēl šajā numurā

21.10.1997., Nr. 274/276

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē. Vizuāli vērtējot, ir nepieciešamais kvorums, tāpēc paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 16.oktobra sēdi.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt Prezidijā akceptēto darba kārtību. Pirmais darba kārtības jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Darba likumu kodeksā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Vai kāds vēlas runāt? Iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieņēmumiem no mežu resursu realizācijas”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais — Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais — Prezidijs ierosina deputātu Bokas, Gannusas, Nagobada, Sausnīša, Kaksīša un citu iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, un Rīgā, Vaļņu ielā 32, nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Jurkāna, Urbanoviča, Lujāna, Dozorceva un Staša iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par šo jautājumu ir pieteicies viens deputāts runāt pret, viens — par. Pret vēlas runāt Juris Dobelis, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu kāpēc tad atkal tieši tagad ir tā ievajadzējies ņemties ap šo Pilsonības likumu? Jāsaka godīgi, ka jau tiek radīta pilnīga histērija ap to, un acīmredzot ļoti vajadzīgs iedzīt to ķīli valdībā, lai jau nu viņai ir grūtāk šajā brīdī, jo kā nekā tūlīt sāksies darbs pie budžeta pieņemšanas, un galu galā vēlēšanas arī nav sevišķi tālu. Un var taču ļoti veikli tēlot cīņu par stabilitāti sabiedrībā, lai gan, tieši otrādi, šī kņada rada lieku destabilizāciju. Nebūt neviens nevēlas izskaidrot patieso stāvokli un, piemēram, atbildēt uz jautājumu — kāpēc no tiem, kas var kļūt par pilsoņiem, tik maz to vēlas darīt? Nu ja, bezvīzu režīms ar Krieviju ir nepilsoņiem, atvieglojumi viesnīcās un citās vietās Krievijā ir nepilsoņiem, tātad tīri skaidri redzami ekonomiski labumi. Un, protams, vēl ir tā briesmīgā latviešu valodas mācīšanās, kas arī varētu būt kā izskaidrojums, kāpēc no tiem 120 un vairāk tūkstošiem tikai 4–5% vēlas kļūt par pilsoņiem. Var jau būt, ka kādreiz nākotnē nemaz to valodu nevajadzēs.

Un šajā brīdī mēs taču nerunājam par Pilsonības likumu vispār. Mēs runājam par tiešu dokumentu, par piedāvājumu, kur ir skaidri redzama tieksme izvairīties no prasmes lietot latviešu valodu. Ļoti vienkāršs piedāvājums, dzimis Latvijā, un viss, ko tas nozīmē, tātad jebkurā vietā Latvijā dzimis, caurbraucošā vilcienā vai mašīnā, varbūt bēgļu nometnē Olainē, un tad tur pasaulē nāks tādi maziņi, melni, dzelteni, brūni Latvijas Republikas pilsonīši. Ļoti skaista sabiedrība mums izveidosies šādā rezultātā. Protams, nekādā gadījumā latviešu valodu nevajadzētu mācīties tiem, kas jau ir krietni gados, tāpēc arī konkrēts piedāvājums — papildināt 21.pantu ar otro daļu, jā, ļoti jauki, tie pusmūžnieki, kuri vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem, var nemācīties latviešu valodu, viņiem pietiek, ja viņi saprot sadzīves un oficiāla rakstura informāciju. Varbūt vēl pieliksim klāt, ja viņi ļoti labi prot tēlot, ka viņi saprot šo informāciju.

Vai tiešām mēs neesam spējīgi vispirms nopietni izanalizēt esošo stāvokli Latvijas sabiedrībā un saprast, ka nevis briesmas veidot divkopienu valsti ir tur, ka ir liegta iespēja visiem reizē naturalizēties, bet tās briesmas būs tad, ja pavērs šīs iespējas masveida naturalizācijai? Ja mēs šodien esam spiesti dzīvot divkopienu sabiedrībā, ko mums vēsture ir uzspiedusi, tad nekādā gadījumā mēs nedrīkstam nonākt līdz dzīvošanai divkopienu valstī, kur būs valsts ar pilsoņiem, kuri neprot latviešu valodu. Un tāpēc, ja mēs tiešām nopietni par šādām lietām gribam runāt, tad tas arī ir jādara nopietni, nevis gaudojot, lejot kaut kādas krokodila asaras, tēlojot lielas rūpes, kas faktiski ir tikai diezgan nepatīkams teātris. Es katrā ziņā nevaru šādu dokumentu atbalstīt kaut kādai virzīšanai, un lieks ir arguments, ka pēc tam to uzlabos. Vispirms vajag saprast, uz ko mēs ejam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vladilens Dozorcevs, Tautas saskaņas partijas frakcija, vēlas runāt par.

V.Dozorcevs (TSP). Cienījamie deputāti! Es negribētu mītiņot šodien šeit no tribīnes, es esmu reāls cilvēks un saprotu, ka ja cik niecīga ir iespēja šodien sasniegt pozitīvu balsojumu. Ja jau pastāv šī valdošo frakciju vienošanās neaiztikt likumu, tad it kā nav nekādas jēgas nevienam argumentam, un tomēr es mēģināšu paskaidrot, ko mēs piedāvājam un kāpēc mēs to piedāvājam. Mēs piedāvājam tikai trīs lietas. Tātad izņemt “logus”, tas ir viens. Iedarbināt tādu principu pēc gatavības, naturalizācija pēc gatavības, tas ir divi. Mēs gribam atrisināt bērnu problēmu, iet runa par bērniem, kuri piedzimuši ir tikai pēc 1990.gada 4.maija. Un tiem, kuriem ir vecums pēc pensijas jeb pensijas vecums, atvieglot eksāmenus. Ne vairāk, lūk, ko mēs piedāvājam. Mēs dažus vārdus par šo vienošanos. Mums visiem ir skaidrs, ka šī vienošanās formula izveidojās pēc spiediena no vienas partijas puses, no “Tēvzemei un Brīvībai”, no partijas, kura normāli cīnās par savu elektorātu un kura pašā sākumā baroja cilvēkus ar pasakām par to, ka visi pārējie varianti, tie ir nulles varianti, un tūlīt pusmiljons nenormālu cilvēku apsēdīs naturalizācijas punktus un pēc tam dabūs pilsonību, un pēc tam balsos, un tālāk sekos Austrumu zābaks, kaļinka—maļinka un Pleskavas desants. Es viņus sapratu, tā ir viņu seja, nu tāda seja, kāda viņiem ir, bet es nesapratu citus, es nesapratu kaut ko citu. Kāpēc citas partijas, valdošās partijas, nedomā par savu seju? Kāpēc “Latvijas ceļš” centriski noskaņots un un eiropeiski noskaņots, necīnās par savu seju? Kāpēc pragmatiskais “Saimnieks” nedara to arī? Kungi, līdz vēlēšanām paliek tikai viens gads, un galu galā kāpēc tās partijas nedomā par Latvijas seju, kura stāv Eiropas priekštelpā ar tādu svara bumbu, kas ir 700 tūkstoši nepilsoņi šeit.

Es runāju ar daudziem deputātiem no šīs partijas, un viņi it kā atvainojās, attaisnojās, viņi saka, nu, saprotiet, mēs zinām, mēs saprotam, ka jāpaātrina naturalizācija, un obligāti, bet ir tāda identiska situācija, kad viena partija šantažē citus, ka tā izies no valdības un šī valdība kritīs, tāpēc ka šī valdība tā knapi stāv uz kājām, gandrīz vai nestāv. Nu, ja nestāv, tad nav ko jaukt Eiropas galvu. Nu, tad pateiksim atklāti, kamēr pastāv šī valdība (nesaprotams vārds) nebūs. Otrais, es domāju, ka ir jāpārtrauc biedēt publiku ar to, ka miljoni nenormālu cilvēku taisās naturalizēties, atstāsim tos Tabūna kungam. Pa visu šo laiku tikai 5,5 tūkstoši naturalizējās, tas ir mazāk nekā kvota, par kuru runāja “Tēvzemei un Brīvībai”. Ja Dobeļa kungs šeit jautāja, kāpēc cilvēki nenāk naturalizēties, es pateikšu — ir četri faktori, ne vairāk. Ir tāds viedoklis, ka viņi negrib dienēt Latvijas armijā, bet tad kāpēc nenāk jaunas sievietes? Ir viedoklis, ka viņi negrib sev sarežģīt bezvīzu režīmu ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, bet tas attiecas tikai uz 12% ekonomiski aktīvo daļu. Ja negatīva attieksme — izturēt latviešu valodas eksāmenu, tas ir nopietni, tas ir būtiski, un ceturtais, negrib, un viss, tas ir ļoti nopietni. Kāpēc negrib? Sociologi uzskata, ka vecāki, kuriem tagad 40—45 gadi, un, kuri piedalījās atmodas procesā, orientē savus bērnus nenākt naturalizēties tāpēc, ka viņi skaidro mums, ekspertiem, ka viņi jūtas piekrāpti, atstumti un tāpēc negrib piedalīties šajā procesā. Deputāti, bet, ja mēs atklāsim “logus”, vai tie četri faktori, tie aizies kaut kur? Tie taču paliks. Un pirmais, un otrais, un trešais, un ceturtais. Un, ja tie paliek, tad nevajag biedēt cilvēkus ar miljoniem. Ekspertu vērtējums ir tāds, tas ir Naturalizācijas pārvaldes, starp citu, vērtējums, ja atklās “logus”, tad tuvākajā laikā naturalizēsies tikai 40—45 tūkstoši cilvēku, ne vairāk, tas ir visiespējamākais. (Starpsauciens: “Laiks!”) Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 34, atturas — 17. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Eiropas Parlamenta un LR Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Godātie kolēģi, jums ir dokuments nr.3242, kuru deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs iekļaujam šo lēmuma projektu kā pēdējo mūsu šīsdienas darba kārtībā? Iebildumu deputātiem... Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, piedodiet! Vai ir kāds, kas ir pretī, vēlas runāt? Godātie kolēģi, Prezidijs nav saņēmis nevienu iebildumu, un arī neviens no deputātiem nevēlas par šo jautājumu runāt. Tātad es saprotu, ka mēs varam neņemt vērā šos starpsaucienus, jo es nevaru vienkārši te fiksēt, kas šos iebildumus ir izteicis. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs iekļaujam to kā pēdējo šīsdienas darba kārtībā? Paldies, lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms sākam izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus, ir vairāki iesniegumi par izmaiņām darba kārtībā. 10 Saeimas deputāti laika ekonomijas nolūkā, es atļaušos viņu uzvārdus nenolasīt, lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu par deputāta Paula Kļaviņa atsaukšanu no Ārlietu komisijas un šo jautājumu izskatīt pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi”, kuru mēs tikko esam beiguši. Un ja jūs, kolēģi, piekrītat, tad mēs to varētu izskatīt tūlīt. Vai nav iebildumu? Ir iebildums. Modrim Lujānam, Tautas Saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Vai tad nu jūs tagad labi nesaprotat, ka lielais mūsu cienījamais vairākums kārtējo reizi vienu jautājumu nav izdiskutējis Sadarbības padomē, un, nedod Dievs, netīšām opozīcija pamēģinājusi paņemt vienu krēslu — un mīļoto Ārlietu komisijas krēslu. Un tagad nu sākas steidzama darbība, lai Rubina kungu kaut kā fiksi noņemtu nost, ka, lūk, iespējams vai nu Paulis Kļaviņa kungs vai citi vairākuma pārstāvji, kuri nav īsti sapratuši “pirksta” nozīmi, tagad ir jāmaina pret tiem īsti lojālajiem pakalpiņiem, kas, paskatīdamies mutē Sadarbības padomei, balsos un ņems nost komisijas priekšsēdētāju. Es šodien kategoriski iestājos pret. Lai Sadarbības padome kārtīgi izdiskutē, jo citādāk varbūt atkal var iestāties kāda valdības krīze vai kāda problēma, kāda lielāka frakcija pateiks, ka ies prom, ka varbūt krēsls bijis piedāvāts viņu darbiniekiem, un tagad ir iestājies iztrūkums.

Tādēļ es uzskatu, ka šodien šo svarīgo jautājumu nevar izspriest. Vajag mierīgi saskaņot arī ar komisijas priekšsēdētāju Rubina kungu, un tad attiecīgi nākošajā sēdē mierīgā gaitā šis jautājums tiks izspriests, un es domāju, ka arī opozīcijai kādu krēslu vajadzētu, jo patiešām, citādi vairākuma pārstāvji ir pārguruši no amatiem.

Sēdes vadītājs. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Paulis Kļaviņš vēlas runāt par. Lūdzu, Kļaviņa kungs!

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lujāna kungs! Es tiešām nepārstāvu sevišķi lielu frakciju šinī Saeimā. Un no tā, kur es te atrodos vienā vai otrā komisijā, nu nekāds vairākums nemainīsies, un nekas sevišķs nenotiks, pie tam jūs jau zināt, ka šinī cienītajā komisijā ir tik daudz gudru galvu — 15 cilvēki, tā ka viena mazumiņa pietrūkums itin neko nemaina. Bet saprotiet labi, ja es esmu apņēmies strādāt Aizsardzības ministrijā kā parlamentārais sekretārs, tad nelieciet man arī piedalīties visos šajos daudzajos pasākumos, kas saistās ar Ārlietu komisijas darbu. Nāk delegācijas viena aiz otras, dažreiz trīs vienā dienā. Kā lai to cilvēks veic? Bet, ja nevar veikt, tad taču ir godīgāk atteikties no šāda posteņa un veltīt savu laiku tur, kur ir apņēmies strādāt, un kamēr, jūs saprotat, kamēr nebija priekšsēdētāja, es jau nebēgu prom no komisijas. Tagad ir priekšsēdētājs, viss ir vislabākajā kārtībā. Es neredzu nekāda iemesla, kāpēc mani vajadzētu piesiet pie Ārlietu komisijas. Laipni lūdzu balsot par to, ka mani atbrīvo no šī posteņa.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā — sadaļā “Prezidija ziņojumi”, pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 28.

Tā kā lēmums nav pieņemts, lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu vēlreiz deputātus izteikt savu attieksmi par lēmumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 6, atturas — 36. Lēmumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Nākamais ir 10 deputātu priekšlikums — iekļaut jautājumu tūlīt pēc sadaļas “Par Prezidija ziņojumiem” — lēmuma projektu “Par deputātes Rugātes atsaukšanu no Mandātu un iesniegumu komisijas”. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Un vēl viens iesniegums. Deputāti lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Rugātes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Un šo jautājumu arī izskatīt tūlīt pēc sadaļas “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu deputātiem nav.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtībā tikko iekļautos jautājumus. Saeimas lēmuma projekts “Par deputātes Rugātes atsaukšanu no Mandātu un iesniegumu komisijas”. Vai kāds vēlas runāt šajā jautājumā? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot Saeimas lēmuma projektu. Balsojums aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 2, atturas — 22. Deputāte Rugāte atsaukta no Mandātu un iesniegumu komisijas.

Nākamais jautājums lēmuma projekts “Par deputātes Rugātes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par deputātes Rugātes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 3, atturas — 4. Deputāte Rugāte ievēlēta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Vēl viens 10 deputātu parakstīts iesniegums, kur ierosina šīsdienas sēdē debatēm paredzēto laiku noteikt piecas minūtes — pirmo reizi, un divas minūtes — otro reizi. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. (No zāles deputāts M.Lujāns: “Balsojam!”) Deputāts Lujāns pieprasa balsot šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par debašu laika samazināšanu šajā plenārsēdē. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret— 16, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojektu izskatīšana. Otrā sadaļa. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma atbildīgā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus. Divi no tiem ir pieņemti, viens — noraidīts. Pirmais priekšlikums ir deputāta Andreja Požarnova priekšlikums. Kolēģis ierosina papildināt 18.pantu ar šādu teikumu, ka šajā pantā minētie uzņēmējdarbības ierobežojumi neattiecas uz sabiedriskām organizācijām vai sabiedrisko organizāciju apvienībām, kas, pamatojoties uz pieņemtajiem likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, pilda atsevišķas valsts pilnvarotas funkcijas, un uzņēmējdarbība ir tieši saistīta ar valsts pilnvarojuma veikšanu. Tik tiešām, tās normas, kuras sabiedrisko organizāciju likumā reglamentē uzņēmējdarbību, ir novecojušas. Kā liecina priekšlikumi, kuri tika izteikti nevalstisko organizāciju forumā no daudzām sabiedriskajām organizācijām, ir nepieciešams šīs normas precizēt. To ierosina arī priekšlikuma iesniedzēja Andreja Požarnova partijas biedrs — tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, bet ierosina veikt to tieši pretēji, kā to ierosina mūsu kolēģis Andrejs Požarnovs, proti, noteikt, ka sabiedriskajām organizācijām nav nekādi uzņēmējdarbības atvieglojumi. Jo šobrīd diezgan daudzas sabiedriskās organizācijas izmanto šīs likuma nepilnības, lai faktiski slēptā veidā nodarbotos ar uzņēmējdarbību, nemaksā nodokļus un citādi pārkāpj likumu. Deputāta Andreja Požarnova priekšlikums šo situāciju nelabo, bet, manuprāt, tieši otrādi, pasliktina. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vēlas runāt Andrejs Požarnovs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es gribētu mazdrusciņ pamatot, kādēļ ir tapis šāds priekšlikums. No vienas puses, mēs ejam uz pilsonisku sabiedrību, tas gan neattiecas uz tiem jautājumiem — pilsoņi vai nepilsoņi, bet uz to, ka sabiedriskas organizācijas plašāk piedalās valsts pārvaldes jautājumos. Valsts deleģē sabiedriskām organizācijām atsevišķas funkcijas. Mēs skatījāmies, kā tas notiek citās valstīs. Tikāmies ar Polijas un Vācijas kolēģiem. Un tur ir noteikts ļoti vienkārši — ja valsts sabiedrisko organizāciju pilnvaro, tad dod līdzi budžeta finansējumu. Un tādā gadījumā nav vajadzīga nekāda uzņēmējdarbība. Pie mums notiek pretēji. Pie mums nosaka, ka sabiedriskā organizācija var pildīt kaut kādas noteiktas funkcijas, bet tikai atsevišķos gadījumos šīs funkcijas tiek papildinātas ar ļoti niecīgu finansējumu. Līdz ar to nosaka, ka visa šī te valsts pilnvarojuma veikšana ir kā maksas pakalpojumi. Tā ir uzņēmējdarbība. Un tagad, ja sabiedriskajām organizācijām uzreiz ir jādibina uzņēmumi, tad no šo organizāciju biedriem parādās pretenzijas, kā tad tā? It kā šīs funkcijas ir deleģētas mūsu organizācijai, bet ap šo organizāciju ir izveidojušies SIA, MIA, visdažādākie uzņēmumi, visos uzņēmumos ir padomes, un viss šis te pilnvarojums tiek traktēts pilnīgi citādi. Tādā gadījumā, ja reiz valsts pilnvaroja šo organizāciju, tad lai nosaka skaidri un gaiši, ka šo funkciju veiks noteikts uzņēmums, un kādā veidā tas izskatīsies.

Par cik mēs nupat runājām ar Lagzdiņa kungu, kā viņš izteicās, tad tiek gatavoti kompleksi priekšlikumi par to, kādā veidā atrisināt šo jautājumu, bet kamēr šie te kompleksie priekšlikumi nav redzēti, un varbūt tiešām tie ir labāki un precīzāk izsvērti, bet tā kā pašreiz šajā likumā tie iekļauti nav, es tomēr gribētu uzturēt balsojumu par savu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Man patiešām rada izbrīnu ka centriskās partijas pārstāvis Lagzdiņa kungs, kura partija proponē demokrātiskas sabiedrības teorētisku attīstīšanos, šinī gadījumā iestājas pret šo iniciatīvu. Es labi atceros to, ka savā laikā Tautas fronte pieņēma sabiedriskajām organizācijām diskriminējošus lēmumus, tajā skaitā arī arodbiedrībām, kur radās paradoksāla situācija, ka ne no kā arodbiedrība vai arī sabiedriskā organizācija var funkcionēt. Būsim reālisti! Šinī 90% nabadzīgo cilvēku sabiedrībā no biedru naudām neviena sabiedriska organizācija funkcionēt nevar. Pat arī tad, vienīgais jautājums, labi, ja atrastu kādu svešzemju investoru, kas, lūk, izdalīs kādu materiālo palīdzību, uz to šinī gadījumā arī šis likums proponē. Jāstaigā apkārt ar pastieptu roku un jāubago. Runāsim konkrēti! Latvijas sabiedriskajām organizācijām jāstaigā apkārt kā diedelniekam un nepārtraukti jāubago. Jo šodien ir viena lieta, sabiedriskajām organizācijām nav iespēju neko nopelnīt, jo šis likums nedod vairāk par 200 minimālajām darba algām vai arī par pieciem darbiniekiem, ja ir štati, uzreiz sabiedriskā organizācija tiek pārvērsta par uzņēmējdarbību, atzīta tiek un aplikta ar mūsu valsts visai specifiskajiem nodokļiem, un tanī pašā laikā arī nekādā veidā valsts nedotē, vai... it sevišķi pareizi Požarnova kungs norādīja: ja sabiedriskā organizācija veic reālu valstisku pasūtījumu, nekādā veidā nedotē šīs organizācijas, nepalīdz.

Līdz ar to mēs nevaram runāt par to, ka var izveidot patiešām demokrātisku nevalstisko mehānismu, kam normāli jāfunkcionē. Patiešām, citās valstīs ir vai nu valsts sava veida dotācija, un tad nav jāveic, tad soda par uzņēmējdarbību, vai ir atvieglojumi un reāli brīvi atļaut sabiedriskajām organizācijām pašām nopelnīt. Un man ļoti izbrīnu rada, ka šodien “Ceļa” pārstāvis, tā saucamā kapitāla pārstāvis, proponē to vai šinī gadījumā uztraucas patiešām, ka nabaga sabiedriskā organizācija kāda nopelnīs kādus desmit liekus latus virs tām 200 minimālajām algām. Patīkami... es brīnos, no kura laika “Ceļš” sācis skaitīt citu sabiedrisko organizāciju kabatā naudu? Tas ir drīzāk kaut kāds sociālisma laika atavisms. Nu es nezinu... Ja mēs gribam panāk to, lai nevalstiskās sabiedriskās struktūras neattīstās, tad vajag arī to atklāti pateikt, un varbūt mums Latvijā nav vajadzīgas tādas nevalstiskas organizācijas.

Un šinī gadījumā es aicinu noteikti Požarnova kungu atbalstīt, jo tas tikai būtu solis pretī demokrātijai, lai vairāk būtu tādas sabiedriskas struktūras, kas darbotos un kas nestaigātu varbūt ar pastieptu roku katrreiz, vai no valsts ubagodama, vai arī radot noteiktu imidžu ārvalstīs — staigājot un rādot, un stāstot, kādi mēs esam nabadziņi. Tad, ja “Ceļš” grib vairāk pastiprināt šo kampaņu, tad var arī darīt tā, kā Lagzdiņa kungs piedāvā. Paldies! Es aicinu atbalstīt Požarnovu!

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu paskaidrot lietas būtību. Tātad saskaņā ar spēkā esošo uzņēmējdarbības likumdošanu jebkuram privāto tiesību subjektam — kā fiziskai personai, tā juridiskajai personai — tajā skaitā sabiedriskai vai politiskajai organizācijai, ja tā grib nodarboties ar jebkāda veida uzņēmējdarbību, ir jānodibina uzņēmums, jārīkojas tā, kā to nosaka mūsu likumi. Savulaik, izstrādājot likumu “Par sabiedriskajām organizācijām”, mēģinot palielināt demokrātiju šajā jomā, atvieglot sabiedrisko organizāciju darbību, mēs paredzējām šā likuma 18. pantā, tieši tajā pantā, kuru ierosina grozīt Andrejs Požarnovs, zināmus atvieglojumus sabiedriskajām organizācijām, veicot uzņēmējdarbību. Un proti, ka nav jādibina uzņēmumi, ja strādā mazāk kā pieci cilvēki vai ienākumi ir mazāki par 200 minimālajām algām. Ja mēs pieņemsim Andreja Požarnova priekšlikumu, tad būs tieši pretēji, jo Andrejs Požarnovs ierosina atcelt šo atvieglojumu. Tāda ir šī priekšlikuma būtība. Un, pirmkārt, atcelt tikai uz daļu no sabiedriskajām organizācijām, proti, tām, kas veic šīs valsts pilnvarotās funkcijas. Starp citu, es gribētu jūs informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 27. martā ir saņēmusi tieslietu ministra vēstuli ar priekšlikumiem par grozījumiem likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un apvienībām”, un 8. priekšlikums skan šādi: “Jānosaka, ka sabiedriskās organizācijas var veikt uzņēmējdarbību, tikai nodibinot uzņēmumu, uzņēmējsabiedrības.” To, godāto kolēģi Andrej Požarnov, ierosina jūsu partijas biedrs tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu neatbalstīt komisijas vārdā šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Požarnova priekšlikumu — papildināt likumprojekta 18. pantu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 21, atturas — arī 21. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina noteikt, ka ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Aicinātu šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu par šo priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tā kā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi zaudē spēku pēc divām dienām, proti, 18. oktobrī, tieslietu ministrs ierosina papildināt likumprojektu ar noteikumu, ka minētais likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu? Komisijas viedoklis ir akceptēts. Paldies!

J.Lagzdiņš. Es aicinātu balsot kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma ir iesniegti seši priekšlikumi. Pirmais attiecas uz 6.pantu. Juridiskais birojs ierosina 6.pantā aizstāt vārdu “brīdinājums” ar vārdiem “rakstveida brīdinājums”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 12. pantā vārdus “saskaņojot ar attiecīgo pašvaldību” ar vārdiem “paziņojot par to attiecīgajai pašvaldībai”. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Trešais priekšlikums ir par 13. pantu. Juridiskais birojs ierosina likuma 13. panta 7. punktu izteikt precizētā redakcijā. Priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē komisijas atzinumu? Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ceturtais priekšlikums — atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kas nosaka, ka ar šo grozījumu spēkā stāšanos zaudē spēku Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta pārejas noteikumu redakcijai piekrīt? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tā kā pēc divām dienām zaudē spēku attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kuri pieņemti Satversmes 81. panta kārtībā, atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar noteikumu, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Es aicinātu balsot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam G.Krastam par Ministru kabineta piešķirto palīdzību Čehijas Republikai plūdos cietušajiem . Pieprasījumu komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Komisija desmit deputātu pieprasījumu noraidīja. Un es īsi komentēšu, paskaidrojot komisijas slēdzienu.

Komisijai paskaidrojumu sniedza ārlietu ministrs Birkava kungs un Rāviņa kungs, kā arī bija ieradušies Zivsaimniecības pārvaldes pārstāvji komisijā un raksturoja šo izveidojušos situāciju pat kā visai kuriozu, kur lietas risinājums iestrēdzis abu valstu birokrātijas labirintos. Vēl vairāk. Čehijas birokrāti radījuši grūti pārvaramu barjeru virkni, lai varētu saņemt šo palīdzību, un pieprasījuši visdažādākos pierādījumus tam, ka preces, pamatā tie ir pārtikas produkti, kuras Latvija ir gatava sūtīt uz Čehiju, ir visaugstākās kvalitātes. Un tā, lūk, šis birokrātiskais futbols spēlēts ilgu laiku, un jau Ārlietu ministrijā sakrājusies vesela bieza mape ar sarakstes dokumentiem, un, kā izteicās Rāviņa kungs, izskatās tā, ka Čehijas puse nemaz nevēlas šo palīdzību saņemt. Lūk, ņemot vērā šādus paskaidrojumus un šādu situāciju, komisija noraidīja šo pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Runās Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Jāizsaka tomēr nožēla, ka Tabūna kungs nepateica vēl to progresīvo, ko ir izdarījis šis pieprasījums. Pieprasījums atklāja to, ka Latvijā nav mehānisma, kā tūlīt un uz vietas izdalīt līdzekļus, ja notiek katastrofa vai nelaimes gadījums. Viss tas iet caur Ministru kabinetu ar atsevišķiem lēmumiem, atsevišķām ministrijām. Arī tad, ja vajag Latvijā tūlīt naudu katastrofas gadījumā, nevar pieņemt tādu lēmumu, pirms nav Ministru kabineta sēdē izskatīts. Un mēs jau atceramies, kā veidojās situācija ar Talsiem, bet mēs šinī gadījumā valdībai neko nevarējām pārmest, jo viņiem nebija tādu tiesību. Komisijā izskanēja doma, ka būtu jāierosina, lai Ministru kabinets kaut ko mainītu šinī situācijā vai ar noteikumiem vai kā citādi. Kas to ierosinās Ministru kabinetam, Pieprasījumu komisijā atrisināts netika, un arī pati komisija tādu iniciatīvu negatavojas uzņemt.

Bet es gribētu pievērst uzmanību vienam citam jautājumam. Mēs it kā izskatāmies ļoti labi. Mēs piedāvājām, viņi nepieņēma. Un sakām — tāpēc, ka viņi baidās no mūsu produkcijas. Bet vai mēs līdz galam izdomājām tomēr, kāpēc no mums nepieņēma? Un vai pieņemams ir viena deputāta skaidrojums Pieprasījumu komisijā, kad viņš teica — tad, kad man gribas ēst, es neskatos, kas tā ir par konservu bundžu, es paņemu konservu bundžu, attaisu vaļā un apēdu. Čehi acīmredzot tā nedara. Viņi grib zināt, kas tas ir un kāpēc. Tāpēc būtu vesela rinda tālākejošu secinājumu, kas ir jāizdara pēc šī pieprasījuma gan tiem pārtikas preču ražotājiem, kas grib iziet Eiropas tirgū, gan tiem, kas organizē šo iziešanu Eiropas tirgū.

Un vēl viena lieta, ka pieprasījuma rezultātā tomēr izdevās paātrināt šo procesu, lai trīs ministrijas nokoordinētu savstarpējo darbību un lai nauda nonāktu tur, no kurienes tai jāiet tālāk, lai iegādātos šīs preces. Bet palika neatbildēts viens jautājums: kāpēc mēs piedāvājām šādu palīdzību pārtikas preču veidā? To neizvēlējās cietusī puse, to izvēlējās Latvija, ko piedāvāt. Un vai mēs nepadomājām par to, ka cita veida palīdzību, kā to realizēja Lietuvas puse, ar cilvēkiem, kas palīdzēja grūtā brīdī, ir daudz, daudz efektīgāka, ātrāka un arī lētāka.

Par pieprasījumu. Jā, šodien to var nepieņemt vairs kā pieprasījumu, jo savu darbu šis dokuments ir nostrādājis, un darbība iet tālāk, bet es vēlreiz gribētu atgādināt, ka tas ir norādījums mūsu ražotājiem. Vai patiešām jūs domājat, ka šīs produkcijas kvalitāte ir tik augsta, ka no tās baidās? Varbūt ir jāpārdomā sistēma, kā produkcija nonāk Eiropas tirgū, neizraisot tik daudz pretenziju un tik daudz iebildumu.

Sēdes vadītājs . Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Kolēģes Kreituses runā izskanēja vārdi, ka Talsu gadījumā valdībai mēs neko nepārmetām. Man rada neizpratni, ko tad varēja pārmest valdībai, ja otrajā dienā (svētdien) bija izdalīti nepieciešamie finansu līdzekļi un jau iepriekšējā dienā Katastrofu medicīnas centrs nosūtīja nepieciešamos medikamentus, un tas turpinājās.

Vēl gribu teikt arī par otru domu, kas šeit tika izteikta, ka valdībā nekas netiek darīts. Valdības kancelejas dokumentu apritē un jau komiteju līmenī ir izskatīts projekts par institūcijas radīšanu, kurai būtu pietiekami lielas tiesības un pilnvaras rīkoties līdzīgās situācijās. Tas ir, par ārkārtas situāciju komisijas veidošanu, kurā ietilptu galvenokārt, tai būtu tendence uz Iekšlietu ministriju, bet šajā komisijā ietilptu arī citu ministriju pārstāvji, tajā skaitā Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas. Tātad es gribu teikt, ka valdības līmenī šis darbs notiek un pie tā strādā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Gundars Valdmanis, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Mēs tagad redzam situāciju, kur mūsu likteņbrāļu tautas — Čehija un Latvija — viena no otras attālinās. Momentā, kad mēs bijām nolēmuši tuvināties, izteikt morālu atbalstu, jo 10 000 latu Čehijai un 10 000 latu Polijai ir tomēr tikai piliens jūrā. Bet tā bija simboliska palīdzība. Ko mēs izdarījām? Mēs trīs mēnešus runājāmies un tagad lepojamies, ka tas, ko mēs piedāvājām, ir tik labs, ka viņiem no tām 10 000 latu mantām bija bailes.

Piemērots variants būtu bijis tas, ko lietuvieši darīja, viņi aizsūtīja drošības spēkus, lai palīdzētu nodrošināt kārtību. Vēl labāks variants būtu bijis, ko mēs esam darījuši citās avāriju situācijās, — aizsūtīt Ozoliņu vai Kalnbērzu, lai palīdzētu avārijas vietās, vai kādu citu līdzīgu speciālistu. Varbūt piemēroti būtu bijis, ja mēs būtu aizsūtījuši kādus korus, lai dotu morālu atbalstu un lai mums būtu draugi tur, kur mums vajag draugus. Mūsu likteņbrāļi, jo šodien Viduseiropa un Austrumeiropa, kurā mēs atrodamies, tiek sistemātiski iznīcināta. Un, ja mēs būtu draugi, ja mēs turētos kopā, tad neviens neko nespētu darīt. Jo ir 70 miljoni cilvēku Ziemeļamerikā, kas tautas atskaitēs saka, ka viņi nāk no šīm zemēm. Bet ir tādas varas, kuras grib, lai mēs nebūtu draudzīgi. Tā mēs, manuprāt, taisām tīšu provokāciju, mēs it kā solām morālu atbalstu, mēs it kā solām īstu atbalstu, bet morālā atbalsta līmenī. Un tad mēs nesūtām vis morālo atbalstu, bet izmeklējam tādas preces, varbūt tikai ar nejaušību vai nemākulību, kuras nav pieņemamas. Un tad mēs runājam tālāk un lepojamies, ka mēs esam piedāvājuši tik labu preci, ka Eiropa dreb bailēs no Latvijas preces.

Šī augstprātība, citu tautu ķengāšana, mūsu internacionālā prestiža graušana, mūsu attālināšana no mūsu likteņbrāļiem, ar kuriem mums šodien ir kopēja lieta, ļoti smaga kopēja lieta. Tā, manuprāt, ir vislielākā kaitniecība pret mūsu tautu. Bet mēs šeit stāvam, un tajā Iesniegumu komisijā pirmais, kurš izteica domu, un visi tūlīt piekrita, bija Čepainis — pēc dzimtas, Čepānis — pēc amata, kas pateica — nē. Viņš nesaskata, ka šeit būtu kaut kas jāpārskata. Viss ir kārtībā! Mēs mūsu zemi un mūsu tautu attālināsim no mūsu likteņbrāļiem. Tiem, ar kuriem mēs kopā gājām “Melnās lentes” dienās Ziemeļamerikā, tiem bija kopīga lieta pret komunismu. Tie, kas daudz varonīgāk cīnījās nekā mūsu latviešu zemes brāļi — mežabrāļi. Un mēs no viņiem attālināmies ar šādu nepatīkamu, smirdošu žestu. Pirmkārt, 10 000 latu ir smieklīga summa, bet labi, mēs esam nabadzīga tauta šodien, bet darīsim kaut ko cēlu! Neņemsim tādus zivju konservus vai kādus citus konservus, ko vienkārši tā tauta pasaka, ka viņi neņems. Tad mēs vēl leposimies, ka tā zivs bija tik speciāla, tik laba, ka Eiropa dreb no mūsu zivīm. Eiropa nedreb no mūsu zivīm, tā dreb no tās padomes pārstāvjiem, kas šeit Latvijā valda.

Sēdes vadītājs . Valdmaņa kungs, es gribu jums paskaidrot. Tā kā jūs minējāt manu uzvārdu, ka es esmu visnotaļ par kora nosūtīšanu plūdos cietušajiem, bet tikai vakar pieprasīju, lai viņi noteikti dziedātu: “Strauja, strauja upe tecēj”.

Runās Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Vienkārši nupat kā zvanīja ārlietu ministrs, ka tieši vakar vakarā ir saņemta no čehu valdības piekrišana pieņemt šos graudus. Tā kā principā tā ir atrisināta problēma. Ārlietu ministrs uz Saeimas priekšsēdētāja faksu atsūtīja šīs pēdējās informācijas detaļas, bet es domāju, ka tas maina lietas būtību un faktiski tas nozīmē, ka lieta ir atrisināta. Vakar vakarā šī lieta tika atrisināta. Es domāju, mums nevajadzētu vairs lieki izvērst debates. Paldies! (No zāles: “Kas ir aizsūtīts?”)

Sēdes vadītājs. Leopolds Ozoliņš, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

L.Ozoliņš (TKB). Augsti godātie! Visnotaļ cienījamais Prezidij! Neizvērsīsim debates, es tikai gribu piemetināt varbūt mazu piezīmi pie visa iepriekš teiktā, ko šeit oratori klāstīja. Man bija tieši tā pieredze, un es ierados Armēnijā pēc zemestrīces 7.dienā. Divas dienas neierados ātrāk gluži vienkārši tāpēc, ka Latvijā bija sestdiena un svētdiena un lidotāji un lidosta nestrādāja. Cilvēki atpūtās. 7. dienā tur bija daži dzīvi palikušie, un viņi bija ļoti priecīgi saņemt 7000 aerosola balonu, kurus šeit Latvijā strādnieki, tehniķi un inženieri izgatavoja pusotrā dienā. Pie tam šis preparāts nebija vēl atļauts plašai medicīniskai pielietošanai, izgājis klīniskās pārbaudes, saņēmis atļauju ražošanai. Es uzsveru to tāpēc, ka šī palīdzība tiešām allaž šajos gadījumos ir vajadzīga tūlīt. Un jo ātrāk, jo tas būtu labāk.

Arī Talsu gadījums pierādīja, ka Latvija ir tāpat pakļauta traģiskiem notikumiem, traģiskiem gadījumiem, un ka mums šāda notikumu paredzēšana ir gluži pavāja un mēs neesam gatavi. Kā zināms, līdz pat šodienai vēl nav šis fonds, neskaramo medicīnisko iekārtu, rīku, instrumentu un medicīnisko līdzekļu fonds, kas varētu būt izmantots tūlīt pēc nelaimes gadījuma.

Tāpat es gribu uzsvērt, ka vakar, apbraukājot visu Latviju, es vēlreiz un vēlreiz pārliecinājos, ka visa Latvija ir viena liela katastrofa, viena liela stihiskas nelaimes vai tās seku vieta, starp sabrūkošiem kultūras un vēstures pieminekļiem, es tieši braucu pētīt šo jautājumu, klīda jau atsevišķi no rīta piedzērušies tipi, un kāds Voldemārs klāstīja, cik grūti viņam ir dzīvot šādā pussabrukušā piemineklī, ka neviens neliekas ne zinis. Lūk, gan šie cilvēki, gan tā psiholoģiskā gaisotne, kas valda Latvijā, gan brūkošās ēkas, izlaupītās noliktavas, darbnīcas, tā ir katastrofa, kurai vajag sniegt palīdzību nekavējoties. Tāpēc es lūdzu ņemt vērā arī Kaksīša kungu, kurš ir atbildīgs tieši par šo tēmu, viņa pārvaldībā atrodas šie fondi, naudas līdzekļi, mēģināt organizēt, ja tāda palīdzība ir vajadzīga, tiešām nekavējoties. Šāda palīdzība tūlīt ir vajadzīga arī Latvijai. Vismaz tiem cilvēkiem, kas izdara arvien biežāk pašnāvības, kam nav jēgas tālākai dzīvei. Es domāju, ka tieši šajā sakarībā Kaksīša kungs, lai jūs atcerētos, ja var kaut ko darīt, tad tas ir jādara nekavējoties, kā to izdarīja Latvijas inženieri, zinātnieki, strādnieki 1988.gadā, sniedzot palīdzību Armēnijas zemestrīcē cietušajiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, es aicinu visus runātājus runāt par lietu. Mēs apspriežam palīdzību Čehijai, nevis Armēnijai. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Patiešām patīkami, ka beidzot Čehiju sasniegs šī palīdzība. Es vienīgi gribēju lūgt precizēt, jo es dziļi satraucos, es īsti nesapratu, vai patiešām sūtīs kori, pareizi būtu — oktobra mēnesī, lai viņi dziedātu: “Strauja, strauja upe tecēj' “. Drīzāk jau vajadzētu kaut kādu Ziemassvētku repertuāru. Un, ja Čepāņa kungs šinī gadījumā ir lietas kursā par repertuāru un piedāvā šādu dziesmu, varbūt vajadzētu patiešām to nomainīt ar Ziemassvētku repertuāru. Es ceru, ka uz Ziemassvētkiem gan būs kāda jauka Ziemsvētku dziesma, gan arī būs kāda palīdzība beidzot no Latvijas Čehijai. Diemžēl tāda ir tā mūsu dinamika, ka ātri šī palīdzība reāli nesasniedz cietušos.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Pieteikušies debatēs deputāti vairāk nav. Debates beidzam.

Godātie kolēģi, vai kāds no deputātiem uztur balsojumu par pieprasījumu? Uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par pieprasījuma pieņemšanu Ministru prezidentam Krastam par palīdzības sniegšanu Čehijā plūdos cietušajiem. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 33, atturas — 10. Nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums no 4.sadaļas. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu””. Otrais lasījums. Ministru kabinets. Māris Vītols, lūdzu, tātad kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklis.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Es atvainojos, deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3189, izskatām “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” otrajā lasījumā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi vienu vienīgu priekšlikumu, tas ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta, un es aicinu visu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi, es lūdzu visus piedalīties tajā darbā, par kuru mēs saņemam algu. Tas ir, likumprojektu pieņemšanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Jautājums nav ne politisks, ne strīdīgs. Gluži vienkārši jānospiež poga. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus trešajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai pret minēto termiņu — 23.oktobris — nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu””. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Imants Liepa.

I.Liepa (TKL). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību dokumentam nr.3193. Tātad priekšlikumi otrajam lasījumam ir ienākuši veseli četri. No tiem pirmie divi ir identiski, un tos ir iesniegusi deputāte Seile un frakcija “Latvijai”. Un tie izsaka domu, ka ir jāizslēdz no likumprojekta 1.panta papildinājums. Šis papildinājums saka, ka valsts mežu fonda zemes noma tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un nomas termiņš nevar būt mazāks par 20 gadiem. Šie abi priekšlikumi — pirmais un otrais — postulē izslēgt šo te labojumu. Komisija nav atbalstījusi šos priekšlikumus un iesaka atstāt iepriekšējā lasījuma variantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt deputāts Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi de-putāti! Kā mēs jau runājām par šo likumprojektu tad, kad mēs to izskatījām pirmajā lasījumā, tad šeit parādās tā norma, kas atļauj turpmāk izvazāt mūsu valstī ne tikai privātos mežus, bet arī valsts mežus. Tādā veidā, ka šie valsts meži tagad tiks dažādām SIA, apšaubāmām, iespējams, iznomāti līdz 20 gadiem, kur faktiski nebūs nekādas reālas kontroles iespējas par to, kādā veidā šie uzņēmumi veic šo mežu atjaunošanu, un līdz ar to faktiski tiks pavērtas iespējas nekontrolētai šo mežu resursu izvazāšanai — mūsu Latvijas “zaļā zelta” izvazāšanai.

Es, protams, negribu apgalvot to, ka šāda izvazāšana notiks visos gadījumos, bet jau tas pats fakts vien, ka šāda izvazāšana būs iespējama, ir pietiekams iemesls tam, lai šādu normu noraidītu, jo mums ir nepieciešams mūsu valstī pilnīgi konkrēti aizsargāt mūsu šo valsts “zaļo zeltu”, mūsu pamatresursus, to, kas mums ir vēl palicis, kad viss pārējais jau ir noprivatizēts un izlaupīts.

Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un nobalsot par šī likumprojekta 1.panta izslēgšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Likumprojekta 6.pants šobrīd jau paredz, ka Valsts meža dienests pārvalda mežu un veic ar to darījumus. Līdz ar to Valsts meža dienests var iznomāt uz jebkuru termiņu šo mežu — vai tas būtu viens gads, 20 gadi vai 25 gadi. Tā kā šie apšaubāmie SIA var darboties jau šobrīd un tamlīdzīgi. Komisija ir atbalstījusi variantu, ka meža iznomāšanas līgums, nomas līgums nevar būt īsāks par 20 gadiem, pie kam komisijā ļoti daudzi deputāti, deputāti no jums, uzskata, ka 20 gadi ir pats minimālākais laiks, uz kuru varētu iznomāt mežu platības, nosakot līgumā konkrēti, kā ir jāveic mežu ataudzēšana, atstādīšana un tamlīdzīgi.

Ja mēs izslēgsim šo normu no likumprojekta, tas jau nevienam neliegs veikt darījumus ar mežu, tajā skaitā iznomāšanu. Tikai šis termiņš būs variējams, varēs iedot mežu vienkārši izlaupīšanai vai izciršanai, neuzliekot par pienākumu veikt pārējos meža atjaunošanai nepieciešamos darījumus. Tā kā, augsti godātie deputāti, aicinu atbalstīt komisijas viedokli šajā jautājumā! Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Liepas kungs. Vai jūs kā deputāts vēlējāties runāt?

I.Liepa . Jā, augsti godātais priekšsēdētāj, es gribētu izteikties kā deputāts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu! Deputāts Imants Liepa, frakcija “Latvijai”.

I.Liepa (TKL). Augsti godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību četriem šī jautājuma risināšanas aspektiem. Pirmais ir tas, ka, lūk, šīs te normas iestrādāšana ar 20 obligātajiem gadiem būtībā attālina no mežu nomāšanas idejas. Un tas ir tādēļ, ka te netiek ievērota likumdošanas konsekvence. Ja ir uzņēmējdarbības darījums vai kāds darījums starp diviem dalībniekiem, tad nekādā gadījumā nevajadzētu parlamentam uzspiest ar likumu vienam no darījuma dalībniekiem kaut kā-dus neizdevīgus nosacījumus, tas ir, tos 20 gadus. Ir pareizi, ka mūsu likumi pieļauj, ka var nodarboties ar mežu platību iznomāšanu. Lai tā būtu! Bet lai šīs darījumu puses savstarpēji vienojas, uz cik gadiem tas ir darāms, nevis šeit ar likumu iepriekš nosakot, ka nevar būt īsāks par 20 gadiem.

Otrkārt. Kāda ir galvenā argumentācija par labu šiem 20 gadiem? Un tā galvenokārt reducējas uz diviem punktiem. A punkts, tas ir, ka būs labāka ieinteresētība šiem nomniekiem uzturēt meža infrastruktūru un kopt mežaudzes. Šāds pieņēmums neatbilst pašreizējai likumdošanai, jo likums “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu” paredz, ka Valsts meža dienests ir tas, kas rūpējas, lai jebkurš izmantotājs vismaz trīs gadu laikā atjaunotu mežu, lai sakārtotu risas, lai sakārtotu visus pārējos infrastruktūras elementus, un tā tālāk, un tā tālāk. Šāds pieņēmums nav nekas cits kā a priori pieņēmums, ka kāda valsts institūcija, šinī gadījumā Valsts meža dienests, nepilda tās funkcijas, kas tai ir uzliktas kā pienākums. Otrs — B punkts — argumentācijā ir tas, ka, lūk, lielās firmas nespēšot konkurēt ar mazajiem sīkuzņēmējiem mežu izsolēs, jo, lūk, šīs te firmas izvairoties no nodokļu maksāšanas un līdz ar to ir konkurētspējīgākas izsolēs. Tas ir pilnīga nepatiesība un atkal balstās uz a priori pieņēmumu par to, ka kāda valsts institūcija, šinī gadījumā Valsts ieņēmumu dienests, nepilda savas funkcijas. No vieniem ievāc, no otriem neievāc šos te nodokļus, motivējot ar to, ka vieniem ir viegli ievākt vai otriem ir grūti. Mēs nevaram pieņemt likumus, a priori pieņemot, ka mūsu valsts institūcijas nepilda tām uzliktos pienākumus.

Tālāk 3. punkts. Naudas atgriešanās mežā. Lūk, ar izsolēm nauda 2,5 vai pat vairāk reizes ir lielāka nekā no celma naudas. Un nekādu aprēķinu mums nav, cik liela būs nomas maksa un vai tā kompensēs, lūk, šajās izsolēs iegūto naudu, un nekādu aprēķinu nav. Ja mums izsolēs ir 2,5 un vairāk reižu lielāks ieņēmums, nekā tas ir celma naudas gadījumā, tad tādā gadījumā, nonākot 70% Valsts mežsaimniecības attīstības fondā, būtu pietiekoši mežsaimniecībām nauda, lai tās varētu pasūtīt tādus vai citus apsaimniekošanas pasākumus mežā, tanī skaitā arī to bēdīgo infrastruktūras uzturēšanu. Viss ir tikai naudas trūkumā. Un, ja šāda nauda 2,5 reizes vairāk atgriežas atpakaļ kā minimums, tad šī naudiņa pietiktu arī šādām vajadzībām. Un te nevajadzētu runāt par kaut kādu tur ieinteresētību un tā tālāk. Un visbeidzot, nevajag jaukt apsaimniekošanas modeli. Ja mums apsaimniekošanas modelis ir kā Valsts mežu dienests, kā valsts institūcija uztur šo te rūpi, lai meži būtu kārtībā, un viņam ir pietiekoši naudas, un viņš to dara, tad tas ir labi, un tas ir viens modelis. Šeit nevajag likt iekšā administratīvo laiku, mežu apsaimniekošanas modeli. Šāda jaukšana ir tikai kādas atsevišķas grupas interesēs. Es nevaru piekrist arī meža sardzes skaitliskai samazināšanai. Tas jau ir ļoti nopietns reģionālā bezdarba novēršanas aspekts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij! Padomes pārstāvji! Tautas kalpi! Man ļoti reti ir domas, kas nav tādas pašas kā godātajam Liepas kungam. Bet es domāju, ka ir ļoti nepareizi salīdzināt celmu naudu ar nomas naudu. Jo, ja mēs ņemam tikai celmu naudu no valsts mežiem, tad kaut kas nav kārtībā. Būtu arī jābūt izciršanas koncesijas naudai. Un šis nomas variants, manuprāt, ir samērā neprātīgs. Tāpēc ka cilvēki it kā iznomās. Un ko viņi darīs? Viņi izcirtīs. Un tad būs 19 gadi, kamēr mēs gaidīsim, vai viņi patiešām to mežu atjaunos. It kā tas ir viņu uzdevumā, un mēs skatīsimies. Un viņi teiks — mēs to darīsim rīt, parīt. Un 20 gadus tas mežs netiks apkalpots. Jo tanī daļā no tā līguma, kas paliek pēc izciršanas, tur nekāda peļņa vairs nav. Un tā SIA, kas tur stāstīs katru dienu, ka tā atjaunos to mežu, un, ja atjaunos to mežu, kā tad mēs piespiedīsim, kad mēs viņam atņemsim to koncesiju un kā mēs atgūsim no viņiem to, ko viņi nopelnījuši izciršanā? Šis iznomāšanas variants ir traģisks, bet tas gan šo to parāda, kā mūsu Leiškalna kungs iebāž mums visiem mutē, ka mēs domājam, ka 20 gadi, ka tas būtu tas īsākais nomu laikmets. Es tā nemaz nedomāju. Es domāju, ka mēs varam iedot vienam cilvēkam varbūt koncesijā, lai viņš izcērt to mežu. Un tad lai viņš sešu mēnešu laikā iestāda to, ko viņš ir izcirtis, un lai viņš atstāj drošības naudu, ka viņš to izdarīs. Tā būtu prātīga mežu saimniekošana. Šitā programma ir vienkārši meža iznīcināšana.

Es arī gribētu druscītiņ pieminēt par latviešu tautas, mūsu zemes iedzīvotāju senajām tradīcijām, un mūsu tautasdziesmās ir tāda doma, ka, ja ir bēda, to bēdu jāliek zem akmeņa un ir jāiet pāri dziedādamam. Nevar būt strauja, strauja upe, kā mūsu asprātīgais priekšsēdētājs iesaka. Bet, ja mēs varam palīdzēt kādiem cilvēkiem, kuriem ir bēda, pacelt viņus, viņu garu, viņu morālo spēku, viņu pašcieņu, viņu sapņus ar dziesmu, un to mēs varējām čehu gadījumā izdarīt. Bet Čepāņa kungam ir tik šaurs repertuārs un tik krasi joki. Atkal apvainojums čehu tautai.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, lūdzu nenovirzīties no apspriežamā temata.

G.Valdmanis. Paldies!

Sēdes vadītājs . Roberts Dilba, LZS, KDS un LDP frakcija.

R.Dilba (LZS, KDS, LDP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums visiem ir pamazām jākļūst par saimniekiem savā vidē un arī tajā skaitā mežā. Un, ja mēs veidojam modeli nākotnei, tad pastāv divi varianti. Viens — vai nu jākļūst meža īpašniekiem, arī tajā skaitā valsts meža, vai otrs — nomniekiem, ar kuriem var reāli kļūt arī par saimniekiem. Jo mēs pamatprincipā pieturamies pašreiz valsts mežu neprivatizēt. Līdz ar to visreālākais modelis, kā var valsts mežus apsaimniekot, tas ir nododot nomā. Šeit ir ļoti daudz priekšrocību, salīdzinot ar to, kas ir pašreiz izveidojies. Pašreiz ir noslēgti tikai līgumi par ļoti mazu daļu mežu apsaimniekošanu. Lielākā daļa visas šīs problēmas gulstas uz Valsts meža dienestu un valsti kopumā. Un līdz ar to risks, kas ir meža apsaimniekošanā, visas problēmas ir jārisina it kā valstij, un atkal jāmeklē papildu līdzekļi no budžeta, lai to segtu. Nododot nomā, mēs iegūstam daudz perspektīvāku meža apsaimniekošanu, jo nomnieks pie šiem nosacījumiem, un, ja minimālākais termiņš jau noteikts 20 gadi, bet būtībā tas pats minimālais, bet būtībā vajadzētu būt vismaz 40 gadiem, tad, ieguldot šeit nomnieks savus līdzekļus, viņš strādātu nākotnei. Gan sakārtotu infrastruktūru, kas atrodas mežā, gan domātu arī par to, ka ir iespēja arī nākošajām paaudzēm šai mežā saimniekot. Tāpēc es aicinātu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu par minimālo pašreiz termiņu, vismaz 20 gadi. (No zāles: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par apspriežamo jautājumu? Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Imants Liepa.

I.Liepa (TKL). Diemžēl es tikai izmantošu tās divas minūtes, bet es biju pacēlis roku, pirms jūs to āmuru uzsitāt.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Liepas kungs.

I.Liepa. Nu ko tad. Diemžēl man bija ko komentēt attiecībā uz tām debatēm, kas te noris. Un, ja Saeima atļauj tās divas minūtes, es varu...

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu!

I.Liepa. Redziet, šie te pirmā un otrā priekšlikuma iesniedzēji neiestājas pret nomu kā tādu. Lai nomā kaut vai uz simt gadiem, uz trīssimt gadiem, es pieļauju, ka Latvija pastāvēs šo laiku, bet lai nomas laiku nosaka šī darījuma abas puses, savstarpēji vienojoties, nevis apriori ar likumu uzspiežot ierobežojumus vienai pusei. Dilbas kungs sacīja, ka, lūk, visas problēmas par mežiem tiks uzveltas uz meža dienestu pleciem, tas ir ļoti normāli, tieši tāpēc šīs valsts meža dienests ir organizēts kā valsts institūcija, lai tas šīs problēmas nestu un atrisinātu.

Tālāk. Par līdzekļiem. Es jau taču runāju, ka līdzekļi, izsolot mežu, vismaz 25 reizes lielākā summā atgriežas mežā atpakaļ nekā tagad. Un visbeidzot Dilbas kungs akcentēja domu, ka viņš domā, bet, lai pieņemtu likumu, ir labi, ka domā, bet ir vajadzīga arī kvantitatīva argumentācija. Šādas kvantitatīvas argumentācijas šiem 20 gadiem nav, un, ja Valsts meža dienestam ir jāizšķiras noslēgt līgumu vai ne un ja tas ir iespiests ar tiem 20 gadiem, tad tas var vispār atteikties no... attiecīgā virsmežniecība no šādas nomas noslēgšanas. Tas tikai attālina no nomas idejas kā tādas. Lūk, šādas piespiedu normas ieviešana šajā likumā, es kā deputāts aicinu pieņemt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi deputāte Seile, bet komisijas vārdā, protams, es esmu spiests teikt, ka komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu.Lūdzu balsot par deputātes Seiles un frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 1.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 21, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Tālāk ir 3.priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Seile, un šeit principā ir... šo priekšlikumu komisija neatbalsta, motivējot ar to, ka Seiles kundzes priekšlikumā ir minēts valsts meža ministrs, un šeit mums pašreiz valsts meža ministra nav, tātad ir loģiski piekrist komisijas viedoklim un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas atzinumu par deputātes Seiles priekšlikumu? Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. 4.priekšlikumu arī iesniegusi deputāte Seile, un tas saka, ka saimnieciskajos mežos, teiksim, nododot šos mežus citā īpašumā un tā tālāk, ir vajadzīgs ikreizējs valsts ministra rīkojums. Un tā kā mums valsts meža ministra nav, tad ir runa par to, ka Ministru kabineta ikreizējs rīkojums, un tas ir loģiski, un līdz ar to komisija, iestādamās par Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, iesaka noraidīt deputātes Seiles ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas atzinumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

I.Liepa. Tie ir visi priekšlikumi, un komisijas vārdā aicinu balsot par šā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts meža izmantošanu”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 7, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus uz trešo lasījumu.

I.Liepa. Līdz 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Līdz 23.oktobrim. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums” , trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu paņemt dokumentu nr.3192. Pirmais priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, es varbūt nelasīšu to visu, jums teksts visiem ir priekšā, komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Dinēvičs, izslēgt 1.panta 3.punktu, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi komisija neatbalsta 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 3.priekšlikumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija atbalsta 4. priekšlikumu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija tāpat atbalsta 5.priekšlikumu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija neatbalsta deputāta Dinēviča iesnieg-to 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav. Paldies. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi komisija neatbalsta 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 7.priekšlikumu, komisijas atzinumu, arī iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina atbalstīt 8.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta deputāta Dinēviča iesniegto 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija noraida 10.priekšlikumu, kuru iesniedzis deputāts Dinēvičs.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu deputāts Dinēvičs vēlas runāt. Lūdzu Viktors Dinēvičs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Dinēvičs (DPS). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es gan lūgtu balsot par 10.priekšlikumu tanī variantā, kā es biju piedāvājis, tas ir, sākot obligātos eksemplārus izdalīt no 500 eksemplāriem, ja tie izdevniecībā ir. Kāds motīvs, kāds iemesls tam? Motīvs ir vienkāršs, jo kārtējo reizi mēs ar šādu lēmumu ignorējam mazos un vidējos uzņēmumus Latvijā. Šajā gadījumā par maziem un vidējiem uzņēmumiem es uzskatu mazās un vidējās tipogrāfijas, kuras ir lielāko tiesu mācību iestādēs. Pirmkārt, tās ir pieaugušo izglītības sistēmas mācību iestāžu tipogrāfijas, kurām ir izdevniecības tiesības, un, otrkārt, tās pat ir universitāšu viena otra izdevniecība un arī citu mācību iestāžu izdevniecības, kuras ir licencētas. Kopumā pa Rīgu vien tādas mazās tipogrāfijas varētu būt kaut kur skaitā ap 75. Un tas nozīmē, ka šādai mazai tipogrāfijai, ja tai ir jāizsniedz 14 eksemplāri, un mazā tipogrāfija mācību iestādēs parasti sagatavo mācību līdzekļus, izdales materiālus, ko tā saņem par naudu no tiem cilvēkiem, kuri ir nākuši mācīties. Viens otrs mācību līdzeklis, viena otra brošūra un grāmata kā mācību līdzeklis maksā ne mazāk kā 2,5 līdz 3 lati tādā veidā, un tad šī mazā tipogrāfija tiražē tos līdz 50 ekseplāriem tikai, jo mācību grupā vairāk tos nevajag. Un no šiem 50 eksemplāriem vēl 14 tagad par šādu lielu summu ir jānosūta kaut kur citur, tas nozīmē, ka šīs mazās tipogrāfijas cietīs zaudējumus, jo tas, kas ir ielikts likumdošanā, šajā likumā par kompensāciju no nodokļiem, tas nestrādā šīm tipogrāfijām, un principā viņi nekādu kompensāciju ne par ko nesaņems. Tādēļ arī es aicinu deputātus balsot un aizstāvēt mazās un vidējās tipogrāfijas, it sevišķi mācību iestādēs, kas nodarbojas ar pieaugušo izglītību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Dinēviča kunga priekšlikumā ir zināma daļa loģikas, bet es gribu deputātiem atgādināt, ka komisija visus priekšlikumus izskatīja, pieaicinot ieinteresētās personas — gan Bibliotekāru biedrības pārstāvjus, gan Nacionālās bibliotēkas pārstāvjus, gan arī Izdevēju asociācijas pārstāvjus. Un faktiski visi atbalstītie vai neatbalstītie priekšlikumi, tātad jebkurš lēmums, tika pieņemts konsensa rezultātā pēc savstarpējas vienošanās. Un šajā gadījumā, ja mēs pieņemam Dinēviča kunga priekšlikumu, tad ļoti daudz varbūt būtisku izdevumu, jā, tiesa, tie ir nelielās tirāžās izdoti, varētu aiziet vienkārši nebūtībā, nepaliktu nekādas liecības. Un visi klātesošie speciālisti tomēr aicināja noraidīt, un es aicinu arī, neskatoties arī uz zināmu daļu loģikas šajā priekšlikumā, tomēr atbalstīt komisijas variantu, proti, noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Dinēviča priekšlikumu — papildināt 5.panta pirmo daļu ar vārdiem... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 15, atturas — 30. Nav pieņemts.

Dz.Ābiķis. Nākamais priekšlikums ir 11., ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 12.priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt par 12.priekšlikumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Arī 13.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dinēvičs, komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija atbalsta 14.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta 15.priekšlikumu, kuru iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas atzinumam par 15. priekšlikumu likumprojektā piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi komisija atbalsta arī 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija noraida 17.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Dinēvičs.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Līdzīgi komisija noraida arī 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Noraida komisija arī 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par 19.priekšlikumu. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina 20.priekšlikumu, tātad aizstāt 7.panta attiecīgos vārdus, tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par 7.panta 9., 10., 11. un 12.punkta izmaiņām piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija atbalsta Juridiskā biroja iesniegto 21. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta 22.priekšlikumu, ko arī ir iesniedzis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas atzinumam. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienītie kolēģi! Es aicinu balsot par likumprojektu kopumā trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 1, atturas — 5. Likums pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu, paldies arī īpaši deputātam Dinēvičam par lielo ieinteresētību likuma izskatīšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma divi paziņojumi. Andrim Amerikam.

A.Ameriks (Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņemis 10 deputātu vēstuli. Sakarā ar to, ka Armēnijas Republikas parlamentā Nacionālā asambleja izveidojusi Armēnijas—Baltijas valstu draudzības grupu, lūdzam Saeimu izveidot Latvijas—Armēnijas starpparlamentāro grupu Latvijas Republikas Saeimā. Kolēģi, 10 deputāti ir parakstījuši, es atgādināšu viņu uzvārdus — Ābele, Tomašūns, Panteļējevs, Keišs, Seiksts, Lībane, Kristovskis, Inkēns, Birzniece un Marjaša. Es aicinu godātos deputātus, kā arī citus, kas vēlas piedalīties šīs grupas izveidošanā, Saeimas viesu zālē tagad uzreiz pārtraukumā, lai noturētu pirmo šīs grupas sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds Mārim Rudzītim paziņojumam.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Es atvainojos Amerika kunga vietā, sadraudzības grupu lūdzu Baltajā zālē. Tad lūdzu Baltijas asamblejas delegācijas locekļus Viesu zālē.

Un otrs paziņojums. Es nokļūdījos Pilsonības likuma balsojumā, kur bija pret, tur ir par. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, godātie kolēģi. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Un kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, godātie kolēģi, sveicam mūsu kolēģi Normundu Pēterkopu, viņam šodien paliek 36 gadi. (Aplausi.)

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Edgars Bāns, Jānis Bunkšs, Gunta Gannusa, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Ludmila Kuprijanova, Ruta Marjaša, Anna Seile, Andris Tomašūns, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Es lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 36 deputāti.

Lūdzu zvanu un lūdzu deputātus, kas mūs dzird, atgriezties plenārsēžu zālē. Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Paziņoju pārtraukumu... Atvainojiet... tātad 50... 51. Turpinām plenārsēdi.

Tātad nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās”” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ernests Jurkāns.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamie deputāti! Es lūdzu uzmanību! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 3194. Atbildīgā komisija saņēmusi četru deputātu priekšlikumu, un komisija to atbalsta nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt Kārlis Čerāns par šo jautājumu, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie deputāti! Es vispirms gribu nosaukt, kas tie ir par deputātiem, kas ir iesnieguši šo priekšlikumu, un tie ir deputāti Gannusa, Apalups, Deņisovs, Panteļējevs un Ojārs Grinbergs. Mēs labi redzam, ka no valdošo partiju virsotnēm tikai deputātam Panteļējevam nav bijis bail parakstīt šādu likuma grozījumu, bet tie deputāti, kas praktiski identisku tekstu ir parakstījuši un iesnieguši uz pirmo lasījumu, un tie ir deputāti Čepānis, Daudišs, Ameriks, Jirgens un Ernests Jurkāns, šoreiz ir izvairījušies un savā vietā uz ambrazūrām bīdījuši citus savus kolēģus, kuru uzvārdi varbūt tautā nebūtu tik pazīstami. Bet lietas būtība no tā nemainās. Tātad šis grozījums ir kārtējā diversija pret Korupcijas novēršanas likumu, jo tas atkal paredz pa aplinkus ceļiem dot iespēju dažādām valsts amatpersonām ieņemt valsts pilnvarnieku amatus dažādās uzņēmējsabiedrībās. Un runa šeit konkrēti ir gan par valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, gan arī pilsētu un pagastu pašvaldību domju amatpersonām, kur tagad ar šiem piedāvātajiem grozījumiem atkal grib paredzēt šiem cilvēkiem praktiski neierobežotas iespējas iekļūt dažādās uzņēmējsabiedrībās.

Un jāsaka pilnīgi skaidri, ka šeit ar šiem grozījumiem ir redzama atsevišķu personu un grupējumu interešu ietekme, un tiešām ļoti žēl, ka šādi grupējumi un es arī varu saukt viņus pilnīgi vārdā, tas ir Ventspils grupējums, kura priekšgalā ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, ka šāds grupējums var raustīt aiz diedziņiem lielu Saeimas daļu un ļoti ietekmīgus politiķus. Man tiešām kauns par to, ka mūsu Saeimā tagad pēc tam, kad Saeima jau otrajā lasījumā šīs plašās korupciju veicinošās normas ir noraidījusi, uz trešo lasījumu atkal no kautkurienes šī norma izlien ārā. Tad Saeima jau šeit bija izteikusi... atradusi pilnīgi normālu kompromisu otrajā lasījumā par to, kādā veidā šie... amatu ierobežošanas normām, kādā veidā tām būtu šeit jābūt.

Bet tagad atkal dažiem deputātiem tas nepatīk, acīmredzot Lembergs ir pārāk... Lembergs tomēr ir zināmas naudas summas attiecīgo partiju kasēs iemaksājis, un tagad deputātiem tas ir jāatstrādā. Un tiešām ļoti žēl, ka šeit šādi procesi notiek un ka šeit absolūti nedomā par to, kādā veidā mūsu valstī ierobežot korupciju, bet tikai par to, kādā veidā atkalpot priekšvēlēšanu kampaņā saņemto naudu. Un ir tiešām ļoti... tas tiešām ir, manuprāt, nožēlojami, ka daži deputāti var pieļaut tādu domu, ka mums Latvijā vēl korupcijas ir par maz un ka būtu jāveicina iespēja, teiksim, šai korupcijai vēl dažādos veidos izplatīties, un to darīt, arī atkal pa visādiem aplinkus ceļiem kaut kādos likumos mēģinot ieslidināt dažādas normas, kas atļautu būtībā apiet Korupcijas novēršanas likumu. Es uzskatu, ka mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt šādu priekšlikumu, un es aicinu visus deputātus arī to noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Čerāna kungs, kas attiecas par ambrazūrām, tad, protams, labāk uz tām bīdīt deputātu Apalupu nekā jūs, jūs par švaku esat. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Par pilnvarnieku problēmu ir ārkārtīgi daudz runāts no šīs tribīnes, un ir izskanējuši dažādi viedokļi. Es negribētu vēlreiz atkārtot savu viedokli, tas ir noraidošs pret šo priekšlikumu, bet gribētu minēt vēl vienu argumentu.

Un proti. Manuprāt, demokrātiskā valstī nav ieteicams atsevišķām personām vai šauram personu lokam nodot ne tikai administratīvo un politisko varu, bet arī ekonomisko varu. Un, ja mēs dosim tiesības ministriem, deputātiem un arī pašvaldību vadītājiem, kā to piedāvā šī priekšlikuma autori, kļūt par valsts pilnvarniekiem, tad mēs atsevišķām personām dosim ļoti lielu ekonomisko, politisko un administratīvo varu. Un tad patiešām būs tā, kā to teica Čerāna kungs, tad šie cilvēki arī lielā mērā ietekmēs parlamenta darbu un valdības darbu. Manuprāt, demokrātiskā valstī vieniem ir jānodarbojas ar saimniecības lietām, vieniem — ar politiku un citiem ar administrēšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jurkāna kungs.

E.Jurkāns (DPS). Cienījamais Čerāna kungs un cienījamais Lagzdiņa kungs! Tieši otrādi. Šīs divas normas no Korupcijas likuma paplašina loku, kuram ir iespējas būt par pilnvarniekiem. Un kas tad ir slikts, ja pašvaldības vēlētu institūciju pārstāvji... nevis vēlētas, bet amatpersonas var būt par pilnvarniekiem. Un likums... arī šis projekts nosaka, ka nevar būt vairāk kā trijās. Un te nekas nav pretrunā. Un nevajag mānīt radioklausītājus. Tāpēc personīgi es atbalstu šo priekšlikumu un lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu priekšlikumu — izteikt likumprojekta 8. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 16, atturas — 6. Pieņemts.

E.Jurkāns . Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 14, atturas — 4. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Godātie kolēģi! Lai izskatītu šo likumprojektu, nepieciešamais... Godātie kolēģi, ir piecu deputātu iesniegums — pārcelt 16. oktobra plenārsēdes darba kārtības 16. punktu — “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” — aiz apstiprinātās darba kārtības 39. punkta. Izskatīsim šo piecu deputātu iesniegumu.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Deputāti šim iesniegumam piekrīt? Piekrīt. Paldies! Pieņemts. Darba kārtībā izdarītas attiecīgās izmaiņas.

Un vēl viens iesniegums, godātie kolēģi, par izmaiņām darba kārtībā ir ienācis šajā laikā. Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. pantu šīsdienas plenārsēdes darba kārtību papildināt ar lēmuma projektu “Par steidzamības noņemšanu un priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” otrajam lasījumam”. Pievienots Saeimas lēmuma projekts. Parakstījis komisijas priekšsēdētājs Kārlis Druva.

Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Nevēlas. Iebildumu pret šī lēmumprojekta iekļaušanu plenārsēdes darba kārtībā deputātiem nav? Vai kolēģiem nebūtu iebildumu, ja mēs to izskatītu tūlīt? (No zāles: “Nav!”) Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Tad komisijas vārdā Druvas kungs. Lūdzu!

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Mums ir trīs likumu grozījumi, kurus ir paredzēts izskatīt 16. oktobra sēdē. Mēs lūdzam šo dokumentu izskatīšanas kārtību pārcelt uz 23. oktobri. Lai mēs varētu sakārtot vairākus grozījumus, ne vien šos, bet mums ir vēl trīs grozījumi, un salikt visus tos kopā vienā grozījumā, mēs arī lūdzam šobrīd noņemt steidzamības kārtību.

Tātad lūdzu jūsu atbalstu noņemt steidzamības kārtību šiem trim grozījumiem un pārcelt datumu, līdz kuram varētu iesniegt papildu labojumus šiem grozījumiem, uz 23. oktobri.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai kāds vēlas runāt? Kādam ir iebildumi? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — 17. pēc pašreizējās nu-merācijas — likumprojekts “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Ābele.

J.Ābele (LC). Augsti godājamais Prezidij! Augsti godājamie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.2945. Tautsaimniecības komisija savā sēdē izskatīja un akceptēja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — arī nav. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

J.Ābele. Komisija lūdz labojumus iesniegt līdz 24.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ja priekšlikumi otrajam lasījumam tiek iesniegti līdz 24.oktobrim? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Paldies par darbu!

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu”. Pirmais lasījums. Iesniedzis Ministru kabinets. Ir iesniegts arī alternatīvais likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu, kuru iesniedz Juridiskā komisija. Ārlietu komisijas vārdā deputāts Andris Rubins. Lūdzu!

A.Rubins (TKB). Cienījamie deputāti! Tiek skatīts dokuments nr. 3183a. Tas ir Juridiskās komisijas alternatīvais likumprojekts. Ārlietu komisijas sēdē izskatīja un nolēma atbalstīt Juridiskās komisijas alternatīvo likumprojektu, nevis Ministru kabineta, un lūdza atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Rubina kungs! Godātie kolēģi, tā kā Ministru kabinets savu likumprojektu šajā jautājumā ir iesniedzis, bet atsaucis vēl nav, šķiet, ka to grib izdarīt Kaksīša kungs. Lūdzu, Juris Kaksītis, Ministru kabineta vārdā.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es Ministru kabineta iesniegto likumprojektu atsaucu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad turpinām izskatīt likumprojektu, par kuru ziņoja deputāts Rubins Ārlietu komisijas vārdā. Atklājam debates, Rubina kungs! Pirmais grib runāt debatēs Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu jūs informēt, ka Izglītības, zinātnes un kultūras komisija bija speciāli uzaicinājusi komisijas sēdē pārstāvjus no Ārlietu ministrijas, konkrēti — ārlietu ministru, pārstāvjus no Sorosa fonda, tāpat arī pārstāvjus no Izglītības ministrijas, tātad visas ieinteresētās puses.

Mēs rūpīgi uzklausījām visus viedokļus un nonācām pie secinājuma, ka ir jāatbalsta šī ideja par augstskolas veidošanu, un komisija atbalsta Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Tā kā es lūdzu arī respektēt mūsu komisijas viedokli un arī pārējos deputātus pievienoties mūsu komisijas slēdzienam, jo, es vēlreiz atkārtoju, mēs ļoti rūpīgi izvērtējām visus par un pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Rubina kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst?

A.Rubins. Komisijas vārdā es lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 3, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus par otrā lasījuma termiņiem.

A.Rubins. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 30.oktobrim.

Sēdes vadītājs. 30.oktobris, Rubina kungs? Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (TKB). Strādājam ar dokumentu nr. 785. Ārlietu komisija izskatīja un lūdz pieņemt šo tirdzniecības līgumu ar Polijas Republiku un nodot to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, tātad dokumenta reģistrācijas numurs ir 785, bet izskatāmais Saeimā ir dokuments nr.2779.

A.Rubins. Pareizi. Atvainojiet!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu apsvērumus otrajam lasījumam, Rubina kungs.

A.Rubins. Iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 23.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 23.oktobris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” . Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andris Rubins.

A.Rubins (TKB). Strādājam ar dokumentu nr. 3105 un nr. 3185. Ārlietu komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Rubins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

A.Rubins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Runāt arī neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, aicinu visus atbalstīt starptautisko nolīgumu ratificēšanu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kirgīzijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Andris Rubins.

A.Rubins . Deputāti, strādājam ar dokumentu nr.3105 un nr.3185. Komisija izskatīja un ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu tiek atzīts.

A.Rubins . Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

A.Rubins . Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Debatēs runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

A.Rubins . Paldies!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas darba kārtībā. Lēmuma projektu “Par Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu” , kas mums ir kā 40.punkts, lūdz izskatīt kā 22.punktu. Tātad tūlīt.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? (Starpsauciens: “Nevēlas...”) Nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav. Paldies! Esam vienojušies. Izskatām darba kārtības 40. jautājumu. Saeimas lēmuma projekts “Par Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas apstiprināšanu”. Komisijas vārdā deputāte Inese Birzniece. Lūdzu!

I.Birzniece (LC). Cienījamais Prezidij un kolēģi! Jums va-jag sameklēt dokumentu nr. 3242, Saeimas lēmuma projektu, kur ir: apstiprināt Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komisijas Latvijas delegāciju šādā sastāvā: apstiprināt par delegācijas vadītāju Andri Ameriku, apstiprināt par vadītāja vietniekiem deputātus Edvīnu Inkēnu un Juri Sinku.

Šis ir vajadzīgs, jo mums 3. un 4.novembrī šeit, Rīgā, ir paredzēta pirmā izveidošanas sēde no šīs kopīgās Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas, kas ir mūsu Eiropas līguma ietvaros. Mums būs regulāra sadarbība. Divas reizes gadā būs sanāksmes. Vienu reizi Rīgā, otrreiz arī Rīgā maijā ir paredzēts, un pēc tam, pēc sešiem mēnešiem, ir paredzēts Briselē. Mērķis ir šāds: mūsu apvienotajā komitejā viena puse ir no Eiropas parlamenta deputātiem, un otra puse ir no Latvijas Republikas Saeimas. Mēs kopīgi izskatām jautājumus, kas ir saistīti ar Latvijas centieniem integrēties Eiropas Savienībā, un visus jautājumus, kas ir saistīti ar Eiropas līgumu. Šis lēmums tika sastādīts pēc Frakciju padomes ieteikuma, un Frakciju padome to apstiprināja, tātad es lūdzu Saeimu nobalsot, apstiprināt un pieņemt šo lēmumu šodien. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti par šo lēmuma projektu pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu, kas izklāstīts dokumentā nr. 3242. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 2, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts. Eiropas parlamenta un Latvijas Republikas Saeimas apvienotās komitejas Latvijas delegācijas sastāvs ir apstiprināts.

Godātie kolēģi, tālāk izskatām darba kārtības 22.jautājumu. Likumprojekts “Ieguldījumu sabiedrību likums” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godāto Prezidij! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Izskatām jautājumu “Ieguldījumu sabiedrību likums”. Tātad dokumenta nr. 3153. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Sēdes vadītājs . Izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu atzīts.

M.Vītols . Godātie kolēģi, Budžeta un finansu komisija ir konceptuāli atbalstījusi Ieguldījumu sabiedrību likumu. Šī likuma mērķis ir sakārtot un veicināt vērtspapīru tirgus attīstību Latvijā, tātad tas būs saistīts ar riska samazināšanu darījumos ar vērtspapīriem un veicinās privāto uzkrājumu vērtspapīru tirgū. Šis likums definē ieguldījumu sabiedrības statusu, nosakot, ka ieguldījumu sabiedrība ir finansu un kredīta publiskā akciju sabiedrība, kuras vienīgie darbības veidi ir ieguldījuma fonda pārvalde un to ieguldījumu apliecību emisija un ar to tieši saistītās darbības. Šis likums ir saskaņots ar Igaunijas un Lietuvas valstu līdzīgiem likumiem un ir ņemta vērā šo valstu pieredze šādu likumu izstrādāšanā, lai perspektīvā varētu strādāt un darboties vienota Baltijas valstu vērtspapīru tirgus regulējošā kārtība. Un es lūdzu Budžetu un finansu komisijas vārdā Saeimas deputātus atbalstīt šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu apsvērumus uz otro lasījumu.

M.Vītols . Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 30.oktobrim un izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā 6.novembrī.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret Vītola kunga minētajiem termiņiem — priekšlikumus līdz 30.oktobrim un likumprojektu izskatīt sēdē 6.novembrī? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3191. Izskatām dokumentu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”. Tika saņemti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā divi likumprojekti, grozījumi likumprojektā “Par reliģisko organizāciju likumu”. Komisija izskatīja frakcijas “Latvijai” iesniegto likumprojektu, grozījumi likumā ar nr.2706, un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi “Reliģisko organizāciju likumā””, dokuments nr.2979. Un komisija nolēma: konceptuāli atbalstīt minētos likumprojektus un izstrādāt alternatīvu likumprojektu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 92.pantu ierosināt atzīt alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā Reliģisko organizāciju likums” par steidzamu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Izlemsim vispirms jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Vēlas runāt Modris Lujāns.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu un aicinu arī pārējos kolēģus neatbalstīt steidzamību, jo šis likumprojekts nav tik kardināli ass, ka tas tādā steidzamības etapā ir jāpieņem, lai sāktu darboties Latvijas valstī. Ir tātad Likums par reliģiskām organizājām, kurš jau darbojas. Un tādēļ es aicinātu iet normālo likumdošanas ceļu ar trim balsojumiem, jo es domāju, ka arī šajā likumprojektā tiks doti papildu labojumi, tajā skaitā ar tiem ir jāiepazīstas arī dažādu reliģisko draudžu pārstāvjiem un, lai neradītu caur to nevajadzīgu spriedzi, kad straujā tempā — viens pirmais lasījums, otrs, un tas tiek pieņemts. Tādēļ es aicinātu, kolēģi, tam dot normālu likumdošanas iniciatīvas ceļu, lai tas mierīgi... Varbūt var runāt vienīgi par to, ka komisija uzliek īsākus termiņus, kamēr dod priekšlikumus, bet tā kā šis likums aizskar daudzu reliģisko kopienu un draudžu problēmas, es vēlreiz aicinātu šajā gadījumā neforsēt un izskatīt trīs lasījumos.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt arī deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Kā viens no sākotnējā likumprojekta iesniedzējiem es šeit tomēr gribētu atbalstīt un lūgt arī visus jūs atbalstīt steidzamības noteikšanu šim likumprojektam. Šī likumprojekta būtība ir ārkārtīgi vienkārša. Tā būtība ir dot reliģisko organizāciju struktūrvienībām, kas ir tradicionālās reliģiskās konfesijās, Romas katoļu konfesijā, luterāņu konfesijā, un kas tiek sauktas par diacēzēm, dot šīm diacēzēm juridiskas personas statusu, lai viņi varētu darboties gan kā humānās palīdzības saņēmējs, gan arī viņi varētu darboties dažādos citos veidos, un šis likumprjekts Saeimā ir iesniegts jau pavasara sesijā, un mēs esam uz to ilgi gaidījuši šobrīd, un tāpēc es domāju, ka noteikti vajadzētu šeit šo steidzamību atzīt. Man tiešām ir ļoti žēl, ka mums parlamentā ir tādi spēki, kas ir ar zināmu sociālistisku orientāciju un kas viena vai otrā veidā cenšas bloķēt vai novilcināt šo reliģisko organizāciju jautājumu sakārtošanu. Es domāju, ka mums tas šeit nebūtu vajadzīgs, varbūt ka priekšlikumus uz otro lasījumus to termiņu var noteikt arī nedaudz garāku par divām dienām, un es domāju, ka visas šīs ieinteresētās grupas, kuras mums valstī ir vai varētu būt, ja tās visas šo likumu grozījumus ir redzējušas, šo ideju viņas zina, un šeit nav nekādu problēmu ar šī jautājuma atrisināšanu. Šeit tiešām nav šajā brīdī nekādu konceptuālu grozījumu, ka šeit kaut ko vajadzētu mainīt, un es tiešām aicinātu nepakļauties šīm dažādām sociālistiski orientētām provokācijām un nobalsot par steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemjam jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 12, atturas — 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Tātad konceptuāli komisija ir atbalstījusi, tad tagad būtu jāizlemj jautājums par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Aida Prēdele — Kristīgo demokrātu savienības frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es runāšu par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu šim likumprojektam. Manuprāt, mums ir jāpieņem šis likumprojekts pirma-jā lasījumā, jo tur ir arī daudz labas lietas tieši attiecībā par diacēzēm un tamlīdzīgas, taču taisnībai par labu man ir jāsaka, ka šis likumprojekts ir sagatavots pa roku galam, jeb arī to ir sagatavojuši ļaudis, kuri ir ārpus praktiskās kristietības, kuri īsti nezina, kāda ir situācija, lūk, šajā jomā. Kāpēc es tā saku? Vispirmām kārtām ārpus borta šis likumprojekts par reliģisko organizāciju atstāj Latvijas Bībeles biedrību. Bībeles biedrība ir visā pasaulē starptautiski atzīta organizācija, kura darbojas, kā galvenais mērķis kurai ir misijas darbs, evaņģelizācijas darbs. Ja mēs vārdu “evaņģelizācija” saprotam bībeliskā izpratnē, tad man ir jāteic, mīļie kolēģi, ka Bībelē un it īpaši Jēzus nekur nav runājis par kādu citu reliģisku darbību kā vienīgi par evaņģelizāciju, misijas darbu, kas Bībelē ir izteikta Jēzus vārdiem: “Ej un sludini”. Līdz ar to tieši Bībeles biedrība ir tā organizā-cija, kura pilnībā īsteno šo bībelisko pavēli, reliģisko darbību — sludināt. Viņa izplata Bībeles, ar Bībeli saistīto literatūru, sludinot Dieva vārdu. Un, lūk, šajā sakarībā es noteikti iebilstu, un arī otrajā lasījumā būs mani priekšlikumi par to, ka Bībeles biedrība nekādā gadījumā pēc sava satura un pēc savas būtības nav atstājama, tā sakot, aiz borta.

Otrais, par ko es gribu runāt, ārpus... aiz borta, ārpus šīm reliģiskajām organizācijām tiek atstātas arī dažādas misijas, kuras nepieder pie konfesijām, proti, starpkonfesionālas misijas, es saprotu, ka liela daļa kolēģu var nezināt, ko tad īsti dara misija un ko tas nozīmē. Misija... vārds “misija” arī nozīmē to pašu evaņģelizāciju, kā galveno savas darbības mērķi uzskatot Dieva vārda sludināšanu. Tikai misijai šis sludināšanas veids ir mazliet savādāks, ne tik daudz tieši to veicot, ar vārdu sludinot, kā ar darbiem. Misija, tātad gan caur ārstniecību, gan caur aprūpi, gan caur palīdzību vientuļiem, slimiem, veciem ļaudīm, caur bērnu aprūpi veic šo Dievvārdu sludināšanu. Latvijā ir vairāki desmiti misiju, kuras pēc šī likumprojekta pieņemšanas paliks, tā sakot, karājoties gaisā, jo tās nevēlas pieslieties nevienai no esošajām konfesijām, un tas arī, manuprāt, nav vajadzīgs, ja tās līdz šim ir darbojušās kā starpkonfesionālas. Cik man ir zināms, tad arī Baptistu savienība nemaz neilgojas visas šīs daudzās misijas uzņemt savā paspārnē un uzņemties par tām atbildību. Tā ka es domāju, ka tā ir otrā būtiskā kļūda un nepilnība šajā likumprojektā.

Trešā, par ko es gribētu īpaši runāt un īpaši uzsvērt, saistās ar diakoniju. Šorīt es saņemu steidzīgu faksu no Liepājas, no diakonijas centra, no Intas Puriņas un mācītāja Mārtiņa Urdzes par to, ka, lūk, arī šī diakonija ir īpašs reliģiskas organizācijas veids. Šobrīd diakonijas darbojas kā bezpeļņas SIA, bet arī diakonijas galvenais mērķis ir šī Dievvārda sludināšana, evaņģelizācija. Un diakonija arī to dara īpaši specifiski, palīdzot cilvēkiem, aprūpējot, apkopjot vientuļus, pamestus ļaudis, veidojot zupas virtuves, izplatot literatūru un tā tālāk, šī lieta ir ļoti, ļoti plaša. Īsāk sakot — diakonija ir rūpes par cilvēku visā viņa kopumā, par garu, par dvēseli, par miesu. Un es pieļauju, ka šī likumprojekta autori nav iedziļinājušies vai arī nav īsti izpratuši to reliģisko dzīvi, kas šobrīd notiek Latvijā, jo, mīļie draugi, mums ir jāatzīst pavisam atklāti, ka reliģiskā dzīve nav saistīta tikai četru vai sešu konfesiju ietvaros, reliģiskā dzīve Latvijā ir ļoti plaša, un it īpaši reliģiskā darbība, par ko mēs šeit runājam, ir plaša un bieži vien ļoti cieši saistīta ar šo bībelisko izpratni, ar misiju, ar evaņģelizāciju, un mēs nedrīkstam to izslēgt no šī likumprojekta. Tāpēc es aicinu, protams, nobalsot pirmajā lasījumā, taču būt ļoti uzmanīgiem otrajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Prēdeles kundze. Otrais debatēs ir pieteicies Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vispirms es arī kā viens no šo likumdošanas iniciatīvu ierosinātājiem aicinu atbalstīt šo komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo, kā jau šeit tika teikts, ka tas dod reliģisko organizāciju struktūrvienībām — diacēzēm — iegūt iespēju, iegūt šīs juridiskās personas statusu. Bet es gribu šeit, izmantojot šo iespēju, ņemot vērā to, ka likumprojekts ir atzīts par stiedzamu, parunāt konceptuāli par tām problēmām, kuras mums šeit būtu jāatrisina. Un tas ir saistīts ar valsts reliģijas politiku un par to, kādā veidā mēs to veidojam, kādā veidā mēs to atspoguļojam Reliģisko organizāciju likumā. Tas, kas, manuprāt, šai valsts reliģijas politikā būtu jāievieš un jānosaka ar likuma spēku, tas ir valsts atbalsts tradicionālajām reliģiskajām konfesijām un vispirms jau tradicionālajām kristīgajām konfesijām. Kāda ir motivācija šādam viedoklim? Motivācija ir tāda, ka tas ir viens no mūsu valsts sabiedrības pamatuzdevumiem — šajā brīdī veidot tikumisku jauno paaudzi, tas ir, tādu paaudzi, kura stāv uz stabiliem morāliem pamatiem un kurai ir skaidras pamatvērtības, un kura spēj arī šīs pamatvērtības īstenot... nest sabiedrībā un īstenot savā rīcībā. Un tieši šajā jautājumā tradiocionālās kristīgās konfesijas ir parādījušas to, ka viņas var valstij ļoti būtiski palīdzēt. Un tāpēc valsts uzdevums arī šajā brīdī ir izmantot to iespējamo palīdzību, ko viņai var sniegt šīs tradicionālās kristīgās konfesijas, un aicināt šīs konfesijas to darīt un visādā veidā šajā procesā atbalstīt kristīgo konfesiju šo palīdzības sniegšanu. Šajā sakarā viens no frakcijas “Latvijai” ierosinājumiem uz šī likumprojekta otro lasījumu būs noteikt, ka Latvijā pastāv valsts atzītas tradicionālas konfesijas. Un tās būtu piecas kristīgās konfesijas, kā arī Mozus ticīgo konfesija. Tīri no vēsturiskajiem aspektiem to nebūtu pareizi ignorēt.

Otrs jautājums, kas, mūsuprāt, būtu vēl šajā likumā arī jāizšķir, tas būtu, ka jānoprecizē jautājums par ticības mācības skolotāju algām. Līdz šim Saeima ļoti pareizi pieņēmusi lēmumu par to, ka ticības mācība skolās ir iespējama, un tas, kas ir faktiski pietrūcis šajā Saeimas lēmumā, ir arī noteikt to, ka valstij ir jāuzņemas zināms atbalsts šiem ticības mācības skolotājiem, finansējot viņu algas no valsts budžeta. Ņemot vērā to, ka faktiski šo ticības mācības skolotāju šobrīd vēl nav tik daudz, cik mēs varētu vēlēties, tad arī šāda atbalsta uzņemšanās šajā brīdī, tas no valsts prasītu vairāk tikai labo gribu, jo tas nav jautājums par lieliem finansu līdzekļiem. Vēl šeit varētu piebilst, ka to arī būtu tieši labi saskaņot ar šo valsts atbalstu tradicionālajām kristīgajām konfesijām pilnīgi konkrētā veidā.

Kas attiecas šeit uz Prēdeles kundzes teikto, es šeit diemžēl nevaru piekrist, jo es domāju, ka dažādas nekonfesionālas misijas un dažādas biedrības, kuras nav tieši saistītas ne ar vienu reliģisko konfesiju, ka tām, manuprāt, šo reliģiskās organizācijas statusu dot nevajadzētu. Tās var pastāvēt kā organizācijas, tām nebūt nav jāpakaras gaisā, jo mums pastāv arī valstī tāda kategorija kā sabiedriskās organizācijas. Un man jau bija diskusija arī ar “Pakāpieni” misijas vadītāju, vēstuļu apmaiņa, kur es tieši uz šādu iespēju norādīju. Tur, pēc manā rīcībā esošās informācijas, problēmas ir atrisinājušās. Es domāju, ka mums tomēr vajadzētu saprast, ka reliģija ir reliģija, un tā ir saistīta ar pilnīgi konkrētām konfesijām. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcija.

M.Lujāns (TSP). Cienījamie kolēģi! Iedomājieties, no cienījamu ticīgu cilvēku mutes mēs dzirdējām īsā brīdī par to, kad es piedāvāju šo likumprojektu lasīt trijos lasījumos, jau dzirdējām to, ka es esot provokators un vēl kaut kādas citas lietas. Ja mēs izlasām šo likumprojektu, cienījamais Čerāna kungs, Ministru kabineta priekšlikumu, tad jūsu draudze vai jūsu ticība būtu jāpārbauda, kā jūs esat tik iecietīgs pret citām ticībām. Jo šeit tajā skaitā ir ierakstīts 11.panta trešajā labojumā par to, ka jautājums, vai vispār var reģistrēt neiecietības un naida idejas pret citām kādām reliģiskām grupām vai kopienām. Tātad jautājums, ja Saeimas zālē ir neiecietība, kādas tad īsti ir attiecības jums ar visiem ārpus Saeimas zāles. Tas būtu arī, Čerāna kungs, par jūsu izteicieniem par provokācijām.

Tagad pāriesim pie paša jautājuma. Man liekas, kā es gribēju arī norādīt, kādēļ jābūt trim lasījumiem. Jo steidzamības kārtībā reliģiskie grupējumi mēģinās panākt savu atsevišķo grupu lobisma intereses. Būsim reālisti! Man ļoti izbrīnu radīja, ka, izrādās, tikai kristīgās grupas, lūk, palīdzot cilvēkiem. Es uzskatu, ka krišnaīti varbūt vairāk pabaro cilvēkus nekā, piedodiet, Čerāna kungs, jūsu kāda reliģiskā kopiena. Tādēļ būsim reālisti! Ja mēs runājam par likumu, par valsts reliģijas likumu, kas saistīts daudziem cilvēkiem ar dažādām reliģijām, ar dažādiem domāšanas veidiem vai ticības veidiem, tad būsim demokrātiski! Lai gan Nagļa kunga vai kāda cita, arī Čerāna kunga, bet citu cilvēku reliģiskās jūtas ir jābūt šinī likumā. Bet, ja mēs pārvērtīsim to, kā Čerāna kungs tikko šeit proponēja, ka, lūk, tikai piecām kristīgām grupām būs kaut kādas valsts subsīdijas, tad jautājums — kur, Čerāna kungs, paliks dievturi, kur lai paliek budisti vai krišnaīti? Kādēļ jūs šeit aicināt Saeimu un proponējat neiecietību pret citām reliģiskajām grupām? Kāpēc pārvēršas? Kur ir jūsu morāle, Čerāna kungs? Jūsu mute pati runā pretī, pats šinī gadījumā esat klasisks provokators.

Tādēļ es aicinātu vēlreiz uzlikt uz otro lasījumu, noteikt diezgan ilgu periodu. Un man arī, vēlreiz saku, izraisa uztraukumu 11.panta 3.punkts. Es neesmu pret to, ka uzmanīgi skatās uz kādām netradicionālām, jaunām reliģijām, kas ienāk Latvijā. Bet šis izplūdušais jēdziens, paklausieties: “Tā ar savu darbību, mācību apdraud sabiedrisko drošību vai kārtību, veselību vai morāli.” Es nevaru saprast, tas ir kā Bišera kunga ētikas kodekss, vai atkal būs kaut kādi vīri, kas sēdēs un ies pārbaudīt, vai tas ir morāli, jeb uzrakstīs Čerāna kungs sūdzību, un tad to grupu kādu reliģisko, kas normāli veiks savu darbību, vairs nereģistrēs, jo viņi būs pārkāpuši Čerāna kungam liekošos morāli.

Es ļoti pievēršu uzmanību šim 11.punktam. Tas ir ļoti diskutabls, un tādēļ es aicināju trīs lasījumus. Un par to, ka trīs lasījumiem ir jānotiek, es neredzu iemeslu, ka Čerāna kungs man paņem un sāk šeit no tribīnes kaut kādas piedēvēt provokatīvas tieksmes. Es šinī gadījumā aicinu vienkārši normāli apspriest šo likumu, lai tiktu ievērotas visu grupu reliģiskās intereses, lai nenotiktu atkal kaut kādi skandāli, lamāšanās, kurās būtu vainīgi mēs — deputāti. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godātais Lujāna kungs! Es jums gribu pateikt pilnīgi skaidri, ka mana morāle ir tur, kur tai ir jābūt.

Un otrs. Es gribu kategoriski iebilst pret jūsu mēģinājumu reliģisko organizāciju lomu reducēt tikai uz cilvēku pabarošanu. Tas ir klajš ateistisks sauklis, un es tam nekādi nevaru piekrist. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Nagļa kungs.

A.Naglis. (LZS, KDS, LDP). Komisijas vārdā es aicinātu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Acumirkli! Steidzamība, godātie kolēģi, mums ir pieņemta. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu apsvērumus par otro lasījumu.

A.Naglis . Paldies! Otrajam lasījumam iesniegt priekšlikumus līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītājs . Vai iebildumu nav? Nav. Paldies! Ir iebildumi. Nu pasakiet varbūt, Nagļa kungs, tātad arī izskatīšanas datumu!

A.Naglis . Izskatīšana būtu 6.novembrī.

Sēdes vadītājs. Līdz 22.oktobrim priekšlikumus un 6. novembrī izskatīšanu. Ir citi priekšlikumi. Deputāts Golubovs.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Sakarā ar to, ka šis likumprojekts ir diezgan nopietns un tur ir par ko padomāt, es lūdzu 6.novembri kā priekšlikumu iesniegšanas datumu un izskatīšanas datumu — 13.novembri.

Sēdes vadītājs . Vai ir vēl citi priekšlikumi? Nav. Izlemsim jautājumu balsojot. Balsosim tālāko ierosināto termiņu — priekšlikumu iesniegšanu līdz 6.novembrim un izskatīšanu 13.novembra sēdē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo deputāta Golubova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 14, atturas — 9. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “ Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu G—24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem, ziņojuma apstiprināšanu” . Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā — deputāts Viktors Stikuts. Lūdzu!

V.Stikuts (DPS). Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3170. Uzreiz gribu kā ko-misijas priekšsēdētājs atvainoties visiem deputātiem par tām neērtībām, kuras jums ir sagādātas sakarā ar to, ka tiek iesniegti materiāli nepārtraukti no dažādām institūcijām kā papildinājums pie dokumenta, ko mēs šodien izskatīsim. Šinī sakarā es gribu teikt to, ka šie papildinājumi liecina par to, kā valsts institūcijas, kuras ir minētas mūsu komisijas galaziņojumā, interpretē vienu vai otru komisijā atspoguļotu materiālu. Un es gribu teikt, ka dokuments, ar kuru mēs strādājam šodien, ir tikai dokuments nr.3170 un neviens cits, jo visi pārējie ienākušie materiāli, tas ir tikai informācijai un katra deputāta zināšanai, lai katrs no jums varētu izvērtēt un pie sevis secināt to, kā komisija ir darbojusies vai nav. Un kā spilgts piemērs ir Latvijas Bankas šodien iesniegtā informācija, kurā ir redzams, kā vienas institūcijas dažādas amatpersonas attiecībā no amata ranga pakāpes mē-ģina skaidrot materiālu, kas attiecas tieši uz Latvijas Banku.

Es negribu visu uzmanībai tagad sākt lasīt šo te garo materiālu galaziņojumam, bet man ir sagatavots varbūt saīsinātais variants komisijas galaziņojumam, jo es uzskatu, ka galaziņojumam šis materiāls jums bija pietiekoši sen iesniegts, un es domāju, ka visi ar to ir iepazinušies no deputātiem, bet es gribu atspoguļot šī galaziņojuma tekstu, nemainot faktu būtību, mazliet saīsinātā variantā, ja, es domāju, ja jūs man dotu uz to piekrišanu.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi! Acumirkli! Tātad Stikuta kungs ierosina tikai fragmentāri un daļēji iepazīstināt jūs ar tā ziņojuma niansēm, kuras mums ir izklāstītas...(No zāles deputāts Dz.Ābiķis, J.Vidiņš: “Nevajag!Balsojam!”) Nu nekliedziet, es diezgan labi dzirdu. Švaki redzu, bet dzirdēt dzirdu labi. Nekliedziet! Tās, kas ir izklāstītas dokumentā nr.3170A. Tur ziņojums ir atspoguļots pilnībā. Kā jau Stikuta kungs teica, ir ienākuši arī savi atzinumi vai vērtējums par šo komisiju no Latvijas Bankas, no Finansu ministrijas un no Latvijas Bankas Valūtas operāciju pārvaldes ārējā parāda vadības daļas vadītājas Birkas kundzes. Tātad es saprotu, ka lielākā daļa no kolēģiem uzklausīt Stikuta kungu vairs nevēlas. Vajadzības nav pēc tā. Vai ir vajadzīgs balsojums par to? Stikuta kungs vēlas. (No Zāles deputāts I.Bišers: “Kārtības rullis paredz ziņotājam tiesības ziņot!”) Daļa deputātu pret to iebilst.

V.Stikuts . Es domāju, ka vajadzīgs balsojums.

Sēdes vadītājs. Vai Stikuta kungam dodam vārdu vēl ziņojuma sniegšanai, ja deputātu lielākā daļa, es saprotu, ir pret to. Tātad, godātie kolēģi, jāpiebilst arī tas, ka Kārtības rullis paredz ziņotājam dot vārdu, līdz ar to šis jautājums nav apspriežams . Vārds Stikuta kungam. Lūdzu!

V.Stikuts . Tātad, cienījamie kolēģi! Saeima 1997.gada 17.aprīļa sēdē izveidoja Parlamentāro izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu G—24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atmaksāšanas iespējas un personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem. Laikā no 17.aprīļa līdz 30.septembrim ir notikušas 16 komisijas sēdes, kur komisija par galveno uzdevumu uzskatīja analizēt kļūdas kredītu piešķiršanas mehānismā, noteikt cēloņus situācijai, ka zaudējumi, kas radušies, piešķirot G—24 kredītus, tiek segti no valsts budžeta, un noteikt to amatpersonu loku, atbildīgās amatpersonas, kas veica šo kredītu sadali. Komisija ir iepazinusies ar Latvijas Valsts kontroles slēdzieniem, dokumentiem no Latvijas Bankas, Finansu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un prokuratūras. Komisija noklausījās Latvijas Bankas viceprezidentu Rimšēviču, Valsts kases pārvaldnieku Veisu, Riska departamenta vadības vecāko ekspertu Dzintaru, Norēķinu departamenta vecāko ekspertu Auziņu, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības virsprokuroru Zvejnieku, valsts dienesta ģenerāldirektoru Grūbi, bijušo lauksaimniecības ministra pirmo vietnieku un ministra vietas izpildītāju Andri Šķēli, kā arī 5. Saeimas izveidotās Parlamentārās izmeklēšanas komisijas audioierakstus ar Latvijas Republikas Valsts kontroles ziņojumu, Platača, Ģēģera, Godmaņa, Šķēles un Kinnas ziņojumiem.

Komisijas uzdevums — analizēt tikai G—24 kredītu piešķiršanas pareizību — ierobežoja un sarežģīja komisijas darbu, jo G—24 kredīti ir tikai 3 kredītlīnijas, tas ir, Eiropas Ekonomiskās kopienas “Svenska Exportkredit” un “Finnish exportkredit” aizdevumi. Pareizāk būtu bijis vērtēt ārvalstu aizdevumu piešķiršanu kopumā, iekļaujot arī Starptautiskā valūtas fonda un citus aizdevumus, jo personas, kas dalīja šos kredītus, bija tās pašas.

Kā zināms, G—24 kredīts tika piešķirts, lai Latvija varētu uzlabot maksājumu bilanci, kā arī nodrošināt moderno iekārtu iepirkšanu un tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos. 1993. gada janvārī Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Eiropas Ekonomisko kopienu par 80 miljoniem ekiju pirmā G—24 kredīta piešķiršanu. Tika noteikts, ka šie līdzekļi jāatmaksā aizdevējam pēc septiņiem gadiem. Toreiz vēl tikko neatkarību atguvušajai valstij nebija ne pieredzes tik liela apjoma kredīta dalīšanā, ne arī atbilstošas likumdošanas.

Un, ja ar kredīta dalīšanas tiesiskās bāzes izstrādāšanu veicās pietiekami labi, tad, kā redzam šodien, nevienu sevišķi nemulsināja, ka praktiskā ziņā šī smalkā sistēma izrādījās nefunkcionējoša jau tūlīt pēc tās radīšanas. Ja kompetences un atbildības sfēras dažādām ministrijām un resoriem bija noteiktas visai tieši, tad katras šīs institūcijas iekšienē eksistēja kaut kas līdzīgs melnajam caurumam, un situācija, ka vidēja līmeņa darbiniekiem nav noteikta pienākumu un atbildības sadale, jau sākotnēji radīja haosu, ļaujot visiem galiem grimt ūdenī.

Pirmais G—24 kredīts no Eiropas Ekonomiskās kopienas tika sadalīts, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru padomes 1993. gada 22. februāra sēdē akceptētajiem un 1993. gada 16. martā papildinātajiem noteikumiem “G—24 kredītu finansēšanas un organizācijas nosacījumi”.

Komisija, izskatot visus šos noteikumus pie kredītu sadales, vadījās tikai no tā laika likumdošanā esošajiem normatīvajiem aktiem, un pati no sevis komisija šeit nav neko izdomājusi. Un šodien, apskatot šo jautājumu par kredītu sadali, es kā komisijas priekšsēdētājs mēģināšu šo lietu skatīt attiecīgi pa katrai atbildīgajai institūcijai, kura piedalījās tieši šo kredītu sadalīšanā.

Kā viena no atbildīgajām institūcijām, kurai bija noteikts tieši sekot, kā kredītu sadalīšana notiks, kādas ir prioritātes pie sadalīšanas, tā bija Ekonomikas ministrija, un atbildības pa-kāpe Ekonomikas ministrijai šo kredītu sadalē acīmredzot ir vislielākā, un tieši tāpēc moments, ka mēs kā komisija nosaucām pirmos tos cilvēkus, kas atbildīgi par šo kredītu sadali, kurā tika nosaukta Bataragas kundze, Vītoliņš un citi atbildīgie darbinieki... šeit galīgi nav ko apvainoties, jo komisija neuzskatīja par nepieciešamu kādu cilvēku tiesāt, komisijai vajadzēja izvērtēt apstākļus, kā notika kredītu dalīšana un nosaukt pēc parlamenta dotā uzdevuma vainīgās amatpersonas, kuras pieļāva, ka tie kredīti, kas tika dalīti, tie tika dalīti nepareizi vai arī vienkārši tika izsaimniekoti.

Šinī sakarā, cienījamie kolēģi, es domāju, ka daudzi šeit nāks tribīnē un uzstāsies un dažādi vērtēs komisijas darbu, bet es domāju, ka komisijai pats galvenais uzdevums bija neizdarīt secinājumus, kā to mēģina tagad uzspiest — kas būs rīt, — bet mēs vērtējām, var teikt, vēsturiski — kas ir bijis noticis un šīs vēstures atstāto mantojumu uz šodienu. Un tamdēļ tie secinājumi tagad, ko atsūta Latvijas Banka un pārējas institūcijas, viņas vairāk it kā mēģina uzspiest viedokli, ka nekas nav noticis, ka ir pietiekoši objektīvi dalīti līdzekļi. Šinī sakarā es kā komisijas priekšsēdētājs mēģinātu šo viedokli apstrīdēt no tās situācijas, ka faktiski valsts augstākās amatpersonas, izmantojot momentu un piesedzoties zem it kā valstiskās nepieciešamības, brīžiem uzņemās pārāk lielu personisku atbildību un mēģina ietekmēt šos te procesus, kas nosaka šo kredītu atmaksāšanu. Kā piemērs ir tas, ka tiek pagarināti kredīta atmaksāšanas termiņi, ka šodien nepastāv kredītu pagarināšanas termiņu nosacījumi valstī kā tādi vispār, un tad attiecīgi kāds nu ministrs kurā amatā... kurā ministrijā, teiksim, izlemj, viņš arī nolemj pagarināt to kredītu, gandrīz vai var teikt, vienpersoniski. Te attiecināms ir piemērs uz Šķēles kungu, kad viņš, būdams vienā amatā gan finansu ministrs, gan premjerministrs, ir pieņēmis lēmumus par kredītu pagarināšanu pārstrādes uzņēmumiem, kuriem faktiski jau šodien vajadzēja šos te kredītus atmaksāt.

Šis piemērs un arī citi vairāki piemēri, kas minēti gala ziņojumā, raksturo to situāciju, ka valstī faktiski valda pietiekoši liela bezatbildība augstāko institūciju darbībā, kur nav konkretizēti un nav sadalīti konkrēti amata pienākumi ministrijās zemākstāvošajiem darbiniekiem, un tad rodas tā situācija, ka kādā brīdī šis konkrētais darbinieks uzņemas pārāk lielu iniciatīvu un uzņemas pārāk lielu atbildību par vienu vai otru lietu, bet, ja nākas par šo lietu atbildēt konkrēti, tad vainīgo nav.

Cienījamie kolēģi! Es negribu lasīt, teiksim, šīs te visas tabulas un veikt vērtējumus, es domāju, ka vērtējumus jūs jau esat izdarījuši katrs pats sevī un varbūt, nākot šeit un uzstājoties tribīnē, varēsiet mani papildināt vai arī apstrīdēt, bet komisijas locekļi, komisijas deputāti šo gala ziņojumu ar vienu iebildi no Bunkša kunga puses ir parakstījuši, un es uzskatu, ka šis dokuments ir pietiekami kompetents un pietiekami analītisks dokuments, un es domāju, ka nav nekādu ierobežojumu, ja mēs arī šo dokumentu Saeimā šodien pieņemam un apstiprinām, un nākotnē arī mēģinam kotrolēt no Saeimas puses to situāciju, lai līdzīgi gadījumi valstī ar naudas izšķērdēšanu neatkārtotos, un līdz ar to nepieciešams veikt daudz izmaiņas Kriminālkodeksā un citās likumdošanas sfērās, lai nepieļautu līdzīgu naudas izsaimniekošanu.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt komisijas gala ziņojumu un līdz ar to beigt šīs komisijas darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Gundars Valdmanis, Tautas kopa “Brīvība”.

G.Valdmanis (TKB). Prezidij, padomes pārstāvji un tautas pārstāvji! Es ļoti cienu Stikuta kungu, un es zinu, ka komisija cieši strādāja un savā izpratnē ir veikusi labu darbu. Un ka mēs tur redzēsim un redzam nekaunīgas rīcības, par kurām vajadzētu cilvēkus sodīt, un būs pārbaude, vai mēs gribam tos cilvēkus sodīt vai ne.

Es gan gribētu pacelt plašāku jautājumu — G–24 kredīta struktūru kā tautas izlaupīšanas koncepciju jeb kā daļu no tautas izlaupīšanas koncepcijas. Un, lai jums to ilustrētu, es gribētu veikt kontrastu starp šito kredītu, kas bija domāts atbalstīt laukus, un ja tas būtu pareizi izdalīts un būtu pareizi saimniekots, tur tomēr būtu liela tautas izlaupīšana. Taisīsim kontrastu starp šito aizdevumu programmu, kur mēs dabonam kredītu no G—24 par 6% gadā. Bet Latvijā ir nolemts... mūsu Latvijas Bankas prezidents un citi, kurus es negribētu nozīmēt par... kādi cilvēki viņi ir... bet šie ierēdņi nolemj, ka Latvijā vajadzētu būt kredīta likmes 10% mēnesī līmenī, un tāpēc mēs attaisnojam to, ka 6% nauda kļūst par 18% naudu un vēl dārgāk, jo praksē neviens pilnīgi to naudu nedabū, tur bija jāmaksā kukuļi, lai dabūtu šito naudu it kā nomināli par 18%. Tie, kas aizņēmās to naudu par 18%, un es tagad nerunāju par dalīšanas vai par izsaimniekošanas negodībām, bet tie, kas godīgi apmaksāja tā kā Andris Rubins savu kredītu, maksāja 18% gadā, viņi maksāja nodevu tiem goda vīriem, kuri kontrolēja tās bankas, kas jūsu naudu aizsūtīja uz ārzemēm 12% gada nodevā. Divreiz vairāk nekā mums bija jāmaksā tiem, kas mums to naudu aizdeva. Tas ir, ja tā nauda būtu pareizi dalīta, pareizi saimniekota, kas, kā mums Stikuta kungs stāsta, ka nav. Bet, ja būtu, nekāda nekārtība dalīšanā, nebūtu nekāda nekārtība saimniekošanā, kā, es ticu, bija Rubina kunga gadījumā, ko viņš arī tiesas priekšā pierādīja, tad tautas izlaupīšanas programma būtu no Rubina kunga uzņēmuma izzagusi 12% gadā.

Bet, skataties, kas notiek, ja tā paša... līdzīgi 6% nauda ir vajadzīga, lai palīdzētu pilnveidot Krievijai tranzītceļus caur Latviju, tad tas kredīta procents paliek 6. Neviens nedrīkst virs tā kredīta zagt. 12% gadā... Un laikam tur notiks mazāk dalīšanas problēmas, jo “Ventspils nafta” paņem visu to naudu... jeb Ventspils osta paņem visu to naudu... Un varbūt tur būs godīga saimniekošana, bet tur nebūs šitā tautas iznīcības sprauga. Tā sprauga starp 6%, ar ko mūsu lauku cilvēki, ar ko mūsu studenti, ar ko mūsu mājas īpašnieki varētu dzīvot, varētu veidot bagātības... tur nebūtu tās spraugas starp 6% gadā un 18% gadā, un, kā jūs zināt, tas 18% gadā kredīts bija ļoti vēlams, jo tie, kas grib mūsu tautu iznīcināt, bija nolikuši 10% mēnesī kā kredīta likmi. Bet tie, kas to darīja, viņiem ir padomes pārstāvis...

Sēdes vadītājs . Piecas minūtes ir pagājušas, Valdmaņa kungs...

G.Valdmanis . ... es lūdzu vienu minūti vairāk, kā manu otro runu.

Sēdes vadītājs . Vai dosim? Nē. Valdmaņa kungs, absolūtais vairākums ir pret to. (No zāles atskan, ka ir jābalso.).

G.Valdmanis . Balsojam.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu, un lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu par to, vai Valdmaņa kungam pagarināt runas laiku par vienu minūti. Lūdzu rezultātu! Lūdzu turpiniet...

G.Valdmanis. Paldies, kolēģi! Man ir prieks, ka tomēr tik daudzi no jums, kas ir pat padomes pārstāvji, nolēma, ka ir labāk, ka Valdmanis runā vienu minūti tagad nekā divas minūtes vēlāk.

Skat, šitā izlaupīšana, tautsaimniecības iznīcināšana, viņi tie, kas to izdomāja, mēs atbalstījām, lai viņi paliek amatā. Neviens no viņiem neiet uz cietumu, neviens no viņiem netiek apdraudēts ar to, ko Stikuta kungs mēģina izveidot, un saprotat, ka šitās lielās noziedzības pret tautu var notikt tikai it kā likumīgā kārtā. Visas lielās noziedzības pasaulē, kā arī genocīds, kas šodien notiek pret latviešu tautu, var notikt tikai likuma kārtībā. Ar likumu veda uz Sibīriju, ar likumu veda žīdus uz krematorijām, ar likumu arī iznīcina padomes pārstāvji mūsu tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (LC). Cienījamie kolēģi! Saņemot šo dokumentu, es tiešām jutos vīlies, jo tik vāji sagatavots dokuments, kā ir šis, tas ļauj un dod iespēju tādiem populistiskiem apgalvojumiem, kādus mēs nupat dzirdējām no Valdmaņa kunga, un, otrkārt, tas dod ļoti viegli argumentus tam, lai šajā dokumentā minētos faktus vienkārši apgāztu, un ļoti vienkārši.

Es minēšu varbūt dažus piemērus. Viens piemērs ir ļoti vienkāršs. 4. lapaspusē ir minēts, ka Ekonomikas ministrija, iekavās ministrs O.Kehris, pati kļuva G—24 kredītu parādnieks. Pirmkārt, Kehra kunga laikā šis kredīts tika piešķirts Latvijas attīstības aģentūrai, un tikai cita valdība un pilnīgi cits ministrs pieņēma lēmumu vai viņu laikā pieņēma lēmumu par šī kredīta nodošanu Ekonomikas ministrijai. Šie cilvēki nav nosaukti. Līdz ar to es vienkārši dodu šo vienkāršo piemēru, bet šādi piemēri un daudz sarežģītākā formā turpinās. Tajā pašā lappusē mēs atrodam, ka Ekonomikas ministrija, sākot no 1993.gada, pamatojoties uz septembra rīkojumu nr. 42, ir noteikusi prioritātes un kritērijus — izvērtēt I grupas kredītu pieprasītāju biznesa plānus, un ka prioritātēs nav atrodami tādi rādītāji kā kredītspēja un maksātspēja. Pirmkārt, netiek pateikts, ka II grupas kredīti, sākot no minētā rudens, ir tie kredīti, kurus piešķīra attiecīgā valdība, kurā darbojās Bataragas kundze, kura šeit tiek minēta. I grupas kredīti vispār netika piešķirti šīs valdības laikā.

Pie kam, ja runājam par II grupas kredītiem, tad te nav parādīta ziņojumā procedūra, ka biznesa plānus faktiski iesniedza komercbankas, kuras arī novērtēja gan maksātspēju, gan kredītspēju attiecīgajiem uzņēmumiem. Neparādās fakts, ka visas, es uzsveru: nebankrotējušās bankas ir šos kredītus atdevušas. Teiksim, es domāju, ka tas ir pietiekošs pamats, lai spriestu par izvēlētās pieejas pareizību, par Ekonomikas ministrijas lomu, pieņemsim, komercbanku darbības novērtējumā, tas ir pilnīgi cits jautājums. Šādā veidā šie fakti un uzskaitījumi ziņojumā ir atrodami ļoti daudzās vietās, līdz ar to es rezumēju, ka attiecībā uz šo problēmu loku vienkārši netiek ziņojumā analizētas kļūdas un nepilnības dažādu valdību laikā. Tāpat nav informācijas par izsniegtajiem un atdotajiem kredītiem dažādu valdību laikā. Ir nosauktas tikai atsevišķas personas. Līdz ar to ziņojums tādā formā, kādā tas ir iesniegts, kļūst tendenciozs.

Otra problēmu grupa ir saistīta ar to, ka ziņojums vispār nedod pārskatu, apkopojošu pārskatu par kopējo bilanci G—24 kredītu jautājumos. Šādus skaitļus mēs vienkārši neatrodam, tāpēc man, piemēram, ļoti izbrīna kaut vai presē izskanējusī ziņa, ka 52 miljoni ir tie zaudējumi, kas ir saistīti ar G—24 kredītiem. Šādus skaitļus un tādu pamatojumu mēs ziņojumā vienkārši neatrodam, ja tādi skaitļi ir, un, ja tāds pamatojums ir, tam vajadzētu parādīties šajā ziņojumā.

Trešā problēmu grupa ir saistīta ar to, ko komisija vispār neizdarīja. Laiks, kas bija atvēlēts komisijas locekļiem, lai iepazītos ar ziņojuma tekstu, bija vienas nakts garumā. Līdz ar to nopietna ziņojuma apspriešana komisijā nevarēja būt un faktiski arī nenotika. Loģiski, ka dažādas pretenzijas un labojumi parādās tikai pēc tam.

Ceturtā problēmu grupa ir faktiski saistīta ar komisijas priekšlikumiem, es domāju, tā ir visvājākā vieta šajā ziņojumā. Ja jūs tā uzmanīgi paskataties, tad tie divi priekšlikumi, kuri noklausīti šeit, Saeimā, divu amatpersonu ziņojumi, tas faktiski ir gandrīz viss, kādi priekšlikumi ir iedoti.

Tie secinājumi, kas ir saistīti ar prokuratūras secinājumiem, atsevišķos gadījumos var izraisīt pat zināmu tādu, ja es varētu atļauties teikt, pārpratumu, jo, ja mēs ierakstām šajā tekstā, ka ar tradicionālām pierādījumu iegūšanas metodēm nav iespējams pierādīt personu darbības subjektīvo pusi, tad man jājautā: kādas darbības tad mēs aicinām atbalstīt? Līdz ar to es varu teikt, ka komisija ar šo ziņojumu ir nonākusi pretrunā ar sev stādīto uzdevumu — noskaidrot piešķiršanas pareizību un atmaksāšanas iespējas, bet tajā vietā ir minējusi vispārzināmas valsts struktūras, atsevišķus uzvārdus un ticamības labad, nosaukusi vēl arī atsevišķus uzņēmumus, kuri jau tā ir...

Sēdes vadītājs . Piecas minūtes ir pagājušas...

J.Bunkšs. Es atvainojos, es beidzu. ... Kuri jau tā ir prokuratūras uzmanībā. Tāpēc es aicinu šo projektu neatbalstīt un nodot faktiski pārstrādāšanai.

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, Tautas kopas “Brīvība” frakcija.

A.Rubins (TKB). Deputāti! Es domāju, ka komisija ir iz-darījusi lielu darbu, tajā skaitā arī Stikuta kungs, tikai es gribu runāt šeit par dažiem datiem. Es cerēju, par cik es arī savā laikā mana firma bija ņēmusi kredītu un to kredītu ir atdevusi 1997.gadā, un ir parakstīts dokuments no bankas “Baltija”, ka viņi apliecina, ka SIA “Dermfarm Rigan” ir izpildījusi līgumu saistības pret šo banku, un dokuments ir parakstīts ar 1997.gada 17.janvāri, es cerēju ieraudzīt komisijas slēdzienā, tabulā, ka tiešām būs pieminēta mana bijusī firma, un būs pieminēts, ka kredīts ir atdots. Diemžēl, es jau teicu arī Stikuta kungam, šeit tabulā ir redzams, ka tas kredīts it kā esot jāatdod nevis bankai “Baltija”, bet it kā tas esot tagad vēl jāatdod 2000.gadā “Parex”. Saprotiet, vēlreiz 200 000 dolārus mēs neatdosim. Stikuta kungs gan teica, ka te ir noteikti kļūda, jo viņam tādus datus deva ministrija, kurai viņš prasīja, tāpēc, es domāju, vienreiz šī komisija, kārtējo reizi apliecina, ka mūsu valstī finansēs nav kārtības, jo nav kārtības vispār par to kredītu izdošanu, par to kredītu uzraudzīšanu un apsaimniekošanu.

Es domāju, ka lielākā kļūda savā laikā bija, kad izdeva šos kredītus, ka par tiem negarantēja valsts banka, bet pieprasīja, tur bija tāda vienošanās, ka visiem kredītiem vajadzēja iet caur komercbankām, tajā pašā laikā valsts it kā garantēja par komercbankām, bet, kad tās komercbankas sabruka un bankrotēja, tad vairs par tām negarantēja. Liela kļūda jau bija arī tā, ka vienmēr pieprasīja savukārt komercbankas, lai kādas struktūras galvotu. Līdz ar to kredītu ņēmējam bija, protams, kaut kādas zināmas saistības ar galvotājiem, un tas ir dabīgi. Tā kā es domāju, ka kopumā tas, ka komisija ir strādājusi, ir apsveicams, un tā ir darījusi zināmu darbu un vēlreiz ir apliecinājusi to, ka turpmāk ļoti stingri jāraugās uz kredītu došanu un tām iespējām, kā var atdot. Es uzskatu, ka šogad vispār, pašreiz valstī mums vajadzētu ņemt kredītus un vajadzētu dot mazus kredītus tām zemnieku saimniecībām, kuras var galvot ar savu īpašumu, vai teiksim, traktoru iegādei un tā tālāk. Mums taču ir galīgi sabrukusi lauksaimniecība tāpēc, ka Latvijā zemniekiem nav naudas, pat nav dažu tūkstošu, ar ko apsaimniekot savu zemi. Pat benzīna iegādei. Tāpēc vienkārši tā būs vēlreiz mācība, ka stingri jāraugās par kredītu sadali. Es domāju, ka var pieņemt šo komisijas ziņojumu. Protams, ka es visus esmu informējis, un es informēju arī Stikuta kungu, ja gadījumā tur vēl papildus kādreiz tiek izdarīti kādi labojumi vai kas, lai tomēr izdarītu tādus labojumus, es domāju, ka nevienam nevar būt nekādu domstarpību, ka savas saistības mana bijusī firma ir izpildījusi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ervids Grinovskis, Latvijas Zemnieku savienība.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP ). Godātā Saeima! Piedalījos komisijas darbībā, un gribu papildināt ar sekojošo: mēs nebijām faktiski pilnvaroti novest šo lietu līdz galējai juridiskai konsekvencei. Manas uzstāšanās galvenais mērķis ir pasvītrot šo nepieciešamību, lai Saeima attiecīgo lēmumu arī pieņemtu. Tas ir, es nevaru paredzēt citādu šā jautājuma atrisinājumu, kā nodot to prokuratūrai un tiesai, kas novestu lietu līdz galīgai, loģiskai konsekvencei. Mēs esam lietu ievadījuši un savu tiesību robežās esam darbu darījuši, bet, nepārsniedzot šīs tiesības, lieta nav novesta līdz galīgai konsekvencei. Es pāstāvu uz to.

Tālāk. Paplašinot šo jautājumu, es gribu minēt sekojošo: būtu pienākums Saeimai uzņemties atbildību, lai šāda izmeklēšana līdz galējai loģiskai un juridiskai konsekvencei tiktu veikta ar visām finansu afērām, kurās ir iejauktas firmas un bankas. Es, protams, neesmu ideālists, līdzšinējā tiesu pieredze rāda, sākot jau ar Haritonovu un beidzot ar Laventu, ka īpaši tiesai mēs uzticēties nevaram. Bet cita mehānisma mums nav. Un es neredzu arī citu iespēju šo mehānismu pilnveidot, kā likt tam strādāt stingrā Saeimas prasību uzraudzības garā. Visiem šiem gadījumiem būtu jātiek izmeklētiem. Es kādreiz jau nosaucu dažādās finansu afēras kopš neatkarības atjaunošanas, tautai ir nolaupīti apmēram 1,7 — 1,8 miljardi latu. Šis skaitlis nav īsti pareizs, bet, ja kādam būtu iespējas to precizēt, kuru man nav, tad tas izrādīsies krietni lielāks. Mēs neesam tiesīgi uz to noskatīties no malas. Mūs māca premjeri, īpaši atzīmēju iepriekšējo premjeru, ka tauta nestrādā līdz spēka izsīkumam.

Atbildu. Iepriekšējās valdības ir daudz darījušas, lai pilnīgi sagrautu jebkuru darba motivācijas mehānismu, jo par kādu motivācijas mehānismu var būt runa, ja cilvēks strādā, nopelnīto ieliek bankā un tur veikli darboņi viņu apzog, un izrādās, ka vainīgo nav! Kamēr šī lieta netiks izlabota, un galvenā atbildība tomēr gulstas uz Saeimu, tikmēr lai nerunā par darba un ražošanas motivāciju! Neviens nav motivēts strādāt, ja viņš nav garantēts par sava nopelnītā saglabāšanu.

Un beidzot. Saknes ir iegājušas ļoti dziļi. Ja lietas ir tādas, kādas tās pašlaik ir, tas nozīmē, ka korumpētā biznesa intereses jau ir iefiltrējušās tajās struktūrās, kuru pienākums ir šīs afēras apkarot līdz to pilnīgai iznīcināšanai. Katrai negācijai mēs varam atrast savu specifisku cēloni, bet visas tās sakļaujas vienā kopējā. Es gribu šo dziļāko cēloņu sakarību formulēt. Tas ir: politiskās elites un korumpētā biznesa alianses saaugums, kas nogājis jau reizēm līdz personālajai ūnijai. Lūk, šeit ir visa ļaunuma sakne, un galvenā atbildība par to ir jāuzņemas Saeimai un jārīkojas tālāk tādā garā un virzienā, kā es minēju sākumā, līdz juridisko konsekvenču galīgai īstenošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, debatēs vairāk deputātu pie-teikušies nav. Pirms balsošanas pēc būtības, godātie kolēģi, ir jāizskata deputātu Bunkša un Grīga parakstīts dokuments, kurā viņi, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 136. pantu, ierosina nodot šo ziņojumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai papildu ziņu ievākšanai un ziņojumā minēto faktu precizēšanai. Tātad pirms balsošanas par lēmuma projektu mums jāizlemj pēc būtības šis divu deputātu priekšlikums. Jābalso. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu Bunkša un Grīga priekšlikumu — ziņojumu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai papildu ziņu ievākšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 10, atturas — 16. Lēmums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma lūdzu reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus, bet paziņojumam vārds Ilmāram Bišeram.

I.Bišers (DPS). Nākošajā pārtraukumā pulksten 15 lūdzu Saeimas komisiju Satversmes otrās daļas izstrādei par cilvēktiesībām sapulcēties šeit blakus, Dzeltenajā zālē.

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Edgars Bāns, Viesturs Boka, Juris Celmiņš, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Imants Liepa, Ruta Marjaša, Normunds Pēterkops... ir, Anna Seile, Viktors Stikuts... ir, Leonards Teniss, Andris Tomašūns, Māris Vītols un Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs . Pārtraukumam paredzētais laiks beidzies, es lūdzu deputātus ieņemt vietas sēžu zālē.

Nākamais darba kārtības jautājums — 25.pēc pašreizējās numerācijas — lēmuma projekts “Par Nikolaja Vederņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija slēgtā sēdē izskatīja jautājumu par Nikolaja Vederņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem. Un komisija pieņēma pozitīvu lēmumu, ko arī aicina pieņemt jums. Pāris vārdus par Nikolaju Vederņikovu.

Akadēmiķis Nikolajs Vederņikovs darbojas koksnes ķīmijas nozarē, un, pamatojoties uz teorētisko pētījumu rezultātiem, Vederņikovam pirmo reizi pasaules rūpniecības praksē ir izdevies atrisināt pilnīgas lapkoku koksnes polisaharīda izmantošanas problēmu, iegūstot gan furfurolu, gan raudzējamos cukurus. Viņš ir daudzu zinātnisko publikāciju autors, izcils zinātnieks, praktiķis un teorētiķis. Atmodas laikā Vederņikovs aktīvi atbalstīja cīņu par Latvijas neatkarību, un pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990.gada maijā viņš izstājās no PSKP, un 1991. gada janvārī kopā ar institūta darbiniekiem dežurēja pie Ministru padomes ēkas, balsoja par telegrammas nosūtīšanu Gorbačovam un pats aizsūtīja telegrammu Petera kungam, atbalstot Latvijas neatkarību. Piezīmēšu, ka Vederņikova kungs pilnībā pārvalda latviešu valodu. Aicinu atbalstīt komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai debatēs kāds vēlas runāt? Pieteikušies deputāti nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, nav kvoruma. Deputāti nepiedalās balsošanā, zālē kvorums acīmredzami ir. Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz lūdzu balsošanas režīmu! Vēlreiz balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 6. Nikolajs Vederņikovs uzņemts Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par Saeimas Kārtības ruļļa un Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” . Mandātu un iesniegumu komisija, un alternatīvais lēmuma projekts “Par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu” , Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, es atvainojos, lēmuma projektu, tas ir Saeimas lēmums “Par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu novēršanu”, mēs centāmies, lai šis lēmuma projekts būtu maksimāli lietišķs. Ar šo normatīvo aktu mēs uzdotu konkrētus pie-nākumus Saeimai, valdībai un citām institūcijām, lai lēmuma projektā būtu noteikti konkrēti termiņi pasākumu realizēšanai.

Tātad pirmais lēmuma punkts uzdod Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un Valsts ieņēmumu dienestu iesniegt Saeimai izskatīšanai līdz šā gada 15.novembrim grozījumus Korupcijas novēršanas likumā.

Otrkārt, līdz šā gada 15.decembrim — grozījumus citos likumos, kas saistīti ar Korupcijas novēršanas likumu. Es gribētu jūs informēt, ka grozījumu projekts jau ir izstrādāts, jau ir notikušas divas komisiju sēdes, kurās kopīgi ar Tieslietu ministrijas vadību, Ģenerālprokuratūras vadību un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem tiek precizētas likumprojekta normas.

Otrais lēmuma projekta punkts uzdod Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot sodus par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem. Gribētu jūs informēt, ka šobrīd spēkā esošais Administratīvo pārkāpumu kodekss šādus sodus neparedz. Šobrīd par Korupcijas likuma pārkāpumiem var sodīt tikai ar kriminālsodu vai ar disciplināro sodu. Tiek uzdots Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim apstiprināt normatīvos aktus, kas nepieciešami Korupcijas novēršanas likuma vienveidīgai un precīzai piemērošanai. Manuprāt, šis punkts ir pats svarīgākais, jo galvenais iemesls, kādēļ daudzām valsts amatpersonām pēdējā pusgada laikā ir bijušas problēmas ar Korupcijas likuma ievērošanu, bija tas, ka valdība diemžēl pēc tam, kad 5.Saeima pieņēma Korupcijas novēršanas likumu un 6.Saeima to precizēja, neizstrādāja un nepieņēma tā saucamos likumu pakārtotos aktus, ar kuru palīdzību tiktu nodrošināta šī likuma vienveidīga un precīza ievērošana. Ja šādi akti būtu pieņemti, problēmu būtu daudz mazāk, tajā skaitā arī ministriem un deputātiem.

Treškārt, ar šo lēmumu tiek uzdots Ministru kabinetam līdz nākamā gada 1.februārim, godātie kolēģi, man komisijas vārdā ir jāatvainojas, šeit ir tehniska kļūda, šeit nav vis datums 1.janvāris, bet tāpat kā iepriekšējos punktos 1.februāris, ka tiek uzdots līdz šim datumam nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļu ar nepieciešamām finansēm un materiāli tehniskajiem resursiem. Tāds īsumā ir piedāvātā lēmuma projekta teksts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Faktiski jau Lagzdiņa kungs pateica to, par ko es gribēju runāt. Un proti, kad 3.punktā būtu jānosaka nevis 1.janvāris, bet 1.februāris, un, ja ar materiāli tehnisko bāzi domāta arī darbinieku skaita palielināšana, tad es pilnīgi piekrītu, jo, saskaroties ar šiem jautājumiem, konstatēju, ka tur šobrīd strādā katastrofāli nepietiekošs cilvēku skaits, manuprāt, tikai trīs cilvēki nodarbojas ar šiem jautājumiem, un dabīgi, ka to nav iespējams atrisināt. Protams, ja finansējums tiek paredzēts, tad te arī štatu skaita palielināšanā nav problēmu. Ja Saeima piekrīt, atzīstot, ka 1.janvāris, kas ierakstīts dokumentā, ir tehniska rakstura kļūda, un akceptē 1.februāri, tad man arī nekādu iebildumu nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (LC) . Es aicinātu kolēģus atbalstīt lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, es tā saprotu, ka Bišera kungs izsaka neizpratni, jo mums ir iesniegti divi šī lēmuma projekti. Vienu ir iesniegusi Mandātu un iesniegumu komisija, dokuments nr.3076, un otrs ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Jā, ir notikusi tehniska kļūda, Bišera kungs ir bijis pieteicies debatēs. Lūdzu! Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Mandātu un iesniegumu komisija savu ziņojumu ir uzrakstījusi rakstveidā, kurš ir deputātiem izdalīts, un tāpēc es neuzskatu par nepieciešamu ziņot vēl vienu reizi, jo es uzskatu, ka visi deputāti ir ar to iepazinušies. Tāpēc es piekrītu, ka mēs šodien runātu tikai par šiem lēmuma projektiem. Bez Saeimas un Mandātu komisijas iesniegtā lēmuma projekta ir tagad izstrādāts jauns lēmuma projekts, kas principā attīsta to pašu domu, kas ielikta mūsu lēmuma projektā un varbūt to precizē. Mandātu komisija neiebilst, ka šis lēmuma projekts parādītos arī šādā redakcijā, jo, kad mēs rakstījām vispārējā veidā par izskatīšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, par šāda uzdevuma došanu, mēs uzticējāmies, ka šī komisija nekavēsies, un tāpēc mēs neuzrādījām attiecīgus termiņus, ja viņi... un mēs neesam maldījušies, jo šī komisija, kā mēs dzirdējām, jau ir izstrādājusi, bet, ja īsie termiņi pie šādiem apstākļiem tiek ielikti, mēs, protams, neiebilstam. Vienīgā zināmā problēma ir pie 3.punkta, bija līdz šim, jo mūsu komisijai bija zināmas šaubas, vai ir izvēlēts īstākais ceļš, ka kontroli pār šo likumu veic Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienesta pamatfunkcija ir valsts budžeta papildināšana. No cīņas ar korupciju šis valsts budžets nekādā mērā nepapildinās, un tāpēc arī saprotams, ka Valsts ieņēmumu dienests šajā gadījumā, nu, šī likuma ievērošanai ir pievērsis maz vērību, un faktiski līdz šim Mandātu komisijai nekādas ziņas par to nav sniedzis.

Un tāpēc mēs gribējām izteikt vispārīgā veidā domu, ka valdībai jāpārdomāt, kuram tad īsti būtu jānodarbojas. Pirmkārt, pie Tieslietu ministrijas tagad ir izveidota Korupcijas novēršanas padome, tātad it kā šī ministrija ir uzņēmusies, tad faktiski līdz šim ar šo jautājumu nopietni ir nodarbojusies tikai prokuratūra. Kā zināms, prokuratūra izvērtē Valsts prezidenta, ministru, parlamenta locekļu rīcības atbilstību Korupcijas novēršanas likumam un patlaban nodarbojas ar Valsts kontroli. Varbūt, ja prakse rāda, tad varbūt arī būtu vērts šīs funkcijas vispār nodot prokuratūrai. Vēl jo vairāk, ka prokuratūra tomēr ir neatkarīga institūcija, ko nevar teikt par Valsts ieņēmumu dienestu. Kā Valsts ieņēmumu dienests varētu kontrolēt savu finansu ministru, kura pārraudzībā tas darbojas, citas valdības amatpersonas, jo tās tomēr ir personas, kas strādā valdības aparātā un saņem no valdības naudu, ko nevar teikt par prokuratūru. Tāpēc mēs arī izteicām vispārīgā veidā šo jautājumu, bet, ja nu jautājums ir atrisināts un valdība tomēr arī pieturas pie ieskata, ka tam ir jāpaliek tur, un ir pat atradusi nākamā gada budžetā naudu šim nolūkam šī jautājuma atrisināšanai, līdz ar to komisija neuzstāj katrā ziņā par šī jautājuma — sava lēmumprojekta balsojumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Apspriežot šo lēmumprojektu, nebūtu īstais laiks varbūt izvērsti debatēt par to, kāda institūcija būtu tā, kas kontrolētu Korupcijas novēršanas likuma izpildi, jo šis jautājums tiek reglamentēts, pirmkārt, Korupcijas novēršanas likumā, un, negrozot Korupcijas novēršanas likumu, mēs, neapšaubāmi, nevaram arī koriģēt lēmuma projektu. Es gribu tikai jūs informēt, ka pagājušajā nedēļā 8.oktobrī šis jautājums tika pārrunāts ar ģenerālprokuroru, un prokuratūra kategoriski neiebilst Bišera kunga idejai, bet apspriedīsim to tad, kad būs konkrētie grozījumi Korupcijas novēršanas likumā. Es aicinātu balsot par lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs . Paldies, godātie kolēģi! Tā kā Mandātu un iesniegumu komisija neuzstāj sava iesniegtā lēmumprojekta balsošanu, balsojam par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto lēmumprojektu, kurš ir izklāstīts dokumentā nr.3173a, ar labojumu 3.punktā — “1.janvārī” vietā “1.februārī”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, kā jūs zināt, 27., 28., 29.darba kārtības jautājumu mēs pārcēlām pēc komisijas ierosinājuma. Tagad izskatām darba kārtības 30.jautājumu — likumprojekts “Grozījums Civillikumā” . Trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Dokumenta nr.3227. Trešajam lasījumam Kārtības ruļļa 95. panta kārtībā komisija nevienu priekšlikumu nesaņēma. Bet komisijai pašai ir priekšlikums — precizēt atsauci uz publikāciju pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam — precizēt atsauci uz publikāciju? Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

K.Lībane. Tādā gadījumā varam balsot par likuma pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu — “Grozījums Civillikumā”. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Kalviņš.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tas ir kārtējais grozījums likumā “Par pašvaldībām”. Tas ir saistīts ar Rīgas Domes darbību. Iesniegts 81.panta kārtībā. Tātad pamatideja šiem grozījumiem ir par Rīgas Do-mes vēlmi, tīri praktisku vēlmi uzlabot savus darba apstākļus tādā nozīmē, attiecībā uz administratīviem darbiem un arī sais-tībā ar deputātiem. Tātad, lai šo saimniecības pārvaldīšanu optimizētu, ir arī šis likumprojekts.

Mēs esam saņēmuši piecus priekšlikumus. Pirmais priekšlikums ir no frakcijas “Latvijai”. Komisijā par to tika diskutēts. Mēs uzskatījām par lietderīgu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti vēlas runāt. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Mums tomēr šeit vajadzētu iedziļināties šī likumprojekta būtībā un neiziet tam cauri pilnīgi formāli, jo šeit šī ideja ir atļaut Rīgas Domei veidot dažādas institūcijas, kurām tā varētu deleģēt pati savas funkcijas, kuras tai likums piešķir kā pašvaldībai. Un šeit, šajā konkrētajā gadījumā runa ir par to, ka, lūk, šīs domes izveidotās institūcijas, bet nevis pati pašvaldība varētu iecelt amatā vai atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus, kā arī citas amatpersonas. Domāju, ka šis ir pietiekoši būtisks jautājums, kura izlemšanai varbūt vajadzīgs arī politisks lēmums, kura pieņemšanā piedalās visi, domāju, pārstāvētie politiskie spēki, visi deputāti, un līdz ar to šo iecelšanu deleģēt kaut kādām atsevišķām šīs pašvaldības iestādēm nebūtu pamata, jo situācija šeit var izveidoties tāda, un nav bez pamata bažas, ka tā tieši tāda arī daudzos gadījumos tiešām izveidosies, ka lielās frakcijas Rīgas Domē, kas ir tās pašas, kas ir lielās frakcijas Saeimā, varbūt vēl ņemot klāt arī kādu no sociāldemokrātiem, viņi var savā starpā vienoties un ielikt kaut kādu politisko pārstāvniecību vienā vai otrā institūcijā. Un līdz ar to pārējie deputāti un pārējie politiskie spēki, kas ir pārstāvēti Rīgas Domē, viņiem faktiski tiek atņemtas šīs lemšanas tiesības par pašvaldības uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Šeit faktiski tiek dota iespēja atņemt tiesības izlemt pašvaldības jautājumus vēlētām amatpersonām un aizstāt tās ar ieceltām amatpersonām, kas var tikt ieceltas dažādu iemeslu dēļ.

Es domāju, ka gadījumā, kas ir šajā 9.pantā par pašvaldības iestāžu uzņēmumu vadītājiem, šo funkciju nevajadzētu deleģēt šīm iestādēm, jo jāņem vērā, ka šādu vadītāju nebūs tik daudz un šo darbu ļoti labi var izdarīt pašvaldības, un šeit šādas optimizācijas ieviešana, tā nekādu būtisku labumu arī pašas pašvaldības darbā nedos.

Es aicinātu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un izslēgt no likumprojekta iespēju Rīgas Domei deleģēt tās institūcijām šo amatā iecelšanas funkciju. Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš (LNRP, LZP) . Attiecībā par vispārēju pārskatīšanu es atļaušos nepiekrist cienījamā Čerāna kunga viedoklim, ka tas tika pārskatīts, kā saka — garām ejot. Komisijas sēdē par to tika diskutēts. Komisijas sēde tika slēgta informācijas trūkuma dēļ. Komisijā tika uzaicināts Rītiņa kungs, tātad Rīgas mēra vietnieks. Ar viņu tika diskutēts par šo jautājumu. Viņš šīs lietas visas izstāstīja, un šeit, kolēģi, parādās situācija, ka principā par Rīgu kā par pašvaldību būtu jābūt pilnīgi atsevišķam likumam. Mēs esam spiesti lāpīties tikai tāpēc, ka Rīgai ir ļoti liela pašvaldība, viņiem, protams, ir problēmas. Šeit nav nekā slikta, ka Rīgas Dome veido savas institūcijas, un dabīgi, ka tā ir tiesīga gan iecelt, gan atcelt no amata attiecīgo pašvaldību institūciju vadītājus. Un tā ir ļoti normāla prakse, un tā tas arī notiek. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un balsot pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — svītrot likumprojekta tekstā no likuma 21.panta jaunās trešās daļas redakcijas skaitli 9. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 29, atturas — 11. Nav pieņemts.

J.Kalviņš . Tālāk analogas dabas ir otrais priekšlikums, ko iesniedza arī frakcija “Latvijai”, un komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Čerāns vēlas runāt. Lūdzu! Frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Situācija šeit ir ļoti līdzīga, tikai tā funkcija, kura tiek no domes deleģēta domes institūcijām, ir daudz būtiskāka. Un tā ir funkcija — lemt par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, attiecīgā administratīvā teritorijā pārdodamo nekustamo īpašumu. Tātad tā ir tipiska pašvaldības funkcija. Ja pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības uz kādu nekustamā īpašuma objektu, tad par to arī pašvaldībai pašai ir jālemj. Tagad šīs pirmajā lasījumā nobalsotās redakcijas attiecīgais punkts paredz Rīgas Domei tiesības arī šo jautājumu izlemt atsevišķām pašvaldības institūcijām. Šeit šajā gadījumā tiešām nav nekādu šaubu, ka lielās partijas — “Latvijas ceļš”, “Tēvzemei un Brīvībai”, “Saimnieks”, varbūt arī sociāldemokrāti — savā starpā vienojas, deleģē kādus pārstāvjus un klusumā nolemj, attiecībā uz kuriem īpašumiem izmantot šīs pirmpirkuma tiesības un uz kuriem neizmantot. Nav nevienam noslēpums, ka visām no šīm partijām ir kādi viņu atbilstoši cilvēki, un šādas normas pieņemšana ļauj faktiski klusumā bez publiskas apspriešanas šīm pašvaldību iestādēm atteikties no pirmpirkuma tiesībām tādos gadījumos, kad tur ir kāds viņu cilvēks aizmugurē aiz šī īpašuma pirkšanas. Es uzskatu, ka šādas normas pieņemšana ir absolūti nepieņemama, jo tā vistīrākajā veidā veicina politiskās korupcijas iespēju.

Es aicinu deputātus apzināties šīs situācijas nopietnību un atbalstīt šo priekšlikumu vismaz par šīs funkcijas izslēgšanu. Šis patiesībā ir pats nopietnākais priekšlikums, pats būtiskākais priekšlikums šajā likumprojektā. Es aicinātu nepieļaut šādu korupcijas veicināšanu tieši politiskā līmenī. Es aicinātu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

Ē.Zunda (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu, lai jūs pievērstu uzmanību tam priekšlikumam, ko ir atbalstījusi komisija, un konkrēti tam, ka dome var deleģēt. Tas nenozīmē, ka domei tiek šīs tiesības atņemtas, ka obligāti jālemj tagad jaunizveidotām institūcijām, ka domei par to nav kontroles. Šeit ir runa par to, ka dome var deleģēt. Un, ja gadījumā dome saskata, ka veidojas tā situācija, ko Čerāna kungs minēja, ka veidojas korupcija, dome var atkal pāriet pie kārtības, ka tā šos jautājumus izskata. Man liekas, ka ļoti pareizi minēja komisijas priekšsēdētājs Kalviņa kungs, ka jāņem mums vērā tas, ka Rīgai ir liela pašvaldība ar ļoti lielu iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to ar lielu risināmo uzdevumu loku. Un, ja domi mēs pārslogosim ar ikdienas pienākumiem, tad tai vispār neatliks laika domāt par stratēģiskām lietām, un šis domes darbs tiks paralizēts. Bet, lūdzu, ņemiet vērā arī to, ka šeit nav kategoriska pieskaņa, bet tikai “var”. Un dome nekādā gadījumā nepazaudē šo kontroles iespēju.

Sēdes vadītājs . Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām saprotu to, ka dome var arī nedeleģēt kādos gadījumos šīs funkcijas, bet nez vai tāpēc šāds likuma grozījums tiek piedāvāts, lai dome nedeleģētu šīs funkcijas — lemt par pirmpirkuma tiesību realizāciju uz īpašumu. Tas ir skaidrs, ka arī Zundas kungs šeit pārstāv tādu partiju, kura acīmredzot ir ieinteresēta tajā, lai dome varētu arī šīs funkcijas attiecīgajos gadījumos deleģēt un lai šo trīs partiju vai četru partiju pārstāvji varētu pēc tam klusumā par šo īpašumu lemt. Tā faktiski ir atteikšanās no domes kā vēlētu amatpersonu kopuma kontroles un lemjošās funkcijas realizācijas pār pašvaldību īpašumu. Tātad faktiski, deleģējot šīs funkcijas, domes vairākums faktiski uzurpē tiesības lemt par šo īpašumu tikai viņiem, kur faktiski opozīcijai nepaliek pilnīgi nekādas iespējas šeit pat izteikt savu viedokli un nepaliek pat iespējas arī kontrolēt to, kas tur notiek. Un vēl vairāk. Arī tie atsevišķie pozīcijas deputātu pārstāvji Rīgas Domē, kuriem varbūt ir palicis vēl kaut nedaudz goda prāta, arī tie faktiski tiek izslēgti ārā no spēles, jo šādās institūcijās jau nu tiks salikti tādi cilvēki, kuri tiešām izdarīs to, kas lielajām partijām būs vajadzīgs.

Es tomēr aicinātu neapkaunot pašiem sevi ar šādas normas atstāšanu šeit un aicinātu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par tās izslēgšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamie kolēģi! Šeit galīgi neredzu apkaunošanas pazīmes, tas ir pilnīgi izslēgts. Man arī nav informācijas, kurš ar kuru vienosies, kurš kuram ko pārdos. Mums kaut kāda tāda negatīva tendence. Nekas vēl nav noticis, bet mēs jau sakām — tur tiks zagts, tur tiks korumpēts, tur tiks iebāzts kabatā.

Kas attiecas uz pārvaldes sistēmu, tad pilnīgi saprotams, kaut vai no elementārās menedžmenta teorijas, ka šeit jāveidojas struktūrai, jo liels konglomerāts ir. Līdz ar to, lai efektīvāk pārvaldītu savus īpašumus un kārtotu jautājumus, kas ir saistībā ar iedzīvotājiem un visiem pārējiem, tas ir pilnīgi normāli. Un mēs sakām, katru dienu bezmaz sakām, ka mēs uzticamies pašvaldībām. Tad kur ir problēma? Uzticamies. Un dodam pašvaldībām šīs te tiesības — iespēju deleģēt, un lai viņi strādā. Tik tiešām, kā Zundas kungs teica, ja viss paliks tikai, lūk, bez šām iespējām deleģēt, tad vienkārši Dome nebūs spējīga strādāt. Vienkārši nebūs elastīga. Un jebkurā gadījumā Dome ar savu balsojumu, ar politiķu balsojumu, var to vai citu lēmumu atsaukt vai apturēt. Tā ka es aicinu neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — svītrot likumprojekta tekstā, kā tas jums ir iesniegts izdalītajos dokumentos. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 33, atturas — 6. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Trešais priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Tas ir analogas dabas, es negribu atkārtoties, ko es jau pateicu. Es aicinu to noraidīt. Komisijas vārdā es to noraidu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem ir iebildumi? Runās Čerāna kungs.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es lūdzu balsojumu un gribu vērst jūsu uzmanību, ka tas ir absurds... šis priekšlikums ir absurds pat no gramatiskā viedokļa, jo šeit ir runa, ka, lūk, šī pašvaldības ieceltā iestāde kādu kaut kur ievēlēs. Šādas funkcijas nu nevar pēc to būtības tikt... pēc to formas faktiski nevar tikt deleģētas, un es aicinātu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Debatēs vairāk neviens nevēlas runāt? Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Komisijas vārdā vēl vēlas runāt Kalviņa kungs.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Cienījamie kolēģi, gribu atgādināt, ka šis ir otrais lasījums, un, ja ir problēmas ar gramatiku, mēs elementāri varam labot uz trešo lasījumu, bet ir runa par šī priekšlikuma būtību, un es aicinu komisijas vārdā to noraidīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 31, atturas — 12. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Tālāk ceturtais priekšlikums. Tas ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, tas arī ir analogas dabas. Komisijas vārdā aicinu noraidīt!

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputāti piekrīt.

J.Kalviņš. Tālāk piektais priekšlikums. Jāsaka šeit arī komisijas vārdā, ka tas bija, mūsuprāt, komisijasprāt, daudz vērtīgāks priekšlikums, ko iesniegusi ir Kreituses kundze. Šeit ir rakstīts, ka mēs to esam noraidījuši, bet mēs principā to noraidījām daļēji, jo pēc diskusijas komisijā un pēc konsultācijām ar juristiem šīs te normas ir atrunātas jau likumos, un līdz ar to komisija ir spiesta šo priekšlikumu noraidīt, lai tas nedublētos. Es arī jūs aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Vēlas runāt deputāts Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Ja jau jūs te uzskatījāt par iespējamu noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumus, tad tādā gadījumā es lūgtu tomēr jūs atbalstīt vismaz šo priekšlikumu, kur arī vismaz kaut kāds ierobežojums šo pašvaldību iestāžu patvaļā tiek noteikts. Un, ja vēl šeit komisijas pārstāvis bija gatavs komentēt to, ka šeit šis priekšlikums kaut kādā veidā ir labs, tad, es domāju, mums vajadzētu to uzklausīt un arī nobalsot par to, un kaut kādā veidā vismaz šo pašvaldības iestāžu patvaļu ierobežot un nepaļauties arī tām provokācijām, ka mums šeit kaut kāda dublēšanās tiktu ieviesta... Es domāju, ka dublēšanās nekad nenāks par sliktu tajos gadījumos, ja runa ir par valsts vai pašvaldību īpašumu aizsardzību. Es aicinātu atbalstīt deputātes Kreituses priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vairāk deputātu debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš (LNRP, LZP). Godīgi sakot, jāsaka atkal, ka šeit nekur neredzu pašvaldības patvaļas pazīmes. Taču šo priekšlikumu... es vēlreiz gribu atkārtot, ka tas no iesniegtajiem priekšlikumiem bija, mūsuprāt, kvalitatīvākais, bet šīs te normas jau ir fiksētas, un nav nekādas jēgas tās fiksēt vēlreiz. Tā ka es aicinu šo te priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātes Kreituses priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... (Starpsauciens: “Valdmani, balso!”)

Vēlreiz zvanu! Deputātus lūdzu pamosties, kuri guļ, un piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot! Daži nepamostas, bet rezultātu, vienalga, vajag... Lūdzu... Par — 10, pret — 27, atturas — 14. Nav pieņemts.

J.Kalviņš . Lūgums kolēģiem nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu, un balsojam par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 11, atturas — 7. Pieņemts. Deputāti pamodušies gandrīz visi. Lūdzu par trešā lasījuma termiņiem.

J.Kalviņš. Ir priekšlikums uz trešo lasījumu... nedēļa pilnīgi pietiks — tātad 1997. gads 23. oktobris.

Sēdes vadītājs . Vai piekrīt deputāti minētajam termiņam — 23. oktobris? Piekrīt. Paldies!

J.Kalviņš. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vār-dā — deputāts Juris Kaksītis.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 3206. Laikā starp pirmo un otro lasījumu Kārtības ruļļa 95. panta kārtībā neviens priekšlikums nav iesniegts. Arī Juridiskā komisija nav izteikusi vēlēšanos kaut kā precizēt pirmajā lasījumā pieņemto 177. panta tekstu, tādēļ man nav ko piebilst par šo likumprojektu, un, ja nebūs neviena, kas vēlas piedalīties debatēs, tad es aicināšu par to nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēs deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Atkal aizmiguši... Nav kvoruma.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Iespējami nervozu un skaļu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu par trešo lasījumu.

J.Kaksītis . Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23. oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret minēto termiņu — 23. oktobris — nav? Pieņemts. Paldies!

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais jautājums — likumprojekts “Par epidēmisko drošību” . Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3211. Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi priekšlikumus no Labklājības ministrijas, no Saeimas Juridiskā biroja, un ir arī pašas Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi.

Pēc tabulas — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — mainīt likuma nosaukumu, izsakot, ka šis likums varētu saukties “Epidemioloģiskās drošības likums”. Komisija pati ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī tam piekrīt, un likuma nosaukums tiek mainīts.

A.Požarnovs . Komisija ir precizējusi 1.panta 1.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim atzinumam? Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija precizējusi 1.panta 2.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija precizējusi 1.panta 3.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 1. panta 8. punktā izdarīt grozījumus atsevišķos vārdos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 9. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 1. panta 10. punktu. Komisija ir atbalstījusi un izmainījusi pantu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 1. panta 10. punkta svītrošanai un tālākai panta numerācijas maiņai?

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 13. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija ir precizējusi 1. panta 23. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Arī to deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisija precizējusi 33. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 2. pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 2. panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 3. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — svītrot 4. pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 4.panta svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs . Komisija ir precizējusi 5. panta redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 5. , bet pēc jaunās numerācijas 3. panta — “Epidemioloģiskā drošība” redakcijai? Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 6. panta redakciju pēc pirmā lasījuma numerācijas. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt svītrot 6. pantu pēc vecās numerācijas? Pieņemts.

A.Požarnovs . Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 7. panta 1. daļā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs . Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 7. panta 2. daļā aizstāt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Komisija ir precizējusi 3. daļas redakciju.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — likuma 2. daļā nosaukumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 2. nodaļas nosaukumam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 8. panta 1. daļā izslēgt vārdus “organizē un vada epidēmiskās drošības pārraudzību, tajā skaitā”. Komisija to ir atbalstījusi, un redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt 8. pantu ar jaunu 3. daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 8. panta papildināšanai ar jaunu 3. daļu piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Es atvainojos... Es izlaidu vienu priekšlikumu. Komisija ir precizējusi 5. panta 2. daļas redakciju pēc jaunās numerācijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti tam piekrīt? Varbūt ka, godājamo referent, pie redakcionāliem precizējumiem mēs neapstāsimies. Ja kādam deputātam būs iebildumi, tad viņš cels roku un pieteiksies debatēs, jūs tos vienkārši neziņojiet.

A.Požarnovs. Tātad ...

Sēdes vadītājs . 13. priekšlikums.

A.Požarnovs . 13. priekšlikums ir Labklājības ministrijas priekšlikums — 9. panta 3. daļā aizstāt atsevišķus vārdus, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 9. panta 3. daļā izslēgt atsauci uz likumiem publikācijās. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 9. panta 4. daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt likumprojekta 9. panta 4. daļas svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs . Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 9. panta 5. daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 9. pantu ar jaunu daļu, redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 9. panta 5. daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 10. panta 1. punktu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 10. panta 1. punkta svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs . 19. priekšlikums 15. lapaspusē — Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 10. pantu ar jaunu daļu jaunā izteiktajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 10. panta 2. daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 11. pantu jaunā redakcijā. Pēc jaunās numerācijas tas ir 8. pants. Komisija tam piekrīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 8. panta “Pašvaldību kompetence” 1. un 2. daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 13. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums ir izteikt 14. pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Pēc jaunās numerācijas tas ir 11. pants, un deputāti 11. panta 1. un 2. daļas redakcijai piekrīt.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 15. panta 2. daļu. Un panta normas iekļaut 8. pantā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs. 24. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 16. panta 2. daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 16. panta 2. daļas svītrošanai piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — svītrot 16. panta 3. daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 26. priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izslēgt 17. panta 2. daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 17.panta 1.daļas svītrošanai.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — 17. panta 2. daļā izslēgt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 17. panta 4. daļu jaunā redakcijā. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 17.panta 5.daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izslēgt 18. pantu. Un komisija to ir arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt likumprojekta 18. panta svītrošanai?

A.Požarnovs. 31. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 20. panta nosaukumu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 16.panta pēc jaunās numerācijas “Pretepidēmijas pasākumu organizēšana” redakcijai piekrīt.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt 20.panta 1.daļā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt 20. pantu ar jaunu 2. daļu, un redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšllikums — aizstāt 20.pantā 2.daļā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 20.panta 3.daļā pirmo teikumu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Komisijas priekšlikums — izslēgt 20. panta 4. daļu — tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 20. panta 4. daļas svītrošanai? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 21. pantā 1. daļā otro teikumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. 38. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 22. panta 2. daļas 2. punktā mainīt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs . 39. ir Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 24.panta 1.daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 20.panta pēc jaunās numerācijas nosaukumam un tekstam piekrīt? Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums. Izteikt 25.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 26. panta otrajā daļā atsevišķus vārdus, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti akceptē. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt 26. panta otrajā daļā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 26.panta ceturtajā daļā atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 26.panta ceturtās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — aizstāt 27.panta otrajā daļā atsevišķus vārdus ar jaunu redakciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 35. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 27.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 27.panta trešās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 27.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti šai redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 28.pantu, mainot to numerāciju. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 28.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 29.panta nosaukumu un pirmo daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas tas ir 24.pants. Godātie kolēģi deputāti piekrīt šim panta nosaukumam un redakcijai. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — 29. panta trešo daļu papildināt ar atsevišķiem vārdiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. 40.priekšlikums. 37.lappusē ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izslēgt 32.pantu. Komisija to arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt 32.panta svītrošanai. Pieņemts.

A.Požarnovs. 41. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums. Izteikt 35.pantu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas 29.pants. Tā nosaukumam un redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 42.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. 36.panta pirmajā daļā mainīt atsevišķus vārdus. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 36.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 36. panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 36.panta ceturtās daļas svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izteikt 36.panta piekto daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums. 37. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas 31.pants. Tā nosaukumam un redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izteikt 37.panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

S ēdes vadītājs. 37.panta otrās daļas redakcijai deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 48. priekšlikums. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 37.panta piekto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 38. panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 38.panta pirmās daļas svītrošanai. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 38.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 39.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta. Pieņemts.

A.Požarnovs. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 39.panta ceturto daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 40.panta otro daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies! Pieņemts.

A.Požarnovs . Labklājības ministrijas priekšlikums — izslēgt 40.panta trešo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Labklājības ministrijas priekšlikums, — 40.panta ceturto daļu uzskatīt par otro un izteikt to jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti 40.panta otrās daļas redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Nākamais ir 56.priekšlikums 49.lapaspusē. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 44.panta pirmo daļu uzskatīt par otro un izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — apvienot 44.panta otro un trešo daļu un uzskatīt to par panta pirmo daļu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pēc jaunās numerācijas likumprojekta 38.panta nosaukumam un abu daļu redakcijai piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs . Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 11.nodaļas nosaukumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

A.Požarnovs. 60.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — izslēgt 50.pantu. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt 50.panta svītrošanai.

A.Požarnovs. Pēdējais ir Labklājības ministrijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 2.punktu. Redakcija ir izklāstīta. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Požarnovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — nav. Par trešo lasījumu, Požarnova kungs, lūdzu savus priekšlikumus!

A.Požarnovs . Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 27.oktobrim.

Sēdes vadītājs . Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 27.oktobris? Iebildumu nav. Tas ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Apsardzes uzņēmējdarbības likums” . Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 2730. “Apsardzes uzņēmējdarbības likums”. Šim likumprojektam ir diezgan gara vēsture. Pirmo reizi parlamentā līdzīgs likumprojekts tika iesniegts pusotru gadu atpakaļ, bet pēc tam tas tika noraidīts un pa dažādiem parlamenta kabinetiem ceļoja pusotru gadu.

Ko izsaka šā likumprojekta būtība? Šis likumprojekts mēģina sakārtot apsardzes uzņēmējdarbību. Gribu atgādināt, ka Latvijā darbojas 198 firmas, kuras nodarbojas ar apsardzes darbību. Šis likumprojekts arī reglamentē kārtību, kādā ārzemju firmas var piedalīties apsardzes uzņēmējdarbībā, ka ārzemju apsardzes firmas nedrīkst iegūt kontroles paketi, lai veiktu uzņēmējdarbību Latvijā, kā arī reglamentē to, ka ar šaujamieročiem apsardzes darbību var veikt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Nevis tā, kā tas ir bijis līdz šim, ka diemžēl arī nepilsoņiem ir pieejami ieroči. Komisija diezgan ilgi diskutēja par šo likumprojektu, ir atradusi arī atsevišķas neprecizitātes, bet tāpēc būs arī iedots pietiekami ilgs termiņš, lai varētu pie tā nopietni piestrādāt. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 3, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu, kādi ir apsvērumi uz otro lasījumu?

J.Ādamsons . Lūdzu iesniegt priekšlikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai par šo likumprojektu līdz 20.novembrim.

Sēdes vadītājs . Līdz 20.novembrim? Vai iebildumu nav? Nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Dokumenta nr. 3228.

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, es lūdzu vēl koncentrēties. Izskatām.

K.Lībane . Es uzreiz gribu teikt, ka likumprojektā kā priekšlikums ir iekļauts Ministru kabineta iesniegtais grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā ar reģistrācijas numuru 817. Tas ir likumprojekta reģistrācijas numurs. Dokumenta nr. kādreiz bija 2905. Pirmais priekšlikums, kurš ir iekļauts tabulā, arī tieši ir no šā apvienotā likumprojekta.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputātiem pret likumprojekta 88. panta pirmās daļas 6.punkta redakciju, kas ir dokumenta 5.ailē, iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane . Nākamais priekšlikums ir pie 138. Civilprocesa kodeksa panta. Šeit Saeimas Juridiskais birojs liek priekšā izteikt pantu jaunā redakcijā, atrunājot arī kuģu reģistru un mazliet specifiskāku padarot iepriekšējā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs . Paldies! Deputātiem pret likumprojekta 138.panta pirmās daļas papildināšanu ar 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane . Juridiskā komisija ir precizējusi 344.1 panta redakciju. Tīri redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti likumprojekta 344.1 panta redakcijas labojumiem piekrīt. Pieņemts.

K.Lībane. Atbildīgā komisija izdarīja tehniska rakstura grozījumu, papildinot 344.4.pantu ar jaunu ceturto daļu.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret likumprojekta 344.4. panta papildināšanu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Visbeidzot pēdējā lappusē, 4.tabulas lappusē jūs redzat, kā tiek atrunāta spēkā stāšanās. Likuma 1.pants stāsies spēkā ar 1998.gada 1.janvāri, vismaz tas ir tas, ko piedāvā atbildīgā komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Saeimas Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt vārdus “pārejas noteikumi”. Atbildīgā komisija ir precizējusi redakciju kopumā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Līdz ar to varam balsot par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Par trešo lasījumu lūdzu, Lībanes kundze, jūsu priekšlikumus!

K.Lībane. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 23.oktobrim, protams, ja nevienam nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret minēto termiņu — 23. oktobris — iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību”” . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā —deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Jūsu darba kārtībā ir dokuments ar nr. 3113. Deputātu Jurkāna, Rāznas, Dinēviča un Amerika iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patērētāju tiesību aizsardzību”” pirmā lasījuma redakcijā. Likumprojektā ir divi panti. Atbildīgā komisija, pieaicinot Eiropas integrācijas biroju un Eiropas lietu komisiju, likumprojektu ir analizējusi. Uzskatu, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā ir jāizdara daži labojumi likumprojekta 19. pantā, nosakot, ka patērētājam jābūt informācijai ne tikai par importa preču, bet par jebkuru preču kvalitāti, lai viņi var salīdzināt starp precēm, neizdalot īpaši importu, un aicinu jūs atbalstīt šo nopietno dokumentu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts. Par otro lasījumu, Leiškalna kungs, jūsu apsvērumi?

K.Leiškalns . Paldies, deputātu kungi, par balsojumu, un otrajam lasījumam priekšlikumus es aicinu iesniegt līdz 23. oktobrim šajā gadā.

Sēdes vadītājs . Vai nav iebildumi pret minēto termiņu — 23.oktobris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām”” , pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisi-jas vārdā — deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatām dokumentu nr.3155. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. Ir iesniegts priekšlikums izdarīt grozījumus likuma “Par svētku un atceres dienām”” 2.pantā ar jaunu punktu šādā redakcijā: 20.janvārī — 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Pamatojums ir visiem izsniegts, un ir iepazinušies, tad vajadzētu nobalsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu jūsu apsvērumus, Nagļa kungs, par otro lasījumu.

A.Naglis . Otrajam lasījuma priekšlikumus iesniegt līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītāj s. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 22.oktobri. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Eiropas Padomes 1949.gada 2.novembra Vispārējo līgumu par Eiropas Padomes privilēģijām un imunitātēm, tā protokolu un 2.,4.,5. un 6.protokolu” , pirmais lasījums. Deputāts Indulis Bērziņš. Lūdzu! Godātie kolēģi, lūdzu vēl nedaudz koncentrēties!

I.Bērziņš (Saeimas sekretārs). Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu Ārlietu komisija ir izskatījusi savā sēdē un uzskata... Ārlietu komisijas vairākums ir nobalsojis par šo likumprojektu un aicina jūs nobalsot par likumprojektu “Par Eiropas Pa-domes 1949.gada 2.novembra Vispārējo līgumu...”, un tālāk kā tekstā, pirmajā lasījumā. Lūdzu nobalsot!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts. Apsvērumus lūdzu par otro lasījumu.

I.Bērziņš . Es lūgtu deputātus iesniegt labojumus uz otro lasījumu līdz 22.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildumu pret minēto termiņu — 22.oktobris. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Jevgēnija Kotomina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Aida Prēdele.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja jautājumu par Jevgēnija Kotomina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā un atzina, ka Jevgēnijs Kotomins ir cienīgs saņemt Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem. Minēšu dažus no viņa biogrāfijas faktiem. Profesors Kotomins ir viens no Latvijas zinātnieku savienības dibinātājiem atmodas laikā. Vēlāk arī tās valdes loceklis, atbildīgais par ārzemju sakariem. Profesors Kotomins ir pasaulē pazīstams zinātnieks un viens no vadošajiem Latvijas fiziķiem. Viņš arī šobrīd vada Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta laboratoriju. Dokumentos ir pievienotas Cietvielu fizikas institūta rekomendācija, kā arī pārējie dokumenti, kas attiecas uz pilsonības piešķiršanu. Piebildīšu, ka profesors Kotomins labi runā latviski. Aicinu izteikt savu viedokli balsojot!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 3, atturas — 3. Jevgēnijs Kotomins uzņemts Latvijas pilsonībā.

Godātie kolēģi, ir ienācis sešu deputātu sekojošs iesniegums. Godātie kolēģi, acumirkli vēl nedaudz sekunžu uzmanības. Sakarā ar to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” deputāti balsojot pieņēma līdz 6.novembrim un likumprojekta izskatīšanu Saeimā noteica 13.novembrī, ko praktiski nav iespējams veikt saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, lūdzam pārbalsot minēto lēmumu un likumprojekta izskatīšanu Saeimā otrajā lasījumā kā steidzamu noteikt 27.novembrī. Seši deputāti parakstījušies. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā 27.novembrī. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 10, atturas — 1. Noteikts datums otrajam lasījumam — 27.novembris.

Godātie kolēģi, un vēl viens darba kārtības jautājums, tātad likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 54 deputāti. Tas ir nepietiekami, lai izskatītu grozījumus Satversmē.

Vēl tikko Prezidijā ir ienācis 10 deputātu parakstīts dokuments, kuri sakarā ar to, ka nav izskatīti visi šā gada 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautie jautājumi, bet deputātu jautājumiem sniegtas atbildes rakstiski, lūdz pārcelt 16.oktobra sēdi no 17.30 līdz 19.00 uz šā gada 23.oktobri. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Pret vēlas runāt Janīna Kušnere.

J.Kušnere (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie ko-lēģi! Būtu interesanti zināt šo iesniedzēju uzvārdus, varbūt ka jūs mūs varētu informēt.

Sēdes vadītājs . Laika ekonomijas nolūkā nenosaucu tos, piedodiet.

J.Kušnere. Bet es gribētu tomēr iebilst pret šo nepārtraukto pārcelšanu, un te ir jāuzsver vairāki momenti. Pirmkārt, Kārtības ruļļa 120.pants paredz, ka atbildēm uz jautājumiem ne biežāk kā reizi nedēļā nosakāma, es uzsveru — nosakāma, atsevišķa kārtējā sēde. Godātie kolēģi, vai vārds nosakāma neuzliek to kā pienākumu? Un, ja tas ir pienākums, tad tādā gadījumā tas ir jāpilda, un šajā gadījumā Saeima grib atteikties no šī pienākuma pildīšanas. Tātad... Un es domāju, ka šajā gadījumā nevajadzētu aizbildināties arī ar Kārtības ruļļa 40. pantu, kurā teikts, izņemot gadījumus, kad par to lēmusi pati Saeima. Arī šajā gadījumā ir vārds — lēmusi, respektīvi, lēmusi Saeima ir pirms Prezidija izsludinātās sēdes laika un vietas. Tātad šādu lēmumu pati Saeima pirms Prezidija lēmuma par sēdes izsludināšanu nav pieņēmusi un nav nobalsojusi. Bez tam bez šiem Kārtības ruļļa pārkāpumiem frakcija “Latvijai” gribētu zināt, kas notiek ar Ministru kabineta locekļiem, ministriem, valsts ministriem, valsts sekretāriem, parlamentāriem sekretāriem un visbeidzot arī ar pašu Ministru prezidentu, vai viņi regulāri katru nedēļu tieši ceturtdien slimo? Ja tā, tad kas tā par tādu slimību, kāpēc ar to sirgst tieši Ministru kabinets? Varbūt ārsti no valdošās koalīcijas varētu paskaidrot šīs epidēmijas būtību? Vai arī te būtu jāaicina profesors Andris Rubina palīgā? (Aplausi.)Tā kā nekādas skaidrības ar Ministru kabinetu nav, tad varbūt ir vēl kāds cits izskaidrojums, kāpēc ministri nevar ceturtdienās būt klāt Saeimā? Varbūt tieši ceturtdienas ir tās dienas, kad valdības augstākie amatvīri dodas komandējumos uz ārzemēm, laikam jau šī atpūta mierā un klusumā ir ārkārtīgi nepieciešama, lai nedēļas sākumā ar jauniem spēkiem gudrotu, kā nabagos aplaupīt vēl vairāk un vairot savu labumu. Vai visbeidzot izskaidrojums ir vēl vienkāršāks — ir jāizsaka pieņēmums, ka Ministru kabinets vienkārši baidās no šīm atbildēm, bet baidās tas, kas ir vainīgs. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Izlemsim jautājumu par 10 deputātu priekšlikumu — pārcelt vakara sēdi uz nākamo ceturtdienu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 16, atturas — 8. Sēde tiek pārcelta.

Godātie kolēģi, pārējie darba kārtības jautājumi, kas bija paredzēti šīsdienas sēdē, ir izskatīti, es lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu, bet vārdu paziņojumam lūdz Odisejs Kostanda.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Latvijas—Grieķijas parlamentārās sadarbības grupas deputātus Induli Bērziņu, Jāni Ābeli, Inesi Birznieci, Ilmāru Bišeru, Juri Celmiņu, Gunti Eniņu, Edmundu Grīnbergu, Jāni Kazāku, Janīnu Kušneri, Antu Rugāti un tos deputātus, kas vēl gribētu darboties šajā grupā, lūdzu uzreiz pēc sēdes biegām pulcēties nelielai organizatoriskai sapulcei šeit blakus Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Edgars Bāns, Jānis Bunkšs, Ervids Grinovskis, Edmunds Grīnbergs, Edvīns Inkēns, Roberts Jurdžs, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Ģirts Kristovskis, Ruta Marjaša, Jānis Mauliņš, Antons Seiksts, Anna Seile, Pēteris Tabūns, Andris Tomašūns, Juris Galerijs Vidiņš, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņoju par slēgtu 16. oktobra Saeimas sēdi. Nākamā kārtējā sēde 23.oktobrī pulksten 9.00. Paldies! Uz redzēšanos!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!