Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par likumprojektu "Par valsts budžetu 1998. gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1997., Nr. 258/259 https://www.vestnesis.lv/ta/id/45185

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas licencēšanas komisijas sēdes protokols Nr.75

Par pirkšanas un pārdošanas līgumiem, izsoļu noteikumiem, licencēm

Vēl šajā numurā

08.10.1997., Nr. 258/259

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Projekti. Koncepcijas. Plāni

Par likumprojektu “Par valsts budžetu 1998. gadam”

Finansu ministrijas paskaidrojumi. (Saeimā izskatāmais dokuments nr.3180b; Likumprojekts nr.898)

Saturā

Ziņojums par Latvijas Republikas valsts budžeta projektu 1998.–1999. gadam

1.Valsts fiskālā politika

2. Budžeta procesa tiesiskais pamatojums un izstrādes etapi

2.1. Izmaiņas likumprojektos

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglo-

jumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.–1997. gadā””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Likumprojekts “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”.

2.2. Budžeta izstrādes etapi

2.3. Valsts budžeta likuma struktūra

3. Tautsaimniecības attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. IKP nozaru griezumā

Rūpniecība

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Celtniecība

Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

Pakalpojumu nozares

3.3. Privātais patēriņš un iedzīvotāju ienākumi

3.4. Kopējā pamatkapitāla veidošana

3.5. Inflācija

3.6. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7. Monetārie rādītāji un banku sistēma

3.8. Ārējā ekonomiskā darbība

3.9. Valdības parāds

Valdības iekšējais parāds

Valdības ārējais parāds

4. Fiskālie rādītāji

4.1. Konsolidētais kopbudžets

4.2. Konsolidētā kopbudžeta analīze

4.3. Valsts konsolidētais budžets

4.3.1. Valsts pamatbudžets

4.3.2. Valsts speciālie budžeti

4.3.3. Kapitālieguldījumi

4.4. Pašvaldību budžeti

4.5. Nodokļu ieņēmumu analīze

4.5.1. Netiešie nodokļi

Pievienotās vērtības nodoklis

Akcīzes nodoklis

Muitas nodoklis

4.5.2. Tiešie nodokļi

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Nodokļi no īpašuma

Dabas resursu nodoklis

4.6. Parējo ieņēmumu analīze

4.6.1. Nenodokļu ieņēmumi

4.6.2. Pašu ieņēmumi

4.7. Valsts pamatbudžeta izdevumu analīze

4.7.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi valdības funkciju klasifikācijas sadalījumā

4.7.2. Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā

4.7.3. Valsts pamatbudžeta izdevumi administratīvajā sadalījumā

4.8. Valsts speciālie budžeti

4.8.1. Labklājības ministrijas valsts speciālie budžeti

Speciālais budžets — sociālā apdrošināšana

Valsts speciālais veselības aprūpes budžets

4.8.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts speciālie budžeti

Vides aizsardzības fonds

Skrundas RLS zemes nomas maksa

4.8.3. Satiksmes ministrijas valsts speciālie budžeti

Valsts autoceļu fonds

Ostu attīstības fonds

Lidostas nodevas speciālā budžeta konts

4.8.4. Zemkopības ministrijas valsts speciālie budžeti

Mežsaimniecības attīstības fonds

Zivju fonds

4.8.5. Ekonomikas ministrijas valsts speciālie budžeti

Valsts īpašuma privatizācijas fonds

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija

4.8.6. Izglītības un zinātnes ministrijas

un Kultūras ministrijas valsts speciālais budžets

Speciālais budžets sporta vajadzībām

un speciālais budžets kultūras vajadzībām

4.8.7. Nacionālā radio un televīzijas padome

2. Budžeta procesa

tiesiskais pamatojums un izstrādes etapi

Turpinājums. Sākums — “LV” 7.10.97. nr.255/257

2.2. Budžeta izstrādes etapi

Budžeta projekta izstrādes pamatā bija divi savstarpēji saistīti etapi.

Pirmajā etapā:

1. Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Finansu ministrijas izstrādāto vispārējo apskatu par Latvijas tautsaimniecības un finansu attīstību 2002.gadam, nosakot makroekonomiskās attīstības tendences un galvenos fiskālos rādītājus.

2. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk resori) izstrādāja budžeta politikas un izdevumu projektu 1998., 1999.gadam, atbilstoši plānotajam valsts budžeta ieņēmumu līmenim un ņemot vērā Finansu ministrijas izstrādātās rekomendācijas vienotam Latvijas budžeta un finansu vadības plānošanas procesam nākamajiem diviem finansu gadiem. Resori noteica valsts budžeta programmu prioritātes. Resora izvēlētā prioritārā programma tika padziļināti analizēta, izvirzot alternatīvas, pierādot ekonomiski tās nozīmīgumu un sasniedzamos rezultātus. Tādējādi budžeta projekta izstrādes 1. etapā Ministru kabinets izlēma par nozīmīgāko, valstiski svarīgāko programmu attīstību.

3. Šī etapa beigās Ministru kabinets, izvērtējot visu resoru izstrādātās budžeta prioritātes, apstiprināja valsts pamatbudžeta izdevumu “mērķa griestu” apjomu katram resoram, t.i., valdības noteikto funciju izpildei piešķirto maksimāli pieļaujamo līdzekļu apmēru 1998., 1999.gadam.

Otrajā etapā:

1. Resori izstrādāja valsts budžeta projektus 1998., 1999.gadam atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem “mērķa griestiem”, izvirzītajām prioritātēm, ievērojot Finansu ministrijas instrukcijā “Par valsts budžeta projekta izstrādāšanu 1998., 1999.finansu gadam” izvirzītās nostādnes.

2. Ministru kabinetā tika izskatīta un akceptēta Ekonomikas ministrijas izstrādātā Valsts investīciju programma.

2.3. Valsts budžeta likuma struktūra

Valsts budžeta likumprojekts “Par valsts budžetu 1998.gadam” nosaka valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu apmērus, valsts speciālo budžetu ieņēmumus un izdevumus; valsts budžeta mērķdotāciju apjomus pašvaldībām saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem, kā arī nosacījumus saistītā ar valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu daļas izpildes finansu vadību.

Likuma “Par valsts budžetu 1998.gadam” projekta pielikumos ir noteikti plānotie ieņēmumi par to veidiem, kā arī detalizēti noteikti izdevumi resoriem, to programmām un apakšprogrammām.

1. pielikums . “Valsts konsolidētā budžeta projekts”.

Pirmo reizi tiek plānots valsts konsolidētais budžets — valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopējā summa, izslēdzot no tā ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus jeb tā saucamos transfertus.

2. pielikums . “Valsts budžeta ieņēmumi”.

Šajā pielikumā ir uzskaitīti plānotie valsts budžeta ieņēmumi nākamajiem diviem gadiem pa ieņēmumu avotiem.

3. pielikums. “Valsts budžeta kopsavilkums”.

Šis likuma projekta pielikums ietver valsts budžeta projekta kopsavilkumu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu griezumā kopā pa valsti un sadalījumā pa resoriem.

4. pielikums . “Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”.

Valsts budžeta projektā 1998.gadam tiek turpināts 1997.finansu gadā uzsāktais budžeta izdevumu plānojums programmu un apakšprogrammu griezumā. Programmu budžets dod iespēju noteikt, kādi valsts sektora pakalpojumi un kādā apjomā būs pieejami, izmantojot noteiktu valsts budžeta līdzekļu apjomu. Svarīgi ir noteikt maksimālo rezultātu, kādu iespējams sasniegt ar ierobežotu līdzekļu apjomu. Lai saglabātu budžeta projekta salīdzināšanas un analīzes iespējas, resori 1998.gadam pamatā neplāno izmaiņas programmu (apakšprogrammu) sadalījumā, ja to neprasa objektīva apstākļu maiņa.

5. pielikums . “Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”.

Šajā pielikumā atspoguļoti valsts speciālā budžeta ieņēmumi un izdevumi sadalījumā starp resoriem, programmām un apakšprogrammām.

6. pielikums . “Mērķdotācijas rajonu padomēm un republikas pilsētu pašvaldībām izglītības pasākumiem — specializētajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem”.

Valsts budžeta mērķdotācijas specializēto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem, paredzot tajos arī pedagogu darba samaksu un sociālā nodokļa maksājumus, kā arī izdevumus šo iestāžu skolnieku transporta kompensācijām, sadalījumā pa rajonu padomēm un republikas pilsētu pašvaldībām.

7. pielikums . “Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un sociālā nodokļa maksājumiem”.

Pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu darba samaksa un sociālā nodokļa maksājumi sadalē pa pilsētu un pagastu pašvaldībām.

8. pielikums. “Mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām, rajoniem un pagastiem”.

No valsts budžeta plānotās mērķdotācijas investīcijām pilsētu un pagastu pašvaldībām, norādot objekta nosaukumu un veicamo darbu apjomus.

9. pielikums . “Valdības izsniedzamās garantijas vai galvojumi 1998.gadam”.

Norādīti valdības izsniedzamo garantiju un galvojumu apjomi 1998.gadā sadalījumā pa saņēmējiem.

10. pielikums . “Mērķdotācijas rajonu padomēm un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku algām un sociālā nodokļa maksājumiem”.

11. pielikums . “Mērķdotācijas rajonu padomēm un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību sporta skolu un citu ārpusskolas iestāžu pedagoģisko darbinieku algām un sociālā nodokļa maksājumiem”.

12. pielikums . “Mērķdotācijas rajonu padomēm un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību mūzikas un mākslas skolu pedagoģisko darbinieku algām un sociālā nodokļa maksājumiem”.

13. pielikums . “Mērķdotācijas republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību speciālo izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku algām un sociālā nodokļa maksājumiem”.

14. pielikums . “Mērķdotācijas rajonu padomēm un republikas pilsētu pašvaldībām pašvaldību arodizglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku algām un sociālā nodokļa maksājumiem”.

3. Tautsaimniecības attīstība

Makroekonomiskie rādītāji (skat. 1.pielikumu) liecina, ka ekonomiskā situācija Latvijā ir stabilizējusies. 1996.gadā pieauga iekšzemes kopprodukts, beidzās rūpnieciskās ražošanas kritums. Arī 1997.gadā turpinās 1996.gada pozitīvās tendences — 1997.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir vērojams svarīgāko makroekonomisko rādītāju pieaugums, par ko liecina arī ekonomiskās aktivitātes indeksa pieaugums. Fiskālās disciplīnas ievērošana un Latvijas Bankas stingrā monetārā politika ir ļāvusi panākt būtisku inflācijas samazināšanos un sagaidāms, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Pašlaik Latvijā ir zemākā inflācija salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

1996.gadā bija vērojams samērā straujš strādājošo pirktspējas kritums. Sagaidāms, ka 1997.gadā beigsies pirktspējas samazināšanās un nākošajos gados tā pieaugs, pateicoties darba ražīguma pieaugumam un zemākai inflācijai. Banku sektors ir pārvarējis banku krīzes radīto satricinājumu, un īpaši 1997.gadā ir vērojams salīdzinoši straujš bankas raksturojošo rādītāju pieaugums.

1996.gadā pēc maksājumu bilances datiem būtiski palielinājās ārvalstu tiešās investīcijas, bet tai pašā laikā pieauga arī tekošā konta deficīts.

Vidēja termiņa prognozes (līdz 2002.gadam) paredz, ka nākošajos gados IKP pieaugums būs vidēji 5% gadā. Turpināsies arī inflācijas tempu pakāpeniska samazināšanās, taču Eiropas attīstīto valstu līmenis vēl netiks sasniegts. Sagaidāms, ka nākamajos gados investīciju pieauguma tempi būs augstāki par IKP pieaugumu, tādējādi investīciju īpatsvars IKP pieaugs.

3.1. Iekšzemes kopprodukts

1996.gadā sekmīgi tika pārvarētas 1995.gada banku krīzes izraisītās sekas un panākta valsts makroekonomiskā stabilitāte. 1996.gadā iekšzemes koprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieauga par 2,8% (šeit un turpmāk pieaugums tiek analizēts salīdzināmajās cenās). Ekonomiskās attīstības izaugsme turpinās arī šogad.

1997.gada I ceturksnī iekšzemes kopprodukta apjoms faktiskajās cenās bija 695,7 milj. latu. Salīdzinājumā ar 1996.gada attiecīgo periodu IKP salīdzināmās cenās ir pieaudzis par 2,6%. Saskaņā ar VSK operatīvo informāciju IKP salīdzināmās cenās 1997.gada II ceturksnī attiecībā pret I ceturksni ir pieaudzis par 9,1%, bet attiecībā pret 1996.gada II ceturksni — par 6,5 procentiem.

1997.gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir vērojams visu svarīgāko makroekonomisko rādītāju pieaugums, kā rezultātā kāpusi ekonomiskā aktivitāte. Tomēr jāņem vērā, ka 1996.gada pirmajā pusē ekonomiskā aktivitāte bija ļoti zema, ko iespaidoja 1995.gada banku krīze.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma palielināšanās šī gada pirmajā pusē liecina par privātā patēriņa pieaugumu, ko sekmēja darba samaksas palielināšanās. Tomēr iedzīvotāju pirktspējas līmenis vēl aizvien ir relatīvi zems.

Rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums liecina, ka privatizācijas rezultātā ir izdevies piesaistīt investīcijas un veikt rūpniecības pārstrukturizāciju. 1996.gada pirmajā pusē jaukta īpašuma uzņēmumos bez valsts kapitāla līdzdalības tika saražots 23,3% no kopējā rūpniecības produkcijas apjoma, bet 1997.gada attiecīgajā periodā — 30,4%. Rūpniecības attīstību sekmē arī noieta tirgus pieaugums Eiropas Savienības virzienā.

Makroekonomiskie indikatori, pieaugumi % 3.1. tabula

Datu avots: “Latvijas statistikas ikmēneša biļetens Nr.7”, “Latvijas tautsaimniecības galvenie rādītāji, 1997.augusts” un VSK operatīvie dati.

...............................

* Šeit un turpmāk pieaugums salīdzināmās cenās tiek aprēķināts attiecībā pret PCI.

** Pie konsolidācijas izslēgti šādi pārskaitījumi starp budžetiem: pašvaldību budžeta saņemtie maksājumi, valsts pamatbudžeta dotācijas veselības aprūpes speciālajam budžetam un VSAF, iemaksas no EM speciālā budžeta, VAF pārskaitījumi pašvaldību speciālajā budžetā.

Paredzams, ka arī turpmāk ekonomiskās aktivitātes pieaugumu noteiks iekšzemes un ārvalstu investīcijas un privatizācijas rezultātā veiktā tautsaimniecības pārstrukturizācija.

Ir sagaidāms, ka IKP ikgadējais pieaugums arī laika periodā no 1998.gada līdz 2002.gadam būs 5% līmenī.

3.2. Iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

Rūpniecība

1996.gadā, pirmoreiz kopš neatkarības atgūšanas, rūpnieciskās produkcijas reālie apjomi nevis samazinājās, bet nedaudz pieauga. Izteiktas attīstības iezīmes ir apstrādājošajā rūpniecībā.

Tā kā joprojām saglabājas samērā zems iekšzemes pieprasījuma līmenis, tad apstrādājošās rūpniecības atsevišķu nozaru attīstību lielā mērā nosaka produkcijas eksporta iespējas.

Rūpniecības nozaru attīstību nākotnē varētu sekmēt rūpniecības uzņēmumu privatizācija, kuru ir plānots pabeigt 1998.gadā. Privatizācija ļaus piesaistīt investīcijas un veikt rūpniecības pārstrukturizāciju. Pēc 1999.gada rūpniecības pieauguma pamatā būs agrāk ieguldīto investīciju atdeve.

Rūpniecības pieaugumu turpmākajos gados noteiks jau pašlaik visumā sekmīgi darbojošās apstrādājošās rūpniecības nozares:

Vieglā rūpniecība. Šajā nozarē darbojas virkne uzņēmumu ar ārvalstu kapitāla daļu, kas nodrošina produkcijas eksportu. Īpaši tas sakāms par tekstilizstrādājumu ražošanu.

Koksne un tās izstrādājumu ražošana. Ar esošajiem Latvijas koksnes resursiem, pilnveidojoties un attīstoties kokapstrādei, var sagaidīt arī turpmāku šīs nozares apjomu pieaugumu.

• Paredzams, ka arī turpmāk sekmīgi attīstīsies tādas pārtikas produktu ražošanas nozares kā gaļas pārstrāde, piena produktu ražošana un augļu un dārzeņu pārstrāde.

Iegūstošās rūpniecības un karjeru izstrādes daļa kopējā IKP struktūrā ir ļoti maza. Tomēr šīs nozares attīstība ļautu samazināt izmaksas celtniecībā un ceļu būvē.

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde

Šī gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu par 7,2% ir samazinājies piegādātās elektroenerģijas, gāzes un ūdens apjoms, t.sk. pārdotās siltumenerģijas apjoms — par 11,7%. Tajā pašā laikā patērētājiem piegādātās gāzes apjoms ir pieaudzis par 21%, elektroenerģijas — par 0,6%, kas liecina par izmaiņām siltumapgādes struktūrā.

Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozares pieaugumu faktiskajās cenās pēdējos gados galvenokārt ir ietekmējušas tarifu maiņas. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajos gados šīs nozares pieauguma tempi nebūs lieli, jo nav gaidāms, ka Latvijā tiktu attīstītas energoietilpīgas nozares.

Celtniecība

Celtniecības nozarē 90. gadu sākumā bija vērojams straujš apjomu samazinājums, tāpēc pieauguma tempi pašlaik ir visumā augsti. 1997.gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 1996.gada atbilstošo periodu pieaugums salīdzināmās cenās ir 4,4%, savukārt II ceturksnī jau 11,9 procenti.

Šīs nozares attīstību turpmākajos gados noteiks kopējo investīciju apjoms tautsaimniecībā, līdz ar to celtniecības pieauguma tempi būs līdzīgi kopējā pamatkapitāla veidošanas pieauguma tempiem.

Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

Šajās nozarēs iepriekšējos gados (izņemot 1995.gadu) bija vērojams ražošanas kritums. Kā rāda IKP 1997.gada I ceturkšņa dati, tad kopējie apjomi lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozarē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājās par 5,5%. Tomēr šī gada II ceturksnī lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības nozarē salīdzinājumā ar 1996. gada II ceturksni ir vērojams pieaugums par 6,1 procentu.

1996.gadā samazinājās ražošanas apjomi gandrīz visās svarīgākajās lauksaimniecības nozarēs. Tomēr kā pozitīvs minams fakts, ka 1996.gadā, salīdzinot ar 1995.gadu, ir pieaugusi kartupeļu, graudaugu un pākšaugu ražība no viena hektāra.

1997.gada janvārī — augustā lauksaimniecības attīstības tempi joprojām ir visumā zemi: salīdzinājumā ar 1996.gada attiecīgo periodu piena ražošana ir pieaugusi par 8,6%, savukārt gaļas ražošana (dzīvmasā) ir samazinājusies par 5,3 procentiem.

Ja Latvijas lauksaimniecības produkcijas cenas pamatā atbilst pasaules cenu līmenim, tad ne vienmēr ir sasniegta nepieciešamā kvalitāte un atbilstība starptautiskajiem standartiem, tāpēc to konkurētspēja gan iekšējā, gan ārējā tirgū ir zema.

Lauksaimniecības, medniecības, mežsaimniecības un zvejniecības nozaru lēno attīstību ietekmēs gan privātā patēriņa zemie pieauguma tempi, gan ārvalstu lielā konkurence. Lauksaimniecības nozaru attīstību pozitīvi ietekmēs ražošanas intensifikācija, kas ļaus samazināt ražosanas izmaksas, kā rezultātā paaugstināsies konkurētspēja.

Pakalpojumu nozares

1997.gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 1996.gada I ceturksni par 6,9% (salīdzināmās cenās) ir pieaudzis sniegto pakalpojumu apjoms. Pakalpojumu sfēras īpatsvars kopējā pievienotās vērtības struktūrā 1996.gada pirmajā pusē bija 58,5%, bet 1997.gada pirmajā pusē jau 61,8 procenti.

Turpmākajos gados šīs nozares īpatsvars IKP struktūrā paliks 59% līmenī. Pakalpojumu nozares attīstību arī turpmākajos gados noteiks transporta un sakaru attīstība, īpaši tas attiecas uz tranzītpārvadājumiem caur Latvijas ostām. Tajā pašā laikā sagaidāms, ka šīs nozares ietekme kopējā pakalpojumu pieaugumā samazināsies.

Sagaidāms, ka, paplašinoties finansu starpniecības un komercdarbības jomā sniegto pakalpojumu daudzveidībai, kā arī pieaugot ārvalstu konkurencei, pieaugs šo nozaru īpatsvars kopējā pakalpojumu sektorā.

3.3. Privātais patēriņš un iedzīvotāju ienākumi

Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 1996.gadā bija 98,73 lati, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo — 110,05 lati. 1997.gada I ceturksnī sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 121,03 lati, bet II ceturksnī 129,96 lati. Augustā tā bija 131,99 lati. Budžeta iestādēs strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa augustā bija 104,77 lati.

1996.gadā bija novērojams samērā straujš tautsaimniecībā strādājošo pirktspējas kritums — par 8,8%. 1997.gada I ceturksnī sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja (aprēķināta, izejot no neto darba samaksas) attiecībā pret 1996.gada I ceturksni pieauga par 1,5%, bet II ceturksnī bija vērojams neliels pirktspējas kritums.

1997.gada pirmajā pusē reālās darba algas pieaugumu negatīvi ietekmēja sociālā nodokļa likmes sadalījuma izmaiņas starp darba devēju un darba ņēmēju gada sākumā.

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati rāda līdzīgas tendences — 1997.gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu par 9,5% pieauga mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, un tas bija 53,12 lati. 1997.gada pirmajā pusē mājsaimniecību pirktspēja pieauga par 0,3 procentiem.

Darba ražīgums 1995.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nepieauga, bet 1996. gadā tā pieaugums bija jau 4,6 procenti.

Turpmākajos gados darba ražīguma pieauguma tempi būs robežās no 5 procentiem līdz 6 procentiem.

Sagaidāms, ka, sākot ar 1998.gadu vidējās darba samaksas pieauguma tempi būs tuvi darba ražīguma tempiem. Taču 1997.gadā bruto darba samaksas pieaugums būs lielāks par darba ražīguma pieaugumu sakarā ar sociālā nodokļa likmes pārdali starp darba devēju un darba ņēmēju, turklāt pat pie šāda pieauguma strādājošo pirktspēja nepalielināsies.

1996.gadā privātais patēriņš salīdzināmās cenās pēc Finansu ministrijas novērtējuma samazinājās par 3,2 procentiem.

Kā viens no iemesliem zemajam privātajam patēriņam pēdējos gados ir valstī realizētā striktā fiskālā politika. Šīs politikas rezultātā, piemēram, budžeta iestādēs pēdējos gados nav ticis plānots reāls darba samaksas fonda pieaugums.

Paredzams, ka 1998.gadā budžeta iestāžu darba algas fonds pieaugs par 5%, tomēr reāls ienākumu pieagums budžeta iestādēs strādājošiem vēl nav gaidāms.

Tautsaimniecībā kopumā jau 1998.gadā ir sagaidāms pirktspējas pieaugums, kas sekmēs kopējā pieprasījuma pieaugumu, kā rezultātā pieaugs arī privātais patēriņš. Sagaidāms, ka turpmākajos piecos gados privātais patēriņš salīdzināmās cenās vidēji pieaugs par 3,3% gadā.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, iekšzemes kopprodukts turpinās pieaugt, taču privātā patēriņa īpatsvars tajā nedaudz samazināsies.

Iekšzemes kopprodukts un privātais patēriņš uz 1 iedzīvotāju 3.2. tabula

...............................

* FM novērtējums

3.4. Kopējā pamatkapitāla veidošana

Investīciju pieaugums atsākās 1994.gadā. Pēc Finansu ministrijas novērtējuma 1996. gadā kopējā pamatkapitāla veidošana salīdzināmajās cenās pieauga par 6,6 procentiem.

Nelielie banku ilgtermiņa kredītu un tiešo ārvalstu investīciju apjomi rada kapitāla trūkumu ekonomikā, kas, iespējams, visvairāk ierobežo privātā sektora attīstību un ekonomisko aktivitāti. Kredītu apjoms 1996.gadā iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām pieauga tikai par 3,5%. 1997.gada pirmajā pusē pieaugums ir straujāks, jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, šo kredītu apjoms ir par 32,1% lielāks. Salīdzinot dažādām nozarēm izsniegto ilgtermiņa kredītu atlikumus, īpatsvars visvairāk ir pieaudzis kapitālietilpīgajās nozarēs — apstrādes rūpniecībā, celtniecībā, transporta un sakaru nozarē, bet samazinājies lauksaimniecībā, finansu starpniecībā un citiem pakalpojumiem.

Sagaidāms, ka nākamajos piecos gados investīciju pieauguma tempi būs augstāki par IKP pieaugumu, ko lielā mērā ietekmēs ārvalstu tiešo investīciju straujāks pieaugums, palielinoties arī vietējām, t.sk. valsts investīcijām. Tādējādi arī investīciju īpatsvars IKP palielināsies no 17,5% 1997.gadā līdz 19,5% 2002.gadā.

Investīciju apjomu pieaugumu sekmēs:

• Baltijas brīvās tirdzniecības zonas izveidošana (sākot ar 1997.gada 1.janvāri) un Latvijas pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai;

• Latvijai piešķirtais salīdzinoši augstais valsts kredītreitings, pēc kura mūsu valsts ir iekļauta investīcijām piemērotu valstu grupā;

• Kredītlikmju tālāka samazināšanās.

Investīciju pieaugums var pozitīvi ietekmēt tautsaimniecību, ja tās tiks novirzītas galvenokārt jaunu tehnoloģiju ieviešanai eksportam paredzēto preču ražošanā, tādējādi uzlabojot maksājumu bilanci un mazinot bezdarba līmeni.

3.5. Inflācija

1996.gadā patēriņa cenas pieauga par 17,6% (gads pret gadu), bet, salīdzinot decembra cenas ar iepriekšējā gada decembri, tās pieauga par 13,1%. 1997.gada janvārī — augustā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, patēriņa cenu indekss (PCI) pieauga par 8,9%. Augustā inflācija pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija 8,6%. Uzkrātā inflācija no gada sākuma bija 5,2 procenti.

Valsts institūciju un pašvaldību regulējamo cenu un tarifu pieaugums — siltums, ūdens un kanalizācija, telefona pakalpojumi, elektroenerģija u.c. pašlaik ir nozīmīgs faktors, kas veicina inflācijas pieaugumu. PCI pieaugumu 1997.gadā ietekmēja arī akcīzes nodokļa pieaugums degvielai un zemes nodokļa aprēķināšanas noteikumu izmaiņas. Tajā pašā laikā uztura produktu cenu indekss 1997.gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga tikai par 3,2%. Jāatzīmē, ka arī Baltijas brīvās tirdzniecības līgums sekmē konkurences pieaugumu Latvijas pārtikas preču tirgū.

Kopumā cenu pieaugumu joprojām raksturo izmaksu inflācija.

Ražotāju cenu indekss (RCI) 1997.gada janvārī–augustā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija pieaudzis par 4,5%, uzkrātais RCI pieaugums no gada sākuma ir 3,3 procenti.

Inflācijas pieauguma tempu pakāpeniska samazināšanās turpināsies, taču joprojām netiks sasniegts attīstīto Eiropas valstu līmenis.

1997.gadā sagaidāms, ka patēriņa cenu indeksa pieaugums būs aptuveni 8,5% (gads pret gadu), bet 1998.gadā — apmēram 7,0 % (gads pret gadu) un līdz 2002. gadam sasniegs 4,6% līmeni. Sakarā ar zemo iedzīvotāju pirktspēju cenas līdz attīstīto valstu līmenim pieaugs pakāpeniski. Pirktspējas paritātes izlīdzināšanās un tuvināšanās Eiropas attīstīto valstu līmenim notiks tikai pēc 2002.gada.

Prognozējot PCI, kā arī citus deflatorus, tiek pieņemts, ka arī nākošajos piecos gados tiks ievērota stingra monetārā un fiskālā politika, stabils valūtas kurss un kontrolējams naudas piedāvājums.

Sagaidāms, ka patēriņa cenu izmaiņas ietekmēs šādi faktori:

• valsts institūciju regulējamo cenu un tarifu sagaidāmais pieaugums, cenu liberalizācijas rezultātā (piemēram, īres maksa);

• monopolcenu kāpums var veicināt izmaksu inflāciju;

• akcīzes nodokļa likmju izmaiņas degvielai;

• muitas tarifu samazināšanās brīvās tirdzniecības līgumu ietvaros.

3.6. Nodarbinātība un bezdarbs

1996.gada laikā bezdarba līmenis pieauga no 6,6% janvārī līdz 7,2% decembrī.

1997.gada augusta beigās oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis valstī sasniedza 7,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar 1996.gada decembri, bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentu punktu.

Šī gada jūlija beigās lielākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē: Rēzeknes rajonā — 31,0% (turklāt Rēzeknes rajonā 1997.gada 7 mēnešos bija vērojams arī liels bezdarba līmeņa pieaugums — par 3,5 procentu punktiem), Krāslavas rajonā — 25,4%, Preiļu rajonā — 23,7% un Balvu rajonā — 23,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Zemākais bezdarba līmenis joprojām ir Ventspilī (2,9%) un Rīgā (3,3%).

Jāņem vērā, ka reālais bezdarba līmenis ir augstāks par oficiāli reģistrēto. Pēc VSK darba spēka apsekojumu datiem reālais darba meklētāju skaits ir 18—19% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits valstī. Iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2002.gadam salīdzinājumā ar 1996.gadu varētu samazināties par apmēram 189 tūkst. cilvēku jeb par 7%. Galvenais iemesls tam ir joprojām zemais dzimstības un samērā augstais mirstības līmenis. Zemais dzimstības līmenis ilgstošā laika posmā novedis pie ievērojamas iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā arvien pieaug demogrāfiskā slodze strādājošajiem.

Latvijā iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits (darbaspēks) 2002.gadā salīdzinājumā ar 1996.gadu samazināsies par 40 tūkst. cilvēku jeb 3%. Sagaidāms, ka nodarbināto skaits līdz 2002.gadam samazināsies par 3,4 procentiem.

Privatizācijas rezultātā sakarā ar faktiski bankrotējošu uzņēmumu likvidāciju varētu pieaugt oficiāli reģistrēto bezdarbnieku skaits, samazinoties slēptajam bezdarbam. Uzņēmumu privatizācijas noteikumi paredz uz zināmu laiku saglabāt arī noteiktu darbinieku skaitu, kas samazina bezdarba pieaugumu. Taču investīciju pieaugums savukārt sekmēs jaunu darba vietu pieaugumu un līdz ar to bezdarba līmenis nākošajos gados varētu saglabāties nedaudz virs 8 procentiem.

Pakāpeniski palielināsies privātajā sektorā strādājošo cilvēku īpatsvars salīdzinājumā ar sabiedrisko sektoru. 1996.gadā privātsektorā strādāja 64% un sabiedriskajā 36% no strādājošo kopskaita, bet 2002.gadā proporcijas izmainīsies un būs attiecīgi 80% un 20%.

3.7. Monetārie rādītāji un banku sistēma

Monetāro rādītāju attīstība 1997.gada astoņos mēnešos liecina par naudas daudzuma apgrozībā pieaugumu, Latvijas Bankas konvertējamās valūtas rezervju palielināšanos un pakāpenisku banku sistēmas kredīta un depozītu likmju samazināšanos, kā arī par noguldījumu un izsniegto aizdevumu pakāpenisku pieaugumu. Attīstības tendences norāda, ka līdzšinējās monetārās politikas īstenošana ir iespējama un pēc SVF novērtējuma nav apdraudēta Latvijas konkurētspēja.

Plašās naudas, M2X, stabilā pieauguma tendence liecina par iekšzemes pieprasījuma potenciāla pakāpenisku pieaugumu. M2X no gada sākuma līdz augusta beigām palielinājās par 25,9%. M2X sastāvdaļa, skaidrā nauda (bez atlikumiem banku kasēs) — par 14,2%, turklāt augusta beigās tā pārsniedza iepriekšējā gada augusta apjomu par 27,9%. Latu daudzuma apgrozībā pieaugumu nodrošināja ārvalstu valūtas uzpirkšana Latvijas Bankā (LB). Šī gada astoņos mēnešos LB konvertējamās valūtas rezerves ir pieaugušas par 18 procentiem.

Īpaši pozitīvi vērtējama ir procentu likmju samazināšanās naudas tirgū, kas ļauj izvērst komercbankām plašāku kreditēšanu un Latvijas uzņēmumiem saņemt ilgtermiņa kredītus attīstībai. Izsniegto kredītu likmes samazinājās it sevišķi šī gada pirmajā pusē. Latvijas Bankas refinansēšanas likme ir pakāpeniski samazināta no 9,5% gada sākumā līdz 4%, starpbanku kredītu likmes jau kopš janvāra svārstās 3—4% robežās. Komercbanku latos izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās no 20,6% I ceturksnī līdz 12,5% II ceturksnī, bet īstermiņa kredītu attiecīgi — no 19,7% līdz 14,2%. Ilgtermiņa latu noguldījumu vidējās svērtās likmes samazinājās no 11% I ceturksnī līdz 7,9% II ceturksnī. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto banku kredītu apjoms, kas iepriekšējā gadā būtiski nepieauga, šī gada astoņos mēnešos pieauga par 39,1 procentu.

Sagaidāms, ka Latvijas Bankas monetārā politika tuvākajos gados netiks mainīta. Kā Latvijas Bankas monetārās politikas mērķis saglabāsies valūtas kursa stabilitāte, tā atbalstot tautsaimniecības pārstrukturēšanu.

Analīze rāda, ka tālākā nākotnē monetārā politika būs atkarīga no strukturālo reformu rezultātiem, kas atspoguļosies maksājumu bilances tekošā konta deficīta līmenī un deficīta finansējumā. Valūtas kursa stabilitāte būs atkarīga no tiešo ārvalstu investīciju, portfeļinvestīciju un citu ārvalstu līdzekļu piesaistes.

Privātā sektora kreditēšanu paplašinās nekustamā un kustamā īpašuma reģistru izveide. Savukārt uzkrājumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas mehānisma iedarbināšana, vērtspapīru tirgus attīstība, kā arī investīciju fondu un pensiju fondu darbības aktivizēšana.

3.8. Ārējā ekonomiskā darbība

1996.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 2073,3 milj. latu, par 25,8% pārsniedzot 1995.gada kopapjomu. Eksports pieauga par 15,5%, bet imports — par 33,2 procentiem.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997.gada pirmajā pusē bija 1168 milj. latu, kas par 22,6% pārsniedz 1996.gada attiecīgā peroioda apjomu.

Šī gada pirmajā pusē tika eksportētas preces 454,8 milj. latu apmērā. Eksporta apjoms, salīdzinot ar 1996.gada pirmo pusi, ir pieaudzis par 23,0%. Importa apjoms savukārt bija 713,2 milj. latu, un tā pieaugums attiecīgi ir 22,2 procenti.

Ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo šī gada pirmajā pusē veidoja 258,4 milj. latu. (1996.gada attiecīgajā periodā šis rādītājs bija 213,7 milj. latu).

Galvenās preces Latvijas eksporta struktūrā šī gada pirmajā pusē bija šādas: koksne un tās izstrādājumi — 31,7%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi — 16,2%, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas — 9,1%, metāli un to izstrādājumi — 7,9%. Koksnes un tās izstrādājumu eksports salīdzinājumā ar 1996.gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 59,7 procentiem.

Galvenās preces Latvijas importa struktūrā šī gada pirmajā pusē bija šādas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas — 19,2%, minerālie produkti — 14,2%, metāli un to izstrādājumi — 7,5 procenti.

Starp valstu grupām galvenā Latvijas eksporta partnere šī gada pirmajā pusē bija Eiropas Savienība (50,8% no kopējā eksporta apjoma). Salīdzinot ar 1996.gada attiecīgo periodu, eksports uz Eiropas Savienības valstīm ir pieaudzis par 46,0%. Tajā pašā laikā eksports uz NVS valstīm ir samazinājies par 9,6 porocentiem.

Eiropas Savienības valstis ir arī galvenās Latvijas importa partneres. No Eiropas Savienības tiek ievests 53,1% no kopējā importa preču apjoma (attiecīgi 1996.gada pirmaja pusē — 49,5%). Salīdzinot ar 1996.gada pirmo pusi, imports no Eiropas Savienības ir pieaudzis par 31,0%, bet imports no NVS valstīm ir samazinājies par 4,6 procentiem.

Ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo pret IKP šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu 1996.gadā, ir nedaudz pieaudzis un bija 17,1% (1996. gadā attiecīgi — 16,5%).

1997.gadā preču un pakalpojumu eksports salīdzināmās cenās sagaidāms ka pieaugs par aptuveni 14%. 1997.gadā iezīmējās tendence eksporta pieauguma tempiem nedaudz apsteigt importu, kas (ņemot vērā importa pašreizējo lielo kopapjomu) saglabāsies arī tuvākajos gados. Pēdējos gados Latvijas ārējā tirdzniecībā arvien vairāk pieaug ES valstu īpatsvars. Turpmākajos gados Latvijas eksportā varētu pieaugt arī Āzijas valstu loma.

Preču un pakalpojumu eksporta pieaugums tiek prognozēts ik gadus vidēji 7%. Sagaidāms, ka joprojām pieaugs koksnes un kokapstrādes izstrādājumu, kā arī tekstilmateriālu un pārtikas produktu eksports. Lai panāktu pastāvīgu eksporta pieaugumu, jāpalielina gatavo izstrādājumu īpatsvars eksporta struktūrā, jo izejvielu eksports ir tieši atkarīgs no pasaules tirgus cenu svārstībām.

Pakalpojumu eksports turpinās pieaugt, attīstoties visiem pakalpojumu veidiem. Paredzams, ka galveno pakalpojumu pieaugumu joprojām veidos tranzītpakalpojumi.

Prognozējot eksporta attīstības politiku nākošajiem pieciem gadiem, tika ņemti vērā šādi faktori:

• pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai garantēs Latvijas eksportētāju pieeju 129 valstu tirgiem;

• šaurs iekšzemes tirgus un augstā konkurence stimulēs eksportu, ražotāji orientēsies vairāk uz ārējo tirgu sakarā ar zemo pieprasījumu iekšzemē.

Kopumā eksporta pieauguma prognoze ir samērā optimistiska. Zemāki pieauguma tempi radītu problēmas maksājumu bilancē, kā arī būtu pretrunā ar investīciju pieauguma prognozi. Tuvākajos gados būtiskas izmaiņas Latvijas eksportā ir sagaidāmas, realizējot apjomīgus investīciju projektus privatizējamos uzņēmumos, kā arī veidojot jaunas ražotnes saistībā ar ārvalstu investīcijām.

1997. gadā preču un pakalpojumu imports salīdzināmās cenās sagaidāms, ka pieaugs par 13 procentiem.

Preču un pakalpojumu importa pieauguma tempi līdz 1999. gadam pakāpeniski samazināsies no 13% 1997. gadā līdz 5% 2002. gadā.

Lai palielinātu mūsdienīgu preču ražošanu un panāktu iekšzemes kopprodukta pieaugumu, importa struktūrā jāpalielina tehnoloģisko iekārtu īpatsvars. Pieaugošais kapitālpreču imports radīs nosacījumus ražošanas modernizācijai un konkurētspējas palielināšanai.

Maksājumu bilances I ceturkšņa rezultāti liecina, ka tekošā konta deficīts pret IKP nav mainījies un veido 7%. Šī gada I ceturksnī ir samazinājies (apmēram par 1%) pakalpojumu eksports, ko galvenokārt noteica finansu un celtniecības pakalpojumu kritums. Savukārt apmēram par 9% ir pieaudzis pakalpojumu imports, kas saistīts ar pārvadājumu, ceļojumu, finansu un celtniecības pakalpojumu apjomu palielināšanos.

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts saglabāsies aptuveni 9—10% no IKP. Līdz 1999. gadam to galvenokārt noteiks tirdzniecības bilances negatīvais saldo. Tekošā konta deficītu palielinās arī nepieciešamība veikt procentu un tamlīdzīgus maksājumus (piemēram, dividenžu maksājumus) saistībā ar akumulēto saistību apkalpošanu, kuras rodas tekošā konta deficīta finansēšanas rezultātā.

Sakarā ar joprojām augstajiem inflācijas tempiem salīdzinājumā ar attīstītām valstīm notiks nacionālās valūtas reālās vērtības pieaugums attiecībā pret “cietajām” valūtām, kas veicinās importa pieaugumu.

Turpmākajos piecos gados sagaidāms, ka tekošā konta deficīts saglabāsies riskanti augsts. Pēc 2000. gada, sekmīgi piesaistot un izmantojot investīcijas, tekošā konta deficīts varētu pakāpeniski samazināties.

Tekošā konta deficīta finansēšana tiks galvenokārt nodrošināta ar privātā kapitāla plūsmām (ieskaitot tiešās ārvalstu investīcijas), nevis ar valsts aizņēmumiem. Ir sagaidāms, ka laika periodā no 1998. gada līdz 2002. gadam ārvalstu tiešās investīcijas vidēji gadā sasniegs 7—8% no IKP. Pieaugot fondu biržas darījumu apjomam, pastiprināsies portfeļinvestīciju ieplūdums, tomēr arī ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros vēl arvien pieaugs.

Maksājumu bilances kopējais pozitīvais saldo prognozē norāda uz nepieciešamo investīciju apjomu piesaisti un eksporta attīstības programmu. Maksājumu bilances tekošā konta deficīta pieļaujamais līmenis ir jāsaista ar iespējām piesaistīt tiešās investīcijas un kapitālpreču importu ražošanas modernizācijai un konkurētspējas paaugstināšanai.

Neskatoties uz relatīvi lielo tekošā konta deficītu, ir pamats prognozēt, ka ilgtermiņa skatījumā — pēc 2002. gada — situācija pakāpeniski mainīsies, pieaugot eksportam, tekošā konta deficīts samazināsies. Jāatzīmē, ka pašreizējā periodā ir svarīgi ņemt vērā iespējamās kapitāla tirgus attīstības tendences, kas strauji reaģē uz procentu likmju atšķirībām starp valstīm.

Valūtas rezervju akumulācija tiek uzskatīta par mērķi nodrošinājuma veidošanai iespējamo maksājumu bilances grūtību novēršanai un lata seguma veidošanai. Rezerves līmenis tiek nodrošināts 3 mēnešu preču un pakalpojumu importa apjoma līmenī.

3.9. Valdības parāds*

1997. gada pirmā pusgada beigās valdības kopējais parāds bija 413,9 milj. latu, no tā iekšējais parāds bija 166,5 milj. latu, bet ārējais parāds — 247,4 milj. latu. Salīdzinot ar 1997. gada pirmo ceturksni, kopējais valdības parāds ir samazinājies par 1,8 procentiem.

Valdības iekšējais parāds

Valsts iekšējais parāds 1997. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ir samazinājies par 16,8 milj. latu jeb 9,2 procentiem.

Valdības iekšējais parāds, tūkst. latu 3.3. tabula

1997. gada pirmajā pusē valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju izsoļu vidējās svērtās diskonta likmes samazinājās no 10,04% līdz 3,98%. Šī gada 23. aprīlī pirmoreiz tika emitētas valsts iekšējā aizņēmuma 2 gadu obligācijas. Šo obligāciju fiksētā ienākumu likme ir 9,50 procenti.

1997. gada pirmās puses beigās apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms (pēc diskonta) bija 116,6 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligāciju — 17 milj. latu.

Augusta beigās apgrozībā esošie valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri pēc diskonta procentuāli sadalījās šādi: 1 mēneša — 1,4%, 3 mēnešu — 7,1%, 6 mēnešu — 19,3%, viena gada — 59,9% un 2 gadu — 12,3 procenti.

Valdības ārējais parāds

1997. gada pirmajā pusē ārējais parāds ir pieaudzis par 20,0 milj. latu, tai skaitā II ceturksnī par 9,4 milj. latu. Ārējā parāda pieaugums izskaidrojams galvenokārt ar to, ka tiek finansēti Valsts investīciju programmas projekti. Pašreiz lielākās atmaksas notiek valūtas stabilizācijai saņemtajam aizdevumam.

Valdības ārējais parāds, tūkst. latu 3.4. tabula

Paredzams, ka laika posmā no 1997. gada līdz 2002. gadam kopējā valdības parāda pieauguma tempi samazināsies. Tāpat tiek plānots, ka mainīsies procentuālā attiecība starp iekšējo un ārējo parādu kopējā valdības parāda struktūrā. 1996. gadā ārējais parāds bija 56% no kopējā parāda, bet 2002. gadā — 30%. Tas izskaidrojams ar to, ka valdība nepieciešamos līdzekļus aizņemsies iekšējā tirgū, kas savukārt sekmēs Latvijas finansu tirgus attīstību.

Valdības parāda pieaugums galvenokārt tiek plānots investīciju projektu finansēšanai.

Valdības parāda prognoze laika posmam no 1997. līdz 2002. g. 3.5. tabula

(1993.gada salīdzināmās cenās)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!