PIRMS NOTIKUMA

Sadarbība ar Franciju pastāv,

bet tā varētu būt daudz plašāka

Marks Lamī, Francijas vēstniecības kultūras padomnieks,

Francijas Kultūras centra Latvijā direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

— Latvijas Zinātņu akadēmijā šodien, 25. septembrī, atklāj Latvijas Francijas zinātnisko informācijas centru. Tas paveikts ar Francijas vēstniecības atbalstu. Kāds īsti ir Francijas ieguldījums šinī pasākumā?

— Francijas ieguldījums šajā projektā ir daudzveidīgs. Esam šīs idejas autori, nākamais solis bija atrast partneri projekta realizācijai Latvijā, trešais — finanses.

Partneri mēs atradām samērā ātri — Zinātņu akadēmija. Ar tās prezidentu akadēmiķi Tāli Milleru vienojāmies — ja Francijas puse ir gatava materiāli atbalstīt un iekārtot telpas, Zinātņu akadēmija nodod šīs telpas centra rīcībā. Tad Francijā atradām finansētāju fondu, tas ir Ašeta fonds — lielākā Francijas izdevniecība, kas specializējas mācību literatūras, izziņu literatūras un vārdnīcu izdošanā. Iveidojuši projektu, mēs to piedāvājam Ašeta izdevniecībai. Tiesa gan, līdzīgus projektus tā saņem no visām pasaules valstīm, un tie tiek rūpīgi izvērtēti. Šajā gadījumā Ašeta fonds sniedz atbalstu, kas naudas izteiksmē ir vairāk nekā 30 tūkstoš latu, turklāt tikai grāmatu iegādei. Visus pārējos izdevumus — telpu remontam, mēbelēm, aprīkojumam — sedza Francijas Ārlietu ministrijas Zinātniskās sadarbības departaments.

Tomēr izveidot centru ir viena lieta, bet otra, kas būtībā ir daudz sarežģītāka, — lai šis centrs darbotos. Savas darba pieredzes gados man bieži vien nācies vērot skaistas ēkas, skaistus centrus, kas patiesībā nefunkcionē, būtībā ir tukši, tā ir tikai ārējā fasāde, kas tiek izmantota atklāšanas ceremonijai un viesu uzņemšanai.

Runājot par zinātniskā informācijas centra uzdevumiem, tā iecere bija veicināt zinātnieku apmaiņu starp Latviju un Franciju. Šāda sadarbība starp abām valstīm pastāv, bet tā nav pietiekami plaša. Mēs esam konstatējuši, ka Latvijas zinātniekiem ir interese par Franciju. Un Latvijā ir daudzi augsta līmeņa zinātnieki, kuriem būtu interesanti sadarboties ar valsti, kur zinātne ir attīstīta. Tātad šis centrs ir iecerēts kā tikšanās vieta, kur varētu rīkot konferences, Francijas un Latvijas seminārus, kā vieta, kur cilvēki varētu satikties, apmainīties domām. Tas faktiski ir centra galvenais uzdevums, pretējā gadījumā šīs grāmatas pārklāsies putekļiem un mēs savu mērķi nebūsim sasnieguši.

— Vai arī citās zemēs darbojas līdzīgi centri, un kā tie sevi ir attaisnojuši?

— Laikam tā objektīvi var teikt, ka Francija ir valsts ar visplašāko kultūras centru tīklu pasaulē — franču liceji, Francijas kultūras centri, zinātniskie centri. Gandrīz nav tādas valsts pasaulē, kurā nepastāvētu kaut viena no šīm Francijas kultūras izplatīšanas formām, savā amatā esmu strādājis kādās 15 valstīs, arī tādās kā Ķīna, pat Āfrika. Protams, katrā valstī šīm institūcijām ir citas formas atkarībā no tā, kādas šai valstij intereses un vajadzības.

Baltijas valstīs situācija ir līdzīga kā Latvijā. Ja nu vienīgi Lietuvā ir vairāk franču valodas apguvēju un pasniedzēju, un Francijas kultūras centrs augstākā attīstības pakāpē. Savukārt šāda zinātniskās informācijas centra nav ne Lietuvā, ne Igaunijā.

Foto: Ieva Novicka — “Latvijas Vēstnesim”