Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 4. septembra likums "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1997., Nr. 230 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44889

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai Latvijas muita ir drošs Latvijas sargs

Vēl šajā numurā

17.09.1997., Nr. 230

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 04.09.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”

Izdarīt likumā “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6.nr.) šādus grozījumus:

1. 3.pantā:

aizstāt vārdus “mobilo strēlnieku” ar vārdiem “sauszemes spēkiem” un vārdu “īpašo” — ar vārdu “speciālo”;

papildināt pantu pēc vārda “apakšvienībām” ar vārdiem “Militārās policijas un Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta (turpmāk — Drošības dienesta)”.

2. 4.pantā:

aizstāt “b” punktā vārdus “mobilo strēlnieku” ar vārdu “sauszemes”;

aizstāt “e” punktā vārdu “īpašo” ar vārdu “speciālo”;

papildināt pantu ar “f” un “g” punktu šādā redakcijā:

“f) Militārā policija pilda šajā likumā noteiktos Militārās policijas uzdevumus visā valsts teritorijā un visās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās (garnizonos) neatkarīgi no to dislokācijas, kā arī tās piekritības ietvaros veic izziņas iestādes uzdevumus;

g) Drošības dienests pilda šajā likumā noteiktos uzdevumus Saeimas deputātu, Saeimas institūciju un objektu, kā arī Valsts prezidenta, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences drošības garantēšanā.”

3. Papildināt likumu ar 4.1, 4.2, 4.3, 4.4 un 4.5 pantu šādā redakcijā:

4.1 pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir atsevišķa Aizsardzības spēku struktūrvienība, kas pilda Militārās policijas uzdevumus šajā likumā noteiktajā apjomā.

(2) Militārajai policijai ir šādi uzdevumi:

a) kontrolēt karavīru uzvedību un nodrošināt militārās disciplīnas ievērošanu ārpus karaspēka daļu un apakšvienību dislokācijas vietām;

b) izmeklēt rupjus militārās disciplīnas pārkāpumus un ārkārtējos negadījumus, kā arī kontrolēt karavīru disciplinārsodu izciešanu virssardzē;

c) kontrolēt Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu pārvietošanās disciplīnu, nodrošināt militārā transporta kolonnu pavadīšanu un transporta kustības kontroli, kā arī pavadīt svarīgas militārās kravas un nodrošināt to apsardzi;

d) meklēt un aizturēt karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

e) veikt izziņu attiecībā uz valsts militārā dienesta noziegumiem un noziegumiem, kuri izdarīti militārajos objektos, speciāli aizsargātās militāro formējumu un to struktūrvienību telpās un teritorijās vai kurus izdarījušas militārpersonas un militārajās struktūrvienībās vai objektos strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta (amata) pienākumu izpildi, kā arī noziegumiem, kurus izdarījuši uz militārajām apmācībām iesauktie Nacionālo bruņoto spēku rezervisti un ārrindas dienesta zemessargi saistībā ar savu dienesta stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

f) nodrošināt to aizturēto militārpersonu pavadapsardzi un apsardzi, kuras tiek turētas aizdomās par nozieguma izdarīšanu vai pret kurām ir piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums vai mājas arests, kā arī meklēt un aizturēt apsūdzētās vai notiesātās militārpersonas, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izciešanas.

(3) Militāro policiju var iesaistīt arī citu svarīgu objektu vai fizisko personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā. Šādu objektu un fizisko personu sarakstu nosaka Ministru kabinets, bet svarīgu militāro objektu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Šā panta otrās daļas “a” un “c” punktā noteikto uzdevumu izpildi Militārā policija var nodrošināt arī karaspēka daļu iekšējās teritorijās un objektos, militāro mācību nometnēs (poligonos) vai militāro manevru maršrutos, ja to ir noteicis Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai ārkārtējās situācijās pieprasījis karaspēka vienības vai daļas komandieris.

(5) Veicot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Militārajai policijai ir operatīvās darbības subjekta tiesības. Militārās policijas īpaši pilnvarotas amatpersonas Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesīgas veikt likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(6) Izņēmuma stāvokļa laikā Militārās policijas uzdevumus papildus šajā likumā minētajiem nosaka Ministru kabinets.

(7) Militārās policijas struktūru un skaitlisko sastāvu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Militārās policijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

4.2 pants. Militārās policijas izziņas dienests

(1) Militārās policijas izziņas dienests ir izziņas iestāde, kas savus uzdevumus veic Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros.

(2) Militārās policijas izziņas dienestu vada priekšnieks, kuram ir izziņas izdarītāja tiesības un pienākumi. Militārās policijas izziņas dienests ir patstāvīga Militārās policijas apakšvienība, un tās priekšnieks ir pakļauts Militārās policijas komandierim tikai dienesta un apgādes jautājumos.

(3) Izziņu šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros veic Militārās policijas izziņas dienesta amatpersonas, kuras ieceltas amatā šā likuma 24.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā. Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir procesuāli neatkarīgs un ievēro tikai likumus un citus normatīvos aktus, kā arī militārās izziņas dienesta priekšnieka, prokurora un tiesas (tiesneša) nolēmumus un norādījumus.

(4) Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir tiesīgs atsevišķa uzdevuma kārtībā pieprasīt Militārās policijas vai citām policijas iestādēm veikt izziņai nepieciešamo darbību, kuru, ņemot vērā tās raksturu, viņš pats nevar veikt.

4.3 pants. Militārās policijas pienākumi un tiesības

(1) Militārās policijas pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.

(2) Militārie policisti, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Militārās policijas nolikums.

(3) Militārā policija, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīga:

a) aizturēt karavīrus un militārajā dienestā iesauktos rezervistus neatkarīgi no dienesta pakāpes un ieņemamā amata, ja tie ir izdarījuši rupju militārās disciplīnas pārkāpumu vai noziegumu;

b) pārbaudīt militāros transportlīdzekļus un to vadītājus;

c) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamos objektos un teritorijās;

d) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas militārajos vai citos apsargājamos objektos;

e) aizturēt personas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt militārajos vai citos apsargājamos objektos;

f) aizturēt personas, kad tās uzbrūk militārajam policistam vai citam karavīram, militārajam vai citam apsargājamam objektam (personai);

g) aizturēt civilpersonas, kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai nozieguma izdarīšanas brīdī, un nekavējoties nodot tās attiecīgajai policijas iestādei.

(4) Militārā policija ir tiesīga pieprasīt policijas iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām sniegt palīdzību vai nepieciešamo informāciju, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē šo uzdevumu izpildi.

4.4 pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(1) Drošības dienests ir atsevišķa Aizsardzības spēku militāra struktūrvienība, kas pilda Drošības dienesta uzdevumus šajā likumā noteiktajā apjomā.

(2) Drošības dienesta sastāvā ir Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesti.

(3) Drošības dienestam ir šādi pamatuzdevumi:

a) nodrošināt Latvijas Republikas Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) valstisko aizsardzību (apsardzi);

b) nodrošināt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences valstisko aizsardzību (apsardzi);

c) Drošības dienestu var iesaistīt arī citu svarīgu objektu vai fizisko personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā, kā arī speciālu uzdevumu veikšanā. Šādu objektu, fizisko personu vai uzdevumu sarakstu nosaka Ministru kabinets. Latvijas Republikas Saeimas amatpersonu un citu Saeimas objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju un objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents. Svarīgu militāro objektu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(4) Izņēmuma stāvokļa laikā Drošības dienesta uzdevumus papildus šajā likumā minētajiem nosaka Ministru kabinets.

(5) Drošības dienesta struktūru un skaitlisko sastāvu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Drošības dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

4.5 pants. Drošības dienesta pienākumi un tiesības

(1) Drošības dienesta pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.

(2) Drošības dienesta karavīri, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Drošības dienesta nolikums.

(3) Drošības dienests, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīgs:

a) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas apsargājamos objektos;

b) aizturēt civilpersonas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt apsargājamos objektos;

c) aizturēt civilpersonas, kad tās uzbrūk apsargājamam objektam (personai), militārajam objektam (personai), Drošības dienesta karavīram vai citam karavīram vai arī kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai nozieguma izdarīšanas brīdī;

d) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamos objektos un teritorijās.

(4) Veicot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Drošības dienestam ir operatīvās darbības subjekta tiesības. Drošības dienesta īpaši pilnvarotas amatpersonas Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesīgas veikt likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.

(5) Drošības dienests ir tiesīgs pieprasīt policijas iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām sniegt informāciju vai nepieciešamo palīdzību, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē šo uzdevumu izpildi.”

4. Papildināt 15.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Militārās policijas un Drošības dienesta personālsastāvu komplektē no aktīvā dienesta un rezerves virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuri ir attiecīgi sagatavoti un spēj profesionāli pildīt dienesta pienākumus. Militārās policijas un Drošības dienesta personālsastāva komplektēšanas kārtību un dienesta gaitu nosaka Militārpersonu dienesta gaitas nolikums.”

5. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

18.pants. Iesaukšana obligātajā militārajā dienestā

Obligātajā militārajā dienestā Latvijas Republikas pilsoņus iesauc saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.”

6. Papildināt 24.pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Militārās policijas un Drošības dienesta komandieri amatā ieceļ aizsardzības ministrs. Militārās policijas izziņas dienesta priekšnieka amatā var iecelt militārpersonu, kurai ir augstākā juridiskā izglītība un praktiskā pieredze juridiskajā darbā. Militārās policijas izziņas izdarītāja amatā var iecelt militārpersonu, kurai ir augstākā juridiskā izglītība. Atsevišķos gadījumos šajā amatā var iecelt militārpersonu, kurai ir vidējā juridiskā izglītība vai nepabeigta augstākā juridiskā izglītība.

(7) Amatos, kuri saistīti ar operatīvās darbības pasākumu veikšanu, var iecelt tikai tādus Militārās policijas un Drošības dienesta virsniekus, kuri ir pozitīvi atestēti un apliecinājuši savas zināšanas operatīvās darbības jomā.

(8) Saeimas Drošības dienesta un Valsts prezidenta Drošības dienesta priekšniekus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris, saskaņojot attiecīgi ar Saeimas Prezidiju un Valsts prezidentu. Saeimas Drošības dienesta priekšnieks ir Saeimas priekšsēdētāja operatīvajā pakļautībā. Valsts prezidenta Drošības dienesta priekšnieks ir Valsts prezidenta operatīvajā pakļautībā.”

7. Izteikt 33.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Obligātā dienesta karavīriem atvaļinājumu piešķir Obligātā militārā dienesta likumā un Militārās disciplīnas reglamentā noteiktajā kārtībā.”

8. Izteikt 37.panta pirmās daļas otro rindkopu šādā redakcijā:

“Obligātā dienesta karavīrus atvaļina rezervē saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.”

9. 41.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Aizsardzības spēku virsnieku vai instruktoru amatos šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos var iecelt Latvijas Republikas pilsoņus, kuriem ir nepieciešamā speciālā izglītība vai amata prasme.”;

izslēgt trešo un ceturto daļu.

10. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

42.pants. Aizsardzības spēku darbinieku darba tiesisko attiecību regulējums

(1) Virsnieku amatos Aizsardzības spēku darbiniekus ieceļ ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera atļauju.

(2) Zemākos amatos Aizsardzības spēku darbiniekus ieceļ atsevišķas daļas (iestādes) komandieris (priekšnieks).

(3) Aizsardzības spēku darbinieku darba tiesiskās attiecības nosaka Latvijas Darba likumu kodekss un šis likums.”

11. Izteikt 46.panta sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Aktīvajā dienestā iesaukto personu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, tiek ieskaitīts citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, Latvijas Republikas Augstākās padomes Apsardzes dienestā, Latvijas Republikas Drošības dienestā, Latvijas Republikas Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras iestādēs nodienētais laiks, kā arī 80 procenti no civilajās iestādēs nostrādātā laika. Piemaksa par izdienu tiek piešķirta atkarībā no virsnieka atestācijas rezultātiem. Izdienas pensija tiek maksāta tikai tām personām, kuras nesaņem citas valsts pensiju.”

12. Izteikt 53.pantu šādā redakcijā:

53.pants. Likumu ievērošanas uzraudzība Aizsardzības spēkos

Likumu ievērošanas uzraudzību Aizsardzības spēkos veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.”

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 137 “Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 10.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 4.septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 17.septembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!