Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas vārdu un tēlu Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.08.1997., Nr. 210 (925) https://www.vestnesis.lv/ta/id/44728

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas vārdu un tēlu Eiropā

Vēl šajā numurā

22.08.1997., Nr. 210 (925)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas vārdu un tēlu Eiropā

Latvijas Republikas diplomātisko misiju vadītāju darba sanāksme

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Godātais ministra kungs! Cienītās vēstnieces un godātie vēstnieki! Dāmas un kungi!

Man ir prieks atkal pēc ilgāka pārtraukuma tikties ar Latvijas vēstniekiem, vismaz daļu no jums. Šodienas jūsu konference ir veltīta vienai konkrētai tēmai, un tā skar neseno Eiropas Komisijas atzinumu par asociētajām valstīm un par to, kādai jābūt Latvijas atbildei uz Komisijas vērtējumu un mūsu tālākai darbībai. Taču domāju, ka šī ir reize, kad varam apmainīties domām ne tikai par ES tālāko pārveidi, bet arī par Latvijas ārpolitisko darbību plašāk.

Pirmkārt, laika posmā kopš mūsu pēdējās tikšanās esam spējuši diplomātisko pūliņu rezultātā panākt to, ka tādas starptautiskās organizācijas kā ANO dokumentos vairs neparādās pārmetumi Latvijai sakarā ar cilvēktiesībām. Es uzskatu, ka tas ir patiešām mērķtiecīga un koordinēta darba sasniegums. Tas nozīmē, ka spējam savu politiku definēt un arī mērķtiecīgi realizēt. Novēlu mums visiem kopā spēt arī turpmāk tikpat labi koordinēt savu darbu un iniciatīvas arī citos virzienos.

Otrkārt, liels notikums visā eiroatlantiskajā telpā bija nesenais samits Madridē. Tas iezīmēja tālāku perspektīvu vispirms jau NATO kontekstā, bet tikpat svarīgi ir arī tas, ka pieņemtie lēmumi ļauj mums prognozēt attiecības ar NATO dalībvalstīm, ar Krieviju, un izdarīt secinājumus attiecībā uz Latvijas iekšpolitiku. Ļaujiet man Madrides noslēguma dokumenta tekstā saskatīt arī daļu no Latvijas diplomātijas ieguldījuma. Tas ir nozīmīgs dokuments, un arī tas ir mūsu politikas brieduma apliecinājums.

Taču reizē vēlos uzdot jautājumu par tālāko. Lai Latvija nezaudētu iegūto tempu savā tuvināšanās procesā NATO, ar diplomātisko darbu vien nepietiks. Domāju, neviens sevi šeit nemaldinām. Kur es saskatu nepietiekamu darbu? Jūs man piedodiet, ja izteikšos mazliet nediplomātiski, — mums visiem ir jāpiespiež Aizsardzības ministrija būt daudz aktīvākai. Tāpat mums visiem jāpiespiež Latvijas politisko partiju atbildīgās personas vairāk interesēties par valsts aizsardzību. Šeit es pirmām kārtām, protams, vēršos pie tiem šinī zālē sēdošajiem, kas paši ir politiski aktīvi kādā partijā. Partiju politiskā iesaiste gan aizsardzības budžeta plānošanā, gan aizsardzības politikas veidošanā ir kritiski svarīga tieši 1997. un 1998. gadā.

Trešais komentārs, runājot par Latvijas ārpolitisko darbību kopumā, man saistās ar to, ka esam spējuši pēdējā laikā uzņemt sakarus ar visai tālām zemēm. Latvijas vārds ir izskanējis dažādos pasaules reģionos, un tas ir svarīgi Latvijas valsts pašapziņai. Droši vien, ka vēl ne drīz mūsu valstij būs tik daudz finansiālo iespēju, lai iesākto dialogu turpinātu un iegūtu no tā jūtamu atdevi. Es nekad neesmu pievērsis uzmanību tiem pseidokritiķiem, kuri pārmet mums, ka Latvija atklāj tālās pasaules zemes kā pēdējā no trim Baltijas valstīm. Man tas nešķiet nopietns arguments. Es domāju, ka mums ir pašiem sava prioritāšu izpratne un sava galva uz pleciem.

Dāmas un kungi!

Otra mana tēma ir par mūsu valsts kopējo attīstību pēdējā laikā. Ļaujiet man šinī sakarā izteikt vairākus novērojumus. Es iesākšu ar kādu piemēru kā ilustrāciju no savas pavisam nesenās vizītes kādā no ES dalībvalstīm, kurā jau sen darbojas Latvijas vēstniecība. Biju pārsteigts, jo kā vienīgo jautājumu es dzirdēju sen pazīstamo pārmetumu par tā sauktajām minoritāšu problēmām. Man šķita ļoti satraucoši, ka deviņdesmit septītā gada vidū no ne tik tālas Eiropas kaimiņvalsts jādzird vēl joprojām tas pats jautājums. Divus secinājumus vēlos izteikt jums un dzirdēt jūsu komentārus.

Pirmais. Man šķiet, ka mums jābūt paškritiskiem un jaatzīst, ka šo gadu gaitā neesam spējuši — un, es saku, mēs visi — pietiekami labi izstāstīt Latvijas situāciju tieši tautību aspektā. Es to attiecinu gan uz mantojumu no padomju laika, gan uz šodien īstenoto politiku. Mēs esam sarunās vienmēr centušies likt uzsvaru uz to, ka Latvijā ir pieņemti likumi, taču sarunas partnerim rodas pavisam cits iespaids, ja lietojam arī vēsturiski izveidojušās situācijas aprakstu, pieskaroties psiholoģiskajiem, emocionālajiem aspektiem naturalizācijā un pilsonībā. Ja man nav taisnība šinī secinājumā, es labprāt uzklausīšu jūsu komentārus.

Otrs secinājums ir plašāks un attiecas uz visām Latvijas sabiedrības, valsts un ekonomikas jomām. Problēma, ar kuru saskaras ikviens no vēstniekiem un valsts vadītājiem par to, kādus vārdus un tēmas mēs izvēlamies, lai pastāstītu par savu valsti. Tas ir gan jautājums par Latvijas reformu panākumu popularizēšanu, gan arī par to, kā paši saprotam savu attīstību. Jūs labāk nekā daudzi citi zināt, ka dažādās valstīs jāprot uzsvērt dažādi aspekti. Līdz šim esam šo sevis popularizēšanas darbu darījuši, kā nu katrs esam to pratuši. Visi esam rezultātā kļuvuši par daļējiem profesionāļiem. Taču skaidrs, ka būtu nepieciešams pārdomāt profesionālas informācijas politikas iespējamību Latvijā. Šeit es vēlos atbalstīt sen pazīstamo ideju par Latvijas institūta izveidi. Tas varētu, manuprāt, nodarboties ar vismaz diviem uzdevumiem.

Pirmais. Ideāli varbūt vajadzētu rūpēties par Latvijas vārdu visās valstīs, taču skaidrs, ka vispirms tas attiektos uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī citām valstīm, ar kurām mums ir intensīvas attiecības. Te ir runa par apjomīgu informācijas politiku, un to nevar veikt, tikai šad un tad par to parunājot. Vai mūsu valsts ir gatava šādai politikai? Tas ir jautājums, uz kuru mēģināsim kopā rast atbildi. Jūsu vērtējums ir ļoti svarīgs.

Otrais. Es varbūt atkal izteikšu apstrīdamu tēzi, taču man šķiet, ka vēl joprojām neesam Eiropas Savienību pārvērtuši par iekšpolitikas problēmu. Latvijas iedzīvotāji nepietiekami apzinās Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā kā tieši iekšpolitisku problēmu. Valda uzskats, ka tā ir kaut kāda “mistiska ārpolitika”.

Mūsu kopējais uzdevums būtu iesākt Latvijā programmu vai darbības virzienu ar nosaukumu “Latvija kā rītdienas Eiropas Savienības dalībvalsts”. Protams, ka mūsu iedzīvotājiem nav vispirms jāuzzina, cik un kādas Eiropas Savienībā ir direktīvas par gurķiem vai tomātiem. Skaidrošanas darbam būtu jānotiek, pieskaroties Eiropas Savienības pamatidejām, dibinātāju pamatpostulātiem un mērķiem. Domāju, ka arī šajā darbā jūs varētu būt labākie padomdevēji un skubinātāji mūsu politiķiem, žurnālistiem un sabiedrībai kopumā. Tieši tāpat jūs varētu meklēt atbalstu tāda institūta idejai arī jūsu rezidences zemēs.

Atļaujiet man šinī auditorijā un īsajā uzrunā nepieskarties aktuālajām norisēm Latvijas politikā un valdībā, jo to jūs dzirdēsit šīs konferences gaitā izvērsti. Tas ir plašs lauks pārrunām, taču ir skaidrs, ka nav iemesla runāt par kādu traģēdiju. Par to, ka demokrātijas process attīstās, nevienam nekādu šaubu vairs nav.

Jau pagājušas vairākas nedēļas, kopš esam saņēmuši Eiropas Komisijas viedokli. Jūs kopā ar valdību esat izstrādājuši rīcības programmu un arī definējuši Latvijas atbildi Komisijai. Jūs uzskatāt, ka Latvijai jāuztur spēkā prasība par vienoto starta līniju, un es saprotu tos argumentus, kas liecina par šādu izlēmumu. Ierosinu jums kopā pārrunāt arī to, kam un kurās valstīs būtu šī tēze īpaši jāskaidro. Kāds darba apjoms paredzēts valsts vadītājiem, — arī šinī jautājumā jūsu viedoklis ir svarīgs.

Vairākas aksiomas man šķiet svarīgas. Komisijas vērtējumu saņēmusi Latvijas valsts par savu pēdējo gadu reformu attīstību. Tāpēc arī mūsu atbilde nedrīkst aprobežoties tikai ar laika posmu līdz decembrim. Latvijas stratēģija taču nemainās, un arī jaunās valdības darbs savās galvenajās prioritātēs nemainās.

Tāpat mums jāspēj izdarīt divējādi secinājumi no Viedokļa. Protams, ka jāiesniedz dalībvalstīm informācija par jaunākajām Latvijas reformām. Bet tikpat svarīgi mums ir apzināties, tieši kuras reformas deviņdesmitajos gados mēs esam iesākuši pārāk vēlu vai pārāk neizlēmīgi. Šādi secinājumi izdarāmi ātri, un izmaiņām būtu jānotiek drīzumā. Es par šo problēmu plānoju runāt ar parlamentā pārstāvēto partiju vadītājiem. Aicinu arī jūs izvērst dialogu ar partijām šajā aspektā.

Patiesībā šovasar mēs guvām tādu kā pirmo īsto starptautisko vērtējumu par reformu politiku Latvijā neatkarības gados, un līdz ar to tas ir kā eksāmens visai Latvijai. Kādus secinājumus izdarīsim? Vai tikai secinājumu par tehniskām kļūdām Komisijas viedoklī? Mums, šeit sēdošajiem, jāmeklē atbildes, jo šeit, es domāju, gan izteiksies, gan klausās tie cilvēki, kas spējīgi to izdarīt.

Es saprotu, ka savs vārds šajā sakarā būtu sakāms arī Latvijas zinātniekiem un publicistiem. Taču arī vēstnieku vērtējums ir sabiedrībai būtisks, jo jūs ienesat citu zemju elpu Latvijas publicitātē. Aicinu jūs noteikti būt aktīviem darbā ar Latvijas publicitāti.

Noslēgumā vēlos izteikt dziļu pateicību tiem no jums, ar kuriem man ir iznācis tikties dažādu vizīšu laikā. Man ir patīkami un svarīgi ar jums būt pastāvīgā dialogā, un es priecājos satikt jūs. Būšu arī turpmāk gandarīts, ja varēšu regulāri diskutēt ar katru no jums un visiem kopā. Novēlu jums visā pilnībā izmantot šīs divas darba dienas un spraigu darbu pēc tam jūsu rezidences zemēs. Paldies!

Uzruna darba sanāksmē ar Latvijas vēstniekiem Eiropas Savienības valstīs 1997. gada 21. augustā

Ministru prezidents Guntars Krasts:

Tiekoties ar Latvijas Republikas vēstniekiem, Ministru prezidents Guntars Krasts runāja par jaunās valdības galvenajiem darbības virzieniem Eiropas Savienības integrācijas aspektā, norādot, ka 1996.gada sākumā tika pieņemts principiāls lēmums par privatizācijas aktivizēšanu un pabeigšanu līdz 1998.gada vidum.

Runājot par budžetu, G.Krasts uzsvēra, ka bezdeficīta budžets ir un paliek arī jaunās valdības mērķis. Fiskālais deficīts, kas ietver visas valsts un pašvaldību saistības, ir paredzēts ne vairāk kā 0,9 procenti 1997.gadā un 0,5 procenti 1998.gadā, pieļaujot tā pieaugumu uz investīciju programmas rēķina līdz vienam procentam.

Tieslietu sistēmas pilnveidošanā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir pabeigt likumu sistēmas saskaņošanu ar ES pirmās pakāpes direktīvām un turpināt šo darbu ar otrās un trešās pakāpes direktīvām, aptverot un akcentējot ne tikai ar iekšējo tirgu saistītos likumus, bet visu likumu sistēmas spektru. Efektīvāk un koordinētāk ir jācenšas izmantot to palīdzību, ko gandrīz vai katrā jomā Latvijai sniedz attiecīgās ES institūcijas vai atsevišķas valstis. Integrācijas procesā pilnveidojas arī ES valstu likumdošana. Tādēļ Latvijai ļoti būtiska ir informācija par aktuāliem procesiem ES valstu likumdošanas jomā. Šeit ļoti vēlama būtu arī vēstniecību aktīvāka iesaistīšanās šajā darbā.

Arī aizsardzība ir būtiska joma, kur galvenās problēmas ir saistītas gan ar līdzekļu trūkumu, gan ar nozares struktūru neefektivitāti.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!