• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1997. gada 5. augusta noteikumi Nr. 284 "Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.08.1997., Nr. 199/200 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44591-noteikumi-par-valsts-un-pasvaldibu-atbalsta-uznemejdarbibai-kontroli

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.285

Kārtība, kādā maksājams muitas nodoklis, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis par preču piegādēm un pakalpojumiem Ventspils brīvostā

Vēl šajā numurā

08.08.1997., Nr. 199/200

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 284

Pieņemts: 05.08.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 284

Rīgā 1997.gada 5.augustā (prot. nr.43 18.§)

Noteikumi par valsts un pašvaldību atbalsta uzņēmējdarbībai kontroli

Izdoti Satversmes 81.panta kārtībā

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1.pants. Noteikumos lietotie termini

(1) Valsts atbalsts - valsts un pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbībai, kas izpaužas jebkuras finansiālās palīdzības veidā, ko tieši vai pastarpināti sniedz valsts vai pašvaldības un kuras mērķis ir noteikta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) grupas vai visas nozares konkurētspējas paaugstināšana.

(2) Valsts atbalsta projekts - valsts atbalsta pasākums vai pasākumu kopums, kas ir paredzēts viena vai vairāku uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) konkurētspējas paaugstināšanai.

(3) Valsts atbalsta sniedzējs - valsts vai pašvaldību institūcija vai arī tās pilnvarotas personas, ar kuru starpniecību tiek realizēti valsts atbalsta projekti.

(4) Neto subsīdijas ekvivalents - valsts atbalsta summa, ko vairs neapliek ar nodokļiem un kuru iegūst, nosakot valsts atbalsta pasākuma vērtību naudas izteiksmē.

(5) Valsts atbalsta intensitāte - lielums, ko nosaka, dalot valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalentu ar atbalstāmā projekta kopējām izmaksām.

(6) Mazie un vidējie uzņēmumi - uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuros nav vairāk par 250 darbiniekiem un kuru gada neto apgrozījums nepārsniedz divus miljonus latu vai bilances kopsumma nepārsniedz vienu miljonu latu.

(7) Vides aizsardzība - visas cilvēku dzīves vides saglabāšanai nepieciešamās darbības, arī dabas resursu aizsardzība, dabas daudzveidības un pašatjaunošanās spēju saglabāšana.

(8) Reģions - valsts teritorijas daļa (pagasts, pagastu kopums, pilsēta, pagastu un pilsētu kopums, rajons, rajonu kopums, rajonu un pilsētu kopums), kuru vieno kādas noteiktas pazīmes vai problēmas.

2.pants. Noteikumu darbības pamatprincipi

(1) Valsts atbalsta kontroli regulē šie noteikumi, un tā izpildi uzrauga Valsts atbalsta uzraudzības komisija (turpmāk - Komisija), kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(2) Valsts atbalsts var izpausties kā tiešie maksājumi no valsts budžeta vai pašvaldību budžeta (subsīdijas), nodokļu jomā veiktie pasākumi, valsts vai pašvaldību sniegtās kredītu garantijas, kredītu procentu likmju subsidēšana, valsts vai pašvaldību pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm to kontrolētajos uzņēmumos, valsts vai pašvaldību investīcijas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) un tamlīdzīgi pasākumi.

(3) Visām valsts un pašvaldību institūcijām finansiālajās attiecībās ar to kontrolē esošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) (turpmāk - uzņēmumi) jāievēro atklātības princips un šo noteikumu prasības.

(4) Valsts (pašvaldības) kontrolēts uzņēmums ir tāds uzņēmums, kurā valstij (pašvaldībai), valsts (pašvaldības) uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pieder vairāk nekā 50% no uzņēmuma pamatkapitāla vai balsstiesībām dalībnieku sapulcē vai arī tam (tai) ir tiesības iecelt vairāk nekā pusi no uzņēmuma valdes vai citas izpildinsitūcijas, padomes vai revīzijas komisijas locekļiem.

(5) Valsts atbalsts var tikt piešķirts vienīgi tad, ja ir piemērojami šo noteikumu II, III un IV nodaļas noteikumi un ir saņemts pozitīvs Komisijas lēmums par plānoto valsts atbalsta projektu atbilstoši šo noteikumu V nodaļas prasībām. Citos gadījumos valsts atbalsta piešķiršana ir aizliegta.

(6) Šie noteikumi neparedz tiesības uz valsts atbalsta saņemšanu. Noteikumi nosaka tikai valsts un pašvaldību institūciju tiesības sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem, izpildot noteiktus nosacījumus.

(7) Kompensācija par zaudējumiem, kas rodas uzņēmumiem, pildot valsts noteiktas funkcijas vai sniedzot valsts noteiktus pakalpojumus, netiek uzskatīta par valsts atbalstu.

(8) Valsts finansiālā palīdzība, kuras saņēmēji nav iesaistīti uzņēmējdarbībā, vispārējā gadījumā nav uzskatāma par valsts atbalstu, izņemot gadījumus, kad tā veicina kāda konkrēta uzņēmuma preču vai pakalpojumu izmantošanu.

3.pants. Noteikumu darbības joma

(1) Valsts atbalsta kontroles noteikumi ir vienlīdz attiecināmi gan uz iegūstošās un pārstrādājošās rūpniecības nozarēm, gan uz pakalpojumu sektoru, ieskaitot enerģijas piegādi un ūdens apgādi.

(2) Vispārējās valsts atbalsta kontroles prasības neattiecas uz atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība formāli un faktiski ir saistīta ar izglītības pakalpojumiem un veselības aprūpi (medicīnas pakalpojumiem), sporta pasākumu organizēšanu, sociālo aprūpi, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī vides aizsardzību, ja attiecīgais atbalsts tiek sniegts minēto darbību veikšanai. Arī valsts atbalsts lauksaimniecībai un zvejniecībai netiek pakļauts vispārējām valsts atbalsta kontroles prasībām.

(3) Izglītības pakalpojumi ir:

1) izglītības procesa īstenošana izglītības, kā arī darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanas iestādēs;

2) pirmsskolas audzināšanas procesa īstenošana pirmsskolas audzināšanas iestādēs;

3) ārpusskolas audzināšanas un izglītības procesa īstenošana ārpusskolas iestādēs;

4) izglītības periodisko izdevumu izdošana un mācību līdzekļu izstrāde un izdošana.

(4) Veselības aprūpe (medicīnas pakalpojumi) ir pakalpojumi, kas saistīti ar iedzīvotāju primāro, sekundāro un terciāro veselības aprūpi, arī zinātniskie pētījumi, kas vērsti uz dažādu slimību izpēti, lai tās ierobežotu vai novērstu.

(5) Sporta pasākumi izpaužas kā visu veidu organizētas fiziskās, garīgās vai tehniskās aktivitātes veselības un garīgās un fiziskās labsajūtas uzlabošanai, kā arī rezultātu sasniegšanai sportā.

(6) Sociālā aprūpe ir to iedzīvotāju aprūpe, kuri nespēj sevi nodrošināt vai pilnvērtīgi integrēties sabiedrībā.

(7) Lauksaimniecība ir tautsaimniecības nozare, kuras pamatuzdevums ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un pirmapstrāde, tas ir, augu un dzīvnieku valsts sākotnējās produkcijas sagatavošana līdz realizācijai nepieciešamām kvalitātes prasībām, nemainot mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības.

(8) Komisijas atzinumiem par valsts atbalsta projektiem šā panta otrajā daļā minētajās jomās ir rekomendējošs raksturs, bet tie ir pievienojami valsts atbalsta projektam, ja tas tiek sūtīts uz Ministru kabinetu.

(9) Komisijā nepiesaka valsts atbalsta projektu, kas paredzēts dabas katastrofu un citu ārkārtas apstākļu pārvarēšanai, ja tas nepārsniedz ciesto zaudējumu apmēru.

4.pants. Neto subsīdijas ekvivalenta noteikšana

(1) Neto subsīdijas ekvivalents ir valsts atbalsta summa, ko vairs neapliek ar nodokļiem un kuru iegūst, nosakot valsts atbalsta pasākuma vērtību naudas izteiksmē. Piemēram, preferenciālā kredīta neto subsīdijas ekvivalentu katram gadam nosaka kā starpību starp % summu, ko vajadzētu maksāt, ņemot par pamatu Komisijas apstiprināto kredītu procentlikmi attiecīgajam laikposmam, un reāli samaksāto summu.

(2) Nodokļu atvieglojumu neto subsīdijas ekvivalents ir ietaupījums, kas rodas attiecīgā laikposma maksājamo nodokļu summas samazinājuma rezultātā.

(3) Kredītu garantijām neto subsīdijas ekvivalents attiecīgajā gadā tiek aprēķināts kā kredīta atlikusī vērtība, kura tiek reizināta ar riska faktoru (kredīta neatmaksāšanas varbūtība), mīnus saņemtās garantiju prēmijas. Pēc līdzīga principa tiek noteikts neto subsīdijas ekvivalents arī citiem valsts atbalsta veidiem.

II nodaļa. Eksporta atbalsta noteikumi

5.pants. Valsts atbalsts eksporta jomā

Valsts atbalsts eksporta jomā var tikt apstiprināts:

1) uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, ja valsts atbalsta intensitāte nepārsniedz 30% no attiecīgajām izmaksām. Ja attiecīgais atbalsts tiek sniegts maziem un vidējiem uzņēmumiem, tiks ņemtas vērā šo noteikumu 14.pantā minētās piemaksas;

2) vienreizējiem ārējā tirgus pētījumiem, ja valsts atbalsta intensitāte nepārsniedz 30% no attiecīgajām izmaksām. Ja attiecīgais atbalsts tiek sniegts maziem un vidējiem uzņēmumiem, tiks ņemtas vērā šo noteikumu 14.pantā minētās piemaksas;

3) kvalitātes sistēmu ieviešanai atbilstoši starptautisko standartu prasībām, ja valsts atbalsta intensitāte nepārsniedz 50% no attiecīgajām izmaksām.

6.pants. Valsts atbalsts, kas saistīts ar eksporta operāciju garantēšanu vai kreditēšanu

Valsts atbalsts, kas saistīts ar eksporta operāciju garantēšanu vai kreditēšanu, tiks apstiprināts tad, ja tas atbilst Pasaules tirdzniecības organizācijas (WTO) Līguma par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem un Ekonomiskās sadarbības organizācijas (OECD) Noteikumu par valsts atbalstāmiem eksporta kredītiem prasībām attiecībā uz minimālajām kredītu un garantiju procentlikmēm, kredītu maksimālo atmaksāšanas laikposmu un citām minēto organizāciju prasībām.

7.pants. Eksporta subsīdijas

Eksporta subsīdijas ir aizliegtas atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.

III nodaļa. Reģionālajai attīstībai paredzētā valsts atbalsta noteikumi

8.pants. Valsts atbalsts reģionālajai attīstībai

(1) Valsts atbalsts, kas paredzēts reģionālajai attīstībai, var tikt atļauts, ja:

1) attiecīgajam reģionam ir piešķirts īpaši atbalstāmā reģiona statuss;

2) uz attiecīgo reģionu ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

a) dzīves līmenis ir sevišķi zems - iekšzemes kopprodukts, iedzīvotāju ienākumi vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir vismaz 15% zem valsts vidējā līmeņa;

b) bezdarba līmenis ir vismaz 10% virs vidējā bezdarba līmeņa valstī;

c) iedzīvotāju blīvums ir zem 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru.

(2) Ja attiecīgie rādītāji ir tuvi šī panta pirmajā daļā minētajiem, bet nav sasniegti, valsts atbalsts var tikt apstiprināts, ņemot vērā tendences darba tirgū, bezdarba struktūru, ekonomiskās attīstības tendences, migrāciju, investīciju līmeni un infrastruktūras stāvokli.

(3) Reģionālā valsts atbalsta maksimālā intensitāte ir 75% neto subsīdijas ekvivalents no sākotnējo investīciju summas vai 2000 latu par radīto darba vietu.

(4) Sākotnējās investīcijas ir investīcijas jauna uzņēmuma pamatlīdzekļos, eksistējoša uzņēmuma paplašināšana vai iesaistīšanās tādā darbībā, kurai ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas ražojamajā produkcijā vai ražošanas procesā, investīcijas pamatlīdzekļos, pārņemot slēgtu uzņēmumu vai uzņēmumu, kas tiktu slēgts, ja nenotiktu tā pārņemšana.

(5) Ekonomikas ministrija nodrošina Komisiju ar valsts sociāli ekonomiskās situācijas karti, kura tiek izmantota, lai novērtētu dažādu valsts reģionu ekonomisko situāciju un noteiktu reģionālā atbalsta pieļaujamo intensitāti. Karte tiek izstrādāta un ik pēc trim gadiem atjaunota atbilstoši attiecīgo teritoriju bezdarba līmenim, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem, iedzīvotāju blīvumam, investīciju līmenim un citiem rādītājiem.

9.pants. Valsts atbalsts ražošanas kārtējo izdevumu finansēšanai

Valsts atbalsts ražošanas kārtējo izdevumu finansēšanai, kas paredzēts reģiona specifisku problēmu pārvarēšanai, ar ko sastopas uzņēmēji, var tikt apstiprināts, ievērojot šādus nosacījumus:

1) tas ir paredzēts to uzņēmējdarbības problēmu pārvarēšanai, kuras ir attiecīgajā reģionā, tas ir noteikts konkrētam laikam, un tā intensitāte tiek pakāpeniski samazināta;

2) tas veicina ilgstošu un līdzsvarotu attīstību reģionā un neizraisa pārprodukciju kādā no nozarēm;

3) tas nav pretrunā ar īpašiem valsts atbalsta noteikumiem, kas tiek piemēroti uzņēmumiem krīzes situācijā.

IV nodaļa. Valsts atbalsts noteiktu darbību veicināšanai

10.pants. Valsts atbalsts pētniecībai, patentu iegādei un progresīvo tehnoloģiju pārņemšanai

(1) Valsts atbalsts fundamentāliem pētījumiem (pētījumiem, kuru mērķis ir zinātnes vai tehnikas vispārējo zināšanu uzlabošana un kuri nav saistīti ar konkrētiem rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem) var tikt apstiprināts līdz 100% apmērā no attiecīgajām izmaksām.

(2) Valsts atbalsts rūpnieciskiem pamatpētījumiem (teorētiski vai eksperimentāli darbi, kuru mērķis ir panākt zinātnes vai tehnikas likumu labāku izpratni, lai tos izmantotu kādā no nozarēm vai konkrētā uzņēmumā) var tikt apstiprināts līdz 75% apmērā no attiecīgajām izmaksām.

(3) Valsts atbalsts lietišķiem pētījumiem var tikt apstiprināts līdz 50% apmērā no attiecīgajām izmaksām. Teritorijām, kas noteiktas šo noteikumu 8.panta pirmajā daļā, tā maksimālā intensitāte ir noteikta 75% apmērā.

(4) Lietišķie pētījumi ir pētījumi, kas balstās uz rūpniecisko pamatpētījumu rezultātiem un kuru mērķis ir praktisku rezultātu ieguve, piemēram, jauna produkta vai pakalpojuma izstrāde vai jauna ražošanas procesa ieviešana. Parasti to rezultāts ir pirmā parauga izstrāde, kas vēl nevar tikt ieviests masveida ražošanā vai izmantots komerciāliem mērķiem.

(5) Valsts atbalsts komerciāliem (uz tirgu orientētiem) pētījumiem var tikt apstiprināts līdz 25% apmērā no projekta izmaksām vai 50% apmērā tajās teritorijās, kas tiek kvalificētas atbilstoši šo noteikumu 8.panta pirmajai daļai.

(6) Komerciālie (uz tirgu orientētie) pētījumi ir darbības, kuru gaitā tiek pabeigta attiecīgā produkta vai pakalpojuma attīstība vai novērsti trūkumi tehnoloģiskajā procesā, un tā rezultātā kļūst iespējama jauna produkta vai pakalpojuma komerciāla izmantošana.

(7) Ja valsts atbalsts pētniecības un attīstības jomā tiek sniegts maziem un vidējiem uzņēmumiem, šo noteikumu 14.panta otrās daļas nosacījumus piemēro, ņemot vērā, ka valsts atbalsta maksimālie intensitātes rādītāji lietišķiem pētījumiem un komerciāliem pētījumiem (uz tirgu orientētiem pētījumiem) nedrīkst attiecīgi pārsniegt 75% un 50% apmēru.

(8) Valsts atbalsts patentu iegādei vai progresīvo tehnoloģiju pārņemšanai var tikt apstiprināts līdz 35% apmērā no patenta iegādes izmaksām. Ja attiecīgais atbalsts tiek sniegts maziem un vidējiem uzņēmumiem, piemaksas, kas minētas šo noteikumu 14.pantā, tiks ņemtas vērā.

11.pants. Valsts atbalsts vides aizsardzībai, enerģijas taupīšanai un enerģijas ražošanai, kurā izmanto reģeneratīvos energoresursus

(1) Valsts atbalsts var tikt apstiprināts kā papildu investīcijas zemes platībās, ēkās un iekārtās, lai samazinātu vides piesārņojumu, pielāgotu vides aizsardzības prasībām ražošanas tehnoloģijas, ražotu enerģiju, kuras ieguvē izmanto reģeneratīvos energoresursus (energoresursi, kuru atjaunošanos nosaka dabas procesi - saules, vēja, biomasas, zemes siltuma un ūdens potenciālās enerģijas daļa), taupītu enerģiju, kāpinot tās izmantošanas efektivitāti. Izņēmums ir vispārējās investīciju izmaksas, kas nav saistītas ar enerģijas un vides aizsardzības pasākumiem.

(2) Valsts atbalsts investīcijām, kas minētas šā panta pirmajā daļā, tiks apstiprināts tādā apmērā, kas nepārsniedz šo noteikumu 8.panta trešajā daļā reģionālajam atbalstam noteikto valsts atbalsta intensitāti. Ja investīcijas veic mazie un vidējie uzņēmumi, piemaksas, kas minētas šo noteikumu 14.pantā, tiks ņemtas vērā. Reģionos, kas nav noteikti šo noteikumu 8.panta pirmajā daļā, valsts atbalsts šā panta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem nedrīkst pārsniegt 20% no attiecīgo investīciju summas, ja tās veic lielie uzņēmumi; mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt papildu piemaksas atbilstoši šo noteikumu 14.pantam.

(3) Finansiāls atbalsts informācijas kampaņām, kas veicina vispārēju izpratni par vides aizsardzības jautājumiem un videi nekaitīgas produkcijas iegādi (videi nekaitīga produkcija - rūpnieciski ražoti izstrādājumi, kuru ražošanas, lietošanas, pārstrādāšanas un apglabāšanas procesos netiek radīts kaitējums videi un cilvēku veselībai), kā arī atbalsts to teritoriju rehabilitācijai, kuras agrāk tikušas piesārņotas un nav iespējams noteikt vai saukt pie atbildības personu, kas atbildīga par šo piesārņojumu, vispārējā gadījumā netiek uzskatīts par valsts atbalstu, izņemot gadījumus, kad tas var deformēt konkurenci.

(4) Valsts atbalsts apmācībām un konsultācijām vides aizsardzības jomā var tikt apstiprināts šo noteikumu 8.panta trešajā daļā paredzētajā apmērā vai atbilstoši šo noteikumu 14.panta trešajā daļā noteiktajai valsts atbalsta intensitātei, ja ir iesaistīti mazie un vidējie uzņēmumi un ja valsts atbalsta kopējā intensitāte nepārsniedz 75 procentus. Teritorijās, kuras nav kvalificējamas atbilstoši šo noteikumu 8.panta pirmajai daļai, lielajiem uzņēmumiem valsts atbalsta intensitāte nevar pārsniegt 30%; mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt papildu piemaksas atbilstoši šo noteikumu 14.pantam.

(5) Valsts atbalsts kārtējo izdevumu segšanai vides aizsardzības nolūkiem var tikt apstiprināts tikai gadījumos, kad tas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu vai dabas resursu nodokli teritorijās, kas kvalificējamas atbilstoši šo noteikumu 8.panta pirmajai daļai, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) valsts atbalstam jākompensē tikai ražošanas papildu izmaksas;

2) valsts atbalsts jāparedz konkrētam laikam, un tā apmērs pakāpeniski jāsamazina;

3) eksporta subsīdijas nav iesaistītas.

(6) Valsts atbalsts pētniecībai vides aizsardzības jomā nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 10.pantu.

12.pants. Valsts atbalsts nodarbinātībai un darba apstākļu uzlabošanai

(1) Valsts atbalsts, kura vienīgais mērķis ir darba apstākļu uzlabošana un kurš tiek sniegts tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams šā mērķa sasniegšanai, atbilst šo noteikumu prasībām, ja netiek pārsniegti šo noteikumu citās nodaļās norādītie limiti.

(2) Valsts atbalsts nodarbinātībai ir atbalsts, kura rezultātā valsts atbalsta sniedzējs pārņem daļu no viena vai vairāku uzņēmumu darbaspēka izmaksām, tādā veidā uzlabojot šo uzņēmumu konkurētspēju. Valsts atbalsts nodarbinātībai var tikt apstiprināts, ja tā mērķis ir atturēt uzņēmumu no štatu samazināšanas vai radīt jaunas darba vietas šajā uzņēmumā.

(3) Ja valsts atbalsts ir paredzēts jaunu darba vietu radīšanai, nav pieļaujama darbinieku aizvietošana, reāli nemainot nodarbināto skaitu salīdzinājumā ar bāzes periodu. Valsts atbalsts jaunu darba vietu radīšanai tiek aprēķināts atbilstoši radītajam darba vietu skaitam. Valsts atbalsta rezultātā radītās darba vietas uzņēmumam jāsaglabā vismaz divus gadus; ja tas netiek veikts, Komisija pieprasa valsts atbalsta atmaksāšanu.

(4) Jebkurš valsts atbalsts, kas tiek sniegts darba vietu saglabāšanai, ir atbalsts kārtējo izdevumu segšanai un tiek regulēts atbilstoši šo noteikumu 9.panta nosacījumiem. Izņēmums ir šo noteikumu 3.panta devītajā daļā minētie gadījumi.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā atbalsta saņēmēji ir uzņēmumi krīzes situācijā, tiks piemēroti šo noteikumu 13.panta nosacījumi.

13.pants. Valsts atbalsts uzņēmumiem krīzes situācijā

(1) Valsts atbalsts uzņēmumiem krīzes situācijā var izpausties kā:

1) īslaicīgs finansiāls atbalsts uzņēmumam maksātnespējas situācijā, lai radītu iespēju izpētīt uzņēmuma stāvokli un izstrādātu uzņēmuma biznesa plānu ilgtermiņa konkurētspējas atgūšanai;

2) pārstrukturēšanas atbalsts, kas tiek sniegts uzņēmuma reorganizācijas un racionalizācijas plāna ietvaros un ir paredzēts uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošanai.

(2) Īslaicīgs finansiāls atbalsts var tikt apstiprināts tikai tad, ja tas tiek īstenots kā vienreizējs pasākums un ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) valsts atbalsts tiek piešķirts kredītu garantiju vai kredītu veidā ar tirgus procentlikmēm. Lai noteiktu tirgus procentlikmi, Komisija izmanto jaunākos Valsts statistikas komitejas datus par komercbanku vidējo procentlikmi īstermiņa kredītiem;

2) valsts atbalsts tiek sniegts stingri ierobežotā apmērā, kāds nepieciešams uzņēmuma darbības saglabāšanai;

3) valsts atbalsts tiek sniegts tikai uz to laikposmu, kāds nepieciešams uzņēmuma atveseļošanas reāla plāna izstrādei. Šis laikposms nevar pārsniegt sešus mēnešus;

4) valsts atbalstam jābūt pamatotam, ņemot vērā sociālās (nodarbinātības) un ekonomiskās prasības, un tas nevar ietvert eksporta subsīdijas.

(3) Pārstrukturēšanas atbalstu var apstiprināt tikai tad, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) pārstrukturēšanas plānam jānodrošina uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspējas atjaunošana; pēc valsts atbalsta projekta īstenošanas uzņēmumam jābūt spējīgam segt visas ar tā darbību saistītās izmaksas bez papildu palīdzības;

2) pārstrukturēšanas plānam jānodrošina to uzņēmuma struktūru likvidēšana, kuras rada zaudējumus;

3) valsts atbalsts, kā rezultātā valsts vai pašvaldība tieši vai netieši uzņemas sociālās izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma pārstrukturēšanu un uzņēmumam būtu jāsedz atbilstoši likumdošanas aktiem (piemēram, pabalstu izmaksāšana darbinieku atlaišanas gadījumā), tiks apstiprināts ar nosacījumu, ka pārstrukturēšanas plāns kopumā ir atzīts par atbilstošu šo noteikumu prasībām;

4) valsts atbalsts nedrīkst izraisīt uzņēmuma ražošanas jaudu paplašināšanos, izņemot tos gadījumus, kad paplašināšanās ir neatņemams priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējas atjaunošanai; šajā gadījumā ir maksimāli jāierobežo negatīvā ietekme uz konkurenci;

5) pārstrukturēšanas rezultātā atbalstāmajam uzņēmumam jāsamazina ražošanas apjoms, ja uzņēmums darbojas nozarē, kur ir vērojama pārprodukcija;

6) ja valsts atbalsts tiek sniegts, norakstot, samazinot vai kapitalizējot parādus, kas radušies iepriekšējo zaudējumu rezultātā, uzņēmums nevar izmantot nekādus nodokļu atvieglojumus attiecībā uz šiem zaudējumiem;

7) valsts atbalsta saņēmējiem pašiem jāfinansē ievērojama daļa no pārstrukturēšanas plāna izmaksām. Valsts atbalsta intensitāte jāierobežo līdz minimumam, kāds nepieciešams plāna īstenošanai; valsts atbalsta intensitātei jābūt atbilstošai paredzētajiem valsts atbalsta rezultātiem.

14.pants. Valsts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem

(1) Valsts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem var tikt apstiprināts, ja:

1) ne vairāk kā 25% no to pamatkapitāla vai balsstiesībām pieder uzņēmumiem, kas neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai. Ja uzņēmuma daļas pieder ieguldījumu sabiedrībām, šie limiti var tikt pārsniegti;

2) tam ir stimulējošs efekts (valsts atbalsts, kas vienīgi samazina kārtējo izdevumu summu, netiek pieļauts);

3) tas apmierina sabiedrības kopīgās vajadzības, ko nenodrošina tirgus;

4) valsts atbalsta pozitīvais efekts atsver tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un ir proporcionāls tām specifiskajām problēmām, kuras raksturīgas maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(2) Valsts atbalsta intensitāte pētniecībai un attīstībai, patentu iegādei, kā arī progresīvo tehnoloģiju pārņemšanai, kura saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, var būt par 15 procentpunktiem augstāka nekā norādīts šo noteikumu 10.pantā.

(3) Valsts atbalsta intensitāte vides aizsardzībai, kura saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, var būt par 10 procentpunktiem augstāka nekā norādīts šo noteikumu 11.pantā.

(4) Valsts atbalsts uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, vienreizējiem ārējā tirgus pētījumiem, kvalitātes sistēmu ieviešanai, kura saņēmēji ir mazie vai vidējie uzņēmumi, var būt par 20 procentpunktiem augstāks nekā norādīts šo noteikumu II nodaļā.

(5) Valsts atbalsts konsultāciju pakalpojumiem un apmācībām, kura saņēmēji ir mazie un vidējie uzņēmumi, var sasniegt 75% no attiecīgajām izmaksām teritorijās, kas kvalificējamas atbilstoši šo noteikumu 8.panta pirmajai daļai, un 50% - pārējās teritorijās. Šo atbalstu nevar izmantot kārtējo izdevumu segšanai - reklāmas izdevumiem, regulārām juridiskām vai nodokļu konsultācijām un tamlīdzīgiem izdevumiem.

(6) Valsts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem investīciju veidā var tikt apstiprināts, ja valsts atbalsta intensitāte nepārsniedz šādus limitus:

1) 15% intensitāti; teritorijās, kas kvalificējamas atbilstoši šo noteikumu 8.panta pirmajai daļai, - 15 procentpunkti papildu reģionālajam atbalstam paredzētajiem limitiem - ar nosacījumu, ka valsts atbalsta kopējā intensitāte nepārsniedz 75 procentus;

2) valsts atbalsta intensitāte ir neto subsīdijas ekvivalents attiecībā pret zemes, ēku un iekārtu iegādes papildu izmaksām jaunu ražotņu izveidošanai, esošā uzņēmuma paplašināšanai un iesaistīšanai jaunajā darbībā, kam nepieciešamas radikālas pārmaiņas ražojamajā produkcijā vai ražošanas procesā, slēgta uzņēmuma pārņemšanai vai uzņēmuma pārņemšanai, kas tiktu slēgts, ja nenotiktu tā pārņemšana.

(7) Valsts atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem nedrīkst izraisīt pārprodukciju kādā no nozarēm.

V nodaļa. Valsts atbalsta uzraudzības komisija

15.pants. Valsts atbalsta uzraudzības komisijas informatīvais nodrošinājums

(1) Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī to pilnvarotajiem valsts atbalsta sniedzējiem ir pienākums informēt Komisiju par plānotajiem valsts atbalsta projektiem vai plānotajām pārmaiņām spēkā esošajos valsts atbalsta projektos atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pieteikumam.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī to pilnvarotajiem valsts atbalsta sniedzējiem ir pienākums pēc Komisijas pieprasījuma nodrošināt jebkādu papildu informāciju, kas ir nepieciešama valsts atbalsta projektu izvērtēšanai.

16.pants. Valsts atbalsta projekta izskatīšana

(1) Valsts atbalsta projektu var īstenot tikai pēc pozitīva Komisijas lēmuma saņemšanas par projekta atbilstību Latvijas un Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgumam, kā arī citām saistībām saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem un šiem noteikumiem.

(2) Jebkurš valsts atbalsta projekts, kas ieviests bez iepriekšējas pieteikšanas, ir nelikumīgs. Izņēmums ir tie gadījumi, kad ir piemērojami šo noteikumu 3.panta otrās vai devītās daļas nosacījumi vai arī nav pārsniegti Ministru kabineta noteiktie valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalenta limiti.

(3) Gadījumos, kad nav jāsaņem Komisijas atļauja, valsts un pašvaldību institūcijas un to pilnvarotie valsts atbalsta sniedzēji netiek atbrīvoti no pienākuma informēt Komisiju par plānotajiem valsts atbalsta projektiem.

(4) Šī panta otrajā daļā minētie izņēmumi neattiecas uz tērauda rūpniecību, kuģu būves un remonta uzņēmumiem, mākslīgo šķiedru ražošanas, motortransporta ražošanas, kā arī transporta uzņēmumiem.

(5) Komisija var izskatīt projektu pēc savas iniciatīvas, pēc pieteikuma saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai pēc trešās personas (atbalstāmā uzņēmuma konkurenta, citu ieinteresēto personu) sūdzības saņemšanas.

17.pants. Individuālā valsts atbalsta projekts un valsts atbalsta programma

(1) Individuālā valsts atbalsta projekts ir valsts atbalsta pasākums vai pasākumu kopums, kas ir paredzēts viena uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai. Individuālā valsts atbalsta projektiem, kuri tiek plānoti Komisijas apstiprinātu valsts atbalsta programmu ietvaros, tiek piemēroti atviegloti noteikumi valsts atbalsta kontroles jomā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

(2) Valsts atbalsta programma ir valsts atbalsta pasākums vai pasākumu kopums, kas ir paredzēts vairāku uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai.

(3) Noteikumus par valsts atbalsta individuālo projektu un valsts atbalsta programmu pieteikšanu un to izvērtēšanu izdod Ministru kabinets.

18.pants. Komisijas tiesības, pienākumi un darbības ierobežojumi

(1) Komisijai ir tiesības izdot rīkojumu atbildīgajām institūcijām vai to pilnvarotajiem valsts atbalsta sniedzējiem apturēt uz izvērtēšanas laiku to valsts atbalsta projektu īstenošanu, par kuriem nav ziņots Komisijai, izņemot tos gadījumus, kad ir piemērojami šo noteikumu 3.panta otrās vai devītās daļas nosacījumi vai arī nav pārsniegti Ministru kabineta noteiktie valsts atbalsta neto subsīdijas ekvivalenta limiti.

(2) Projektus, par kuriem Komisijai ir ziņots, var ieviest pirms to galīgas izvērtēšanas, ja Komisija nepieņem lēmumu noteiktā laikposmā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai.

(3) Komisijai, lai noskaidrotu un izvērtētu valsts atbalsta projektus, ir tiesības saņemt visu nepieciešamo informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām un to pilnvarotajiem valsts atbalsta sniedzējiem par valsts vai pašvaldības iejaukšanos uzņēmējdarbībā.

(4) Komisijai ir tiesības izdot rīkojumu atbildīgajām institūcijām vai to pilnvarotajiem valsts atbalsta sniedzējiem pārtraukt valsts atbalsta sniegšanu, ja netiek ievēroti Komisijas lēmumā ietvertie nosacījumi, un pieprasīt, lai valsts atbalsta sniedzējs iekasētu no valsts atbalsta saņēmēja nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu.

(5) Komisijai jāizskata plānoto valsts atbalsta projektu pieteikumi, kā arī uzsāktie valsts atbalsta projekti, kuri nav bijuši pieteikti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet vēlāk ir atklāti, un jāpieņem lēmums par to atbilstību vai neatbilstību (daļēju atbilstību) Latvijas un Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līguma, kā arī citu Latvijas noslēgto tirdzniecības līgumu un šo noteikumu prasībām.

(6) Komisijas lēmumiem jābūt skaidri motivētiem, pamatojoties uz iegūtajām ziņām.

(7) Komisija publicē oficiālu paziņojumu par lēmuma pieņemšanu valsts atbalsta lietā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Komisijas sekretariāts nodrošina interesentus ar Komisijas lēmuma pilnu tekstu.

(8) Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu, valsts atbalsta piešķiršana tiek aizliegta. Ja valsts atbalsts tiek piešķirts (tā piešķiršana ir plānota) tiešo maksājumu veidā no valsts budžeta, Komisijas lēmuma kopija tiek nosūtīta Valsts kasei.

(9) Ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu par projektu, kas netika pieteikts atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, tā var uzdot valsts atbalsta sniedzējam iekasēt no valsts atbalsta saņēmēja nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu, kā arī Komisijas lēmumā noteiktos procentu maksājumus.

(10) Ja nelikumīgais valsts atbalsts tika sniegts nodokļu atvieglojumu, nodokļu maksājumu pagarinājumu vai nodokļu jomā veikto citu pasākumu veidā, Komisijas priekšsēdētājs var izdot rīkojumu Valsts ieņēmumu dienestam vai Valsts sociālās apdrošināšanas fondam par attiecīgo summu un Komisijas noteikto procentu maksājumu piedziņu no valsts atbalsta saņēmējiem.

(11) Komisijas lēmumi kļūst saistoši potenciāliem valsts atbalsta devējiem un saņēmējiem nākamajā dienā pēc paziņojuma par Komisijas lēmuma pieņemšanu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Pārejas jautājumi

1. Pēc Eiropas līguma stāšanās spēkā Latvijas un Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgumā minēto prasību vietā tiek piemēroti Eiropas līguma noteikumi.

2. Pēc Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā Komisija būs atbildīga par valsts atbalsta projektu pieteikumu iesniegšanu atbilstoši Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām.

3. Valsts atbalsta uzraudzības komisijai viena gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai sakārtotu normatīvo aktu sistēmu valsts atbalsta jomā atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.

4. Attiecībā uz privatizēto vai privatizējamo valsts vai pašvaldību uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu parādu kapitalizāciju, kuru Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veic Privatizācijas aģentūra, šie noteikumi piemērojami ar 1999.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs R.Zīle

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!