Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Konvencija par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.07.1997., Nr. 175/177 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44309

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Muzeju likums

Vēl šajā numurā

08.07.1997., Nr. 175/177

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 15.12.1992.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Konvencija par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros

Šīs Konvencijas dalībvalstis, būdamas Eiropas Drošības un Sadarbības Apspriedes dalībvalstis,

apzinoties savu pienākumu, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2.panta 3.punkts un 33.pants, atrisināt savus strīdus mierīgā ceļā;

uzsverot, ka tām nav nodoma kaitēt citām institūcijām un mehānismiem, tajā skaitā Starptautiskajai Tiesai, Eiropas Cilvēktiesību Tiesai, Eiropas Kopienu Tiesai un Arbitrāžas Pastāvīgajai Palātai;

vēlreiz apliecinot savu neapšaubāmo pienākumu noregulēt savus strīdus miermīlīgiem līdzekļiem un savu lēmumu attīstīt mehānismu strīdu noregulēšanai starp EDSA dalībvalstīm;

atgādinot, ka visu principu un saistību EDSA ietvaros pilnīga ievērošana ir būtisks elements strīdu noregulēšanai starp EDSA dalībvalstīm;

cenšoties tālāk attīstīt un nostiprināt saistības, kas īpaši noteiktas Ekspertu Apspriedes par Strīdu Miermīlīgu Noregulēšanu ziņojumā, kas pieņemts Valletā un kuru atbalstīja EDSA Ārlietu ministru Padome, tiekoties Berlīnē 1991.gada 19. un 20.jūnijā,

vienojās par sekojošo:

I.nodaļa. VISPĀRĪGIE NOSACĪJUMI

1.pants

Tiesas izveidošana

Samierināšanas un arbitrāžas tiesa tiek izveidota, lai noregulētu strīdus, kas iesniegti tanī izskatīšanai atbilstoši šīs Konvencijas nosacījumiem samierināšanas ceļā un, attiecīgos gadījumos, arbitrāžas ceļā.

2.pants

Samierināšanas komisijas un Arbitrāžas tribunāli

1.Samierināšanu veic Samierināšanas komisija, kas tiek izveidota katram strīdam. Komisijas sastāvā ietilpst samierinātāji, kurus izvēl no saraksta, kas sastādīts atbilstoši 3.panta nosacījumiem.

2. Arbitrāžu veic Arbitrāžas tribunāls, kas tiek izveidots katram strīdam. Arbitrāžas tribunāla sastāvu veido arbitri, kurus izvēl no saraksta, kas sastādīts atbilstoši 4.panta nosacījumiem.

3. Samierinātāji un arbitri kopā izveido Samierināšanas un Arbitrāžas Tiesu EDSA ietvaros, tālāk tekstā — “Tiesa”.

3.pants

Samierinātāju nozīmēšana

1. Katra šīs Konvencijas dalībvalsts divu mēnešu laikā no tās stāšanās spēkā nozīmē divus samierinātājus, no kuriem vismaz viens ir šīs valsts pilsonis. Otrs samierinātājs var būt citas EDSA dalībvalsts pilsonis. Valsts, kura kļūst šīs Konvencijas dalībniece pēc tās stāšanās spēkā, nozīmē savus samierinātājus divu mēnešu laikā pēc tam, kad šī Konvencija tanī stājusies spēkā.

2. Samierinātājiem jābūt personām, kas ieņem vai ir ieņēmušas augstus valstiskus vai starptautiskus amatus, un kurām ir atzīta kvalifikācija starptautisko tiesību, starptautisko attiecību vai strīdu noregulēšanas jomā.

3. Samierinātājus nozīmē uz sešiem gadiem ar atkārtotas nozīmēšanas iespēju. Nozīmētāja valsts nevar pārtraukt to darbību to pilnvaru termiņa laikā. Samierinātāju nāves, atkāpšanās vai darba nespējas gadījumā, ko atzīst Prezidijs, attiecīgā valsts nozīmē jaunu samierinātāju; jaunā samierinātāja pilnvaru laiks ir vienlīdzīgs tā priekšgājēja pilnvaru atlikušajam laikam.

4. Pēc pilnvaru laika izbeigšanās samierinātāji turpina izskatīt lietas, kurās viņi jau ir bijuši iesaistīti.

5. Samierinātāju uzvārdus paziņo Sekretāram, kurš tos iekļauj sarakstā, ko iesniedz EDSA Sekretariātā, lai to tālāk nosūtītu EDSA dalībvalstīm.

4.pants

Arbitru nozīmēšana

1. Katra šīs Konvencijas dalībvalsts divu mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā nozīmē vienu arbitru un vienu arbitra vietnieku, kuri var būt tās pilsoņi vai kādas citas EDSA dalībvalsts pilsoņi. Valsts, kura kļūst par šīs Konvencijas dalībnieci pēc tās stāšanās spēkā, nozīmē savu arbitru un tā vietnieku divu mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā šajā valstī.

2. Arbitriem un to vietniekiem jābūt tādai kvalifikācijai, kas nepieciešama, lai tos ieceltu savās valstīs visaugstākajos amatos tiesu institūcijās, vai juristiem ar atzītu kompetenci starptautisko tiesību jomā.

3. Arbitrus un to vietniekus nozīmē uz sešiem gadiem ar iespējamu nozīmēšanu uz vēl vienu termiņu. Nozīmētāja dalībvalsts nevar pārtraukt to darbību to pilnvaru termiņa laikā. Arbitra nāves, atkāpšanās vai darba nespējas gadījumā, ko atzīst Prezidijs, arbitru aizstāj viņa vai viņas vietnieks.

4. Arbitra un viņa/viņas vietnieka nāves, atkāpšanās vai darba nespējas gadījumā, ko atzīst Prezidijs, tiek veikta jauna arbitra iecelšana atbilstoši 1.punktam. Jaunais arbitrs un viņa/viņas vietnieks tiek iecelti uz savu priekšgājēju pilnvaru atlikušo laiku.

5. Tiesas Reglaments var paredzēt daļēju arbitru un viņu vietnieku sastāva atjaunošanu.

6. Beidzoties pilnvaru laikam, arbitri turpina izskatīt lietas, kurās viņi jau ir bijuši iesaistīti.

7. Arbitru uzvārdus paziņo Sekretāram, kurš tos iekļauj sarakstā, ko iesniedz EDSA Sekretariātā, lai pēc tam to tālāk nosūtītu EDSA dalībvalstīm.

5.pants

Tiesas locekļu un Sekretāra neatkarība

Samierinātāji, arbitri un Sekretārs veic savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi. Pirms stāšanās amatā viņi sniedz paziņojumu, ka pildīs savas funkcijas objektīvi un apzinīgi.

6.pants

Privilēģijas un imunitātes

Samierinātāji, arbitri, Sekretārs, kā arī strīda pušu parstāvji un pilnvarotie, pildot savas funkcijas šīs Konvencijas dalībvalstu teritorijā, bauda privilēģijas un imunitātes, kādas piešķirtas personām, kuras saistītas ar Starptautisko Tiesu.

7.pants

Tiesas Prezidijs

1. Tiesas Prezidijs sastāv no Prezidenta, Viceprezidenta un trīs citiem locekļiem.

2. Tiesas Prezidentu ievēl Tiesas locekļi no sava vidus. Prezidents ir Prezidija priekšsēdētājs.

3. Samierinātāji un arbitri izvēl no sava sastāva divus Prezidija locekļus un to vietniekus.

4. Prezidijs izvēl Viceprezidentu no savu locekļu vidus. Viceprezidents ir samierinātājs, ja Prezidents ir arbitrs, un arbitrs, ja Prezidents ir samierinātājs.

5. Prezidenta, kā arī citu Prezidija locekļu un to vietnieku ievēlēšanas kārtību, nosaka Tiesas Reglaments.

8.pants

Lēmumu pieņemšanas kārtība

1. Tiesas lēmumus pieņem ar locekļu, kuri piedalās balsošanā, balsu vairākumu. Atturējušies neskaitās piedalījušies balsošanā.

2. Prezidija lēmumus pieņem ar tā locekļu balsu vairākumu.

3. Samierināšanas komisiju un Arbitrāžas tribunālu lēmumus pieņem ar to locekļu balsu vairākumu, un tie nedrīkst atturēties no balsošanas.

4. Ja balsis sadalās līdzīgi, noteicošā ir sēdes priekšsēdētāja balss.

9.pants

Sekretārs

Tiesa nozīmē savu Sekretāru un var veikt pasākumus citu amatpersonu nozīmēšanai, kuras var izrādīties nepieciešamas. Nolikumu par Kancelejas personālu izstrādā Prezidijs, un to pieņem šīs Konvencijas dalībvalstis.

10.pants

Tiesas atrašanās vieta

1. Tiesa atrodas Ženēvā.

2. Pēc strīda pušu lūguma un ar Tiesas Prezidija piekrišanu Samierināšanas komisija vai Arbitrāžas tribunāls var rīkot sēdes citā vietā.

11.pants

Tiesas Reglaments

1. Tiesa pieņem savu Reglamentu, ko apstiprina šīs Konvencijas dalībvalstis.

2. Tiesas Reglamentā nosaka procedūras noteikumus, kas jāievēro Samierināšanas komisijām un Arbitrāžas tribunāliem, kas izveidoti, lai īstenotu šo Konvenciju. Reglaments nosaka, no kuriem noteikumiem strīda puses nedrīkst atteikties, pamatojoties uz vienošanos starp tām.

12.pants

Darba valodas

Tiesas Reglamentā tiek noteikti valodu lietošanas noteikumi.

13.pants

Finansu protokols

Ievērojot 17.panta nosacījumus, visus tiesas izdevumus sedz šīs Konvencijas dalībvalstis. Nolikumi par izdevumu aprēķināšanu, Tiesas gada budžeta sastādīšanu un apstiprināšanu, izdevumu sadalīšanu starp šīs Konvencijas dalībvalstīm, Tiesas rēķinu auditēšanu un tiem saistītiem jautājumiem tiek ietverti Finansu protokolā, ko pieņem Vecāko Amatpersonu Komiteja. Valstij, kas kļuvusi šīs Konvencijas dalībniece, ir jāpilda šis Protokols.

14.pants

Periodiskais ziņojums

Prezidijs (ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību) katru gadu iesniedz EDSA Padomei ziņojumu par darbību atbilstoši šai Konvencijai.

15.pants

Paziņojums par lūgumiem par samierināšanu vai arbitrāžu

Tiesas Sekretārs nosūta EDSA Sekretariātam paziņojumu par visiem samierināšanas vai arbitrāžas lūgumiem, lai tos nekavējoties pārsūtītu EDSA dalībvalstīm.

16.pants

Pušu rīcība — Pagaidu pasākumi

1. Izmeklēšanas gaitā strīda puses atturas no jebkādas rīcības, kas var saasināt stāvokli vai apgrūtināt strīda noregulēšanu, vai traucēt tā noregulēšanu.

2. Jautājumā par izskatāmo strīdu Samierināšanas komisija var vērst strīda pušu uzmanību uz pasākumiem, kādus varētu veikt šīs puses, lai nepieļautu strīda saasināšanos vai tā noregulēšanas apgrūtināšanu.

3. Arbitrāžas Tribunāls, kurš ir izveidots katram noteiktam strīdam, var noteikt pagaidu pasākumus, kurus nepieciešams pieņemt pusēm saskaņā ar 26.panta 4.punkta nosacījumiem.

17.pants

Tiesas izdevumi

Strīda puses un jebkura tajā iesaistījusies puse sedz savus tiesas izdevumus pati.

II.nodaļa. KOMPETENCE

18.pants

Komisijas un Tribunāla kompetence

1. Jebkura šīs Konvencijas dalībvalsts var iesniegt izskatīšanai Samierināšanas komisijā jebkuru strīdu ar citu dalībvalsti, kas nav noregulēts saprātīgā laikā sarunu ceļā.

2. Strīdus var iesniegt Arbitrāžas tribunālā atbilstoši 26.panta noteikumiem.

19.pants

Esošo noregulēšanas līdzekļu saglabāšana

1. Samierināšanas komisija vai Arbitrāžas tribunāls, kas izveidoti kādam strīdam, neveic nekādus tālākus pasākumus gadījumā:

a) ja līdz iesniegšanai komisijā vai tribunālā strīds jau iesniegts kādā tiesā vai tribunālā, kura jurisdikciju attiecībā uz minēto strīdu tā pusēm ir jāievēro, vai, ja tāda institūcija jau pieņēmusi lēmumu par minēto strīdu pēc būtības;

b) ja strīda puses iepriekš atzinušas citas, nevis šajā konvencijā paredzētā Tribunāla, tiesas institūcijas, kurai ir tiesības pieņemt saistošu lēmumu attiecībā uz iesniegto strīdu īpašo jurisdikciju, vai arī, ja tā puses ir vienojušās censties panākt strīda noregulēšanu pilnīgi citiem līdzekļiem.

2. Pat, ja minētais strīds iesniegts arī Samierināšanas komisijā, kas izveidota strīdam, tā neveic nekādus tālākus pasākumus, ja viena vai visas puses nosūta šo strīdu kādai tiesai vai tribunālam, kura jurisdikciju attiecībā uz minēto strīdu tā pusēm ir jāievēro.

3. Samierināšanas komisija atliek strīda izskatīšanu, ja šis strīds nodots citai institūcijai, kura ir kompetenta noformulēt ieteikumus attiecībā uz minēto strīdu. Ja šādi iepriekš veiktie centieni nav palīdzējuši strīdu noregulēt, Komisija atjauno savu darbību pēc pušu vai vienas strīda puses lūguma ar nosacījumu, ka tiek ievēroti 26.panta 1.punkta noteikumi.

4. Valsts var šīs Konvencijas parakstīšanas, ratifikācijas vai pievienošanās brīdī izteikt iebildumu, lai nodrošinātu šīs Konvencijas radītā strīdu noregulēšanas mehānisma savienojamību ar citiem strīdu noregulēšanas līdzekļiem, kas izriet no starptautiskajām saistībām, kuras pielietotas pret šo valsti.

5. Ja kādā brīdī puses panāk sava strīda noregulējumu, Komisija vai Tribunāls izbeidz tiesvedību, tiklīdz no visām pusēm saņemts rakstisks apstiprinājums par to, ka tās panākušas minētā strīda noregulējumu.

6. Domstarpību gadījumā starp pusēm attiecībā uz Komisijas vai Tribunāla kompetenci, jautājumu atrisina Komisija vai Tribunāls.

III.nodaļa. SAMIERINĀŠANA

20.pants

Lūgums izveidot Samierināšanas komisiju

1. Jebkura šīs Konvencijas dalībvalsts var iesniegt Sekretāram iesniegumu ar lūgumu izveidot Samierināšanas komisiju strīda gadījumā starp to un citu dalībvalsti vai vairākām dalībvalstīm. Iesniegumu Sekretāram var iesniegt arī divas vai vairākas dalībvalstis kopīgi.

2. Lūgumu izveidot Samierināšanas komisiju var iesniegt arī pēc vienošanās starp divām vai vairākām dalībvalstīm vai arī starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām citām EDSA dalībvalstīm. Par šādu vienošanos tiek paziņots Sekretāram.

21.pants

Samierināšanas Komisijas izveidošana

1. Katra strīda puse no samierinātāju saraksta, kas sastādīts atbilstoši 3.pantam, nozīmē vienu samierinātāju Komisijas sastāvā.

2. Kad vairāk nekā divas valstis ir puses vienā un tajā pašā strīdā, valstis, kas aizstāv vienas un tās pašas intereses, var vienoties par viena kopēja samierinātāja nozīmēšanu. Ja šādas vienošanās nav, katra no divām strīda pusēm nozīmē vienādu samierinātāju skaitu, kas nepārsniedz to maksimālo daudzumu, ko noteicis Prezidijs.

3. Katra valsts, kas ir Samierināšanas komisijā iesniegtā strīda puse un nav šīs Konvencijas dalībniece, var nozīmēt kādu personu Komisijas sastāvā vai nu no samierinātāju saraksta, kas sastādīts atbilstoši 3.panta nosacījumiem, vai arī no citu personu vidus, kuras ir kādas no EDSA dalībvalstu pilsoņi. Tādā gadījumā strīda izskatīšanas mērķiem šīm personām ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kā citiem Komisijas locekļiem. Viņi pilda savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi un pirms darba sākšanas Komisijā sniedz paziņojumu, kā to paredz 5.pants.

4. Tiklīdz saņemti iesniegumi vai vienošanās, ar kuru starpniecību valstis, kas ir strīda puses, lūdz izveidot Samierināšanas komisiju, Tiesas Prezidents rīko konsultācijas ar strīda pusēm jautājumā par citiem Komisijas locekļiem.

5. Prezidijs nozīmē vēl trīs samierinātājus Komisijas sastāvā. Prezidijs var palielināt vai samazināt to skaitu ar nosacījumu, ka tas paliek nepāra skaitlis. Prezidija locekļi un to vietnieki, kas atrodas samierinātāju sarakstā, var tikt nozīmēti Komisijas sastāvā.

6. Komisija izvēl savu Priekšsēdētāju no to locekļu vidus, ko nozīmējis Prezidijs.

7. Tiesas Reglamentā tiek noteikta kārtība, ko izmanto tādā gadījumā, ja izskatīšanas sākumā vai tās gaitā pret vienu no Komisijas sastāvā nozīmētiem locekļiem ir izteikts iebildums vai arī tas nespēj vai atsakās strādāt Komisijā.

8. Jebkuru jautājumu attiecībā uz šī panta pielietošanu izlemj Prezidijs kā pagaidu jautājumu.

22.pants

Samierināšanas Komisijas izveidošanas kārtība

1. Ja lūgums izveidot Samierināšanas komisiju iesniegts iesnieguma formā, iesniegumā norāda strīda priekšmetu, pusi vai puses, kurai vai kurām tas adresēts, un samierinātāja vai samierinātāju vārdus, kurus nozīmējusi vai nozīmējušas strīda puse vai puses. Iesniegumā īsumā norāda noregulēšanas līdzekļus, kas izmantoti iepriekš.

2. Pēc iesnieguma saņemšanas Sekretārs paziņo par to otrai strīda pusei vai pusēm, kuras ir minētas iesniegumā. Piecpadsmit dienu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas brīža otra strīda puse vai puses pēc sava ieskata nozīmē samierinātāju vai samierinātājus Komisijas sastāvam. Ja šajā laika posmā viena vai vairākas puses nav nozīmējušas Komisijas locekli vai locekļus, kurus viņiem ir tiesības nozīmēt, Prezidijs nozīmē nepieciešamo samierinātāju skaitu. Šāda nozīmēšana notiek no to samierinātāju vidus, kurus ir nozīmējusi saskaņā ar 3.pantu puse vai katra puse, kura piedalās strīdā, vai arī, ja šīs puses vēl nav nozīmējušas samierinātājus no citu samierinātāju vidus, kurus nav nozīmējusi cita puse vai puses, kuras piedalās strīdā.

3. Ja lūgums par Samierināšanas komisijas izveidošanu ir iesniegts saskaņā ar vienošanos, tad tajā ir jānorāda strīda priekšmets. Ja nav panākta pilnīga vai daļēja vienošanās attiecībā uz strīda priekšmetu, katra puse var izteikt savu pozīciju attiecībā uz strīda priekšmetu.

4. Vienlaicīgi ar lūguma par Samierināšanas komisijas izveidošanu saskaņā ar vienošanās iesniegšanu, katra puse paziņo Sekretāram tā samierinātāja vai samierinātāju uzvārdus, kurus tā nozīmējusi Komisijas sastāvam.

23.pants

Samierināšanas procedūra

1. Samierināšanas izskatīšana notiek konfidenciāli, un visām strīda pusēm ir tiesības būt uzklausītām. Ievērojot 10. un 11.pantu un Tiesas Reglamentu, Samierināšanas komisija pēc konsultācijām ar strīda pusēm nosaka procedūru.

2. Ar strīda pušu piekrišanu Samierināšanas komisija var piedāvāt jebkurai šīs Konvencijas dalībvalstij, kas ir ieinteresēta strīda noregulēšanā, piedalīties izskatīšanā.

24.pants

Samierināšanas mērķis

Samierināšanas komisija sniedz palīdzību strīda pusēm, lai rastu noregulējumu atbilstoši starptautiskajām tiesībām un to saistībām EDSA ietvaros.

25.pants

Samierināšanas rezultāts

1. Ja izskatīšanas gaitā strīda puses ar Samierināšanas komisijas palīdzību nonāk pie abpusēji pieņemama rezultāta, tās ietver šī noregulējuma noteikumus secinājumu kopsavilkumā, ko paraksta to pārstāvji un Komisijas locekļi. Ar šī dokumenta parakstīšanu izskatīšana ir pabeigta. EDSA Padomei ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību paziņo par samierināšanas veiksmīgu iznākumu.

2. Ja Samierināšanas komisija uzskata, ka iepazīti visi strīda aspekti un visas iespējas, lai rastu risinājumu, tā sastāda noslēguma ziņojumu. Ziņojumā tiek atspoguļoti Komisijas priekšlikumi strīda miermīlīgai noregulēšanai.

3. Par Samierināšanas komisijas ziņojumu paziņo strīda pusēm, kurām tiek dotas trīsdesmit dienas, lai ar to iepazītos un lai paziņotu Komisijas Priekšsēdētājam par to, vai tās ir gatavas pieņemt piedāvāto noregulējumu.

4. Ja viena no strīda pusēm nepiekrīt piedāvātajam noregulējumam, otrai pusei vai pusēm to piekrišana tam vairs nav saistoša.

5. Ja, beidzoties termiņam, kā tas noteikts 3.punktā, strīda puses nav pieņēmušas piedāvāto noregulējumu, ziņojums tiek nosūtīts EDSA Padomei ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību.

6. Tiek sagatavots ziņojums, kas paredz, ka ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību EDSA Padomei nekavējoties jāpaziņo, par apstākļiem, kādos viena no pusēm neierodas uz samierināšanas procedūru vai atsakās no šādas procedūras pēc tam, kad tā sākusies.

IV. nodaļa. ARBITRĀŽA

26.pants

Lūgums izveidot Arbitrāžas tribunālu

1. Lūgums par arbitrāžu var tikt iesniegts jebkurā brīdī pēc vienošanās starp divām vai vairākām šīs Konvencijas dalībvalstīm vai arī starp vienu vai vairākām šīs Konvencijas dalībvalstīm un vienu vai vairākām citām EDSA dalībvalstīm.

2. Šīs Konvencijas dalībvalstis var jebkurā laikā ar Depozitārijam adresēta paziņojuma palīdzību deklarēt, ka tās ipso facto un bez īpašas vienošanās atzīst par saistošu Arbitrāžas tribunāla jurisdikciju, ja tas tiek darīts abpusēji. Tāds paziņojums var tikt veikts bez termiņa ierobežojuma vai arī uz noteiktu termiņu. To var attiecināt uz visiem strīdiem vai arī izslēgt tos strīdus, kas attiecas uz valsts teritoriālo veselumu, tās nacionālo aizsardzību, tiesībām uz suverenitāti attiecībā uz sauszemi vai vienlaicīgas pretenzijas attiecībā uz citu teritoriju jurisdikciju.

3. Lūgums par arbitrāžu pret šīs Konvencijas dalībvalsti, kas veikusi 2.punktā paredzēto deklarāciju, var būt Sekretāram adresēta iesnieguma formā tikai trīsdesmit dienas pēc tam, kad Samierināšanas komisija, kas izskatījusi minēto strīdu, iesniegusi EDSA Padomei ziņojumu atbilstoši 25.panta 5.punktam.

4. Nododot strīdu izskatīšanai Arbitrāžas tribunālam atbilstoši šim pantam, Tribunāls var, pamatojoties uz savām pilnvarām vai arī pēc vienas no pusēm vai visu pušu lūguma, norādīt pagaidu pasākumus, kurus strīda pusēm vajadzētu pieņemt, lai izvairītos no strīda saasinājuma, risinājuma rašanas sarežģījumiem vai arī iespēju, ka vienas vai vairāku strīda pušu uzvedības dēļ būs neiespējami nodrošināt lēmuma, ko varētu pieņemt Tribunāls, izpildi.

27.pants

Lietas ierosināšana Arbitrāžas tribunālā

1. Ja lūgums par arbitrāžu iesniegts uz vienošanās pamata, tajā norāda strīda priekšmetu. Ja attiecībā uz strīda priekšmetu vienošanās nav pilnībā vai daļēji, katra puse var izteikt savu nostāju jautājumā par strīda priekšmetu.

2. Ja lūgums par arbitrāžu ir iesnieguma formā, tajā norāda strīda priekšmetu, šīs Konvencijas dalībvalsti vai dalībvalstis, pret kuru tas vērsts, kā arī galvenos faktus un tiesiskās normas, kas ir tā pamatā. Pēc iesnieguma saņemšanas Sekretārs nekavējoties par to paziņo citai dalībvalstij vai dalībvalstīm, kas minētas iesniegumā.

28.pants

Arbitrāžas tribunāla izveidošana

1. Pēc lūguma par arbitrāžu iesniegšanas tiek izveidots Arbitrāžas tribunāls.

2. Arbitri, kurus nozīmē strīda puses atbilstoši 4.pantam, ir Tribunāla ex officio locekļi. Kad vairāk nekā divas valstis ir viena un tā paša strīda puses, valstis, kuras aizstāv vienas un tās pašas intereses, var vienoties par viena kopīga arbitra nozīmēšanu.

3. Prezidijs nozīmē no arbitriem Tribunāla sastāvam zināmu locekļu skaitu, lai locekļu skaits, ko nozīmē Prezidijs, vismaz par vienu cilvēku pārsniegtu ex officio locekļu skaitu. Prezidija locekļus un to vietniekus, kuru uzvārdi atrodas arbitru sarakstā, var nozīmēt Tribunāla sastāvā.

4. Ja ex officio loceklis nevar piedalīties lietas noklausīšanā vai arī agrāk kaut kādā veidā piedalījies lietas noklausīšanā, kas izriet no Tribunālam iesniegtā strīda, šī locekļa vietā nāk viņa vai viņas vietnieks. Ja vietnieks atrodas tādā pašā stāvoklī, tad ieinteresētā valsts nozīmē citu locekli minētā strīda izskatīšanai atbilstoši kārtībai un noteikumiem, ko paredz 5.punkts. Šaubu rašanās gadījumos attiecībā uz kāda no locekļu vai viņa vai viņas vietnieka spējām piedalīties Tribunāla darbā lēmumu šajā jautājumā pieņem Prezidijs.

5. Jebkura valsts, kas ir puse strīdā, kas iesniegts Arbitrāžas tribunālā, un nav šīs Konvencijas dalībniece, var nozīmēt pēc sava ieskata Tribunāla sastāvā kādu personu vai nu no arbitru saraksta, kas sastādīts atbilstoši 4.panta nosacījumiem, vai arī no to personu skaita, kas ir kādas EDSA dalībvalsts pilsoņi. Jebkurai šādi nozīmētajai personai jāatbilst 4.panta 2.punkta nosacījumiem, un šī strīda izskatīšanas mērķiem tai ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem Tribunāla locekļiem. Šī persona veic savas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, un pirms stāšanās Tribunāla darbā sniedz paziņojumu, kā to paredz 5.pants.

6. Tribunāls nozīmē savu Priekšsēdētāju no to locekļu vidus, ko nozīmējis Prezidijs.

7. Gadījumā, ja viens no Tribunāla locekļiem, kuru nozīmējis Prezidijs, nevar piedalīties izskatīšanā, tā vietā nāk cits loceklis tikai tādā gadījumā, ja locekļu skaits, ko nozīmējis Prezidijs, kļuvis mazāks par ex officio locekļu skaitu, ko nozīmējušas strīda puses atbilstoši 5.punktam. Tādā gadījumā Prezidijs nozīmē vienu vai vairākus jaunus locekļus atbilstoši šī panta 3.un 4.punktam. Nozīmējot jaunu vai vairākus jaunus locekļus, jauns Priekšsēdētājs netiek izvēlēts, ja vien Tribunāla loceklis, kurš nespēj veikt savus pienākumus, pats nav Priekšsēdētājs.

29.pants

Arbitrāžas procedūra

1. Visām strīda pusēm ir tiesības tikt uzklausītām arbitrāžas lietas izskatīšanas gaitā, kam jāatbilst taisnīgas tiesas procesa principiem. Izskatīšana sastāv no rakstiskās daļas un mutiskās daļas.

2. Arbitrāžas tribunālam attiecībā uz strīda pusēm ir pilnvaras noskaidrot faktus un veikt izmeklēšanu, kas tam nepieciešama, lai veiktu savus uzdevumus.

3. Jebkura EDSA dalībvalsts, kas uzskata, ka Tribunāla lēmums varētu aizskart tās īpašas juridiska rakstura intereses, var piecpadsmit dienu laikā pēc tam, kad EDSA Sekretariāts pārsūtījis paziņojumu atbilstoši 15.pantam, nosūtīt Sekretāram lūgumu par iejaukšanos lietā. Šo lūgumu nekavējoties pārsūta strīda pusēm un Tribunālam, kas izveidots šim strīdam.

4. Ja valsts, kas iejaucas lietā, konstatē, ka tai ir tādas intereses, tā saņem atļauju piedalīties izskatīšanā, ciktāl tas var būt nepieciešams šādu interešu aizstāvēšanai. Attiecīgā Tribunāla lēmuma daļa ir saistoša šai valstij, kas iejaucas lietā.

5. Strīda puses var trīsdesmit dienu laikā nosūtīt Tribunālam savus komentārus attiecībā uz lūgumu par iejaukšanos. Tribunāls paziņo savu lēmumu par lūguma pieļaujamību.

6. Izskatīšana Tribunālā notiek in camera, ja vien Tribunāls nepieņem citu lēmumu pēc strīda pušu lūguma.

7. Gadījumā, ja viena vai vairākas strīda puses neierodas, otra puse vai puses var lūgt Tribunālu izlemt par labu šai pusei vai pusēm. Pirms šādas rīcības Tribunālam jāpārliecinās, ka tas ir kompetents un ka puses vai pušu, kas piedalās izskatīšanā, prasības ir pamatotas.

30. pants

Arbitrāžas tribunāla funkcija

Arbitrāžas tribunāla funkcija ir lemt par tam iesniegtajiem strīdiem atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Minētais nosacījums neierobežo Tribunāla tiesības izlemt lietu ex aequo et bono , ja par to vienojas strīda puses.

31.pants

Arbitrāžas lēmums

1. Arbitrāžas tribunāla lēmumā jābūt minētiem apsvērumiem, uz kuriem tas balstās. Ja lēmums pilnībā vai daļēji neizsaka vienbalsīgu Tribunāla locekļu viedokli, tad jebkuram Arbitrāžas tribunāla loceklim ir tiesības izteikt savu īpašo viedokli vai arī paziņot par nepiekrišanu tam.

2. Ievērojot 29.panta 4.punktu, Tribunāla lēmums ir saistošs tikai strīda pusēm un attiecībā uz lietu, uz ko tas attiecas.

3. Lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Tajā pat laikā strīda puses vai viena no pusēm var griezties Tribunālā ar lūgumu dot izskaidrojumu tā lēmumam, kas attiecas uz tā būtību vai pielietošanas jomu. Ja strīda puses nevienojas par kaut ko citu, tādu lūgumu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lēmuma paziņošanas. Pēc komentāru saņemšanas no strīda pusēm Tribunāls pēc iespējas ātrāk sniedz savu skaidrojumu.

4. Lūgumu par lēmuma pārskatīšanu var iesniegt tikai pamatojoties uz jaunatklātiem apstākļiem, kam pēc sava rakstura ir būtiska ietekme uz lietas iznākumu un,— kas pirms lēmuma pieņemšanas nebija zināmi ne Tribunālam, ne arī strīda pusei vai pusēm, kas pieprasa pārskatīšanu. Lūgums par pārskatīšanu jāiesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc jaunu apstākļu noskaidrošanas. Pēc desmit gadiem no lēmuma pieņemšanas dienas nevar iesniegt nekādus lūgumus par pārskatīšanu.

5. Lūgumu par lēmuma skaidrojumu vai pārskatīšanu jāizskata pēc iespējas tam Tribunālam, kas šo lēmumu pieņēmis. Ja Prezidijs uzskata par nepieciešamu, tad tiek izveidots jauns Tribunāls atbilstoši 28.panta nosacījumiem.

32.pants

Arbitrāžas lēmuma publicēšana

Lēmumu publicē Sekretārs. Tā apstiprināta kopija tiek izsūtīta strīda pusēm un EDSA Padomei ar Vecāko Amatpersonu Komitejas starpniecību.

V.nodaļa. NOSLĒGUMA NOSACĪJUMI

33.pants

Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai EDSA dalībvalstīm līdz 1993.gada 31.martam Zviedrijas valdībā. Tā ir pakļauta ratifikācijai.

2. EDSA dalībvalstis, kuras nav parakstījušas šo Konvenciju, var turpmāk tai pievienoties.

3. Šī Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc divpadsmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas.

4. Katrai valstij, kas ratificē šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc divpadsmitā ratifikācijas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas, Konvencija stājas spēkā divus mēnešus pēc tam, kad tā iesniegusi savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu.

5. Šīs Konvencijas depozitārijs ir Zviedrijas valdība.

34.pants

Atrunas

Šai Konvencijai nevar veikt nekādas atrunas, kuras tā tieši neparedz.

35.pants

Labojumi

1. Labojumi šajā Konvencijā jāpieņem atbilstoši sekojošiem punktiem.

2. Labojumus šai Konvencijai var ierosināt jebkura šīs Konvencijas dalībvalsts, un Depozitārijs tos nosūta EDSA Sekretariātam, lai tos tālāk pārsūtītu EDSA dalībvalstīm.

3. Ja EDSA Padome pieņem ierosinātā labojuma tekstu, tad šo tekstu Depozitārijs nosūta šīs Konvencijas dalībvalstīm, lai saņemtu to piekrišanu to attiecīgo konstitucionālo prasību ietvaros.

4. Jebkurš šāds labojums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad visas šīs Konvencijas dalībvalstis paziņo Depozitārijam par savu piekrišanu tam.

36.pants

Denonsēšana

1. Jebkura šīs Konvencijas dalībvalsts var jebkurā laikā denonsēt šo Konvenciju, nosūtot par to paziņojumu Depozitārijam.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad Depozitārijs saņēmis paziņojumu.

3. Šo Konvenciju tomēr turpina pielietot denonsējušā puse attiecībā uz lietu izskatīšanu, kas notiek laikā, kad denonsēšana stājas spēkā. Šādas lietu izskatīšanas turpinās līdz to pabeigšanai.

37.pants

Paziņojumi un ziņojumi

Paziņojumi un ziņojumi, kurus nosūta Depozitārijs, tiek nodoti Sekretāram un EDSA Sekretariātam, lai tos tālāk nodotu EDSA dalībvalstīm.

38.pants

Valstis, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces

Atbilstoši starptautiskajām tiesībām tiek apstiprināts, ka nekas šajā Konvencijā nevar tikt skaidrots kā tāds, kas rada jebkādas saistības vai pienākumus EDSA dalībvalstīm, kuras nav šīs Konvencijas dalībnieces, ja vien tas īpaši netiek paredzēts un ja tādas valstis nedod savu skaidri izteiktu piekrišanu par to rakstiski.

39.pants

Pārejas nosacījumi

1. Tiesa četru mēnešu laikā pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā ievēl Prezidiju, pieņem savu Reglamentu un nozīmē Sekretāru atbilstoši 7., 9. un 11.pantu noteikumiem. Tiesas saņēmējas valsts valdība kopā ar Depozitāriju veic nepieciešamos pasākumus.

2. Līdz Sekretāra nozīmēšanai Sekretāra pienākumus atbilstoši 3.panta 5.punktam un 4.panta 7.punktam pilda Depozitārijs.

Sastādīts Stokholmā, 1992.gada 15.decembrī angļu, spāņu, itāļu, vācu, krievu un franču valodās, turklāt visi seši teksti ir vienlīdz autentiski.


 

Finansu protokols, sastādīts saskaņā ar Konvencijas par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros 13.pantu

1.pants. Tiesas izdevumi

1. Visus Tiesas, kas apstiprināta saskaņā ar Konvenciju par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros ( tālāk tekstā — “Konvencija”), izdevumus sedz Konvencijas dalībvalstis. Izdevumi samierinātājiem un arbitriem pieskaitāmi Tiesas izdevumiem.

2. Saņēmējas valsts saistības attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar Tiesas izmantotajām telpām un mēbelēm, to uzturēšanu kārtībā, apdrošināšanu un drošību, kā arī komunālajiem izdevumiem, tiek noteiktas sarakstes ceļā starp Tiesu, kas darbojas ar Konvencijas dalībvalstu piekrišanu un to vārdā, un saņēmēju valsti.

2.pants. Iemaksas Tiesas budžetā

1. Iemaksas Tiesas budžetā tiek sadalītas starp Konvencijas dalībvalstīm saskaņā ar iemaksu sadalījuma skalu, ko pielieto EDSA ietvaros un kurā veiktas korekcijas, ievērojot starpību starp EDSA dalībvalstu un Konvencijas dalībvalstu skaitu.

2. Ja kāda valsts ratificē Konvenciju vai pievienojas tai pēc tās stāšanās spēkā, tās iemaksas tekošajā finansu gadā veidos vienu divpadsmito tās daļu pēc papildinātās skalas, kas izveidota atbilstoši šī panta 1.punktam, katram pilnam mēnesim, kas paliek līdz pilnam finansu gadam, sākot ar dienu, kad Konvencija stājas spēkā šai valstī.

3. Ja valsts, kas nav šīs Konvencijas dalībniece, nodod kādu strīdu izskatīšanai Tiesā atbilstoši Konvencijas 20.panta 2.punkta vai 26.panta 1.punkta nosacījumiem, tā veic savu iemaksu Tiesas budžeta finansējumam uz izskatīšanas laiku tādā kārtībā, kā Konvencijas dalībvalsts.

Šī punkta pielietošanas mērķiem, samierināšana tiek uzskatīta par sāktu dienā, kad Sekretārs saņem paziņojumu par pušu vienošanos attiecībā uz Komisijas izveidošanu, un pabeigta dienā, kad Komisija iepazīstina puses ar savu ziņojumu. Ja kāda no pusēm atsakās no izskatīšanas, minētā izskatīšana tiek uzskatīta par pārtrauktu dienā, kad tiek saņemts ziņojums, kā norādīts Konvencijas 25.panta 6.punktā. Arbitrāžas izskatīšana tiek uzskatīta par sāktu dienā, kad Sekretārs saņem paziņojumu par pušu vienošanos attiecībā uz Tribunāla izveidošanu, un pabeigtu dienā, kad Tribunāls pieņem savu lēmumu.

3.pants. Finansu gads un budžets

1. Finansu gads sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī.

2. Sekretārs, darbodamies saskaņā ar vienošanos ar Tiesas Prezidiju, katru gadu sastāda Tiesas budžeta projektu. Budžeta projektu nākošajam finansu gadam iesniedz Konvencijas dalībvalstīm līdz 15.septembrim.

3. Budžetu apstiprina Konvencijas dalībvalstu pārstāvji. Budžeta izskatīšana un apstiprināšana notiek Vīnē, ja Konvencijas dalībvalstis nevienojas citādi. Pēc budžeta apstiprināšanas tekošajam finansu gadam Sekretārs vēršas ar lūgumu nosūtīt savas iemaksas pie Konvencijas dalībvalstīm.

Ja budžets nav apstiprināts līdz 31.decembrim, Tiesa funkcionē, balstoties uz iepriekšējā gada budžetu un, nekaitējot turpmākajiem papildinājumiem, Sekretārs lūdz Konvencijas dalībvalstis nosūtīt savas iemaksas atbilstoši šim budžetam.

Sekretārs lūdz Konvencijas dalībvalstis iemaksāt 50% no savām iemaksām 1.janvārī, bet atlikušos 50% — 1.aprīlī.

4. Ja Konvencijas dalībvalstu pārstāvji nepieņem citu lēmumu, budžetu sastāda Šveices frankos un valstu dalības maksas tiek veiktas šajā valūtā.

5. Valsts, kura ratificē Konvenciju vai pievienojas tai pēc tās stāšanās spēkā,iemaksā savu pirmo dalības maksu budžetā divu mēnešu laikā pēc Sekretāra attiecīga lūguma.

6. Valstis, kas, nebūdamas Konvencijas dalībnieces, iesniegušas izskatīšanai Tiesā kādu strīdu, iemaksā savu dalības maksu divu mēnešu laikā pēc Sekretāra attiecīga lūguma.

7. Konvencijas stāšanās spēkā gadā Konvencijas dalībvalstis iemaksā savu dalības maksu budžetā divu mēnešu laikā no divpadsmitā Konvencijas ratifikācijas instrumenta iesniegšanas. Minēto budžetu sākotnēji nosaka 250 000 Šveices franku apmērā.

4.pants. Saistības, maksājumi un pārskatītais budžets

1. Apstiprinātais budžets dod tiesības Sekretāram Tiesas Prezidija pilnvaru ietvaros uzņemties saistības un veikt maksājumus noteikto summu apmēros noteiktiem mērķiem.

2. Sekretāram, darbojoties Tiesas Prezidija pilnvaru ietvaros, ir tiesības pārdalīt līdzekļus starp budžeta pantiem un apakšpantiem līdz 15% no summām, kas šajos pantos/apakšpantos paredzētas. Par visiem šādiem līdzekļu pārdalīšanas gadījumiem Sekretāram jāsniedz finansu atskaite atbilstoši šī Protokola 9.pantam.

3. Saistības, kas nav izpildītas līdz finansu gada beigām, tiek pārceltas uz nākošo finansu gadu.

4. Ja to prasa apstākļi un pēc rūpīgas esošo līdzekļu ekonomijas analīzes, Sekretāram ir tiesības iesniegt pārskatīto budžetu, kas var būt saistīts ar lūgumu pēc papildus līdzekļu asignēšanas, Konvencijas dalībvalstu pārstāvjiem apstiprināšanai.

5. Jebkuri līdzekļu atlikumi par tekošo finansu gadu tiek atskaitīti no sadalītajiem līdzekļiem nākošajam finansu gadam pēc gada, kurā Konvencijas dalībvalstu pārstāvji bija apstiprinājuši rēķinus. Jebkurš līdzekļu deficīts tiek ieskaitīts nākošā finansu gada rēķinā, ja vien Konvencijas dalībvalstis nepieņem lēmumu par papildus dalības maksām.

5.pants. Apgrozības kapitāla fonds

Ja Konvencijas dalībvalstis uzskata par nepieciešamu, tas var izveidot apgrozījuma kapitāla fondu. To finansē Konvencijas dalībvalstis.

6.pants. Komandējuma nauda un nominālie iepriekšējie honorāri

1. Tiesas Prezidija, samierināšanas komisiju un arbitrāžas tribunālu locekļi saņem komandējuma naudu par katru dienu, kad tie veic savas funkcijas.

2. Tiesas Prezidija locekļi papildus saņem ikgadējo nominālo honorāru.

3. Komandējuma naudas un ikgadējā nominālā honorāra apmēru nosaka Konvencijas dalībvalstu pārstāvji.

7.pants. Darba alga, sociālā nodrošināšana un pensijas

1. Sekretārs un visi pārējie kancelejas darbinieki, kuri nozīmēti saskaņā ar Konvencijas 9.pantu, saņem darba algu, kuras apmēru nosaka Konvencijas dalībvalstu pārstāvji.

2. Kancelejas personāls ietver stingri ierobežotu darbinieku skaitu, kas nepieciešams, lai Tiesa funkcionētu.

3. Konvencijas dalībvalstu pārstāvji nodrošina attiecīgu sociālo aprūpi un pensijas Sekretāram un kancelejas darbiniekiem.

8.pants. Ceļa izdevumi

1. Tiesas Prezidija, samierināšanas komisiju un arbitrāžas tribunālu locekļiem, kā arī Sekretāram un kancelejas darbiniekiem tiek apmaksāti ceļa izdevumi, kas ir absolūti nepieciešami to funkciju veikšanai.

2. Ceļa izdevumu apmaksa ietver transporta pakalpojumu faktiskās izmaksas, tajā skaitā parastos izdevumus, kas saistās ar transporta pakalpojumiem, un dienas naudu, lai segtu ēdināšanas un dzīvošanas izdevumus, izdevumus par pakalpojumiem, kā arī citiem izdevumiem. Dienas naudas apmēru nosaka Konvencijas dalībvalstu pārstāvji.

9.pants. Dokumentācija un atskaite

1. Sekretārs, darbojoties Tiesas Prezidija pilnvaru ietvaros, nodrošina attiecīgās dokumentācijas un atskaišu par finansu operācijām ieviešanu un veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu visu maksājumu attiecīgu sankcionēšanu.

2. Sekretārs, darbojoties Tiesas Prezidija pilnvaru ietvaros, iesniedz Konvencijas dalībvalstīm ne vēlāk kā 1. martā gada finansu atskaiti, kurā atspoguļo par iepriekšējo gadu:

a) ienākumus un izdevumus saistībā ar visiem rēķiniem;

b) stāvokli attiecībā uz budžeta pantu izpildi;

c) finansu aktīvus un pasīvus uz finansu gada beigām.

10.pants. Auditēšana

1. Tiesas finansu rēķinu auditēšanu veic divi auditori, kas ir dažādu valstu pilsoņi un kurus nozīmē Konvencijas dalībvalstu pārstāvji uz trīs gadiem ar atkārtotas nozīmēšanas iespēju.

Personas, kuras atrodas vai ir atradušās samierinātāju vai arbitru sarakstos vai kuras ir saņēmušas Tiesas izmaksas atbilstoši šī Protokola 7.pantam, nevar būt auditori.

2. Auditori veic auditēšanu katru gadu. Sevišķi tie pārbauda ierakstu pareizību grāmatvedības uzskaites reģistros, aktīvu un pasīvu dokumentus un rēķinus. Rēķini tiek iesniegti ikgadējai auditēšanai un pārbaudei ne vēlāk par 1.martu.

3. Auditori veic tādu auditēšanu, kādu tie uzskata par nepieciešamu, lai apliecinātu, ka:

a) gada finansu atskaite, kas tiem tiek iesniegta, ir pareiza un atbilst grāmatvedības uzskaites reģistriem un Tiesas reģistriem;

b) finansu operācijas, kas fiksētas šajā atskaitē, ir veiktas atbilstoši attiecīgajām prasībām, budžeta normām un citiem norādījumiem, kam var būt ar to saistība; un

c) līdzekļi noguldījumos un skaidrajā naudā ir apstiprināti ar kvītīm, kas tieši saņemtas no depozitāriem vai ar faktisku rēķinu.

4. Sekretārs sniedz auditoriem tādu palīdzību un nodrošina tādus apstākļus, kādi var būt nepieciešami, lai tie attiecīgi spētu veikt savus pienākumus. Sevišķi auditoriem jābūt brīvai pieejai tiem grāmatvedības rēķiniem, uzskaites reģistriem un dokumentiem, kas pēc to ieskatiem nepieciešami auditēšanai.

5. Auditori katru gadu sastāda atskaiti, kas apstiprina rēķinu stāvokli un ietver aizrādījumus, kas izriet no to auditēšanas rezultātiem. Šajā sakarā tie var būt tādi aizrādījumi, kādus tie uzskata par nepieciešamiem attiecībā uz finansu operāciju efektivitāti, atskaišu sistēmu un iekšējo finansu kontroli.

6. Atskaiti izsniedz Konvencijas dalībvalstu pārstāvjiem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tā finansu gada beigām, uz kuru attiecas rēķini. Šo atskaiti savlaicīgi pārsūta Sekretāram, lai tam būtu ne mazāk kā 15 dienas laika iesniegt tādus paskaidrojumus un pamatojumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem.

7. Papildus ikgadējai auditēšanai, auditoriem jebkurā laikā ir brīva pieeja grāmatvedības uzskaites reģistriem, aktīvu un pasīvu uzskaites reģistriem un rēķiniem, lai tos pārbaudītu.

8. Pamatojoties uz auditēšanas atskaiti, Konvencijas dalībvalstis paziņo par savu piekrišanu gada finansu atskaitei vai arī veic citus pasākumus, ko var uzskatīt par mērķtiecīgiem.

11.pants. Speciālais atbalsta rēķins

1. Konvencijas dalībvalstis var atvērt speciālu atbalsta rēķinu, kura mērķis ir samazināt tiesu izdevumus tām valstīm, kas ir puses Tiesā iesniegtajā strīdā un kurām ir grūtības šo izdevumu apmaksā. To finansē Konvencijas dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas.

2. Valsts, kas ir Tiesā iesniegtā strīda puse un vēlas saņemt līdzekļus no speciālā atbalsta fonda, vēršas pie Sekretāra ar lūgumu, kam pievienots tiesas izdevumu detalizēts aprēķins.

Tiesas Prezidijs izanalizē šo lūgumu un nosūta savu rekomendāciju Konvencijas dalībvalstīm, kas lemj, vai apmierināt minēto lūgumu un cik lielā mērā.

Pēc tam, kad lieta ir izskatīta, valstij, kas ir saņēmusi līdzekļus no speciālā atbalsta fonda, jānosūta Sekretāram, izskatīšanai Prezidijā, detalizēts pārskats par procesuālajām izmaksām, kas ir vai tiks izdarītas, ja nepieciešams atmaksājot summu, kura ir palikusi pāri no reālajām izmaksām.

12.pants. Lēmumu pieņemšana

Konvencijas dalībvalstis vai to pārstāvji saskaņā ar šo Protokolu visus lēmumus pieņem pēc konsensus principa.

13.pants. Papildinājumi

Papildinājumus šim Protokolam pieņem atbilstoši šīs Konvencijas 35.panta noteikumiem. Tiesas Prezidijs var nosūtīt savu vērtējumu attiecībā uz izteiktajiem ierosinājumiem EDSA Sekretariātam, lai tos tālāk pārsūtītu EDSA dalībvalstīm.

Šis Protokols, kas sastādīts angļu, franču, vācu, itāļu, krievu un spāņu valodās, visi seši teksti būdami vienlīdz autentiski, un kuru pieņēmusi Vecāko Amatpersonu Komiteja Prāgā 1993.gada 28.aprīlī saskaņā ar Konvencijas par samierināšanu un arbitrāžu EDSA ietvaros 13.pantu, atrodas Zviedrijas valdības glabāšanā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!