Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vācijas interese - sadarbības punktos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.1997., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44200

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vācijas profesionālā, lietišķā un cilvēciskā interese - tieslietu un iekšlietu sadarbības punktos

Vēl šajā numurā

03.07.1997., Nr. 170

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

informācija

Vācijas interese — sadarbības punktos

Vizītē — VFR Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Heincs Lanfermans ( Heinz Lanfermann )

Turpinājums no 1.lpp.

Minētā fonda izpilddirektors Lujo Fadē uzsvēra nepieciešamību palīdzēt Austrumeiropas valstīm tieslietu jomā, šajā sakarībā atzīmējot jau praktizētās Augstākās tiesas tiesnešu mācības Brēmenē, dažādus citus seminārus.

— Nav runa par tiesu sistēmas eksportu, fonda uzdevums — būt klāt ar padomu, informāciju, dalīties pieredzē. Ko jūs pārņemsiet, tas ir jūsu pašu ziņā, — piebilda L.Fadē. Viņš piezīmēja, ka ļoti svarīgs priekšnoteikums sekmīgam darbam ir tiesnešu izglītošana, juristu kvalifikācijas paaugstināšana.

Jautājums: — Kā izpaudās fonda palīdzība Komerclikuma projekta tapšanā?

L.Fadē: — Ar padomu, jo jāveido moderns Komerclikums, lai palīdzētu uzņēmējiem, ražotājiem labāk darboties.

Jautājums: — Vai Vācijā augsta amatpersona varētu atļauties neierasties uz tiesas sēdi, aizbildinoties ar atvaļinājumu, nevaļu, kā notiek Latvijā?

H.Lanfermans: — Vācijā tiesām ir liela autoritāte, pilsoņi tās respektē, un starp tiesām un cilvēkiem ir savstarpēja uzticība. Lai gan arī Vācijā, īpaši pēc apvienošanās, austrumu daļā bija līdzīgas problēmas.

“LV” jautājums: — Kāda ir un varētu būt juridiskā fonda praktiskā palīdzība mūsu juristu izglītošanā, profesionalitātes slīpēšanā?

L.Fadē: — Dažos vārdos uz to grūti atbildēt, taču galvenā uzmanība koncentrēta uz konsultācijām likumdošanas jautājumos; kvalifikācijas celšanai bijusi pakārtota nozīme. Turpināsim rīkot seminārus, kursus juristiem, lai viņi pēc atgriešanās Latvijā savukārt dalītos zināšanās ar citiem kolēģiem. Rīt dodamies uz Igauniju, kur jau ir laba pieredze zemesgrāmatu lietās.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Pie Valsts prezidenta Latvijas vēstniece

Vakar, 2.jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Francijas Republikā Sandru Kalnieti.

Vēstniece nodeva G.Ulmanim sveicienus no Francijas prezidenta Žaka Širaka. Sarunas gaitā S.Kalniete informēja Valsts prezidentu par vēstniecības darba plāniem abu valstu attiecību attīstīšanā. Pārrunāta arī sabiedriski politiskā rezonanse Francijā pēc Amsterdamas galotņu tikšanās un Francijas pozīcija Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumā.

Valsts prezidenta preses dienests

Lietuvas Seima priekšsēdētājs Latvijas Saeimas priekšsēdētājam

Viņa ekselencei Alfredam Čepānim,

Latvijas Republikas

Saeimas priekšsēdētājam

Šajā skumju brīdī, ko izraisījis traģiskais dzīvību zaudējums, mēs esam kopā ar Latvijas tautu. Nāve ir paņēmusi visdārgāko — bērnu dzīvības. Lūdzu, izsakiet manu visdziļāko līdzjūtību šīs traģēdijas upuru ģimenēm un tuviniekiem. Lai Dievs atvieglo viņu sāpes un dod spēku pārciest šo zaudējumu!

Vītauts Landsberģis

1997.gada 30.jūnijā

Par nepilsoņu pasu atzīšanu Krievijā

1. un 2. jūlijā Maskavā notika Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Ārlietu ministriju konsultācijas konsulārajos jautājumos.

Tikšanās laikā apspriests jautājums par Latvijas nepilsoņu pasu atzīšanu. Krievijas puse ir pieņēmusi lēmumu atzīt tās par derīgām ieceļošanai Krievijas Federācijā. Pēc nepieciešamo diplomātisko un Krievijas Federācijas iekšējo procedūru nokārtošanas nepilsoņi ar šo dokumentu varēs ieceļot Krievijā līdzīgi kā ar personas apliecībām. Reāli šāda kārtība varētu stāties spēkā līdz vasaras beigām.

Sarunās apspriesti arī vairāki citi konsulārie jautājumi, galvenokārt saistībā ar abu valstu pilsoņu savstarpējo ceļošanas kārtību. Krievijas puse apstiprināja savu vēlmi un ieinteresētību nākotnē risināt nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanas jautājumus.

Tikšanās noslēgumā Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks A. Sarkanis un Krievijas Ārlietu ministrijas Konsulārā dienesta departamenta direktors V. Vinogradovs parakstīja kopīgu protokolu par notikušo sarunu rezultātiem.

Latvijas vēstniecības Krievijā

preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!