Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas jūrai ir Rietumu un Austrumu krasti. Bet politika varētu būt kopēja. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.07.1997., Nr. 170 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44196

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sadarbību ar Somiju vides aizsardzībā

Vēl šajā numurā

03.07.1997., Nr. 170

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Baltijas jūrai ir Rietumu un Austrumu krasti. Bet politika varētu būt kopēja

Vakar Rīgā Baltijas jūras valstu Padomes ārlietu ministru 6.sesijā tikās dalībvalstu — Vācijas Federatīvās Republikas, Zviedrijas Karalistes, Krievijas Federācijas, Polijas Republikas, Dānijas Karalistes, Norvēģijas Karalistes, Islandes Republikas, Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas ārlietu resoru vadītāji, Somijas Republikas vides aizsardzības un attīstības sadarbības ministrs, Meklenburgas-Priekšpomerānijas Ministru prezidents, Eiropas Komisijas pārstāvis un viesi — Ukrainas ārlietu ministra vietnieks, Francijas Republikas Eiropas lietu ministrs un vēstnieks Latvijā, Luksemburgas Lielhercogistes vides aizsardzības ministrs un ASV vēstnieks Latvijā.

Baltijas jūras valstu diplomāti satikušies: Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Vācijā ārlietu ministrs Klauss Kinkels, Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Avdejevs un vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs...

...Zviedrijas ārlietu ministre Lēna Hjelma Vallena, Somijas vides aizsardzības un attīstības sadarbības ministrs Peka Havisto,...

...bet pirms sesijas sākuma Norvēģijas ārlietu ministrs Bjerns Tore Godāls un Valdis Birkavs parakstīja līgumu par bezvīzu režīmu.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”


Rokasspiedienos, smaidos un rūpēs

Vakar, 2. jūlijā, Rīgā, viesnīcā “Radisson SAS Daugava” sākās Baltijas jūras valstu padomes 6. ārlietu ministru sesija. To atklāja un vadīja Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs — Latvija aizvadītajos divpadsmit mēnešos kopš iepriekšējās sesijas bija šīs starptautiskās organizācijas prezidējošā valsts. Rīgas sesijā BJVP prezidentūru no Latvijas pārņem Dānija.

Savā runā Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka mūsu valsts savas prezidentūras laikā konsekventi strādājusi, lai organizācija īstenotu BJVP valstu valdību vadītāju Visbijas sanāksmē izvirzīto mērķi — pārvērst šo reģionu integrētā, konkurētspējīgā un dinamiskā ilgstoša uzplaukuma zonā, kur dominētu sadarbība, demokrātija un tirgus ekonomika. V.Birkavs atzīmēja Austrumu —Rietumu — Austrumu transporta sakaru nozīmes straujo pieaugumu, kā arī progresu muitas procedūru pilnveidošanā un BJVP plānus enerģētikas sektora rekonstruēšanai.

V.Birkavs runāja par nepieciešamību mazināt ekonomiskās attīstības tempu disproporciju starp Baltijas jūras austrumu un rietumu krastiem. “Ķēdes stiprību nosaka tās vājākais posms šajā sakarā,” teica Valdis Birkavs. Viņš arī atzīmēja Krievijas līdzdalības nozīmi Baltijas jūras valstu sekmīgas ilgtermiņa sadarbības nodrošināšanā.

Tālāk Latvijas ārlietu ministrs atgādināja Hansa Dītriha Genšera un Dānijas bijušā ārlietu ministra Ufes Elemana Jensena nopelnus, 1992.gadā sekmējot BJVP izveidošanu, uzsverot BJVP līdzšinējās sekmes un nākotnes apņēmību. Valdis Birkavs savu uzrunu beidza ar vārdiem: “Kur ir gaita, tur ir arī panākumi.”

Debatēs pēc sesijas priekšsēdētāja Valda Birkava uzaicinājuma vakar piedalījās Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Islandes, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības prezidējošās valsts pārstāvji.

Sesijā piedalās Eiropas Savienības prezidējošās valsts Luksemburgas vides aizsardzības ministrs Džonijs Lahūrs, Dānijas ārlietu ministrs Nils Helvegs Petersens, Eiropas Komisijas pārstāvis Vasko Ramoss, Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, Islandes ārlietu ministrs Haldors Asgrimsons, Krievijas Federācijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Avdejevs, Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs, VFR Meklenburgas — Priekšpomerānijas zemes Ministru prezidents Dr. Berndts Zeite, Polijas ārlietu ministrs Darjušs Rosati, Somijas vides aizsardzības un attīstības sadarbības ministrs Pekka Havisto, Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Konstantīns Griščenko, Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels un Zviedrijas ārlietu ministre Lēna Hjelma Vallena.

Baltijas jūras valstu padomē ietilpst Latvija, Vācija, Dānija, Zviedrija, Islande, Norvēģija, Somija, Krievija, Igaunija, Lietuva un Polija. Fakts, ka sesijas darbā piedalās arī Eiropas Savienības prezidējošās valsts Luksemburgas un Eiropas Komisijas, kā arī Ukrainas pārstāvji, liecina par šīs straptautiskās organizācijas aizvien pieaugošo starptautisko prestižu.

Baltijas jūras valstu padome tika nodibināta 1992. gadā pēc Vācijas un Dānijas iniciatīvas. Vācijas Federālā ārlietu ministrija, komentējot BJVP ārlietu ministru Rīgas sesiju, uzsvērusi, ka piecos gados kopš nodibināšanas Baltijas jūras valstu padome izveidojusies par “reģionālās sadarbības parauginstrumentu Baltijas jūras telpā”. BJVP uzdevums un mērķis ir formulēt Baltijas jūras baseina valstu kopīgās intereses un noteikt sadarbības jomas. BJVP dod ieguldījumu arī pagaidām visai dažādā dzīves līmeņa atšķirību pārvarēšanā reģiona austrumos un rietumos. Par svarīgu BJVP uzdevumu tiek uzskatīta arī demokrātiskās un ekonomiskās transformācijas procesa veicināšana postsociālistiskajās valstīs.

Rīgas sesijas uzmanības centrā ir Baltijas jūras baseina valstu ekonomiskās sadarbības padziļināšana un sadarbība vides aizsardzībā. Baltijas jūras telpas reformu valstu demokrātisko institūciju nostiprināšana, kā arī kodoldrošības padziļināšana Baltijas jūras reģionā. Dienas kārtībā ir arī BJVP valstu demokrātisko institūciju, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību komisāra ievēlēšana. Patlaban šo amatu ieņem Dānijas tieslietu ministrs Ole Espersens. Sesijas darba kārtībā ir arī konsultācijas par Baltijas jūras valstu padomes sekretariāta izveidošanu. Šim sekretariātam būtu jāsniedz atbalsts BJVP prezidējošajai valstij.

Īsi pirms Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sesijas sākuma Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Norvēģijas Karalistes ārlietu ministrs Bjerns Tore Godāls parakstīja Latvijas un Norvēģijas līgumu par bezvīzu režīmu.

Šodien sesijas otrās dienas ieskaņā notiks preses konference, kurā plašsaziņas līdzekļiem tiks sniegts arī Latvijas prezidentūras izvērtējums Baltijas jūras valstu padomē. Paredzētas BJVP komisāra profesora Oles Espersena (Dānija), Šlēsavigas — Holšteinas tieslietu, federālā un Eiropas lietu ministra Gerda Valtera (Vācija), Baltijas pilsētu savienības prezidenta Andersena Engstrēma (Zviedrija), Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Anatolija Gorbunova, Baltijas jūras reģiona parlamentārās konferences pastāvīgās komitejas locekļa Jura Sinkas, kā arī Dānijas un Somijas pārstāvju runas.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors


Par Latvijas un Vācijas augstā līmeņa tikšanos

Vakar, 2.jūlijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar VFR ārlietu ministru Klausu Kinkelu. Uzsākot sarunu, G.Ulmanis sveica K.Kinkelu, kā arī visus Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministrus ar ierašanos Rīgā.

Saruna, kas ilga stundu, noritēja draudzīgā un atklātā gaisotnē. Sarunas gaitā tika skartas abpusēji interesējošās problēmas. Dialoga partneri pārrunāja Latvijas un Vācijas savstarpējo attiecību dinamiku. Latvijas Valsts prezidents augstu novērtēja to praktisko palīdzību, kuru Vācijas puse jau sniegusi un plāno sniegt Latvijai vairākās būtiskās jomās — iekšlietās, modernas uzņēmējdarbības veicināšanā, aizsardzības jomā.

G.Ulmanis atzinīgi novērtēja VFR federālās valdības “Transform programmu”.

G.Ulmanis aizskāra tēmu par materiālo kompensāciju nacisma upuriem, kuri šobrīd dzīvo Latvijā. Viņš aicināja VFR ārlietu ministru rast abpusēju vienošanos par kompensāciju nacisma upuriem.

Latvijas Valsts prezidents teica, ka Latvijai un Baltijai kopumā ir būtiska nozīme arī eiroatlantiskās telpas stratēģiskajos procesos. G.Ulmanis aicināja Vāciju visā pilnībā novērtēt mūsu reģiona nozīmi šajā kontekstā.

G.Ulmanis un K.Kinkels pārrunāja Latvijas prezidentūras gadu BJVP. Abas puses bija vienisprātis, ka BJVP darbība ir bijusi sekmīga un noritējusi Baltijas jūras reģiona un arī visa kontinenta interesēs.

Latvijas Valsts prezidents raksturoja triju Baltijas valstu sadarbību un atzīmēja, ka tā ir īpaši veiksmīga politiskā dialoga, aizsardzības un ekonomikas jomā. Raksturojot Latvijas izpratni par Baltijas sadarbību, G.Ulmanis to apzīmēja kā “baltisko pragmatismu”.

Valsts prezidents un ārlietu ministrs pārrunāja NATO paplašināšanas jautājumu. Šim procesam jānorit visas eiroatlantiskās telpas drošības interesēs, jābūt atvērtam. K.Kinkels īpaši uzsvēra, ka Baltijas drošība ir Vācijas stratēģisko interešu lokā, atzīmējot Vācijas politisko un vēsturisko atbildību par Baltijas valstīm.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”


Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis — svinīgajās vakariņās Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministriem Rīgas pilī 1997. gada 2. jūlijā:

Augsti godātie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Ar patiesu prieku sveicu jūs senajā Rīgā, Baltijas metropolē!

Rīga — Latvijas galvaspilsēta — gadu simtiem ir bijusi gan Baltijas jūras aktīvs subjekts, gan arī objekts. Te vēsture ir gan aktīvi veidota, gan to vardarbīgi uzspieduši citi. Rosinoša uzņēmējdarbība, plaša tirdzniecība, politiskās drāmas bieži mainījušas reģiona laika ritējumu.

Tieši tāpēc šeit, Baltijas jūras austrumu krastā, senā tirgotāju un uzņēmēju metropolē, labi var izjust un aptvert to saliedējošo labklājību, ko dod savstarpēji izdevīga sadarbība un korporatīva drošība, pat ja aplūkojam tikai slaveno Hanzu.

Ar gandarījumu atceramies Vācijas un Dānijas ierosmi 1992. gadā — veidot jaunu reģionālu kopību, kas vienotu valstis ar dažādu nesenās vēstures mantojumu. Tā bija tālredzīga iniciatīva, kas apsteidza laiku. Tā ievadīja vienotās Eiropas idejas laikmetu. Baltijas jūras valstu padomes izaicinājums ir — vienot dažādas Eiropas integrētības valstis. BJVP nozīmi spilgti apliecina sadarbība ar Eiropas Savienību. Eiropas Komisijas iesaiste procesos reģionā apstiprina uzsāktās sadarbības nozīmi visam kopējam Eiropas kontinentam un īpaši tā demokrātiski integrētajai daļai. Latvijas BJVP redzējums un prioritātes ir virzītas uz reģiona ekonomisko attīstību, kas izlīdzinātu vēstures noteiktās atšķirības novada ietvaros starp Austrumiem un Rietumiem. BJVP sasaista un kliedē postošo aukstā kara dalījumu Austrumos un Rietumos, tie kļūst par ģeogrāfijas un vēstures terminiem, bet nākotne un tautas iegūst vienotu Eiropu!

Mūsdienās te labi izjūtam, kā veidojas un nostiprinās modernās XXI gadsimta Eiropas reģionālās sadarbības modelis. Modelis, kas kļūst par paraugu visam kontinentam.

Baltijas jūras reģions iezīmē arī kopējās vispārcilvēciskās vērtības, kas būtiskas visai Eiropai — stabilitāte, demokrātija, sadarbība un labklājība.

Sadarbība ir atslēgjēdziens, raksturojot Eiropas ziemeļaustrumus. Tikpat svarīgs ir arī cits jēdziens — identitāte, katrs novads reģiona valstīs saglabā savu nacionālo un kultūras savdabīgumu. Tas ir reģions, kura centrā ir indivīds — cilvēks un tauta, tā savdabīgums, unikalitāte un nākotnes izaugsmes perspektīvai nepieciešamā labklājība. Tas kļūst par cilvēkam labdabīgas vides reģionu. Cilvēks un labdabīga vide, savstarpējā harmonija visos dzīves aspektos un savstarpējā cilvēciskajā darbībā.

Caur kopējām vērtībām, kopējiem ideāliem, kopēju izpratni pirmo reizi vēsturē Baltijas jūras valstis ir kopā vienojušās un virzās uz saliedētas reģionālas kopības veidošanu, kas preventīvi vieno lielas un mazas, vājas un stipras, bagātas un vēsturisko konsekvenču rezultātā arī ne tik veiksmīgas valstis. Vai spēsim saglabāt pamatu labam optimismam, ka pārvarēsim neauglīgo un modernajām attīstības tendencēm neatbilstošo, postošo XIX gadsimta “ģeogrāfisko un politisko” domāšanu un stereotipus? Ģeogrāfiskais novietojums vairs nedrīkst ietekmēt tautu un valstu likteni. Dosim ceļu jaunam, izsvērtam domāšanas veidam — uzticībai un atbildībai. Drošība nevar būt uz citu rēķina, tā ir šķietama drošība.

Nākotnes Eiropai jābūt drošākai nekā vakar vai šodien. Tas ir jautājums, kas sakņojas uzticībā. Uzticībā gan starp sabiedrību un indivīdu, gan starp valdībām, gan starp tautām.

Tas ir jautājums arī par atbildību — savstarpēju atbildību par drošību un stabilitāti kontinentā. Uzsāktajiem procesiem Eiropā jāved pie nostiprinātas drošības un stabilitātes visā kontinentā, kas rodama savstarpējā atbildībā un kopējā darbā, lai tuvinātos kopīgajam stratēģiskajam mērķim — drošas, stabilas un nedalītas Eiropas izveidei.

Katru dienu pieņemtajiem lēmumiem un rīcībai jānostiprina kopējā virzība uz drošību katram. Nedrīkstam aizmirst šo Eiropas politikas centrālo nervu.

Augsti godātie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Šodien vietā ir izcilā baltu cilmes domātāja Imanuela Kanta norādījums, ka “viens no īstākajiem un skaistākajiem priekiem ir atpūta pēc padarīta darba”. Tas lieti der šovakar, bet tikai ar papildinājumu, ka paveikts ir labi aizsākts liels, perspektīvs darbs.

Vēlos pacelt šo glāzi par labi uzsākto kopējo darbu vienotas Eiropas izveidē! Eiropas, kas dotu drošību, stabilitāti un labklājību katram tās iedzīvotājam, katrai tās tautai un valstij! Latvijas tautas vārdā novēlu veiksmīgu darba ritmu un auglīgu sadarbību nākamajai BJVP prezidentūras valstij — Dānijai, mūsu labajiem draugiem un atbalstītājiem!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!