• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
ASV Prezidents - latviešiem un baltiešiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.06.1997., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43739

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cilvēktiesības un Latvija

Vēl šajā numurā

04.06.1997., Nr. 136

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ASV Prezidents — latviešiem un baltiešiem

Jo tuvāk nāk diena, kad NATO dalībvalstis Madridē spriedīs par alianses paplašināšanas pirmo kārtu un izlems, kam dot priekšroku, jo vairāk šim procesam tiek pievērsta pasaules visdažādāko aprindu uzmanība. Nomaļus no šīm aktivitātēm nav palikušas arī latviešu trimdas organizācijas. Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis Jānis Kukainis savas organizācijas vārdā nosūtīja vēstuli Amerikas Savienoto Valstu prezidentam Bilam Klintonam, atgādinot, ka sakarā ar NATO paplašināšanu nedrīkst diskriminēt nevienu valsti un jo īpaši Baltijas valstis. Lūk, kādu atbildes vēstuli (“Latvijas Vēstneša” tulkojumā) no ASV prezidenta ir saņēmis Amerikas Latviešu apvienības priekšsēdis un Apvienotās baltiešu komitejas priekšsēdētājs Jānis Kukainis.

Augsti godātais Kukaiņa kungs!

Es atzinīgi vērtēju Jūsu vēstuli par NATO paplašināšanu un priecājos par doto izdevību pievērsties tajā skartajām problēmām.

Pirmo reizi vēsturē mums ir iespēja izveidot nesadalītu Eiropu, kuras pamatā ir kopēja drošība un kopējas demokrātiskas vērtības, un dzīvot pārticībā, ko rada arvien pieaugošā brīvā tirgus attīstība. Man kā prezidentam viena no galvenajām prioritātēm ir — padarīt šo iespēju par realitāti. Savas pirmās prezidentūras sākumā es izteicu priekšlikumu, ka NATO jāatver durvis jaunām dalībvalstīm. NATO paplašināšana var izdarīt visā Eiropā to, ko NATO jau ir izdarījusi Rietumeiropā: nostiprināt demokrātiju un aizsargāt to no draudiem nākotnē, nepieļaut atgriešanos pie savstarpējas sāncensības un radīt apstākļus labklājības uzplauksmei. Ir aizsākts darbs pie NATO paplašināšanas. Pēc dažām nedēļām Madrides samitā pirmās jaunās dalībvalstis tiks uzaicinātas iestāties NATO, un es esmu pārliecināts, ka tās kļūs par dalībvalstīm 1999. gadā.

Es esmu arī nolēmis ietekmēt mūsu sabiedrotos, lai NATO durvis netiktu aizvērtas aiz tās pirmajām jaunajām dalībvalstīm. NATO durvīm jābūt atvērtām visām Eiropas demokrātiskajām valstīm, kas ir gatavas uzņemties gan dalībvalsts atbildību, gan izmantot tās sniegtās priekšrocības. Nevienai valstij, kas nav NATO locekle, nav veto tiesību, nevienai valstij netiks automātiski liegta iespēja iestāties NATO. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Eiropā atkal izveidotos kāda pelēkā nedrošības zona vai ietekmes sfēra.

Daudzi cilvēki Krievijā joprojām raugās uz NATO no aukstā kara pozīcijām un tādējādi ir ļoti satraukti par NATO nodomu uzņemt jaunas dalībvalstis. Tomēr Eiropas drošība nav un nevar būt “spēle ar tukšām un pilnām lozēm”, kurā Viduseiropas demokrātisko valstu ieguvums būtu zaudējums Krievijai. Es uzskatu, ka mūsu visu interesēs ir, lai starp NATO un Krieviju attīstītos stipras partnerattiecības, kas palīdzētu Krievijai pozitīvi definēt tās vietu jaunajā Eiropā, lai tā būtu mierā ar sevi un saviem kaimiņiem un spētu sadarboties ar NATO.

Savos ceļojumos uz Viduseiropu es esmu iemācījies vienu frāzi daudzās valodās, kas man palikusi prātā: “Neko par mums bez mums.” Tas ir labs un svarīgs princips, kas tiek turēts cieņā Amerikas Savienotajās Valstīs. Es uzskatu, ka iecerētās NATO un Krievijas partnerattiecības nekādā veidā nekaitēs citu valstu interesēm. Tās arī nemazinās NATO spējas izpildīt savas galvenās funkcijas, tai skaitā apņemšanos aizsargāt jebkuru dalībvalsti bez izņēmuma. Krievijai nav un arī nākotnē nebūs nekādu veto tiesību attiecībā uz NATO lēmumiem vai NATO militārajām prerogatīvām.

Līgums par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā ir jāpiemēro tā, lai tas atbilstu jaunās Eiropas vajadzībām, jo konkurējušu bloku laiks ir pagājis. Es labi izprotu daudzu baltiešu izteikto viedokli par to, ka Baltijas valstu valdībām, kuras ir izlēmušas nepievienoties Līgumam par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, būtu tomēr jāatstāj iespēja iesaistīties šajā procesā. Ar visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstu valdībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav pievienojušās Līgumam par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, notiek regulāras un detalizētas konsultācijas par šiem jautājumiem, un mēs turpināsim šīs konsultācijas.

Man labā atmiņā ir palikušas agrākās tikšanās ar ASV baltiešu līderiem, un es ceru, ka mums būs iespēja tikties atkal.

Ar cieņu —

Bils Klintons

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!