valdībā

Pēc Ministru kabineta 6.maija sēdes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, Ministru prezidenta biedra Anatolija Gorbunova un finansu ministra Roberta Zīles atbildes, skaidrojumi un komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Ir jāievēro arī Ministru kabineta 1996.gada 26.marta noteikumus par trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgo ģimeņu materiālā stāvokļa novērtēšanu. Tātad, pašvaldībām nosakot šo maksimālo dzīvokļa īres līmeni savā teritorijā, būs jārēķinās ar tiem līdzekļiem, ko tās varēs atvēlēt sociālajiem pabalstiem, ja tās gribēs noteikt īres maksu, kas daudziem iedzīvotājiem nebūs pa spēkam.

Šodien tika akceptēti arī Būvuzraudzības noteikumi un Būvdarbu autoruzraudzības noteikumi. Domāju, ka tieši būvuzraudzības lietas kopš 1990.gada mums patiešām bija gluži vai pašplūsmā. Kādu brīdi spēkā bija PSRS standarti, pēc tam sākām ieviest Eiropas Savienības standartus.

Bet būvju inspekcija faktiski bija atstāta novārtā. Tagad mūsu ministrija pakāpeniski šīs lietas sakārto. Domāju, ka arī būvinspekcija tiks atjaunota, bet ne jau tālab, lai vairotu ierēdņu skaitu un birokrātiju. Tai jābūt saistītai ar visas sabiedrības interesēm, lai būvju drošums un izmantotie būvmateriāli nekaitētu cilvēku veselībai. Abi šie noteikumi stāsies spēkā ar 1997.gada 1.jūliju.

Tad vārds tika dots Robertam Zīlem:

— Šodienas sēdē izskatīja likumprojektu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Pirmie projekta uzmetumi valdībā tika izskatīti jau pirms pusgada. Tad paredzēja šo likumprojektu pieņemt 81. panta kārtībā. Tomēr valdība nolēma dokumentu virzīt pieņemšanai parasta likuma veidā, un tagad tas notiek. Un šodien notika diskusija par to, kurus no krimināli sodāmiem nodarījumiem skars šis likums. Tātad — uz kuru krimināli sodāmu nodarījumu rezultātā iegūtiem naudas līdzekļiem un citu mantu attieksies šis likums. Pēc diskusijas projektā palika pieci noziegumu veidi — indīgu un spēcīgas iedarbības narkotisko vielu aprites rezultātā iegūtie līdzekļi; viltotas naudas izgatavošanas vai izpildīšanas un nelikumīgu darbību ar vērtspapīriem rezultātā iegūtie līdzekļi; ķīlnieku sagrābšana, personu nolaupīšana un bērnu nolaupīšana; kodolmateriālu nelikumīga iegādāšanās, glabāšana, lietošana, nodošana vai saārdīšana; speciālo līdzekļu, ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga vai neatļauta tirdzniecība un pārvadāšana. Tuvākajās dienās šo likumprojektu no Ministru kabineta nosūtīs izskatīšanai uz Saeimu. Likums varētu tikt pieņemts līdz gada beigām un stāties spēkā nākamā gada sākumā.

Valdības sēdē pieņemts arī Vērtspapīru tirgus komisijas nolikums, kas tagad ir saskaņots ar 81. panta kārtībā izdarītajiem grozījumiem likumā “Par Vērtspapīru tirgus komisiju”.

Vēl viens dokuments, kas ilgi tika izskatīts Ministru kabineta komitejā, ir instrukcija par kārtību, kādā no budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus. Tā ir izdota saskaņā ar likuma “Par budžeta un finansu vadību” 2. pantu. Instrukcija nosaka no valsts budžeta finansējamo iestāžu sniegto maksas pakalpojumu apstiprināšanas un maksas iekasēšanas kārtību. Šeit ir visai sarežģīta procedūra, jo, kā zināms, speciālie budžeti šādām iestādēm ir visai reti un tā sauktie pašu ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem parasti tiek ieskaitīti attiecīgo institūciju pamatbudžetos. Instrukcija paredz kārtību, kādā attiecīgie ministri vai to pilnvaroti valsts sekretāri apstiprina šos maksas pakalpojumus. Ja tas nav iespējams, apstiprinājumu izdara Finansu ministrija.

Sakarā ar ekonomikas ministra prombūtni valdības sēdē es ziņoju arī par Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par kompensācijas aprēķināšanu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem un maksas noteikšanu par īpašumā nodoto zemi pilsētās”. Šis projekts attiecas uz tiem kompensācijas sertifikātu piešķiršanas gadījumiem, kas izriet no zemes reformas pilsētās. Nesen bija līdzīgs projekts par zemes reformu lauku apvidos — tas paredzēja kompensācijas izmaksu naudā. Šodien izskatītais projekts paredz kārtību, kā tiks saņemti šie kompensācijas sertifikāti, un tas notiek ar mērķi paātrināt šo procesu, lai kompensācijas saņēmēji ar sertifikātiem vēl paspētu piedalīties privatizācijas procesā.

Pēc tam Roberts Zīle atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kā likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” varētu ietekmēt Latvijas banku aktīvus?

— Bez šaubām, tas varētu izraisīt zināmus procesus. Vēlreiz uzsveru — labākajā gadījumā lielākā daļa no šī likuma normām stāsies spēkā nākamā gada sākumā — ar 1998.gada 1.janvāri. Kā jūs zināt, grozījumi šajā pašā sakarā, kas tika izdarīti kredītiestāžu likumā, 1996. gada sākumā ir izskatīti Saeimā, un rezultāts ir tāds, ka lielākā daļa no grozījumiem stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri un vēl vēlāk. Paredzams, ka arī šodien valdības sēdē akceptētā likumprojekta izskatīšana Saeimā beigsies līdzīgi — normu stāšanās spēkā tiks saskaldīta. Runājot konkrēti par likuma iespējamo ietekmi uz banku aktīviem, paredzu, ka sākotnējā reakcija būs vismaz bailes no šīs dibināmā Ģenerālprokuratūras uzraudzībā esošās kontroles dienesta. Tomēr nedomāju, ka gadījumā, ja šis likums tiks normāli ievērots, tas varētu radīt traģiskas sekas banku aktīvos.

— Kāda ir summa, kuru pārsniedzot, par darījumu tiks informēts kontroles dienests?

— Projektā ir minēti 10 000 latu.

— Kad tiks uzsākta speciālistu sagatavošana darbam šajā kontroles dienestā?

— Domāju, ka laika ir vēl pietiekami. Iespējams, ka Ģenerālprokuratūra sadarbībā ar dažādām ārvalstu institūcijām uzsāks šo procesu tad, kad sāksies likumprojekta izskatīšana jau Saeimā.

Mintauts Ducmanis,

Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 6.maija

preses konferencē Valdības namā