Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Satversmes tiesa
Oficiālajā izdevumā publicē Satversmes tiesas:
  • spriedumus (ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas);
  • lēmumus par tiesvedības izbeigšanu (ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to pieņemšanas);
  • tiesnešu atsevišķās domas (ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas);
  • informāciju par lietas ierosināšanu;
  • informāciju par tiesas sēdes laiku un vietu, ja lietu izskata tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Satversmes tiesas 1997. gada 21. aprīļa reglaments "Latvijas Republikas Satversmes tiesas reglaments". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.04.1997., Nr. 103 (818) https://www.vestnesis.lv/ta/id/43142

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Farmācijas likums

Vēl šajā numurā

24.04.1997., Nr. 103 (818)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Satversmes tiesa

Veids: reglaments

Pieņemts: 21.04.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Precizēts 29.04.1997., Latvijas Vēstnesis Nr.106/107 (821/822)

LATVIJAS REPUBLIKAS SATVERSMES TIESAS DOKUMENTI

Latvijas Republikas Satversmes tiesas reglaments

Vispārīgie jautājumi

1. Latvijas Republikas Satversmes tiesas reglaments (turpmāk — Reglaments) nosaka Latvijas Republikas Satversmes tiesas (turpmāk — Satversmes tiesa) struktūru un darba organizāciju.

2. Līdz Satversmes tiesas procesa likuma spēkā stāšanās dienai Reglaments nosaka arī lietu izskatīšanas procesuālo kārtību, ciktāl tā nav noteikta Satversmes tiesas likumā.

I daļa

Satversmes tiesas struktūra un darba organizācija

1.nodaļa

Kārtība, kādā Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus

3. Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc tiesneša zvēresta nodošanas.

4. Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu, viņš zvērestu atkārtoti nedod un sāk pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas.

5. Tiesnesis, kurš sācis pildīt amata pienākumus pēc zvēresta nodošanas, saņem Satversmes tiesas tiesneša atalgojumu ar zvēresta nodošanas dienu.

6. Tiesnesis, kurš sācis pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas, saņem Satversmes tiesas tiesneša atalgojumu ar apstiprināšanas dienu.

7. Triju dienu laikā no dienas, kad uzsākta amata pienākumu pildīšana, Satversmes tiesas tiesnesis (turpmāk — tiesnesis):

1) iesniedz algas nodokļa grāmatiņu;

2) iesniedz darba grāmatiņu;

3) paziņo Satversmes tiesas Kancelejai (turpmāk — Kanceleja) savu adresi (adreses) un tālruņa (faksa, peidžera) numuru;

4) sniedz citas ziņas, kas nepieciešamas personāla uzskaitei.

2. nodaļa

Satversmes tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

8. Satversmes tiesas priekšsēdētājs (turpmāk — tiesas priekšsēdētājs) vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu.

9. Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks (turpmāk — tiesas priekšsēdētāja vietnieks) palīdz tiesas priekšsēdētājam pildīt 8.punktā minētos priekšsēdētāja pienākumus un aizstāj tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

10. Atsevišķus tiesas priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots tiesnesis.

11. Tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības dot rīkojumus tiesnešiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

12. Tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku tiesneši ievēlē tiesas sēdē ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu, aizklāti balsojot, uz trim gadiem.

13. Šādu sēdi sasauc tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ar rīkojumu, kurā nosaka:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) to, ka tiesas sēdē ievēlams tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks;

3) tiesas sēdes sekretāru.

14. 13.punktā minēto rīkojumu izdod:

1) pirmā tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanai — triju dienu laikā no dienas, kad tiesneša amata pienākumu pildīšanu uzsākuši visi tiesneši;

2) ne vēlāk kā desmit dienas pirms tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaru termiņa izbeigšanās;

3) triju dienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks nolicis savas pilnvaras vai izbeigušās viņa kā tiesneša pilnvaras.

15. Tiesas sēdei jānotiek ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no rīkojuma izdošanas dienas.

16. Tiesas sēdē piedalās visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Tiesas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

17. Tiesas sēde sākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka ievēlams tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

18. Pēc tam tiesneši izvirza attiecīgā amata kandidātus. Ja izvirzīts klātesošs tiesnesis un viņš neiebilst, uzskatāms, ka viņš piekrīt kandidēt uz attiecīgo amatu. Lai izvirzītu klātneesošu tiesnesi, nepieciešama šā tiesneša rakstveida piekrišana.

19. Balsošanu organizē un balsis skaita Balsu skaitīšanas komisija triju tiesnešu sastāvā. Balsu skaitīšanas komisiju ievēlē ar klātesošo tiesnešu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

20. Pēc Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšanas tiesas sēdē izsludina pārtraukumu un notiek Balsu skaitīšanas komisijas sēde.

21. Uzsākot darbu, Balsu skaitīšanas komisija, atklāti balsojot, no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

22. Pēc tam Balsu skaitīšanas komisija nosaka vēlēšanu zīmju sagatavošanas, balsošanas un balsu skaitīšanas kārtību. Vēlēšanu zīmju, vēlēšanu kastes un aizklātās balsošanas telpas sagatavošanā Balsu skaitīšanas komisija var pieaicināt Satversmes tiesas darbiniekus.

23. Balsu skaitīšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu raksta Balsu skaitīšanas komisijas sekretārs, bet paraksta Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

24. Tiesas sēde atsākas ar Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja ziņojumu par Balsu skaitīšanas komisijas lēmumiem.

25. Pēc tam tiesas sēdē izsludina pārtraukumu balsošanai un balsu skaitīšanai.

26. Kad balsis saskaitītas, tiesas sēde atsākas un Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņo balsošanas rezultātus.

27. Ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

28. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts, un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, uzsāk jaunu kandidātu izvirzīšanu 18.punktā noteiktajā kārtībā. Par kandidātiem atkārtoti var izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanās un neieguva ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

29. Tiesas sēdes norisi fiksē protokolā. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs un paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies sēdē. Protokolam pievieno Balsu skaitīšanas komisijas protokolus.

30. Triju dienu laikā pēc attiecīgās tiesas sēdes Kanceleja nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanu. Paziņojumu paraksta Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

31. Tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaras izbeidzas, ja:

1) izbeidzies Satversmes tiesas likuma 12.pantā noteiktais termiņš;

2) izbeigušās tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka kā tiesneša pilnvaras (90.punkts);

3) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks rakstveidā paziņojis par savu pilnvaru nolikšanu;

4) tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks atsaukts ar Satversmes tiesas lēmumu.

32. Tiesas priekšsēdētāja vietnieka pilnvaras izbeidzas arī tad, ja viņš tiek ievēlēts par tiesas priekšsēdētāju.

33. Ja tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaras izbeigušās 31.punkta 3.apakšpunktā minētajā gadījumā, viņš turpina pildīt tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pienākumus līdz brīdim, kad tiek ievēlēts jauns tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

34. Ierosināt tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu var ne mazāk kā trīs tiesneši. Iesniegumu šie tiesneši iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam.

35. Saņēmis šādu iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks triju dienu laikā izdod rīkojumu, kurā nosaka:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) to, kāds iesniegums izskatāms tiesas sēdē;

3) tiesas sēdes sekretāru.

36. Ja 35.punktā minētajā termiņā tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks attiecīgu rīkojumu neizdod, tiesas sēdi var sasaukt ne mazāk kā četri tiesneši ar motivētu lēmumu.

37. Tiesas sēdei jānotiek ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no 35.punktā minētā rīkojuma izdošanas vai 36.punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienas.

38. Lēmumu par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu Satversmes tiesa pieņem, atklāti balsojot, ar absolūto balsu vairākumu tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Tiesas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

39. Tās tiesas sēdes norisi, kurā lemj par tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atsaukšanu, fiksē 29.punktā noteiktajā kārtībā.

3. nodaļa

Tiesneša disciplinārā atbildība

40. Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) Satversmes tiesas likuma 34.pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) necienīgu rīcību;

4) administratīvu pārkāpumu.

41. Tiesas sēde, kurā tiek izskatīti ar disciplinārlietu saistītie jautājumi, ir slēgta.

42. Disciplinārlietu var ierosināt tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs tiesneši.

43. Pirms disciplinārlietas ierosināšanas notiek saņemto materiālu vispusīga iepriekšēja pārbaude un tiek pieprasīts tiesneša rakstveida paskaidrojums.

44. Ja pārkāpumu, par kuru ierosināta disciplinārlieta, vairāki tiesneši izdarījuši kopīgi, attiecībā uz katru no viņiem var ierosināt atsevišķu disciplinārlietu.

45. Tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks disciplinārlietu ierosina ar motivētu lēmumu, kurā norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un amatpersonu, kura lēmumu pieņēmusi;

3) iepriekšējā pārbaudē konstatētos disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus;

4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

5) disciplinārlietas ierosināšanas pamatu;

6) nolēmumu ierosināt disciplinārlietu;

7) vietu un laiku, kur un kad tiesas sēdē tiks izskatīts jautājums par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību;

8) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot disciplinārlietu izskatīšanai;

9) vietu un laiku, kur un kad disciplinārlieta tiks izskatīta tiesas sēdē;

10) personu, kas protokolēs tiesas sēdi;

11) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

46. Lēmumam pievieno visus ar disciplinārlietu saistītos materiālus un nodod tos Kancelejai. Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

3) iepazīstina ar lēmumu citus tiesnešus;

4) iekārto disciplinārlietu un nodod to tiesnesim, kurš šo disciplinārlietu sagatavo izskatīšanai.

47. Ne mazāk kā trīs tiesneši var ierosināt disciplinārlietu ar motivētu lēmumu, ko paraksta šie tiesneši. Lēmumā norāda:

1) tā pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un tiesnešus, kuri lēmumu pieņēmuši;

3) iepriekšējā pārbaudē konstatētos disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus;

4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

5) disciplinārlietas ierosināšanas pamatu;

6) nolēmumu ierosināt disciplinārlietu;

7) priekšlikumu lemt par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību;

8) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

48. Lēmumam pievieno visus ar disciplinārlietu saistītos materiālus un nodod tos Kancelejai. Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

3) iekārto disciplinārlietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam.

49. Saņēmis disciplinārlietu, ko ierosinājuši ne mazāk kā trīs tiesneši, tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot disciplinārlietu izskatīšanai;

2) vietu un laiku, kur un kad tiesas sēdē tiks izskatīts jautājums par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai, ja disciplinārlieta ierosināta sakarā ar to, ka tiesnesis pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību;

3) disciplinārlietas izskatīšanas vietu un laiku;

4) personu, kas protokolēs tiesas sēdi.

50. Rīkojumu pievieno disciplinārlietai un kopā ar to nodod Kancelejai. Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) iepazīstina ar rīkojumu tiesnešus;

3) nodod disciplinārlietu tiesnesim, kurš to sagatavo izskatīšanai.

51. Tiesnesis ar parakstu apliecina to, ka saņēmis disciplinārlietu, lēmuma vai rīkojuma norakstu (kopiju) vai iepazinies ar tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka rīkojumu.

52. Disciplinārlietu reģistrā norāda:

1) disciplinārlietas numuru;

2) disciplinārlietas ierosināšanas datumu;

3) disciplinārlietas ierosinātāju;

4) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

5) lietas ierosināšanas pamatu;

6) ziņas par tiesneša pilnvaru apturēšanu saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 9.panta otro daļu;

7) tiesnesi, kurš sagatavo disciplinārlietu izskatīšanai;

8) datumu, kad disciplinārlieta izskatīta tiesas sēdē;

9) lēmumu disciplinārlietā vai ziņas par to, ka lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu atsaukts;

10) ziņas par disciplinārsoda noņemšanu.

53. Tiesas sēdei par tiesneša pilnvaru apturēšanu līdz disciplinārlietas izskatīšanai jānotiek ne vēlāk kā triju dienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks pieņēmis lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai saņēmis disciplinārlietu, ko ierosinājuši ne mazāk kā trīs tiesneši.

54. Disciplinārlieta jāizskata mēneša laikā no tās ierosināšanas dienas.

55. Disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

56. Persona, kura pieņēmusi lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, to var atsaukt ar motivētu lēmumu līdz disciplinārlietas izskatīšanai. Lēmumu nodod Kancelejai, kas tā norakstu (kopiju) izsniedz tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta. Lēmums pievienojams disciplinārlietai, un disciplinārlieta uzskatāma par izbeigtu, izņemot gadījumus, kad tās izskatīšanu tiesas sēdē triju dienu laikā pēc minētā lēmuma noraksta (kopijas) saņemšanas rakstveidā prasa tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta.

57. Par tiesneša pilnvaru apturēšanu lemj tiesas sēdē, kura netiek protokolēta. Tiesas sastāvā ir visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā, bet viņu uzaicina uz tiesas sēdi. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

58. Lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu tiesa pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu. Ja minētais lēmums negūst tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, tiesa taisa lēmumu par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras.

59. Lēmumā par tiesneša pilnvaru apturēšanu vai par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) tiesas sastāvu;

3) izskatāmo jautājumu;

4) lēmuma motīvus;

5) tiesas nolēmumu;

6) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

60. Lēmumu paraksta visi tiesneši, kuri bija tiesas sastāvā, un tiesas sēdes priekšsēdētājs to nodod Kancelejai.

61. Saņēmusi lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu, Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, kura pilnvaras apturētas;

3) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesas priekšsēdētājam, kas to pievieno tiesneša personīgajai lietai.

62. Saņēmusi lēmumu par atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras, Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta.

63. Pēc tam lēmumu par tiesneša pilnvaru apturēšanu vai atteikšanos apturēt tiesneša pilnvaras pievieno disciplinārlietai.

64. Tiesnesis, kurš sagatavo disciplinārlietu izskatīšanai, iepazīstas ar attiecīgās disciplinārlietas materiāliem, pārbauda, vai ir pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības, ja nepieciešams, pieprasa papildu dokumentus un materiālus, kā arī nosaka, kuras personas uzaicināmas uz tiesas sēdi.

65. Tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, ir tiesības iepazīties ar attiecīgās lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

66. Disciplinārlietu tiesa izskata pilnā sastāvā, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

67. Tiesnesim, kurš tiek saukts pie disciplinārās atbildības, jāpiedalās tiesas sēdē. Ja tiesnesis nav ieradies neattaisnojošu iemeslu dēļ, tiesa var lemt par disciplinārlietas izskatīšanu bez viņa klātbūtnes. Lēmumu tiesa pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, disciplinārlietas izskatīšana atliekama.

68. Tiesas sēde tiek protokolēta. Protokolu raksta tiesas sēdes priekšsēdētāja norīkots Satversmes tiesas darbinieks. Triju dienu laikā pēc tiesas sēdes protokolu paraksta darbinieks, kurš to rakstījis, un tiesas sēdes priekšsēdētājs. Protokolu pievieno disciplinārlietai.

69. Disciplinārlietas izskatīšana sākas ar tā tiesneša ziņojumu, kurš disciplinārlietu sagatavojis izskatīšanai. Ja šis tiesnesis veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ sēdē nepiedalās, ziņo cits tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis.

70. Pēc ziņojuma tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, sniedz paskaidrojumus. Pēc tam, ja nepieciešams, tiesa noklausās uz tiesas sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, izpēta lietas materiālus un citus dokumentus.

71. Tiesnesis, kurš tiek saukts pie disciplinārās atbildības, ir tiesīgs jebkurā sēdes brīdī, pirms tiesa aiziet apspriesties, lai pieņemtu lēmumu, sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

72. Lūgumus izlemj tiesa ar balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Balsīm daloties līdzīgi, lūgums apmierināms.

73. Satversmes tiesas likuma 36.panta sestajā daļā minēto lēmumu disciplinārlietā tiesa pieņem apspriežu istabā ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, disciplinārlieta tiek izbeigta.

74. Pieņemot lēmumu disciplinārlietā, jāņem vērā disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma raksturs, tā sekas, tiesneša vainas pakāpe nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā. Satversmes tiesa par katru pārkāpumu var uzlikt tiesnesim vienu disciplinārsodu vai ierosināt viņa atlaišanu no amata atbilstoši Satversmes tiesas likuma 10.panta trešajai daļai.

75. Disciplinārlietā pieņemtajā lēmumā norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) tiesnesi, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

4) disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma apstākļus;

5) pamatu saukšanai pie disciplinārās atbildības;

6) tiesneša paskaidrojumus;

7) ziņas, kas raksturo tiesneša personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā;

8) lēmuma motīvus;

9) tiesas nolēmumu;

10) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

76. Lēmumu paraksta visi tiesneši, kas bijuši tiesas sastāvā, un paziņo tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta. Pēc tam lēmumu pievieno disciplinārlietai un kopā ar to nodod Kancelejai.

77. Ja pieņemts lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu vai lēmums ierosināt tiesneša atlaišanu no amata, Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz disciplinārlietā pieņemtā lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta;

3) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesas priekšsēdētājam, kas to pievieno tiesneša personīgajai lietai.

78. Ja pieņemts lēmums ierosināt tiesneša atlaišanu no amata, šā lēmuma norakstu (kopiju) ar tiesas sēdes priekšsēdētāja pavadvēstuli nosūta Saeimai.

79. Ja pieņemts lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, Kanceleja:

1) izdara atzīmi Disciplinārlietu reģistrā;

2) izsniedz lēmuma norakstu (kopiju) tiesnesim, attiecībā uz kuru disciplinārlieta bija ierosināta.

80. Disciplinārsods uzskatāms par dzēstu, ja gada laikā no dienas, kad tas uzlikts, tiesnesim netiek uzlikts jauns disciplinārsods. Ja disciplinārsods dzēsts, disciplinārlietā pieņemtā lēmuma norakstu (kopiju) no tiesneša personīgās lietas izņem.

81. Satversmes tiesa pēc triju tiesnešu priekšlikuma var noņemt disciplinārsodu pirms termiņa, bet ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no soda uzlikšanas dienas.

82. Priekšlikumu par disciplinārsoda noņemšanu ne mazāk kā trīs tiesneši formulē motivēta iesnieguma veidā un iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam.

83. Tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka vietu un laiku, kur un kad priekšlikums tiks izskatīts tiesas sēdē. Rīkojumu un iesniegumu tiesas priekšsēdētājs nodod Kancelejai, kas ar to iepazīstina tiesnešus. To, ka tiesnesis iepazinies ar tiesas priekšsēdētāja rīkojumu, viņš apliecina ar parakstu.

84. Priekšlikumu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Disciplināri sodītais tiesnesis nav tiesas sastāvā, bet viņš var piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

85. Tiesas sēde tiek protokolēta 68.punktā noteiktajā kārtībā.

86. Lēmumu par disciplinārsoda noņemšanu vai atteikšanos to noņemt tiesa pieņem apspriežu istabā ar balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, tiek taisīts lēmums par atteikšanos noņemt disciplinārsodu.

87. Lēmumu paraksta visi tiesneši, kas ir tiesas sastāvā, un paziņo attiecīgajam tiesnesim. Pēc tam lēmumu pievieno disciplinārlietai un kopā ar to nodod Kancelejai, kas lēmuma norakstu (kopiju) izsniedz attiecīgajam tiesnesim.

88. Ja disciplinārsods noņemts, disciplinārlietā pieņemtā lēmuma norakstu (kopiju) no tiesneša personīgās lietas izņem.

89. Disciplinārlietu glabāšanu pēc tam, kad tajās pieņemti lēmumi, nosaka tiesas priekšsēdētāja apstiprināta instrukcija.

4. nodaļa

Tiesneša pilnvaru izbeigšanās

90. Tiesneša pilnvaras izbeidzas, ja:

1) izbeidzies Satversmes tiesas likuma 7.pantā noteiktais tiesneša pilnvaru termiņš;

2) tiesnesis sasniedzis Satversmes tiesas likuma 8.panta pirmajā daļā noteikto vecumu;

3) tiesnesis rakstveidā paziņojis Satversmes tiesai, ka atstāj amatu pēc paša vēlēšanās;

4) Saeima atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10.panta pirmo vai trešo daļu;

5) tiesnesis ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu, un spriedums stājies likumīgā spēkā;

6) tiesnesis miris.

91. Iesniegumu par amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās tiesnesis iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam. Saņēmis iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā par to paziņo institūcijai, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts šis tiesnesis.

92. Satversmes tiesas likuma 10.panta pirmajā daļā paredzēto nolēmumu Satversmes tiesa pieņem ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tajā. Tiesnesis, par kura atbrīvošanu no amata tiek lemts, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

93. Šādu tiesas sēdi tiesas priekšsēdētājs sasauc pēc savas iniciatīvas vai triju tiesnešu ierosinājuma.

94. Ja Satversmes tiesa nolemj, ka tiesnesis nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā šā lēmuma norakstu (kopiju) nosūta Saeimai.

5. nodaļa

Satversmes tiesas amatpersonas un darbinieki

95. Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku štatu sarakstu budžeta ietvaros nosaka tiesas priekšsēdētājs.

96. Satversmes tiesas amatpersonu un darbinieku darba attiecības nosaka Latvijas Darba likumu kodekss, citi likumi, Reglaments un iekšējās darba kārtības noteikumi.

6. nodaļa

Lietvedība un grāmatvedība Satversmes tiesā

97. Lietvedību un arhīva darbu Satversmes tiesā saskaņā ar Satversmes tiesas likuma, Reglamenta, Satversmes tiesas lietvedības instrukcijas un citu normatīvo aktu noteikumiem organizē Kancelejas vadītājs.

98. Satversmes tiesas lietvedības instrukciju apstiprina tiesas priekšsēdētājs.

99. Grāmatvedība kārtojama atbilstoši likumam “Par grāmatvedību”, un par to atbild Satversmes tiesas galvenais grāmatvedis.

7.nodaļa

Apmeklētāju pieņemšana Satversmes tiesā

100. Apmeklētājus Satversmes tiesā pieņem tiesas priekšsēdētājs, tiesas priekšsēdētāja vietnieks un viņu padomnieki.

101. Pieņemšanas laiku nosaka tiesas priekšsēdētājs.

102. Informācija par pieņemšanas laiku izvietojama apmeklētājiem redzamā vietā.

8.nodaļa

Kārtība, kādā izdarāmi grozījumi Reglamentā

103. Reglamenta grozījumu projektu (turpmāk — projekts) ir tiesīgs iesniegt katrs tiesnesis.

104. Projektu iesniedz Kancelejai, kas to reģistrē Reglamenta grozījumu projektu reģistrā un iesniedz tiesas priekšsēdētājam.

105. Saņēmis projektu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā izdod rīkojumu par projekta virzīšanu izskatīšanai. Rīkojumā nosaka:

1) tiesnesi, kurš norīkots sagatavot projektu izskatīšanai;

2) termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi par projektu;

3) tiesnešu plenārsēdes (turpmāk — plenārsēde) vietu un laiku;

4) plenārsēdes sekretāru.

106. Saņēmusi šo rīkojumu, Kanceleja ne vēlāk kā nākamajā dienā:

1) izdara attiecīgas atzīmes Reglamenta grozījumu projektu reģistrā;

2) izsniedz katram tiesnesim projekta un tiesas priekšsēdētāja rīkojuma norakstus (kopijas).

107. Reglamenta grozījumu projektu reģistrā norāda:

1) projekta iesniedzēju;

2) projekta iesniegšanas datumu;

3) Reglamenta punktus, kurus ierosināts grozīt;

4) tiesnesi, kurš sagatavo projektu izskatīšanai;

5) priekšlikumu iesniegšanas termiņu;

6) datumu (datumus), kad projekts izskatīts plenārsēdē;

7) datumu, kad projekts pieņemts pirmajā lasījumā vai noraidīts;

8) datumu, kad projekts pieņemts vai noraidīts.

108. Priekšlikumi par projektu noteiktajā termiņā rakstveidā iesniedzami tiesnesim, kurš sagatavo projektu izskatīšanai.

109. Tiesnesis, kurš sagatavo projektu izskatīšanai, apkopo citu tiesnešu iesniegtos priekšlikumus un, ja nepieciešams, pievieno savus priekšlikumus.

110. Ne vēlāk kā trīs dienas pirms projekta izskatīšanas plenārsēdē, tiesnesis, kurš sagatavo projektu izskatīšanai, izsniedz visiem tiesnešiem par projektu iesniegto priekšlikumu apkopojuma kopijas.

111. Projektu izskata plenārsēdē divos lasījumos.

112. Projektu izskata visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties plenārsēdē. Plenārsēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk par pieciem tiesnešiem. Plenārsēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks (turpmāk — plenārsēdes priekšsēdētājs).

113. Plenārsēdē var piedalīties un izteikt savu viedokli tiesas darbinieki, kā arī citas uzaicinātas personas. Šīs personas piedalīties plenārsēdē aicina tiesas priekšsēdētājs.

114. Plenārsēdi atklāj plenārsēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo, kāds projekts tiks izskatīts, nosauc tiesnešus, kuri piedalās plenārsēdē, plenārsēdes sekretāru, tiesas darbiniekus un citas uzaicinātās personas.

115. Plenārsēdē tiesneši lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar klātesošo tiesnešu balsu vairākumu, izņemot 123. un 134.punktā paredzētos gadījumus.

116. Ja kāds no tiesnešiem pirms plenārsēdes rakstveidā iesniedzis priekšlikumu neizskatīt projektu plenārsēdē un nodot to papildu sagatavošanai, par šo priekšlikumu lemj, pirms uzsākta projekta izskatīšana.

117. Ja projekts nodots papildu sagatavošanai, nosakāms, kur un kad projekts tiks izskatīts plenārsēdē, un jauns termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

118. Projekta papildu sagatavošanai piemērojami 108.—110.punkta noteikumi.

119. Projekta izskatīšana plenārsēdē sākas ar tā tiesneša ziņojumu, kurš sagatavojis projektu izskatīšanai.

120. Pēc ziņojuma atklājamas debates par projekta vispārīgajiem principiem.

121. Ja kāds no tiesnešiem debatēs ierosina pārtraukt projekta izskatīšanu plenārsēdē un nodot projektu papildu sagatavošanai, debates par projektu pārtrauc un lemj par šo priekšlikumu.

122. Kad visi runātāji izteikušies, plenārsēdes priekšsēdētājs pasludina debates par slēgtām un tiesneši lemj par projekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

123. Projekts ir pieņemts pirmajā lasījumā, ja par to nobalso visa tiesnešu sastāva absolūtais vairākums.

124. Ja projekts pieņemts pirmajā lasījumā un neviens no tiesnešiem nav ierosinājis projekta otro lasījumu atlikt, projekta izskatīšana otrajā lasījumā uzsākama tajā pašā plenārsēdē.

125. Ja pieņemts lēmums par projekta otrā lasījuma atlikšanu, nosaka:

1) termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi projekta otrajam lasījumam;

2) tās plenārsēdes vietu un laiku, kurā projekts izskatāms otrajā lasījumā.

126. Otrajā lasījumā projektu izskata pa punktiem.

127. Par katru punktu vispirms izsakās tiesnesis, kurš sagatavojis projektu izskatīšanai, dodot atzinumu par projektā ietvertā grozījuma redakciju un priekšlikumiem.

128. Pēc atzinuma atklājamas debates par attiecīgo punktu.

129. Kad visi runātāji izteikušies, plenārsēdes priekšsēdētājs paziņo, kādā secībā par priekšlikumiem tiks balsots. Vispirms balso par priekšlikumu, kas paredz attiecīgā punkta izslēgšanu no projekta. Pēc tam balso par priekšlikumu, kas paredz attiecīgā punkta izslēgšanu no Reglamenta. Secību, kādā balso par citiem priekšlikumiem, nosaka plenārsēdes priekšsēdētājs.

130. Ja pieņemts viens no alternatīviem priekšlikumiem, par otru priekšlikumu nebalso.

131. Pēc tam, kad visi priekšlikumi par attiecīgo punktu izskatīti, balso par punktu kopumā līdz ar pieņemtajiem priekšlikumiem. Ja punkts kopumā netiek pieņemts, tas uzskatāms par izslēgtu no projekta.

132. Ja pret kādu priekšlikumu vai punktu nav iebildumu, par to nebalso.

133. Kad izskatīti visi projekta punkti, balso par projekta pieņemšanu kopumā.

134. Grozījumi Reglamentā ir pieņemti, ja par projekta pieņemšanu kopumā nobalso visa tiesnešu sastāva absolūtais vairākums. Grozījumi Reglamentā stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja šajos grozījumos nav noteikta cita spēkā stāšanās diena.

135. Plenārsēdes norisi fiksē protokolā, ko plenārsēdes laikā raksta plenārsēdes sekretārs. Protokolā norāda:

1) plenārsēdes vietu, sākuma un beigu laiku;

2) izskatāmā projekta nosaukumu un Reglamenta grozījumu projektu reģistra numuru;

3) tiesnešus, kas piedalās plenārsēdē;

4) plenārsēdes vadītāju;

5) uzaicinātās personas;

6) tiesnesi, kas ziņo par projektu, un ziņojuma īsu saturu;

7) personas, kas izsakās debatēs, un izteikumu īsu saturu;

8) 116. un 121.punktā minētos priekšlikumus un citus plenārsēdes laikā izteiktos priekšlikumus;

9) ziņas par priekšlikumu atsaukšanu;

10) to, ka pret kādu priekšlikumu vai projekta punktu nav iebildumu;

11) balsojumu rezultātus un pieņemtos lēmumus;

12) plenārsēdes pārtraukumu sākuma un beigu laiku.

136. Protokolu parakstīšanai plenārsēdes sekretārs sagatavo triju dienu laikā pēc sēdes. Protokolu paraksta plenārsēdes sekretārs un plenārsēdes priekšsēdētājs.

137. Protokolam pievieno:

1) iesniegto projektu;

2) priekšlikumus;

3) priekšlikumu apkopojumu.

138. Pieņemtos Reglamenta grozījumus paraksta sēdes priekšsēdētājs un tiesnesis, kurš sagatavojis projektu izskatīšanai, bet parakstīšanai sagatavo plenārsēdes sekretārs triju dienu laikā.

139. Triju dienu laikā pēc Reglamenta grozījumu parakstīšanas Kanceleja nodod tos publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

II daļa

Lietu izskatīšanas procesuālā kārtība

9.nodaļa

Vispārīgie noteikumi

140. Pieteikuma iesniedzējs un institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, iesniedzot lietas juridisko pamatojumu un faktisko apstākļu izklāstu, piedaloties tiesu debatēs un veicot citas procesuālās darbības.

141. Lietas dalībniekiem nodrošināmas vienādas iespējas izmantot tiem piešķirtās procesuālās tiesības.

142. Pārmaiņas vēlētas institūcijas sastāvā vai amatpersonas nomaiņa pēc tam, kad iesniegts pieteikums, nav pietiekams pamats atteikt ierosināt lietu vai izbeigt tiesvedību lietā.

143. Ja tiek apstrīdēta tāda akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai, ko pieņēmusi vai izdevusi institūcija vai amatpersona, kura vairs nepastāv un kurai nav tiesību pārņēmēja, lietas dalībnieka tiesības tiesas procesā ir institūcijai vai amatpersonai, kas tiesīga atzīt par spēku zaudējušu vai grozīt aktu, kurš tiek apstrīdēts.

144. Procesuālās darbības izdarāmas Satversmes tiesas likumā un Reglamentā noteiktajos termiņos. Likumā un Reglamentā paredzētajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad procesuālie termiņi likumā vai Reglamentā nav noteikti, tos nosaka tiesa (tiesnesis).

145. Tiesas (tiesneša) noteiktam termiņam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu pienācīgi izpildīt.

146. Procesuālo darbību pildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (mēnešos, nedēļās, dienās vai stundās).

147. Procesuālais termiņš, kas nosakāms mēnešos, nedēļās vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas fiksē tā sākumu. Procesuālais termiņš, kas nosakāms stundās, sākas pēc notikuma, kas fiksē tā sākumu.

148. Termiņš, kas nosakāms mēnešos, izbeidzas termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos nosakāmais termiņš izbeidzas tādā mēnesī, kam nav attiecīgā datuma, termiņš izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.

149. Termiņš, kas nosakāms nedēļās, izbeidzas pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

150. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu uzskatāma nākamā darbdiena.

151. Procesuālo darbību, kurai izbeidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja attiecīgais sūtījums nodots sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem (pasta zīmogs), tas uzskatāms par nodotu termiņā. Tomēr, ja attiecīgā darbība jāizpilda tiesā, termiņu uzskata par izbeigušos tajā stundā, kad tiesa beidz darbu.

152. Ja termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, tiesa (tiesnesis) to var atjaunot Reglamentā noteiktajā kārtībā.

153. Lietvedību Satversmes tiesas lietās, ciktāl to nenosaka Satversmes tiesas likums un Reglaments, nosaka Satversmes tiesas lietvedības instrukcija. Pieteikumam vai lietai visi ar tiem saistītie dokumenti pievienojami minētajā instrukcijā noteiktajā kārtībā.

154. Katram tiesnesim ir tiesības iepazīties ar pieteikumu, sūdzību, tiem pievienotajiem dokumentiem, citiem lietas materiāliem un, ja nepieciešams, izdarīt to norakstus un saņemt kopijas. Laiku, kad tiesnesis iepazīsies ar šiem materiāliem, viņš saskaņo ar tiesnesi vai tiesas darbinieku, kura rīcībā ir attiecīgā lieta vai materiāli. Ar lietām vai materiāliem tiesnesis iepazīstas darba telpās.

155. Pieteikumus un ar tiem saistītos materiālus, kā arī lietas un lietas materiālus aizliegts iznest no Satversmes tiesas telpām. Lietas glabājamas metāla skapī (seifā). Lietu glabāšanas kārtību nosaka tiesas priekšsēdētāja apstiprināta instrukcija.

156. Kanceleja ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tiesas priekšsēdētāja rīkojumu vai lēmumu saņemšanas ar tiem iepazīstina tiesnešus, uz kuriem šie dokumenti attiecas.

10.nodaļa

Tiesas sastāvs

157. Satversmes tiesas sastāvā var būt tikai tie tiesneši, kuri likumā noteiktajā kārtībā uzsākuši pildīt amata pienākumus un kuru pilnvaras nav izbeigušās vai apturētas.

158. Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē piedalīties tiesas sēdē. Citos gadījumos tiesas sastāvā ir tikai tie tiesneši, kurus tiesas priekšsēdētājs norīkojis Satversmes tiesas likumā un Reglamentā noteiktajā kārtībā.

159. Ja veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē tiesnesi piedalīties tiesas sēdē vai rīcības sēdē, viņš to nekavējoties paziņo tiesas priekšsēdētājam.

160. Ja tiesnesis veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar piedalīties tiesas sēdē, kurā viņš norīkots, tiesas priekšsēdētājs līdz attiecīgās sēdes sākumam ar motivētu rakstveida rīkojumu vai lēmumu viņa vietā var norīkot citu tiesnesi.

161. Ja tiesnešu veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt likumā noteikto tiesnešu skaitu, tiesas priekšsēdētājs ar motivētu rīkojumu vai lēmumu nosaka citu sēdes vietu un laiku.

162. Tiesas sēde katrā lietā noris nemainīgā tiesnešu sastāvā, izņemot gadījumus, kad tiesa izskata lietu pilnā sastāvā un kādu no tiesnešiem, kas uzsācis lietas izskatīšanu, veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi kavē piedalīties lietas izskatīšanā, turklāt tiesas sastāvā paliek vismaz pieci tiesneši.

163. Ja lietas iztiesāšanas procesā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis, lietas iztiesāšana jāsāk no jauna.

164. Tiesas sēde katrā lietā noris nepārtraukti, izņemot atpūtai paredzēto laiku. Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu, iekams iesāktās lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav pabeigta vai tiesvedība atlikta vai izbeigta. Pēc tiesas sēdes pabeigšanas, kaut arī spriedums lietā vēl nav pasludināts, tiesneši, kas piedalījušies lietas izskatīšanā, var piedalīties citā tiesas sēdē vai rīcības sēdē, gatavot citu lietu izskatīšanai vai izskatīt pieteikumu. Tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus var pildīt arī laikā, kad tiesas sēdē izsludināts pārtraukums.

165. Satversmes tiesas sēdēs un tiesas rīcības sēdēs visiem tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar pieteikuma, iesnieguma, sūdzības vai lietas izskatīšanu saistītos jautājumus.

166. Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks. Ja veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ ne tiesas priekšsēdētājs, ne viņa vietnieks sēdē nepiedalās, sēdi vada tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka norīkots tiesnesis.

167. Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, tiesas sēdes priekšsēdētāju šie tiesneši ievēlē no sava vidus tiesas rīcības sēdē.

11.nodaļa

Tiesas rīcības sēde

168. Tiesas rīcības sēdē (turpmāk — rīcības sēde) lemj par:

1) tiesas sēdes priekšsēdētāja ievēlēšanu, ja lieta izskatāma triju tiesnešu sastāvā (167.punkts);

2) pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšanu (184.punkts);

3) termiņa atjaunošanu (198.punkts);

4) sūdzību par atteikšanos ierosināt lietu (198.punkts);

5) lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu (221.punkts);

6) tiesvedības izbeigšanu, ja tiesas sēde attiecīgajā lietā nav uzsākta (251.punkta 1.apakšpunkts).

169. Rīcības sēde notiek triju tiesnešu sastāvā, izņemot 250.punkta 1.apakšpunktā minēto gadījumu.

170. Rīcības sēde ir slēgta un netiek protokolēta. Balsošanas laikā istabā, kur notiek rīcības sēde, drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust.

171. Pirms rīcības sēdes sākuma tiesneši no sava vidus ievēlē rīcības sēdes priekšsēdētāju.

172. Rīcības sēdē lēmumu pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, izņemot 258.punktā minēto gadījumu.

173. Rīcības sēdes lēmumu paraksta visi tiesas sastāvā esošie tiesneši.

12.nodaļa

Pieteikuma iesniegšana

174. Pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā (turpmāk — pieteikums) Kancelejai iesniedzams noteiktajā pieņemšanas laikā vai nosūtot pa pastu.

175. Pieteikums un tam pievienotie dokumenti noformējami, ievērojot:

1) Satversmes tiesas likuma 18. un 19.pantu;

2) noteiktās prasības par dokumentu juridisko spēku.

176. Nav uzskatāms par pieteikumu — neatkarīgi no tā nosaukuma — dokuments, ko iesniedz persona, kura nav minēta Satversmes tiesas likuma 17.pantā.

13.nodaļa

Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

177. Saņēmis pieteikumu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā norīko tiesnesi, kurš izskata pieteikumu un lemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu (turpmāk — izskata pieteikumu), vai uzņemas pats izskatīt pieteikumu.

178. Izskatot pieteikumu, tiesnesis var uzaicināt pieteicēju noteiktā termiņā mutvārdos vai rakstveidā sniegt papildu paskaidrojumus vai iesniegt dokumentus, kas nepieciešami Satversmes tiesas likuma 20.panta pirmajā daļā paredzēto darbību veikšanai.

179. Paskaidrojumi vai dokumenti iesniedzami tiesneša noteiktajā termiņā.

180. Ja nepieciešams pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu, tiesnesis ne vēlāk kā septiņas dienas pirms šā termiņa izbeigšanās iesniedz tiesas priekšsēdētājam motivētu iesniegumu.

181. Saņēmis šādu iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt iesniegumu;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

182. Ja pieteikumu izskata tiesas priekšsēdētājs un ir nepieciešams pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu, viņš ar motivētu rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt priekšlikumu par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšanu;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

183. Tiesnesis, kurš ierosinājis pagarināt pieteikuma izskatīšanas termiņu, iekļaujams pieteikuma izskatīšanai norīkoto tiesnešu skaitā.

184. Priekšlikums par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarināšanu tiek izskatīts rīcības sēdē.

185. Ja pieņemts lēmums par termiņa pagarināšanu, tā norakstu (kopiju) Kanceleja triju dienu laikā nosūta pieteikuma iesniedzējam.

186. Ja atteikts pagarināt termiņu, tiesnesis, kurš izskata pieteikumu, pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu Satversmes tiesas likuma 20.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā.

187. Ja nepieciešams atkārtoti pagarināt priekšlikuma izskatīšanas termiņu, piemērojami 180.—185.punkta noteikumi.

188. Ja atteikts atkārtoti pagarināt termiņu, tiesnesis, kurš izskata pieteikumu, pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu iepriekšējā rīcības sēdē noteiktajā termiņā.

189. Tiesneša lēmumā par lietas ierosināšanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un tiesnesi, kurš pieņēmis lēmumu;

3) pieteikumu, kas izskatīts;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu ierosināt lietu, norādot lietas nosaukumu (institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, apstrīdētā akta nosaukumu un to augstāka juridiskā spēka normatīvo aktu, atbilstība kuram tiek apstrīdēta);

6) termiņu, kurā institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicināma iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu;

7) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

190. Tiesneša lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un tiesnesi, kurš pieņēmis lēmumu;

3) pieteikumu, kas izskatīts;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu atteikties ierosināt lietu;

6) to, ka lēmums pārsūdzams Satversmes tiesas likuma 21.pantā noteiktajā kārtībā.

191. Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, Kanceleja triju dienu laikā:

1) nosūta pieteicējam lēmuma norakstu (kopiju);

2) nosūta institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, lēmuma norakstu (kopiju) un pieteikuma norakstu (kopiju);

3) nosūta lēmuma norakstu (kopiju) publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

4) izdara attiecīgus ierakstus Pieteikumu reģistrā un Satversmes tiesas lietu reģistrā;

5) iekārto Satversmes tiesas lietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam.

192. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, Kanceleja triju dienu laikā:

1) izdara attiecīgu ierakstu Pieteikumu reģistrā;

2) nosūta lēmuma norakstu (kopiju) pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, — to pilnvarotajam pārstāvim.

14.nodaļa

Kārtība, kādā izskatāma sūdzība par atteikšanos ierosināt lietu

193. Sūdzība par atteikšanos ierosināt lietu (turpmāk — sūdzība) Kancelejai iesniedzama noteiktajā pieņemšanas laikā vai nosūtot pa pastu.

194. Saņēmis sūdzību, tiesas priekšsēdētājs pārliecinās, vai ievērots Satversmes tiesas likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš.

195. Ja Satversmes tiesas likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš nokavēts un sūdzības iesniedzējs neprasa to atjaunot, tiesas priekšsēdētājs pieņem motivētu lēmumu par atteikšanos pieņemt sūdzību. Šā lēmuma norakstu (kopiju) Kanceleja triju dienu laikā nosūta pieteikuma iesniedzējam.

196. Ja Satversmes tiesas likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš ievērots, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt sūdzību;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

197. Ja Satversmes tiesas likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš nav ievērots un sūdzības iesniedzējs prasa to atjaunot, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt iesniegumu par termiņa atjaunošanu, un, ja termiņš atjaunots, — izskatīt sūdzību;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

198. Iesniegums par termiņa atjaunošanu un sūdzība par atteikšanos ierosināt lietu izskatāma rīcības sēdē.

199. Ja Satversmes tiesas likuma 21.panta pirmajā daļā noteiktais termiņš nokavēts un sūdzības iesniedzējs prasa to atjaunot, tiesa vispirms izskata šo iesniegumu. Ja pieņemts lēmums atjaunot termiņu, tiesa uzsāk izskatīt sūdzību. Ja pieņemts lēmums par atteikumu atjaunot termiņu, sūdzība netiek izskatīta.

200. Lēmumā par sūdzības iesniegšanas termiņa atjaunošanu vai atteikumu to atjaunot norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) iesniegumu, kas izskatīts;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu atjaunot vai atteikties atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu;

6) ja pieņemts lēmums atteikties atjaunot termiņu — to, ka sūdzība netiks izskatīta;

7) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

201. Lēmumā par sūdzības apmierināšanu un lietas ierosināšanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) sūdzību, kas izskatīta;

4) lēmuma motīvus;

5) tiesas nolēmumu apmierināt sūdzību un atcelt tiesneša lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu;

6) nolēmumu ierosināt lietu, norādot lietas nosaukumu;

7) termiņu, kurā institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicināma sniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu;

8) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

202. Rīcības sēdes lēmumā par sūdzības noraidīšanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) sūdzību, kura izskatīta;

4) lēmuma motīvus;

5) nolēmumu noraidīt sūdzību;

6) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

203. Ja pieņemts lēmums par sūdzības apmierināšanu un lietas ierosināšanu, Kanceleja triju dienu laikā:

1) nosūta pieteicējam lēmuma norakstu (kopiju);

2) nosūta institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, lēmuma norakstu (kopiju) un pieteikuma norakstu (kopiju);

3) nosūta lēmuma norakstu (kopiju) publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

4) izdara attiecīgus ierakstus Pieteikumu reģistrā un Satversmes tiesas lietu reģistrā;

5) iekārto Satversmes tiesas lietu un nodod to tiesas priekšsēdētājam.

204. Ja pieņemts lēmums par atteikumu atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu vai par sūdzības noraidīšanu, Kanceleja triju dienu laikā:

1) izdara attiecīgu ierakstu Pieteikumu reģistrā;

2) nosūta lēmuma norakstu (kopiju) pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, — to pilnvarotajam pārstāvim.

15. nodaļa

Lietas sagatavošana izskatīšanai

205. Saņēmis ierosināto lietu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā rakstveidā uzdod vienam no tiesnešiem sagatavot to izskatīšanai vai uzņemas sagatavot lietu izskatīšanai (turpmāk — sagatavot lietu) pats.

206. Sagatavojot lietu, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) pieprasa no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, kā arī no jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, iestādes vai amatpersonas papildu paskaidrojumus un dokumentus, nosakot iesniegšanas termiņu;

2) uzaicina lietas dalībniekus un uzklausa viņu paskaidrojumus;

3) pieaicina lietpratējus (ekspertus) atzinuma došanai.

207. Lietas dalībnieki ir tiesīgi rakstveidā pieteikt lūgumus.

208. Ja tiesnesis lūgumu daļēji vai pilnībā noraida, viņš par to pieņem motivētu lēmumu.

209. Ja lietai nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas, tiesnesis pieaicina lietpratēju (ekspertu). Ja nepieciešams, tiesnesis nosaka termiņu, kurā lietas dalībnieki var iesniegt jautājumus lietpratējam (ekspertam).

210. Ekspertīzi nosaka ar lēmumu, kurā:

1) formulē jautājumus, par kuriem nepieciešams lietpratēja (eksperta) atzinums;

2) nosaka, kam uzdots izdarīt ekspertīzi;

3) nosaka termiņu, kurā sniedzams lietpratēja (eksperta) atzinums.

211. Lietpratējs (eksperts) tiek brīdināts, ka par atteikšanos pildīt savus pienākumus bez attaisnojošiem iemesliem vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu viņš ir atbildīgs pēc Latvijas Kriminālkodeksa 176. vai 174.panta. To, ka lietpratējs (eksperts) brīdināts, viņš apliecina ar parakstu.

212. Lietpratējs (eksperts) ir tiesīgs iepazīties ar lietas materiāliem.

213. Lietpratēja (eksperta) atzinums izsakāms rakstveidā un tiesneša noteiktajā termiņā iesniedzams Satversmes tiesai.

214. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratēja (eksperta) atzinums ir nepilnīgs vai nav pietiekami skaidrs, var noteikt papildu ekspertīzi. Papildu ekspertīzi uzdod izdarīt tam pašam vai citam lietpratējam (ekspertam).

215. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratēja (eksperta) atzinums ir pretrunīgs vai nepamatots, var noteikt atkārtotu ekspertīzi. Atkārtotu ekspertīzi uzdod izdarīt citam lietpratējam (ekspertam).

216. Ja tiesnesis uzskata, ka lietpratējs (eksperts) aicināms uz tiesas sēdi, viņš to norāda 226.punktā minētajā atzinumā.

217. Ja nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms noteiktā termiņa izbeigšanās iesniedz tiesas priekšsēdētājam motivētu iesniegumu.

218. Saņēmis šādu iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt iesniegumu;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

219. Ja lietu sagatavo tiesas priekšsēdētājs un uzskata, ka nepieciešams pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, viņš ar motivētu rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesnešus, kuri norīkoti izskatīt priekšlikumu par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

220. Tiesnesis, kurš ierosinājis pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, iekļaujams priekšlikuma izskatīšanai norīkoto tiesnešu skaitā.

221. Priekšlikumu pagarināt lietas sagatavošanas termiņu izskata rīcības sēdē.

222. Ja pieņemts lēmums par lietas sagatavošanas termiņa pagarināšanu, tā norakstu (kopiju) Kanceleja triju dienu laikā nosūta lietas dalībniekiem.

223. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, pabeidz lietas sagatavošanu Satversmes tiesas likuma 22.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā.

224. Ja nepieciešams atkārtoti pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, piemērojami 217. — 222.punkta noteikumi.

225. Ja pieņemts lēmums par atteikšanos atkārtoti pagarināt lietas sagatavošanas termiņu, tiesnesis, kurš sagatavo lietu, pabeidz lietas sagatavošanu iepriekšējā rīcības sēdē noteiktajā termiņā.

226. Tiesnesis lietas sagatavošanu pabeidz, sagatavojot atzinumu. Atzinumā ietver secinājumu par to, ka lieta sagatavota, un uzskaita personas, kas aicināmas uz tiesas sēdi. Ja nepieciešams, atzinumu motivē.

227. Ne vēlāk kā trīs dienas pirms lietas sagatavošanas termiņa izbeigšanās tiesnesis lietu iesniedz Kancelejai, kas to nodod tiesas priekšsēdētājam. Tiesas priekšsēdētājs izskata lietu un pieņem lēmumu par lietas nodošanu izkatīšanai.

228. Ja lietu sagatavo tiesas priekšsēdētājs, viņš 226.punktā minēto atzinumu neraksta un lietas sagatavošanu pabeidz, pieņemot lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai.

229. Lēmumā par lietas nodošanu izskatīšanai norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un amatpersonu (amata nosaukumu, vārdu un uzvārdu), kura pieņēmusi lēmumu;

3) lietas nosaukumu un numuru;

4) secinājumu par to, ka lietas sagatavošana pabeigta;

5) uz tiesas sēdi aicināmās personas [lietas dalībniekus un, ja nepieciešams, lieciniekus, lietpratējus (ekspertus), tulkus];

6) tiesas sēdes vietu un laiku;

7) tiesas sastāvu;

8) tiesas sēdes sekretāru;

9) tās rīcības sēdes vietu un laiku, kurā ievēlams tiesas sēdes priekšsēdētājs, ja lieta izskatāma triju tiesnešu sastāvā;

10) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

230. Pēc tam tiesas priekšsēdētājs lietu nodod Kancelejai.

231. Par tiesas sēdes izziņošanu Satversmes tiesas likuma 22.panta sestajā daļā noteiktajā termiņā gādā attiecīgais tiesas sēdes sekretārs.

232. Paziņojumā, kas tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norāda:

1) tiesas sēdes vietu un laiku;

2) izskatāmās lietas nosaukumu;

3) aicinājumu personām, kuras vēlas būt klāt tiesas sēdē, laikus pieteikties pie tiesas sēdes sekretāra;

4) tiesas sēdes sekretāru un viņa tālruņa numuru.

233. Paziņojumā, kas tiek nosūtīts personām, kuras aicināmas uz tiesas sēdi, norāda:

1) tiesas nosaukumu, adresi un sakaru līdzekļus;

2) tās personas vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un adresi, kurai nosūta paziņojumu;

3) tiesas sēdes vietu un laiku;

4) izskatāmās lietas nosaukumu;

5) norādījumu, kādā sakarībā persona tiek aicināta uz tiesu;

6) personas neierašanās sekas;

7) to, ka lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem 235.punktā noteiktajā kārtībā, ja paziņojumu nosūta lietas dalībniekam;

8) tiesas sēdes sekretāru un viņa tālruņa numuru.

234. 232. un 233.punktā minētos paziņojumus paraksta tiesas sēdes sekretārs.

235. Lietas dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem pēc tam, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai. Laiku, kurā minētās personas var iepazīties ar lietas materiāliem, tās saskaņo ar tiesas sēdes sekretāru.

236. Lietas dalībnieki ar lietas materiāliem iepazīstas tiesas sēdes sekretāra klātbūtnē, apliecinot iepazīšanās faktu ar parakstu. Lietas dalībniekiem ir tiesības izrakstīt no lietas materiāliem nepieciešamo informāciju.

16.nodaļa

Lietu apvienošana un sadalīšana

237. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, pieļaujama divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā, kā arī vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās.

238. Divu vai vairāku lietu apvienošana vienā lietā pieļaujama, ja:

1) katrā no lietām tiek apstrīdēta viena un tā paša akta atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normai;

2) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz to pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;

3) tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai arī institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, kuru dēļ tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka;

4) ir citi apstākļi, kuru dēļ lietu apvienošana veicinātu to vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu.

239. Lietas apvieno ar tā tiesneša motivētu lēmumu, kurš tās sagatavo. Ja katru no lietām sagatavo cits tiesnesis, lietas apvieno ar šo tiesnešu kopīgu motivētu lēmumu.

240. Lēmumā par lietu apvienošanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un tiesnesi (tiesnešus), kas pieņēmis (pieņēmuši) lēmumu;

3) apvienojamo lietu numurus un nosaukumus;

4) pamatojumu, kāpēc lietu apvienošana veicinās to vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu;

5) nolēmumu apvienot lietas;

6) apvienotās lietas nosaukumu;

7) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

241. Lēmumu par lietu apvienošanu paraksta tiesnesis (tiesneši), kas to pieņēmis (pieņēmuši), un lietu iesniedz Kancelejai. Kanceleja:

1) izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā un piešķir apvienotajai lietai numuru;

2) nosūta lietas dalībniekiem lēmuma norakstus (kopijas);

3) ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavoja viens tiesnesis, apvienoto lietu nodod šim tiesnesim, bet, ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavoja vairāki tiesneši, — tiesas priekšsēdētājam.

242. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavoja viens tiesnesis, apvienoto lietu sagatavo šis tiesnesis.

243. Ja apvienotas divas vai vairākas lietas, ko sagatavoja vairāki tiesneši, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā pēc lietas saņemšanas norīko tiesnesi, kurš sagatavos apvienoto lietu, vai uzņemas to sagatavot pats.

244. Vienas lietas sadalīšana divās vai vairākās lietās pieļaujama, ja:

1) apstrīdēta viena un tā paša akta vairāku daļu atbilstība vairākām augstāka juridiska spēka tiesību normām;

2) saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 18.panta otro daļu apstrīdēti vairāki akti vienā pieteikumā;

3) ir citi apstākļi, kuru dēļ lietas sadalīšana veicinātu tās vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu.

245. Lietu vairākās lietās sadala ar tā tiesneša motivētu lēmumu, kurš sagatavo šo lietu.

246. Lēmumā par lietas sadalīšanu norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un tiesnesi, kas pieņēmis lēmumu;

3) sadalāmās lietas numuru un nosaukumu;

4) pamatojumu, kāpēc lietas sadalīšana veicinās tās vispusīgāku un ātrāku izskatīšanu;

5) nolēmumu sadalīt lietu vairākās lietās un šo lietu nosaukumus;

6) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

247. Pēc tam lietas iesniedz Kancelejai. Kanceleja:

1) izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā, iekārto atsevišķi sadalītās lietas un piešķir tām numurus;

2) nosūta lietas dalībniekiem lēmuma norakstus (kopijas).

248. Ja lieta sadalīta vairākās lietās, tiesas priekšsēdētājs kādu no tām var uzdot sagatavot citam tiesnesim vai uzņemties to sagatavot pats.

17.nodaļa

Tiesvedības izbeigšana

249. Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai, ja ir Satversmes tiesas likuma 29.pantā minētie nosacījumi.

250. Par tiesvedības izbeigšanu lietā (turpmāk — tiesvedības izbeigšanu) tiesa lemj:

1) pilnā sastāvā, ja attiecīgā lieta izskatāma pilnā sastāvā;

2) triju tiesnešu sastāvā, ja attiecīgā lieta izskatāma triju tiesnešu sastāvā.

251. Par tiesvedības izbeigšanu lemj:

1) rīcības sēdē;

2) tiesas sēdē, ja tiesas sēde attiecīgajā lietā uzsākta.

252. Līdz lietas izskatīšanai tiesas sēdē motivētu priekšlikumu lemt par tiesvedības izbeigšanu var izteikt:

1) tiesas priekšsēdētājs;

2) tiesnesis, kas sagatavo lietu;

3) tiesnesis, kas iekļauts tiesas sastāvā attiecīgās lietas izskatīšanai.

253. Ja šādu priekšlikumu izteic tiesas priekšsēdētājs, viņš ar motivētu rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesas sastāvu;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

254. Ja šādu priekšlikumu izteic tiesnesis, viņš to formulē motivēta iesnieguma veidā.

255. Saņēmis iesniegumu, tiesas priekšsēdētājs triju dienu laikā ar rakstveida rīkojumu nosaka:

1) tiesas sastāvu;

2) rīcības sēdes vietu un laiku.

256. Tiesnesis, kurš ierosinājis lemt par tiesvedības izbeigšanu, iekļaujams tiesas sastāvā.

257. Ja tiesa konstatē, ka pastāv kāds no Satversmes tiesas likuma 29.pantā minētajiem nosacījumiem, tā pēc sava ieskata lemj par tiesvedības turpināšanu vai izbeigšanu.

258. Lēmumu pieņem ar tiesas sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu. Balsīm daloties līdzīgi, taisāms lēmums par atteikšanos izbeigt tiesvedību.

259. Lēmumā par tiesvedības izbeigšanu vai atteikšanos izbeigt tiesvedību norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) lietas numuru un nosaukumu;

4) lēmuma motīvus;

5) tiesas nolēmumu;

6) to, ka lēmums nav pārsūdzams.

260. Ja rīcības sēdē pieņemts lēmums par tiesvedības izbeigšanu, lietu nodod Kancelejai. Kanceleja triju dienu laikā:

1) izdara atzīmi Satversmes tiesas lietu reģistrā;

2) nosūta lēmuma kopijas (norakstus) lietas dalībniekiem;

3) nosūta lēmuma kopiju (norakstu) publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

261. Ja rīcības sēdē pieņemts lēmums par atteikšanos izbeigt tiesvedību, lietu attiecīgi nodod tiesnesim, kurš to sagatavo, tiesas priekšsēdētājam vai tiesas sēdes sekretāram.

262. Ja par tiesvedības izbeigšanu lemj tiesas sēdē, lēmumu pieņem apspriežu istabā. Ja pieņemts lēmums atteikties izbeigt tiesvedību, lietas izskatīšana turpināma. Ja pieņemts lēmums izbeigt tiesvedību, to izstrādā un noformē atbilstoši 259.punkta prasībām un ar šā lēmuma paziņošanu tiesas sēde beidzas.

263. Ja, taisot spriedumu, tiesa konstatē, ka ir radušies Satversmes tiesas likuma 29.pantā minētie nosacījumi tiesvedības izbeigšanai, tā pārtrauc sprieduma taisīšanu un lemj, vai tiesvedība izbeidzama.

18. nodaļa

Tiesas sēde

264. Tiesas sēde ir atklāta, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpuma sargāšanas interesēm. Klātesošo personu (publikas) skaita ierobežojumi pieļaujami tikai sakarā ar sēdes zāles ietilpību.

265. Lēmumus tiesas sēdes gaitā tiesa pieņem ar tās sastāvā esošo tiesnešu balsu vairākumu, apspriežoties uz vietas vai apspriežu istabā. Ja lēmumu pieņem apspriežu istabā, balsošanas laikā šai istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā. Balsošanas laikā izteiktos viedokļus nedrīkst izpaust.

266. Ja lēmums pieņemts apspriežu istabā, tiesas sēdes priekšsēdētājs šo lēmumu paziņo pēc tam, kad tiesa atgriezusies tiesas sēdes zālē.

267. Par kārtību tiesas sēdes zālē gādā tiesas sēdes sekretārs.

268. Masu informācijas līdzekļu pārstāvji, kā arī citas personas, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, pēc tam, kad publicēts paziņojums par tiesas sēdi, piesakās pie tiesas sēdes sekretāra.

269. Maksimālo klātesošo personu skaitu nosaka tiesas sēdes sekretārs, ņemot vērā lietas dalībnieku un citu lietā iesaistīto personu skaitu un sēdes zāles ietilpību.

270. Ja visām personām, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, nav iespējams nodrošināt šādu iespēju, vispirms vieta zālē pieteikšanās secībā ierādāma tām personām, kuras pieteikušās 268.punktā noteiktajā kārtībā.

271. Pirms tiesas sēdes sākuma tiesas sēdes sekretārs fiksē lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, kuras ieradušās uz tiesas sēdi, un ziņo par to tiesas sēdes priekšsēdētājam.

272. Tiesas sēdes sekretārs ir tiesīgs prasīt, lai lietas dalībnieki un citas lietā iesaistītās personas, kā arī personas, kas vēlas būt klāt tiesas sēdē, uzrāda personu apliecinošus dokumentus.

273. Tiesas sēdes zālē neielaiž personas, kas jaunākas par 16 gadiem, ja tās nav liecinieki izskatāmajā lietā.

274. Apbruņotas personas tiesas sēdes zālē ielaiž tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu.

275. Audio ierakstus un videoierakstus tiesas sēdē klātesošās personas var izdarīt tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja piekrišanu un tā, lai netraucētu tiesas sēdes norisi. Personas, kas vēlas šādus ierakstus izdarīt, laikus par to paziņo tiesas sēdes sekretāram.

276. Visām personām, kas atrodas tiesas sēdes zālē, ir pienākums pakļauties tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumiem.

277. Lietas dalībnieki un citas lietā iesaistītās personas var uzrunāt tiesu tikai tad, ja tiesas sēdes priekšsēdētājs tām devis vārdu.

278. Tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas, ja tās runā par apstākļiem, kas nav saistīti ar lietu, vai lieto ar tiesas cieņu nesavienojamus izteicienus.

279. Tiesas sēdē klātesošajām personām aizliegts trokšņot, izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu, kā arī citādi traucēt tiesas sēdes norisi.

280. Ja tiesas sēdes laikā kāda no klātesošajām personām, kas nav lietas dalībnieks, vai cita lietā iesaistītā persona, traucē tiesas sēdes norisi, tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka tai brīdinājumu, bet atkārtota traucējuma gadījumā tiesas sēdes priekšsēdētājs var izraidīt šo personu no tiesas sēdes zāles.

281. Ja tiesas sēdes laikā kāds no lietas dalībniekiem vai cita lietā iesaistītā persona traucē kārtību (runā, kad vārds tai nav dots, vai citādi nepakļaujas tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojumiem vai lieto ar tiesas cieņu nesavienojamus izteicienus), tiesas sēdes priekšsēdētājs izsaka tai brīdinājumu. Atkārtota traucējuma gadījumā ar tiesas lēmumu šo personu var izraidīt no tiesas sēdes zāles.

282. Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona izraidīta no tiesas sēdes zāles, tiesa lemj, vai sēdi atlikt vai turpināt izraidītās personas prombūtnē.

283. Ja lietas dalībnieka pārstāvis izraidīts no tiesas sēdes zāles, par to paziņo institūcijai vai amatpersonai, kuru viņš pārstāv.

284. Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, tā var izziņot tiesas sēdes pārtraukumu. Izziņojot pārtraukumu, paziņo tā ilgumu vai laiku, kad tiesas sēde tiks turpināta.

285. Tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja lietas dalībnieks, kam nav pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, nav ieradies vai iebilst pret lietas izskatīšanas uzsākšanu.

286. Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja:

1) nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi (295.punkts);

2) nav ieradies lietpratējs (eksperts), liecinieks vai tulks (296. un 323.punkts);

3) nepieciešams pieprasīt papildu paskaidrojumus vai dokumentus, kas ir būtiski lietas izskatīšanai;

4) ir citi apstākļi, kas kavē turpināt vai pabeigt lietas izskatīšanu.

287. Ja lietas izskatīšana atlikta, pirms tiesas sēdes slēgšanas tiesa:

1) noskaidro, vai lietas dalībniekiem ir kādi lūgumi lietā, un lemj par šiem lūgumiem;

2) var nopratināt ieradušos lieciniekus un uzklausīt lietpratēju (ekspertu) atzinumus;

3) uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj, vai nepieciešams nākamajā tiesas sēdē atkārtoti pratināt lieciniekus vai uzklausīt lietpratēju (ekspertu) atzinumus.

288. Atliekot lietas izskatīšanu, tiek paziņota nākamās tiesas sēdes vieta un laiks. Ja kāda no lietas dalībniekiem vai citas lietā iesaistītās personas šā paziņojuma laikā nav tiesas sēdes zālē, tiesas sēdes sekretārs šai personai nākamās tiesas sēdes vietu un laiku paziņo rakstveidā.

289. Tiesas sēde pēc lietas izskatīšanas atlikšanas sākas no jauna, bet, pirms uzsākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj, vai lietas izskatīšanu turpināt vai sākt no jauna.

290. Ja lietas izskatīšana sākta no jauna, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, var nolemt atsevišķas liecinieku liecības vai lietpratēju (ekspertu) atzinumus atkārtoti neuzklausīt. Lietas dalībnieki ir tiesīgi atsaukties uz iepriekšējā tiesas sēdē sniegto lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstu, to neatkārtojot. Ja nepieciešams, tiesa nolasa iepriekšējās tiesas sēdes stenogrammas fragmentus vai noskatās iepriekšējās tiesas sēdes videoieraksta fragmentus.

291. Tiesai ienākot tiesas sēdes zālē un izejot no tiesas sēdes zāles, klātesošie pēc tiesas sēdes sekretāra uzaicinājuma pieceļas.

292. Tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas un pārbauda to personību un pilnvarojumu.

293. Ja pieaicināts tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs viņu brīdina par atbildību pēc Latvijas Kriminālkodeksa 176. un 174.panta par atteikšanos no tulkošanas un apzināti nepareizu tulkojumu. To, ka tulks brīdināts, viņš apliecina ar parakstu.

294. Ja lietas dalībnieks vai cita lietā iesaistītā persona nav ieradusies, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai šai personai pienācīgi paziņots par tiesas sēdi un vai ir zināmi tās neierašanās iemesli.

295. Ja nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, kam pienācīgi paziņots par tiesas sēdi, tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

296. Ja nav ieradies liecinieks, lietpratējs (eksperts) vai tulks, tiesas sēdes priekšsēdētājs aptaujā lietas dalībniekus, vai var uzsākt lietas izskatīšanu bez šā liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes. Pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas tiesa lemj par lietas izskatīšanas uzsākšanu vai atlikšanu.

297. Ja tiesa nolemj uzsākt lietas izskatīšanu bez liecinieka, lietpratēja (eksperta) vai tulka klātbūtnes, tiesas sēdes priekšsēdētājs var dot rīkojumu, lai tiktu veikti pasākumi minētās personas klātbūtnes nodrošināšanai.

298. Pirms uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības, tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina lieciniekus atstāt tiesas sēdes zāli.

299. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, ka tiek uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.

300. Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tā tiesneša ziņojumu, kurš sagatavojis lietu. Ja veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ šis tiesnesis nav tiesas sastāvā, ziņojumu sniedz cits tiesas priekšsēdētāja norīkots tiesnesis.

301. Ziņojumā tiesnesis izklāsta ar lietu saistītos faktus, bet nesniedz to vērtējumu. Ziņojumā norāda:

1) pieteikuma iesniedzēju;

2) apstrīdēto aktu un to, vai apstrīdēts viss akts vai tā daļa;

3) to augstāka juridiska spēka normatīvo aktu, atbilstība kuram tiek apstrīdēta;

4) pieteikumā ietverto lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu;

5) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts;

6) to, vai institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, iesniegusi savu atbildes rakstu un, ja tas iesniegts — tajā ietverto juridisko pamatojumu;

7) vai lietas dalībnieki aicināti sniegt papildu paskaidrojumus un iesniegt dokumentus un vai šādi paskaidrojumi un dokumenti saņemti;

8) vai lietā noteiktas ekspertīzes un vai saņemti lietpratēja (eksperta) atzinumi;

9) lietai pievienotos dokumentus;

10) datumu, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai;

11) laikraksta “Latvijas Vēstnesis” numuru, kurā publicēts paziņojums par lietas izskatīšanu;

12) to, vai par tiesas sēdi pienācīgi paziņots lietas dalībniekiem;

13) to, vai lietas dalībnieki iepazinušies ar lietas materiāliem;

14) ja nepieciešams, citu informāciju par lietu.

302. Pēc ziņojuma tiesnesis atbild uz citu tiesas sastāvā esošo tiesnešu jautājumiem.

303. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai nav radušies Satversmes tiesas likuma 29.panta 1.vai 2.punktā minētie nosacījumi tiesvedības izbeigšanai lietā un vai lietas dalībniekiem nav kādi lūgumi vai paziņojumi.

304. Ja ir radušies Satversmes tiesas likuma 29.panta 1.vai 2.punktā minētie nosacījumi, tiesa lemj par to, vai tiesvedība lietā izbeidzama.

305. Ja izteikti lūgumi, tiesa lemj par šiem lūgumiem.

306. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs dod vārdu pieteikuma iesniedzējam lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam.

307. Ja sakarā ar lietu apvienošanu lietā ir vairāki pieteikuma iesniedzēji, secību, kādā tiem dodams vārds, nosaka tiesa.

308. Pēc pieteikuma iesniedzēja (iesniedzēju) uzklausīšanas lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam vārdu dod lietas dalībniekam, kas izdevis aktu, kurš tiek apstrīdēts.

309. Ja Satversmes tiesas likuma 18.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos vai sakarā ar lietu apvienošanu vienā lietā apstrīdēti vairāku institūciju vai amatpersonu izdoti akti, vispirms vārdu dod lietas dalībniekam, kura izdotajam aktam ir augstāks juridisks spēks.

310. Katram lietas dalībniekam runas ilgums lietas faktisko apstākļu un juridiskā pamatojuma izklāstam nedrīkst pārsniegt 30 minūtes. Pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa runas ilgumu var pagarināt.

311. Kad lietas dalībnieki izklāstījuši lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu, tiek uzklausīti lietpratēju (ekspertu) atzinumi un pratināti liecinieki. Secību, kādā tiek pratināti liecinieki, pēc lietas dalībnieku viedokļa uzklausīšanas nosaka tiesa.

312. Liecinieku tiesas sēdes zālē pēc tiesas sēdes priekšsēdētāja rīkojuma aicina tiesas sēdes sekretārs.

313. Katru liecinieku pirms pratināšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs brīdina par atbildību pēc Latvijas Kriminālkodeksa 176. un 174.panta par atteikšanos no liecības došanas un apzināti nepatiesas liecības došanu. To, ka liecinieks brīdināts, viņš apliecina ar parakstu.

314. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs uzaicina liecinieku sniegt liecību par viņam zināmajiem lietas apstākļiem.

315. Kad liecinieks beidzis izklāstu, viņam var uzdot jautājumus. Vispirms jautājumus uzdod tiesneši, tad lietas dalībnieki un lietpratēji (eksperti).

316. Pēc nopratināšanas liecinieks paliek tiesas sēdes zālē un drīkst to atstāt tikai ar tiesas sēdes priekšsēdētāja atļauju.

317. Ja pēc nopratināšanas liecinieks lūdz viņu atbrīvot no turpmākas piedalīšanās tiesas sēdē, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj par to, vai atļaut lieciniekam atstāt tiesas sēdes zāli.

318. Katru lietpratēju (ekspertu) pirms atzinuma došanas tiesas sēdes priekšsēdētājs brīdina par atbildību pēc Latvijas Kriminālkodeksa 176. un 174.panta par atteikšanos dot atzinumu un apzināti nepatiesa atzinuma došanu. To, ka lietpratējs (eksperts) brīdināts, viņš apliecina ar parakstu.

319. Ja lietpratējs (eksperts) brīdināts lietas sagatavošanas gaitā, tiesas sēdes priekšsēdētājs to paziņo un lietpratēju (ekspertu) atkārtoti nebrīdina.

320. Pēc lietpratēja (eksperta) atzinuma uzklausīšanas viņam var uzdot jautājumus, lai precizētu atzinumu. Vispirms jautājumus uzdod tiesneši, tad citi lietpratēji (eksperti) un lietas dalībnieki.

321. Ja pēc atzinuma došanas lietpratējs (eksperts) lūdz viņu atbrīvot no turpmākas piedalīšanās tiesas sēdē, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj par to, vai atļaut lietpratējam (ekspertam) atstāt tiesas sēdes zāli.

322. Liecinieku pratināšanas un lietpratēju (ekspertu) uzklausīšanas gaitā tiesneši var uzdot jautājumus arī lietas dalībniekiem un lietas dalībnieki var uzdot jautājumus cits citam.

323. Kad uzklausīti visi klātesošo lietpratēju (ekspertu) atzinumi un nopratināti visi klātesošie liecinieki, tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku viedokli, lemj, vai lietas izskatīšanu var turpināt bez to lietpratēju (ekspertu) vai liecinieku piedalīšanās, kuri nav ieradušies.

324. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai lietas dalībniekiem nav kādi lūgumi un vai nav radušies nosacījumi tiesvedības izbeigšanai lietā.

325. Ja izteikti lūgumi, tiesa lemj par šiem lūgumiem, bet, ja ir radušies Satversmes tiesas likuma 29.pantā minētie nosacījumi, — par to, vai tiesvedība lietā izbeidzama.

326. Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs paziņo, ka lietas izskatīšana pēc būtības pabeigta un tiek atklātas tiesas debates.

327. Tiesas debatēs runā lietas dalībnieki. Savās runās viņi nav tiesīgi atsaukties uz apstākļiem un materiāliem, kas nav pārbaudīti tiesas sēdē. Debašu laikā runātājam jautājumus uzdot nedrīkst. Tiesa, ņemot vērā lietas dalībnieku viedokli, var ierobežot runas ilgumu.

328. Tiesas debatēs vārdu vispirms dod pieteikuma iesniedzējam. Ja lietā ir vairāki pieteikuma iesniedzēji, secību, kādā tiem dodams vārds, nosaka tiesa.

329. Pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs (iesniedzēji) izteicies (izteikušies), vārdu dod lietas dalībniekam, kas izdevis aktu, kurš tiek apstrīdēts. Ja lietā apstrīdēti vairāku institūciju vai amatpersonu izdoti akti, vārdu vispirms dod lietas dalībniekam, kura izdotajam aktam ir augstāks juridisks spēks.

330. Kad lietas dalībnieki izteikušies, tiesas sēdes priekšsēdētājs pasludina tiesas debates par slēgtām un noskaidro, vai kāds no lietas dalībniekiem vēlas izteikt repliku.

331. Ja izteikt repliku vēlas vairāki lietas dalībnieki, vārdu dod tādā secībā, kādā tie runājuši debatēs.

332. Kad replikas izteiktas vai lietas dalībnieki paziņojuši, ka izteikt repliku nevēlas, tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro, vai nav radušies nosacījumi tiesvedības izbeigšanai lietā.

333. Pēc tam tiesa lemj par to, kad tiks pasludināts spriedums. Šo lēmumu paziņo tiesas sēdes priekšsēdētājs, un ar šo paziņojumu tiesas sēde beidzas.

334. Ja kāda no lietas dalībniekiem šā paziņojuma laikā nav tiesas sēdes zālē, tiesas sēdes sekretārs šim lietas dalībniekam par to, kad tiks pasludināts spriedums, paziņo rakstveidā.

19.nodaļa

Tiesas sēdes protokols un stenogramma

335. Katras tiesas sēdes norisi fiksē:

1) protokolā;

2) fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu;

3) videoierakstā, ko saglabā Satversmes tiesas arhīvā.

336. Protokolu raksta tiesas sēdes sekretārs.

337. Protokolā norāda:

1) tiesas nosaukumu, tiesas sastāvu (tiesnešu vārdu un uzvārdu, norādot tiesas sēdes priekšsēdētāju) un tiesas sēdes sekretāru;

2) tiesas sēdes vietu, datumu (datumus), sākuma un beigu laiku;

3) tiesas sēdes pārtraukumu sākuma un beigu laiku;

4) lietas nosaukumu un numuru;

5) klātesošos lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas (vārdu, uzvārdu, darbavietu vai amatu);

6) uz tiesas sēdi aicinātās personas, kas nav ieradušās;

7) to, ka tiesas sēdes norise tiek fiksēta fonogrammā un videoierakstā, un personu, kura izdara šos ierakstus;

8) tiesas sēdes gaitu;

9) tiesas lēmumus, kas nav noformēti rakstveidā;

10) to, ka protokolam pievienota stenogramma.

338. Triju dienu laikā pēc tiesas sēdes beigām tiesas sēdes sekretārs sagatavo protokolu parakstīšanai. Protokolu paraksta tiesas sēdes sekretārs un visi tiesneši, kas piedalījušies tiesas sēdē.

339. Tiesas sēdes fonogrammu izgatavo un stenogrammu sagatavo tiesas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā. Stenogramma sagatavojama triju dienu laikā pēc attiecīgās tiesas sēdes beigām.

340. Stenogrammu paraksta persona (personas), kas to sagatavojusi (sagatavojušas), un tiesas sēdes sekretārs. Stenogrammu pievieno protokolam, bet protokolu — lietai.

341. Pēc stenogrammas parakstīšanas un sprieduma pasludināšanas fonogrammu var dzēst.

342. Lietas dalībnieki pēc sprieduma pasludināšanas var iepazīties ar protokolu un stenogrammu tiesas sēdes sekretāra klātbūtnē. Laiku, kad lietas dalībnieki iepazīsies ar protokolu un stenogrammu, viņi saskaņo ar tiesas sēdes sekretāru.

343. Rakstveida iebildumus sakarā ar protokolu vai stenogrammu lietas dalībnieki var iesniegt mēneša laikā pēc sprieduma pasludināšanas.

344. Citas personas ar protokolu un stenogrammu var iepazīties, saskaņojot to ar tiesas priekšsēdētāju.

20.nodaļa

Spriedums

345. Pēc Satversmes tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts spriedums Latvijas Republikas vārdā.

346. Apspriedi var pārtraukt, lai atpūstos.

347. Apspriedes un balsošanas laikā apspriežu istabā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā.

348. Atbilstoši apspriedē nolemtajam spriedumu izstrādā un noformē viens vai vairāki tiesneši. Ja nepieciešams, viņi pieaicina Satversmes tiesas darbiniekus.

349. Tiesneša pienākums ir glabāt apspriežu istabas noslēpumu. Satversmes tiesas darbinieki nav tiesīgi izpaust ziņas, kas viņiem kļuvušas zināmas sakarā ar sprieduma izstrādāšanu un noformēšanu un kas varētu atklāt apspriežu istabas noslēpumu.

350. Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai “par” vai “pret”. Balsīm daloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

351. Satversmes tiesas spriedumā norādāms:

1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;

2) Satversmes tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs;

3) lietas dalībnieki (norādot pieteikuma iesniedzēju);

4) Satversmes tiesas likuma norma, uz kuras pamata Satversmes tiesa izskatījusi lietu;

5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēta;

6) Satversmes tiesas konstatētie apstākļi;

7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti Satversmes tiesas secinājumi;

8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem Satversmes tiesa noraida tos vai citus pierādījumus;

9) Latvijas Republikas Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies Satversmes tiesa, novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai;

10) Satversmes tiesas nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

11) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

352. Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies Satversmes tiesas sēdē. Tiesnesis nav tiesīgs atteikties parakstīt spriedumu.

353. Tiesnesis, kurš balsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas, paraksta tās un līdz sprieduma pasludināšanai iesniedz tiesas sēdes priekšsēdētājam.

354. Katrai lietai tiesas sēdes sekretārs pievieno neaizlīmētu aploksni ar lietas numuru un uzrakstu “Tiesnešu atsevišķās domas”.

355. Tiesas sēdes priekšsēdētājs visas par attiecīgo spriedumu izteiktās atsevišķās domas ievieto minētajā aploksnē un to aizzīmogo ar Satversmes tiesas zīmogu. Ja spriedums pieņemts vienbalsīgi, tiesas sēdes priekšsēdētājs minētajā aploksnē ievieto rakstveida apliecinājumu, ka atsevišķās domas par spriedumu nav izteiktas, un aizzīmogo aploksni ar Satversmes tiesas zīmogu.

356. Minētās aploksnes neatvērtas glabājas attiecīgajā lietā līdz brīdim, kad tiek uzsākta Satversmes tiesas spriedumu krājuma sagatavošana.

357. Spriedums pasludināms ne vēlāk kā 15 dienas pēc tiesas sēdes.

358. Spriedumu pasludina publiski. Klātesošo personu (publikas) skaita ierobežojami pieļaujami tikai sakarā ar sēdes zāles ietilpību.

359. Sprieduma pasludināšanai piemērojami 267., 269., 271.—276., 279., 284., 291.punkta noteikumi.

360. Tiesas spriedumu klātesošie noklausās kājās stāvot.

361. Spriedumu pasludina tiesas sēdes priekšsēdētājs vai cits tiesas sastāva tiesnesis.

362. Pēc sprieduma pasludināšanas lietu un spriedumu tiesas sēdes priekšsēdētājs nodod tiesas sēdes sekretāram, kas izgatavo nepieciešamos sprieduma norakstus (kopijas) un pievieno spriedumu lietai.

363. Pēc sprieduma pasludināšanas tā noraksti (kopijas) tiek izsniegti lietas dalībniekiem. Lietas dalībnieki sprieduma noraksta (kopijas) saņemšanu apliecina ar parakstu. Ja vienas dienas laikā pēc sprieduma pasludināšanas kāds no lietas dalībniekiem nav griezies Kancelejā, lai saņemtu sprieduma norakstu (kopiju), Kanceleja to nosūta šim lietas dalībniekam.

364. Ja Satversmes tiesa par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei atzinusi kādu Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu, attiecīgā sprieduma noraksts (kopija) ar tiesas priekšsēdētāja pavadvēstuli tiek nosūtīts Ministru prezidentam neatkarīgi no tā, vai Ministru kabinets ir bijis šās lietas dalībnieks.

365. Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc sprieduma pasludināšanas Kanceleja izdara atzīmes Satversmes tiesas lietu reģistrā un sprieduma norakstu (kopiju) nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

366. Triju dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas Kanceleja tā lemjošās daļas norakstu nosūta publicēšanai izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

367. Viens spriedumu norakstu (kopiju) eksemplārs to pasludināšanas datumu secībā glabājams atsevišķā lietā.

368. Satversmes tiesas spriedumu krājumu, saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju, publicēšanai sagatavo Kanceleja.

Reglaments stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Reglaments pieņemts Satversmes tiesas tiesnešu plenārsēdē 1997.gada 21.aprīlī.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja v. i. A.Endziņš

Satversmes tiesas tiesnesis R.Apsītis

Satversmes tiesas tiesnese I.Čepāne

Satversmes tiesas tiesnesis A.Lepse

Satversmes tiesas tiesnese I.Skultāne

Satversmes tiesas tiesnese A.Ušacka

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!