Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Dānija izjūt Latviju. Latvija izjūt Dāniju. Abas - Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.03.1997., Nr. 79 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42682

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dānija izjūt Latviju. Latvija izjūt Dāniju. Abas ir kopā Eiropā

Vēl šajā numurā

21.03.1997., Nr. 79

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Dānija izjūt Latviju. Latvija izjūt Dāniju. Abas — Eiropā

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis Dānijas premjerministra Pola Nīrupa Rasmusena un Lones Dibkjeras kundzes rīkotajās pusdienās Kristianborgas pilī 1997.gada 20.martā:

Augsti godātais premjerministra kungs!

Lone Dibkjeras kundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Pateicos par iespēju tikties ar Jums. Pavadītais laiks, tikšanās un draudzīgās sarunas Dānijā pārliecina par abu valstu sadarbības auglīgo virzību — kopā veidot pozitīvu reģiona redzējumu.

Dānija daudzās jomās ir bijusi iniciatore un dedzīgākā ideju realizētāja. Tas ir radījis pozitīvu precedentu plašākai un radoši aktīvākai citu valstu iesaistei procesos reģionā.

Dānijas un Latvijas divpusējās draudzīgās attiecības ir kļuvušas piepildītākas un mērķtiecīgākas. Abu valstu ģeopolitiskā situācija un lietu izpratne vēsturiski bijusi ļoti līdzīga — dzīvojam kaimiņos lielvarām, kuras pagātnē bijušas aktīvas, dalījušas Eiropu savā starpā. Jaunā Eiropa, kas veidojas, ņem vērā šo vēstures rūgto pieredzi. Eiropas mazās valstis tiek uzklausītas, un to balsis ir nozīmīgas kopējās Eiropas mājas būvē. Dānija un Latvija ir uzticamas partneres šajā vitālajā un dinamiskajā procesā.

Mūsu divpusējās attiecības sekmīgi padziļinās visos līmeņos, regulāri kļūst sakari starp politiskajām partijām, parlamentiem, valdībām, pašvaldībām, sabiedriskajām institūcijām un cilvēkiem. Tas kopumā veido stabilu pamatu abu valstu noturīgām un vienā virzienā attīstītām attiecībām, attiecībām, kas nepieļauj atsvešināšanos.

Reģiona attīstība sniedz jaunas, arvien plašākas iespējas, kā arī uzliek atbildību veikt šo sadarbību maksimāli saskaņoti. Jaunie izaicinājumi, kas izriet no Eiropas Savienības paplašināšanās un no NATO atvēršanās jaunām dalībvalstīm, no jauna Eiropas drošības modeļa veidošanas, izvirza savus uzdevumus visam reģionam. Svarīgi ir saglabāt reģionā līdzsvaru un darboties savstarpēji papildinoši. Baltijas jūras reģions noteikti veidojas par jaunās Eiropas modernu un attīstītu sastāvdaļu.

Eiropas Savienības paplašināšanās process, kas demokrātiski arvien plašāk aptver valstis un tautas ar vienādu vērtību un ideālu izpratni. Stabilitātes zona Eiropā būtiski iegūs, ja tā pietiekami ātri aptvers Latviju, kuras reformu process un rezultāti ir plaši atzīti kā apbrīnas vērti. Dānijas izpratne un atbalsts būs nozīmīgs arī turpmāk, lai tālredzīga politika visā Eiropas kontekstā gūtu pārsvaru pār īstermiņa risinājumiem. Latvija ir gandarīta par Dānijas izpratni un atbalstu, ko tā jau sniegusi līdz šim.

Drošība ir jautājums, kas nodarbina katru tautu, katru valsti. Tā ir dabiska problēma, kas jārisina. Visaptveroša drošības izjūta nav iegūstama uzreiz. Latvija saista drošību ar uzticības kategoriju — uzticību starp valstīm, uzticību valstu iekšienē. XX gadsimta beigās drošības jautājumi jārisina moderni, atmetot stereotipus un XIX gadsimta iestrādes. Pašreiz ir jāizmanto vēsturiskā iespēja Eiropu apvienot, paplašināt drošības zonu. Tas nav iedomājams bez principiāli jaunas attieksmes pret Baltijas drošību. Latvijas virzība uz NATO tāpēc paliek nemainīga un noteikta.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas savstarpējā saskaņotā sadarbība un integrācija ir vēsturiska nepieciešamība, kas tuvina kopējam stratēģiskajam mērķim — iekļauties Eiropas un transatlantiskajās strruktūrās. Trīspusējā sadarbība un virzība uz Eiropas integrāciju ir savstarpēji papildinoši un bagātinoši procesi. Sadarbība sekmīgi attīstās divos savstarpēji saistītos līmeņos — politiskajā un praktiskajā. Kopumā Baltija jau pamatos ir izveidojusies kā vienota telpa, kas īsteno kopējus projektus, kas darbojas kopā ar Eiropas institūcijām — kopā būtiski tuvinoties eirointegrācijai.

Baltijas valstu divpusējās attiecības, attiecības ar saviem kaimiņiem ir sasaiste ar plašāku reģionu, kas būtiski papildina gan Baltijas, gan Eiropas integrāciju.

Latvijas makroekonomiskie rādītāji, sasniegumi politisko un ekonomisko reformu realizācijā dod pārliecību par gatavību ātri un pilnasinīgi iekļauties Eiropas Savienībā. 1996.gadā inflācijas līmenis bija ap 14 procentiem, pastāvīgi samazinās aizdevumu procentu likmes, Latvijas banku sistēma ir atzīta par vienu no drošākajām Centrālajā un Austrumeiropā. Valsts kredītreitings pēc starptautisko ekspertu viedokļa ir novērtēts pat augstāk nekā daļai ES valstu. 1997.gada Latvijas budžets ir bezdeficīta budžets. Kopprodukta pieaugums ir sasniedzis 3,4 procentus. Un jau 56 procentus zemes apsaimnieko privātīpašnieki. Latvija plāno pabeigt privatizāciju turpmākajā pusotrā gadā.

Latvija skaidri saskata savu attiecību perspektīvu ar Krieviju. Tās ir neatkarīgu un līdztiesīgu valstu attiecības, kas sekmīgi virzās uz pagātnes mantojuma pārvarēšanu. Politiskais dialogs un attiecību intensitāte vieš cerību. Gandarījumu dod Krievijas izpratne par Latvijas centieniem iekļauties Eiropas Savienībā. Tā izriet no atziņas, ka savstarpējā ekonomiskā sadarbība un arī no tā izrietošais politiskais dialogs līdz ar ES paplašināšanos būtiski intensificēsies un bagātināsies. Stabilitāte ap Krieviju, sadarbība ar Krieviju veicina tālākos demokratizācijas procesus valstī un reģionā.

Pašreizējā Eiropas ārpolitiskā situācija raksturojas ar Eiropas vēsturē nebijušu iespēju — radīt Eiropu bez dalījuma līnijām. Mūsu pienākums un atbildība nākamo paaudžu vārdā ir šo vēsturisko iespēju izmantot.

Augsti godājamais premjerministra kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Vēlos pacelt šo glāzi uz Jūsu, premjerministra kungs, veselību, par Dānijas tālāko labklājību, par uzticamiem draugiem un rītdienas Eiropu, ko kopā būvējam šodien!

Skaal!

Valsts prezidents kopā ar Latvijas delegāciju Folketinga viesu ložā

Dānijas Folketingā (parlamentā) Latvijas delegācijas apmeklējuma reizē

Vēstnieks Dānijā Gvido Zemribo, Aina Ulmanes kundze, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Irēna Zemribo kundze tiekoties ar tautiešiem Dānijā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!