Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1997. gada 20. februāra likums "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.03.1997., Nr. 69/70 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42560

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Pasta likumā

Vēl šajā numurā

11.03.1997., Nr. 69/70

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 20.02.1997.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

  Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Aizstāt 23.panta otrajā daļā, 23.2 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā un 23.4 panta pirmajā daļā vārdu “Prokuratūra” attiecīgā locījumā ar vārdu “Ģenerālprokuratūra” attiecīgā locījumā.

2. Izteikt 41.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Realizējot uzraudzību, prokurors ierosina vai atsaka ierosināt krimināllietu, uzdod izziņas iestādēm ierosināt krimināllietu, atceļ nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu, kā arī atceļ citus nelikumīgus un nepamatotus izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru lēmumus krimināllietās, piedalās izmeklēšanas darbību veikšanā, dod norādījumus par izmeklēšanas virzību un konkrētu izmeklēšanas darbību veikšanu, pārbauda sūdzības par izziņas iestāžu un amatā zemāku prokuroru darbību un lēmumiem, kā arī pieteikumus par izziņas izdarītāja un amatā zemāku prokuroru noraidījumu, nodod krimināllietas papildizmeklēšanai.”

3. Papildināt 49.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Operatīvās darbības pasākumos iegūtās ziņas par faktiem, arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, drīkst izmantot kā pierādījumu tikai tad, ja tās iespējams pārbaudīt šajā kodeksā noteiktajā procesuālajā kārtībā.”

4. Aizstāt 54.panta piektajā daļā, 102.panta ceturtajā daļā, 103.panta ceturtajā daļā, 104.panta trešajā daļā un 105.panta ceturtajā daļā vārdus “līdz septiņiem tūkstošiem rubļu” ar vārdiem “līdz divām minimālajām mēnešalgām”.

5.Izteikt 75.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Drošības naudas apmēru nosaka izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa, ievērojot nozieguma smagumu, ar to nodarītā materiālā zaudējuma apjomu, draudošā soda bargumu un drošības naudas devēja mantisko stāvokli, bet ne mazāku par piecdesmit minimālajām mēnešalgām.”

6. 76.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“Apcietinājumu kā drošības līdzekli drīkst piemērot tikai ar tiesneša lēmumu, kas pieņemts uz prokurora vai izziņas izdarītāja uzrādīto materiālu pamata apcietināmās personas, tās aizstāvja, bet likumā noteiktajos gadījumos — arī likumiskā pārstāvja klātbūtnē. Apcietināmās personas klātbūtne nav obligāta, ja tā atrodas ārpus Latvijas Republikas robežām vai tās atrašanās vieta nav zināma.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Tiesnesis (tiesa), iepazinies ar krimināllietas materiāliem un uzklausījis prokurora, izziņas izdarītāja, apcietināmās personas, tās aizstāvja, bet likumā noteiktajos gadījumos — arī likumiskā pārstāvja viedokli, pārbauda, vai ir likumīgs pamats šīs personas apcietināšanai, un pieņem motivētu lēmumu.”

7. 77.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja nav iespējams pabeigt pirmstiesas izmeklēšanu un prokuroram nav pamata grozīt drošības līdzekli, tiesnesis šo termiņu drīkst pagarināt līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem uz prokurora iesnieguma un uzrādīto lietas materiālu pamata, ja nepieciešams — pieaicinot apcietināto, viņa aizstāvi, bet likumā noteiktajos gadījumos — arī likumisko pārstāvi.”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Pēc izmeklēšanas pabeigšanas, ja apcietinājuma termiņš pagarināts līdz likumā paredzētajam maksimālajam termiņam, krimināllietas materiāli ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šā termiņa izbeigšanās uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties.”;

papildināt sesto daļu ar vārdiem “ja ievēroti šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi”.

8. Izteikt 83.panta tekstu šādā redakcijā:

“Drošības līdzekli atceļ, ja tas ir nelikumīgi piemērots vai turpmāk vairs nav nepieciešams, vai groza, aizstājot ar stingrāku vai vieglāku, ja to prasa lietas apstākļi.

Drošības līdzekli atceļ vai groza ar tā izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša (tiesas) lēmumu, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, bet izziņas izdarītāja vai prokurora nelikumīgi piemēroto drošības līdzekli var atcelt arī amatā augstāks prokurors.

Pirmstiesas izmeklēšanā tiesneša (tiesas) piemēroto drošības līdzekli (apcietinājums, mājas arests) atceļ vai groza tikai ar prokurora motivētu lēmumu, bet šā kodeksa 222.1 pantā noteiktajos gadījumos — atceļ arī tiesa.”

9. Papildināt 95.panta trešo daļu, 100.panta trešo daļu, 102.panta otro daļu un 103.panta otro daļu pēc vārdiem “no pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanas brīža” ar vārdiem “un izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus”.

10. 96.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “ar juridiskās konsultācijas starpniecību” ar vārdiem “likumā noteiktajā kārtībā”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “juridiskās konsultācijas vadītājam un advokātu kolēģijas prezidijam” ar vārdiem “Latvijas Zvērinātu advokātu padomei”;

aizstāt sestajā un septītajā daļā vārdus “Ministru Padomes” ar vārdiem “Ministru kabineta”.

11. Papildināt 97.panta trešās daļas pirmo rindkopu ar vārdiem “vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus”.

12. Izslēgt 98.panta pirmās daļas 6.punktu.

13. Papildināt 107.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) psihologa vai ārsta atzinums par seksuālo vardarbību pret bērnu (līdz 16 gadu vecumam).”

14. 109.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar saņemtajiem pieteikumiem un paziņojumiem, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim (tiesai) ir tiesības pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus, noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu, kā arī pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, tomēr neizdarot šajā kodeksā paredzētās izmeklēšanas darbības. Ja nepieciešams, līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas ierosināšanu izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis (tiesa), ievērojot šā kodeksa prasības, ar savu lēmumu var noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu, ja šis atzinums ir būtisks, izšķirot jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, un ja ekspertīzes veikšanai nav nepieciešams izdarīt citas procesuālas darbības.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“Pieteikumi un paziņojumi par noziegumiem jāizskata nekavējoties, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā no to saņemšanas dienas. Ja pārbaudes laikā nepieciešams saņemt eksperta vai revīzijas atzinumu vai speciālista konsultāciju, pieteikums vai paziņojums jāizskata ne ilgāk kā trīsdesmit dienu laikā.”

15. Izslēgt 124.panta otrās daļas otro teikumu.

16. Izteikt 13.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: “Apsūdzētā saukšana pie kriminālatbildības un nopratināšana”.

17. 175.pantā:

izteikt piektās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Šādu priekšmetu sarakstu nosaka šā kodeksa 1.pielikums.”;

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Mantu, kurai uzlikts arests, izziņas izdarītājs vai prokurors pēc sava ieskata nodod atbildīgā glabāšanā pašvaldības pārstāvim vai īpašnieka radiniekam, vai citai personai.”

18. Papildināt 176.panta pirmo daļu pēc vārdiem “izdarīt tikai” ar vārdiem “izmeklējot smagus noziegumus un”.

19. Papildināt 181.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Pēc līķa apskates, līķa tiesu medicīniskās izmeklēšanas vai ekspertīzes tā kremācija aizliegta. Apglabāšanas atļauju izsniedz prokurors.”

20. Papildināt 202.panta otro daļu pēc vārdiem “ievērojot šā kodeksa 85. un 86.pantā paredzētos noteikumus” ar šādu tekstu: “Iepazīstoties ar lietas materiāliem, cietušajam, civilprasītājam, civilatbildētājam un viņu pārstāvjiem ir tiesības izdarīt vajadzīgos izrakstus vai arī ar tehniskiem līdzekļiem nokopēt nepieciešamos lietas materiālus.”

21. Izteikt 212.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par krimināllietas izbeigšanu prokurors vai izziņas izdarītājs sastāda motivētu lēmumu. Izziņas izdarītājs lēmumu par krimināllietas izbeigšanu var sastādīt gadījumos, kad pirmstiesas izmeklēšanas laikā atklājas šā kodeksa 5.panta 1.—3. un 5.punktā norādītie apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā.

Lēmumā par krimināllietas izbeigšanu jānorāda tā sastādīšanas vieta un laiks, lietas būtība, ziņas par aizdomās turēto, apsūdzēto, pierādījumi, lietas izbeigšanas iemesli un likumīgais pamats, atsauces uz lietas lappusēm, kurās apstiprināts lēmumā teiktais. Saskaņā ar šā kodeksa 66.panta noteikumiem lēmumā jāizšķir jautājums par lietiskajiem pierādījumiem un citiem lietā izņemtajiem priekšmetiem, kā arī jānorāda, kādi tiesību ierobežojošie lēmumi tiek atcelti.

Ja pirmstiesas izmeklēšanā konstatēti fakti, kuru dēļ pret personu, kas bija saukta pie kriminālatbildības, vai pret kādām citām personām jālieto disciplinārās ietekmēšanas līdzekļi vai administratīvie sodi, prokurors vai izziņas izdarītājs, izbeigdams krimināllietu, paziņo uzņēmuma, iestādes vai organizācijas administrācijai, ka lietojami attiecīgie ietekmēšanas līdzekļi, vai nosūta materiālus administratīvā soda piemērošanai.

Lēmumu par krimināllietas izbeigšanu paraksta prokurors vai izziņas izdarītājs.

Personai, pret kuru izbeigta krimināllieta, cietušajam un viņa pārstāvim, kā arī personai vai iestādei, pēc kuru ziņojuma ierosināta krimināllieta, prokurors vai izziņas izdarītājs nekavējoties paziņo par krimināllietas izbeigšanu, izskaidrojot tiesību iepazīties ar lēmumu par lietas izbeigšanu un ar lietas materiāliem. Uz šo personu vai iestāžu lūgumu tām tiek izsniegta izziņa par lietas izbeigšanu, norādot izbeigšanas iemeslu.

Lēmumu par krimināllietas izbeigšanu ieinteresētās personas un iestādes piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, bet Ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu — ģenerālprokuroram.”

22. Izteikt 222.1 panta tekstu šādā redakcijā:

“Tiesneša lēmumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma vai mājas aresta — piemērošanu, tā piemērošanas termiņa pagarināšanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai citu piespiedu līdzekļu piemērošanu var pārsūdzēt tiesai aizdomās turētais, apsūdzētais, viņu pārstāvis vai aizstāvis un citas personas, kurām piemēroti šajā kodeksā noteiktie piespiedu līdzekļi, kā arī izziņas izdarītājs, kura lietvedībā atrodas krimināllieta, vai prokurors — iesniedzot blakus protestu.

Persona var iesniegt šādu sūdzību septiņu dienu laikā no brīža, kad tai kļuvis zināms par šā panta pirmajā daļā minēto drošības līdzekļu piemērošanu, to piemērošanas termiņa pagarināšanu, par ievietošanu ārstniecības iestādē vai cita piespiedu līdzekļa piemērošanu.

Šādu sūdzību vai blakus protestu izskata un lēmumu par tiesneša lēmuma atstāšanu bez grozīšanas vai par tā atcelšanu pieņem augstākas instances tiesa. Lēmumu pieņem ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no sūdzības vai blakus protesta saņemšanas dienas, piedaloties sūdzības vai blakus protesta iesniedzējam un prokuroram. Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.”

23. 281.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Izņēmuma gadījumos, kad tas vajadzīgs patiesības noskaidrošanai, cietušo vai liecinieku uz tiesas lēmuma pamata var nopratināt pārējo cietušo vai tiesājamā (tiesājamo) prombūtnē. Šai gadījumā pēc visu cietušo nopratināšanas tiesas sēdes priekšsēdētājam jāpaziņo citu cietušo vai tiesājamā (tiesājamo) prombūtnē nopratinātā cietušā vai liecinieka liecību saturs un jādod iespēja uzdot šim cietušajam vai lieciniekam jautājumus.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Cietušo, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, pēc viņa nopratināšanas tiesa ar savu lēmumu var atbrīvot no turpmākas piedalīšanās tiesas sēdē, izņemot gadījumus, kad tiesa pēc savas iniciatīvas, pēc prokurora vai pēc kāda procesa dalībnieka lūguma atzīst par nepieciešamu šā cietušā turpmāku klātbūtni tiesas sēdē. Šādos gadījumos ir obligāta cietušā likumiskā pārstāvja vai pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.”

24. Papildināt 304.panta trešo daļu ar vārdiem “vai kā pierādījumi lietā ir tikai to personu liecības, kurām krimināllietā norādīts pseidonīms (kuras nopratinātas šā kodeksa 85.panta sestajā daļā paredzētajā kārtībā)”.

25. Papildināt 305.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Piemērojot nosacītu notiesāšanu personai, kura noziegumu izdarījusi uz alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas pamata, tiesa ar notiesātā piekrišanu var uzlikt viņam par pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, uzdodot attiecīgai policijas iestādei un medicīnas iestādei kontrolēt viņa rīcību.”

26. Papildināt 370.panta otro daļu pēc vārdiem “sabiedriskās ietekmēšanas līdzekļi” ar vārdiem “vai bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzlikto pienākumu ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas”.

27. Aizstāt 433.pantā vārdu “spriedumu” ar vārdiem “tiesas nolēmumu”.

28. 434.pantā:

izslēgt otro daļu;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par otro un trešo daļu.

29. Papildināt 447.pantu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu pirmstiesas izmeklēšanai;

4) atstāj pirmās instances tiesas lēmumu bez grozījumiem vai atceļ lēmumu pilnīgi vai daļēji un nodod jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi.”

30. Aizstāt 448.panta otrajā daļā vārdu “spriedumu” ar vārdu “nolēmumu”.

31. Izteikt 461.pantu šādā redakcijā:

461. pants. Kasācijas instances tiesas lēmumi

Lietas izskatīšanas rezultātā kasācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj spriedumu bez grozījumiem, bet sūdzību vai protestu — bez apmierinājuma;

2) atceļ spriedumu un nosūta lietu pirmstiesas izmeklēšanai vai jaunai iztiesāšanai;

3) atceļ spriedumu un izbeidz lietu;

4) groza spriedumu.”

32. Papildināt kodeksu ar 461.1 pantu šādā redakcijā:

461.1 pants. Kasācijas instances tiesas blakus lēmums

Kasācijas instances tiesai ir tiesības, izskatot lietu kasācijas kārtībā, šā kodeksa 317.pantā paredzētajos gadījumos un paredzētajā kārtībā, kā arī gadījumos, kad, izskatot lietu pirmās instances tiesā, pieļauti likuma pārkāpumi, pieņemt blakus lēmumu.”

33. Papildināt kodeksu ar 465.pantu šādā redakcijā:

465.pants. Tiesas vai tiesneša lēmuma pārsūdzēšana

Par tiesas vai tiesneša lēmumu, kurš nav stājies likumīgā spēkā un kura pārsūdzēšana ir paredzēta likumā, prokurors var iesniegt blakus protestu, bet tiesājamais (attaisnotais), viņa likumiskais pārstāvis un aizstāvis, kā arī cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji — blakus sūdzību desmit dienu laikā augstākas instances tiesai, kuras lēmums ir galīgs.

Par tiesas vai tiesneša lēmumu, kas pieņemts šā kodeksa 436.panta ceturtajā daļā vai 452.panta piektajā daļā paredzētajos gadījumos, blakus protestu vai blakus sūdzību apelācijas vai kasācijas kārtībā septiņu dienu laikā var iesniegt personas, kuras spriedumu pārsūdzējušas.

Par tiesas vai tiesneša lēmumu, kas pieņemts šā kodeksa 112.panta otrajā daļā, 235., 236., 256., 259. un 260.pantā paredzētajos gadījumos, prokurors var iesniegt blakus protestu augstākas instances tiesai, bet šā panta pirmajā daļā minētās personas — blakus sūdzību par atteikšanos ierosināt krimināllietu (112.panta otrā daļa), par krimināllietas ierosināšanu (256.pants) un par lietas izbeigšanu (236. un 260.pants).

Par tiesas lēmumu attiecībā uz medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu pielietošanu (401.pants) prokurors var iesniegt blakus protestu augstākas instances tiesai, bet šā kodeksa 402.pantā minētās personas — blakus sūdzību.

Par tiesneša lēmumu attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem (8.pants) prokurors var iesniegt blakus protestu, bet nepilngadīgā vecāki vai personas, kas viņus aizstāj, bērnu tiesību aizsardzības inspektors un aizstāvis — blakus sūdzību.

Par lēmumiem, kas pieņemti lietas iztiesāšanas laikā pirmās un otrās instances tiesā, ja iztiesāšana beigusies ar tiesas spriedumu, atsevišķi nevar iesniegt sūdzības vai protestus. Iebildumus pret šiem lēmumiem var ietvert sūdzībā vai protestā, ko iesniedz par tiesas spriedumu.

Blakus sūdzības un blakus protestus tiesa izskata šā kodeksa 441. un 456.pantā noteiktajā sastāvā, un tos var atsaukt atbilstoši šā kodeksa 439. un 455.panta nosacījumiem.

Blakus sūdzības un blakus protestus izskata kārtībā, kāda šajā kodeksā noteikta lietu izskatīšanai attiecīgās instances tiesā. Ja uz tiesas sēdi aicinātās personas neierodas, tas nav šķērslis lietas izskatīšanai.”

34. Papildināt kodeksu ar pielikumu šādā redakcijā:

“Pielikums

Mantas saraksts, kurai nav uzliekams arests

Arestam nav pakļauta šāda personu īpašumā esoša manta:

1. Viendzīvokļa dzīvojamā māja ar saimniecības ēkām vai dzīvoklis daudzdzīvokļu mājā, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais un viņa ģimene pastāvīgi tajā dzīvo.

2. Mājas iekārtas, mājturības priekšmeti un apģērbs, kas nepieciešams aizdomās turētajam, apsūdzētajam (turpmāk — apsūdzētais) un personām, kuras atrodas viņa apgādībā:

1) apģērbs: katrai personai viens vasaras un rudens mētelis, viens ziemas mētelis, viens ziemas uzvalks (sievietēm — divas ziemas kleitas), viens vasaras uzvalks (sievietēm — divas vasaras kleitas), kā arī citas drēbes, kam nav lielas vērtības;

2) divi pāri apavu katrai personai;

3) divi komplekti veļas katrai personai;

4) gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi;

5) virtuves un galda piederumi, kuri ir lietošanā (izņemot priekšmetus, kuri pagatavoti no dārgmetāliem, kā arī priekšmetus, kuriem ir mākslas vērtība);

6) mēbeles: pa vienai gultai un krēslam (vai taburetei) katrai personai, viens galds, viens skapis un viena lāde ģimenei;

7) visi bērnam nepieciešamie priekšmeti un apģērbs.

3. Pārtikas produkti tādā daudzumā, kāds apsūdzētajam un viņa ģimenei nepieciešams līdz jaunai ražai, ja viņa pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība, bet pārējos gadījumos — pārtikas produkti un nauda, kuru kopsumma nepārsniedz valdības noteiktā viena mēneša iztikas minimuma apmēru apsūdzētajam un katram viņa ģimenes loceklim.

4. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai.

5. Inventārs (arī minimālais lauksaimniecības mašīnu daudzums, darbarīki, palīglīdzekļi, grāmatas u. tml.), kas nepieciešams apsūdzētajam uzņēmējdarbības, profesionālās darbības vai individuālā darba turpināšanai, izņemot gadījumus, kad uzņēmums atzīts par maksātnespējīgu vai apsūdzētajam ar tiesas spriedumu krimināllietā atņemtas tiesības uz zināmu nodarbošanos. (Piezīme: Minimālo lauksaimniecības mašīnu daudzumu, kas nepieciešams attiecīgā lieluma zemnieku saimniecībai, nosaka Zemkopības ministrijas instrukcija.)

6. Personām, kuru nodarbošanās ir lauksaimniecība, — viena govs, viena tele, viena kaza, aita, cūka, kā arī mājputni un sīklopi.

7. Lopbarība tādā daudzumā, kāds nepieciešams līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai līdz lopu dzīšanai ganībās.

8. Personām, kuru nodarbošanās ir lauksaimniecība, — sēkla un stādāmais materiāls.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz jaunā Latvijas Republikas Kriminālprocesa kodeksa spēkā stāšanās dienai protestu krimināllietās var iesniegt uzraudzības kārtībā. Šāds protests iesniedzams un izskatāms saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 31.nodaļas nosacījumiem (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1995.gada 1.oktobrim) un šiem pārejas noteikumiem.

2. Līdz pārejas noteikumu 1.punktā noteiktajam termiņam un saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un šajos pārejas noteikumos noteikto kārtību protestu uzraudzības kārtībā var iesniegt:

1) krimināllietās, kurās piemērojams Latvijas Republikas 1990.gada 3.augusta likums “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”;

2) krimināllietās, kurās nolēmumi (spriedumi un lēmumi) stājušies likumīgā spēkā līdz 1995.gada 1.oktobrim, ja šīs krimināllietas nebija izskatītas likumā noteiktajās Latvijas uzraudzības instances tiesās;

3) krimināllietās, kurās nolēmumi (spriedumi un lēmumi) pieņemti un stājušies likumīgā spēkā pēc 1995.gada 1.oktobra, bet tās nav izskatītas apelācijas vai kasācijas kārtībā, kā arī gadījumos, kad krimināllietas ir izskatītas apelācijas vai kasācijas kārtībā, bet ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 449., 450. un 451.pantā noteiktie iemesli un tie nav saistīti ar pierādījumu pārvērtēšanu.

3. Tiesības iesniegt protestu uzraudzības kārtībā pārejas noteikumu 2.punkta 1.apakšpunktā noteiktajā gadījumā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekiem, bet 2. un 3.apakšpunktā noteiktajos gadījumos — ģenerālprokuroram un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroram.

4. Pārejas noteikumu 1. un 2.punktā minētajās krimināllietās uzraudzības instances tiesas ir Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 20.februārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 11.martā

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!