MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par jaunas valdības iespēju

Kā kļuvis zināms, pirmdien demisionējusi Tīta Vehi vadītā valdība.

Šajā sakarā Igaunijas Koalīcijas partijai un Igaunijas Zemnieku partijai kopā ir pietiekami daudz balsu, lai turpinātu darbu ar iespējamo premjerministru Martu Sīmanu priekšgalā. Kā izteicies Igaunijas Zemnieku partijas līderis Arnolds Rītels, vairums parlamenta frakciju atbalsta Tīta Vehi nomaiņu ar Martu Sīmanu. Atbalstu tam ir izteikusi Progresa, Reformu, Centra un Apvienotā tautas partija.

Ir bijušas pārrunas arī ar Tēvzemes savienību, Mēreno, Labējo un Apvienoto tautas partiju. Tēvzemes savienības priekšsēdētājs Toivo Jirgensons izteicās, ka partija nemainīs savu attieksmi pret mazākumvaldību, jo to neapmierina Koalīcijas partijas vadošā loma un arī Marta Sīmana kandidatūra premjera amatam. Pēc Tēvzemes savienības domām, šī koalīcija būtiski nemaina tās saturu. Aktuāla ir savienība, kas ir alternatīva līdzšinējai, bet ar pašreizējo parlamenta sastāvu to ir grūti izdarīt. Būtībā Koalīcijas un Zemnieku partija izturas kā viena, tadēļ 37 balsu liela opozīcija nevar izveidot alternatīvu koalīciju. Atbalsts varētu nākt no Koalīcijas partijas. Tas nozīmē, ka tā atteiksies no vadošās pozīcijas jaunajā savienībā. Ja paliks līdzšinējā koalīcija un par premjeru tiks nominēts Marts Sīmans, tad pēc T. Jirgensona domām, “nav nekādas vajadzības šo valdību atbalstīt”. Ir viedoklis, ka ir nepieciešams izveidot sabiedrības saskaņas valdību, ka ir īpaši kritiska situācija līdz pat valsts pastāvēšanas briesmām. Pašlaik nekas tāds nedraud.

Pārrunās netika piedāvāts ne Tēvzemes savienībai, ne mērenajiem iesaistīties valdībā. Bija vēlme uzzināt šo partiju viedokli. Šo tikšanos varētu raksturot ar populistisku frāzi, ka puses izrādīja interesi viena par otras uzskatiem, ka Igaunijas valsts labā nepieciešamo jautājumu risināšanai ir iespējams konstruktīvs dialogs starp pozīciju un opozīciju.

Tātad opozīcijā ir nolēmusi palikt arī Mēreno partija un labējie.

Par visu laiku populārākajiem igauņiem

Jaunie laiki nes sev līdzi jaunas vērtību mērauklas,— pieņemsim, muskuļu spēku, gurnu skaistumu, naudas taisīšanas prasmi un tā joprojām. Katrai tautai ir patstāvīgas vērtības un cilvēki, kurus atceras cauri laikiem.

Igaunijas Republikas 79.gadadienas priekšvakarā tika aptaujāti Dienvidigaunijas iedzīvotāji vecumā no 12 līdz 70 gadiem par to, kas, viņuprāt, ir ievērojamākie visu laiku līdzpilsoņi.

Tika nosaukti 58 vārdi. Pirmie desmit sadalās šādi: 1.—2. Lennarts Meri un Konstantīns Petss, katram 10 balsis (Igaunijas Republikas pašreizējais prezidents un prezidents 20.—30. gados); 3. Erika Salumeē — 8 balsis (izcila riteņbraucēja, kas guvusi nepārspējamus panākumus 80.—90. gadu mijā); 4.—5. Pauls Keress un Georgs Lūrihs — 7 balsis katram (savulaik nepārspējams šahists un vismaz Eiropā pazīstams cīkstonis); 6.—7. Georgs Otss, Jiri Lotmans — 5 balsis katram (operdziedonis un sabiedriskais darbinieks, tāpat sabiedriskais darbinieks, filologs, kas iestājās par baltiešu neatkarību); 8. Jāks Taltss — 4 balsis (svarcēlājs, kas guvis nozīmīgus panākumus sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā); 9.—11. Arvo Pērts, Nēme Jervi, Frīdrihs Reinholds Kreicvalds — 3 balsis katram (plaši pazīstami mūziķi, kas emigrējuši 1980.gadā, eposa “Kalevipoegs” autors).

Par pensijām — ar 63 gadiem

Igaunijas jaunais pensiju likums nosaka pensiju — kopš 2016.gada sievietēm un vīriešiem pensijas vecums būs no 63 gadiem. Jaunais pensiju likums paredz pārejas periodu. Līdz 2002.gadam pensiju pēc vēlmes varēs aprēķinat pēc nostrādātajiem gadiem vai arī pēc algas lieluma, bet no 2002.gada to aprēķinās tikai pēc algas lieluma.

Par teātra “Estonia” orķestra mūžīgo jaunību

Teātra “Estonia” orķestris ar vairākiem koncertiem atzīmējis savu 90. jubileju. Orķestra pirmsākumi meklējami jau 1905.gadā, kad “Estonia” biedrības zālē ballēs un labdarības pasākumos spēlēja 50 mūziķu orķestris, ko vadīja Oto Hermanis. Viņš Tallinā un Pēterburgā bija mācījies klavieru un ērģeļspēli. 1906.gadā, kad dibinājās teātris “Estonia”, Oto Hermanis kļuva par tā muzikālo vadītāju.

Pirmais bija operetes uzvedums 1907.gada novembrī, bet līdz tam — tā paša gada 23.februārī un 29.martā — viņš sarīkoja simfoniskās mūzikas koncertus, pieaicinot mūziķus arī no Tallinas vācu teātra. Šie bija pirmie igauņiem domātie simfoniskās mūzikas koncerti Tallinā.

Par Tartu maratona starptautiskajām gaitām

Kārtējo, nu jau divdesmito, reizi notika populārais Tartu slēpošanas maratons. Tas pulcēja 2609 slēpotājus, tostarp 592 ārzemniekus (197 somi, 69 norvēģi, 68 vācieši). No Tartu piedalījās 513, bet no Tallinas — 451 slēpotājs. Dalībnieku vidū bija vismaz trīs par 75 gadiem vecāki slēpotāji. Distances garums — 65 km. Starts tika dots Otepē, finišs bija Elvā. Uzvarēja 29 gadus vecais no Austrijas startējušais krievu sportists Mihails Botvinovs. Igaunijā iemīļotais iepriekšējo divu maratonu uzvarētājs zviedrs Hakans Vestinils palika otrais.

Dāmu konkurencē maratonā uzvarēja austriete Gudruna Pflīgera. No viņas tikai par 1,3 sekundēm atpalika igauniete Krista Lepika.

Par vērtībām un to novērtējumu

Jau rakstījām arī par nozagtajām vērtībām Igaunijas Mākslas muzejā. Pasludināts spriedums par zādzību, piespriežot bijušajam bārmenim Andresam Vaheram sešus gadus, bet bijušajam muzeja sargam Heiti Tomingam piecus gadus cietumsoda.

Nozagtās mākslas vērtības — Rietumeiropas mākslinieku 143 grafikas lapas novērtētas par 3,7 milj. kronām (Ls 15 800).

No tām neviena nav atgūta. Muzejs nezaudē cerības atgūt nozagto, jo informācija par pārinodarījumu ir ievadīta “Internet” tīklā un darīta zināma Skandināvijas un Eiropas žurnālistiem.

Mākslas muzeja direktore Marika Valgu izteikusies, ka pusotru gadu kopš šī gadsimta lielākās muzeju vērtību zādzības ar skumjām jāsecina, ka valstij mākslas vērtību liktenis ir vienaldzīgs, jo muzejs nav saņēmis nevienu sentu, lai uzlabotu glabāšanas drošību.

Lietuvas Republikā

Par lietuviešu izcelsmes ASV senatora vizīti

Vairāku dienu vizītē Lietuvā bija lietuviešu izcelsmes ASV senators Rihards Durbins, kas šajā laikā tikās gan ar Lietuvas valsts amatpersonām un pārrunāja nacionālās drošības jautājumus, gan viesojās savas mātes un viņas vecāku dzimtajā pusē — Kauņā un Jurbarkā, gan arī sniedza vairākas intervijas Lietuvas laikrakstiem.

Vienā no intervijām — laikrakstam “Lietuvas Aidas” — R.Durbins pauž savu viedokli par Lietuvas iespējām kļūt par NATO locekli. ASV senators ir norūpējies par to, ka, ja Baltijas valstis netiks uzņemtas NATO, var izveidoties īpaša, t.s. pelēkā drošības zona. Grūti pateikt, kā šāda situācija varētu ietekmēt Lietuvas un Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas, kā arī Lietuvas un Kaļiņingradas apgabala attiecības. R.Durbins uzskata, ka Krievijai nav nekādu tiesību regulēt Austrumeiropas (tajā skaitā Baltijas) valstu uzņemšanu NATO.

Uz jautājumu, kura Baltijas valsts varētu tikt uzņemta NATO pirmā, ASV senators atbildēja, ka tai vajadzētu būt tādai valstij, kas labāk sagatavojusies šim atbildīgajam solim. Lietuvā R.Durbins saskata vēlmi un gatavošanos tam, ko pierāda gan jau vairākkārt valstī notikušās dažādu līmeņu demokrātiskās vēlēšanas, gan tas, ka aizvien vairāk nostiprinās brīvā tirgus attiecības.

Par Lietuvas konkrētajām iespējām kļūt par NATO dalībvalsti R.Durbins apsolīja, ka, atgriezies ASV, jautāšot ASV valsts ierēdņiem un pēc tam viņu viedokli paziņošot Lietuvas presē. Rihards Durbins uzskata, ja NATO vēlas saglabāt savu nozīmību arī XXI gadsimtā, tai jāaptver ne tikai Rietumeiropas, bet arī Austrumeiropas, tajā skaitā Baltijas valstis.

ASV vēstnieks Lietuvā Džeimss Svaiharts, Savienoto Valstu senators Rihards Durbins un Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis

Foto: Gintars Mačuļonis (ELTA) —

speciāli “Latvijas Vēstnesim” ar Evijas Lipartes labvēlību

Par Norvēģijas ārlietu ministra vizīti

Oficiālā vizītē Viļņā bija ieradies Norvēģijas ārlietu ministrs Bjorns Tore Gudals. Viesis tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Vītautu Landsberģi, premjerministru Ģediminu Vagnori, ārlietu ministru Aļģirdu Saudargu, Seima ārlietu komitejas locekļiem, kā arī ar Lietuvas preses pārstāvjiem preses konferencē.

Bjorns Tore Gudals uzsvēra, ka Norvēģija (kaut gan tā nav iekļāvusies Eiropas Savienībā) piekrīt ES tuvāko dalībvalstu — Somijas, Zviedrijas un Dānijas — viedoklim: atbalstīt Baltijas valstu centienus tikt uzņemtām ES.

Bjorns Tore Gudals nomierināja Lietuvas politiķus un žurnālistus, jo pirms dažām nedēļām Norvēģijas aizsardzības ministrs Jorgens Kosmo izteicies: “Rumānija un Baltijas valstis pagaidām nevar tikt uzņemtas NATO, jo tās neatbilst šīs organizācijas dalībvalstīm izvirzītajām prasībām.” Tas neesot oficiālais Norvēģijas valdības viedoklis. Norvēģijas valdība ir pārliecināta, ka NATO durvis būs atvērtas visām demokrātiskām valstīm.

Par neparastu velti Lietuvas neatkarībai

Viena no Lietuvas populārākajām audējām Birute Janavičiene nopinusi Lietuvas neatkarības gadadienai — 16.februārim — veltītu jostu — garāko vienā dienā noausto jostu Lietuvā (jostas garums ir 44m 49cm). Jostu audēja pasniegusi Lietuvas Seima priekšsēdētājam Vītautam Landsberģim kā vienības, izturības un čakluma simbolu. Vītauts Landsberģis savukārt, pateikdamies audējai, apsolījis “ar šo jostu apjozt visus Seima locekļus”.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim” —

par Igauniju — Katrīna Ducmane,

par Lietuvu — Evija Liparte