Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1. Ar ANO Attīstības programmas labvēlību Latvijai 2. Ar ārvalstu zinātnieku padomu un atbalstu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.1997., Nr. 60 (775) https://www.vestnesis.lv/ta/id/42415

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar ārvalstu zinātnieku padomu un atbalstu (turpinājums)

Vēl šajā numurā

27.02.1997., Nr. 60 (775)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PRESES KONFERENCES

Ar ANO Attīstības programmas labvēlību Latvijai

Vakar, 26. februārī, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs un ANO Attīstības programmas un iedzīvotāju fonda (UNFPA) pārstāvis Latvijā Džons Hendra (attēlā pa labi) parakstīja sadarbības projektu iedzīvotāju reproduktīvās veselības veicināšanai (sadarbības projekta teksts — 7.lpp.) .

Ir zināms, ka iedzīvotāju reproduktīvā veselība Latvijā ir ļoti aktuāla: iedzīvotāju dabīgais pieaugums, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, 1995.gadā bija negatīvs (-7,4). Dati par 1996.gadu vēl nav pilnībā apkopoti, taču arī provizoriskie aprēķini liecina, ka valstī izmiršanas tendence turpinās. Iemesli šai nelabvēlīgai parādībai ir dažādi. Tostarp jāmin pastiprinātā iedzīvotāju saslimstība ar seksuāli transmisīvajām slimībām, piemēram, saslimstība ar sifilisu pēdējos piecos gados salīdzinājumā ar 1990.gadu pieaugusi desmitkārt. Uz katrām 1000 dzemdībām 1995.gadā izdarīti 1206 aborti. Jāmin arī augstā zīdaiņu mirstība Latvijā.

Projekta galvenais uzdevums ir veikt valsts mērogā aptauju, lai iegūtu datus par reproduktīvās veselības stāvokli Latvijā, analizēt šos datus un iepazīstināt ar tiem Latvijas valdību, profesionālās organizācijas un iedzīvotājus. Darba rezultāti tiks apkopoti Nacionālajā ziņojumā, kurā būs datu analīze un ieteikumi valdībai turpmākajai darbībai reproduktīvās veselības jomā. Šo projektu vadīs Labklājības ministrija sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Attīstības programmu (UNDP) Latvijā. Projekta veikšanai ir izveidota darba grupa no dažādu organizāciju pārstāvjiem. Datus publicēs arī brošūru un plakātu veidā, kā arī prezentēs vairākos semināros, tātad tie būs pieejami jebkuram interesentam.

Viens no projekta mērķiem ir arī veicināt sadarbību un koordināciju starp visām ieinteresētajām organizācijām.

ANO ieguldījums Latvijas iedzīvotāju reproduktīvās veselības veicināšanā ir 85 tūkstoši ASV dolāru.

Pēc līguma “Atbalsts reproduktīvās veselības stratēģijas veidošanai Latvijā” parakstīšanas Vladimirs Makarovs sacīja:

— Šis līgums ir milzīga darba sākuma stadija. Mums vispirms ir jāapzina iedzīvotāju reproduktīvās veselības situācija valstī un pēc tam jāpieņem prasmīgi lēmumi. Latvijas demogrāfiskais stāvoklis nav ne tuvu ideālam un tuvākajos gados tam nespēs tuvoties. Mums ir jāapzina šī skaudrā situācija un jādara viss iespējamais, lai palīdzētu mātei un bērnam. Lai māte, bērns un ģimene būtu pietiekami izglītoti. Lai viņi apzinātos, ka bērns ir viņu nākotne. Latvijā jau ir īstenoti daudzi ANO Attīstības programmas finansēti izpētes projekti. Un tas ir labi.

Turpinājumā Vladimirs Makarovs pateicās Džonam Hendram, kurš jau vairāk nekā trīs gadus ANO uzdevumā rūpējas par Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Atbildes runā Džons Hendra uzsvēra, ka šoreiz ANO piešķirtais finansējums projekta īstenošanai nav tik liels kā citkārt, taču pietiekams, lai veiktu projektā ieplānoto. “Galvenais”, teica Džons Hendra, “ir izzināt iedzīvotāju attieksmi pret šiem jautājumiem. Tikai pēc tam varēsim risināt reproduktīvās veselības uzlabošanas problēmas.”

Pēc līguma parakstīšanas Vladimirs Makarovs pasniedza Džonam Hendram Labklājības ministrijas atzinības rakstu (attēlā pa kreisi), atzīmējot viņa nopelnus ANO Attīstības programmas (UNDP) īstenošanā Latvijā.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ar ārvalstu zinātnieku padomu un atbalstu

25.februārī LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā notika preses konference par starptautiskās padomdevēju komisijas darbību. Centra direktors akadēmiķis Elmārs Grēns pastāstīja, ka ārzemēs šādi starptautiski zinātnieku forumi ir visai iecienīta sadarbības forma, kas palīdz uzturēt augstu zinātnisko līmeni un attīstīt profesionālos kontaktus. Šoreiz ar centra darbību iepazinās profesori V.Dorflers ( Doerfler ) no Ķelnes Universitātes, P.H.Hofšneiders ( Hofschneider ) no Maksa Planka Minhenes Bioķīmijas institūta, V.Gerlihs ( Gerlich ) no Gīsenes Universitātes, H.Garofs ( Garoff ) un V.Vigcels ( Wigzell ) no Karolinska institūta Stokholmā, C.G.Kurlands no Upsalas Universitātes, M.Sārma ( Saarma ) no Helsinku Universitātes, I.Lefkovics ( Lefkovits ) no Bāzeles Imunoloģijas institūta un R.Villemss ( Villems ) no Tartu Universitātes. Pamatīgāks pēdējo divu gadu darba vērtējums tiks sniegts pēc viena vai diviem mēnešiem, kad komisijas locekļi būs iepazinušies ar centra sagatavoto pārskatu. Tomēr daži secinājumi un atzinumi jau izteikti tikšanās laikā.

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem viesiem mūsu Biomedicīnas centrs šķiet kļuvis modernāks un jauneklīgāks. Tiešām, pētnieku vidējais vecums ir 34 gadi. Tas panākts, aktīvi aicinot studentus, kas te veic pētniecisko darbu bakalaura, maģistra un doktora grāda iegūšanai. Kā saka profesors Valdis Bērziņš, tas gan prasa lielus līdzekļus, jo studentiem jāmaksā arī kāda naudiņa (par to stipendiju jau te neviens nestrādās!), viņi jāapgādā ar reaktīviem, aparatūru, utt. Taču studenti labprāt nāk uz centru strādāt, jo te viņi iegūst labas zināšanas un iespēju papildināties ārzemēs. Arī šie regulārie kontakti ar pazīstamiem Eiropas zinātnes centriem palīdz nodrošināt jauniešiem šo iespēju.

Pētnieciskais darbs centrā saistīts ar molekulārās bioloģijas un ģenētikas virzieniem, izmantojot modernas gēnu, proteīnu un šūnu inženierijas metodes. Galvenie darba virzieni ir gēnu darbības regulācija, bioloģiski aktīvu olbaltumvielu struktūra un mērķtiecīga modifikācija, lai radītu jaunus līdzekļus medicīniskiem mērķiem. Šai nolūkā Centrs sadarbojas ar Latvijas farmaceitisko firmu “Grindekss” un dažām ārvalstu firmām.

Attīstās zinātniskā sadarbība ar Eiropas un ASV institūtiem, starptautiskiem fondiem un institūcijām. Sadarbības partneru skaits pārsniedz 20. Lielu daļu finansu resursu Centrs gūst no šādas starptautiskas zinātniskas sadarbības.

Biomedicīnas centrs piedalās trijos Eiropas Savienības projektos, sadarbojoties galvenokārt ar Vācijas, Holandes, Anglijas, Somijas, Igaunijas un Lietuvas universitātēm un zinātniskajām iestādēm. Divpusēja sadarbība attīstās lielākoties ar Zviedrijas zinātniekiem. Pirmais ES projekts saistīts ar mākslīgo vakcīnu radīšanu, otrs — ar cilvēku papilomas vīrusa pētījumiem un gēnu inženieriju, trešais — ar augu vīrusu iesaistīšanu gēnu inženierijā. Centrs piedalās kopīgajā iniciatīvā “Eiropas vakcīna pret AIDS”. Tas ir ES kopprojekts, un Latvija vienīgā no tā dalībniecēm nav ES dalībvalsts. Ar pētījumiem cīņai pret hepatīta B vīrusu centrs piedalās NATO projektā “Zinātne — stabilitātei”.

Būdama aizsardzības organizācija, NATO izvirzījusi mērķi radīt stabilu vidi. Un par vienu no šādas stabilitātes elementiem jākļūst savlaicīgai augstas kvalitātes diagnostikai, kas ļautu pilnīgi izvairīties no jebkādām infekcijām.

Žurnālistiem tika dota iespēja iepazīties ar dažām laboratorijām, kur tiek pētīta vīrusu un antivielu struktūra un funkcijas, taustīti ceļi uz gēnu terapiju, kas ļaus cīnīties pret iedzimtajām slimībām, vēzi un citām nelaimēm. To Elmārs Grēns nosauca par zinātnieku zilo sapni. “Te vajadzīgi arī gudri aparāti un instrumenti, tomēr galvenais ir cilvēku rokas un galva.”

Pazīstami bioķīmiķi, molekulārbiologi un biomedicīnas speciālisti no Vācijas, Zviedrijas, Šveices un citām Eiropas valstīm ik pēc diviem gadiem vērtē Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra darbu. Šīs starptautiskās padomdevējas komisijas kārtējā sēde Rīgā notika 22.februārī. Šoreiz latviešu zinātnieki ne vien uzklausīja kolēģu domas un jaunāko informāciju, bet saņēma arī lielu praktisku palīdzību no Šveices. To sarūpējis Bāzeles Imunoloģijas institūta pastāvīgais loceklis profesors Ivans Lefkovics (Ivan Lefkovits). Pienākuši divi lieli furgoni ar augstākās klases aparatūru un instrumentiem no Šveices. Tie ir lietoti, taču pilnīgā darba kārtībā. Kā atzīst ZA akadēmiķis Pauls Pumpēns, tik augstas kvalitātes aparatūru Biomedicīnas centrs saņem pirmoreiz. Tā tiks izmantota galvenokārt fundamentālajos pētījumos.

Starptautiskās padomdevējas komisijas darbību un saņemto materiālo palīdzību ļoti atzinīgi vērtē centra direktors ZA akadēmiķis profesors Elmārs Grēns:

— Mums tā ir iespēja maksimāli koncentrētā veidā saņemt sava darba vērtējumu. Nav tā, ka mēs dzīvotu kā mucā un tikai pa spundi skatītos, kas notiek pasaulē. Nebūt ne! Arī mēs braucam uz ārvalstīm, piedalāmies starptautiskās konferencēs, ir divpusēji un daudzpusēji kontakti. Tomēr — ne jau visi brauc, ne visiem tas ir iespējams. Bet šāds skatiens no malas ir ļoti vajadzīgs. Tas palīdz saskatīt, kur mūsu stiprās, kur vājās vietas, ļauj ikvienam paškritiski novērtēt savu devumu un dažkārt arī apzināties sasniegumus.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!