SVĒTKI. GODADIENAS

“Igaunijas un Latvijas attiecības ir ļoti, ļoti labas”

Prof. Tomass Tīvels (Toomas Tiivel ), Igaunijas Republikasārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

24. februārī savus valsts svētkus — Neatkarības dienu — svinēs mūsu brāļu valsts Igaunijas Republika.

— Vēstnieka kungs, mūsu laikraksts jūs sirsnīgi apsveic Igaunijas Republikas valsts svētkos!

— E jums sirsnīgi pateicos!

— Ko šie svētki — Neatkarības diena — nozīmē igauņu tautai?

— Tagad šo svētku atzīmēšanu varētu saukt par skaistu tradīciju. Kaut gan tradīcija tā ir bijusi visus 79 gadus. Visu šo laiku mēs savas valsts gadadienu esam svinējuši. Taču, kā zināms, apstākļi tam bijuši ļoti dažādi. Nāk prātā, cik laimīgi bijām vēl tikai pirms septiņiem astoņiem gadiem, ka beidzot varējām to darīt atklāti. Tagad mēs to vienkārši darām — svinam savus valsts svētkus. Cilvēki ir pacilātā garastāvoklī, svētku gaisotne jūtama televīzijas programmās, notiek svētku koncerti un dažādi citi pasākumi. Plašākā skatījumā 24. februāris ir diena, kad mūsu valsts deklarēja savu neatkarību. Var teikt, ka daudzi jo daudzi igauņi šajā dienā atceras, kas noticis pirms pieciem, septiņiem vai vairāk gadiem, ko viņi darīja pirms desmit vai piecpadsmit gadiem. Kā slepus lika ziedus mūsu neatkarības simbolu vietās. Tā ir diena, kad mēs jūtamies laimīgi. Es varētu teikt, ka šogad 24. februāris igauņiem neko daudz neatšķirsies no valsts svētkiem pagājušajā gadā. Tas ir labi — jo pērn šie svētki bija ļoti skaisti.

— Kā jūs pats atzīmēsit šos svētkus šeit Rīgā?

— Mums ir skaista tradīcija — Igaunijas valsts svētkos mēs ar saviem vēstniecības darbiniekiem un Igauņu biedrības pārstāvjiem noliekam ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tā ir bijis jau trīs gadus pēc kārtas, kopš strādāju Latvijā, nu būs ceturtā reize. Tieši šajās dienās (22. februārī — J.Ū. ) aprit mana trešā gadskārta Latvijā.

— Tas ir iemesls vēl vienam apsveikumam.

— Paldies! Mums vēstniecībā notiks arī nelielas svinības. Kopā ar vietējo Igauņu biedrību rīkosim pieņemšanu. Parasti mēs svētku pieņemšanu rīkojam tieši 24. februārī. Šogad tā notiek dažas dienas agrāk, jo mums būs viesi no Tallinas. Un mēs arī savā vēstniecības namā atklājam jaunas, plašākas telpas, ko tikko esam iekārtojuši. Lūk, šie divi iemesli mums liek rīkot pieņemšanu nedaudz agrāk. Taču lielākā svētku noskaņa, protams, mums būs pirmdien, 24. februārī. Es šajā dienā atkal pastaigāšu pa Rīgas ielām, lai redzētu izkārtus karogus. Kā zināms, mums Baltijas valstīs ir šī skaistā tradīcija izkārt karogus visu triju valstu — Latvijas, Igaunijas un Lietuvas — valsts svētkos.

— Es domāju, šī ir arī īstā reize atcerēties jūsu valsts vēsturi.

— Par Igaunijas vēsturi tagad tiek rīkotas zinātniskas konferences, tiek izdotas grāmatas, protams, pašā svētku dienā tam nevajadzētu būt smagā un nogurdinošā formā. Pavisam nesen, 2. februārī, mēs atcerējāmies cita ļoti svarīga mūsu vēstures notikuma — Tartu Miera līguma — gadadienu. Abi šie datumi mūsu vēsturē bijuši ļoti nozīmīgi un cieši sasaucas. Tātad 24. februāris mums ir patiešām ļoti nozīmīga diena.

— Gribētos arī dzirdēt, kā jūs vērtējat mūsu valstu pašreizējās attiecības. Mūsu iepriekšējā tikšanās bija pērnvasar, un tobrīd starp Latviju un Igauniju vēl pastāvēja nenokārtoti jautājumi saistībā ar jūras robežu un zvejošanas rajoniem. Tagad šīs problēmas ir atrisinātas. Taču arī toreiz mūsu saruna bija ļoti draudzīga.

— Mans viedoklis ir, ka Latvijas un Igaunijas attiecības ir ļoti, ļoti labas. Tās ir konstruktīvas un draudzīgas. Tagad mums ir vairāk kontaktu dažādos līmeņos nekā jebkad agrāk. Mūsu prezidents Lennarts Meri pērn bija savā valsts vizītē Latvijā, tagad Igaunija gaida valsts vizītē jūsu Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Vēl nav precizēts vizītes datums, taču es domāju, ka tā varētu būt vasarā, kad ir skaists laiks. Mēs šo vizīti ļoti gaidām. Nesen Rīgu apmeklēja mūsu ārlietu ministrs. Birkava kungs savukārt bija Tallinā. Pavisam nesen, 6.februārī, Tallinā tikās trīs Baltijas valstu premjerministri.

— Pērn Rīgā tikās arī visu trīs Baltijas valstu prezidenti.

— Jā, vēl viens nozīmīgs fakts mūsu valstu attiecībās. Es gribu pasvītrot mūsu attiecību konstruktīvo raksturu. Tas nebūt nenozīmē, ka es būtu pret deklarācijām, arī tās ir vajadzīgas valstu kontaktos, lai noskaidrotu pušu pozīcijas. Taču izskatās, ka tagad Latvijas un Igaunijas attiecībās deklarāciju laiks ir beidzies, un mēs esam sākuši strādāt pavisam reāli un konkrēti, pieliekot daudzām problēmām punktu, slēdzot konkrētus līgumus. Ir parakstīts brīvās tirdzniecības līgums ar lauksaimniecības produktiem, tas teicami darbojas. Abām pusēm par to bija zināmas bažas, tagad izskatās, ka tām nav bijis īpaša pamata. Tas ir ļoti nopietni un nozīmīgi arī saistībā ar mūsu nākotnes mērķiem, kā iestāšanos Eiropas Savienībā un citiem.

Tagad notiek sarunas par trešo balstu mūsu tā sauktajā brīvās tirdzniecības arēnā: mums ir brīva tirdzniecība ar precēm, ar lauksaimniecības produktiem. Tagad es ceru, ka mums būs arī brīvās tirdzniecības līmenis pakalpojumu jomā. Tas būs brīvas tirdzniecības rajons. Rajons, kur jūs brīvi varat tirgot visu, ko ražojat. Tas ir ļoti, ļoti labi. Abas mūsu valstis taču pasaules mērogos nav īpaši lielas. Savstarpēja sadarbība mums ir vitāli nepieciešama.