Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.02.1997., Nr. 52/53 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42300

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.41

Par A.Krastiņa komandējumu

Vēl šajā numurā

20.02.1997., Nr. 52/53

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 17. februāra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 49/50., 51.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tikai paņēmu dažus materiālus līdzi, lai parādītu jums, tiem deputātiem, kas teica, ka trūkst informācijas, lai varētu precīzi runāt par šiem jautājumiem. Es negribu tam piekrist. Šie materiāli ir, un tepat lejā bibliotekā jūs visus šos materiālus varētu dabūt, piemēram, par 1996.gada statistikas datu krājumu, kurā mēs tiešām varam konstatēt ļoti bēdīgu faktu, ka transporta negadījumi ir viens no iemesliem, kāpēc nāves cēloņu skaits Latvijā ir tik augsts, kā tas ir. Uz 100 000 iedzīvotājiem regulāri satiksmes negadījumos iet bojā 40 cilvēku. Tas ir visaugstākais no tiem rādītājiem, kādi ir salīdzinoši ar visiem citiem negadījumiem. Tas visu laiku paliek perfekti stabils. Tas šajā dokumentā ir ļoti labi redzams.

Bet es gribu teikt par ko citu. Es gribēju, mīļie kolēģi, jūs uzrunāt un teikt, ka šajā auditorijā šodien es redzu tikai cilvēkus, kas mēģina aizstāvēt transportlīdzekļu īpašniekus, bet es gribu jums atgādināt, ka ir vēl cita sabiedrības daļa, kas nav transportlīdzekļu īpašnieki. Es gribu teikt, ka viņus ir jāapdrošina pret šo varbūtējo negadījumu, kas varētu notikt.

Es vēl gribu teikt kā Latvijas Zaļās partijas pārstāvis, es gribu pilnīgi skaidri un gaiši pateikt, ka transportlīdzekļa īpašniekiem gadu no gada būs jāuzņemas jaunas saistības. Tas būs jādara tāpēc, ka transportlīdzekļa īpašnieki apdraud ne tikai citus sabiedrības locekļus, bet apdraud arī apkārtējo vidi, apdraud dabu un visu pārējo, par ko šajā auditorijā un šodien šeit neviens nerunā. Nerunā tāpēc, ka mēs esam ievērojami atpalikuši no visām tām dzīves prioritātēm un norisēm, kas notiek normālās attīstītās valstīs. Un es gribu teikt, ka mēs tiešām redzam šeit ārkārtīgi lielu, brīvu dzīves telpu, attīstības iespējas, kā citādi varētu attīstīties transports, lai tas mazāk nodarītu pāri cilvēkiem un apkārtējai videi. Tāpēc, protams, ka apdrošināšana nav nekāds universālais paņēmiens, ar ko atrisināt visas dzīves nelaimes, bet tas ir pilnīgi nepieciešams veids, kā to izdarīt.

Un, ja mēs runājam tagad par to slodzi uz Latvijas iedzīvotājiem, ko uzliek apdrošināšana, tad es gribu jums arī citēt šeit no šī paša statistikas krājuma dažās valstīs, kāda ir apdrošināšanas prēmiju slodze uz valstīm. Tad Latvijā tā ir 0,9% no nacionālā ienākuma. Turpretī es varu minēt tādas valstis, kur būtu salīdzināms. Piemēram, Igaunija — 1,1%, tālāk mēs varētu ņemt kā Polija —2,5%, Slovākija — 2,3, un tad mēs varētu, protams, ņemt attīstītās valstis un redzēt, ka Īrijā tas ir 10,1%, Lielbritānijā — 11,4%. Jūs varētu teikt, jā, bet tur ir cita iedzīvotāju struktūra. Mēs varam šos pašus ciparus salīdzināt uz vienu iedzīvotāju. Tad mēs redzam, ka Latvijā tie ir 6,9 lati uz vienu iedzīvotāju šobrīd, bet es varu, piemēram, nosaukt Franciju, kur tas ir 1170 latu uz vienu iedzīvotāju. Tātad jūs redzat, ka šajos ciparos mēs ārkārtīgi atpaliekam no jebkuras citas kaimiņvalsts, abas ar Lietuvu. Latvija un Lietuva atpaliek. Šis rādītājs ir tikai viens no rādītājiem, kas rāda Latvijas integrācijas spēju Eiropas Savienībā, spēju uzņemties tās saistības pret sabiedrību, ko nodrošina normāla tautas saimniecība un normāla ekonomiskā augšupeja.

Tāpēc es gribu nomierināt visus tos, kas uztraucas šeit par transportlīdzekļa īpašnieka slodzi, finansiālo slodzi, un varu pateikt ļoti skaidri. Šī slodze augs no gada uz gadu. Tā tam ir jābūt, no tā ir slodze, kas ārda šo sabiedrību, vidi, dabu, un tāpēc ar šo slodzi ir jārēķinās. Ir jāmeklē alternatīvi risinājumi. Vilksim ārā velosipēdus un brauksim uz darbu ar tiem tā, kā to dara daudzās attīstītajās valstīs, bet, ja to negribam darīt, tad maksāsim! Dāmas un kungi, maksāsim, jo par visu dzīvē ir jāmaksā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Kā 25.debatēs ir pieteicies Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mēs jau šo jautājumu vienreiz apsvērām, nolēmām, un tas jautājums atkal aizgāja pie prezidenta un atnāca atpakaļ. Iepriekšējais risinājums nebija labs, tas bija varbūt uz īsu līmeni, bet es nezinu, vai mēs to, atpakaļ ņemot, tagad spēsim daudz uzlabot.

Iepriekšējā variantā, kā Leopolds Ozoliņš mums minēja, bija tāda problēma, ka mēs nezinām, cik godīga tā apdrošināšanas kompānija būs. Vai tad, kad būs jāmaksā nauda, vai viņi tur būs, vai tā naudiņa jau būs izmaksāta algās vai aizsūtīta uz kādām ofšoru vietām, vai būs samaksātas falšas apdrošināšanas kaut kur citur. Kāda kontrole tur būs? Mums nebija kontroles banku sistēmā un vēl tagad nav, un kāda būs kontrole šajās apdrošināšanas vietās?

Vēl viena lieta, kas šeit ir ļoti viegli redzama, bet kas varbūt mums ir jāiemācās ar laiku, ar pieredzi, ka nav pareizi likt visiem līdzīgi maksāt. Ja tam cilvēkam tā mašīna ir lielpilsētā, viņa mašīna ir pāris pēdu attālumā no citas mašīnas, diezgan bieži. Bet, ja tā mašīna ir laukos, tā varbūt nesastop citu mašīnu nu vairāk kā divas vai trīs reizes dienā.

Amerikā prēmiju starpība starp lielpilsētu un laukiem var būt pat 1:10, un mums šādas prēmiju starpības nav. Mēs atkal aplaupām lauksaimniekus, mēs to esam darījuši visu laiku un darām. Tas likums nav labs, bet vai mēs spētu iedzīt tādu diferenci starp to, kas dzīvo laukos, un starp to, kas dzīvo pilsētās, es nezinu. Un vai mēs spētu ieviest šajā likumā godaprātu, ka tā nauda nedrīkst pazust, ka tai naudai ir jāpaliek rezervē, ka mazāk kā 7% no tā, ko ieņem, ka 93% vismaz no tā, ko ieņem, ietu arī apdrošināšanas fondā. Kad viena firma apdrošina arī otras firmas zaudējumus, ka būtu kaut kāda kopēja apdrošināšana. Apdrošināšana ir riska izlīdzināšana. Mums tādi varianti nav likumā ielikti.

Bet mums, manuprāt, ir daudz svarīgākas lietas. Mums šajā valstī ir jārisina kriminālproblēmas, mums jārisina ekonomiskās attīstības problēmas, un es nezinu, kāpēc mums liek atpakaļ šādus darbus, kur mēs jau vienreiz esam viens otru apmierinājuši. Šis likums nav labs, to varētu pilnveidot citādāk, bet mums ir daudz, daudz kas svarīgāks. Mums tagad apzog ostas, mums tagad privatizēs “Latvenergo”, mums visādas nelaimes krīt tautai, un mums atkal nākas strīdēties par to, par ko mēs jau vienreiz strīdējāmies.

Mēs bijām pie kaut kāda risinājuma pienākuši, un it kā pēc tā pieredzes varēja kaut ko mācīties. Es ierosinu šo likumprojektu sūtīt atpakaļ prezidentam, kāds tas ir, un lūgt, lai viņš mums uzdod kaut ko vērtīgāku, ko darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs runāt nevēlas. Debates beidzam. Godātie deputāti, Juridiskā komisija... Ruta Marjaša Juridiskās komisijas vārdā ierosināja nodot likumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai, arī nosaucot termiņu, kad tas būtu izskatāms Saeimā, tas ir 25.februāris. Deputāti citus priekšlikumus par komisiju skaitlisko sastāvu debatēs nav izteikuši. Debates ir slēgtas, un tagad lūdzu zvanu!

Godātie kolēģi! Procedūra būs tāda, kādu to paredz Kārtības rullis. 115.pants Kārtības rullī. Šobrīd ir ierosinājums nodot prezidenta ierosināto likumu otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai. Ja deputāti neatbalstīs šo priekšlikumu, tādā gadījumā mēs balsosim par šo likumu vēl vienu reizi trešajā lasījumā, un likums tiks pieņemts. Tātad tāda ir procedūra. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par priekšlikumu — nodot likumu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka izskatīšanas termiņš Saeimā ir 25.februāris. Godātie kolēģi, es zinu, ka varbūt jums ir neskaidrības, es aicinu visus paņemt Kārtību rulli, kuriem šādi jautājumi rodas, un Kārtības rullis nosaka, ka, atkārtoti izskatot likumu... par likumprojektu izskatīšanu trešajā lasījumā un arī... (Starpsauciens: “Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!”) tātad nosakot atbildīgo komisiju un termiņu, kādā likums izskatāms Saeimā. Tātad mēs nosakām šobrīd atbilstoši Kārtības ruļļa 115.pantam, Juridiskā komisija kā atbildīgā un 25.februāris... citi priekšlikumi neizskanēja. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 23, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts. Likums nodots otrreizējai caurlūkošanai Juridiskajai komisijai ar izskatīšanas termiņu — 25.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” , otrais lasījums, steidzams. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2144a. Tātad mēs izskatām likumprojektu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” otrajā, pēdējā lasījumā, jo likumprojekts ir pasludināts par steidzamu.

Pirmais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums un paredz izslēgt 1.panta 1.punktu. Par šo pašu priekšlikumu ir arī atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz šī 1.panta 1.punktu izteikt citā redakcijā, un komisija atbalsta priekšlikumu par jaunu redakciju. Un tātad šīs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas termins ir redzams komisijas izstrādātajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu, kur viņi ierosina neatbalstīt, nav, un arī neiebilst pret atbildīgās komisijas ieteikto redakciju. Pieņemts.

I.Emsis. 3.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir par terminu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde”. Komisija ir šo terminu izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk priekšlikums 2.lappusē. 4.priekšlikums ir Juridiskā biroja un arī atbildīgās komisijas 5.priekšlikums, visi ir precizējuši terminu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītāji”. Abi priekšlikumi ir atbalstīti un iestrādāti uzlabotā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli par 4.un 5.priekšlikuma iestrādāšanu atbildīgās komisijas redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir divi priekšlikumi — 6. un 7.priekšlikums. Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikums par 4.punkta redakciju, un tie ir redakcionāli priekšlikumi, un ir abi atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas viedokli par 6.un 7.priekšlikumu, izstrādājot redakciju atbildīgās komisijas variantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat 8. un 9.priekšlikums ir redakcionāli, un tos ir iesnieguši Juridiskais birojs un deputāts Vītols. Abi priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 10.priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums, Juridiskā biroja, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deptāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 11. un 12.priekšlikumi ir redakcionāli priekšlikumi no Juridiskā biroja un deputāta Lagzdiņa 3.pantā. Ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 13.priekšlikums par 4.pantu, kuru Juridiskais birojs ierosina izslēgt. Savukārt Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Vītols ierosina šo pantu izteikt citā redakcijā. Komisija atbalstīja Māra Vītola priekšlikumu un neatbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu un atbalstīt Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikumu— nav? Pieņemts.

I.Emsis. 15.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionālas dabas, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi 5.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 16.un 17.priekšlikums, kur ir Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumi par 6.panta redakciju. Šī redakcija ir precizēta, un tātad Juridiskā biroja priekšlikums ņemts vērā, un redakcija 6.pantam ir precizētā variantā šeit redzama.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Pieņemts.

I.Emsis. 18.priekšlikums ir redakcionālas dabas, un to ir izteicis Juridiskais birojs par 7.panta redakciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 5.lappusē 19.priekšlikums par 8.panta redakciju. Šeit ir trīs priekšlikumi — Juridiskā biroja, deputāta Māra Vītola un atbildīgās komisijas variants, kurā abi šie priekšlikumi ir iestrādāti, tos atbalstot un redakcionāli precizējot, 8.panta redakcija ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Emsis. 22. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.panta 3.punktu, un tas arī attiecīgi ir iestrādāts šeit jaunajā redakcijas variantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat atbildīgā komisija ir ierosinājusi izslēgt 8.panta ceturto daļu pirmā lasījuma redakcijā, un tātad komisija šo ir izslēgusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, kas šeit tiek izslēgts, un šeit piedāvāts izslēgt tādu normu, ka Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Liepājas speciālās ekonomiskās zonas jautājumos atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Ja mēs šo pārvaldi izņemam no ministrijas pārraudzības, tad paliek jautājums, kas šo iestādi kontrolēs un kāda būs tās atbildība valsts priekšā? Es lūdzu balsojumus par šo priekšlikumu un aicinātu to neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Emša kungs, jūs vēlaties kaut ko teikt?

I.Emsis (LNNK, LZP). Jā, es gribu uzsvērt to, ka komisija ierosināja izslēgt 8.panta ceturto daļu, piedāvā šo... jaunu ceturtās daļas redakciju, kuru ir ieteicis Juridiskais birojs, un šī daļa, mūsuprāt, precizē lietas, jo te ir rakstīts, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, ar to arī izlemjot tad attiecīgo pārraudzību vai pakļautību un tamlīdzīgas lietas. Tātad šeit šī daļa ir izteikta citā redakcijā. Tāpēc lūgums būtu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš ir izteikts ar numuru 23, — izslēgt 8.panta ceturto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Es aicinu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu. Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Pārtraukums 5 minūtes līdz pulksten 14.32.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Un atkārtosim balsošanas režīmu par atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas izteikts ar numuru 23 — 5. lappusē — izslēgt 8. panta 4. daļu. Deputātus es aicinu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Nākošais ir 24. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — par jaunu 8. panta 4. daļu, kuru komisija ir atbalstījusi. Tātad Ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 25. un 26. ir redakcionālas dabas priekšlikumi. Juridiskā biroja un deputāta Lagzdiņa. Abi ir atbalstīti un šeit ir iestrādāti tātad attiecīgi apakšpunkta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 27. ir Juridiskā biroja un ir redakcionālas dabas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi un izteikusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 28. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts, un 4. daļa ir izteikta precizētā redakcijā, un man ir šeit lūgums.... te ir drukas kļūda... deputātiem es nolasu tāpēc 4. daļas redakciju: “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdi vada valdes priekšsēdētājs, kuru no sava vidus izvēlē valdes locekļi.” Izlaists ir vārdiņš “no”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas precizējumu par 9. panta 4. daļu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk ir precizēta 10.panta 1.daļas redakcija. Juridiskā biroja redakcija. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti nepiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Un atbildīgās komisijas precizēta redakcija par 10. panta 1. daļas 1. teikumu.... 30. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 31. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls, par 10. panta 2. punktu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums par 10. panta 3. punktu. Komisija ir atalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 33. un 34. — Juridiskā biroja un Māra Vītola priekšlikumi, abi ir atbalstīti un iestrādāti 4. punktā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts, un redakcija šim priekšlikumam ir pieņemta tāda, kādu to ir ieteicis 36. priekšlikumā Māris Vītols.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 37. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums ir izslēgt 10. panta 2., 3. 6., 7. un 8. punktu. Komisija nav atbalstījusi. Un šie punkti tātad ir palikuši precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 38. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 10. panta 11. punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 39. ir Māra Vītola priekšlikums — izteikt 10. panta 1.daļas 11.punktu sekojošā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo šajā pašā sakarā tā ir atbalstījusi šo deputāta Lagzdiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli — neatbalstīt Māra Vītola priekšlikumu un atbalstīt deputāta Lagzdiņa priekšlikumu izteikt 11. pantu sekojošā redakcijā — nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 41. priekšlikums. Deputāta Vītola priekšlikums par 10. panta 1. daļas papildināšanu ar 12. un 13. punktu, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav? Pieņemts.

I.Emsis. 42. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kur ir precizēta redakcija, un to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 43. priekšlikums 9. lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 11. panta 1. teikuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Otrais Juridiskā biroja priekšlikums ir izslēgt 11. panta 1.,2. un 5.punktu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Un komisija beidzot ir ieteikusi 11. panta 1. daļu precizētā redakcijā, un šī redakcija ir šeit redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 46. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts. Par 11. panta 3. un 4. punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 47. priekšlikums 10. lappusē. Juridiskais birojs to izsaka par 11.panta 3. un 4. punktu, precizēt redakciju, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 48. priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums — 12. panta 2. daļā izslēgt attiecīgus vārdus, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 49. priekšlikums. Ir divi priekšlikumi par 12. panta 3. daļu. Viens priekšlikums — Māra Vītola priekšlikums — ir aizstāt attiecīgi vārdu “ministriem” ar vārdu “ministru”, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi tādu variantu, ka izslēgt 12. panta 3. daļā attiecīgi vārdus “pēc saskaņošanas ar satiksmes un ekonomikas ministriem”. Respektīvi, ir izslēgti šie vārdi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un priekšlikumu, kas izteikts 10. lappusē — izslēgt 1. panta 3. daļā vārdus, un tālāk kā tekstā, iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 11. lappuse, un priekšlikums ir izslēgt 12. panta 4. daļu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 50. priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums — izslēgt 12. panta 5. daļā vārdu “tuvāk”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 51. priekšlikums ir Juridiskā biroja.... Ir prasība precizēt 13. pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, un tāpēc ir pants precizēts Māra Vītola ieteiktajā redakcijā, to nedaudz uzlabojot. Bet tātad principā ir atbalstīts Māra Vītola 52. priekšlikums par 13. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 51. un 52. priekšlikuma redakcijas iestrādāšanu atbildīgās komisijas redakcijā nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 12. lappuse un 14. panta redakcija. Šeit par 14. pantu ir Māra Vītola priekšlikums, kas ir atbalstīts, un komisija to ir iestrādājusi tekstā nedaudz precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 54. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 15. pantu, un komisija to ir atbalstījusi, attiecīgi mainot tātad tālāko numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 55. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — ir izslēgt 16. pantā vārdus attiecībā uz Liepājas ostu, un tālāk kā tekstā. Komisija piekrīt šo vārdus izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir deputāta Lagzdiņa priekšlikums par 16. panta redakciju. 56. pēc kārtas. Šo 56. priekšlikumu komisija atbalsta, bet ir precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 57. — atbildīgā komisija ir precizējusi 17. panta 1. daļas redakciju, un tagad tā ir redzama tekstā šeit kā 16. .. pēc jaunās numerācijas 16. panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 58. ir Juridiskā biroja priekšlikums par 17. panta redakciju. Tas ir atbalstīts, bet iestrādāts atbildīgās komisijas piedāvātajā variantā kā otrās daļas, 17.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 60. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt 17. panta 3.., 4., 5. un 6. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk mēs pārejam pie 14. lappuses priekšlikumiem. 61. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 18. panta otrās daļas redakciju. Komisija atbalsta Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas ir redzams tagad pēc jaunās numerācijas kā 17. panta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk mans lūgums ir pievērst uzmanību, ka 62. un 65. ... es atvainojos... ka 65. un 62. priekšlikums ir identiski, tāpēc 62. priekšlikumu var svītrot, mēs to apskatīsim kā 65. priekšlikumu. Šeit ir tehnisks pārpratums. Katrā gadījumā 62. priekšlikums arī ir atbalstīts, bet, kā jūs redzat, 65. ir tieši tāds pats un arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti? Turpinām.

I.Emsis. Tālāk ir 63. priekšlikums — izslēgt 19. pantu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. 19. pants paliek tekstā un tikai tiek... tātad šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat 64. priekšlikums, Māra Vītola priekšlikums — papildināt 19. panta otro teikumu ar attiecīgajiem vārdiem, — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Pieņemts.

I.Emsis. Un tad arī galēji mēs esam jau akceptējuši šo 65. atbildīgās komisijas priekšlikumu par 19. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 66. priekšlikums. Ir atbildīgās komisijas priekšlikums — aizstāt 20. pantā vārdus, attiecīgi redakcionāli izmainot tos, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 15. lappuse. 67. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Tātad izslēgt 21. panta attiecīgus vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Un tālāk — 68. priekšlikums līdz ar to zaudē jēgu, jo mēs jau šo problēmu esam 20. panta redakcijā pēc jaunās numerācijas atrisinājuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Turpinām.

I.Emsis. 69. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 22. panta 1. daļas redakciju — ir atbalstīts, un pēc jaunās numerācijas 21. panta 1. daļas redakcija ir redzama šeit.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt?

I.Emsis. Tālāk 16. lappuse — 70.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, attiecīgi redakcionāli precizējums ir atbalstīts, un tāpat par 22.panta trešo daļu arī otrs Juridiskā biroja precizējums ir atbalstīts, un līdz ar to arī 71.priekšlikums ir atbalstīts un šeit redzams jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgas komisijas slēdzienam? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 72.priekšlikums — Juridiskā biroja redakcionālas dabas precizējums ir atbalstīts, un atbalstīts arī par šo pantu redakcijas precizējums, Māra Vītola priekšlikums. Tātad 22.pants pēc jaunās numerācijas ir izteikts ar abiem precizējumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk mēs skatām 17.lapaspusi. 74.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums par 25.panta redakciju, un attiecīgs Māra Vītola priekšlikums, un tāpat atbildīgās komisijas priekšlikums — 76. Tā kā atbildīgās komisijas priekšlikums ir radikālākais — svītrot 25.panta pirmo daļu — komisija to ir atbalstījusi. Ja deputātiem nebūs iebildumu, tad iepriekšējie nav skatāmi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk — 77.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 25.panta attiecīgu redakciju. Komisija ir atbalstījusi šādu nepieciešamību precizēt, un pati komisija ir precizējusi šo redakciju, un tagad 24.panta redakcija pēc jaunās numerācijas ir redzama precizētā izklāstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 79. un 80.priekšlikums, no kuriem 80. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir radikālākais, tas ir, izslēgt 25.panta trešo daļu. Līdz ar to, ja deputāti to atbalsta, tad 79. nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti neceļ iebildumus pret atbildīgās komisijas viedokli? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk ir 18.lapaspuse. 81.priekšlikums — Māra Vītola priekšlikums par 26.panta pirmās daļas redakciju. Komisija šo viedokli atbalsta, un tas ir iestrādāts 25.panta jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis . 82.priekšlikums — deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums. Komisija atbalsta 26.panta izmainīto variantu, un attiecīgi 25.panta trešā daļa tagad ir izteikta Jāņa Lagzdiņa redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 83.priekšlikums — Māra Vītola priekšlikums ir atbalstīts, bet iestrādāts citur — kā 26.pants. Jauns 26.pants, un līdz ar to šeit numerācija atkal mainās.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk mēs esam 19.lapaspusē. 84.priekšlikums — izslēgt 27.panta otro daļu. Tā iesaka Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 20.lapaspusē 85.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums ir aizstāt 27.panta trešajā daļā attiecīgos vārdus. Komisija šo priekšlikumu atbalsta un izsaka savā redakcijā. 87.priekšlikums — komisijas priekšlikums, un 86.priekšlikums — par 27.panta trešās daļas redakciju, Juridiskā biroja priekšlikums netiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neceļ iebildumus pret atbildīgās komisijas viedokli, izskatot 85., 86. un 87.priekšlikumu, izsakot šo kā atbildīgās komisijas redakciju. Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 88.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 28.panta pirmo un otro daļu. Komisija šo viedokli neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk atbildīgā komisija ierosina izteikt šo 28. panta pirmo daļu citā redakcijā kā 89.priekšlikumu, un lūgums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 21.lapaspuse. 90.priekšlikums — izslēgt 28.panta otro daļu. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli? Pieņemts.

I.Emsis. Tādējādi komisija iesaka izteikt 28.panta otro un trešo daļu jaunā redakcijā, un šī otrās un trešās daļas redakcija ir redzama šeit, labajā ailē.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret otrās un trešās daļas redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. 92.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 28.panta ceturtās daļas 1.punktu. Komisija neatbalsta, jo šo punktu izsaka precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 93.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēt 29.panta redakciju. Komisija šo Juridiskā biroja atziņu atbalsta un iestrādā Māra Vītola piedāvātajā redakcijā kā 94.priekšlikumu. Šeit ir piedāvāts ar vienu komisijas izdarītu izmaiņu — izmainot šīs te procentu likmes. Tikai procentu likmes, bet tekstu saglabājot Māra Vītola redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu, izskatot 93., 94. un 95.priekšlikumu, nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk ir 96.priekšlikums. Arī Juridiskā biroja priekšlikums, kurš prasa precizēt 30.panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu ņem vērā un atbalsta, un izsaka 30.panta redakciju Māra Vītola piedāvātajā variantā — 97.priekšlikums, tikai atkal izmaina procentu likmes — 98.priekšlikums. Līdz ar to Māra Vītola redakcijā ar mainītām procentu likmēm.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu, izskatot 96., 97. un 98.priekšlikumu un atbildīgās komisijas redakciju, nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! 24.lapaspusē 99.priekšlikums. Māris Vītols iesaka papildināt tekstu ar jaunu pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un izsaka šo 31.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Nākošais ir 100.priekšlikums 24.lapaspusē. Deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikums par jaunu 32.panta redakciju. Komisija atbalsta šo un izsaka precizētā redakcijā. 32. panta redakcija ir redzama.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par 32.panta precizēto redakciju nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 101.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 31. un 32.pantu, un komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 102.priekšlikums nav. Šeit ir neliela kļūda. Tātad tehniska kļūda. Nav tāda 102.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu. Turpinām!

I.Emsis. 25.lapaspusē ir 103.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums — izteikt 31.pantu sekojošā redakcijā. Komisija atbalsta, un tas tagad ir pēc jaunās numerācijas 33.pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 104.priekšlikums — Māra Vītola priekšlikums — tiek atbalstīts un izteikts kā attiecīgi 33.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 105.priekšlikums — Māra Vītola priekšlikums, kuru komisija atbalsta un ir izteikusi kā 33.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Vēl viens Māra Vītola 106.priekšlikums, kurš atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā kā šā paša panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 107. Māra Vītola priekšlikums par 32. panta redakciju ir komisijā atbalstīts un izteikts kā 34.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 108. Māra Vītola priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts un izteikts kā 34.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 32.panta 3. punktu. 109.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 110.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir precizēt 33.pantu, un komisija to atbalsta, un šo precizēto redakciju ir iesniedzis Māris Vītols, un 35.panta pirmā daļa pieņemta Māra Vītola redakcijā, bet komisijas precizētā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

I.Emsis. 112.priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi, un tas ir iestrādāts kā 35.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Deputātiem nav iebildumu.

I.Emsis. 113.priekšlikums, Māra Vītola priekšlikums, ir atbalstīts un iestrādāts kā 35.panta trešā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 28.lappuse. 114.priekšlikums. Māris Vītols. Un šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts kā šā paša panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 115.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Deputāts Lagzdiņš noņem savu priekšlikumu.

I.Emsis. Paldies! Deputāts Lagzdiņš noņem. 116. Māra Vītola priekšlikums ir... Es atvainojos, jā, šeit ir Māra Vītola priekšlikums, tas nav atbalstīts par 34.panta redakciju, jo šis pants ir izteikts citā redakcijā, un jūs to varat redzēt, pēc jaunās numerācijas tas ir 36.pants.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

Emša kungs, ir jau pulkstens 15.00. Mums ir jātaisa pārtraukums. Varbūt tad turpināsim pēc pārtraukuma. 29.lappuse. Godātie deputāti, pārtraukums līdz pulksten 15.30. Tātad Sarkanajā zālē, nē, Prezidija zālē tagad Prezidija sēde notiek.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pulkstens ir 15.30. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! (No zāles deputāts Ādamsons: “Reģistrāciju!”) Deputāts Ādamsons pieprasa reģistrāciju. Lūdzu zvanu! Mēs cienīsim deputāta Ādamsona viedokli. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 48 deputāti. Lūdzu atkārtot garus zvanus! Lūdzu atkārtot reģistrāciju kvorumam! Deputātus lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 49 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums. Ā, deputāte Marjaša ieradās. Nevar, 5 minūšu pārtraukums. Līdz 15.37.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Deputātus lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 61 deputāts. Turpinām sēdi un izskatām jautājumu, tātad mūsu likumprojekta 29.lappusi. Lūdzu, Emša kungs, kā komisijas ziņotājs.

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti, tātad mēs esam 2144a dokumenta 29.lappusē. Skatām 117.priekšlikumu. Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā ir paredzēts precizēt 36.pantu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un pēc jaunās numerācijas 38.panta redakcija ir redzama lappuses labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas formulēto 38.pantu jaunajā redakcijā nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat šajā priekšlikumā Juridiskais birojs iesaka precizēt 37.pantu, un tas pēc jaunās numerācijas būtu 39.pants. Jūs redzat 39.panta redakciju 30.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir ir Juridiskā biroja 118. priekšlikums. Izslēgt 38. un 39.pantu. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir arī deputāta Makarova priekšlikums — izslēgt 38.pantu. 119.priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

I.Emsis. 120.priekšlikums ir par 38.panta redakciju, kuru sagatavojis Māris Vītols. Komisija to atbalsta un izsaka precizētā redakcijā. Tā ir redzama kā 40.panta pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Pieņemts.

I.Emsis. 121.priekšlikums ir Māra Vītola priekšlikums par 40.panta otro daļu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Māra Vītola 122.priekšlikums. Komisija to atbalsta un iestrādājusi tekstā kā 40.panta trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir labklājības ministra Makarova priekšlikums — izslēgt 39.pantu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums un Māra Vītola priekšlikums. Abi ir identiski — izslēgt 40.pantu. Komisija piekrīt šim priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 126.priekšlikums 32.lappusē ir Juridiskā biroja priekšlikums par 42.panta redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalsta un ir ieteikusi precizēt 42.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 33.lappusē 127.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, bet precizētā redakcijā, un šo precizēto redakciju ir sagatavojusi atbildīgā komisija kā 128.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu, izskatot 127. un 128.priekšlikumu, nav? Pieņemta atbildīgās komisijas izstrādātā redakcija.

I.Emsis. Nākamais ir 129.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Šeit ir nepareizi ailē ierakstīts — neatbalstīts. Pareizi jābūt — atbalstīts. Un, kā jūs redzat, 44. panta redakcija ir izteikta tā, kā to ir ieteicis Juridiskais birojs.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 130.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisija to ir atbalstījusi. 45.panta redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 45.panta trešajā daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums nr.131. Komisija to ir atbalstījusi, un trešā daļa ir precizēta pēc Juridiskā biroja priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Nākamais priekšlikums 35.lappusē nr.132, Juridiskā biroja priekšlikums par 48.panta redakciju. Nav atbalstīts, jo komisija ir izstrādājusi savu 48.panta redakciju, un tā ir redzama lappuses labajā ailē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par 132. un 133. priekšlikumu, tātad atbalsta atbildīgās komisijas izstrādāto redakciju.

I.Emsis . 134.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 49.pantu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. 135.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 50.pantu. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Līdz ar to 136.priekšlikums vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Turpinām, lūdzu!

I.Emsis. 137. un 138.priekšlikums ir abi vienādi. Viens ir Vītola un viens ir Juridiskā biroja priekšlikums, un abi ir atbalstīti, un 49.panta redakcija ir redzama labajā ailē.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam? Pieņemts.

I.Emsis. Tāpat ir divi vienādi priekšlikumi — Juridiskā biroja un Māra Vītola priekšlikums — izslēgt 52.pantu. Komisija to ir atbalstījusi un piedāvā panta izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 141.priekšlikums un 142. priekšlikums — Māra Vītola un Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 53.panta otrās daļas redakciju. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un otrās daļas redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis . 143.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējoša rakstura. Komisija to atbalsta, un trešās daļas redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 144. priekšlikums 38.lappusē ir Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi. Ceturtā daļa ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Mēs esam atbalstījuši līdz ar to arī Juridiskā biroja priekšlikumu, un tas jau ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Turpinām!

I.Emsis. 146.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums — precizēt 53.panta piektajā daļā vārdus. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi, un tātad piektās daļas redakcija skan: “Brīvās muitas zonas robežās personas ir pakļautas muitas kontrolei.” Pievērsiet uzmanību, šeit ir drukas kļūda. “Zonas robežās”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim un skaidrojumam? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Līdz ar to arī 147.priekšlikums ir izskatīts un iestrādāts šajā piektajā daļā.

148.priekšlikums. Māra Vītola priekšlikums — izslēgt 54. pantu. Līdzīgs ir arī Juridiskā biroja 149.priekšlikums. Abi ir atbalstīti. Komisija piedāvā pantu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir priekšlikums 40.lappusē. 150.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt astotās nodaļas nosaukumā vārdus. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un nosaukums ir precizēts. Nobeiguma noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli? Pieņemts.

I.Emsis. 151.priekšlikums, kur atbildīgā komisija ierosina precizēt termiņu, un, kā jūs redzat, tātad 55.panta pirmajā daļā termiņš ir precizēts. Tātad — ka šī zona tiek izveidota uz 20 gadiem, skaitot no 1997.gada 1.marta līdz 2017.gada 1.martam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 41.lappusē ir 152.priekšlikums. Vienāds gan Juridiskajam birojam, gan Mārim Vītolam — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 42.lappusē 153.priekšlikums. Deputāta Jāņa Lagzdiņa redakcijā — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un 2.punkts pārejas noteikumos ir izteikts Lagzdiņa kunga priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. 154.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums. Un 155.priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. Šis ir radikālāks, tāpēc jāskata pirmais. Komisija atbalsta — izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Emsis. Līdz ar to 154.priekšlikums par šā punkta papildināšanu vairs nav skatāms.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpinām!

I.Emsis. 156.priekšlikums 43.lappusē. To ir izteikusi atbildīgā komisija. Ir precizējusi pielikumus, pielikumi ir precizēti atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Emsis. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti un mēs varam balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, strādājam ar dokumentiem nr.1895 un nr. 2056. Jums piedāvātais līgums ir sastādīts kā tipveida līgums, izstrādāts, ievērojot starptautiskās civilās aviācijas organizācijas rekomendācijas un starptautisko praksi. Uz šo brīdi Latvijā analoģiski līgumi ir parakstīti ar 21 pasaules valsti, tā ka šeit nekas īpaši jauns nav ienests, bet jau ir izstrādāts mehānisms, kā mēs strādājam. Ņemot to visu vērā, Ārlietu komisija lūdz Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Kreituse . Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot pozitīvi par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs uzstāties nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu tūlīt izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā tūlīt? Deputātiem iebildumu nav.

I.Kreituse. Likumprojekta 1.pantā komisija ir iesniegusi redakcionālus labojumus un precizējumus.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie deputāti, mēs izskatām dokumentu nr.2056, kur ir šie konkrētie priekšlikumi par redakcionāliem grozījumiem. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Kreituse. 2.pantā tāpat, Ārlietu ministrija ir izdarījusi redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Kreituse. Ārlietu komisija ierosina likumprojektu papildināt ar jaunu 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Kreituse. Līdz ar to 3.pants kļūst par 4.pantu, ko Ārlietu komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Kreituse. Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr.1909 un nr. 2057. Ārlietu komisija izskatījusi šo dokumentu un iepazinusies ar sniegto anotāciju, kas norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir iesniegusi mums Latvijas Republikas valdības vārdā šo noslēgto līgumu ar Itālijas Republikas valdību par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā un lūdz to akceptēt. Šis līgums būs par pamatu sadarbības nostiprināšanai Latvijas Republikas un Itālijas Republikas starpā. Līguma teksts tapis sadarbībā ar Itālijas Republikas vēstniecību Latvijā, un tas ir parafēts 1996. gada 3.aprīlī. Ņemot vērā pagājušo laiku un arī līguma nozīmību, Ārlietu komisija lūdz Saeimu atzīt šo līgumu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.

I.Kreituse. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Kreituse. Ja godātiem deputātiem nav iebildumu, lūdzu atļaut izskatīt likumprojektu otrā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu tūlīt otrajā lasījumā iebildumu nav? Lūdzu, izskatām!

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti, 1.pantā Ārlietu komisija ir veikusi redakcionālus labojumus un papildinājumus atbilstoši tam, kā ir noteikts likumā par starptautisko līgumu pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas redakcionāliem labojumiem nav? Pieņemts.

I.Kreituse. 2.pantā Ārlietu komisija ir precizējusi to, kā stājas spēkā likums un tā publicēšanu latviešu valodā, ko arī principā var uzskatīt par redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Kreituse. 3.pantā tāpat ir veikti redakcionāli labojumi, kas ir saistīti ar likumprojekta izsludināšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Kreituse. Un ir papildināts ar likumā noteikto... likums Saeimā pieņemts ir 1997.gada datumā, kuru mēs ierakstīsim pēc tam, kad būsim nobalsojuši par likumprojektu. Līdz ar to visi labojumi ir izskatīti. Lūgums balsot otrā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse. Augsti godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.1642 un nr.2058. Likumprojekts “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”. Līgumu ir izstrādājusi Kultūras ministrija un iesniegusi arī pamatojumu, kurā ir norādīts par tā nepieciešamību, balstoties uz starptautisko organizāciju darbības pamatprincipiem. Ņemot to visu vērā, Ārlietu komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 2, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.

I.Kreituse. Augsti godātie deputāti! Ārlietu komisijas vārdā lūdzu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmā lasījumā pieņemts.

I.Kreituse. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus otrajā lasījumu izskatīt tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta izskatīšanu tūlīt nav. Izskatām, lūdzu!

I.Kreituse. 1.pantā Ārlietu komisija veikusi redakcionālus labojumus, tāda paša rakstura kā iepriekšējos likumos, ko mēs izskatījām, — ir sakārtots pants atbilstoši noteikumiem par konvenciju pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Kreituse. 2.pantā tāpat ir veikti redakcionāli labojumi, kas ir saistīti ar valodām, kādās ir tulkojams un publicējams likums.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Kreituse. Ārlietu komisija ir izteikusi jaunā redakcijā 3.pantu, apvienojot to ar 4.pantu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

I.Kreituse. Un beigās ir redakcionāls labojums, kas tiks veikts, ja būs pozitīvs balsojums tagad, kurā būs norādīts, kad likumprojekts ir akceptēts Saeimā. Lūgums balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentiem nr.1953 un nr. 2093. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, šo nolīgumu ir izstrādājusi Latvijas Republikas Satiksmes ministrija saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Taizemes Republikas valdības nolīgumu. Nolīgums izstrādāts ar mērķi nodibināt regulāru gaisa satiksmi starp Latviju un Taizemi, kā arī garantēt augstāku starptautiskās aviācijas drošības pakāpi. Nolīgumu izstrādājot, ņemtas vērā starptautiskās civilās aviācijas organizācijas rekomendācijas un starptautiskā prakse gaisa satiksmes jomā. Līdz ar to Ārlietu komisija, ņemot vērā visus apstākļus, lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti “par” vai “pret” steidzamību runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — nav. Likums par steidzamu atzīts... Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Kreituse . Lūdzu deputātus akceptēt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti debatēs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Kreituse. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus likumprojekta otro lasījumu veikt tūlīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret otrā lasījuma veikšanu tūlīt nav? Lūdzu!

I.Kreituse. 1. pantā Ārlietu komisija veikusi redakcionālus labojumus. Tādus pašus kā iepriekšējā, ko nosaka kārtība, kādā pieņemami nolīgumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Kreituse. 2. pantā veikti redakcionāli precizējumi, kas ir saistīti ar nolīguma un pielikuma publicēšanas valodām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

I.Kreituse. Tālāk Ārlietu komisija iesaka mainīt numerācijas kārtību pantiem, daļēji tos apvienojot. Līdz ar to ir 3. un 4. pants, izslēdzot 5. pantu, un parādās 4. panta redakcija, ka nolīgums stājas spēkā tā 21. panta noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Ārlietu komisijas ierosinājumu — mainīt atlikušo pantu numerāciju — nav? Pieņemts.

I.Kreituse. Un arī panta apvienošanu...

Sēdes vadītājs. Un arī pret pantu apvienošanu deputāti iebildumus neceļ? Pieņemts.

I.Kreituse. Paldies! Līdz ar to visi labojumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto Prezidij, godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentus ar numuriem 1978 un 1096. Tātad pirmais no minētajiem ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Šo likumprojektu iesniedz Ministru kabinets. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, radīja savu alternatīvo likumprojektu, kura galvenā atšķirība ir sekojoša. Tātad šie grozījumi Ministru kabineta projektā skar vairākas pozīcijas. Tātad vispirmām kārtām alus aplikšana ar akcīzes nodokli. Otrajā ir akcīzes nodokļa likmes samazināšana stiprinātajiem vīniem ar stiprumu līdz 19%, trešā būtiskā lieta ir akcīzes nodokļa maksāšanas kārtība uzņēmumiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus, un ceturtkārt — prasības uzņēmumiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus eksportam.

Budžeta komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, faktiski atstāja likumprojekta lielāko daļu tādā pašā redakcijā, kā ir Kabineta iesniegtajā, izņemot punktus, kas mainīja akcīzes nodokļa likmi stiprinātajiem vīniem gan līdz 14% , gan arī no 14—19%, kā arī normas, kas attiecas uz akcīzes piešķiršanu aliem līdz 5,5 tilpuma procentiem. Tātad šīs divas ir galvenās izmaiņas, kas atšķir abus iesniegtos likumprojektus. Tātad es lūdzu balsojumā izteikt attieksmi pret abiem iesniegtajiem likumprojektiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šos Ministru kabineta iesniegtos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli” var vērtēt kā kārtējo mēģinājumu dažādām biznesa aprindām iedzīvoties uz tautas apdzirdīšanas rēķina, jo kāda gan cita motivācija var būt tam, ka būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprinātajiem vīniem vai arī akcīzes nodokļa likmi vīniem, kuru stiprums pārsniedz 14 tilpuma procentus, alkohola saturs... Nu paldies Budžeta komisijai, ka tomēr šīs visskandalozākās normas tika no šī likumprojekta izņemtas ārā, un tāpēc es arī aicinu šobrīd deputātus atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto likumprojektu un nekādā gadījumā neatbalstīt šo Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kas būtībā, kā jau teicu, aizstāv kādu atsevišķu grupējumu intereses, un es uzskatu to par mūsu tautas veselības saglabāšanas interesēm neatbilstošu, un es tātad aicinu atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es jūs gribētu vispirms jau aicināt noraidīt Ministru kabineta iesniegtās akcīzes nodokļa izmaiņas, it īpaši tā panta dēļ, kas skar stiprināto vīnu ražošanu, jo šeit principā, ja tiek pieņemts šāds akcīzes nodoklis vai konceptuāli atbalstīts, tad alus tiek pielīdzināts stiprinātajam vīnam, un rezultātā principā tiek veicināts viss, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju dzertu to alkoholisko dzērienu, kurš pēc... laikam visi mediķi apstiprinās, ir viskaitīgākais cilvēka organismam, ja vispār var runāt, ka alkoholiskais dzēriens var būt nekaitīgs. Jo šeit es domāju, ka deputātiem, it īpaši mediķiem, būtu jāpadomā par citu jautājumu, vai Latvija nav sasniegusi to situāciju, ka vajadzētu pieņemt likumu, kas vispār aizliedz stiprināto vīnu ražošanu Latvijā kā dzērienu, kas ir kaitīgs un nodzirda visvairāk tautu. Nevis vēl piedevām pazemināt tā akcīzes nodokli, lai tas būtu pēc iespējas vairāk pieietams un nopērkams pat tiem cilvēkiem, kuriem nav elementāri naudas maizei. Tikai otrs jautājums ir tāds: ka tomēr laikam klasiskas patiesības, un Šveiku mēs varam pieskaitīt pie klasikas, darbojas neatkarīgi no tā, kad, kurā valstī un laikā kas notiek. Mēs tagad spriežam par alus akcīzi. Tikko kā Ministru kabinets bija pieņēmis šo likumprojektu par alus akcīzi un atsūtījis uz Saeimu, tā Ministru kabinets demisionēja. Un pierādījās Šveika patiesība, ka tā valdība, kas aiztiek alu, tā aiziet. Un tāpēc man, piemēram, šodien pat ir tādas emocijas, ka man gribētos teikt — noraidīt abus likumprojektus, lai nebūtu jāaiziet tikko kā apstiprinātajai valdībai.

Sēdes vadītājs. Māris Vītols... Māris Vītols vēlas runāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Saeimas deputāti! Es vēlos runāt, lai aizstāvētu valdības iesniegto priekšlikumu (No zāles: “Kristīgie demokrāti aizstāv alkoholu!”), un pirmajā lasījumā iesniegtais priekšlikums, ko jau precīzi Zīles kungs izstāstīja, ar ko atšķiras valdības un komisijas iestrādātie priekšlikumi, šīs atšķirības ir būtiskas, tāpēc valdība joprojām pastāv uz to, lai tiktu atbalstīts valdības priekšlikums, un es vēlētos arī izstāstīt kolēģiem, kādas ir šīs galvenās atšķirības.

Izstrādājot šo pantu, kas visvairāk ir diskutēts, — par stiprinātajiem vīniem, faktiski valdība ir saņēmusi arī Saeimas deputātu Bišera, Sausnīša, Tenisa, Holšteina un Stikuta iesniegumu, kur jūs varat izlasīt attiecīgās tabulas apakšpusē, un šeit ir sekojoša lieta. Galvenais jautājums, kuram es arī lūgtu jūs ļoti pievērst uzmanību, ir Eiropas Savienības standarts šajā jomā, kādā veidā pa grupām tiek sadalīti šie produkti Eiropas Savienības direktīvās. Un Eiropas Savienības direktīvas paredz izdalīt, ja ir runa par akcīzes nodokli, trīs grupas, un proti, šis sadalījums ir tāds: alus, vīni... faktiski četras grupas... alus, vīni, starpprodukti, pie kuriem pieder arī stiprinātie vīni un vermuti, un stiprie alkoholiskie dzērieni. Alum, vīniem un starpproduktiem, ieskaitot vermutus un stiprinātos vīnus, šīs akcīzes nodokļa likmes ir mazākas nekā stiprajam alkoholam vai degvīnam. Un valdības piedāvātais projekts līdzīgi kā šīs Eiropas Savienības normas, kuras es jums uzskatāmi šeit varu nodemonstrēt, lūk, manā priekšā ir Zviedrijas akcīzes nodokļa informācija, kādā veidā šis alkohols tiek sadalīts pa grupām Zviedrijā un arī kādā veidā Eiropas Savienības direktīvas šeit tiek ievērotas. Tātad valdības piedāvātais projekts piedāvā izdalīt atsevišķi stiprinātos vīnus un nodalīt šo alkohola kategoriju no stiprā alkohola vai no degvīna. Tādējādi radot vēl vienu papildu grupu, kura tiek aplikta ar zemāku nodokli nekā stiprais degvīns vai ar lielāku nodokli nekā dabiskie vīni, tātad kuri ir iegūti raudzēšanas ceļā.

Kas attiecas uz alu, tas ir jautājums, kas arī ir politiski un ekonomiski saistāms ar Eiropas Savienības standartiem šajā ziņā, jo Eiropas Savienības direktīvas, kuras Latvija būs spiesta ievērot tajā gadījumā, ja mūsu mērķis ir, un mūsu mērķis ir iestāties Eiropas Savienībā, ir tādas, ka akcīzes nodoklis, ar akcīzes nodokli apliek visu alu, ar etilspirta saturu virs 1,2 tilpuma procentiem. Un Eiropas Savienības direktīvas nosaka arī minimālās likmes. Proti, alum tā ir 0,0187 ekiji par vienu litra grādu jeb, Latvijas valūtā pārrēķinot, tie būtu 13 santīmi par vienu litra grādu. Šis valdības piedāvātais projekts paredz pakāpeniski līdz 2001.gadam arī sasniegt šīs te Eiropas Savienības direktīvas prasības. Tātad tas, kas šeit ir izraisījis zālē tik ļoti lielu ažiotāžu un reakciju, ir principā valdības vēlēšanās saskaņot un harmonizēt mūsu likumdošanu ar Eiropas Savienības standartiem.

Šo jautājumu var diskutēt — par konkrētām normām, par tempiem, par pārejas periodu uz otro lasījumu, bet no valdības puses es šajā gadījumā aicinu atbalstīt un ņemt par pamatu tālākiem lasījumiem šo valdības projektu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Otro reizi vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tikai īsu piezīmi par Māra Vītola tikko teikto. Tiešām ļoti izbrīnīja šī kristīgo demokrātu pārstāvja iestāšanās par to, lai stiprinātiem vīniem, kas, kā jau šeit minēja, ir viens no kaitīgākajiem alkohola veidiem, samazinātu šo akcīzes nodokli, lai tādā veidā netieši veicinātu lielāku šī alkohola patēriņu, tas ir, izdzertā alkohola daudzumu, faktiski veicinātu tautas apdzirdīšanu. Manuprāt, kristīgo demokrātu pārstāvju iestāšanās par lielāku tautas apdzirdīšanu ir galīgi pretrunā ar kristīgajiem principiem, un man grūti saprast, kā kristīgo demokrātu pārstāvis to var tā atļauties šeit no šīs tribīnes teikt.

No otras puses, ir dīvaina arī Māra Vītola kā Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra uzstāšanās, jo Finansu ministrijas pārstāvim būtu jārūpējas par to, lai valsts kasē ienāktu lielāka nauda, bet šeit akcīzes nodokļa samazināšana stiprinātiem vīniem dod tikai to, ka šīs naudas apjoms, kas ienāk valsts kasē, samazinās. Tā ka šeit šajā runā nav īpašas loģikas. To var izskaidrot tikai tā — kā maizes devējs un valdības galva liek Vītola kungam runāt, tā arī viņš runā, un tiešām ir ļoti žēl, ka mums ir šādi kristīgo demokrātu pārstāvji, Finansu ministrijas parlamentārie sekretāri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Es nebiju domājis uzstāties, bet es redzu, skatos un klausos, kā iet šeit debates, un es vienkārši nevarēju nerunāt. Par ko mēs šodien runājam šeit sakarā ar akcīzes nodokli? Es gribu saukt lietas īstajā vārdā un aicināt arī jūs, cienītie deputāti, saukt lietas īstā vārdā un runāt par lietas būtību. Tas, ko šeit runā mums deputāti, tajā skaitā deputāts Vītols un citi, par Eiropas kaut kādiem standartiem, par Eiropas noteikumiem, par to, ka, lūk, mums ir jāpiemērojas, tas taču viss neatbilst patiesībai! Lietas būtība nav tur! Nav Eiropas noteikumos. Lietas būtība ir pavisam citur. Lietas būtība ir tā, ka akciju sabiedrībai “Rīgas vīni” ir jānodrošina savas produkcijas noiets. Lūk, kur ir tā būtība! Un “Rīgas vīni”, kā mēs zinām, pieder mūsu cienītam premjerministram Andrim Šķēlem. Lūk, no kurienes tas viss nāk un kāda ir lietas būtība. Un par to vajag runāt, un vajag teikt atklāti un skaidri. Un nevajag te “pūst”, atvainojiet, miglu acīs deputātiem, ka, lūk, mums kaut kur jāpiemērojas, mums kaut kas jāievēro. Jāievēro ir viens princips — jānodrošina Šķēles kunga firmu rentabls, peļņu nesošs darbs. Un nekas vairāk! Lūk, kas ir. Un tam tiek upurēts viss. Visa mūsu likumdošana! Šeit mēs, deputāti, tiekam “raustīti”, es atvainojos par izteicienu, tā kā tādi ampelmaņi aiz diedziņa, lai tikai pieņemtu, lai balsotu. Tas pats bija par šo civiltiesisko apdrošināšanu, par ko mēs tikko runājām divas stundas. Atkal! Būtība ir pavisam viena. Bija jānodrošina, lūk, atkal attiecīgo apdrošināšanas sabiedrību rentabls, peļņu nesošs darbs. Un nekas vairāk! Un tas atkal tiek darīts uz tautas rēķina! Un mums tiek stāstīts par Ameriku, tiek stāstīts par nez kādu citu pieredzi. Nav nekādas pieredzes, un neko mums nevajag. Vajag nodrošināt vienas firmas rentablu darbu, peļņu. Lūk, kas ir. Un tas ir arī ar šiem “Rīgas vīniem”. Tāpēc es uzskatu, ka tā nav valstiska pieeja. Tā ir privātinterešu, vienas firmas pieeja, un tā mēs šeit, Saeimā, jautājumus risināt nevaram. Mums ir jārisina no sabiedrības viedokļa, no valsts budžeta viedokļa, un tas savukārt prasa, lai mēs nekādas atlaides šeit nekādiem “Rīgas vīniem” nedotu. Lai maksā to, kas pienākas, tā kā visiem! Lūk, kas ir galvenais.

Es aicinu nepieņemt šos priekšlikumus un atstāt šīs akcīzes nodokļa likmes tādas, kādas tās ir. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, Saeimas deputāti! Man ir iespēja šobrīd runāt kā deputātam, kā kristīgam demokrātam, ko es arī darīšu. Čerāna kungs, es jūs ļoti cienu kā matemātiķi, bet pēc tā, ko jūs sakāt, man ir ļoti grūti jūs cienīt kā Budžeta komisijas un vēl jo vairāk kā Eiropas lietu speciālistu. Redziet, kas ir par lietu. Jūs, Čerāna kungs, esat Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, un, godīgi sakot, man jau sen ir bijis tāds jautājums sev — vai jūs atbilstat šim statusam, jo Eiropas lietu komisijas uzdevums ir ievērot un skatīties, vai mūsu Latvijas likumdošana atbilst Eiropas Savienības likumdošanas prasībām. Lūk, šajā gadījumā valdība ir iesniegusi priekšlikumu, lai sakārtotu šīs mūsu likmes un mūsu kategorijas, kādā veidā mēs grupējam šo akcīzes nodokli šīm Eiropas Savienības direktīvām, un jūs, būdams Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kam par to visvairāk būtu jārūpējas, šobrīd pilnīgi demagoģiskā veidā noraidāt šo valdības priekšlikumu.

Bet šeit ir vēl viena lieta. Jūs runājāt par kristīgiem demokrātiem un par to, kā kristīgie demokrāti cīnās pret cilvēku nodzirdīšanu. Es jums gribētu pateikt, Čerāna kungs, redziet, kas ir par lietu. Kristīgie demokrāti uzskata, ka alus ir alkohols un tāpat kā jebkurš cits alkoholiskais dzēriens ir jāapliek ar akcīzes nodokli. Alus ir tāds dzēriens, kurš satur alkoholu, un līdz ar to tas ietilpst šajā ar alkohola saturu dzērienu grupā, un līdz ar to tas ir jāapliek ar akcīzes nodokli. Bez tam aplikšana ar akcīzes nodokli ir ne vien kaut kādas naudas iekasēšana, bet arī uzskaite, aprites uzskaite. Un tas ir tas, kas ir ļoti būtiski, lai arī šis alkohols, šajā gadījumā alus aprite tiktu uzskaitīta, kontrolēta un aplikta ar akcīzes nodokli. Vienādā mērā kā visas citas alkoholisko dzērienu grupas.

Tāpēc mēs tieši iestājamies un arī kristīgie demokrāti atbalsta šo valdības variantu, kurš paredz alu aplikt ar nodokli, šajā gadījumā stipro alu un pakāpeniski arī to alu, kas ir virs pusotra tilpuma procenta stiprumam. Un līdz ar to mēs parādām, ka alus ir tāds pats alkohols kā jebkurš cits dzēriens un ka tas ir apliekams ar nodokli.

Kas attiecas uz vīniem, es jums gribētu sacīt, ka vīni līdz šim tiek aplikti pēc trešās kategorijas grupas, nosakot, ka likme ir 3,5 lati par vienu litru absolūtā alkohola. Tātad vīns šobrīd tiek pielīdzināts spirtam. Vīns tiek pielīdzināts degvīnam. Un šajā gadījumā ir jautājums — vai vīns vai šņabis šajā gadījumā ir tie dzērieni, kuri ieiet vienā dzērienu grupā, un vai tie ir apliekami ar vienu nodokli? Jo principā šie 3,5 lati, kas tiek paredzēti stiprinātajiem vīniem, tie ir aizliedzoši vīna ražotājiem, un tie rada priekšrocības faktiski tiem, kas vēlas pārdot šņabi, spirtu, degvīnu un tā tālāk. Un tieši tajā aspektā es saskatu, ka patērētājs tiek orientēts uz šņabja un degvīna, un citas apšaubāmas kvalitātes stipro dzērienu lietošanu, nevis uz vīna produktiem. Līdz ar to es, manuprāt, esmu savu pamatojis un lūdzu joprojām arī kā kristīgais demokrāts atbalstīt valdības viedokli, jo šeit ir zināma loģika, kuru diemžēl Čerāna kungs nav spējis ieraudzīt.

Sēdes vadītājs. Turpinām debates. Nākamais debatēs vēlas runāt Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Jāizšķiras mums ir par to, vai tiešām dažas birokrātiskās prasības no Eiropas puses, kas faktiski nav nekādas nopietnas prasības, mums tik ļoti jāievēro un reizē jānodzirda sava tauta? Jo katrs grāds, ko lieki mēs iepildām savai tautai smadzenēs, nesīs tikai zaudējumus. Un, ja šīs runas, ko mēs dzirdējām no Māra Vītola — kristīgā demokrāta puses, ir tiešām nopietnas, ja viņš nesacīja to pa jokam, tad tiešām jāšaubās, kāpēc kristīgie demokrāti kā partija tur savā vidū tādu cilvēku, kas aģitē būtībā uz dzeršanas palielināšanu. Un es brīnos, kāpēc valdība saglabā tādu parlamentāro sekretāru, kas būtībā ir pret valsts kases piepildīšanu. Un, ja te Mārim Vītolam liekas, ka viņš necienīja Kārli Čerānu, kas šīs absolūtās patiesības pateica viņam, tad es nezinu, kādus cilvēkus viņš cienī.

Es gribu vēl atgādināt, ka mēs pieredzējām jau to, ka Eiropas prasības ir ļoti skaidras, lai, piemēram, sagrautu Latvijas lauksaimniecību. Un nebūsim naivi, ka Eiropas Savienība ir kaut kas brīnumains, kas mums vēl tikai labu, un viņi ir galīgi aizmirsuši savas intereses. Viņu intereses ir, lai te būtu noieta tirgus, lai būtu izejvielas zāģbaļķu ražotājiem un lai nebūtu te cilvēki, kas varētu ar viņiem konkurēt. Nu nebūsim naivi un neapkaunosim paši sevi ar šo te pieeju, ja mēs atbalstīsim Māra Vītola viedokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, ja mēs dzirdam, ka saka Vītols, tad es saprotu — parlamentārais sekretārs. Bet reizēm Vītols ir arī deputāts. Kaut gan, cienījamie kolēģi, mums vajadzētu īsti labi saprast, par ko šinī gadījumā mēs laužam šķēpus. Man liekas, nevienam deputātam nav noslēpums, kas ir galvenais “Rīgas vīnu” akciju turētājs. Un vajag atklāti teikt — mēs gribam veicināt šī akciju turētāja bagātību. Protams, ar to alu ir daudz sarežģītāk. Iedomājieties, cik daudz Latvijā ir alus darītavas. Un atkal tā ir ļoti nopietna problēma. Ja Latvijā ir alus, tātad nedzer vīnus, jo, dabiski, izdevīgāk ir iedzert alu, un pie reizes patiešām es neredzu šodien Apiņa kungu, bet arī Apiņa kungs jau pateica, ka patiešām alus ir tomēr mazāk kaitīgs nekā vīns. Bet, protams, starp citu, vēsturiski kādreiz saucās, atsevišķs alkoholiskais dzēriens bija brandvīns. Tādēļ jau arī nevajadzētu Vītola kungam tā satraukties, ja brandvīns ir kopā ar pārējiem vīniem. Diez vai šajā gadījumā vajadzētu tā uztraukties, ka, lūk, vīna cena ir pārlieku liela, jo normāls cilvēks nopirks labos ārzemju vīnus, un diez vai viņš lietos šos Latvijas vīnus, kurus ražo Rīgas vīna rūpnīca.

Tādēļ es tomēr aicinu kolēģus šajā gadījumā atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Jo patiešām, cik es atceros, arī savā laikā Apinis norādīja uz to, ka būtu jānoliedz alkohola patēriņš taisni uz alu un atvieglotajiem šādiem dzērieniem, jo taisni visi brandvīni un arī citi vīni ir smagāki un kaitīgāki, un patiešām ar tiem nodzirda Latvijas tautu.

Bet, protams, mēs gan ar Vītola kunga, gan atsevišķu akcionāru vieglu roku varam nolīdzināt, ka alus būs dārgāks par visiem stiprinātajiem vīniem un vēl visādiem, nu, protams, tad tauta dzers vīnus, nevis alu. Protams, atkal... Šeit jau Vītola kungs varētu iepazīstināt mūs ar to līkni, cik, iespējams, aizvērsies ciet alus darītavas, cik tās būs darba vietas, cik uz to tiks zaudēti nodokļi, ja ir Latgales alus darītavas, ir Bauskas, Dobeles, Cēsu, varam uzskaitīt, un tur ir mūsu latviešu zemnieku graudi, un šeit arī “Tēvzeme” varētu norādīt, kur latviešu zemnieki var aizvest savus graudus. Kur varētu arī apiņus audzēt. Patiešām, Latvija varētu būt Eiropas Savienībā, kā Vītola kungs norādīja, kas varētu eksportēt savu alu, ne tikai “Aldaris”, bet arī mazās alus darītavas. Bet laikam Vītola kungam, kurš aizrāvies ar Eiropas Savienību, vairāk interesē, lai Latvijā nāktu vācu alus, nāktu citu zemju alus un visa tauta dzertu “Rīgas vīnu” produkciju. Bet, piedodiet, šeit jau būs jāaicina gandrīz Lagzdiņa kungs, vai mēs sāksim runāt tikai par “Rīgas vīniem”, tad savā veidā ir reklāmas kampaņa.

Tas jau, ja vēl nesākas korupcija un vēl citas ļaunas lietas. Bet tādēļ tomēr es aicinu atbalstīt šajā gadījumā Latvijas alu. Protams, var jau organizēt piketus, kurā Vītols, arī vēl citi paņems plakātiņu “Nost ar alu!” un stāvēs.

Bet, piedodiet, tas jau ir politisks solis, un tādu politisko soli arī es varu organizēt. Tikai, protams, var jau arī savākt no Centrāltirgus vīrus ar tādām specifiskām sejām, kuri kliegs un bļaus, ka vīnam vajag atvieglojumu, un kur pēc tam, iespējams, municipālajās vēlēšanās nodos par Vītola partiju balsis. Tādēļ es aicinu šajā gadījumā atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iniciatīvu un Ministru kabineta iniciatīvu neatbalstīt. Paldies!

Un vēl viens lūgums tomēr. Neapvainot kolēģus. Man jau pēdējā laikā pilnīgi paliek bailes uzstāties, jo Tabūna kungs atļāvās apsolīt mani arestēt, un Saeimas vadība to noklusēja. Tātad tā jau sāk piekrist. Protams, varēja jau atcerēties 1933. gadu, bet nu es ceru, ka Prezidijs Tabūna domu kārtīgi nedzirdēja. (No zāles: “Kas bija 1933. gadā?”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Zīles kungs runāt nevēlas.

Godātie kolēģi, Kārtības ruļļa 89.panta otrā daļa saka: “Ja ir iesniegti vairāki likumprojektu varianti, Saeima pēc debatēm par visiem projektiem lemj, kuru no tiem pieņemt pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz balsošanas sākumam neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā.”

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 33, atturas — 21. Šis likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, kuru iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

R.Zīle (TB). Es lūdzu noteikt termiņu — 24.februāris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 24.februāris? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” . Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tātad šie dokumenti nr. 1561 un nr. 2013 tika iesniegti jau samērā sen Saeimā. Budžeta komisija tos izskatīja, tas skāra grozījumus tikai šampanietim un visa veida vīniem ar stiprumu līdz 14° un arī visiem veidiem ar stiprumu no 14°–19° ar likmes maiņu, kas atšķīrās no valdības projektā iesniegtā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo likumprojektu, izskatot pirmajam lasījumam, noraidīja un neakceptēja. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 43, atturas — 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu priekšlikumu: “Ierosinām pārtraukt šā gada 17. februāra ārkārtas sēdi pulksten 17 un turpināt to ceturtdien, 20. janvārī pulksten 9.” Februārī, es atvainojos! Viens var runāt par, viens pret. Deputāti par un pret runāt nevēlas. (No zāles: “Neviens neiebilst.”) Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — nav. Deputātu priekšlikums ir pieņemts.

Mums līdz sēdes beigām vēl ir 24 minūtes. Lūdzu, turpinām!

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” . Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentus nr. 1734 un nr. 2043. Tātad pamatā mēs strādājam ar dokumentu nr. 2043. Pirmais priekšlikums, ko komisija izskatīja, ir tabulas 1.lappusē. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Tātad reģistrācijas numurs ir 555, kas bija iesniegts jau iepriekš par šo nodokli. Uzņēmuma ienākuma nodokli. Komisija šo priekšlikumu, tātad papildināt 2.panta otro daļu ar attiecīgajiem vārdiem, atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aija Počas priekšlikums — izteikt 2.panta ceturto daļu minētajā redakcijā, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappusē arī ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums par 2.panta piektās daļas papildināšanu minētajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappusē arī ir valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikums — izteikt 3.panta septīto daļu dotajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 3.panta pirmās daļas 6.punkta izteikšanu minētajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 5.lappuse. Valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums — papildināt 3.panta ceturto daļu ar 3., 4. un 5.punktu minētajā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 6.lappusē ir iestrādāts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ar reģistrācijas numuru 555. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 6.panta astotās daļas izteikšanu minētajā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā 6.lappusē ir Aijas Počas priekšlikums par 6. panta devītās daļas vārdu aizvietošanu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 7.lappusē vēlreiz ir iestrādāts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Tātad papildināt 6.pantu ar trīspadsmito daļu minētajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 8.lappuse. 9.panta pirmās daļas papildināšana ar attiecīgajiem vārdiem. Šo priekšlikumu ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Šajā pašā panta pirmajā daļā 2.punktā Aija Poča iesniedza priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 9.lappuse. Aijas Počas priekšlikums — aizstāt pirmās daļas 1.punktā attiecīgi vārdus, kā tas jau tika izskatīts arī iepriekš, komisija arī šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Aijas Počas priekšlikums — papildināt panta pirmās daļas 7.punktu ar minēto tekstu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 14.pantā ir līdzīgs labojums, kā jau iepriekš, un vēl uz priekšu tekstā, ko iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 10.lappuse. Valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums — papildināt 14.pantu ar piekto daļu dotajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 15.lappusē. Šo priekšlikumu par 20.panta piektās daļas vārdu aizvietošanu attiecīgajā redakcijā iesniegusi Aija Poča, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. Par 23.panta pirmās daļas 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā priekšlikumu iesniegusi Aija Poča, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 16.lappuse. Par 23.panta pirmās daļas 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā priekšlikumu ir iesniegusi valsts ieņēmumu valsts ministre, un šis priekšlikums ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat tātad nākamajā 17. lappusē un arī 18.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. Tātad pēc Budžeta komisijas priekšlikuma, ko jūs redzat 19.lappusē, es atvainojos, ka nepateicu to iepriekš, ir Aijas Počas priekšlikums par vārdu aizstāšanu 23.panta otrajā daļā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli attiecībā uz valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas priekšlikumu nav? Pieņemts.

R.Zīle. 20.lappusē ir valsts ieņēmumu valsts ministres priekšlikums par 23.panta trešās daļas vārdu aizstāšanu attiecīgā redakcijā, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Par 23.panta piektās daļas vārdu aizstāšanu un arī sestās daļas vārdu aizstāšanu ir saņemts Aijas Počas priekšlikums, ko Budžeta komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

R.Zīle. 21.lappusē ir Aijas Počas priekšlikums par 23. panta astotās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. 22.lappuse. Pārejas noteikumu daļas. Pirmais priekšlikums ir saņemts no valsts ieņēmumu valsts ministres par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Valsts ieņēmumu valsts ministre ierosināja arī papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu dotajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Vēl viens priekšlikums saņemts no Aijas Počas par vēl vienu pārejas punkta radīšanu, un šis punkts ir redzams tabulā, tātad 22.lappusē kā trešais, un šo priekšlikumu arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ar reģistrācijas nr.555 ir iestrādāts komisijas priekšlikumā, kas veidojas kā jauns pārejas noteikumu punkts redakcijā, ko jūs redzat Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā 23.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

R.Zīle. Paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti, es lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 6. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus trešam lasījumam!

R.Zīle. Es lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 24.februārim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 24.februāris — nav? Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Muitas likums” , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Jānis Strods, frakcija “Tautai un taisnībai”. Lūdzu!

J.Strods (TT). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1763. Jūsu priekšā ir likumprojekts “Muitas likums”, tas ir izstrādāts Ministru kabineta ietvaros, un to ir veikusi apvienotā ekspertu darba grupa. Šis ir jauns likums, un faktiski tas nāk vecā “Muitas kodeksa” vietā. Ja jūs paskatītos beigās pārejas noteikumus, tad tajos ir atzīts, ka, pieņemot šo Muitas likumu, spēku zaudēs šis vecais “Muitas kodekss”, un Ministru kabinetam līdz jūlijam būs jāizstrādā vēl papildu tiesību akti, kas nodrošinātu šā likuma darbību, un tie varētu būt saistīti gan ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, gan arī Latvijas Kriminālkodeksu. Galvenais, kāpēc tiek izstrādāts jauns Muitas likums, ir tas, ka tas ir izstrādāts atbilstoši Eiropas komisijas “Baltās grāmatas” 21.nodaļas “Muitas savienība” minētajiem pirmā posma pasākumiem, un šī Muitas likuma pieņemšana veicinās muitas likumdošanas harmonizēšanu ar Eiropas Savienību un Latvijas Republikas integrēšanos Eiropas Savienībā, kā arī ar GATT un atvieglos un uzlabos daudzu muitas procedūru piemērošanu. Bez tam Muitas likuma izstrādāšanā izmantoti arī Eiropas Savienības muitas likumdošanas akti. Salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo Latvijas muitas likumdošanu, tātad jaunā Muitas likuma projektā ir paredzēti vairāki jauninājumi. Kā, piemēram, muitas vērtības noteikšanas metodes atbilstoši GATT līgumā noteiktajam 7.pantam.

Tālāk. Muitas likumprojekts paredz palielināt arī muitas procedūru skaitu. Atbilstoši Eiropas Savienības Muitas kodeksa normām paredzēta arī muitas parāda piemērošanas kārtība. Šie un vēl daudzi citi jauninājumi, ar kuriem jūs varat iepazīties šā likumprojekta beigās, kur ir Latvijas Republikas Finansu ministrijas atzinums. Budžeta un finansu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina par to balsot pirmajā lasījumā.

Bez tam es vēl gribu piebilst, ka Finansu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas strādās kopā ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem, tā strādās pie tālākās šā likumprojekta pilnveidošanas, un, ja būs kaut kādi priekšlikumi, tos varēs iesniegt tālāk uz otro un trešo lasījumu. Aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Muitas likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 3, atturas — 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

J.Strods . Kas attiecas uz termiņu, tad mans priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā ir divas nedēļas, tas ir 3.marts.

Sēdes vadītājs. 3.marts ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Lūdzu, Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”, cits priekšlikums.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Tā kā šis ir principiāli jauns likumprojekts, ko mēs tagad gribam valstī pieņemt, tas ir, neapšaubāmi vajadzīgs likumprojekts, man būtu lūgums noteikt šo termiņu nedaudz ilgāku, tas ir, līdz 10.martam, lai deputāti arī paspētu izvērtēt visas tās normas, kas šeit ir iekšā, un arī kārtīgāk pastrādāt, lai varētu, teiksim, sagatavot vērā ņemamus priekšlikumus. Tāpēc es aicinu noteikt 10. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Citu priekšlikumu par termiņiem deputātiem nav? Tad atbilstoši Kārtības rullim mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Tātad priekšlikums — iesniegt priekšlikumus likumprojektam “Muitas likums” otrajam lasījumam līdz 10. martam. Lūdzu balsošanas režīmu! Un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 4, atturas — 9. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts 10. marts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Pirmais lasījums.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, un tas paredz svītrot no likuma “Par Muitas nodokli (tarifiem)” likuma 1., 4., 5., 7. 8., 10. un 11. nodaļu. Tas ir tāpēc, ka tās normas, kuras līdz šim tika reglamentētas šajās nodaļās, tiks turpmāk reglamentētas jaunajā Muitas likumā. Un tagad mēs tikko pieņēmām pirmajā lasījumā šo likumprojektu par šo Muitas likumu, un tāpēc arī būtu saprātīgi atbalstīt šos grozījumus likumprojektā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, jo šie likumprojekti kopumā veicinātu valsts tiesisko sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, un šeit ir neapšaubāmi tas gadījums, kad mums ir jācenšas piemērot šīs Eiropas Savienības prasības maksimāli ātrāk, bet es tikai gribu pakomentēt vēl attiecībā uz Vītola kunga izteikumiem, ka tas nav visās prasībās un visās jomās, ka mums ir pilnīgi akli jāseko un ar paātrinājumu jāievieš tās normas, kuras mums būs saistošas tikai tad, kad mēs iestāsimies Eiropas Savienībā. Mums ir jāizmanto sava suverenitāte un jānosaka pašiem tā kārtība, kādā mēs šīs normas gribam ieviest, un es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 3, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam!

K.Čerāns. Ja godātajiem kolēģiem nebūtu iebildumu, tad, tā kā šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, būtu lūgums noteikt 10. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? Pieņemts termiņš — 10. marts.

Nākošais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” . Reģistrācijas numurs 567, dokumentu numurs — 1849 un 2064. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — ziņotāja nav... Ziņo Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”. Apiņa kungs... Apiņa kungs ir atradis vajadzīgo dokumentu, tātad viņš ziņo par pirmo lasījumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1849, ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Ministru kabinets ir iesniedzis izskatīšanai likumprojektu, kas ir izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekta “Par Latvijas Republikas muitas tarifu apstiprināšanu” vietā. Ministru kabineta vārdā ir iesniegts Finansu ministrijas paskaidrojums, un es aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles: “Par ko ir jābalso?”)

Sēdes vadītājs. Deputāti ... es atvainojos. Atklājam debates. Debatēs pieteicies runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”, bet, Čerāna kungs, ir četras minūtes.

Līdz ar to šajā brīdī pārtraucam plenārsēdi. Tātad nākošajā sēdē pēc pārtraukuma sāksim ar šo jautājumu, un pirmais debatēs uzstāsies deputāts Kārlis Čerāns.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu un deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti! Saeimas sēdē vēl nav pasludināts pārtraukums. Es lūdzu sagaidīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Juris Dobelis, Gunta Gannusa, Guntars Grīnblats, Ervids Grinovskis, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Juris Kaksītis, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Imants Liepa, Andrejs Naglis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Juris Sinka, Leonards Teniss, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs . Pārtraukums līdz 1997. gada 20. februārim pulksten 9.00.

Iesniegumi

Dok.nr.

2167

Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””

Iesniedz Ministru kabinets 1997.gada 12.februārī

Izdarīt likumā “Par zinātnisko darbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 4.pantā vārdus “zinātniskās iestādes un to apvienības” ar vārdiem “bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)”.

2. 8.pantā:

aizstāt vārdus “tās zinātniskās iestādes” ar vārdiem “tā bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)”;

aizstāt vārdus “valsts zinātniskajās iestādēs” ar vārdiem “valsts bezpeļņas zinātniskajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)”.

3. Aizstāt 9., 12., 13. un 21.pantā, kā arī 29.panta nosaukumā un tekstā vārdus “valsts zinātniskās iestādes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” (attiecīgā locījumā).

4. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Zinātnisko darbību var veikt valsts bezpeļņas zinātniskajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), citos Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), augstskolās vai arī individuāli.”;

aizstāt vārdus “valsts zinātniskās pētniecības iestādes un to apvienības” ar vārdiem “valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)”.

5. 16.pantā:

aizstāt vārdus “Latvijas Republikas Augstākā padome” ar vārdiem “Saeima”;

aizstāt vārdus “valsts zinātniskās iestādes” ar vārdiem “valsts bezpeļņas zinātniskos uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības)”;

aizstāt vārdus “valsts zinātniskajās iestādēs un to apvienībās” ar vārdiem “valsts bezpeļņas uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās)”.

6. Papildināt likumu ar 16.1 pantu šādā redakcijā:

“16.1 pants. Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija

Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisija ir Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes, tautsaimniecības, zinātnes un kultūras pārstāvju koleģiāla, konsultatīva institūcija, kas piedalās lēmumu pieņemšanā zinātnes jomā un izsaka priekšlikumus par:

1) zinātnes reformu virzību un zinātnes attīstības stratēģiju;

2) pētījumu rezultātu nozīmību un valsts pētījumu programmām;

3) zinātnes budžeta projekta izveides pamatprincipiem un struktūru;

4) starptautisko zinātnisko sadarbību un valsts interešu pārstāvību tajā;

5) valsts, zinātnieku un sabiedrības interešu saskaņošanu.

Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijas darbības kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.”

7. Svītrot 17.pantā vārdus “valdības un “.

8. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Latvijas Zinātnes padomes kompetence un pienākumi

Latvijas Zinātnes padomes kompetencē un pienākumos ietilpst:

1) valsts zinātnes attīstības politikas izstrāde un attiecīgu priekšlikumu iesniegšana valdībai;

2) priekšlikumu sagatavošana zinātnes valsts budžeta projektam;

3) padomei noteiktā zinātnes finansējuma sadale un tā izmantošanas kontrole;

4) valsts finansēto zinātnisko pētījumu rezultātu zinātniska izvērtēšana un apkopošana, rezultātu pieejamības nodrošināšana;

5) zinātnieku vēlēto institūciju interešu pārstāvība starptautiskajā zinātniskajā sadarbībā;

6) promocijas un habilitācijas tiesību piešķiršana augstskolām un valsts bezpeļņas zinātniskajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

7) attiecīgo ekspertu komisiju izveidošana, to darba kārtības noteikšana un kontrole;

8) ar savu darbību saistītās informācijas sagatavošana un publicēšana;

9) zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana.”

9. Izteikt 19.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) Izglītības un zinātnes ministrijas — viens;”.

10. Svītrot 20.panta pirmās daļas 4.punktu.

11. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Zinātniskā darbība augstskolās

Zinātniskā darbība augstskolās tiek veikta saskaņā ar šo likumu, Augstskolu likumu un attiecīgās augstskolas satversmi.”

12. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā;

“24.pants. Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)

Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir valsts dibināta bezpeļņas organizācija ar juridiskās personas tiesībām, kas uz pašpārvaldes principu pamata organizē zinātnisko darbību, zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu. Tā pamatkapitālu veido nošķirta valsts mantas daļa. Valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) valdījumā vai lietojumā nodotās valsts mantas pārvaldīšanas kārtību nosaka attiecīga valsts pārvaldes institūcija.

Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas saskaņā ar statūtiem, kurus apstiprina Ministru kabinets. Valsts bezpeļņas zinātnisko uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju”. Valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), lai īstenotu savas darbības mērķus, var iesaistīties uzņēmējsabiedrībās un sabiedriskajās organizācijās.

Valsts pārvaldes institūciju uzdevums ir iepazīties ar valsts bezpeļņas zinātnisko uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pētījumu rezultātiem atbilstoši savai valsts pārvaldes jomai un dot atzinumu par pētījumu rezultātu nozīmi Latvijas saimnieciskās konkurētspējas celšanā.

Valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās valsts bezpeļņas zinātnisko uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbībā nav pieļaujama, ja attiecīgā uzņēmuma darbība nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.”

13. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibināšana, reorganizācija un likvidācija

Lēmumu par valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai cita attiecīgā ministra ierosinājuma.

Valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) organizēšanu līdz statūtu pieņemšanai veic attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas noteikta persona.”

14. 26. un 27.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdus “valsts zinātniskā iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā);

aizstāt vārdu “iestāde” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā).

15. 28.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un tekstā vārdus “valsts zinātniskās iestādes” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” (attiecīgā locījumā);

aizstāt vārdus “zinātniskās iestādes” ar vārdiem “bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)”.

16. Izteikt piekto nodaļu šādā redakcijā:

“Piektā nodaļa

Zinātniskās darbības veidi un finansēšana

30.pants. Zinātnisko pētījumu veidi

Zinātniskās darbības veikšanai ikgadējā valsts budžetā tiek iedalīts noteikts finansu līdzekļu daudzums. Galvenie pētījumu veidi, kuru atbalstam izlieto šos līdzekļus, ir šādi:

1) fundamentālie un lietišķie pētījumi;

2) valsts pētījumu programmas;

3) tirgus orientētie pētījumi;

4) valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi.

Zinātniskai darbībai paredzētos līdzekļus piešķir arī zinātniskiem pasākumiem, investīcijām un citiem mērķiem.

Zinātnes budžeta projekta struktūru un finansējuma sadali galvenajiem pētījumu veidiem un pasākumiem nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijas un Latvijas Zinātnes padomes atzinuma saņemšanas.

31.pants. Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšana

Fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums tiek piešķirts grantu veidā noteiktiem projektiem, kurus konkursa kārtībā izvirza zinātnieki. Šo pētījumu tēmu nosaukumus, mērķus un uzdevumus formulē paši zinātnieki.

Granta piešķiršanas galvenais kritērijs ir zinātniskais līmenis, kas tiek apliecināts ar publikācijām starptautiskos zinātniskos žurnālos vai patentiem. Zinātniskais līmenis pētījumiem humanitāro zinātņu jomā var tikt apliecināts arī ar publikācijām vietējos zinātniskos žurnālos.

Projektu izvērtēšanu un finansēšanu veic Latvijas Zinātnes padome saskaņā ar tās izstrādātajiem noteikumiem. Latvijas Zinātnes padome sniedz ikgadēju pārskatu Izglītības un zinātnes ministrijai par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem.

31.1 pants. Valsts pētījumu programmas

Valsts pētījumu programmas ir valsts pasūtījums kompleksu zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību.

Valsts pētījumu programmu mērķus un uzdevumus nosaka attiecīgas valsts pārvaldes institūcijas kopīgi ar Latvijas Zinātnes padomi, Latvijas Zinātņu akadēmiju un to pieaicinātajiem zinātniekiem. Nozares, kurās tiek izsludinātas valsts pētījumu programmas, iesaka Latvijas Zinātnes padome, bet programmu nosaukumus un skaitu apstiprina izglītības un zinātnes ministrs pēc saskaņošanas ar citiem atbilstošiem ministriem un Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijas atzinumu saņemšanas. Programmas konkursa kārtībā finansē Izglītības un zinātnes ministrija vai cita attiecīga valsts pārvaldes institūcija. Valsts pētījumu programmu pieteikšanas, ekspertīzes un finansēšanas kārtību nosaka Ministru Kabineta noteikumi.

31.2 pants. Tirgus orientēto pētījumu finansēšana

Tirgus orientēto pētījumu finansēšana notiek praktiskas ievirzes projektu veidā, kuru mērķis ir veicināt zinātnes un ražošanas integrāciju, tehnoloģiski orientētu nozaru attīstību, jaunu darba vietu radīšanu. Projektu finansēšanas priekšnoteikums ir nebudžeta līdzekļu ieguldījums projektu īstenošanā. Finansējumu tirgus orientēto pētījumu projektiem piešķir Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, saskaņā ar ministrijas izstrādātajiem noteikumiem.

31.3 pants. Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi

Valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi ir valsts pasūtījuma veids, kura mērķis ir ar zinātniskās pētniecības palīdzību veicināt atsevišķu problēmu risinājumu attiecīgās pārvaldes institūcijas kompetencē esošajā jomā.

Valsts institūciju pasūtītos pētījumus var izpildīt augstskolu un valsts bezpeļņas zinātnisko uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) zinātnieki. Atsevišķos gadījumos pētījumus var veikt arī citi izpildītāji, taču tad tas pasūtītājam ir jāpamato, līgumam pievienojot klāt paskaidrojumu par konkrētā izpildītāja izvēli.

Projekus konkursa kārtībā finansē Izglītības un zinātnes ministrija saskaņā ar attiecīgiem Ministru kabineta noteikumiem.

31.4 pants. Valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) finansu avoti

Valsts bezpeļņas zinātniskais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) finansu līdzekļus iegūst, pildot valsts pārvaldes institūciju, valsts un nevalstisku organizāciju zinātniskos pasūtījumdarbus, piedaloties Eiropas Savienības un citos starptautiskos pasākumos, programmās un projektos, kā arī veicot citu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūtos paredzētu darbību.”

17. Aizstāt 33.pantā vārdus “jebkurai zinātniskajai iestādei” ar vārdiem “jebkuram zinātniskajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)”.

Informācija

Dok.nr.

2189Par Latvijas

daudzbērnu ģimeņu problēmām

Godātie deputāti!

Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisijas vārdā vēlos jūs iepazīstināt ar Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrības apvienības gada pārskata konferences materiāliem.

Ar cieņu,—

J.Mauliņš,

1997.gada 17.februārī Demogrāfijas apakškomisijas priekšsēdētājs

Par stāvokli ģimenēs, kuras audzina bērnus

6.Saeimas deputātiem

1997.gada 25.janvārī notika Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības (LDĢB Apvienības) gada pārskata konference, kurā piedalījās 12 Apvienības biedrību pārstāvji no visiem Latvijas novadiem, Rīgas rajona un Rīgas pilsētas. Konferencē tika analizēta daudzbērnu ģimeņu dzīves līmeņa izmaiņa 1996.— ANO pasludinātajā Nabadzības izskaušanas — gadā un Latvijas valstisko un sabiedrisko organizāciju loma nabadzības izplatīšanās apturēšanā.

Par dzīves līmeņa izmaiņu vērtējuma atskaites punktu 1996.gadā tika ņemts LDĢB Apvienības 25.maija Paziņojums (pielikums Nr.2), kurā tika fiksēta tā brīža situācija un priekšlikumi valstiskajām institūcijām, lai nepieļautu dzīves līmeņa tālāku pasliktināšanos. Diemžēl, kā to secināja konferences dalībnieki, atbalstu savos ierosinājumos mēs tā arī neesam saņēmuši, taču tālāko dzīves līmeņa pasliktināšanos tomēr izjutām (pielikums Nr.1). Ņemot vērā pašreizējo valstisko institūciju attieksmi, kura pagājušajā gadā ir izpaudusies “rūpēs” par ģimenēm ar bērniem, kā arī to, ka pašlaik iestājies valdības darba pārvērtēšanas posms, konferences dalībnieki pieņēma šādu rezolūciju:

1. Lai valsts demogrāfiskās un ģimeņu problēmas beidzot kļūtu par valsts prioritāro jautājumu, lūgt Ministru prezidentu uzņemties Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas vadību, mainīt šīs komisijas statusu un panākt, lai komisijas un valdības darbs būtu saskaņots.

2. Pieņemt Ministru kabinetā un Saeimā deklarāciju par attieksmi un darbību demogrāfisko un ģimeņu jautājumu risināšanā.

3. Lai pret ģimeņu jautājumiem turpmāk būtu kompleksa un prioritāra attieksme, ierosinām veikt Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas reorganizāciju, kuras rezultātā izveidotos Jaunatnes un ģimeņu lietu ministrija, līdzīgi, kā tas ir Austrijā.

4. Noteikt daudzbērnu ģimenes statusu valstī.

5. Līdz jautājuma galīgai atrisināšanai par daudzbērnu ģimenes apliecību izdošanu noteikt, ka šo dokumentu var aizvietot jebkurš personību apliecinošs dokuments kopā ar namu pārvaldes izziņu par apgādībā esošām personām, kas namu pārvaldēm būtu jāizsniedz bez maksas, neņemot vērā ģimenes parādu lielumus par komunālajiem maksājumiem.

6. Pilnīgi piekrītam A.Šķēles uzskatiem un nevēlamies partejiskas ministrijas. Tā kā ģimeņu vecāki savā atbalstā pārstāv pilnīgi visu partiju spektru, tad ģimeņu lietu ministram nedrīkstētu būt kādas vienas partijas prerogatīva un būtu uz ministra darba laiku jāatsakās no piederības partijai. Būtu apsveicami, ja kandidatūru šim postenim piedāvātu Valsts prezidents, konsultējoties ar sabiedriskajām ģimeņu aizsardzības organizācijām, vai Ministru prezidents, konsultējoties ar Ministru kabineta Demogrāfisko komisiju. Tas pasvītrotu ģimenes svarīgo lomu visas mūsu sabiedrības dzīvē un tās nākotnes veidošanā.

7. Mēnesi pirms Eiropas valstu ģimeņu lietu ministru tikšanās Vīnē (1997. gada 16.—18.jūnijs) — 15.maijā, Starptautiskajā ģimeņu dienā, sarīkot valstisko un sabiedrisko organizāciju konferenci par Vīnē apspriežamajiem ģimeņu jautājumiem un Latvijas ģimeņu problēmām saistībā ar Latvijas akceptētajām ANO Pasaules galotņu konferences rezolūcijām.

8. Papildu līdzekļus palīdzībai ģimenēm ar bērniem iedalīt no līdzekļiem, kuri iegūti no akcīzes nodokļa uz degvielu, alkoholu un cigaretēm (piem., mācību grāmatu iegādei trūcīgām ģimenēm).

9. Vēlreiz iepazīties ar Apvienības 1996.gada 25.maija Paziņojumā (piel. Nr.2) un pielikumā Nr.1 ietvertās situācijas analīzi un priekšlikumiem un izpildīt mūsu galveno prasību — nepasliktināt ģimeņu ar bērniem dzīves apstākļus un pārskatīt attieksmi pret tām (pirmām kārtām pārskatot lēmumus, kuri samazināja valsts pabalstu ģimenēm ar bērniem un ar nodokli neapliekamo minimumu par apgādībā esošiem bērniem).

10. Pieņemt lēmumu, kurš paredzētu atgriezt vecākiem to algas daļu, kuru tie ir zaudējuši sakarā ar jauno sociālā nodokļa pārdali.

11. Kopā ar sabiedriskajām ģimeņu un bērnu aizsardzības orgnizācijām izvērtēt atskaiti ANO par bērnu stāvokli Latvijā, pilnveidot to un nosūtīt šo papildinājumu uz ANO.

12. Partijām pašvaldību vēlēšanas perioda laikā ieklausīties ģimeņu problēmās un neaizmirst par tām, atrodoties pašvaldību amatos un Saeimas deputātu statusā.

Konferences dalībnieku vārdā —

LDĢB Apvienības priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks

1997.gada 10.februārī

Pielikums nr.1. LDĢB Apvienības 25.maija Paziņojumam par apstākļiem, kuri pasliktināja dzīves stāvokli ģimenēs, kuras audzina bērnus, 1996.gadā

— cenas un maksājumi visās dzīves jomās turpināja pieaugt un tas ļoti iespaidoja ģimenes budžeta samazināšanos tiešā saistībā ar bērnu skaitu ģimenēs;

— ar 1.augustu tika samazināts valsts ģimenes pabalsts par bērniem, kuri vecāki par 8 gadiem, no Ls 4,50 uz Ls 4,25 (par bērniem, kuri jaunāki par 8 gadiem, tika paaugstināts no Ls 3,75 uz Ls 4,25);

— Adventes laikā un tieši pirms Ziemassvētkiem — 24.decembra rītā — Valsts prezidents izsludina likumu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, ar kuru, kaut arī no otrā līdz piektajam bērnam tiek paaugstināts pabalsts, taču sestajam un nākamajiem, ņemot vērā iepriekš pieminēto punktu, samazināts. Mūsu priekšlikumi pārrunāt šo jautājumu ar Valsts prezidentu (17. un 25.decembra vēstules) tā arī palikuši līdz šim brīdim bez atbildes;

— 24.decembra vakarā — jau pašu Ziemassvētku priekšvakarā “dāvanu” pasniedza arī Ministru kabinets, kurš pieņēma lēmumu par neapliekamā ienākuma nodokļa minimuma vēl lielāku samazināšanu — vecākiem no Ls 25 uz 21, bet par bērniem no Ls 12,50 uz Ls 10,50. Iepriekšminēto triju izmaiņu rezultātā šajā inflācijas pieauguma periodā valsts palīdzība ģimenēm, kurās abi vecāki strādā un audzina bērnus, kuri ir vecāki par 8 gadiem, izmainījās sekojoši:

ģimenēm ar vienīgo bērnu – Ls 2,75,

ar 1. un 2. bērnu – Ls 2,65,

1.—3. – Ls 0,85,

1.—4. + Ls 0,95 (jeb + 16 santīmi uz ģimenes locekli),

1.—5. (5 bērnu ģimene) + Ls 1,05 (jeb + 15 santīmi uz ģimenes locekli),

6.—10. (5 nepilngadīgi bērni) – Ls 5,75,

1.—6. + Ls 0,30 (jeb + 4 santīmi uz ģimenes locekli);

— Sociālā nodokļa jaunā pārdalē, kura stājās spēkā ar š.g. 1.janvāri, valsts vairs negarantē darba algas paaugstināšanu, un tas par 8,69% samazinās ģimeņu ienākumuss

— daudzbērnu ģimenēm, neskatoties uz to, ka tās Sociālās palīdzības dienestos ir iesniegušas ienākumu deklarācijas, namu pārvaldes pierēķina soda procentus. Sodu neuzlikšana par deklarēto laika posmu nav atrunāta Rīgas domes 19.12.1995. lēmumā “Par trūcīgas ģimenes statusa noteikšanu Rīgā”. Ģimenēm nav pārliecības, ka komunālo maksājumu “griestu” atcelšana nenovedīs tās galīgā postā;

— sakarā ar to, ka Rīgā dzīvo 1/3 daļa no Latvijas iedzīvotājiem, šī Rīgas demogrāfiskā politika ātri tiek pārnesta arī uz citiem Latvijas reģioniem.

Šo problēmu sakarā mēs ierosinām:

1. Rīgas Domes rīkojumā Nr.4155 punktu 7.5. iesākt ar vārdiem “daudzbērnu” un nepieļaut tādu dokumentu pieņemšanu, kuri skaidrotu, ka 3 bērnu ģimenes nav daudzbērnu ģimene.

2. Līdz jautājuma galīgai atrisināšanai par daudzbērnu ģimenes apliecībām noteikt, ka šo dokumentu var aizvietot jebkurš personību apliecinošs dokuments kopā ar namu pārvaldes izziņu par apgādībā esošām personām, kas namu pārvaldēm būtu jāizsniedz bez maksas, neņemot vērā ģimenes parādu par komunālajiem maksājumiem.

3. Augstāk pieminēto jautājumu risināšanas nepilnības fiksēt attiecīgos dokumentos un informēt par to attiecīgo dienestu darbiniekus un iedzīvotājus.

4. Samazināt daudzbērnu ģimenēm ( 3 nepilngadīgi bērni un vairāk) maksu par karsto ūdeni līdzīgi, kā tas ir izdarīts attiecībā uz auksto ūdeni.

5. Noteikt, ka ģimenēm, kuru ienākuma deklarācijas ir pieņemtas sociālās palīdzības dienestos un kurām ir izdota trūcīgas ģimenes izziņa, nedrīkst uzrēķināt soda procentus par laikus nenomaksātiem komunāliem maksājumiem deklarētā perioda laikā.

6. Demogrāfisko jautājumu risināšanas un terminu pielietošanas gadījumos griezties Ministru kabineta Demogrāfiskajā komisijā vai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisijā.

7. Risinot jautājumus, kuri attiecas uz atbalstu ģimenēm ar bērniem, ņemt vērā ieteikumus, kuri ir fiksēti

— Ministru kabineta rīkojumā nr.391 “Par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu”,

— Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisijas 21.01.1997. uzdevumu apkopojumā;

— ANO “Ceļvedī darbībai ģimeņu jautājumu risināšanā”.

Rīgas “Dēklas”, Centra rajona, Latgales un Zemgales priekšpilsētas

DĢB vārdā informāciju un priekšlikumus apkopoja

LDĢB Apvienības priekšsēdētājs

1996.gada 25.maijā Leonīds Mucenieks

Pielikums nr.2. Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības Starptautiskajai ģimeņu dienai veltītās konferences paziņojums

Konference tika sasaukta, lai analizētu ģimeņu ar bērniem dzīves līmeņa izmaiņas pēdējā pusgada laikā un apkopotu 15.maija — Starptautiskās ģimeņu dienas — aktivitātes.

Konferences dalībnieki secināja, ka valstī līdz šim brīdim nav izstrādāta politika, kas būtu vērsta uz rūpēm par Latvijas ģimenēm, kuras audzina bērnus, un kas aizsargātu ģimenes šajā smagajā valsts ekonomikas pārveides posmā. Pēdējā gada laikā pieņemtie likumi un normatīvie akti ir tieši vērsti uz ģimeņu stāvokļa vēl krasāku pasliktināšanos, uz nabadzības pieaugumu, kura īpaši pieaug ģimenēs ar bērniem. Laikā, kad dzīves dārdzība nemitīgi aug, valsts attieksmi pret ģimeni raksturo:

1. Ar 1996.gada 1.janvāri, pamatojoties uz likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kārtējo reizi samazināts neapliekamais minimums par apgādībā esošajiem bērniem. Ja pirmo reizi tas bija samazināts 1994.gada 1.janvārī no Ls 20 uz Ls 15, tad šogad tas tika samazināts no Ls 15 uz Ls 11,25. Ņemot vērā inflāciju, kas šajā laikā bija 161%, neapliekamais minimums par bērnu šo divu gadu laikā reāli kļuvis 3 reizes mazāks.

2. Uz nenoteiktu laiku ir atlikta ģimenes valsts pabalstu paaugstināšana. Tie nav indeksēti atbilstoši inflācijai un skaitliskā izteiksmē nav izmainījušies kopš 1992.gada. Ņemot vērā inflāciju, kas šajā laika posmā bija 240%, to reālā vērtība ir samazinājusies 2,4 reizes.

3. Likums “Par sociālo palīdzību” izslēdz ģimenes valsts pabalstu paaugstināšanu daudzbērnu ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk bērni un kurās pirmie pieci jau neatbilst pabalsta saņemšanas kritērijiem, un līdz ar to tas diskriminē šīs ģimenes.

4. Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kurš paredz aplikt ar ienākuma nodokli nevalstisko labdarības organizāciju palīdzību un ziedojumus trūcīgajām ģimenēm, un noteiktais nepamatoti zemais ienākuma nodokļa neapliekamais mēneša un gada minimums par apgādājamajiem var ievērojami samazināt vai pat pilnīgi izbeigt palīdzības un ziedojumu turpmāko sniegšanu.

5. Līdz šim brīdim nav īstenota Labklājības ministrijas solītā (vēstule Nr.2.2/18-1237. 01.06.95.) pievienotās vērtības nodokļa atcelšana pirmās nepieciešamības precēm zīdaiņu un mazu bērnu kopšanai.

6. Š.g. 26.martā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.75

— nosaka nepamatoti zemu trūcīguma līmeni un minimālā pabalsta lielumu, pie kura ir tiesības saņemt palīdzību, un ieguvēji pamatā būs nelabvēlīgās ģimenes;

— samazinās to reāli trūcīgo ģimeņu skaitu, kurām līdz šim bija tiesības uz šī statusa piešķiršanu un palīdzības saņemšanu;

— vispār nedefinē terminu “ģimene” un līdz ar to vienādā statusā nokļūst kā vientuļš cilvēks, tā arī liela ģimene, un līdz ar to daudzbērnu ģimenes atkal tiek diskriminētas;

— ģimenes, kuras būs par sertifikātiem privatizējušas savu dzīvokli, vairs netiks atzītas par trūcīgām un nevarēs saņemt palīdzību;

— apjomīgās deklarācijas apgrūtinās palīdzības piešķiršanu.

7. Likums “Par sociālo palīdzību” 22.pantā ierobežo radinieku tiesības saņemt samaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Pastāvošie nabadzības apstākļi bieži vien liedz radiniekiem iespēju uzņemt bērnus–bāreņus ģimenē. Tādā veidā tiek veicināta bāreņu nokļūšana patversmēs. Šis apstāklis nopietni apdraud bērna audzināšanas kvalitāti un 3 līdz 4 reizes palielina bērna uzturēšanas izmaksas.

8. Par ikdienišķu parādību kļuvušās “brīvprātīgās” skolas naudas maksas un mācību līdzekļu sadārdzināšanās, ko trūcīgo ģimeņu vecāki nespēj apmaksāt, tas kļūst par vienu no iemesliem, kāpēc bērni sāk izvairīties no skolu apmeklēšanas.

9. Iecerētā īres “griestu” atcelšana, sociālā nodokļa paaugstināšana, elektroenerģijas sadārdzināšana un benzīna cenu paaugstināšana, kas izraisīs vēl straujāku cenu celšanos visās dzīves jomās, vēl vairāk samazinās ģimeņu maksātspēju. Katrs sadārdzinājums ģimenei vēl jāpareizina ar bērnu skaitu tajā!

10. Maksātnespējas pieauguma rezultātā arvien aktuālāka kļūst ģimeņu un bērnu izlikšana no dzīvokļiem. Vienīgais aizstāvības dokuments šajā jautājumā ir Augstākās tiesas 29.05.95. lēmums Nr.2 “Par dzīvoķļu strīdu izskatīšanas praksi tiesās”, taču tā 14.punktā netiek skaidroti konkrētie īpašie ģimeni attaisnojošie apstākļi un ne katrai ģimenei šajos smagajos dzīves apstākļos vēl ir nauda un spēks sevi aizstāvēt tiesās un cīnīties par sevi. Rezultātā ģimenes ar bērniem nonāk antisanitāros un dzīvei nepiemērotos apstākļos, kā rezultātā bērni drīz vien nokļūst bērnu namos un kolonijās, kur viņu uzturēšanās valstij izmaksā ievērojami dārgāk.

11. Augsto obligātās auto apdrošināšanas tarifu ieviešana no 1997.gada 1.janvāra iepriekšminēto finansiālo problēmu dēļ vispār liegs turpmāk daudzbērnu ģimenēm izmantot savus vecos automobiļus bērnu pārvadāšanai un lētākas ražas izaudzēšanai laukos.

12. Daudzbērnu ģimeņu vecāki, kuri izaudzinājuši bērnus — nodokļu maksātājus valstij un kuri sasnieguši pensijas vecumu, nav varējuši nodrošināt sev lielas vidējās algas un nevarēs sev nodrošināt lielus sociālā nodokļa uzkrājumus, lai nopelnītu augstas pensijas. Savukārt šo vecāku bērni, maksājot valstij lielos nodokļus un augstās dārdzības apstākļos ar grūtībām iekārtojot savu dzīvi, nav spējīgi pienācīgi palīdzēt saviem vecākiem. Valsts atkal iegūst, bet daudzbērnu ģimeņu vecāki par sabiedrībai vajadzīgo darbu atkal tiek diskriminēti.

13. Neskatoties uz

— ANO aicinājuma vēstuli (saņemto Labklājības ministrijā jau 14.martā) veikt aktivitātes Starptautiskajā ģimeņu dienā,

— mūsu Apvienības š.g. aprīlī izplatīto līdzīgo aicinājumu Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam un pašvaldībām,

— šī aicinājuma esamību jau 1995.gada Ministru kabineta rīkojumā nr.391 “Par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu”,

valstisko organizāciju līmenī nekādas aktivitātes tā arī nenotika.

14. Uz mūsu priekšlikumiem pēdējā pusgada laikā neesam saņēmuši nevienu konstruktīvu atbildi ne no Saeimas deputātiem, ne arī no ministrijām, bet Ministru kabineta Demogrāfiskajai komisijai tieši 15.maijā — Starptautiskajā ģimeņu dienā apritēja tieši 5 mēneši kopš nenotiek tās ikmēneša sēdes un netiek risināti visi šie pieminētie jautājumi.

15. Ministru kabineta rīkojums “Par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu”, kuram š.g. 19.jūlijā apritēs gads, tā arī ir palicis tikai par dokumentu, par kura esamību daudzi jau ir aizmirsuši, lai gan tā īstenošana neprasīja no valdības un pašvaldībām ievērojamu līdzekļu ieguldījumu.

Apkopojot daudzbērnu ģimeņu biedrību sniegto informāciju, kā arī analizējot Saeimas un Ministru kabineta pieņemtos dokumentus, konferences dalībnieki konstatēja, ka mūsu Apvienības atkārtotie lūgumi nepasliktināt ģimeņu un bērnu dzīves apstākļus un mūsu piedāvātie konkrētie priekšlikumi netiek ņemti vērā, bet nepārtraukti turpinās soļi uz daudzbērnu ģimeņu izturības pārbaudi.

Ņemot vērā to, ka

— pagājušā gada martā mūsu valsts Pasaules galotņu konferencē Kopenhāgenā ir parakstījusi deklarāciju par saistību uzņemšanos ar mērķi izskaust nabadzību,

— 1996.gadu ANO ir pasludinājusi par Starptautisko nabadzības izskaušanas gadu,

— pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem trūcīgas ir 80 procenti trīsbērnu ģimenes un 100 procenti ģimeņu, kurās ir četri un vairāk bērnu,

— liela daļa daudzbērnu ģimeņu Latvijā jau ir novestas izmisumā un neticībā labākai nākotnei un visiem tiem, kuru kompetencē ir pārskaitīto jautājumu risināšana, nedrīkst pieļaut šīs dramatiskās situācijas progresēšanu,

lūdzam pārskatīt attieksmi pret ģimenēm un bērniem un ņemt vērā sekojošo:

1. Likumā “Par Sociālo palīdzību”

— 16.panta 3.daļas otro teikumu izteikt šādā redakcijā: “Par otro bērnu ģimenē šis pabalsts tiek izmaksāts pusotrkārtīgā apmērā. Par trešo un nākošiem bērniem šis pabalsts tiek izmaksāts divkāršā apmērā”;

— 22.panta 1.daļā svītrot vārdus “Kas nav aizbildņa taisnās līnijas radinieks, kā arī brālis vai māsa”.

2. Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

— 13.pantā 1.daļu, kas nosaka maksātājam, paredzētos atvieglojumus, pēc vārdiem —”...puses apmērā no maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem “papildināt ar “un, ja apgādībā ir trīs un vairāk bērnu un nestrādājoša māte (tēvs), kura kopj bērnu, tad 100 procentu apmērā no maksātāja gada neapliekamā minimuma vienam no apgādniekiem par katru šo apgādājamo”.

— 9.panta 20.punktu, kas nosaka ar nodokli neapliekamo ienākumu veidus, izteikt šādā redakcijā: “palīdzība, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības vai citas nevalstiskas (sabiedriskas) labdarības organizācijas institūcijas lēmumu, no šo organizāciju naudas līdzekļiem, kuri veidojas no šo organizāciju biedru naudas maksājumiem un ārvalstu organizāciju ziedojumiem (dāvinājumiem).”

3. Ministru kabineta noteikumos nr.75

— normas uz “ģimeni” (Ls 200, Ls 3000) aizstāt ar normām uz katru ģimenes locekli un indeksēt atkarībā no inflācijas;

— attiecībā uz ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem piemērot vienkāršotās deklarācijas, kuras bija spēkā līdz šo noteikumu stāšanās brīdim;

— noteikt patiesos trūcības kritērijus, kuri būtu atkarīgi no bērnu un apgādnieku skaita attiecības ģimenēs, un nepieļaut palīdzības atteikšanu daudzbērnu ģimenēm.

4. Likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” piemērot PVN “0” tarifa likmi attiecībā uz pirmās nepieciešamības precēm zīdaiņu un mazu bērnu kopšanai, mācību līdzekļiem un mācību grāmatām.

5. Likumā “Par valsts pensijām” iestrādāt iespēju vecākiem,

— kuriem ir tiesības saņemt pensiju un kuri paši ir izaudzinājuši trīs un vairāk bērnus un tas ir bijis saistīts ar pārtraukumiem darbā, līdz bērns sasniedz trīs gadu vecumu, pensijas papildu apmērs tiek palielināts atkarībā no līdz 18 gadiem audzināto bērnu skaita, 5 procenti par katru bērnu;

— samazināt vecākiem pensijā aiziešanas vecumu, nodrošinot pilno pensijas apmēru, par tik gadiem, cik bērnus vecumā līdz 18 gadiem viņi paši izaudzinājuši.

6. Ģimenēm, kuru apgādībā ir trīs un vairāk bērnu un kurām piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, paredzēt par 40 procentiem mazākus autoapdrošināšanas tarifus.

7. Samazināt bērnu vecumu no 18 uz 16 gadiem, pie kura bērns pēc pamatskolas beigšanas, ja nav izturēti iestājpārbaudījumi turpmākām mācībām, varētu stāties uzskaitē Darba biržā un apgūt kādu arodu.

8. Ministru kabineta rīkojuma nr. 391 7.punkta “ Ieteikt pašvaldībām” apakšpunktiem ir jākļūst par “Noteikumiem pašvaldībām”:

—diferencēt komunālo pakalpojumu maksu atkarībā no nepilngadīgo bērnu skaita ģimenē, to vecuma un veselības stāvokļa. Daudzbērnu ģimenēm skaitītājus ūdens, gāzes un siltuma daudzuma noteikšanai uzstādīt pirmām kārtām un bez maksas;

— paredzēt pašvaldības budžetā līdzekļus, lai daļēji segtu sabiedriskā transporta izdevumus, kas saistīti ar skolēnu ārpusskolas nodarbībām, un ēdināšanas un ārstniecības izmaksas daudzbērnu un maznodrošinātajām ģimenēm, kā arī lai segtu sabiedriskā transporta izdevumus maznodrošināto un daudzbērnu ģimeņu apgādniekiem;

— skolēnu brīvlaikos organizēt daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērnu atpūtu un nodarbinātību (piem., par sabiedriski derīgo darbu veikšanu segt parādus par dzīvokļa maksājumiem);

—noteikt, ka tām ģimenēm, kurās vecāki vai aizbildņi lieto alkoholiskos dzērienus vai narkotiskās vielas un nerūpējas par saviem bērniem, paredzamais palīdzības sniegšanas veids izslēgtu iespēju saņemt palīdzību skaidrā naudā.

9. Lai aktivizētu Ministru kabineta Bērnu tiesību aizsardzības un Demogrāfiskās komisijas darbu un lai veicinātu konferencē akcentēto ģimeņu sociālās aizsardzības uzdevumu īstenošanu dzīvē, lūdzam papildināt šo komisiju sastāvu ar mūsu Apvienības pārstāvjiem un pēc iespējas ātrāk atjaunot Demogrāfiskās komisijas darbu.

Cerībā uz atbalstu un Latvijas ģimeņu problēmu izpratni,

konferences dalībnieku vārdā —

Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības

1996.gada 25.maijā priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks

Pielikums nr.3. Vēstule Rīgas Domes Sociālo jautājumu komitejai un Komunālajai un transporta komitejai

Pēdējā laikā Rīgas daudzbērnu ģimenes ir izjutušas daudz negatīvas valstiskas attieksmes attiecībā pret tām, neskatoties uz to, ka dzīves līmenis tajās turpināja kristies. Kā bija pieminēts š.g. 25.janvāra Latvijas Televīzijā notikušajā LDĢB Apvienības biedrību gada pārskata konferencē, to raksturo sekojošais:

— tiek apšaubīts trīs bērnu ģimenes statuss kā daudzbērnu ģimene:

• izpildkomiteju laikos izdotās trīs bērnu ģimeņu apliecības valsts, kooperatīvo un privāto iestāžu darbinieki negrib uzskatīt par derīgām, neskatoties uz to, ka šai jautājumā nekāds lēmums nav pieņemts,

• jauno apliecību jautājumu Rīgas Dome vēl līdz šim brīdim nav risinājusi, bet atvieglojumos, kuri attiecas uz mēnešbiļetes izmantošanu ar atlaidi, tā ir fiksējusi obligātu apliecības uzrādīšanu. Tas ir novedis pie nopietniem konfliktiem ar kontrolieriem, kuri šīs vecās apliecības, daudzbērnu ģimeņu biedrību izdotās apliecības vai citus daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošus dokumentus negrib ņemt vērā, un tas noved pie daudzbērnu ģimeņu vecāku pazemošanas un naudas sodu uzlikšanas. Apliecības uzrādīšanu daudzbērnu ģimenēm pieprasa, lai veiktu bez maksas sertifikātu apvienošanu;

• Rīgas Domes 05.11.1996. lēmumā Nr.4155 un tā pielikumā, kurš ir domāts sociālās palīdzības dienestiem, lai pareizi aizpildītu atskaites par palīdzības līdzekļu piešķiršanu, termins “daudzbērnu ģimene” tagad ir attiecināts tikai uz ģimenēm ar 4 un vairāk bērniem. Savukārt Rīgas Domes 05.11.1996. lēmumā Nr. 4158 termins “daudzbērnu ģimene” nav atšifrēts,

• terminu “daudzbērnu ģimene” tagad nosaka nevis Ministru kabinets vai Saeima, bet sociālās palīdzības dienestu vadītāji un pilsētas sabiedriskā transporta kontrolieri pēc saviem personīgiem kritērijiem vai uzskatiem;

— no pilsētas sabiedriskā transporta kontrolieru puses tiek apšaubītas trīs bērnu ģimeņu tēvu tiesības izmantot mēnešbiļetes ar atlaidi. Par iespēju to izmantot 1996.gada 18. janvāra “Rīgas Balsī” informēja Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Zālītis, taču daudziem kontrolieriem tas, kā redzams, nav darīts zināms;

— Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas 18.oktobra priekšlikums —paziņojums 1997.gada budžeta sakarā Saeimā tika noraidīts kā no Labklājības ministra puses, tā arī no Saeimas lielākās daļas deputātu puses, kas liecina par nevēlēšanos pieskarties valsts demogrāfisko jautājumu risināšanai, Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas bezspēcīgumu un valsts radīto problēmu atstāšanu pašu ģimeņu ziņā. Formālo atrakstīšanos apliecina Ministru kabineta Demogrāfiskās komisijas vadītāju vēstule, kura atrodas pielikumā Nr.4;

— daudzbērnu ģimenēm pastāv atvieglojumi (sertifikātu apvienošana, uz maksājumiem par ūdeni un kanalizāciju, braukšanai sabiedriskajā transportā) ko tās nevar izmantot, jo to saņemšanai ir jāuzrāda šo ģimeņu statusu apliecinoša apliecība. Diemžēl par šo apliecību izdošanas atjaunošanu neviens Labklājības ministrijā nav rūpējies;

— ar Rīgas Domes lēmumu Nr.4155 trīs bērnu ģimenes vairs netiek pieskaitītas pie daudzbērnu ģimeņu kategorijas (Apvienības 3.02.1997. vēstule Nr.4 Rīgas Domei—pielikums Nr.3);

— pēc bērnudārzu likvidācijas un atdošanas firmām aktuāls atkal ir kļuvis jautājums par bērnu iekārtošanu bērnudārzos;

— Labklājības ministrija jau ilgu laiku neattaisno tai piešķirto nosaukumu, nav saprotama tās politika ģimeņu jautājumu risināšanā un sadarbībā ar Ministru kabineta Demogrāfisko komisiju, kas liecina par to, ka tuvākajā laikā ģimeņu labklājība valstī nav iecerēta,

— ziņojums ANO par bērnu stāvokli Latvijā, kuru sagatavoja un nosūtīja Ministru kabineta Bērnu tiesību aizsardzības komisija, tikai apmēram par 60 procentiem atbilst patiesajam stāvoklim. Mūsu Apvienības pārstāvim, neskatoties uz lūgumu 25.maija Paziņojumā, vieta šai komisijā tā arī neatradās.

Apkopojumu sagatavoja —

LDĢB Apvienības priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks

1997.gada 25.janvārī

1997.gada 13.februāra sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 17.30

1. Jautājums nr.121

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, O.Kostanda, J.Kušnere, I.Liepa —

Ministru prezidentam, finansu ministram A.Šķēlem,

Zemkopības ministram R.Dilbam,

Labklājības ministram V.Makarovam:

Par valdības pasākumiem, lai novērstu

iespējas Latvijā ievest ar Kreicfelda–Jakoba

slimību inficētu liellopu gaļu

1. Kāds valdības institūcijas rīkojums šobrīd aizliedz Latvijā ievest liellopu gaļu, kuras izcelsme ir Lielbritānijā?

2. Vai reāli šāda gaļa Latvijā tiešām netiek ievesta?

3. Kāda ir atbildība uzņēmējam par šādas gaļas ievešanas aizlieguma pārkāpumu?

4. Kāda ir procedūra muitā gaļas izcelsmes pārbaudei? Vai tiek pārbaudīta katra krava?

5. Kādus pasākumus valdība ir veikusi vai iecerējusi veikt vistuvākajā laikā, lai novērstu iespējas Latvijā ievest ar Kreicfelda–Jakoba slimību inficētu liellopu gaļu?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujama bezatbildība pret tautu uzņēmēju vieglas peļņas nolūkā.

2. Jautājums nr.122

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš, I.Liepa —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par termiņu nacionālās programmas

Eiropas Savienības direktīvas “Par gāzes

un elektrības cenu caurspīdīgumu” iestrādāšanai

Latvijas nacionālajā likumdošanā

1. Kāpēc valdības nacionālajā programmā termiņš Eiropas Savienības direktīvas 90/377/EEC 29/06/90 “Par gāzes un elektrības cenu caurspīdīgumu” iestrādāšanai Latvijas nacionālajā likumdošanā nav noteikts agrāks par 1997. gada 31.decembri?

2. Kāda ir motivācija šī termiņa atvirzīšanai tālāk par 1997.gada 31.martu?

3. Vai valdība piekrīt tam, ka šīs direktīvas maksimāli ātra iestrādāšana Latvijas nacionālajā likumdošanā un īstenošana dzīvē sekmētu enerģijas patērētāju interešu aizsardzību pret enerģētikas monopoluzņēmumu cenu diktātu?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Enerģijas patērētāji no monopoluzņēmumiem ir praktiski visi Latvijas iedzīvotāji.

3. Jautājums nr.123

Deputāti O.Kostanda, K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai:

Par sarunām ar “Crown Agents” izpilddirektoru

un par deputātu iepazīstināšanu ar līguma

ar “Crown Agents” pilnu tekstu

A.Počas atbildē uz deputātu jautājumu nr.108 par deputātu iepazīstināšanu ar līguma ar “Crown Agents” pilnu tekstu informēts, ka sarunas ar “Crown Agents” izpilddirektoru par šo jautājumu notiks š.g. 23. un 24.janvārī.

Lūdzam atbildēt:

— ko šajās sarunās par līguma teksta izsniegšanu deputātiem valdība ir panākusi,

— kāpēc deputāti līdz šim ar līguma tekstu vēl nav iepazīstināti,

— kad minētā līguma pilns teksts tiks atsūtīts deputātiem?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Jautājums par Latvijas valsts tiesiskajām saistībām savas muitas sakārtošanas jomā ir būtiski svarīgs kontrabandas apkarošanai, nodokļu iekasēšanas uzlabošanai un sekmīgai valsts saimnieciskai attīstībai kopumā.

4. Jautājums nr.124

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, O.Kostanda —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par motivāciju Privatizācijas aģentūras

lēmumam atļaut iegādāties privatizējamās

valsts a/s “Latvenergo” valdes locekļiem

uzņēmuma akcijas par Ls 9000

Kāda ir motivācija Privatizācijas aģentūras lēmumam atļaut iegādāties privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” valdes locekļiem uzņēmuma akcijas par Ls 9000?

Vai šāds lēmums ir Latvijas valsts pateicība par “Latvenergo” vadības nespēju nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu visos Latvijas pagastos un ieceri radušos zaudējumus segt uz enerģijas patērētāju maksājumu rēķina?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujama slikti strādājošu darbinieku prēmēšana un nepamatota elektroenerģijas tarifu paaugstināšana.

5. Jautājums nr.125

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, O.Kostanda —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministam G.Krastam:

Par privatizējamās valsts a/s “Latvenergo”

Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegto

projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegto projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai.

2. Uz kādiem aprēķiniem ir balstīts no jauna iecerētais elektroenerģijas tarifa projekts? Lūdzam iepazīstināt deputātus ar detalizētu tarifa projekta pamatojumu.

3. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” ekonomiskajiem pamatrādītājiem 1996.gadā:

— kopējais līdzekļu apgrozījums un peļņa,

— darbinieku skaits, t.sk. centrālās pārvaldes aparātā,

— vidējā un maksimālā darba alga kopā ar prēmijām, t.sk. pārvaldes aparātā,

— kapitālie izdevumi, t.sk. izdevumi darba telpu remontam un rekonstrukcijai,

— izdevumi dienesta autotransporta iegādei un uzturēšanai (norādot autotransporta vienību skaitu).

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujama nepamatota elektroenerģijas tarifu paaugstināšana.

6. Jautājums nr.126

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, O.Kostanda —

Ministru prezidentam un finansu ministram A.Šķēlem:

Par Eiropas Savienības direktīvas “Par

aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu

naudas atmazgāšanas nolūkā” iestrādāšanu

Latvijas likumdošanā un realizēšanu Latvijā

1. Kad valdība panāks Eiropas Savienības direktīvas 91/308/EEC 10/06/91 “Par aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanas nolūkā” iestrādāšanu Latvijas likumdošanā un realizēšanu Latvijā?

2. Kāpēc šī iestrādāšana nav notikusi līdz Latvijas nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā noteiktajam termiņam — 1997.gada 1. janvārim?

3. Uz kādiem panākumiem integrācijā Eiropas Savienībā Latvija var cerēt, ja tā arī turpmāk tikpat bezatbildīgi izturēsies pret saviem solījumiem?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Latvijas sakārtošana atbilstoši Eiropas tiesiskajiem standartiem nav atliekams uzdevums.

7. Jautājums nr.127

Deputāti J.Urbanovičs, V.Stikuts, I.Kreituse, V.Dozorcevs, M.Bekasovs, A.Golubovs, L.Stašs —

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par valsts a/s “Latvijas balzams”

privatizāciju

Valsts a/s “Latvijas balzams” ir viens no lielākajiem, stabilākajiem, peļņu nesošajiem valsts uzņēmumiem. Līdz š.g. 19.01. bija izsludināta pieteikšanās uz valsts a/s “Latvijas balzams” privatizāciju.

Lai izvairītos no pieredzētas privatizācijas gaitas citos uzņēmumos un novērstu šaubas par LPA lomu ekonomisko procesu veicināšanā — vai LPA pārstāv valsts vai šaura ekonomiskā vai politiskā grupējuma intereses, kā arī lai valsts nezaudētu regulāru ikmēneša nodokļu maksātāju, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Pašreizējā stāvokļa izvērtējums privatizējamā valsts a/s “Latvijas balzams”:

— vai uzņēmums ir budžetam parādā;

— ja ir, kā pilda parāda saistības;

— uzņēmuma darbības tendences pēdējos 2—3 gados;

— kā tiek ievērota nodokļu maksāšana arī pēdējos 2—3 gados?

2. Ārzemju kapitāla piesaistīšanas nepieciešamība.

3. Vai valsts a/s “Latvijas balzams” pats nāk ar priekšlikumu par uzņēmuma privatizāciju?

4. Vai vispār ir nepieciešama valsts a/s “Latvijas balzams” privatizācija?

8. Jautājums nr.128

Deputāti A.Bartaševičs, M.Lujāns, M.Bekasovs, A.Golubovs, O.Deņisovs —

Labklājības ministram V.Makarovam:

Par vecuma pensiju

un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu

apmēriem un indeksāciju

Mūsu rīcībā ir preses informācija un vēlētāju vēstules par to, ka saskaņā ar jauno pensijas likumdošanu, šogad aizejot pensijā, cilvēks ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu var saņemt vecuma pensiju ap Ls 10, ja par šo cilvēku pēdējā gada laikā nav maksāti sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Labklājības ministrijas pakļautībā esošās institūcijas praksē īsteno iepriekšminētās darbības, un vai ir tādas cilvēku kategorijas, kam vecuma pensija tiek piešķirta mazāka nekā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts?

2. Kādi normatīvie akti regulē minimālā sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un tā noteikšanas periodiskumu?

3. Vai ir paredzēta sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra indeksācija atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam un inflācijai?

9. Jautājums nr.129

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, L.Stašs, J.Jurkāns —

Labklājības ministram V.Makarovam,

Veselības valsts ministram J.Viņķelim:

Par saslimšanu skaitu

ar onkoloģiskajām slimībām

un onkoloģisko dispanseru skaitu valstī

Tā kā Latgales reģiona masu saziņas līdzekļos parādījusies informācija par iespējamo Daugavpils Onkoloģiskā dispansera slēgšanu, vēlamies saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik onkoloģisko dispanseru ir Latvijā? Cik intensīvi tie ir noslogoti? Kā tiek izmantotas gultas vietas — t.i., vai šie dispanseri ir pustukši vai pārpildīti?

2. Kāda tendence pašlaik Latvijā ir onkoloģiskajām saslimšanām? Vai pēdējos gados onkoloģisko slimību skaits samazinās vai palielinās? Kāda statistika Jūsu rīcībā par šo jautājumu ir konkrēti par Latgales reģionu, par Daugavpili un Daugavpils rajonu?

3. Ja informācijai par Daugavpils Onkoloģiskā dispansera, kas apkalpo Latgales reģionu, likvidēšanai patiešām ir pamats, tad sakiet, lūdzu, kāds ir šādas likvidēšanas sociālais un ekonomiskais pamatojums? Kur turpmāk tādā gadījumā tiks sniegta palīdzība Latgales reģiona onkoloģiskajiem slimniekiem?

10. Jautājums nr.130

Deputāti A.Golubovs, V.Dozorcevs, M.Bekasovs, M.Lujāns, L.Stašs —

Ministru prezidentam, finansu ministram A.Šķēlem:

Par rajonu budžeta organizāciju darba algu

izmaksām par 1996.gada decembri

Mums ir kļuvis zināms, ka rajonu budžeta organizācijās darba algas par 1996.gada decembri ir izmaksātas no 1997.gada budžeta līdzekļiem. Šādas manipulācijas ar naudas līdzekļiem likumos “Par valsts budžetu 1996. gadam” un “Par valsts budžetu 1997.gadam” nav paredzētas. Tāpēc rodas jautājumi:

1. Uz kāda lēmuma vai dokumenta pamata tas tika darīts?

2. No kurienes rodas papildu līdzekļi 1997.gada budžetā šādām izmaksām?

3. Kā varēja runāt par 1996.gada budžeta izpildi, ja visas paredzētās izmaksas netika veiktas?

11. Jautājums nr.131

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, L.Stašs, J.Jurkāns,

V.Dozorcevs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par preču un izejvielu apmaiņas apjomu

eksportam un importam

un tranzīta apjomu ar Krieviju

Sakarā ar datu neatbilstību, ko sniedz Krievijas puse un ko sniedz ieinteresētās LR struktūras, lūdzam atbildēt uz jautājumiem:

1. Kāds bija kopējais preču apmaiņas apjoms (eksports un imports) ar Krieviju 1996.gadā naturālās mērvienībās?

2. Kāds bija naftas un naftas produktu importa apjoms no Krievijas?

3. Kāds bija elektroenerģijas importa apjoms no Krievijas?

4. Kāds bija kurināmā, gāzes, mazuta, ogļu importa apjoms no Krievijas?

5. Kāds bija kopējais tranzīta apjoms no Krievijas?

12. Jautājums nr.132

Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par bijušā valsts uzņēmuma “Saulkalne”

dzīvojamo māju privatizāciju

Lūdzam paskaidrot: (1) kas, (2) kad un (3) uz kāda likuma pamata ir privatizējis bijušā valsts uzņēmuma “Saulkalne” dzīvojamās mājas?

Kādas valsts amatpersonas vai citas personas ir atbildīgas par šīs privatizācijas realizāciju valsts vārdā?

Kas šobrīd ir atbildīgs par to, lai šajās mājās dzīvojošiem cilvēkiem tiktu sniegti komunālie pakalpojumi, t.sk. apkure?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Nav pieļaujami likuma pārkāpumi un nekārtības privatizācijas procesā.

13. Jautājums nr.133

Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, K. Čerāns —

Ārlietu ministram V.Birkavam:

Par Latvijas speciālistu,

kuri ir profesionāli sagatavoti

starptautisko finansu jomā, un par speciālistu,

kuri ir ieguvuši pasaules līmenim

atbilstošu izglītību, atgriešanos Latvijā

1. Cik Latvijā ir profesionāli sagatavotu ekonomistu starptautisko finansu jomā, kas brīvi pārvalda latviešu, angļu, krievu un ķīniešu valodu?

2. Vai Ārlietu ministrija ir ieinteresēta, lai Latvijā atgrieztos tie jaunieši, kas ieguvuši pasaules līmenim atbilstošu izglītību?

3. Ja patiesībai atbilst informācija, kas publicēta 1997. gada 6. februāra laikrakstā “SM Segodņa”, kādi mēri tiks pieņemti pret ierēdņiem, kas radījuši kaitējumu valsts prestižam? Kā Jūs gatavojaties labot šo situāciju?

Jautājuma steidzamības motivācija:

1997. gada 6. februāra laikrakstā “SM Segodņa” publicētajā rakstā lasāms, ka LR Ārlietu ministrija nosūtīja LR pilsoni Olgu Zubarevu mācīties Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā. Kā lasāms rakstā, Latvija līdz ar to uzskatīja savu pienākumu par izpildītu un aizmirsa par savu pilsoni. Latvija, atšķirībā no citām civilizētām valstīm nepiešķīra topošajai starptautiska līmeņa speciālistei stipendiju un praktiski ir atteikusies no tās. Uzskatām, ka šāda attieksme pret savas valsts pilsoņiem nav pieņemama.

14. Jautājums nr.134

Deputāti O.Deņisovs, M.Bekasovs, A.Golubovs, L.Stašs, V.Dozorcevs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Vides un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par a/s “Latvijas gāze” monopolrīcību

un nepamatoti augstu maksu par gāzi

un šīs maksas paredzamo paaugstināšanu

Latvijas Republikas 6. Saeimas deputātiem pienāk sūdzības par a/s “Latvijas gāze” monopolrīcību un nepamatoti augstu maksu par gāzi un šīs maksas paredzamo paaugstināšanu.

Mums ziņo, ka Krievijas “Gazprom” realizē “Latvijas gāzei” 1000 m3 gāzes par 77,5 USD jeb par Ls 42 līdz 43, bet iedzīvotājiem “Latvijas gāze” realizēja līdz šim 1000 m3 gāzes par Ls 100 jeb Ls 0,10 par 1 m3. Pēc masu informācijas līdzekļu datiem, ir paredzēta gāzes maksas paaugstināšana līdz Ls 0,26 līdz 0,66 par 1 m3. Sakarā ar šo informāciju lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai tas atbilst īstenībai?

2. Vai šajā gadījumā netiek neattaisnoti izmantots a/s “Latvijas gāze” monopolstāvoklis? Vai aprēķinot ir ievērotas ne vien peļņas un rentabilitātes, bet arī gāzes maksas pārmērīgas paaugstināšanas sociālās sekas?

3. Varbūt var apstāties paaugstināt un sākt pazemināt maksu par gāzi?

4. Kādus konkrētus pasākumus Jūs veicat vai plānojat veikt, lai Latvijas iedzīvotājus apgādātu ar gāzi par samērīgām cenām?

15. Jautājums nr.135

Deputāti O.Deņisovs, M.Bekasovs, A.Golubovs, L.Stašs, V.Dozorcevs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Vides un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam:

Par konkrētiem pasākumiem, kuri tiek veikti

vai plānoti, lai apgādātu Kalnciema un Liepājas rajona Tosmāres iedzīvotājus ar siltumu

Sakarā ar vairākiem vēlētāju iesniegumiem lūdzam Jūs atbildēt uz šādu jautājumu:

Kādus konkrētus pasākumus Jūs veicāt vai plānojat veikt tuvākajā laikā, lai apgādātu Kalnciema un Liepājas rajona Tosmāres iedzīvotājus ar siltumu? Atgādinām, ka šajās Latvijas vietās iedzīvotāju dzīvokļi netiek apsildīti jau trīs gadus, kas veido pamatotus cilvēku protestus un rada sociālo spriedzi.

16. Jautājums nr.136

Deputāti A.Golubovs, O.Deņisovs, L.Stašs, I.Kreituse, M.Bekasovs —

Izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam:

Par latviešu valodas apguves

valsts programmas realizēšanu

un tai piešķirto līdzekļu izlietojumu

Latviešu valodas apguves valsts programmas realizēšanai, kas 10 gadu laikā paredz iemācīt latviešu valodu 180 tūkstošiem skolēnu un 180 tūkstošiem pieaugušo, tika piešķirti ANO līdzekļi — kā nesen bija rakstīts “Dienā” — 3,5 miljoni dolāru.

1. Sakiet, lūdzu, kādā veidā šie līdzekļi tiek izmantoti, t.i., kādiem tieši mērķiem konkrēti šogad un kādos Latvijas reģionos, piemēram, cik Latgalē?

2. Vai Jūsu rīcībā ir statistikas dati par to, cik, piemēram, kopš programmas pieņemšanas 1995. gadā ir apmācīts pieaugušo nelatviešu?

3. Kādas mācību grāmatas pieaugušo apmācībai atrodas izdevniecībās vai tiek gatavotas?

4. Kā veicas ar programmā paredzēto skolotāju pārkvalificēšanu? Cik līdzekļu 1997. gadā ir paredzēts šiem mērķiem? Procentuāli cik par pedagogu pārkvalificēšanu izdevumus sedz valsts un cik skolotāji no savas kabatas?

17. Jautājums nr.137

Deputāti A.Rubins, J.Kušnere, V.Krisbergs, G.Valdmanis, L.Ozoliņš —

Ministru prezidentam A.Šķēlem:

Par skolas vecuma bērnu, kas neapmeklē

skolu, skaitu Latvijā un to uzskaites kārtību

pašvaldību un skolu valdēs

Sakarā ar to, ka pēc preses ziņām bērnu skaits, kas neapmeklē skolu ir 6 reizes lielāks nekā Izglītības un zinātnes ministrijas atskaitēs esošais skaits, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāds ir kopējais skolas vecuma (6 līdz 7 gadi) sasniegušais bērnu skaits pēc visiem Latvijas rajonu pašvaldību datiem?

2. Cik no visiem skolas vecuma bērniem vecumā līdz 15 gadiem neapmeklē skolu un kādu iemeslu dēļ? Lūdzam dot šo statistiku par visām Latvijas pilsētām un pagastiem?

3. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar bērnu uzskaites kārtību pašvaldību un skolu valdēs? Kāda veida informācija tiek vākta?

4. Vai uz šo datu bāzes ir veikts kāds pētījums par analfabētisma attīstības tempiem un raksturlielumiem (reģioni, cēloņi, sekas utt.).

5. Kāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas rīcības programma analfabētisma likvidēšanai LR?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Latvijā ar katru dienu pieaug bērnu skaits, kuri neapmeklē skolu. Paredzams, ka tas var izraisīt neprognozējamas sekas noziedzības pieaugšanā, narkomānijā, prostitūcijā un toksikomānijā, jauniešu iesaistīšanos noziedzīgajā biznesa struktūrās, slēptās bezdarba pieauguma un citās sociāli negatīvās izpausmēs.

Darītais

Trešdien, 19. februārī

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis

un Latvijas delegācijas pārstāvji:

— preses konferencē informēja par vizītes Krievijā rezultātiem.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”;

— apsprieda konferences “Latvijas mežus — tautas labklājībai” rekomendācijas;

— atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— noklausījās un pieņēma zināšanai R.Leitenas informāciju par LR Pašvaldību savienības ģimenes aprūpes centra “Bulduri” darbu;

— nolēma iesniegt priekšlikumus grozījumiem likumā “Par svētku un atceres dienām” un “Darba likumu kodeksā”;

— noklausījās un pieņēma zināšanai deputāta J.Vidiņa informāciju par Valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām Čečenijā.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija:

— Izglītības ministrijā tikās ar rajonu bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem un apsprieda priekšlikumus par izmaiņām likumdošanā, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību atbilstoši ANO konvencijai.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— devās izbraukuma sēdē uz Rīgas Doma zēnu kora skolu.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma atlikt likumprojekta “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izskatīšanu.

Juridiskā komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””;

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”.

LZS/KDS/LDP preses konferencē

par A.Bušmeistarei piederošo zirgu

statusa noteikšanu informēja:

— LZS/KDS/LDP frakcija griezīsies MK ar aicinājumu izstrādāt un iesniegt Saeimā likumprojektu par dzīvnieku aizsardzību;

— frakcija ierosinās iestrādāt Latvijas Kriminālkodeksā stingrākas normas par nežēlīgu apiešanos ar dzīvniekiem;

— aicinās prokuratūru lietu par A.Bušmeistarei piederošajiem zirgiem pēc iespējas ātrāk sagatavot izskatīšanai tiesā un rast iespēju nodot zirgus adopcijai brīvprātīgajiem;

— frakcija veiks notikumu attīstības gaitas politisku uzraudzību līdz problēmas galīgam atrisinājumam un, ja prokuratūra neatrisinās jautājumu par zirgu statusa noteikšanu, sagatavos likumprojektu, lai to noteiktu.

Plānotais

Ceturtdien, 20. februārī

9.00 Saeimas 17. februāra ārkārtas sēdes turpinājums.

Saeimas sēde.

10.30. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju””.

12.30 Ārlietu komisijas sēde.

Komisijas priekšsēdētāja I.Bērziņa informācija par Latvijas delegācijas

vizītes Krievijā rezultātiem.

13.00 Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde.

Par grozījumu izstrādāšanu likumā “Par alimentu piedziņu”.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!